Anotācija

Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumos Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu" lietotie termini neatbilst Izglītības likumā un Augstskolu likumā lietotajiem terminiem un kredītpunktu apjoms neatbilst Augstskolu likumā noteiktajam apjomam un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai (ECTS).

    Izstrādātais tiesību akta projekts precizē Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumus Nr. 240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, ņemot vērā Izglītības likumā un Augstskolu likumā lietoto terminoloģiju, Augstskolu likumā noteikto kredītpunktu apjomu un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS). Tiesību akta projektā nav noteikts valsts akadēmiskās izglītības standarts trešā cikla augstākai izglītībai, jo Saeimā atrodas likumprojekts Nr.81/Lp14 “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši grozīt Augstskolu likumu, tostarp pilnveidot terminoloģiju, papildināt likuma normas par uzņemšanu doktora studiju programmā, doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgumu. 
    Tiesību akta projektā ietvertie noteikumu II., III. un IV. nodaļu nosaukumi precizēti atbilstoši Izglītības likuma 32.panta pirmā daļā noteiktajam.
    2022.gada 11.oktobrī spēkā stājās 2022.gada 15.septembra likuma grozījumi “Grozījumi Augstskolu likumā”, ar kuriem Augstskolu likuma 1. pantā termins “kredītpunkts” izteikts jaunā redakcijā un noteikts, ka 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu. Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 93.punktā tika noteikts, ka pāreju uz Augstskolu likuma 1. panta 9. un 10. punktā un 57. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kredītpunktu apjomu notiek līdz 2024. gada 31. decembrim. Līdz ar to pāreju uz šajos noteikumos noteikto kredītpunktu apjomu augstskolas veiks līdz Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punktā noteiktajam termiņam. Pārejas perioda laikā augstskolas dokumentos, kas saistīti ar studiju procesu, tostarp, studiju programmu licencēšanu,  studiju virzienu novērtēšanu un akreditāciju,  atļauts lietot gan kredītpunktu terminu un kredītpunktu apjomu, kas bija spēkā līdz 2022.gada 11.oktobrim, kad spēkā stājās 2022.gada 15.septembra likuma grozījumi “Grozījumi Augstskolu likumā”, gan kredītpunktu terminu un kredītpunktu apjomu, kas ir spēkā pēc 2022.gada 11.oktobra likuma grozījumu “Grozījumi Augstskolu likumā” spēkā stāšanās dienas, attiecīgi norādot saskaņā ar kādu normatīvo aktu kredītpunktu termins un kredītpunktu apjoms lietots.
     Tiesību akta projekts paredz noteikumus papildināt ar 3.¹ punktu, kas paredz, ka katras studiju programmas specifiskos mērķus un uzdevumus, kā arī tās studiju programmu daļas, kuras īsteno kā darba vidē balstītas mācības, augstskola nosaka atbilstoši noteikumu 3. punktā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem. Darba vidē balstītu mācību koncepts paredz, ka noteikti studiju programmas vai studiju kursa sasniedzamie mācību rezultāti tiek apgūti darba vidē. Pašreizējā regulējuma ietvaros Latvijas Universitāte īsteno darba vidē balstītu studiju programmu skolotāju sagatavošanai pēc jau apgūtas augstākās izglītības, kas nav pedagoģija (https://www.lu.lv/studijas/fakultates/pedagogijas-psihologijas-un-makslas-fakultate/magistra-limena-studijas/skolotajs/) un Banku augstskola ir īstenojusi sekmīgu darba vidē balstītu pilotprojektu dažādu kursu studentiem konkrētu mācību rezultātu sasniegšanai (https://www.ba.lv/augstskola/zina/nosledz-latvija-pirmo-darba-vide-balstito-macibu-pilotprojektu/). Detalizētāks darba vidē balstītu mācību regulējums tiks izstrādāts Valsts augstākās izglītības valsts standarta sagatavošanas laikā, kas notiks Inovācijas grantu projekta ietvaros šī gada rudenī. (https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/tm-vid-un-izm-izmantos-inovativu-pieeju-ricibpolitikas-projektu-izstradei).
     Tiesību akta projektā ietvertā noteikumu 6. un 17. punktā noteikts studiju programmas apjoms kredītpunktos saskaņā ar Augstskolu likuma 1. panta 8. punktā un 57. pantā noteikto.
     Tiesību akta projektā ietvertā noteikumu 12. un 21.¹ punktā noteikts, ka pēc studiju programmas apguves piešķir grādu atbilstoši Latvijas zinātnes nozaru grupai, zinātnes nozarei, apakšnozarei vai Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajai izglītības tematiskajai jomai (izglītības programmu grupai vai kopai)  vai starpdisciplinārai studiju jomai, kurā studiju programma klasificēta, vai starptautiskai praksei atbilstošam grāda nosaukumam. Tiesību akta projektā ietvertā noteikumu 12. un 21.¹ punktā norādītais ļaus veidot grādu nosaukumus, kas sakrīt ar zinātnes nozaru grupas, zinātnes nozares vai zinātnes apakšnozares nosaukumu vai atbilst starptautiskai praksei atbilstošam grāda nosaukumam. Tiesību akta projektā ietvertā noteikumu 12. un 21.¹ punktā norādītais ir salāgots ar Izglītības un zinātnes ministrijas gatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumos Nr.202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”.
     Tiesību akta projektā kredītpunktu daudzums noteikts atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam un pielīdzinot norādīto Latvijas kredītpunktu skaitu Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumus Nr. 240 "Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu" Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai (ECTS), bet termini precizēti atbilstoši Augstskolu likumam un Izglītības likumam.
      Tiesību akta projekts neparedz augstskolām un koledžām pārstrādāt jau akreditētās studiju programmas, bet tiesību akta projekta tiesību normas būs piemērojamas izstrādājot un īstenojot jaunas izglītības programmas.