24-TA-1946: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Imigrācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdē tika atbalstīta likumprojektu pakete (likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums" (24-TA-752, likumprojekts "Nodokļu un muitas policijas likums" (24-TA-727), likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""(24-TA-761), likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā" (24-TA-737), likumprojekts "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" (24-TA-738) un likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (24-TA-793) (skatīt prot. Nr.24, 42.-47.§), kura tika izstrādāta, izpildot Ministru kabineta 2024. gada 6. februāra sēdē atbalstītajā informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem" ietvertos priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijai, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu nodošanu finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai (skatīt prot. 6, Nr. 33. §). Minētie likumprojekti 2024.gada 12.septembrī ir pieņemti Saeimā 1.lasījumā.
Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā" (turpmāk – likumprojekts) ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju.
Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā" (turpmāk – likumprojekts) ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai Nodokļu un muitas policijai ar 2026. gada 1. janvāri būtu tiesības veikt datu ievadi, pārbaudi, atjaunināšanu, pārskatīšanu un izņemšanu no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta, kā arī tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Nodokļu un muitas policijas likumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Imigrācijas likuma 17.1 panta otrajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas amatpersonas atbilstoši kompetencei datus ievada, pārbauda, atjaunina, pārskata un izņem no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra regulas (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (turpmāk — regula Nr. 2018/1240) 34. un 35.pantu.
Savukārt minētā likuma 17.2 panta otrajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta izraudzītajām struktūrvienībām ir tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot šā panta trešo daļu un regulas Nr. 2018/1240 51. un 52. pantu.
Atbilstoši minētā panta trešās daļas 3. punktam Valsts ieņēmumu dienesta izraudzītās struktūrvienības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot regulas Nr. 2018/1240 51. un 52. pantu, saņem ar tās Valsts robežsardzes pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem.
Savukārt minētā likuma 17.2 panta otrajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta izraudzītajām struktūrvienībām ir tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot šā panta trešo daļu un regulas Nr. 2018/1240 51. un 52. pantu.
Atbilstoši minētā panta trešās daļas 3. punktam Valsts ieņēmumu dienesta izraudzītās struktūrvienības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot regulas Nr. 2018/1240 51. un 52. pantu, saņem ar tās Valsts robežsardzes pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kura saskaņā ar Imigrācijas likumu šobrīd saņem Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, kā arī atbilstoši kompetencei datus ievada, pārbauda, atjaunina, pārskata un izņem no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta, ir Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
Tā kā īstenotā Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija paredz, ka minētās pārvaldes funkcijas un uzdevumi ar 2026. gada 1. janvāri tiek nodoti Nodokļu un muitas policijai, kā arī ievērojot to, ka citām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām nav nepieciešama pieeja Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Imigrācijas likuma 17.1 panta otrajā daļā un 17.2 panta otrajā daļā un trešās daļas 3. punktā.
Tā kā īstenotā Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija paredz, ka minētās pārvaldes funkcijas un uzdevumi ar 2026. gada 1. janvāri tiek nodoti Nodokļu un muitas policijai, kā arī ievērojot to, ka citām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām nav nepieciešama pieeja Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Imigrācijas likuma 17.1 panta otrajā daļā un 17.2 panta otrajā daļā un trešās daļas 3. punktā.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz aizstāt Imigrācijas likuma 17.1 panta otrajā daļā un 17.2 panta otrajā un trešās daļas 3. punktā Valsts ieņēmumu dienestu ar Nodokļu un muitas policiju.
Minētie grozījumi ir uzskatāmi par tehniska rakstura grozījumiem, ņemot vērā, ka tie izstrādāti, lai īstenotu tikai un vienīgi Ministru kabinetā atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, un neparedz grozījumus, kas ir ārpus īstenojamās reorganizācijas.
Minētie grozījumi ir uzskatāmi par tehniska rakstura grozījumiem, ņemot vērā, ka tie izstrādāti, lai īstenotu tikai un vienīgi Ministru kabinetā atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, un neparedz grozījumus, kas ir ārpus īstenojamās reorganizācijas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Nodokļu un muitas policijas ierēdņi
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, nododot Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus Nodokļu un muitas policijai, likumprojekta tiesiskais regulējums nemaina ierēdņu tiesības un pienākumu, kā arī veicamo darbību apjomu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1240
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 12.septembra regula (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza regulas (ES) Nr.1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (turpmāk — regula Nr.2018/1240)
Apraksts
Regulas Nr.2018/1240 prasības ir ieviestas ar Imigrācijas likuma 17.1 un 17.2 pantu, kas spēkā stājās 2022.gada 24.martā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Regulas Nr.2018/1240 prasības ir ieviestas ar Imigrācijas likuma 17.1 un 17.2 pantu, kas spēkā stājās 2022.gada 24.martā. Līdz ar to likumprojektā iekļautie grozījumi ir uzskatāmi par tehniska rakstura grozījumiem, jo tie paredz mainīt tikai iestādes nosaukumu nevis mainīt regulējumu pēc būtības.
Tomēr skaidrības nolūkos tiek aizpildīta arī šī anotācijas sadaļa.
Tomēr skaidrības nolūkos tiek aizpildīta arī šī anotācijas sadaļa.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 12.septembra regula (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza regulas (ES) Nr.1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (turpmāk — regula Nr.2018/1240)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr.2018/1240 34. un 35.pants
Likumprojektā iekļautais grozījums Imigrācijas likuma 17.1 panta otrajā daļā
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regulas Nr.2018/1240 50.panta 2. un 4.punkts
Likumprojektā iekļautais grozījums Imigrācijas likuma 17.2 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Regulas Nr.2018/1240 51. un 52.pants
Likumprojektā iekļautais grozījums Imigrācijas likuma 17.2 panta trešās daļas 3.punktā
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas Nr.2018/1240 50.panta 2.punkta otrā un trešā daļa paredz rīcības brīvību dalībvalstīm izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo piekļuves punktu. Minētā rīcības brīvība ir īstenota ar Imigrācijas likuma 17.2panta otro daļu, kas stājās spēkā 2022.gada 24.martā.
Savukārt likumprojektā iekļautie grozījumi ir tehniska rakstura, jo tie nav tieši attiecināmi uz šo rīcības brīvību, ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policija nav uzskatāma par centrālo piekļuves punktu Regulas Nr.2018/1240 50.panta 2.punkta izpratnē.
Savukārt likumprojektā iekļautie grozījumi ir tehniska rakstura, jo tie nav tieši attiecināmi uz šo rīcības brīvību, ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policija nav uzskatāma par centrālo piekļuves punktu Regulas Nr.2018/1240 50.panta 2.punkta izpratnē.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Detalizēta informācija par Imigrācijas likuma Imigrācijas likuma 17.1 un 17.2 panta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām ir ietverta likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" sākotnējās ietekmes nocvērtējuma ziņojumā (anotācijā), kas pieejama https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/47EC9A7ACF530020C22586FC001EF82F?OpenDocument.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi precizēt iestādes nosaukumu atbilstoši īstenotajai Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijai, un tas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
Lai izstrādātu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta reformas tiesiskajam regulējumam un reformas īstenošanas risinājumiem, Finanšu ministrija ir izveidojusi Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupu, kuras sastāvā ir Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšējās drošības biroja, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kancelejas pārstāvji.
Minētās darba grupas 2024. gada 1. augusta sēdē tika skatīts jautājums par nepieciešamību veikt grozījumus citos ar Valsts ieņēmumu dienesta reformu saistītajos likumos (papildus Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdē apstiprinātajiem likumprojektiem) un to steidzamību.
Saskaņā ar likumprojekta "Nodokļu un policijas likums" (Nr. 645/Lp14) anotācijas (ex-ante) 4. sadaļu "Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu" saistībā ar izstrādāto likumprojektu ir nepieciešami grozījumi 15 likumos, no tiem trīs grozījumu likumprojekti – likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā" (24-TA-737), likumprojekts "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" (24-TA-738) un likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (24-TA-793) – ir virzīti vienlaikus ar likumprojektu "Nodokļu un policijas likums" (skatīt Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes prot. Nr. 6, 44., 46. un 47. §).
Diskutējot par pārējiem 12 likumiem, kuros veicami grozījumi, Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupa secināja, ka:
▪ tuvākajā laikā nepieciešams grozījumus veikt četros likumos: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (4. panta divpadsmitā daļa, 14. panta 12.1 daļa, 28. panta pirmā daļa, 29. panta trešā daļa un 37.panta 3.3 daļa), likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (7. panta trešā daļa, tostarp papildus nosakot amata savienošanas ierobežojumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekiem), Imigrācijas likumā (7.1 panta otrā daļa, 17.2 panta otrā daļa un trešās daļas 3. punkts) un Administratīvās atbildības likumā (71. panta otrā daļa un 115. panta pirmā daļa).
Ņemot vērā, ka Saeimā ir iesniegts izskatīšanai likumprojekts "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr. 615/Lp14), kā arī likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (Nr. 591/Lp14), tad nepieciešamie likumu grozījumi iesniedzami Saeimai kā priekšlikumi uz likumprojektu trešo lasījumu.
Papildus tika konstatēts, ka šobrīd nav virzāmi grozījumi likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 10. panta pirmajā daļā attiecībā uz to papildināšanu ar Nodokļu un muitas policijas priekšnieku un tā vietnieku, jo ir nepieciešama papildu diskusija ar regulējuma izstrādē iesaistītajām atbildīgajām institūcijām.
▪ nav uzskatāmi par steidzamiem grozījumi septiņos likumos: likums "Par policiju", Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, Ieroču aprites likums, Apsardzes darbības likums, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, Latvijas Republikas Zemessardzes likums un Valsts civildienesta likums;
Šajos likumos grozījumi saistībā ar īstenoto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju virzāmi vienlaikus kopā ar citiem grozījumiem konkrētajā likumā.
▪ grozījumus nav nepieciešams veikt Pasta likumā.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un policijas pārvaldes pārstāvja sniegtajam skaidrojumam, ja atbildīgā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība saņems informāciju no pasta komersanta par pārrobežu pasta sūtījumu, kas satur aizliegtas vielas vai priekšmetus, tā nepieciešamības gadījumā minēto informāciju tālāk pārsūtīs Nodokļu un muitas policijai.
Minētās darba grupas 2024. gada 1. augusta sēdē tika skatīts jautājums par nepieciešamību veikt grozījumus citos ar Valsts ieņēmumu dienesta reformu saistītajos likumos (papildus Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdē apstiprinātajiem likumprojektiem) un to steidzamību.
Saskaņā ar likumprojekta "Nodokļu un policijas likums" (Nr. 645/Lp14) anotācijas (ex-ante) 4. sadaļu "Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu" saistībā ar izstrādāto likumprojektu ir nepieciešami grozījumi 15 likumos, no tiem trīs grozījumu likumprojekti – likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā" (24-TA-737), likumprojekts "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" (24-TA-738) un likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (24-TA-793) – ir virzīti vienlaikus ar likumprojektu "Nodokļu un policijas likums" (skatīt Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija sēdes prot. Nr. 6, 44., 46. un 47. §).
Diskutējot par pārējiem 12 likumiem, kuros veicami grozījumi, Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupa secināja, ka:
▪ tuvākajā laikā nepieciešams grozījumus veikt četros likumos: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (4. panta divpadsmitā daļa, 14. panta 12.1 daļa, 28. panta pirmā daļa, 29. panta trešā daļa un 37.panta 3.3 daļa), likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (7. panta trešā daļa, tostarp papildus nosakot amata savienošanas ierobežojumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekiem), Imigrācijas likumā (7.1 panta otrā daļa, 17.2 panta otrā daļa un trešās daļas 3. punkts) un Administratīvās atbildības likumā (71. panta otrā daļa un 115. panta pirmā daļa).
Ņemot vērā, ka Saeimā ir iesniegts izskatīšanai likumprojekts "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr. 615/Lp14), kā arī likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (Nr. 591/Lp14), tad nepieciešamie likumu grozījumi iesniedzami Saeimai kā priekšlikumi uz likumprojektu trešo lasījumu.
Papildus tika konstatēts, ka šobrīd nav virzāmi grozījumi likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 10. panta pirmajā daļā attiecībā uz to papildināšanu ar Nodokļu un muitas policijas priekšnieku un tā vietnieku, jo ir nepieciešama papildu diskusija ar regulējuma izstrādē iesaistītajām atbildīgajām institūcijām.
▪ nav uzskatāmi par steidzamiem grozījumi septiņos likumos: likums "Par policiju", Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, Ieroču aprites likums, Apsardzes darbības likums, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, Latvijas Republikas Zemessardzes likums un Valsts civildienesta likums;
Šajos likumos grozījumi saistībā ar īstenoto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju virzāmi vienlaikus kopā ar citiem grozījumiem konkrētajā likumā.
▪ grozījumus nav nepieciešams veikt Pasta likumā.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un policijas pārvaldes pārstāvja sniegtajam skaidrojumam, ja atbildīgā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība saņems informāciju no pasta komersanta par pārrobežu pasta sūtījumu, kas satur aizliegtas vielas vai priekšmetus, tā nepieciešamības gadījumā minēto informāciju tālāk pārsūtīs Nodokļu un muitas policijai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nodokļu un muitas policija (tiks izveidota ar 2026.gada 1.janvāri)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi precizēt iestādes nosaukumu atbilstoši īstenotajai Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijai. Tādējādi likumprojektam nav ietekme uz Nodokļu un muitas policijas funkcijām un institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi