Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši CFLA sniegtai informācijai, akciju sabiedrībai "Olaines ūdens un siltums" (turpmāk - finansējuma saņēmējs) projekta Nr.4.3.1.0/22/A/036 “Fosilā kurināmā aizstāšana Olainē” (turpmāk - projekts) ietvaros objektīvi pamatotu ārēju apstākļu dēļ nav iespējams projektu pabeigt līdz plānošanas perioda beigām (līdz 2023. gada 31. decembrim), un projekta finanšu plūsmas ir iespējams skaidri nodalīt pa posmiem. Attiecīgi finansējuma saņēmējs ir izteicis vēlmi veikt projekta posmošanu, tas ir, projekta ietvaros nepabeigtās darbības attiecināt  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada specifiskā atbalsta mērķa 2.1.1. "AER izmantošana un energoefektivitāte" 2.1.1.3. pasākuma "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" (turpmāk -  2.1.1.3. pasākums) ietvaros. Ja finansējuma saņēmējs nevarēs īstenot projekta posmošanu un nodalītās otrā posma darbības attiecināt  2.1.1.3. pasākuma ietvaros, attiecīgais iztrūkstošais finansējums var atstāt negatīvas sekas uz finansējuma saņēmēja sniegto siltumenerģijas pakalpojumu tarifu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija uzskata par nepieciešamu un atbalsta finansējuma saņēmēja vēlmi veikt projekta posmošanu starp 4.3.1. specifisko atbalsta mērķi "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" (turpmāk - SAM 4.3.1.) un 2.1.1.3. pasākumu.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība " SAM 4.3.1. ietvaros atbalstītas tika rekonstrukcija siltumavotu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz AER izmantošanu centrālapkurē, t.sk. tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana, kā arī siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība ar mērķi samazināt enerģijas zudumus (lai samazinātu kurināmā patēriņu uz vienu MWh) vai samazināt patērētā fosilā kurināmā apjomus (lai samazinātu atkarību no trešo valstu enerģijas importa) vai paaugstināt AER katlumāju efektivitāti. SAM 4.3.1. ietvaros atbalsts tika sniegts granta veidā. 2.1.1.3. pasākuma ietvaros cita starpā tiek paredzēts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iespēju robežās ievērojot aprites ekonomikas principus; AER un ne emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Darbības programmā noteikts, ka 2.1.1.3. pasākuma ieviešanas ietvaros var tikt apsvērta iespēja pasākumu īstenot finanšu instrumentu veidā, taču minētais priekšnosacījums nav izvirzīts kā obligāta prasība. Attiecīgi secināms, ka, vadoties no darbību un izvēlētā atbalsta instrumenta analīzēm, SAM 4.3.1. un 2.1.1.3. pasākums ir uzskatāms par saturiski līdzvērtīgām atbalsta programmām, kuras var tikt izmantotas viena projekta sadalīšanai divos posmos, pirmo posmu realizējot SAM 4.3.1. ietvaros, savukārt projektu pilnībā pabeidzot 2.1.1.3. pasākuma ietvaros.
SAM 4.3.1. intervences kodi ir 011 "Atjaunojama enerģija: biomasa", 016 "Augstas efektivitātes koģenerācija un centrālā apkure", 112 "Piekļuves uzlabošanas cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem". Savukārt 2.1.1.3. pasākuma ietvaros kā intervences kods noteikts 55 "Augstas efektivitātes koģenerācija, efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana ar zemām dzīves cikla emisijām ". Līdz ar to, vadoties arī no intervences kodiem, SAM 4.3.1. un 2.1.1.3. pasākums ir uzskatāms par līdzvērtīgiem.
Vienlaikus gan SAM 4.3.1., gan 2.1.1.3. pasākuma ietvaros tiek piemēroti līdzvērtīgi izslēgšanas kritēriji atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantam un Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22.pantam. Attiecīgi arī finansējuma saņēmējs ir ticis pakļauts līdzvērtīgam izslēgšanas kritēriju sietam, lai noteiktu tā atbilstību horizontāliem izslēgšanas kritērijiem. 
Horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu videi" ir ieviests līdz ar Atjaunošanas un noturības mehānisma, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta programmām. Formāli šāds horizontāls princips nav ticis ieviests iepriekšējā plānošanas periodā, attiecīgi arī SAM 4.3.1. nav formāli ticis pakļauts šādam izvērtējumam. Taču, analizējot horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu videi" saturu un it īpaši SAM 4.3.1. mērķi, secināms, ka princips pēc būtības ticis ievērots arī SAM 4.3.1. ietvaros, attiecīgi Ekonomikas ministrijas ieskatā nav nepieciešams atsevišķs izvērtējums 2.1.1.3. pasākuma posmojamai daļai, it īpaši ņemot vērā faktu, ka konkrētā atlases ir attiecināma uz projekta noteiktas, nodalītas daļas posmošanu, nevis jaunu, patstāvīgu investīciju. Ekonomikas ministrija vienlaikus uzsver, ka principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu videi" kā arī "Klimatdrošināšana", kā arī citu horizontālo principu attiecināmība un izvērtējums ir attiecināms uz 2.1.1.3.pasākuma posmojamo daļu tik tālu, cik tas loģiski iespējams un ir faktiski attiecināms, ņemot vērā posmojamā projekta specifiku. Proti, ja ieguldījumi un darbības faktiski ir veiktas SAM 4.3.1. pasākuma ietvaros, tad šīs iepriekš veiktās darbības un ieguldījumus nebūtu lietderīgi pārvērtēt pēc iepriekš minētajiem principiem. Attiecīgi iepriekš minēto principu attiecināšana būtu jāvērtē no lietderības un visu projekta posmu cikliskuma viedokļa, atsevišķi nepārvērtējot jau faktiski realizēto ieguldījumu daļu projekta pirmajā posmā. Papildus, Ekonomikas ministrijas ieskatā, minētie principi būtu jāvēro ar konkrēto normatīvu, tai skaitā, piemēram, vides aizsardzības, būvniecības, jomā paredzēto normatīvu ievērošanu un attiecīgi, ja šajā kontekstā nav saskatāmi pārkāpumi, minētos principus varētu uzskatīt par izpildītiem. Vienlaikus norādām, ka projekta otrā posma ietvaros plānotās darbības un investīcijas atbilst kopējam principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”   novērtējumam, kas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas
2021.–2027.gadam izstrādes ietvaros tika veikts 2.1.1.3.pasākumam, tādējādi apstiprinot plānoto investīciju atbilstību iepriekš minētam principam Programmas līmenī.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija skaidro, ka posmojamā projekta otrās daļas ietvaros, kas tiks realizēts 2.1.1.3. pasākuma ietvaros nav lietderīgi izmantot vienkāršotās izmaksas. Norādām, ka MK noteikumu mērķis ir ļaut pabeigt SAM 4.3.1. ietvaros uzsāktu un daļēji īstenotu projektu, attiecīgi Ekonomikas ministrijas ieskatā, otrās projekta daļas posmošanai uz 2.1.1.3. pasākuma jābūt pēc iespējas efektīvākai, nodrošinot līdzvērtīgus nosacījumus kā to paredz SAM 4.3.1. Attiecīgi izstrādāt un piemērot vienkāršotās izmaksas projektam, kas jau faktiski ir savā realizācijas beigu posmā ir ne tikai neefektīvi un neracionāli, bet būtiski birokrātiski apgrūtinātu kā finansējuma saņēmēju, neļaujot pabeigt projektu uz esošajiem nosacījumiem, kā arī radītu papildus administratīvo slogu projektā iesaistītām institūcijām, izstrādājot un skaņojot attiecīgās metodikas. Ņemot vērā faktu, ka ieguvums no vienkāršoto izmaksu izstrādes un piemērošanas nav saskatāms, Ekonomikas ministrija šādu risinājumu nevirza Ministru kabineta noteikumu ietvaros. Papildus, Ekonomikas ministrija vēlas norādīt, ka šī brīža provizoriskās aplēses norāda, ka projekta otrā posma ietvaros tiks iekļautas autoruzraudzības, būvuzraudzības, tehnoloģiju iekārtu iegādes un būvdarbu izmaksas. Ņemot vērā līdzšinējo praksi projektu ieviešanā skaidrojam, ka ar būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksām pēc būvdarbu pabeigšanas, kas ir attiecināmas projekta ietvaros, tiek saprastas izmaksas par teritorijas sakopšanas darbiem, izmaksas par teritorijas atbrīvošanu no būvgružiem u.tml., bet netiek akceptētas izmaksas par pievadceļu un piebraukšanas laukumu būvniecību un/vai atjaunošanu.
Ekonomikas ministrijas ieskatā nosacījumiem, kas attiecas uz projekta ietvaros izmantoto nekustamo īpašumu un infrastruktūru, tai skaitā īpašumu veidam, jābūt identiskam kā to paredzēja SAM 4.3.1. pasākuma nosacījumi. Proti, Ekonomikas ministrijas ieskatā projekta fināla fāzē nebūtu lietderīgi izvirzīti tādus nosacījumus, kas atšķiras no SAM 4.3.1 un paredz jaunus, papildus ierobežojošos apstākļus infrastruktūrai vai nekustamam īpašumam, kur jau faktiski ir veikti ieguldījumi. 

Atbilstoši CFLA sniegtai informācijai, akciju sabiedrība "Olaines ūdens un siltums" projekta līgums ir ticis noslēgts pēc 2022. gada 29. jūnijā un projekta kopējā summa ir virs 5 miljoniem euro. Attiecīgi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 118.pantam, kā arī  Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par pārrobežu sadarbības programmu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (2014.–2020. gada periodā) slēgšanu (2022/C 474/01). Ņemot vērā iepriekš minēto, uz projektu ir attiecināma arī prasība attiecībā uz projekta atlasi 2.1.1.3. pasākuma ietvaros, attiecīgi paralēli tiesiskā regulējuma izstrādei, projekta otrajam posmam tiks piemērota vienkāršota atlases procedūra atbilstoši Uzraudzības komitejā apstiprinātajai pieejai un kritērijiem, kā arī atlases nolikumā paredzētajai kārtībai. Attiecīgi pēc šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās finansējuma saņēmējam būs jāpiedalās vienkāršotajā atlases procedūrā, iesniedzot pieteikumu par projekta otro posmu, un pozitīva rezultāta gadījumā jāslēdz līgums ar CFLA par projekta otrā posma īstenošanu 2.1.1.3. pasākuma ietvaros.

Ņemot vērā Finanšu ministrijas skaidrojumu, posmošanas gadījumā kā atbalsta piešķiršanas brīdis ir uzskatāms sadarbības iestādes sākotnējā lēmuma brīdis, attiecīgi projekts un finansējuma saņēmējs 2.1.1.3. pasākuma posmojamā daļā nav jāpārvērtē atbilstoši komercdarbības atbalsta nosacījumiem. Otrā posma projekts tiek īstenots atbilstoši apstiprinātajiem un piemērojamajiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem (MK noteikumi Nr.495)un projektā netiks iekļautas jaunas darbības vai paredzētas jaunas izmaksas un netiks piešķirts papildu publiskais finansējums, attiecīgi mainās tikai finansējuma avots, attiecīgi nav atkārtoti pārvērtējami piemērojamie komercdarbības atbalsta nosacījumi. Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata sadarbības iestādes sākotnējā lēmuma par SAM 4.3.1. ietvaros īstenotā projekta apstiprināšanu brīdi un gadījumā, ja finansējuma saņēmējs ir mainījis valsts atbalsta shēmu uz Vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojumu, piemērojot EK lēmumu Nr.2012/21/ES, tad par sākotnējā lēmuma brīdi uzskata līguma grozījumu brīdi.

Vadoties no finansējuma saņēmēja un CFLA sniegtās informācijas secināms, ka  otrā posma realizācija 2.1.1.3. pasākuma ietvaros nodrošinās pilnīgu projekta darbību pabeigšanu, funkcionalitāti un nodošanu ekspluatācijā un noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu līdz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda izdevumu attiecināmības perioda beigām, tas ir, 2029. gada 31. decembrim. Atbilstoši CFLA sniegtai informācijai 2.posma izdevumi, kas potenciāli tiktu attiecināti 2.1.1.3.pasākuma ietvaros, nav iekļaujami Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda maksājumu pieprasījumos. Ņemot vērā faktu, ka projekta ietvaros visi plānotie rādītāji un funkcionalitāte tiks sasniegta projekta otrā posma ietvaros, visi projektā paredzētie rādītāji tiks uzskaitīti 2.1.1.3. pasākuma ietvaros.
Vienlaikus skaidrojam, ka projekta ietvaros tiks nodrošināta dubultā finansējuma riska vadība, tai skaitā  tiks nodrošināts dubultā finansējuma novēršanas risks, ja tiks izmantots vienkāršots pievienotās vērtības nodokļa līdzekļu attiecināšanas princips projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. EUR (ieskaitot PVN), kā tas ir konkrētajā gadījumā. Tā pat finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta. Tā pat finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācija un vizuālās indentitātes prasību ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātām vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā minētam, ja personāla izmaksas tiek attiecinātas pēc faktiskajām izmaksām, Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Taisnīgas pārkārtošanās fonds līdzfinansētajiem projektiem tiek noteikts maksimālais ierobežojums tiešajām projekta vadības personāla izmaksām līdz fiksētajai summai. Attiecīgi projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs 5 milj. EUR personāla izmaksu Eiropas Savienības fondu daļas ierobežojums tiek noteikts kā fiksēta summa līdz 84 787 EUR kalendārajā gadā;
Savukārt projektos, kuros tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 milj. EUR (ieskaitot), ierobežojums tiek aprēķināts pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 EUR kalendārajā gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnos kalendārajos gados, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

Attiecībā uz sinerģiju un papildinātību norādām, ka projekta ietvaros sinerģija un papildinātība tiek nodrošināta ar 2.2.3.specifisko atbalsta mērķi “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu”, kā arī demarkācija ar Atveseļošansa un noturības mehānisma plānā paredzētām investīcijām energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu”, 1.2.1.2.i “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))”, 1.2.1.3.i “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti”, 1.2.1.4.i “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās”).
Ekonomikas ministrija vēlas skaidrot, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas  2021.–2027. gadam 2.1.1.3. pasākuma atbildīgā iestāde ir Klimata un enerģētikas ministrija, taču, ņemot vērā faktu, ka MK noteikumu Nr. 495 grozījumu izstrādes ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija ir iebildusi par posmošanas tiesiskā ietvara izstrādi, kā arī finansējuma piešķiršanu šādiem posmojamiem projektiem, Ekonomikas ministrija ir uzņēmusies 2.1.1.3. pasākuma izstrādi daļā, kas attiecas uz SAM 4.3.1. posmošanu, attiecīgi arī Ekonomikas ministrija ir nosakāma par atbildīgo iestādi šajā daļā, kas tiks realizēta kā atsevišķa atlases kārta. Ņemot vērā faktu, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir iebildusi arī par finansējuma piešķiršanu šādiem projektiem, Ekonomikas ministrija attiecīgo atlases kārtu finansēs no 2.1.1.2. pasākuma "AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos" (turpmāk - 2.1.1.2. pasākums), Ministru kabinetam lemjot par akciju sabiedrības "Olaines ūdens un siltums" nepieciešamā posmojamā ES Reģionālā attīstības fonda finansējuma 271 188  euro apmērā pārdalīšanu no 2.1.1.2. pasākuma uz 2.1.1.3.  pasākumu.