Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra  noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.747) 15.¹ punktā un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.416) 19.punktā noteikts, ka valsts pārbaudes darbi vispārējās pamatizglītības pakāpē un vispārējās vidējās izglītības pakāpē ir eksāmens, centralizēts eksāmens un monitoringa darbs.
Centralizēto eksāmenu norises kārtību nosaka Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 398 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”. Savukārt spēkā esošajos Noteikumos Nr.1510 reglamentēta eksāmenu un diagnosticējošo darbu norises kārtība.
Noteikumu Nr.747 un Noteikumu Nr.416 regulējums neparedz valsts pārbaudes darbu īstenošanu diagnosticējošo darbu formā. Līdz ar to no Noteikumiem Nr.1510 ir izslēdzamas normas, kas reglamentē diagnosticējošo darbu norises kārtību, un jāiekļauj normas, kas reglamentē monitoringa darbu norises kārtību.
Nepieciešams arī pilnveidot valsts pārbaudes darbu norises regulējumu atbilstoši Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma) iespējām.
Ņemot vērā, ka izmaiņas paredzētas vairāk nekā pusē Noteikumu Nr.1510 normu, tad saskaņā ar Ministra kabineta 2003. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktu tiek veidots jauns projekts.

Projektā paredzēts noteikt, ka monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka Valsts izglītības satura centrs (turpmāk - centrs), tā mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti, tas ir nepieciešams, lai pabeigtu izglītošanos attiecīgajā izglītības pakāpē. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu. Projekts arī paredz, ka eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka centrs. Eksāmenu organizē izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.
Projekts paredz izmaiņas saistībā ar izglītojamo pieteikšanos un reģistrāciju monitoringa darbiem un eksāmeniem (turpmāk abi kopā – valsts pārbaudes darbi). Izglītojamie, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, informācijas sistēmā atzīmē valsts pārbaudes darbus, kurus viņi vēlēsies kārtot. Izglītības iestādei ir pienākums pārbaudīt, vai visi izglītojamie pieteikušies kārtot nepieciešamos valsts pārbaudes darbus.
Projekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus izglītojamiem, kuriem ir Valsts pedagoģiski medicīniskās vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas ne vēlāk kā mēnesi pirms pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas attiecīgajā mācību gadā iesniegts izglītības iestādes vadītājam. Projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbos piemēro tos atbalsta pasākumus, kādi paredzēti atbilstošajam traucējuma veidam un kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā.
Projektā paredzēts noteikt, ka valsts pārbaudes darbu vadītāju un vērtētāju sarakstu un eksāmenu komisijas sastāvu izglītības iestāde ievada informācijas sistēmā un izliek izglītības iestādē izglītojamiem pieejamā vietā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā mācību gada pirmā valsts pārbaudes darba norises dienas.
Lai izglītojamie, kā arī izglītības iestāde varētu savlaicīgi uzsākt gatavošanos valsts pārbaudes darbiem, projekts paredz, ka centrs publicē valsts pārbaudes darba programmu savā tīmekļvietnē.
Lai nodrošinātu informācijas neizpaušanu pirms valsts pārbaudes darba norises, valsts pārbaudes darbu norise notiks tiešsaistē informācijas sistēmā, daļa valsts pārbaudes darba materiālu tiks nosūtītas slēgtās aploksnēs atbilstoši pieteikto izglītojamo skaitam, un daļa valsts pārbaudes darba materiālu tiks piegādāti, izmantojot informācijas sistēmu. Projektā paredzēts noteikt, ka valsts pārbaudes darba materiāls papīra formā, valsts pārbaudes darba materiāla elektroniskās versijas un to atvasinājumi ir ierobežotas pieejamības informācija līdz attiecīgā valsts pārbaudes darba norises beigām.
Atšķirībā no Noteikumiem Nr.1510, projekts paredz valsts pārbaudes darbu norisē izmantot informācijas sistēmu, kurā apstrādājamos personu datus, to apjomu, glabāšanas termiņus un personas datu dzēšanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumi Nr. 117 “Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas noteikumi”. Tādējādi no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (turpmāk – Regula) izriet, ka datu par izglītojamo vērtējumiem apstrāde ir pamatojama ar uzdevumu, ko sistēmas pārzinis veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, lai veiktu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu.
Projekts paredz valsts pārbaudes darba vai tā daļas norisi tiešsaistē un tā visa darba vai daļas automātisko vērtēšanu. Projekts paredz, ka izglītības iestādei valsts pārbaudes darba vai tā daļas norises nodrošināšanai tiešsaistē atbilstoši izglītojamo skaitam jānodrošina dators ar interneta pieslēgumu.
Projektā paredzēts, ka monitoringa darbus vērtē izglītības iestādes vadītāja norīkoti vērtētāji saskaņā ar centra izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem. Lai nodrošinātu objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti, pēc izglītojamo monitoringa darbu novērtēšanas izglītības iestādē centrs var organizēt monitoringa darbu vērtēšanu centrā, ja visu attiecīgā monitoringa darbu vai to izlases vērtēšana centrā paredzēta attiecīgā monitoringa darba norises darbību laikos. Centra veiktais monitoringa darba vērtējums neaizstāj izglītības iestādē veikto monitoringa darba vērtējumu.
Projektā paredzēts, ka centrs veic valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes ekspertu atlasi, piesaistot personas, kuras ir apguvušas centra organizētos valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursus un nokārtojušas centra organizēto valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursu pārbaudījumu. Lai sagatavotu valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes ekspertus, centrs organizēs valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursus 36 akadēmisko stundu apjomā, kuros iekļautas tēmas par valsts pārbaudes darbu satura veidošanu un vērtēšanas kritēriju izstrādi un kuru noslēgumā jānokārto valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes kursu noslēguma pārbaudījums.
Projekts paredz, ka centrs veic monitoringa darbu vērtētāju atlasi, piesaistot personas, kuras ir apguvušas centra organizētos valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursus, nokārtojušas centra organizēto valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursu pārbaudījumu un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: (1) ir attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs, kas Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) reģistrēts kā vispārējās vidējās izglītības vai vispārējās pamatizglītības pedagogs; (2) VIIS reģistrēts kā akadēmiskais personāls atbilstošajā zinātnes nozarē; (3) ir bijušais attiecīgā mācību priekšmeta pedagogs; (4) ir izglītības metodiķis. Lai sagatavotu monitoringa darbu vērtētājus, centrs organizēs valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursus 12 akadēmisko stundu apjomā un kuru noslēgumā jānokārto valsts pārbaudes darbu vērtēšanas kursu noslēguma pārbaudījums.
Tādējādi jebkura persona, kura atbilst projektā minētajiem kritērijiem un nokārtojusi valsts pārbaudes darbu materiālu izstrādes ekspertu kursu noslēguma pārbaudījumu vai valsts pārbaudes darbu vērtētāju kursu noslēguma pārbaudījumu, būs tiesīga sniegt attiecīgos pakalpojumus. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai tāda pakalpojumu sniedzēju atlase, kas paredz visu pakalpojumu sniedzēju atlasi un iesaistīšanu pakalpojuma sniegšanā, kuri atbilst noteiktajiem kvalifikācijas atbilstības kritērijiem un prasību minimumam, nav uzskatāma par iepirkuma līgumu  (skat. Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 1.marta spriedumu lietā C-9/17).
Projektā paredzēts, ka ar tā spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumi Nr. 1510 "Valsts pārbaudījumu norises kārtība".