22-TA-2155: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4.panta otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 6.panta pirmās daļas 2.punkts un 7.panta 3.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās, kā arī Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts drošības dienesta nodarbinātajiem, padarīt elastīgāku piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos noteikšanas kārtību, nosakot tās apmēru līdz 50 % no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Nacionālo bruņoto spēku karavīram paredzēts noteikt piemaksas apmēru līdz 50 % apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, bet Zemessargam dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju reizināt ar koeficientu līdz 1,5.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmajai daļai ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ministru kabinets 2021. gada 10. augustā pieņēma Ministra kabineta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, izsludināja ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim šādās administratīvajās teritorijās: Ludzas novada pašvaldībā, Krāslavas novada pašvaldībā, Augšdaugavas novada pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 45 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta vēl uz trim mēnešiem, proti, līdz 2022. gada 10. maijam. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. maija rīkojumam Nr. 324 "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta vēl uz trim mēnešiem, proti, līdz 2022. gada 10. augustam.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta trešo daļu atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Vienlaikus ir konstatēta nepieciešamība noteikt Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 8.6 punktā minētās piemaksas elastīgu piemaksas noteikšanas kārtību, ņemot vērā dienesta pienākumu (darba) intensitāti un slodzi, kas skar personu atturēšanu un atgriešanu uz Baltkrievijas Republiku, tādējādi vairs neparedzot konstantu piemaksas apmēru visām iesaistītajām amatpersonām un darbiniekiem.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ministru kabinets 2021. gada 10. augustā pieņēma Ministra kabineta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, izsludināja ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim šādās administratīvajās teritorijās: Ludzas novada pašvaldībā, Krāslavas novada pašvaldībā, Augšdaugavas novada pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 45 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta vēl uz trim mēnešiem, proti, līdz 2022. gada 10. maijam. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. maija rīkojumam Nr. 324 "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta vēl uz trim mēnešiem, proti, līdz 2022. gada 10. augustam.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta trešo daļu atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Vienlaikus ir konstatēta nepieciešamība noteikt Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 8.6 punktā minētās piemaksas elastīgu piemaksas noteikšanas kārtību, ņemot vērā dienesta pienākumu (darba) intensitāti un slodzi, kas skar personu atturēšanu un atgriešanu uz Baltkrievijas Republiku, tādējādi vairs neparedzot konstantu piemaksas apmēru visām iesaistītajām amatpersonām un darbiniekiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Norādāms, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6777 cilvēki.
Lai gan ir samazinājies to personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, tomēr joprojām Valsts robežsardze konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Proti, maija mēnesī ir atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas - 20 personas, jūnija mēnesī - 96 personas, savukārt jūlijā - 5 personas.
Būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā, ko atbilstoši plašsaziņas līdzekļos izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievijas Republika. Līdz ar to pret Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi. Arī no Lietuvas Republikas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikto ārkārtējās situācijas režīmu. Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas Republikas robežu, savukārt uz Lietuvas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība. Lietuvas Republika ārkārtējo situāciju ir pagarinājusi līdz 2022. gada 15. septembrim. Savukārt pastāvīgā žoga būvniecību uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežu ir plānots uzsākt tuvākajā laikā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas Republikas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaitu. Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Organizējot un īstenojot robežuzraudzības pasākumus, darba intensitāte un slodze, kas skar personu atturēšanu un atgriešanu uz Baltkrieviju 2022. gada aprīlī, maijā, salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem mēnešiem, ir būtiski samazinājusies, tomēr piemaksu noteikšanas kārtība par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saskaņā ar rīkojumu Nr. 518 neparedz elastīgu piemaksu noteikšanas kārtību, bet gan konstantu piemaksu Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, noteiktās stundas algas likmes apmērā. Rezultātā nepastāv iespējas variēt ar piemaksas apmēru, ņemot vērā riska faktorus, kas var gan palielināties, gan samazināties. Arī Nacionālo bruņoto spēku karavīram piemaksai ir noteikts konstants apmērs, tas ir 100 procenti no viņam noteiktās mēnešalgas, bet Zemessargam dienesta uzdevumu izpildes kompensācija tiek reizināta ar koeficientu 2 par katru dienu, kad tas veicis rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamos pasākumus.
Lai gan ir samazinājies to personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, tomēr joprojām Valsts robežsardze konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Proti, maija mēnesī ir atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas - 20 personas, jūnija mēnesī - 96 personas, savukārt jūlijā - 5 personas.
Būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā, ko atbilstoši plašsaziņas līdzekļos izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievijas Republika. Līdz ar to pret Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi. Arī no Lietuvas Republikas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Tādējādi arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikto ārkārtējās situācijas režīmu. Tāpat būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas Republikas robežu, savukārt uz Lietuvas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība. Lietuvas Republika ārkārtējo situāciju ir pagarinājusi līdz 2022. gada 15. septembrim. Savukārt pastāvīgā žoga būvniecību uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežu ir plānots uzsākt tuvākajā laikā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka no Baltkrievijas Republikas puses var tikt izmantota situācija, ka gar Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežu nav izbūvēts pastāvīgs žogs, tādējādi palielinot personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaitu. Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Organizējot un īstenojot robežuzraudzības pasākumus, darba intensitāte un slodze, kas skar personu atturēšanu un atgriešanu uz Baltkrieviju 2022. gada aprīlī, maijā, salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem mēnešiem, ir būtiski samazinājusies, tomēr piemaksu noteikšanas kārtība par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saskaņā ar rīkojumu Nr. 518 neparedz elastīgu piemaksu noteikšanas kārtību, bet gan konstantu piemaksu Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, noteiktās stundas algas likmes apmērā. Rezultātā nepastāv iespējas variēt ar piemaksas apmēru, ņemot vērā riska faktorus, kas var gan palielināties, gan samazināties. Arī Nacionālo bruņoto spēku karavīram piemaksai ir noteikts konstants apmērs, tas ir 100 procenti no viņam noteiktās mēnešalgas, bet Zemessargam dienesta uzdevumu izpildes kompensācija tiek reizināta ar koeficientu 2 par katru dienu, kad tas veicis rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamos pasākumus.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā joprojām esošo situāciju saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karu Ukrainā, ko atbilstoši plašsaziņas līdzekļos izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievijas Republika.
Ņemot vērā to, ka dažādu apstākļu dēļ riska faktori svārstās - var gan palielināties, gan samazināties - nepieciešama elastīga piemaksu noteikšanas kārtība. Ar rīkojuma projektu paredzēts izteikt Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 8.6 punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 procentu apmēram no tām noteiktās stundas algas likmes. Piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram. Tādējādi, samazinoties riska faktoriem, piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos būs iespējams noteikt mazāku atbilstoši faktiskajai situācijai, veicinot lietderīgu valsts finanšu līdzekļu izlietojumu.
Paredzēts arī noteikt, ka Nacionālo bruņoto spēku karavīram izmaksā piemaksu līdz 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, bet Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5. Piemaksas un kompensācijas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
Ņemot vērā to, ka dažādu apstākļu dēļ riska faktori svārstās - var gan palielināties, gan samazināties - nepieciešama elastīga piemaksu noteikšanas kārtība. Ar rīkojuma projektu paredzēts izteikt Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 8.6 punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 procentu apmēram no tām noteiktās stundas algas likmes. Piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram. Tādējādi, samazinoties riska faktoriem, piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos būs iespējams noteikt mazāku atbilstoši faktiskajai situācijai, veicinot lietderīgu valsts finanšu līdzekļu izlietojumu.
Paredzēts arī noteikt, ka Nacionālo bruņoto spēku karavīram izmaksā piemaksu līdz 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, bet Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5. Piemaksas un kompensācijas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Gadījumā, ja ārkārtējā situācija netiktu pagarināta, pastāv riski, ka strauji var palielināties personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu
- Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieki, Valsts drošības dienesta amatpersonas un darbinieki, kā arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi, kuri īsteno rīkojuma Nr. 518 izpildei nepieciešamos pasākumus
Ietekmes apraksts
Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos apmērs tiks noteikts, ņemot vērā faktiskos riska un slodzes apstākļus, nodrošinot taisnīgu pieeju.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 831 542
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 831 542
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 831 542
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 831 542
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 831 542
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopā indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai 2022.gada 3 mēnešiem ir 1 831 542 euro.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem, lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksai par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo nodarbināto komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, uztura un dienas naudai, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir 1 819 519 euro, no tiem indikatīvi:
- Valsts policijai - 802 935 euro;
- Valsts robežsardzei - 845 269 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 169 526 euro;
- Valsts drošības dienestam - 1 789 euro.
Kopsavilkumus un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1. pielikumā.
Primāri tiks izvērtēta iespēja izdevumus segt no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet to nepietiekamības gadījumā – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022.gadā.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem, lai pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētajām personām, ir 12 023 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 2 656 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 9 367 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzams), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minētajām personām – izdevumi tiks izmaksāti pēc faktiskās nepieciešamības pēc Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegtās informācijas. Līdz ar to, Veselības ministrijai iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu pozīcijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Kā arī finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējuma, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi būs izmaksu dārgāki nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2. pielikumā
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minētā pasākuma realizācijai, attiecīgi tos nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022.gadā.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem, lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksai par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi nakts laikā, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksai par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs nodarbinātajiem, un šo nodarbināto komandējumiem (dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa izdevumi), ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, uztura un dienas naudai, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir 1 819 519 euro, no tiem indikatīvi:
- Valsts policijai - 802 935 euro;
- Valsts robežsardzei - 845 269 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 169 526 euro;
- Valsts drošības dienestam - 1 789 euro.
Kopsavilkumus un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1. pielikumā.
Primāri tiks izvērtēta iespēja izdevumus segt no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet to nepietiekamības gadījumā – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022.gadā.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem, lai pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētajām personām, ir 12 023 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 2 656 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 9 367 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzams), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minētajām personām – izdevumi tiks izmaksāti pēc faktiskās nepieciešamības pēc Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegtās informācijas. Līdz ar to, Veselības ministrijai iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu pozīcijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Kā arī finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējuma, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi būs izmaksu dārgāki nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2. pielikumā
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minētā pasākuma realizācijai, attiecīgi tos nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022.gadā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav
Cita informācija
Aprēķins balstīts uz provizoriskām aplēsēm un, ārkārtējai situācijai pasliktinoties, izdevumu apjoms var palielināties.
Iekšlietu ministrija primāri izvērtēs iespēju izdevumus segt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet ja tas nebūs iespējams, tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 9. punktam.
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minēto pasākuma realizācijai, attiecīgi Veselības ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram.
Iekšlietu ministrija primāri izvērtēs iespēju izdevumus segt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet ja tas nebūs iespējams, tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 9. punktam.
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minēto pasākuma realizācijai, attiecīgi Veselības ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 20.12.2011. L 337) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1951.gada 28.jūlija Konvencija par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokols par bēgļa statusu Eiropas Padomes 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokola Nr.4 normu interpretācija Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 13.februāra spriedumā lietā Nr. 8675/15 un 8679/15 N.D. and N.T. v. Spain, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Nr. 55798/16 A.A. and others v. North Macedonia. Atbilstoši minētajā spriedumā paustajām atziņām, valstij ir tiesības atteikt ieceļošanu ārzemniekiem, tostarp potenciālajiem patvēruma meklētājiem, kuri bez nepārvaramiem iemesliem nebija izpildījuši prasību pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās. Līdz ar to projekts, kas paredz noteikt tiesisku veidu kā personas, kuras likumīgi ceļo var iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 20.12.2011. L 337) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1951.gada 28.jūlija Konvencija par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokols par bēgļa statusu Eiropas Padomes 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokola Nr.4 normu interpretācija Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 13.februāra spriedumā lietā Nr. 8675/15 un 8679/15 N.D. and N.T. v. Spain, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Nr. 55798/16 A.A. and others v. North Macedonia. Atbilstoši minētajā spriedumā paustajām atziņām, valstij ir tiesības atteikt ieceļošanu ārzemniekiem, tostarp potenciālajiem patvēruma meklētājiem, kuri bez nepārvaramiem iemesliem nebija izpildījuši prasību pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās. Līdz ar to projekts, kas paredz noteikt tiesisku veidu kā personas, kuras likumīgi ceļo var iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts robežsardze, Valsts policija, Valsts drošības dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests, Nacionālie bruņotie spēkiNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Valsts policija
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts drošības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Nacionālie bruņotie spēki
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas - valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu periodam no 2022. gada 11. augusta līdz 2022. gada 10. novembrim
2. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem