25-TA-2986: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 858 ''Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību'' (turpmāk - MK noteikumi Nr. 858) nepieciešams izdarīt grozījumus trīs pielikumos, kā arī pievienot papildu pielikumu.
Grozījumi 1. pielikumā nepieciešami, lai aktualizētu virszemes ūdensobjektu (upju) iedalījumu tipos jeb tipoloģiju atbilstoši upju ūdeņu un biotopu novērojumu rezultātiem. Upju tipoloģijas aktualizēšana ir nepieciešama, jo dažādiem tipiem piederīgām upēm piemēro atšķirīgus ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājus, no kuriem izriet upju kvalitātes novērtējums, kā arī to apsaimniekošanas pasākumu izvēle un īstenošana. Ja tipoloģijas sistēmā apvienotas pēc dabīgajiem raksturlielumiem atšķirīgas upes, tad arī to kvalitātes un nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu vērtējums var nebūt precīzs. Precīza upju tipoloģija ir nepieciešama arī vienota monitoringa tīkla izveidei, integrējot saldūdeņu biotopu monitoringu un virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes monitoringu.
Grozījumi 3. un 4. pielikumā nepieciešami atbilstoši izmaiņām attiecīgajā ES regulējumā, jo 2026. gada maijā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2026/805 (2026. gada 30. marts), ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā (turpmāk - Direktīva (ES) 2026/805). MK noteikumu Nr. 858 3. pielikumā ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu jomā (turpmāk - Ūdens struktūrdirektīva) 5. pielikuma 1.1. sadaļa, bet MK noteikumu Nr. 858 4. pielikumā - Ūdens struktūrdirektīvas 5. pielikuma 1.2. sadaļa, kurās ar Direktīvu 2026/805 izdarīti atsevišķi precizējumi.
Savukārt ar jaunu 5. pielikumu paredzēts noteikt vērtības fizikāli-ķīmiskajiem kvalitātes kritērijiem, kas praksē jau tiek izmantoti, novērtējot virszemes ūdensobjektu kvalitāti upju baseinu apsaimniekošanas plānos.
Grozījumi 1. pielikumā nepieciešami, lai aktualizētu virszemes ūdensobjektu (upju) iedalījumu tipos jeb tipoloģiju atbilstoši upju ūdeņu un biotopu novērojumu rezultātiem. Upju tipoloģijas aktualizēšana ir nepieciešama, jo dažādiem tipiem piederīgām upēm piemēro atšķirīgus ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājus, no kuriem izriet upju kvalitātes novērtējums, kā arī to apsaimniekošanas pasākumu izvēle un īstenošana. Ja tipoloģijas sistēmā apvienotas pēc dabīgajiem raksturlielumiem atšķirīgas upes, tad arī to kvalitātes un nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu vērtējums var nebūt precīzs. Precīza upju tipoloģija ir nepieciešama arī vienota monitoringa tīkla izveidei, integrējot saldūdeņu biotopu monitoringu un virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes monitoringu.
Grozījumi 3. un 4. pielikumā nepieciešami atbilstoši izmaiņām attiecīgajā ES regulējumā, jo 2026. gada maijā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2026/805 (2026. gada 30. marts), ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā (turpmāk - Direktīva (ES) 2026/805). MK noteikumu Nr. 858 3. pielikumā ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu jomā (turpmāk - Ūdens struktūrdirektīva) 5. pielikuma 1.1. sadaļa, bet MK noteikumu Nr. 858 4. pielikumā - Ūdens struktūrdirektīvas 5. pielikuma 1.2. sadaļa, kurās ar Direktīvu 2026/805 izdarīti atsevišķi precizējumi.
Savukārt ar jaunu 5. pielikumu paredzēts noteikt vērtības fizikāli-ķīmiskajiem kvalitātes kritērijiem, kas praksē jau tiek izmantoti, novērtējot virszemes ūdensobjektu kvalitāti upju baseinu apsaimniekošanas plānos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumu projekts paredz atjaunināt virszemes ūdensobjektu (upju) tipoloģiju, kas noteikta MK noteikumu Nr. 858 1. pielikumā, atbilstoši izmaiņām ES regulējumā precizēt MK noteikumu Nr. 858 3. un 4. pielikumā noteiktos kritērijus virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai, kā arī papildināt MK noteikumus Nr. 858 ar 5. pielikumu, kurā noteiktas vērtības fizikāli-ķīmiskajiem kritērijiiem, ko izmanto virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pārņemot Ūdens struktūrdirektīvu, 2003.-2004. gadā Latvijā tika izveidota un MK noteikumos Nr. 858 noteikta minētās direktīvas nosacījumiem atbilstoša upju tipoloģija, kurā kā kritērijus upju iedalījumam tipos izmantoja sateces baseina platību un gultnes dibena garenslīpumu 1-3 km garā posmā. Atbilstoši tai tika noteikti seši upju tipi. 2020. gadā, ņemot vērā upju monitoringa rezultātus un pētnieku ieteikumus, upju tipoloģija tika papildināta ar septīto tipu, attiecīgo grozot MK noteikumus Nr. 858.
2021.-2024.gadā VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC) un Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - DAP) eksperti analizēja ES Biotopu inventarizācijas rezultātus, papildinot tos ar upju un ezeru monitoringa datiem. Darba gaitā eksperti secināja, ka nepieciešams mainīt vērtības upju iedalījumam tipos izmantotajam kritērijam "gultnes dibena garenslīpums". Tāpat tika konstatēts, ka nepieciešams kā atsevišķus tipus izdalīt smilšainās straujteces, kā arī piejūras upes, kuras ir hidroloģiski un morfoloģiski ļoti neviendabīgas un kurās bieži mijas strauji un lēni tekošie posmi. Tāpēc ar grozījumiem MK noteikumu Nr. 858 1. pielikumā paredzēts aktualizēt kritērijus upju iedalīšanai tipos, rezultātā nosakot un aprakstot astoņus dažādus upju tipus un piecus apakštipus.
Ar Direktīvu (ES) 2026/805 ir izdarīti grozījumi Ūdens struktūrdirektīvā, cita starpā precizējot tās 5. pielikuma 1.1. sadaļā noteikto kritēriju sarakstu virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai un tās 5. pielikuma 1.2. sadaļā ietverto augstas, labas un vidējas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes kritēriju uzskaitījumu un aprakstu. Tā kā Direktīva (ES) 2026/805 ir jāpārņem Latvijas tiesību aktos, paredzēts izdarīt atbilstošus grozījumus MK noteikumu Nr. 858 3. un 4. pielikumā. Lai arī ar Direktīvu (ES) 2026/805 ir grozīti tikai atsevišķi kritēriji vai to apraksti, paredzēts abus pielikumus izteikt jaunā redakcijā.
Atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai visām ES dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt un reizi sešos gados atjaunot upju baseinu apsaimniekošanas plānus (turpmāk - apsaimniekošanas plāni) virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai un uzlabošanai. Ūdeņu stāvokli vērtē pēc Ūdens struktūrdirektīvā noteiktiem kritērijiem, kas raksturo ūdeņu ekosistēmas, krastus un gultni, kā arī ūdeņu fizikāli-ķīmiskās īpašības. Kritēriju vērtības vairumā gadījumu nosaka pašas dalībvalstis. Atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas 5. pielikuma 1.1. un 1.2. sadaļai MK noteikumu Nr. 858 3. un 4. pielikums paredz, ka virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai ir jāizmanto arī fizikāli-ķīmiski kritēriji, taču minēto kritēriju vērtības līdz šim ir noteiktas tikai apsaimniekošanas plānu pielikumos. Lai padarītu ūdeņu kvalitātes vērtēšanas procedūru skaidrāku ikvienam interesentam, paredzēts fizikāli-ķīmisko kritēriju vērtības iekļaut MK noteikumu Nr. 858 5. pielikumā.
2021.-2024.gadā VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC) un Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - DAP) eksperti analizēja ES Biotopu inventarizācijas rezultātus, papildinot tos ar upju un ezeru monitoringa datiem. Darba gaitā eksperti secināja, ka nepieciešams mainīt vērtības upju iedalījumam tipos izmantotajam kritērijam "gultnes dibena garenslīpums". Tāpat tika konstatēts, ka nepieciešams kā atsevišķus tipus izdalīt smilšainās straujteces, kā arī piejūras upes, kuras ir hidroloģiski un morfoloģiski ļoti neviendabīgas un kurās bieži mijas strauji un lēni tekošie posmi. Tāpēc ar grozījumiem MK noteikumu Nr. 858 1. pielikumā paredzēts aktualizēt kritērijus upju iedalīšanai tipos, rezultātā nosakot un aprakstot astoņus dažādus upju tipus un piecus apakštipus.
Ar Direktīvu (ES) 2026/805 ir izdarīti grozījumi Ūdens struktūrdirektīvā, cita starpā precizējot tās 5. pielikuma 1.1. sadaļā noteikto kritēriju sarakstu virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai un tās 5. pielikuma 1.2. sadaļā ietverto augstas, labas un vidējas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes kritēriju uzskaitījumu un aprakstu. Tā kā Direktīva (ES) 2026/805 ir jāpārņem Latvijas tiesību aktos, paredzēts izdarīt atbilstošus grozījumus MK noteikumu Nr. 858 3. un 4. pielikumā. Lai arī ar Direktīvu (ES) 2026/805 ir grozīti tikai atsevišķi kritēriji vai to apraksti, paredzēts abus pielikumus izteikt jaunā redakcijā.
Atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai visām ES dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt un reizi sešos gados atjaunot upju baseinu apsaimniekošanas plānus (turpmāk - apsaimniekošanas plāni) virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai un uzlabošanai. Ūdeņu stāvokli vērtē pēc Ūdens struktūrdirektīvā noteiktiem kritērijiem, kas raksturo ūdeņu ekosistēmas, krastus un gultni, kā arī ūdeņu fizikāli-ķīmiskās īpašības. Kritēriju vērtības vairumā gadījumu nosaka pašas dalībvalstis. Atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas 5. pielikuma 1.1. un 1.2. sadaļai MK noteikumu Nr. 858 3. un 4. pielikums paredz, ka virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai ir jāizmanto arī fizikāli-ķīmiski kritēriji, taču minēto kritēriju vērtības līdz šim ir noteiktas tikai apsaimniekošanas plānu pielikumos. Lai padarītu ūdeņu kvalitātes vērtēšanas procedūru skaidrāku ikvienam interesentam, paredzēts fizikāli-ķīmisko kritēriju vērtības iekļaut MK noteikumu Nr. 858 5. pielikumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ūdeņu ekspertu un saldudens biotopu ekspertu kopīga darba gaitā konstatēts, ka MK noteikumu Nr. 858 1. pielikumā noteiktā tipoloģija nepietiekami atspoguļo Latvijas upju dažādību dabā, tāpēc būtu papildināma un precizējama.
Risinājuma apraksts
2021.-2024.gadā LVĢMC un DAP analizēja ES Biotopu inventarizācijas rezultātus, papildinot tos ar upju un ezeru monitoringa datiem. Darba gaitā eksperti secināja, ka vietējiem apstākļiem neatbilst upju iedalījums ritrālās (ātri tekošās)/potomālās (lēni plūstošās) upēs, kā robežvērtību pieņemot gultnes dibena garenslīpumu (kritumu) 1 m/km. Tādēļ MK noteikumu 858 1. pielikuma 1. tabulā "Upes" ierosināts gultnes garenslīpumu raksturojošo vērtību >/<1,0 m/km aizstāt ar 0,7 m/km upēm ar mazu sateces baseina laukumu un 0,3 m/km upēm ar lielu sateces baseina laukumu. Tāpat tika konstatēts, ka piejūras upes būtu jāizdala kā atsevišķs upju tips, jo šīs upes ir hidroloģiski un morfoloģiski ļoti neviendabīgas, un tām raksturīga bieža strauji un lēni tekošo posmu mija. Tāpat atsevišķos apakštipos izdalītas mazas, vidēji lielas un lielas smilšainas straujteces, lai varētu to kvalitātes novērtējumā ņemt vērā smilšainajai gultnei raksturīgos biotopus. Bez tam upju tipu aprakstos ierosināts atteikties no straumes ātruma 0,2 m/s kā kritērija upju iedalījumam tipos, tā vietā izmantojot upes gultnes garenslīpumu, kas ir galvenais dabiskais faktors, kas ietekmē upju hidromorfoloģisko un biotopu kvalitāti un nosaka dominējošo gultnes substrātu, straumes ātrumu, straujteču sastopamību un citus raksturlielumus.
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai fizikāli-ķīmiskos kritērijus virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai izmanto jau kopš pirmajiem apsaimniekošanas plāniem, kas tika izstrādāti 2009.-2015. gadam. Tomēr kritēriju vērtības ir noteiktas tikai apsaimniekošanas plānu pielikumos. Tā kā apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 19. panta pirmo daļu apstiprina klimata un enerģētikas ministrs, tiem (tajā skaitā arī novērtēšanai izmantoto kritēriju vērtībām) nav saistoša statusa.
Risinājuma apraksts
Grozījumi MK noteikumos Nr. 858 paredz virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai izmantoto fizikāli-ķīmisko kritēriju vērtības iekļaut noteikumu 5. pielikumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēts projekts "ES nozīmes biotopa 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi potenciāli papildus izdalāmo apakšvariantu izpēte" (2023.-2024.), izmantojot ES Kohēzijas fonda projektā "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" (2016.-2023.) iegūtos datus.
Apraksts
ES Kohēzijas fonda projektā "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" (2016.-2023.) jeb ES Biotopu inventarizācijā tika apsekoti Latvijas dabiskie biotopi, lai iegūtu detalizētu informāciju par ES aizsargājamiem biotopiem mūsu valstī un to kvalitāti. Projekta laikā tika iegūta visaptveroša informācija arī par saldūdeņu biotopiem Latvijā.
2021.-2024.gadā LVĢMC un DAP analizēja ES Biotopu inventarizācijā iegūtos rezultātus, papildinot tos ar ūdensobjektus (upes un ezerus) raksturojošiem datiem, tostarp par upes gultnes kritumu jeb garenslīpumu. Upes gultnes kritums ir galvenais dabiskais faktors, kas ietekmē upju hidroloģisko, morfoloģisko un biotopu kvalitāti, jo tas nosaka dominējošo gultnes substrātu, straumes ātrumu, straujteču sastopamību un citus parametrus. Analīzes gaitā informācija par konkrētā upes posmā ekspertu noteikto ES nozīmes aizsargājamā saldūdens biotopa "Upju straujteces un dabiski upju posmi" (turpmāk - biotops 3260) apakštipu (3260_1 vai 3260_2) tika salīdzināta ar attiecīgās upes gultnes kritumu vismaz 1 km garā posmā. Izrādījās, ka upes gultnes krituma maiņas vietas nesakrīt ar dabā konstatētajām biotopa apakštipu izmaiņām. Eksperti secināja, ka upēm ar sateces baseina platību < 1000 km2 robeža starp strauji plūstošiem un lēni plūstošiem upes posmiem raksturīgiem biotopiem ir vērojama pie upes gultnes krituma 0,7 m/km, bet upēm ar sateces baseina platību > 1000 km2 šī upes gultnes krituma robeža ir aptuveni 0,3 m/km.
Bez tam 2023.-2024. gadā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts sadarbībā ar DAP īstenoja Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētu projektu "ES nozīmes biotopa 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi potenciāli papildus izdalāmo apakšvariantu izpēte". Veicot upju bioloģiskos un hidromorfoloģiskos pētījumus un iegūto datu analīzi, projekta gaitā secināts, ka nav pamata uzskatīt, ka smilšainās straujteces būtu degradētas un ar sedimentiem aizsērējušas straujteces. Tāpat tika konstatēts, ka piejūras upes būtu jāizdala kā atsevišķs upju tips, jo tās ir hidroloģiski un morfoloģiski ļoti neviendabīgas un tām raksturīga bieža strauji un lēni tekošo posmu mija. Tāpēc projekta rezultātā tika sagatavoti ieteikumi izmaiņām gan biotopa 3260 apakštipu izdalīšanā, gan upju tipoloģijā. Biotopa 3260 kvalitātes atbilstošai novērtēšanai tika ieteikts izdalīt papildus apakštipus: 3260_3 Smilšainas straujteces; 3260_4 Purvu upes; 3260_5 Piejūras upes. Savukārt ierosinājumi upju tipoloģijas izmaiņām ir šādi:
1) upēm ar sateces baseina platību < 1000 km2 kā ritrāla/potamāla posma robežu noteikt upes gultnes kritumu 0,7 m/km, bet upēm ar sateces baseina platību > 1000 km2 - 0,3 m/km;
2) izdalīt 8. upju tipu: ļoti lielas (sateces baseina platība > 10000 km2) ritrālas upes ar gultnes kritumu > 0,3 m/km;
3) izdalīt 5. tipa apakštipu 5a: smilšainas straujteces ar gultnes kritumu > 0,3 m/km un sateces baseina platību 1000-10000 km2 ;
4) izdalīt 3. tipa apakštipu 3a: smilšainas straujteces ar gultnes kritumu > 0,7 m/km un sateces baseina platību 100-1000 km2 ;
5) izdalīt 1. tipa apakštipu 1a: smilšainas straujteces ar gultnes kritumu > 0,7 m/km un sateces baseina platību < 100 km2 ;
6) izdalīt 1. tipa apakštipu 1b: piejūras upes ar sateces baseina platību < 50 km2;
7) izdalīt 2. tipa apakštipu 2b: purvu upes ar minerālu gultnes substrātu.
2021.-2024.gadā LVĢMC un DAP analizēja ES Biotopu inventarizācijā iegūtos rezultātus, papildinot tos ar ūdensobjektus (upes un ezerus) raksturojošiem datiem, tostarp par upes gultnes kritumu jeb garenslīpumu. Upes gultnes kritums ir galvenais dabiskais faktors, kas ietekmē upju hidroloģisko, morfoloģisko un biotopu kvalitāti, jo tas nosaka dominējošo gultnes substrātu, straumes ātrumu, straujteču sastopamību un citus parametrus. Analīzes gaitā informācija par konkrētā upes posmā ekspertu noteikto ES nozīmes aizsargājamā saldūdens biotopa "Upju straujteces un dabiski upju posmi" (turpmāk - biotops 3260) apakštipu (3260_1 vai 3260_2) tika salīdzināta ar attiecīgās upes gultnes kritumu vismaz 1 km garā posmā. Izrādījās, ka upes gultnes krituma maiņas vietas nesakrīt ar dabā konstatētajām biotopa apakštipu izmaiņām. Eksperti secināja, ka upēm ar sateces baseina platību < 1000 km2 robeža starp strauji plūstošiem un lēni plūstošiem upes posmiem raksturīgiem biotopiem ir vērojama pie upes gultnes krituma 0,7 m/km, bet upēm ar sateces baseina platību > 1000 km2 šī upes gultnes krituma robeža ir aptuveni 0,3 m/km.
Bez tam 2023.-2024. gadā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts sadarbībā ar DAP īstenoja Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētu projektu "ES nozīmes biotopa 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi potenciāli papildus izdalāmo apakšvariantu izpēte". Veicot upju bioloģiskos un hidromorfoloģiskos pētījumus un iegūto datu analīzi, projekta gaitā secināts, ka nav pamata uzskatīt, ka smilšainās straujteces būtu degradētas un ar sedimentiem aizsērējušas straujteces. Tāpat tika konstatēts, ka piejūras upes būtu jāizdala kā atsevišķs upju tips, jo tās ir hidroloģiski un morfoloģiski ļoti neviendabīgas un tām raksturīga bieža strauji un lēni tekošo posmu mija. Tāpēc projekta rezultātā tika sagatavoti ieteikumi izmaiņām gan biotopa 3260 apakštipu izdalīšanā, gan upju tipoloģijā. Biotopa 3260 kvalitātes atbilstošai novērtēšanai tika ieteikts izdalīt papildus apakštipus: 3260_3 Smilšainas straujteces; 3260_4 Purvu upes; 3260_5 Piejūras upes. Savukārt ierosinājumi upju tipoloģijas izmaiņām ir šādi:
1) upēm ar sateces baseina platību < 1000 km2 kā ritrāla/potamāla posma robežu noteikt upes gultnes kritumu 0,7 m/km, bet upēm ar sateces baseina platību > 1000 km2 - 0,3 m/km;
2) izdalīt 8. upju tipu: ļoti lielas (sateces baseina platība > 10000 km2) ritrālas upes ar gultnes kritumu > 0,3 m/km;
3) izdalīt 5. tipa apakštipu 5a: smilšainas straujteces ar gultnes kritumu > 0,3 m/km un sateces baseina platību 1000-10000 km2 ;
4) izdalīt 3. tipa apakštipu 3a: smilšainas straujteces ar gultnes kritumu > 0,7 m/km un sateces baseina platību 100-1000 km2 ;
5) izdalīt 1. tipa apakštipu 1a: smilšainas straujteces ar gultnes kritumu > 0,7 m/km un sateces baseina platību < 100 km2 ;
6) izdalīt 1. tipa apakštipu 1b: piejūras upes ar sateces baseina platību < 50 km2;
7) izdalīt 2. tipa apakštipu 2b: purvu upes ar minerālu gultnes substrātu.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nenosaka uzdevumus vai pienākumus fiziskām personām; vienīgā juridiskā persona, kurai no Noteikumu projekta izriet uzdevumi, ir LVĢMC. LVĢMC uzdevumi iedalīt tipos virszemes ūdensobjektus (upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus) un novērtēt minēto ūdeņu kvalitāti noteikti MK noteikumu Nr. 858 2. punktā un 12.1. apakšpunktā. Izmaiņas upju tipoloģijā (viena papildu upju tipa pievienošana) un kvalitātes novērtēšanai izmantotajos kritērijos nemaina LVĢMC pienākumus, nepalielina uzdevumu izpildei vajadzīgo darba laiku un tādējādi neietekmēs administratīvo slogu. Noteikumu projekts tās tikai precizē rādītājus/kritērijus, kuri LVĢMC jāizmanto minētajā darbā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32026L0805
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2026/805 (2026. gada 30. marts), ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā
Apraksts
Direktīvas 2026/805 prasības jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2027. gada 21. decembrim.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2026/805 (2026. gada 30. marts), ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
I.pielikuma pirmā daļa
Noteikumu projekta 5. punkts un 2.pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
I. pielikuma otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa.
Noteikumu projekta 6.punkts un 3.pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Minēto pielikumu pārņemšanai Direktīvā (ES) 2026/805 rīcības brīvība nav paredzēta
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālas tehniskas prasības, kas neizriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tas nav paziņojams atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr.1 „Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” noteiktajai paziņošanas procedūrai.
Cita informācija
Direktīvas (ES) 2026/805 1.-3. pants, kā arī II - VIII pielikums būs jāpārņem, izdarot grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā, Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti", kā arī tālākajā tekstā minētajos Ministru kabineta noteikumos. Direktīvas (ES) 2026/805 I. pielikuma septītā līdz divpadsmitā, kā arī septiņpadsmitā, deviņpadsmitā un divdesmitā daļa attiecas uz ūdeņu monitoringu un būs jāpārņem, izdarot grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei". Direktīvas (ES) 2026/805 I. pielikuma trīspadsmitā daļa attiecas uz Eiropas Komisijas uzdevumiem un nav jāpārņem. Direktīvas (ES) 2026/805 I. pielikuma četrpadsmitā, piecpadsmitā, sešpadsmitā un divdesmit pirmā daļa attiecas uz ūdeņu stāvokļa atainošanu kartēs un būs jāpārņem, izdarot grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumos Nr.646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām." Direktīvas (ES) 2026/805 I. pielikuma astoņpadsmitā daļa attiecas uz pazemes ūdeņu kvalitātes novērtēšanu un būs jāpārņem, izdarot grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumos Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem."
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Saņemto viedokļu pārskats pievienots kā papildu dokuments.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts nenosaka uzdevumus vai pienākumus fiziskām personām; vienīgā juridiskā persona, kurai no Noteikumu projekta izriet uzdevumi, ir LVĢMC. LVĢMC uzdevumi iedalīt tipos virszemes ūdensobjektus (upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus) un novērtēt minēto ūdeņu kvalitāti noteikti MK noteikumu Nr. 858 2. punktā un 12.1. apakšpunktā. Izmaiņas upju tipoloģijā (viena papildu upju tipa pievienošana) un kvalitātes novērtēšanai izmantotajos kritērijos nemaina LVĢMC pienākumus, nepalielina uzdevumu izpildei vajadzīgo darba laiku un tādējādi neietekmēs administratīvo slogu. Noteikumu projekts tās tikai precizē rādītājus/kritērijus, kuri LVĢMC jāizmanto minētajā darbā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts ir saistīts ar Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam progresa rādītāju [274] "Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars", jo precīzāks upju iedalījums tipos var ietekmēt to ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt virszemes ūdeņu (upju) iedalījumu tipos, kā arī kritērijus, kas tiek izmantoti virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai. Minētās izmaiņas ļaus precīzāk novērtēt virszemes ūdeņu kvalitāti, ņemot vērā to dabīgās īpašības.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi