Anotācija (ex-ante)

22-TA-953: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu 2022. gadam to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr.440 „Kārtība, kādā tiek sadalīta valsts budžeta mērķdotācija to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības” (turpmāk – MK noteikumi Nr.440) 10.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu 2022.gadā to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības. Projekts stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7.panta trešajai daļai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.440 10.punktu Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – Centrs) divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas sagatavo un kultūras ministrs iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts budžeta mērķdotācijas to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības (turpmāk – mērķdotācija) sadalījumu attiecīgajam gadam.

MK noteikumu Nr.440 2.punkts nosaka, ka mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu (turpmāk – kolektīvi) dibinātājiem piešķir par kolektīviem, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā 6.panta pirmajā daļā (kori, tautas deju, folkloras un tautas mūzikas kopas (kolektīvi), pūtēju un simfoniskie orķestri, lietišķās mākslas studijas un amatierteātri u.c.) un atbilst šādiem kritērijiem:
1) darbojas vismaz divus gadus;
2) apgūst kārtējiem Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētkiem noteikto repertuāru (koprepertuāru);
3) vismaz reizi gadā ir piedalījušies repertuāra (koprepertuāra) pārbaudes skatēs vai konkursos, vai izstādēs;
4) vismaz reizi gadā ir piedalījušies Centra rīkotajos Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos.

Pamatojoties uz MK noteikumu Nr.440 2.punktā noteiktajiem kritērijiem, 2022.gadā valsts budžeta mērķdotācijas pretendenti pavisam kopā ir 164  kolektīvi, tai skaitā 108 konkrētā dibinātāja kolektīvi – kori, tautas deju kolektīvi, pūtēju orķestri un kokļu mūzikas ansambļi (G1 grupa) un 56 konkrētā dibinātāja kolektīvi – folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas grupas, tautas lietišķās mākslas studijas, amatierteātri un vokālie ansambļi (G2 grupa).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.440 10.punkts paredz, ka Centrs divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas sagatavo un kultūras ministrs iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par mērķdotācijas sadalījumu attiecīgajam gadam.

MK noteikumu Nr.440 6.punkts nosaka, ka Centrs aprēķina mērķdotācijas apmēru šādiem māksliniecisko kolektīvu dibinātājiem:
1) G1 grupas kolektīviem – koriem, tautas deju kolektīviem, pūtēju orķestriem un kokļu mūzikas ansambļiem;
2) G2 grupas kolektīviem – folkloras kopām, etnogrāfiskiem ansambļiem, tautas mūzikas grupām, tautas lietišķās mākslas studijām, amatierteātriem un vokāliem ansambļiem.
Simfoniskie orķestri netiek iekļauti Projekta mērķdotācijas sadalījumā attiecīgajam gadam, jo Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos piedalās kā profesionālie kolektīvi, kas finansējumu saņem no citiem avotiem.

Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi, tai skaitā repertuāra (koprepertuāra) pārbaudes skates, konkursi un izstādes ir regulāri Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi, kuru ietvaros tiek apgūts kārtējo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku repertuārs (koprepertuārs), un pēc kuriem nozares ekspertiem ir iespējams objektīvi novērtēt katra konkrētā Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītā kolektīva māksliniecisko kvalitāti. Regulāra kolektīvu līdzdalība Dziesmu un deju svētku procesā (svētkos, starpsvētku pasākumos, skatēs, konkursos, izstādēs), kā arī kolektīvu ilgtermiņa darbība – šie aspekti ir nozīmīgi, kas sekmē Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju.
Par kolektīvu dibinātāju, kas nav pašvaldības, var būt privāto tiesību juridiskas personas, Kultūras ministrijas vai citas ministrijas padotībā esošas valsts budžeta iestādes, publisko tiesību atvasinātas personas un to iestādes, fiziskas personas, tai skaitā tās, kuras reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, kā arī kolektīvu, kuru dibinātāji nav pašvaldības, vadītāji.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.440 2.punktā noteiktajiem kritērijiem, 2022.gadā valsts budžeta mērķdotācija tiek piešķirta pavisam kopā 164  kolektīviem, tai skaitā 108 konkrētā dibinātāja kolektīviem – koriem, tautas deju kolektīviem, pūtēju orķestriem un kokļu mūzikas ansambļiem (G1 grupa) un 56 konkrētā dibinātāja kolektīviem – folkloras kopām, etnogrāfiskiem ansambļiem, tautas mūzikas grupām, tautas lietišķās mākslas studijām, amatierteātriem un vokāliem ansambļiem (G2 grupa).

MK noteikumu Nr.440 4.punkts nosaka, ka, lai aprēķinātu mērķdotācijas apmēru konkrētam kolektīva dibinātājam, Centrs izmanto datus, ko normatīvajos aktos par valsts statistikas apkopošanu kultūras jomā noteiktajā kārtībā dibinātājs sniedzis elektroniskajā datubāzē „Latvijas digitālā kultūras karte” (tīmekļvietnē www.kulturasdati.lv).

Valsts budžeta mērķdotācijas sadalījums 2022.gadam to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības, noteikts Projekta 1. un 2.pielikumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
113 304
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
113 304
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
113 304
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
113 304
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekts šo jomu neskar. 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Projekts šo jomu neskar.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekts šo jomu neskar.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Valsts budžetā 2022.gadam Kultūras ministrijas programmā 21.00.00 „Kultūras mantojums” mērķdotācijai to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības, ir plānoti finanšu resursi izdevumu segšanai 113 304 euro apmērā.

2022.gadā mērķdotācijas pretendenti pavisam kopā ir 164 kolektīvi (tai skaitā 108 konkrētā dibinātāja kolektīvi – kori, tautas deju kolektīvi, pūtēju orķestri un kokļu mūzikas ansambļi (G1 grupa) un 56 konkrētā dibinātāja kolektīvi – folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas grupas, tautas lietišķās mākslas studijas, amatierteātri un vokālie ansambļi (G2 grupa)). 164 kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības, 2022.gadā pavisam kopā ir nepieciešami 110 160 euro (vienam kolektīvam piemērojot bāzes finansējumu 405 euro: (108 kol. x 405 euro x 2) + (56 kol. x 405 euro) = 110 160 euro).

Intensitātes koeficients ir noteikts, ņemot vērā MK noteikumu Nr.440 8.punktā ietverto līdzdalības intensitātes koeficienta aprēķina formulu:

K = P1/P2

Proti, 2022.gadā koeficients „2” iegūts, ņemot vērā Latvijas Nacionālā kultūras centra 2020.gadā īstenoto Dziesmu un deju svētku starplaika un pasākumu kopskaitu – no tiem G1 grupai tika īstenoti 26 (P1), bet G2 – 13 (P2) pasākumi, kas apstiprināti Centra 2020.gada 31.augusta rīkojuma Nr.1.1-4-27 pielikumā Nr.5.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumu Nr.291 „Noteikumi par oficiālās statistikas apkopošanu kultūras jomā” 3.punktu valsts statistikas pārskatu veidlapas par iepriekšējo kalendāra gadu respondenti aizpilda elektroniskajā datubāzē „Latvijas digitālā kultūras karte” (tīmekļvietnē www.kulturasdati.lv) tiešsaistes režīmā līdz kārtējā gada 15.februārim. Pārraugošās iestādes pārbauda un apstiprina respondentu iesniegtās oficiālās statistikas pārskatu veidlapas līdz kārtējā gada 1.maijam.

2022.gadā saskaņā ar aprēķiniem nepieciešamais finansējums ir 110 160 euro, starpību 3144 euro iestrādājot rezervē. Turpmākajos gados tie varētu tikt precizēti saskaņā ar pretendentu sarakstu, kas sastādīts, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.440, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 17.novembra noteikumiem Nr.649 „Kārtība, kādā pašvaldībām aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, mākslinieciskie kolektīvi gada ietvaros var mainīt juridisko statusu, respektīvi – no pašvaldību dibināta kolektīva kļūt par cita dibinātāja kolektīvu.

Rīkojuma projekta pielikumā norādītie Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāžu amatiermākslas kolektīvi finansējumu māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām saņems transferta pārskaitījuma veidā no Latvijas Nacionālā kultūras centra saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību. 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi