Anotācija

Informācija par nekustamo īpašumu "Klavi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720070457) Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
1. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 18. panta pirmo daļu sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk - Institūcija) 2023. gada 15. decembrī nosūtīja Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-4135 un paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-4136 "Paziņojums par nekustamā īpašuma "Klavi" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720070457, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai".
2. Institūcija izvērtēja ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistīto dokumentāciju un konstatēja šādus būtiskus apstākļus:
2.1. Nekustamais īpašums pēc Nekustamo īpašumu veidojošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720070457 sadales sastāv no trīs zemes vienībām: 
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720070669 0,0044 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720070670 0,2924 ha platībā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 66720070762 0,0019 ha platībā un
- būves ar kadastra apzīmējumu 66720070457001 (palīgēka–šķūnis).
2.2. Nekustamais īpašums ir ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000458690 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas kopīpašumā divām fiziskām personām (turpmāk – Kopīpašnieki).
2.3. Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas aizlieguma atzīmes, nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes. 
2.4. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs) par Nekustamo īpašumu veikti ieraksti:
2.4.1.    zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720070669) 0,0044 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. Ganību platība) – 0,0044 ha. 
Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,0044 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) – 0,0044 ha.
2.4.2.    zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720070670) 0,2924 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. Ganību platība) – 0,256 ha; ūdens objektu zeme (t.sk. Zeme zem ūdeņiem) – 0,0009 ha; zemes zem ēkām platība - 0,0232; zemes zem ceļiem platība - 0,0123 ha.
Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,2924 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) – 0,2924 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju (7312040100) – 0,0064 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (7312030303) – 0,0756 ha.
2.4.3.    zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720070762) 0,0019 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. Ganību platība) – 0,0019 ha. 
Apgrūtinājumi:
- biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,0019 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) – 0,0019 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (7312030303) – 0,0019 ha.
2.4.4. būve (būves kadastra apzīmējums 66720070457001) – šķūnis – 219,2 m² platībā. Būves augstums: 3,8m; ekspluatācijas uzsākšanas gads: 1922; nolietojums: 70%. Būves konstruktīvie elementi: 
- Pamati: akmens mūris;
- Sienas: koka karkasa konstrukcijas līdz 15 cm biezumā, koka dēļi;
- Jumta segums: azbestcementa loksnes.
2.4.5.Nekustamā īpašuma zemes vienībām (kadastra apzīmējumi 66720070669, 66720070670 un 66720070762) noteikts lietošanas mērķis – zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā (kods 1101).
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām un ekspluatācijas aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Ņemot vērā, ka Nekustamo īpašumu veidojošās zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz to turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie ierobežojumi.
2.5. Īpašnieka prasījumi:
Kopīpašnieki līdz Nekustamā īpašuma novērtēšanai prasījumus un skaidrojumu par apstākļiem, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru, neiesniedza.
2.5.1. 2024. gada 13. septembrī Institūcija ar vēstulēm Nr. 2.3.N/2024-4780 un Nr. 2.3.N/2024-4779 informēja Kopīpašniekus par aprēķināto atlīdzības apmēru un uzaicināja piedalīties Komisijas 2024. gada 17. oktobra sēdē aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanai.
2024. gada 4. oktobrī viens no Kopīpašniekiem e-pasta sarakstē sniedza atbildi, ka aprēķinātai atlīdzībai nepiekrīt, jo tiek nodarīti tieši zaudējumi – nojaukts siena šķūnis–noliktava, kas ir tiešā veidā nepieciešams saimnieciskās darbības turpināšanai. Papildus Kopīpašnieks norāda, ka nav bijusi iespēja pieteikt zaudējumus. Otrs Kopīpašnieks mutiski ir izteicis piekrišanu atlīdzības apmēram.
2024. gada 7. oktobrī Institūcija Kopīpašniekus informēja, ka 2023. gada 15. decembra vēstulē Nr. 2.3.N/2023-4135 "Paziņojums par nekustamā īpašuma "Klavi" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720070457, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai" Kopīpašnieki cita starpā tika aicināti iesniegt informāciju par zaudējumiem (ja tādi pastāv), kādi varētu rasties, ja Nekustamais īpašums tiktu atsavināts, un iespējamo zaudējumu apmēru, kā arī šo zaudējumu un to iespējamo apmēru pamatojošos dokumentus. Tāpat lūdza arī sniegt citu informāciju, kas ir būtiska un varētu ietekmēt atlīdzības apmēru. 
Institūcija informēja Kopīpašnieku par viņa tiesībām līdz Atlīdzības noteikšanas komisijas 2024. gada 17. oktobra sēdei iesniegt Kopīpašnieku izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu Nekustamā īpašuma vērtējumu atbilstoši Atlīdzības noteikšanas komisijas apstiprinātajam darba uzdevumam.
2024. gada 16. oktobrī Institūcijā saņemts Kopīpašnieka e-pasta sūtījums, ar kuru tiek vērsta uzmanība uz saņemto piedāvājumu jauna angāra būvniecībai un e-pasta sūtījuma pielikumā pievienota tāme ar saņemtu piedāvājumu un minimālām izmaksām, kas radīsies, atsavinot Nekustamo īpašumu, ko, savukārt, līdzās esošā nekustamā īpašuma "Ceriņi" īpašnieks aktīvi izmanto saimnieciskās darbības pamatvajadzību un iztikas nodrošināšanai (uzglabā sienu liellopu barošanai). Kopīpašnieks vērš  uzmanību, ka atsavināšanas rezultātā nāksies aizstāt šo noliktavu–siena šķūni pret citu, kuru būs spiests būvēt no jauna un pēc būvnieku sniegtās informācijas tā izmaksas būs no 36 000,00 EUR līdz 50 000,00 EUR.  
2.5.2. 2024. gada 17. oktobrī Kopīpašnieki piedalījās Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgās komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē. Komisijas sēde tika organizēta atlīdzības izvērtēšanai atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 26. punktam, kas noteic, ka pēc atlīdzības aprēķināšanas komisija sasauc sēdi, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību. Komisijas sēdē viens no Kopīpašniekiem informēja, ka nepiekrīt aprēķinātajam atlīdzības apmēram, jo par aprēķināto atlīdzības apmēru nevar uzcelt šķūni–noliktavu, kas pildītu esošās būves funkciju. Nekustamā īpašuma atsavināšana radīs reālus zaudējumus saimniecībai. Komisija vērsa Kopīpašnieku uzmanību uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves nolietojumu, kuru sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs nevar neņemt vērā. un Institūcija, atsavinot nolietotu būvi, nevar kompensēt jaunas būves būvniecību. Kopīpašnieki tika informēti par viņu tiesībām iesniegt Kopīpašnieku izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu Nekustamā īpašuma vērtējumu atbilstoši Komisijas apstiprinātajam darba uzdevumam.
2.5.3. 2024. gada 17. oktobrī Institūcija nosūtīja Kopīpašniekiem vēstuli Nr. 2.3.N/2024-5368, ar kuru, atsaucoties uz Komisijas sēdē nolemto, lūdza Kopīpašniekus septiņu dienu laikā sniegt informāciju par izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja Nekustamā īpašuma vērtējuma sagatavošanu atbilstoši Komisijas apstiprinātajam darba uzdevumam un tam nepieciešamo laika periodu.
2.5.4. Ņemot vērā, ka Kopīpašnieki nebija atbildējuši uz Institūcijas 2024. gada 17. oktobra vēstuli Nr. 2.3.N/2024-5368, Institūcija 2024. gada 23. oktobrī elektroniskā sarakstē informēja Kopīpašniekus, ka jautājumu par Nekustamā īpašuma atsavināšanu Rail Baltica projekta vajadzībām un par to aprēķinātās atlīdzības apstiprināšanu tiek plānots izskatīt Komisijas 2024. gada 29. oktobra sēdes slēgtajā daļā. 
2024. gada 23. oktobrī Institūcija saņēma viena Kopīpašnieka elektroniskā sūtījumā iesniegto iesniegumu (turpmāk – Iesniegums) par to, ka alternatīvais vērtējums iesniegts netiks un ka ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek radīti zaudējumi – siena šķūņa–noliktavas (būves ar kadastra apzīmējumu 66720070457001) aizvietojošu konstrukciju un tā izbūves, saskaņošanas vai arī pārvietošanas izdevumu apmērā.  Kopīpašnieks norāda, ka jauna vai lietota siena šķūņa–noliktavas būvniecības izmaksas provizoriski sastāda 36000–50000 EUR, savukārt pārvietošanas izmaksas, kas ietver būves demontāžu, pārvietošanu, uzstādīšanu, azbesta jumta demontāžu un utilizāciju, kā arī atļaujas saņemšanu, projekta izstrādi un saskaņošanu būvvaldē, sastāda 25000 EUR. Zaudējumu rašanos Kopīpašnieks pamato ar šādiem apstākļiem:
– kopīpašnieks norāda, ka veic saimniecisko darbību un ka siena šķūnis – noliktava tiek izmantots rupjās lopbarības uzglabāšanai (siena šķūnis-noliktava nodrošina lopbarības uzglabāšanu sausā vietā). Ar siena ruloniem tiek barotas piena govis, teļi un gaļas liellopi visu rudens-ziemas-pavasara sezonu. Rulonu kvalitāte tiešā veidā ietekmē saimniecības ieņēmumus (piena un gaļas kvalitāti un cenu). Atsavināšanas gadījumā, aptuveni 300 siena ruloni būs jāglabā uz klaja lauka laika apstākļu ietekmē, kas samazinātu to kvalitāti, un mitruma ietekmē šāda rupjā lopbarība vairs nebūtu izmantojama liellopu barošanai. Siena rulonu iegādei tirgū būtu jāparedz izdevumi 15-30 EUR par vienu siena rulonu (kopsummā 4500-9000 EUR ik gadu).
Institūcija 2024. gada 28. oktobrī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5526 sniedza atbildi uz 2024. gada 23. oktobra iesniegumu, informējot Kopīpašniekus par pieteikto prasījumu izskatīšanas gaitā iegūtajiem secinājumiem un prasījuma noraidīšanas pamatu, uz kuriem Institūcija atsaucas arī Komisijas 2024. gada 29. oktobra nolēmumā. 
Papildus minētajam Institūcija 2024. gada 28. oktobrī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5526 paskaidro par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja Nekustamā īpašuma vērtējuma 3.4.1. punktā sniegto informāciju, kurai Kopīpašnieks nepiekrīt (Kopīpašnieks uzskata, ka siena šķūņa-noliktavas atrašanās reģionā līdzvērtīgi nekustamie īpašumi atklātā nomas tirgū nenonāk, tādi nav pieejami ne nomai, ne pirkšanai ne Svētciema teritorijā, ne Salacgrīvas rajonā, ne Limbažu novadā. Vērtējumā minētie piemēri atrodas nesamērīgā attālumā un ik dienu ar traktortehniku, kuras maksimālais ātrums ir 40km/h mērot ap 80km turp un 80km atpakaļ nav samērīgi, lai ikdienu pārvadātu siena rulonus liellopu barošanai visu cauru gadu. No minētā secināms, ka līdzvērtīga siena šķūņa-noliktavas noma nav iespējama). Institūcija skaidro, ka Nekustamā īpašuma tirgus vērtības aprēķins tiek veikts, izmantojot ienākumu pieeju. Nekustamā īpašuma sastāvā ir šķūnis, kurš izmantojams ne tikai īpašnieka vajadzībām, bet to var arī iznomāt gan siena, gan lauksaimniecības tehnikas glabāšanai. Minētā iemesla dēļ analizēta situācija līdzīgu īpašumu nomas tirgū ne tikai reģionā, kurā atrodas vērtējamais īpašums (šajā reģionā apkārtējo zemnieku saimniecību vidū ir pieprasījums pēc šāda veida īpašumiem un līdz ar to tie atklātā nomas tirgū praktiski nenonāk), bet arī citos Latvijas novados. Īpašuma vērtība noteikta, pamatojoties uz iespējamo ieņēmumu, ko no īpašuma iznomāšanas varētu gūt tā īpašnieks. Nomas maksas pieņemtas atbilstoši situācijai īpašumā un vērtējamajam īpašumam konkurētspējīgu īpašumu nomas tirgū ne tikai reģionā, kurā atrodas vērtējamais īpašums, bet arī citos Latvijas novados apsekošanas brīdī. 

Komisija 2024. gada 29. oktobra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai – atsavināmo nekustamo īpašumu "Klavi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720070457) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējumu 66720070669) 0,0044 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējumu 66720070670) 0,2924 ha platībā un uz tās esošo būvi ar kadastra apzīmējumu 66720070457001 (palīgēka–šķūnis) ar platību 219,2 m^2, un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējumu 66720070762) 0,0019 ha platībā -  Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 14 239,00 EUR (četrpadsmit tūkstoši divi simti trīsdesmit deviņi euro un 00 centi). 
Komisija noraidīja Kopīpašnieka prasījumu par siena šķūņa–noliktavas (būves ar kadastra apzīmējumu 66720070457001) aizvietojošu konstrukciju un tā izbūves, saskaņošanas vai arī pārvietošanas izdevumu segšanu. Zaudējumu noraidīšanas pamatojums - saskaņā ar Atsavināšanas likuma 21. pantu Nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam nosakāma atlīdzība, kas nodrošina tādu mantisko stāvokli, kas ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim, ko nodrošina Nekustamā īpašuma tirgus vērtības ekvivalents naudā. Jaunas ēkas būvniecība ir saistīta ar īpašnieka mantiskā stāvokļa uzlabošanu, ņemot vērā atsavināmās ēkas nolietojumu (70-75%). Rīcība ar nekustamo īpašumu, tostarp būves pārvietošana, ja tas fiziski un juridiski iespējams, pieļaujama tikai abiem kopīpašniekiem par to vienojoties. Nav saņemti dokumentāli pierādījumi par Nekustamā īpašuma tiesisku izmantošanu saimnieciskai darbībai un par to, ka attiecīga veida saimnieciskā darbība ir reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par prasījumu noraidīšanas pamatojumu Kopīpašnieks informēts ar 2024. gada 28. oktobra EDzL vēstuli Nr. 2.3.N/2024-5526.

Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 15. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3850 un 2024. gada 15. novembra lēmumu Nr. 03.1-14/3851 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot to 14 239,00 EUR apmērā. 

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Kopīpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz no privātpersonām – kopīpašniekiem atsavināt nekustamo īpašumu "Klavi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720070457) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720070669) 0,0044 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720070670) 0,2924 ha platībā un uz tās esošo būvi (būves kadastra apzīmējums 66720070457001) 219,2 m² platībā, un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720070762) 0,0019 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā.