Anotācija (ex-ante)

Ar mērķi uzlabot Valsts policijas sniegto pakalpojumu kvalitāti, modernizēt policijas darbu, paaugstināt tās efektivitāti, nodrošināt sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī veicināt sabiedrības uzticību policijai un celt policijas profesijas prestižu, Valsts policijā tiek īstenotas strukturālas reformas.
Lai policijas nākotnes darba modelis atbilstu nepieciešamajam kvalitātes līmenim, sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi, būtiska ir ne tikai policistu darba motivācijas, atlīdzības un policijas materiāltehniskās kapacitātes stiprināšana, bet arī pietiekams personāla un materiāltehnisko resursu nodrošinājums un racionāls un mērķtiecīgs tā pielietojums.
2021. gadā tika uzsāka un 2022. – 2023. gadā turpinās darbs pie jauniem izaicinājumiem un pie iestādes tālākās attīstības būtiskiem uzdevumiem.

Lai precizētu Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību vadītāju amata pienākumus, projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 1. amatu saimes I C un I B amatu paraugaprakstus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir apstiprināta jaunā darbības stratēģija 2023.-2027.gadam, kurā ir izvirzītas četras stratēģiskās prioritātes: 1) civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana, efektīva vadība un koordinācija; 2) ugunsdrošības uzraudzības un prevencijas spēju uzlabošana; 3) vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 zvanu saņemšanas, apstrādes un resursu izsūtīšanas uz notikuma vietu efektivitātes paaugstināšana; 4) ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu efektīva vadīšana un veikšana.
Šobrīd atbildīgo jomu struktūrvienības pamatfunkciju veikšanai manuāli vai automātiski uzkrāj datus, kuri tiek analizēti un izmantoti turpmākai konkrētas struktūrvienības darbības nodrošināšanai, bet šo datu kopums ir sadrumstalots, tie netiek apkopoti un analizēti, lai varētu veidot kopējo dienesta attīstības tendenci.
Turpmākajos gados, pēc esošajām prognozēm ne ātrāk par 2026.gada nogali, plānots ieviest vairākas informatīvās sistēmas (Ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instruments, Katastrofu izraisīto zaudējumu datu bāze, Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma (VUCAP)), taču, lai būtu iespēja pildīt darbības stratēģijā noteikto iniciatīvu izpildi ir svarīgi jau šobrīd, līdz visu minēto informācijas sistēmu izveidošanas brīdim, uzsākt datu ievākšanu, attēlošanu, pārvaldīšanu, glabāšanu un situācijas analīzi, izmantojot ģeotelpiskos datus, kartes (Ģeogrāfiskās informācijas sistēma) un citas informācijas sistēmas. Minēto informācijas sistēmu turpmākā izveide un ieviešana, veicinās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atsevišķu pamatfunkciju jomu attīstību, kā rezultātā tiks uzkrāts liels daudzums dažādu datu.
Attīstības un starptautiskās sadarbības pārvaldes uzdevumos ir izstrādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstības un plānošanas dokumentus pamatfunkciju jomās un sniegt priekšlikumus vadībai par iespējām turpmākai dienesta attīstībai. Izmantojot ģeopolitiskos datus un kartes, kā arī apkopojot un analizējot informācijas sistēmu datus, būs iespēja labāk izprast notikumus un analizēt situācijas. Izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, būs iespējams analizēt iegūtos datus un sagatavot analītiski izvērtētu informāciju iestādes politikas plānošanas, vadības un plānošanas dokumentu sagatavošanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pamatfunkciju jomā.

Ņemot vērā minēto, lai ieviestu amatu, kur viens no galvenajiem pienākumiem būs datu ievākšana, attēlošana, pārvaldīšana, glabāšana un situācijas analīze, izmantojot ģeotelpiskos datus, kartes un citas informācijas sistēmas, projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 5. amatu saimi ar jaunu amatu “vecākais inspektors” (II A līmenī), esošo amatu “galvenais inspektors” klasificējot II B līmenī, un tiek veikti attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.

Iekšējās drošības biroja (turpmāk – Birojs) līdzšinējās darbības laikā ir precizēti atsevišķas struktūrvienības veicamie uzdevumi Biroja turpmākajai virzībai, ievērojot struktūrvienības prioritāro funkciju – veikt informācijas, kas nepieciešama operatīvās darbības uzdevumu izpildei, iegūšanu un izvērtēšanu, kā arī atbilstoši iegūtajai informācijai, plānot un veikt operatīvos pasākumus noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai.
Pēdējos gados Biroja operatīvās darbības pasākumi noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai ir kļuvuši komplicētāki, mainījies arī noziedzīgu nodarījumu izdarītāju profils – amatpersonas, kuras izdara noziedzīgus nodarījumus kļūst prasmīgākas, tiek uzlabotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas metodes, arvien labāk un daudzpusīgāk pārzina operatīvās darbības principus, metodes. Līdz ar to nepieciešama palielināta kontrole par struktūrvienības operatīvo darbību, lai veiksmīgi sasniegtu Biroja stratēģijā noteiktos operatīvās darbības rezultatīvos rādītājus, kas, savukārt, var negatīvi ietekmē struktūrvienības darba plānošanu un vadīšanu, kas ir struktūrvienības priekšnieka tiešā kompetence.
Lai arī turpmāk nodrošinātu, kā arī paaugstinātu kvalitāti un efektivitāti struktūrvienībai noteikto funkciju izpildē un Biroja mērķu sasniegšanā, un ņemot vērā iepriekš norādīto, nepieciešams izveidot struktūrvienības priekšnieka vietnieka amatu.
Struktūrvienības priekšnieka vietnieka amata izveide nav pretrunā 2010. gada 17. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 2 “Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība” 11. punktā noteiktajam, proti, vadītāja vietnieka amatu struktūrvienībā var izveidot, ja struktūrvienībā ir vismaz 10 darbinieku vai struktūrvienības pārziņā ir vismaz divas atbildības jomas.

Projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 3. amatu saimes “Iekšējā drošība” 3.2. apakšsaimi “Operatīvā darbība” ar jaunu amatu “Nodaļas priekšnieka vietnieks”, attiecīgi precizējot arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumu.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Atbilstoši Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” pirmā posma ekspertu rekomendācijām, veicot Valsts policijas funkciju izvērtējamu ar mērķi paaugstināt to efektivitāti, tika pieņemts lēmums būtiski mainīt policijas darba organizāciju, izšķirot trīs galvenos darba virzienus Valsts policijas reģiona pārvaldes iecirknī – reaģēšana, izmeklēšana un prevencija.
Šobrīd Valsts policijā ir norit darbs pie Valsts policijas iecirkņu apvienošanas teritoriālajās pārvaldēs. Tā, piemēram, Vidzemes reģiona pārvaldē iecirkņu apvienošanas rezultātā ieviesti trīs iecirkņi – Dienvidvidzemes, Rietumvidzemes un Ziemeļvidzemes iecirknis. Savukārt, reģiona pārvaldes iecirknī izveidota Reaģēšanas nodaļa, Izmeklēšanas nodaļa un Prevencijas grupa. Paredzēts, ka Reaģēšanas nodaļa nodrošina reaģēšanu uz saņemto informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, nodrošina operatīvu izbraukšanu uz notikuma vietu; uzsāk kriminālprocesu, kā arī novērš, atklāj un pārtrauc administratīvos pārkāpumus, noskaidro vainīgās personas, kā arī veic administratīvā pārkāpuma procesu. Izmeklēšanas nodaļa atbilstoši piekritībai izmeklē noziedzīgos nodarījumus, veic operatīvās darbības pasākumus noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai, veic policijas resorisko pārbaudi un izmeklēšanu administratīvā pārkāpuma procesā, kā arī veic pasākumus personu meklēšanai un identificēšanai. Savukārt Prevencijas grupa – organizē, nodrošina un veic preventīvus pasākumus noziedzīgo nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanai, izpilda procesa virzītāja, citu izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas dotos uzdevumus kriminālprocesos, kā arī veic lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu, papildsoda – policijas kontrole, policijas lēmumu par nošķiršanu un tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, izpildi un izpildes organizēšanu – vienuviet apvienojot visas Valsts policijas prevencijas funkcijas.

Valsts policijas jaunizveidoto struktūrvienību darbs tiks organizēts pēc grupu vadības principa, kā grupas vadītāju nosakot galveno inspektoru, kuram tiek paredzētas vadīšanas funkcijas un tiešo pienākumu izpildes funkcijas. Šādā veidā tiek paaugstināta kvalitāte un efektivitāte noteiktās funkcijas izpildē. Un lai turpinātu Valsts policijas struktūras optimizāciju un kāpinātu darba organizācijas efektivitāti, nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu saskaņojot to ar funkciju īstenošanu. Ņemot minēto, projekts paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 13.10. amatu apakšsaimi “Prevencija” un papildināt noteikumu Nr. 810 1. pielikumu ar jaunu apakšsaimi – 13.10. “Administratīvā pārkāpuma procesa izmeklēšana”, veicot attiecīgus grozījumus un papildinājumus arī noteikumu Nr. 810 2. un 3. pielikumā.

Valsts robežsardzē svarīga loma atvēlēta un īpaša uzmanība tiek pievērsta iekšējās kontroles un uzraudzības funkcijas korupcijas novēršanas un interešu konflikta riska mazināšanas, iestādes risku pārvaldības un disciplinārās uzraudzības jomām, lai nodrošinātu efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iestādes darbību atbilstoši kompetencei, izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un pieejamajiem resursiem sabiedrības interesēs, nodrošinot labu pārvaldību un likumību, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, kā arī pieļauto kļūdu savlaicīgu identificēšanu, novēršanu un nepieciešamo uzlabojumu veikšanu, mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, neefektīvas un nelietderīgas izmantošanas novēršanu un savlaicīgas ticamas finanšu vai vadības informācijas iegūšanu un aizsardzību pret informācijas neatļautu izpaušanu.
Tāpat arī Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē svarīga loma atvēlēta un īpaša uzmanība tiek pievērsta iekšējās kontroles un uzraudzības funkcijas korupcijas novēršanas un interešu konflikta riska mazināšanas, iestādes risku pārvaldības un disciplinārās uzraudzības jomām, lai nodrošinātu efektīvu, lietderīgu un ekonomisku iestādes darbību atbilstoši kompetencei, izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un pieejamajiem resursiem sabiedrības interesēs, nodrošinot labu pārvaldību un likumību, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, kā arī pieļauto kļūdu savlaicīgu identificēšanu, novēršanu un nepieciešamo uzlabojumu veikšanu, mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, neefektīvas un nelietderīgas izmantošanas novēršanu un savlaicīgas ticamas finanšu vai vadības informācijas iegūšanu un aizsardzību pret informācijas neatļautu izpaušanu.
Ievērojot funkcijas svarīgumu, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus noteikumos Nr. 810.

Ar mērķi uzlabot amatu katalogu, tajā skaitā, pilnveidot amata pienākumu paraugaprakstu atbilstoši veicamajam darba saturam (izmaiņas veicamajos dienesta pienākumos, paaugstinoties to sarežģītībai, atbildībai un citiem faktoriem), projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 4. amatu saimes “Disciplinārā uzraudzība un iekšējā kontrole” VII C un VII B līmeni jaunā redakcijā.
Ievērojot funkcijas svarīgumu un lai stiprinātu Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti disciplinārās uzraudzības un iekšējās kontroles jomā, motivētu un piesaistītu profesionālu personālu, kā arī nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū VII B amata līmenim nosakāma augstāka mēnešalgu grupa, tādējādi ar projektu tiek veikti attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts kontroles veiktās revīzijas Nr. 2.4.1-5/2021 “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” ziņojumā minēts, ka visi izmeklētāju amati ir piederīgi amatu apakšsaimei “Izmeklēšana” un pēc darba sarežģītības un atbildības iedalāmi trīs līmeņos, proti, augstākā līmeņa izmeklētāji, kas veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās un liela apjoma starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, Iekšējās drošības biroja, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, VID Iekšējās drošības pārvaldes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenie un vecākie inspektori (jeb izmeklētāji); vidējā līmeņa izmeklētāji, kas veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās un liela apjoma lietās iestādes (pārvaldes) līmenī – Valsts policijas RP, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes galvenie un vecākie inspektori (jeb izmeklētāji); zemākā līmeņa izmeklētāji, kas veic izmeklēšanu pārējās lietās – inspektori (jeb izmeklētāji). Revīzijas laikā, apkopojot informāciju par normatīvajos aktos noteikto izmeklētāju klasifikāciju atbilstoši noteiktajiem amatu līmeņu raksturojumiem, Valsts kontrole Valsts robežsardzes izmeklēšanu veicošās amatpersonas iekļāva iestādes (pārvaldes) līmenī veicošo iestāžu sadaļā. Kā vienu no ieteikumiem Valsts kontrole noteica pasākumus veikšanu izmeklēšanas iestāžu atlīdzības fondu izlīdzināšanai, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus atlīdzības un sociālo garantiju nosacījumus līdzvērtīga amata veicējiem visās izmeklēšanas iestādēs. Revīzijā secināts, ka izveidotā atlīdzības sistēma ir nevienlīdzīga un rada apstākļus izmeklēšanas iestāžu savstarpējai konkurencei kvalificēta personāla piesaistē.

Ievērojot minēto projekts paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 17.1. amatu apakšsaimes “Operatīvā darbība” III B līmeņa un II B līmeņa un 17.2. amatu apakšsaimes “Izmeklēšana” II B līmeņa amatus, veicot attiecīgus grozījumus arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir apstiprināta jaunā darbības stratēģija 2023.-2027.gadam, kurā ir izvirzītas četras stratēģiskās prioritātes: 1) civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana, efektīva vadība un koordinācija; 2) ugunsdrošības uzraudzības un prevencijas spēju uzlabošana; 3) vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 zvanu saņemšanas, apstrādes un resursu izsūtīšanas uz notikuma vietu efektivitātes paaugstināšana; 4) ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu efektīva vadīšana un veikšana.
Šobrīd atbildīgo jomu struktūrvienības pamatfunkciju veikšanai manuāli vai automātiski uzkrāj datus, kuri tiek analizēti un izmantoti turpmākai konkrētas struktūrvienības darbības nodrošināšanai, bet šo datu kopums ir sadrumstalots, tie netiek apkopoti un analizēti, lai varētu veidot kopējo dienesta attīstības tendenci.
Turpmākajos gados, pēc esošajām prognozēm ne ātrāk par 2026.gada nogali, plānots ieviest vairākas informatīvās sistēmas (Ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instruments, Katastrofu izraisīto zaudējumu datu bāze, Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma (VUCAP)), taču, lai būtu iespēja pildīt darbības stratēģijā noteikto iniciatīvu izpildi ir svarīgi jau šobrīd, līdz visu minēto informācijas sistēmu izveidošanas brīdim, uzsākt datu ievākšanu, attēlošanu, pārvaldīšanu, glabāšanu un situācijas analīzi, izmantojot ģeotelpiskos datus, kartes (Ģeogrāfiskās informācijas sistēma) un citas informācijas sistēmas. Minēto informācijas sistēmu turpmākā izveide un ieviešana, veicinās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atsevišķu pamatfunkciju jomu attīstību, kā rezultātā tiks uzkrāts liels daudzums dažādu datu.
Attīstības un starptautiskās sadarbības pārvaldes uzdevumos ir izstrādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstības un plānošanas dokumentus pamatfunkciju jomās un sniegt priekšlikumus vadībai par iespējām turpmākai dienesta attīstībai. Izmantojot ģeopolitiskos datus un kartes, kā arī apkopojot un analizējot informācijas sistēmu datus, būs iespēja labāk izprast notikumus un analizēt situācijas. Izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, būs iespējams analizēt iegūtos datus un sagatavot analītiski izvērtētu informāciju iestādes politikas plānošanas, vadības un plānošanas dokumentu sagatavošanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pamatfunkciju jomā.

Ņemot vērā minēto, lai ieviestu amatu, kur viens no galvenajiem pienākumiem būs datu ievākšana, attēlošana, pārvaldīšana, glabāšana un situācijas analīze, izmantojot ģeotelpiskos datus, kartes un citas informācijas sistēmas, projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 5. amatu saimi ar jaunu amatu “vecākais inspektors” (II A līmenī), esošo amatu “galvenais inspektors” klasificējot II B līmenī, un tiek veikti attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Konstatēti trūkumi 21. amatu saimes “Robežkontroles, imigrācijas kontroles, atgriešanas un patvēruma dienesta organizēšana, koordinēšana un vadīšana” II A amata paraugaprakstā un neatbilstība faktiski veicamajam darba saturam.

Ievērojot minēto, projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 21. amatu saimes “Robežkontroles, imigrācijas kontroles, atgriešanas un patvēruma dienesta organizēšana, koordinēšana un vadīšana” II A amata līmeni, izsakot to jaunā redakcijā.

Mainoties ģeopolitiskajai situācijai reģionā un rodoties jauniem izaicinājumiem saistībā ar Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu uz Eiropas Savienības ārējām robežām, kā arī Krievijas brutālo agresiju pret Ukrainu, Valsts robežsardzē notika izmaiņas iestāžu starptautiskajā sadarbībā, paplašinoties sadarbības valstu  un institūciju lokam, piemēram, ar Ukrainas Migrācijas Departamentu, Moldovas Galveno Migrācijas departamentu, Azerbaidžānas Valsts robežsardzes dienestu un citiem sadarbības partneriem, tika mainīti sadarbības, atbalsta sniegšanas virzieni un tika realizētas atbalsta sniegšanas operācijas Latvijā, līdz ar to atsevišķu amata pienākumu paraugapraksti vairs neatbilst faktiski veicamajam darba saturam un apjomam.
Par starptautisko sadarbību atbildīgās struktūrvienības Valsts robežsardzē uzdevumos ietilpst starptautisko līgumu projektu par pārrobežu sadarbību ar ES dalībvalstu robežapsardzības iestādēm par viņu ekspertu uzņemšanu atbalsta sniegšanai krīzes laikā sagatavošana, atbalsta sniegšanas pasākumu koordinēšana un nepieciešamo institucionāli tiesisko ietvaru līgumu sagatavošana piemērošanai turpmāk. Tā 2023.gada septembrī-novembrī Valsts robežsardzei atbalstu uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas sniedza četras Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta un četras Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ekspertu grupas, kas prasīja, gan nepieciešamo juridisko pamatojumu ārvalstu ekspertu iesaistei dienesta pienākumu izpildē Latvijā, gan organizatorisko un saturisko atbalstu Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Valsts robežsardze, ievērojot riskus ES ārējai robežai, uzsākusi sadarbību arī ar Lietuvas Policijas Departamentu un Somijas Robežsardzi līdzīgu līgumu izstrādei un noslēgšanai.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 6. amatu saimes amata pienākumu paraugaprakstos un noteikt atbilstošu atalgojumu, ar projektu tiek veikti attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.

Ar mērķi uzlabot amatu katalogu, tajā skaitā, pilnveidot amata pienākumu paraugaprakstu atbilstoši veicamajam darba saturam (izmaiņas veicamajos dienesta pienākumos, paaugstinoties to sarežģītībai, atbildībai un citiem faktoriem), projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 6. amatu saimes “Starptautiskā sadarbība” III un I A līmeni jaunā redakcijā.
Ievērojot funkcijas svarīgumu un lai stiprinātu Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti starptautiskās sadarbības jomā, motivētu un piesaistītu profesionālu personālu, kā arī nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū nosakāma augstāka mēnešalgu grupa, ar projektu tiek veikti attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes 2022. gada 30. decembra reglaments Nr. 23.7-0.6.1/1 “Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes reglaments” (turpmāk – reglaments) noteic, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks (aviācijas jautājumos) koordinē, vada un nodrošina divu dienestu (Aviācijas dienesta un Aviācijas inženiertehniskā dienesta) saskaņotu dienesta pienākumu izpildi. Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks (aviācijas jautājumos) ir arī atbildīgs par lidojumu drošības pasākumu un aviācijas riska faktoru kontroli, seko izmaiņām Nacionālajā un starptautiskajā likumdošanā, kas skar Valsts robežsardzes gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju un pamatojoties uz šīm izmaiņām sniedz priekšlikumus, organizē un kontrolē ar gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un normatīvo aktu grozījumu projektu izstrādi par Valsts robežsardzes gaisa kuģu parka lidojumu organizēšanu, nodrošinot Valsts robežsardzei normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi un darbojas pamatā divās operacionālajās teritorijās: Latvijas austrumu daļā uz valsts robežas un pierobežas rajonos (Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas), kā arī virs teritoriālajiem ūdeņiem Baltijas jūrā, bet nepieciešamības gadījumā visā valsts teritorijā, kā arī piedaloties dažāda veida starptautiskajās operācijās un mācībās – arī citu valstu teritorijās, koordinē un kontrolē Valsts robežsardzes gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu iesaisti papildu uzdevumos, kas izriet no starpresoru vienošanām, sadarbības plāniem un operatīvās rīcības plāniem. Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieka (aviācijas jautājumos) amatam noteikta prasība pēc speciālās apmācības un licences, līdz ar to ir tiesības vadīt gaisa kuģi.

Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieka (aviācijas jautājumos) kompetence un amata pienākumu lielākā daļa ir saistīta ar aviācijas jomas jautājumiem, pienākumi ir plašāki un specifiskāki dienesta aviācijas jomā nekā noteikum Nr. 810 1. amatu saimē “Iestāžu vadība” minētie amata paraugapraksta pienākumi, projekts paredz klasificēt priekšnieka vietnieka (aviācijas jautājumos) amatu 22. amatu saimes “Dienesta aviācija” VI līmeni’, attiecīgi precizējot noteikumu Nr. 810. 1. pielikumu un veicot izmaiņas arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.

Valsts policijas koledžas (turpmāk – Koledža) Kinoloģijas nodaļai ir deleģēti vairāki uzdevumi, kurus tā veic ikdienā. Pamatuzdevums ir visu Valsts policijas dienesta suņu un kinologu apmācības plānošana un realizēšana, lai Valsts policijas kinologi un to dienesta suņi tiktu sagatavoti paredzētajiem dienesta uzdevumiem. Papildus Koledžas Kinoloģijas nodaļas personāls sniedz atbalstu arī ikdienas apmācību procesa realizēšanā gan Valsts policijas kinologiem, gan arī  pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes, Valsts robežsardzes Kinoloģijas dienesta, Militārās policijas un Ieslodzījumu vietu pārvaldes kinologiem.
Kinoloģijas nozare kopumā pasaulē ir ar tendenci attīstīties un ieviest jaunas inovācijas, līdz ar to, arī Koledžas Kinoloģijas nodaļa seko līdzi šīm izmaiņām un inovācijām, kas rada nepieciešamību, nepārtraukti pilnveidot esošās apmācības programmas un suņu testēšanas metodiku, vienlaicīgi izstrādājot jaunas apmācību programmas. Koledžas Kinoloģijas nodaļa katru gadu sagatavo un realizē mācību plānu, kā arī sagatavo apmācību finanšu plānu, jo specifisku apmācību īstenošanai ir jāpiesaista ārpakalpojuma speciālisti, kas nodrošina nepieciešamo kvalitāti.
Koledžas Kinoloģijas nodaļas noteiktais pamatuzdevums ir dienesta suņu sākotnējās un ikgadējās dienesta suņu testēšanas ar mērķi noteikt tā atbilstību dienestam un ikdienas darba kvalitātei. Pirms kucēns vai suns tiek uzņemts dienestā, Koledžas Kinoloģijas nodaļas personāls veic attiecīgā suņa testēšanu pēc apstiprinātās testēšanas metodikas. Šādas testēšanas plānošana, sagatavošana un pati testēšana, kā arī attiecīgo dokumentu sagatavošana aizņem lielu administratīvo resursu, lai šis uzdevums tiktu izpildīts kvalitatīvi. Bez sākotnējās suņu testēšanas, kas paredzētas suņiem pirms uzņemšanas dienestā, Koledžas Kinoloģijas nodaļa veic dienestā esošo suņu regulāru testēšanu ik pēc 18 mēnešiem ar mērķi noteikt to darba kvalitāti un atbilstību dienesta uzdevumu izpildei. Paredzot, ka nākotnē dienesta suņu skaits palielināsies, palielināsies arī testēšanas reižu skaits, kas būs jārealizē Koledžas Kinoloģijas nodaļas personālam.
Koledžas Kinoloģijas nodaļa veic arī citus uzdevumus, piemēram, viens no tādiem ir regulāra iesaiste dažādu Valsts policijas un Koledžas tēla, kā arī policista profesijas popularizēšanas pasākumos.
Tāpat arī uz Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centra bāzes izveidots Valsts robežsardzes Kinoloģijas dienests, līdz ar to viens no Valsts robežsardzes koledžas uzdevumiem ir organizēt, koordinēt un attīstīt kinoloģijas darbu Valsts robežsardzes koledžā un Valsts robežsardzē, proti, organizēt, koordinēt un veikt kinoloģijas darba attīstīšanu Valsts robežsardzes koledžā un Valsts robežsardzē, veikt kinologu un dienesta suņu speciālo apmācību, izveidot un attīstīt dienesta suņu genofondu. Minētā ietvaros Kinoloģijas dienests plāno, organizē un kontrolē kinologu un dienesta suņu pamatapmācību un kvalifikācijas celšanu, plāno, organizē un veic dienesta suņu kārtējo un ārpuskārtas testēšanu, nodrošina vienotu Valsts robežsardzes kinologu un dienesta suņu darba uzskaiti, sasniegto rezultātu analīzi un sniedz priekšlikumus darbības pilnveidošanai, plāno, koordinē un kontrolē dienesta suņu vaislas darbu, kucēnu iegādi, audzēšanu un sadali, koordinē un kontrolē par nederīgiem dienestam atzīto suņu atsavināšanu, izstrādā kinologu atlases nosacījumus un koordinē to realizāciju, piedalās starptautisko organizāciju izveidotās ar kinoloģijas jomu saistītās darba grupās, realizē zinātniski – pētniecisko darbu kinoloģijas jomā un veic citu valstu pieredzes kinoloģijas jomā apkopošanu un analīzi, izstrādā normatīvo aktu, iekšējo normatīvo aktu, rīkojuma dokumentu projektus kinoloģijas jomā, plāno, organizē un nodrošina kinologu sacensības, kā arī kinologu piedalīšanos starptautiska mēroga pasākumos Latvijā un ārvalstīs, piedalās projektu sagatavošanā finanšu līdzekļu piesaistīšanai no pieejamiem starptautiskajiem finanšu instrumentiem, sadarbojas ar Valsts robežsardzes struktūrvienībām kinoloģijas jomas jautājumos, sadarbojas ar Latvijas Republikas un citu valstu kompetento valsts pārvaldes iestāžu kinoloģijas dienestiem dienesta suņu izmantošanas, apmācības un ciltsdarba jomā, sadarbojas ar Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm dienesta suņu praktiskās izmantošanas jomā.

Attiecībā uz pienākumiem, kas veicami kopā ar dienesta suni – ar mērķi uzlabot Valsts policijas sniegto pakalpojumu kvalitāti, modernizēt policijas darbu, paaugstināt tās efektivitāti, nodrošināt sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī veicināt sabiedrības uzticību policijai un celt policijas profesijas prestižu, Valsts policijā tika īstenotas strukturālās reformas, kuru rezultātā Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvalde ir pārņēmusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas amatpersonas (kinologus), kuri iepriekš dienesta pienākumus pildīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes sastāvā.
Ņemot vērā lielu policijas darbinieku nekomplektu un ar mērķi nodrošināt personāla resursu racionālu un mērķtiecīgu pielietojumu Valsts policijas amatpersonas, kuru amati klasificēti amatu saimē 7.2. “Dienesta pienākumu pildīšana ar suni”, dienesta pienākumus veic ar dienesta suni, līdz ar kinologa tiešo pienākumu izpildi regulāri tiek iesaistīti reaģēšanā, proti, reaģē uz informāciju par noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu, izbrauc uz notikuma vietu, piedalās prombūtnē esošo personu meklēšanas pasākumos, piedalās vispārējās prevencijas pasākumos, t.sk. reidos izglītības iestādēs, popularizē Valsts policijas tēlu. Ņemot vērā, ka Valsts policijas amatpersonas, kuru amati tiek klasificēti amatu saimē 7.2. “Dienesta pienākumu pildīšana ar suni”, ikdienā arī nodrošina kinologu iesaistīšanu reaģēšanā uz likumpārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, prevencijas pasākumos un preventīvajā darbā, piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas darbību veikšanā visā Latvijas Republikas teritorijā, līdz ar to amatu pienākumu izpildei ir nepieciešamas ne tikai speciālas zināšanas kinoloģijā, bet arī zināšanas sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā un preventīvo pasākumu īstenošanā.
Arī Valsts robežsardzei būtiski, ka, mainoties ģeopolitiskajai situācijai reģionā un rodoties jauniem izaicinājumiem saistībā ar Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu uz Eiropas Savienības ārējām robežām, kā arī Krievijas brutālo agresiju pret Ukrainu, kā arī, lai nodrošinātu pilnvērtīgu kinologu darbu un sadarbību ar dienesta suņiem arī starptautiskās aktivitātēs un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) misijās, ir nepieciešams aktivizēt un pilnveidot darbu kinoloģijas jomā, attīstot gan kinologu darba prasmes, gan atbilstoši jaunākajiem atzinumiem, attīstīties dienesta suņu apmācībā.

Ar mērķi uzlabot amatu katalogu, tajā skaitā, pilnveidot amata pienākumu paraugaprakstu atbilstoši veicamajam darba saturam (izmaiņas veicamajos dienesta pienākumos, paaugstinoties to sarežģītībai, atbildībai un citiem faktoriem), nodrošinātu vienotu hierarhiju amatu sakārtošanai atbilstoši amatu sarežģītības un atbildības pakāpei, projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 7. amatu saimes “Kinoloģija” 7.1. apakšsaimes “Pedagoģiskais darbs kinoloģijas jomā” VI, V, IV, III B, III A, II B un II A līmeni un 7.2. apakšsaimes “Dienesta pienākumu pildīšana ar suni” VII B, VII A, VI B, VI A, V B, V A, IV B, IV A un III B līmeni jaunā redakcijā.
Ievērojot funkcijas svarīgumu un lai stiprinātu Valsts policijas un Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti iekšējas drošības nodrošināšanā un kinoloģijas jomā kopumā, motivētu un piesaistītu jaunu profesionālu personālu iestādēm noteikto uzdevumu izpildē kinoloģijas jomā, kā arī nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū nosakāma augstāka mēnešalgu grupa, ar projektu tiek veikti attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts robežsardzes pilotu kvalifikācijas iegūšanai un paaugstināšanai Valsts robežsardzei ir nepieciešams izmantot aviācijas mācību organizāciju (turpmāk – ATO), kas licencētas atbilstoši civilās aviācijas normatīvo aktu prasībām, pakalpojumus. ATO pakalpojumi (praktiskās apmācības par Valsts robežsardzei nepieciešamiem gaisa kuģu tipiem) ir pieejami par trīs reizes dārgāku cenu salīdzinot ar pakalpojuma cenu, gadījumā, ja Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes ATO izveidošanas ietvaros izmantotu Valsts robežsardzes gaisa kuģus. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām aviācijas jomā, praktiskajās apmācībās ATO var izmantot gaisa kuģus, kuru tehniskā apkope veikta tehniskās apkopes organizācijā, kas sertificēta atbilstoši PART 145. Valsts robežsardzes gaisa kuģu izmantošana apmācību praktiskajā daļā iepriekš tika atļauta, saņemot izņēmuma atļauju no Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA), kas derīga tikai četrus mēnešus un tiek izsniegta tikai vienu reizi gadā, pierādot, ka Valsts robežsardzes gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšana un tehniska apkope tiek veikta saskaņā ar prasībām, kas ir ekvivalenti Regulas 1321/2014 I pielikuma (PART M) un II pielikuma (PART 145) prasībām. Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” iepriekšējā politika, attiecībā uz izņēmumu atļaujas piešķiršanu pilotu praktiskajām apmācībām, izmantojot Valsts robežsardzes gaisa kuģus nacionālā apstiprinājuma lidojumderīguma uzturēšanai un tehniskajai apkopei ietvaros, izmainījās jau 2019. gadā, mainoties Eiropas Savienības civilās aviācijas normatīvajai bāzei. Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” paziņoja, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldei ir nepieciešams attīstīt pāriešanu uz  PART M un PART 145 politiku, nevis praktizēt izņēmuma atļaujas piešķiršanas pieteikšanu.

Lai nodrošinātu Valsts robežsardzes aviācijas turpmāko attīstību un vairāk izmantotu Valsts robežsardzes PART 145 tehniskās apkopes organizācijas priekšrocības, kā arī ņemot vērā to, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Aviācijas dienestā jau ir sagatavoti trīs sertificēti piloti-instruktori, pieņemts lēmums izstrādāt un izveidot uz Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes pamata no trešajām (ārējām) organizācijām neatkarīgu, noteiktajā kārtībā apstiprinātu Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes ATO atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris) ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 pielikumam PART-ORA un veikt topošo pilotu apmācības, kā arī regulāro kvalifikācijas un iemaņu atjaunošanu atbilstoši minētās Regulas standartiem, izmantojot Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes rīcībā esošos resursus (sertificētus pilotus-instruktorus un tehnisko nodrošinājumu). Ievērojot minēto, lai izveidotu un uzturētu Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes ATO projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 22.1. amatu apakšsaimes “Gaisa transporta līdzekļu vadīšana” IV A līmeni jaunā redakcijā.
Papildus minētajam, Valsts robežsardzei veicot iekšēju izvērtējumu, konstatēts, ka ir pārvērtēta 22.2. amatu apakšsaimes “Gaisa kuģu un lidlauka tehniskā apkope un ekspluatācija” IV A līmeņa amata pienākumu specifika, nozīmība un apjoms, tādējādi projekts paredz izmaiņas noteikumu Nr. 810 3. pielikumā, proti šī līmeņa amatam tiek noteikta 14. mēnešalgu grupa (iepriekš 16. mēnešalgu grupa).

Atbilstoši Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” pirmā posma ekspertu rekomendācijām, veicot Valsts policijas funkciju izvērtējamu ar mērķi paaugstināt to efektivitāti, tika pieņemts lēmums būtiski mainīt policijas darba organizāciju, izšķirot trīs galvenos darba virzienus Valsts policijas reģiona pārvaldes iecirknī – reaģēšana, izmeklēšana un prevencija.
Lai turpinātu Valsts policijas struktūras optimizāciju un kāpinātu darba organizācijas efektivitāti, nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, saskaņojot to ar funkciju īstenošanu. Tā, piemēram, Vidzemes reģiona pārvaldē iecirkņu apvienošanas rezultātā ieviesti trīs iecirkņi – Dienvidvidzemes, Rietumvidzemes un Ziemeļvidzemes iecirknis. Savukārt, reģiona pārvaldes iecirknī izveidota Reaģēšanas nodaļa, Izmeklēšanas nodaļa un Prevencijas grupa. Paredzēts, ka Reaģēšanas nodaļa nodrošina reaģēšanu uz saņemto informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, nodrošina operatīvu izbraukšanu uz notikuma vietu; uzsāk kriminālprocesu, kā arī novērš, atklāj un pārtrauc administratīvos pārkāpumus, noskaidro vainīgās personas, kā arī veic administratīvā pārkāpuma procesu. Izmeklēšanas nodaļa atbilstoši piekritībai izmeklē noziedzīgos nodarījumus, veic operatīvās darbības pasākumus noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai, veic policijas resorisko pārbaudi un izmeklēšanu administratīvā pārkāpuma procesā, kā arī veic pasākumus personu meklēšanai un identificēšanai. Savukārt Prevencijas grupa – organizē, nodrošina un veic preventīvus pasākumus noziedzīgo nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanai, izpilda procesa virzītāja, citu izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas dotos uzdevumus kriminālprocesos, kā arī veic lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu, papildsoda – policijas kontrole, policijas lēmumu par nošķiršanu un tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, izpildi un izpildes organizēšanu – vienuviet apvienojot visas Valsts policijas prevencijas funkcijas.

Valsts policijas jaunizveidoto struktūrvienību darbs tiek organizēts pēc grupu vadības principa, kā grupas vadītāju nosakot galveno inspektoru, kuram tiek paredzētas vadīšanas funkcijas un tiešo pienākumu izpildes funkcijas. Šādā veidā tiek paaugstināta kvalitāte un efektivitāte noteiktās funkcijas izpildē. Un lai turpinātu Valsts policijas struktūras optimizāciju un kāpinātu darba organizācijas efektivitāti, nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu saskaņojot to ar funkciju īstenošanu. Ņemot vērā minēto, projekts paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 9. amatu saimi – “Resursu un krīzes vadība Valsts policijā”, kā arī 13. amatu saimi – “Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, likumpārkāpumu novēršana un atklāšana”, iekļaujot tajā 8 apakšsaimes: 13.1. Reaģēšana, 13.2. Satiksmes drošības uzraudzība un sabiedriskās kārtības nodrošināšana, izmantojot tehniskos līdzekļus, 13.3. Speciālo uzdevumu vienība, 13.4. Speciālo objektu apsardze, 13.5. Īslaicīgās aizturēšanas vietas, konvojs un tiesu apsardze, 13.6. Atļauju sistēmas jomas koordinācija, kontrole un uzraudzība, 13.7. Prevencija, 13.8. Izmeklēšanas administratīvā pārkāpuma procesā. Papildu minētajam, ar projektu veicot attiecīgus grozījumus un papildinājumus arī noteikumu Nr. 810 2. un 3. pielikumā.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumos Nr. 895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 895) ir noteikta nepieciešamā kvalifikācija un minimālās prasības katram jūrniekam, kā arī prasības, kurām jāatbilst pretendējot uz noteiktu kvalifikāciju, savukārt, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes kuģošanas līdzekļu personāls norādītajās amatu saimēs un līmeņos neatbilst minētajām prasībām. Piemēram, kuģu galvenie elektromehāniķi, elektromehāniķi un kuteru elektromehāniķi, galvenokārt, ir ieguvuši kuģu mehāniķa izglītību, bet ne elektromehāniķa izglītību, sekojoši atbilst kuģu mehāniķu kvalifikācijai. Šī neatbilstība rada problēmas un nesaprašanos ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija” struktūrvienībām, veicot Valsts robežsardzes kuģošanas līdzekļu un to personāla dokumentācijas sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā, ka Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes rīcībā esošie kuģošanas līdzekļi ir reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, tai ir saistošas VSIA “Latvijas Jūras administrācija” prasības. Ievērojot minēto, projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 810 23.2. amatu apakšsaimes “Kuģošanas līdzekļu tehniskā apkope” amata nosaukumus, veicot attiecīgu grozījumus noteikumu Nr. 810 1. pielikumā.

Atbilstoši Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” pirmā posma (turpmāk – SRAP 1) ekspertu rekomendācijām, veicot Valsts policijas funkciju izvērtējamu ar mērķi paaugstināt to efektivitāti, Valsts policija 2021. gadā uzsāka un 2022. – 2023. gadā turpināja īstenot strukturālās reformas. Lai nodrošinātu SRAP 1 rekomendāciju ieviešanu, saskaņā ar Valsts policijas apstiprināto pasākumu plānu ar 2023. gada 1. aprīli tika restrukturizēts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknis un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknis un izveidota jauna Valsts policijas struktūrvienība – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvalde. Atbilstoši jaunizveidotajai struktūrai apstiprināts jauns Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) amatu vietu saraksts, t.sk., ieviesti divi jauni amati – Pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks un Pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieka vietnieks.
Noteikumi Nr. 810 1. pielikuma 12.2.1. apakšsaimē “Operatīvās darbības pasākumu īstenošana” Biroja priekšnieka un Biroja priekšnieka vietnieka amati paredzēti divu līmeņu Valsts policijas struktūrvienībās – iestādes līmenis (Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde) un teritoriālās pārvaldes līmenis. Savukārt strukturālo reformu īstenošanas ietvaros operatīvās darbības pasākumu īstenošanas jomas amatiem tika paredzēta trīs līmeņos, t.i., iestādes līmenis, teritoriālās pārvaldes līmenis un iecirkņa līmenis.

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, saskaņojot to ar tiešo funkciju īstenošanu, ievērojot vienoto hierarhiju amatu sakārtošanai atbilstoši amatu sarežģītības un atbildības pakāpei, projekts paredz veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 810, papildinot MK noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 12.2.1. apakšsaimi “Operatīvās darbības pasākumu īstenošana” ar jauniem iecirkņa līmeņa amatiem – VIII A un VII A līmenī, vienlaicīgi saglabājot vienveidīgu līmeņu grupēšanu, pārgrupējot spēkā esošo MK noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 12.2.1. apakšsaimes “Operatīvās darbības pasākumu īstenošana” VIII C, VIII B, VII C un VII B līmeņa amatus.

Valsts robežsardzes dienesta kuģu personāla apmācībā un sertificēšanā jāievēro 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par Jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk – STCW konvencija) noteiktie starptautiskie standarti un dienesta kuģu personālam jābūt sertificētam atbilstoši Noteikumu Nr. 895 prasībām. Līdz ar to normatīvajos aktos minēto prasību izpildei Valsts robežsardzes kuģu personālam ir nepieciešamība ne tikai apgūt Valsts robežsardzes koledžas tālākizglītības programmu “Robežapsardze”, bet nepieciešama speciālā izglītība jūrniecības jomā, kā arī pastāv nepieciešamība apgūt un regulāri atjaunot zināšanas, speciālās kompetences un obligātos papildu mācību kursu programmās, kas prasa zināmu papildus ieguldījumu. Jūrniecības jomā nodarbinātie speciālisti ir augsti atalgoti, kas rada konkurenci personāla piesaistē. Pēc publiskajā vidē pieejamās informācijas kuģa vadītāja (kapteiņa, stūrmaņa) atalgojums ir lielāks par vidējo atalgojuma līmeni valstī. Pēc izglītības programmas pabeigšanas, saskaņā ar kuģniecības kompāniju sniegtajiem datiem par jūrnieku atalgojumu 2019. gadā, sākot darbu sardzes stūrmaņa amatā, atalgojums var būt ap 3 000 eur mēnesī. Kļūstot par kapteini, atalgojums var sasniegt pat 10 500 eur mēnesī. Jūrnieku atalgojums ir atkarīgs no kuģa tipa un uzņēmuma, kuram kuģis pieder. (https://www.profesijupasaule.lv/kuga-vaditajs-kapteinis-sturmanis). Līdzīgu informāciju sniedz arī Latvijas jūras akadēmijas Jūrskolas direktors Ervīns Ruņģis: “kapteiņi mūsdienās uz atsevišķu tipu kuģiem pelna līdz pat 12 000 ASV dolāru mēnesī, vecākie mehāniķi – līdz 10 000 mēnesī, Protams, lai saņemtu šādu algu, ir jābūt labai pieredzei. Uzreiz pēc mācību beigšanas jaunie jūrnieki šobrīd saņem, sākot no 3500 dolāriem mēnesī”(https://www.la.lv/jurnieku-alga-tukstosos-bet-darbinieku-trukst).

Lai stiprinātu Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti valsts jūras robežas drošības nodrošināšanā, noturētu, motivētu un piesaistītu jaunu profesionālu personālu kuģniecības jomā, kā arī nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū noteikumu Nr. 810 23. amatu saimes amatiem nosakāmas augstākas mēnešalgu grupas. Ņemot vērā minēto, projekts paredz grozījumus noteikumu Nr. 810 3. pielikuma 23. amatu saimes atsevišķu līmeņu mēnešalgu grupās.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts kontroles veiktās revīzijas Nr. 2.4.1-5/2021 “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” ziņojumā minēts, ka visi izmeklētāju amati ir piederīgi amatu apakšsaimei “Izmeklēšana” un pēc darba sarežģītības un atbildības iedalāmi trīs līmeņos, proti, augstākā līmeņa izmeklētāji, kas veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās un liela apjoma starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, Iekšējās drošības biroja, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, VID Iekšējās drošības pārvaldes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenie un vecākie inspektori (jeb izmeklētāji); vidējā līmeņa izmeklētāji, kas veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās un liela apjoma lietās iestādes (pārvaldes) līmenī – Valsts policijas RP, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes galvenie un vecākie inspektori (jeb izmeklētāji); zemākā līmeņa izmeklētāji, kas veic izmeklēšanu pārējās lietās – inspektori (jeb izmeklētāji). Revīzijas laikā, apkopojot informāciju par normatīvajos aktos noteikto izmeklētāju klasifikāciju atbilstoši noteiktajiem amatu līmeņu raksturojumiem, Valsts kontrole Valsts robežsardzes izmeklēšanu veicošās amatpersonas iekļāva iestādes (pārvaldes) līmenī veicošo iestāžu sadaļā. Kā vienu no ieteikumiem Valsts kontrole noteica pasākumus veikšanu izmeklēšanas iestāžu atlīdzības fondu izlīdzināšanai, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus atlīdzības un sociālo garantiju nosacījumus līdzvērtīga amata veicējiem visās izmeklēšanas iestādēs. Revīzijā secināts, ka izveidotā atlīdzības sistēma ir nevienlīdzīga un rada apstākļus izmeklēšanas iestāžu savstarpējai konkurencei kvalificēta personāla piesaistē.

Ievērojot minēto projekts paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 17.1. amatu apakšsaimes “Operatīvā darbība” III B līmeņa un II B līmeņa un 17.2. amatu apakšsaimes “Izmeklēšana” II B līmeņa amatus, veicot attiecīgus grozījumus arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienesta „Sigma” amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) pilda tādus pienākumus, kuru veikšanai ikdienā nepieciešama palielināta fiziskā slodze, spēka paņēmienu pielietošana, spējas ātri reaģēt ekstremālās situācijās un darbība dažādos apstākļos, kā arī jābūt labai un stabilai izturībai pret stresu (amatiem ir noteikta I amatu grupa atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumiem Nr. 288 „Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, kā arī I un I A amatu grupa atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 970 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību”). Ņemot vērā speciālo operāciju būtību, sasniedzamos mērķus un noteiktus uzdevumus, amatpersonām, kuras veic speciālās operācijas tiek izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības attiecībā uz iegūto izglītību, erudīciju, personīgām īpašībām u.tml. Sekmīgai Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienesta „Sigma” darbībai speciālās operācijās, tās sastāvā ir nepieciešami vairāku šauru specialitāšu pārstāvji (kinoloģi, snaiperi, paramediķi, robotu tehnikas un kvalificēti bezpilota lidaparātu operatori u.c.), kuriem ir attiecīga speciāla izglītība, kvalifikācija, apmācība un kursi.

Lai nodrošinātu kandidātu ar militāro izglītību un pieredzi vai ar iegūtu atbilstošu izglītības jomu un pieredzi, jo īpaši ar šauras specifikas vai specialitātes (kinoloģi, snaiperi, paramediķi, robotu tehnikas un kvalificēti bezpilota lidaparātu operatori u.c.), kuriem ir iegūta speciāla izglītība, kvalifikācija, apmācība un kursi, kas īpaši nepieciešama Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienestam „Sigma”, bet nav apgūta tālākizglītības programma “Robežapsardze” vai kvalifikācijas programma “Valsts robežsardzes instruktoru kvalifikācijas paaugstināšanas programma”, pieņemšanu dienestā šīs programmas apguves laikā projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 24. amatu sami jaunā redakcijā, papildus ieviešot arī jaunu amatu I līmenī – “inspektora palīgs”.
Papildus minētajam un ievērojot, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienesta „Sigma” personālam, prasības atbilstībai dienestam un amatam ir ievērojami augstākas, nekā citās struktūrvienībās, lai stiprinātu Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti valsts robežas drošības nodrošināšanā, veicot speciālās operācijas, noturētu, motivētu un piesaistītu jaunu profesionālu personālu Valsts robežsardzes uzdevumu izpildei, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu apkarošanu valsts robežas drošības jomā, kā arī nodrošinātu likumsakarību mēnešalgu grupu noteikšanā funkcionāli un strukturāli līdzvērtīgiem amatiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, projekts paredz veikt attiecīgus grozījumus noteikumu Nr. 810 3. pielikumā
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Konstatēti trūkumi 21. amatu saimes “Robežkontroles, imigrācijas kontroles, atgriešanas un patvēruma dienesta organizēšana, koordinēšana un vadīšana” II A amata paraugaprakstā un neatbilstība faktiski veicamajam darba saturam.

Ievērojot minēto, projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 21. amatu saimes “Robežkontroles, imigrācijas kontroles, atgriešanas un patvēruma dienesta organizēšana, koordinēšana un vadīšana” II A amata līmeni, izsakot to jaunā redakcijā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumam Nr. 83 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi”” ir izveidots konsorcijs “Iekšējās drošības akadēmija”, kas paredz īstenot sešas studiju programmas, tajā skaitā, akadēmiskās maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” apakšprogrammu “Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība”, kurā tiks īstenota tematiskā grupa – Vadība un administrēšana, kas ietilpst izglītības tematiskajā jomā – komerczinības un administrēšana.

Saskaņā ar Eiropas komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) rekomendācijām, īstenojot reorganizāciju Valsts policijā, tiek ieviests grupu vadības princips. Virsniekiem – grupu vadītājiem otrā cikla studiju programmā “Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība” iegūtās zināšanas sekmētu grupu vadības principa īstenošanu. Ņemot vērā minēto, projekts paredz veikt grozījumus noteikumu Nr. 810 2. pielikuma 9.2. amatu apakšsaimes izglītības tematisko jomu uzskaitījumā.

Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes 2022. gada 30. decembra reglaments Nr. 23.7-0.6.1/1 “Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes reglaments” (turpmāk – reglaments) noteic, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks (aviācijas jautājumos) koordinē, vada un nodrošina divu dienestu (Aviācijas dienesta un Aviācijas inženiertehniskā dienesta) saskaņotu dienesta pienākumu izpildi. Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieks (aviācijas jautājumos) ir arī atbildīgs par lidojumu drošības pasākumu un aviācijas riska faktoru kontroli, seko izmaiņām Nacionālajā un starptautiskajā likumdošanā, kas skar Valsts robežsardzes gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju un pamatojoties uz šīm izmaiņām sniedz priekšlikumus, organizē un kontrolē ar gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistīto normatīvo aktu projektu izstrādi un normatīvo aktu grozījumu projektu izstrādi par Valsts robežsardzes gaisa kuģu parka lidojumu organizēšanu, nodrošinot Valsts robežsardzei normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi un darbojas pamatā divās operacionālajās teritorijās: Latvijas austrumu daļā uz valsts robežas un pierobežas rajonos (Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas), kā arī virs teritoriālajiem ūdeņiem Baltijas jūrā, bet nepieciešamības gadījumā visā valsts teritorijā, kā arī piedaloties dažāda veida starptautiskajās operācijās un mācībās – arī citu valstu teritorijās, koordinē un kontrolē Valsts robežsardzes gaisa kuģu un bezpilota gaisa kuģu iesaisti papildu uzdevumos, kas izriet no starpresoru vienošanām, sadarbības plāniem un operatīvās rīcības plāniem. Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieka (aviācijas jautājumos) amatam noteikta prasība pēc speciālās apmācības un licences, līdz ar to ir tiesības vadīt gaisa kuģi.

Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieka vietnieka (aviācijas jautājumos) kompetence un amata pienākumu lielākā daļa ir saistīta ar aviācijas jomas jautājumiem, pienākumi ir plašāki un specifiskāki dienesta aviācijas jomā nekā noteikum Nr. 810 1. amatu saimē “Iestāžu vadība” minētie amata paraugapraksta pienākumi, projekts paredz klasificēt priekšnieka vietnieka (aviācijas jautājumos) amatu 22. amatu saimes “Dienesta aviācija” VI līmeni’, attiecīgi precizējot noteikumu Nr. 810. 1. pielikumu un veicot izmaiņas arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotā kontaktu centra amatpersonām, veicot Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" ienākošo pieteikumu saņemšanu, apstrādi, kā arī resursu vadību, ikdienā nākas saskarties ar jautājumu risināšanu dažādās darbības jomās un sfērās, kā arī labi pārzināt svešvalodas, komunicēt ar sabiedrību.

Lai efektīvāk izmantotu pieejamos personāla resursus un sniegtu profesionālu  universālu pakalpojumu, kas balstīts uz atbilstošām kompetencēm un vispārējo prasmēm, nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 810 11. amatu saimes  “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotais kontaktu centrs” veicējiem nepieciešamās izglītības tematiskās jomas, kā rezultātā ietverto izglītības tematiskās jomas apguvušajiem būs attīstīta loģiskā domāšana, būs zināšanas mehānikā, vides un dzīvnieku aizsardzībā un palīdzības sniegšanā, kā arī komunikācijā ar  sabiedrību. Ņemot vērā minēto projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 810 2. pielikuma 11. amatu saimes izglītības tematisko jomu uzskaitījumu.

Valsts robežsardzes pilotu kvalifikācijas iegūšanai un paaugstināšanai Valsts robežsardzei ir nepieciešams izmantot aviācijas mācību organizāciju (turpmāk – ATO), kas licencētas atbilstoši civilās aviācijas normatīvo aktu prasībām, pakalpojumus. ATO pakalpojumi (praktiskās apmācības par Valsts robežsardzei nepieciešamiem gaisa kuģu tipiem) ir pieejami par trīs reizes dārgāku cenu salīdzinot ar pakalpojuma cenu, gadījumā, ja Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes ATO izveidošanas ietvaros izmantotu Valsts robežsardzes gaisa kuģus. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām aviācijas jomā, praktiskajās apmācībās ATO var izmantot gaisa kuģus, kuru tehniskā apkope veikta tehniskās apkopes organizācijā, kas sertificēta atbilstoši PART 145. Valsts robežsardzes gaisa kuģu izmantošana apmācību praktiskajā daļā iepriekš tika atļauta, saņemot izņēmuma atļauju no Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA), kas derīga tikai četrus mēnešus un tiek izsniegta tikai vienu reizi gadā, pierādot, ka Valsts robežsardzes gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšana un tehniska apkope tiek veikta saskaņā ar prasībām, kas ir ekvivalenti Regulas 1321/2014 I pielikuma (PART M) un II pielikuma (PART 145) prasībām. Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” iepriekšējā politika, attiecībā uz izņēmumu atļaujas piešķiršanu pilotu praktiskajām apmācībām, izmantojot Valsts robežsardzes gaisa kuģus nacionālā apstiprinājuma lidojumderīguma uzturēšanai un tehniskajai apkopei ietvaros, izmainījās jau 2019. gadā, mainoties Eiropas Savienības civilās aviācijas normatīvajai bāzei. Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” paziņoja, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldei ir nepieciešams attīstīt pāriešanu uz  PART M un PART 145 politiku, nevis praktizēt izņēmuma atļaujas piešķiršanas pieteikšanu.

Lai nodrošinātu Valsts robežsardzes aviācijas turpmāko attīstību un vairāk izmantotu Valsts robežsardzes PART 145 tehniskās apkopes organizācijas priekšrocības, kā arī ņemot vērā to, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Aviācijas dienestā jau ir sagatavoti trīs sertificēti piloti-instruktori, pieņemts lēmums izstrādāt un izveidot uz Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes pamata no trešajām (ārējām) organizācijām neatkarīgu, noteiktajā kārtībā apstiprinātu Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes ATO atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris) ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 pielikumam PART-ORA un veikt topošo pilotu apmācības, kā arī regulāro kvalifikācijas un iemaņu atjaunošanu atbilstoši minētās Regulas standartiem, izmantojot Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes rīcībā esošos resursus (sertificētus pilotus-instruktorus un tehnisko nodrošinājumu). Ievērojot minēto, lai izveidotu un uzturētu Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes ATO projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 22.1. amatu apakšsaimes “Gaisa transporta līdzekļu vadīšana” IV A līmeni jaunā redakcijā.
Papildus minētajam, Valsts robežsardzei veicot iekšēju izvērtējumu, konstatēts, ka ir pārvērtēta 22.2. amatu apakšsaimes “Gaisa kuģu un lidlauka tehniskā apkope un ekspluatācija” IV A līmeņa amata pienākumu specifika, nozīmība un apjoms, tādējādi projekts paredz izmaiņas noteikumu Nr. 810 3. pielikumā, proti šī līmeņa amatam tiek noteikta 14. mēnešalgu grupa (iepriekš 16. mēnešalgu grupa).

Ņemot vērā, ka dienesta pienākumu izpilde saistīta ne vien ar ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbu veikšu, bet arī ar dažādu dabas un tehnogēno katastrofu seku likvidēšanu, svarīgi,  ka veicot amata pienākumus, amatpersonām ir plaša spektra zināšanas gan vides, lauksaimniecības, mežsaimniecības, ķīmijā u.c. jomās. Bieži notikuma vietā cietušajiem pirmo palīdzību sniedz tieši ugunsdzēsēji glābēji. Amatpersonām, īstenojot preventīvos pasākumus, nepieciešamas arī labas komunikācijas un pedagoģiskās prasmes.

Lai efektīvāk plānotu, nodrošinātu un veiktu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus,  projekts paredz papildināt nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 810 2 pielikuma 15. amatu saimes izglītības tematisko jomu uzskaitījumu.

Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumos Nr. 895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 895) ir noteikta nepieciešamā kvalifikācija un minimālās prasības katram jūrniekam, kā arī prasības, kurām jāatbilst pretendējot uz noteiktu kvalifikāciju, savukārt, Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes kuģošanas līdzekļu personāls norādītajās amatu saimēs un līmeņos neatbilst minētajām prasībām. Piemēram, kuģu galvenie elektromehāniķi, elektromehāniķi un kuteru elektromehāniķi, galvenokārt, ir ieguvuši kuģu mehāniķa izglītību, bet ne elektromehāniķa izglītību, sekojoši atbilst kuģu mehāniķu kvalifikācijai. Šī neatbilstība rada problēmas un nesaprašanos ar VSIA “Latvijas Jūras administrācija” struktūrvienībām, veicot Valsts robežsardzes kuģošanas līdzekļu un to personāla dokumentācijas sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā, ka Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes rīcībā esošie kuģošanas līdzekļi ir reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, tai ir saistošas VSIA “Latvijas Jūras administrācija” prasības. Ievērojot minēto, projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 810 23.2. amatu apakšsaimes “Kuģošanas līdzekļu tehniskā apkope” amata nosaukumus, veicot attiecīgu grozījumus noteikumu Nr. 810 1. pielikumā.

Konstatētas nepilnības noteikumu Nr. 810 lietotajā terminoloģijā, kas neatbilst Administratīvās atbildības likumā lietotajai terminoloģijai.

Projekts paredz novērst neatbilstošas terminoloģijas lietojumu noteikumu Nr. 810 1. pielikumā.

Valsts robežsardzes dienesta kuģu personāla apmācībā un sertificēšanā jāievēro 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par Jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk – STCW konvencija) noteiktie starptautiskie standarti un dienesta kuģu personālam jābūt sertificētam atbilstoši Noteikumu Nr. 895 prasībām. Līdz ar to normatīvajos aktos minēto prasību izpildei Valsts robežsardzes kuģu personālam ir nepieciešamība ne tikai apgūt Valsts robežsardzes koledžas tālākizglītības programmu “Robežapsardze”, bet nepieciešama speciālā izglītība jūrniecības jomā, kā arī pastāv nepieciešamība apgūt un regulāri atjaunot zināšanas, speciālās kompetences un obligātos papildu mācību kursu programmās, kas prasa zināmu papildus ieguldījumu. Jūrniecības jomā nodarbinātie speciālisti ir augsti atalgoti, kas rada konkurenci personāla piesaistē. Pēc publiskajā vidē pieejamās informācijas kuģa vadītāja (kapteiņa, stūrmaņa) atalgojums ir lielāks par vidējo atalgojuma līmeni valstī. Pēc izglītības programmas pabeigšanas, saskaņā ar kuģniecības kompāniju sniegtajiem datiem par jūrnieku atalgojumu 2019. gadā, sākot darbu sardzes stūrmaņa amatā, atalgojums var būt ap 3 000 eur mēnesī. Kļūstot par kapteini, atalgojums var sasniegt pat 10 500 eur mēnesī. Jūrnieku atalgojums ir atkarīgs no kuģa tipa un uzņēmuma, kuram kuģis pieder. (https://www.profesijupasaule.lv/kuga-vaditajs-kapteinis-sturmanis). Līdzīgu informāciju sniedz arī Latvijas jūras akadēmijas Jūrskolas direktors Ervīns Ruņģis: “kapteiņi mūsdienās uz atsevišķu tipu kuģiem pelna līdz pat 12 000 ASV dolāru mēnesī, vecākie mehāniķi – līdz 10 000 mēnesī, Protams, lai saņemtu šādu algu, ir jābūt labai pieredzei. Uzreiz pēc mācību beigšanas jaunie jūrnieki šobrīd saņem, sākot no 3500 dolāriem mēnesī”(https://www.la.lv/jurnieku-alga-tukstosos-bet-darbinieku-trukst).

Lai stiprinātu Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti valsts jūras robežas drošības nodrošināšanā, noturētu, motivētu un piesaistītu jaunu profesionālu personālu kuģniecības jomā, kā arī nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū noteikumu Nr. 810 23. amatu saimes amatiem nosakāmas augstākas mēnešalgu grupas. Ņemot vērā minēto, projekts paredz grozījumus noteikumu Nr. 810 3. pielikuma 23. amatu saimes atsevišķu līmeņu mēnešalgu grupās.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienesta „Sigma” amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) pilda tādus pienākumus, kuru veikšanai ikdienā nepieciešama palielināta fiziskā slodze, spēka paņēmienu pielietošana, spējas ātri reaģēt ekstremālās situācijās un darbība dažādos apstākļos, kā arī jābūt labai un stabilai izturībai pret stresu (amatiem ir noteikta I amatu grupa atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumiem Nr. 288 „Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, kā arī I un I A amatu grupa atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 970 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību”). Ņemot vērā speciālo operāciju būtību, sasniedzamos mērķus un noteiktus uzdevumus, amatpersonām, kuras veic speciālās operācijas tiek izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības attiecībā uz iegūto izglītību, erudīciju, personīgām īpašībām u.tml. Sekmīgai Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienesta „Sigma” darbībai speciālās operācijās, tās sastāvā ir nepieciešami vairāku šauru specialitāšu pārstāvji (kinoloģi, snaiperi, paramediķi, robotu tehnikas un kvalificēti bezpilota lidaparātu operatori u.c.), kuriem ir attiecīga speciāla izglītība, kvalifikācija, apmācība un kursi.

Lai nodrošinātu kandidātu ar militāro izglītību un pieredzi vai ar iegūtu atbilstošu izglītības jomu un pieredzi, jo īpaši ar šauras specifikas vai specialitātes (kinoloģi, snaiperi, paramediķi, robotu tehnikas un kvalificēti bezpilota lidaparātu operatori u.c.), kuriem ir iegūta speciāla izglītība, kvalifikācija, apmācība un kursi, kas īpaši nepieciešama Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienestam „Sigma”, bet nav apgūta tālākizglītības programma “Robežapsardze” vai kvalifikācijas programma “Valsts robežsardzes instruktoru kvalifikācijas paaugstināšanas programma”, pieņemšanu dienestā šīs programmas apguves laikā projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 24. amatu sami jaunā redakcijā, papildus ieviešot arī jaunu amatu I līmenī – “inspektora palīgs”.
Papildus minētajam un ievērojot, ka Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienesta „Sigma” personālam, prasības atbilstībai dienestam un amatam ir ievērojami augstākas, nekā citās struktūrvienībās, lai stiprinātu Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitāti valsts robežas drošības nodrošināšanā, veicot speciālās operācijas, noturētu, motivētu un piesaistītu jaunu profesionālu personālu Valsts robežsardzes uzdevumu izpildei, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu apkarošanu valsts robežas drošības jomā, kā arī nodrošinātu likumsakarību mēnešalgu grupu noteikšanā funkcionāli un strukturāli līdzvērtīgiem amatiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, projekts paredz veikt attiecīgus grozījumus noteikumu Nr. 810 3. pielikumā
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Šobrīd noteikumu Nr. 810 1. un 3. pielikumā 27. amatu saimei “Ieslodzīto uzraudzība” amatu klasifikācijā ir norādīts līmenis VIII C un VIII D, bet nav norādīts līmenis VIII A un VIII B. Tāpat arī 28. amatu saimei “Apcietināto sociālā rehabilitācija un notiesāto resocializācija” amatu klasifikācijā nav norādīts I līmenis, bet tie sākas ar līmeņu numerāciju II A, II B, II C.

Lai nodrošinātu līmeņu secīgu numerāciju, kas sākas ar A līmeni (nevis C līmeni), ar projektu tiek precizēta attiecīgo amata saimju līmeņu numerācija.

Ieslodzījuma vietās inženiertehniskie līdzekļi (piemēram, videonovērošana, apsardzes signalizācija, bezpilota gaisa kuģi u.c.) ir vieni no nozīmīgākajiem kontroles mehānismiem, kas palīdz novērst apcietināto un notiesāto (turpmāk – ieslodzītais) bēgšanas mēģinājumus, režīma pārkāpumus vai citu pretlikumīgu darbību ieslodzījuma vietu teritorijā. Turklāt nepārtraukti pieaug inženiertehnisko līdzekļu klāsts un to pielietošanas apjoms ieslodzījuma vietās, sarežģītība, tostarp videonovērošanas sistēmas, apsardzes signalizācijas risinājumi, bezpilota gaisa kuģu izmantošana, analītikas iespējas u.tml. Līdz ar to pieaug arī darba apjoms ar šo sistēmu un līdzekļu uzturēšanu, atjaunošanas pasākumiem un nepārtrauktas darbības nodrošināšanu. Šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) ir tikai viena amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona), kas ir atbildīga par ieslodzījuma vietu inženiertehniskajiem apsardzes līdzekļiem, tādējādi šīs amatpersonas noslodze ievērojami pārsniedz normālo darba apjomu. Lai Pārvalde varētu pilnveidot Pārvaldes rīcībā esošos tehniskos apsardzes līdzekļus, kas, savukārt, ļautu efektīvāk izmantot Pārvaldei pieejamos personālresursus, ir nepieciešams Pārvaldes amatu sarakstā iekļaut amatpersonu, kas nodrošina inženiertehnisko apsardzes līdzekļu darbību. Pārvalde sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (23-TA-1938), kas, cita starpā, paredz papildināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ar normu, kas noteic apdraudējuma situācijas ieslodzījuma vietās un to novēršanu. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu vienotu jēdzienu lietošanu normatīvajos aktos, noteikumos Nr. 810 jēdzienu “ārkārtas situācijas” nepieciešams aizstāt ar jēdzienu “apdraudējuma situācijas”.

Ievērojot minēto, projekts paredz noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. amatu saimes “Ieslodzījuma vietu apsardze” aprakstā aizstāt vārdu “ārkārtas” ar vārdu “apdraudējuma”, VIII C amata līmenim noteikt augstāko dienesta pakāpi “pulkvedis”, kā arī VI B un V B amata līmeni izteikt jaunā redakcijā.
Ievērojot funkcijas svarīgumu un lai stiprinātu Pārvaldes cilvēkresursu kapacitāti inženiertehnisko apsardzes līdzekļu darbības jomā, motivētu un piesaistītu profesionālu personālu, kā arī nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū, nosakāma augstāka mēnešalgu grupa, ar projektu tiek veikti attiecīgi grozījumi arī noteikumu Nr. 810 3. pielikumā, nosakot 26. amatu saimes V B amata līmenim 8. mēnešalgu grupu.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ieslodzījuma vietās viena no amatpersonām, kura veic ieslodzīto uzraudzību, nodrošina iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu, kontrolē amatpersonu un darbinieku, ieslodzīto un citu personu pārvietošanu ieslodzījuma vietas teritorijā ir Cietuma priekšnieka dežurējošais palīgs (turpmāk – Dežurējošais palīgs). Bez tam Dežurējošais palīgs ir atbildīgs par diennakts notikumiem ieslodzījuma vietās un ieslodzījuma vietas priekšnieka prombūtnes laikā pieņem lēmumus, kas saistīti ar pamatfunkcijas izpildi un ieslodzījuma vietas darbības nodrošināšanu. Ar jēdzienu “prombūtnes laiks” šo noteikumu kontekstā ir saprotamas darbdienas pēc plkst. 17:00, brīvdienas (sestdiena, svētdiena) un svētku dienas. Tas, ka Dežurējošais palīgs pieņem svarīgus lēmumus, kas var ietekmēt ne tikai ieslodzījuma vietas funkciju izpildi, bet arī ieslodzīto pamattiesības, izriet arī no ārējiem normatīvajiem aktiem, proti, Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” 91. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka prombūtnes laikā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka dežurējošais palīgs dod rīkojumu par notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, ja notiesātā pārkāpumu var pārtraukt tikai ar notiesātā ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā, kā arī Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 68. punkts noteic, ka, ja pārkāpumu var pārtraukt, tikai ievietojot apcietināto soda izolatorā, bet izmeklēšanas cietuma priekšnieks ir prombūtnē, izmeklēšanas cietuma priekšnieka dežurējošais palīgs dod rīkojumu par apcietinātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas. Līdz ar to ir secināms, ka Dežurējošais palīgs pilda ieslodzījuma vietas priekšnieka pienākumus viņa prombūtnes laikā, tajā skaitā arī nakts laikā, un ir tiešā ieslodzījuma vietas priekšnieka pakļautībā, līdzīgi kā ieslodzījuma vietas priekšnieka vietnieks. Neskatoties uz to, ka Dežurējošais palīgs pēc būtības pilda tos pašus amata pienākumus, kurus pilda ieslodzījuma vietas priekšnieka vietnieks ieslodzījuma vietas priekšnieka atvaļinājuma, darba nespējas, komandējuma laikā u.c., noteikumos Nr. 810 ir paredzēts, ka Dežurējošā palīga amatam augstākā speciālā dienesta pakāpe ir “majors”, savukārt ieslodzījuma vietas priekšnieka amatam augstākā speciālā dienesta pakāpe – pulkvežleitnants.

Ievērojot minēto, projekts paredz noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 27. amatu saimes “Ieslodzīto uzraudzība” VIII B amata līmenim (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – VIII D līmenis) noteikt augstāko dienesta pakāpi “pulkvedis”, savukārt VII D, VII C un VII B līmenim noteikt augstāko speciālo dienesta pakāpi – “pulkvežleitnants”.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. amatu saimes VIII C līmenim, kas attiecas uz apsardzes funkcijas nodrošināšanu ieslodzījuma vietās, 27. amatu saimes VIII B līmenim (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – VIII D līmenis), kas attiecas uz uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, 28. amatu saimes IV C līmenim (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – V C līmenis), kas attiecas uz apcietināto personu sociālās rehabilitācijas un notiesāto personu resocializācijas nodrošināšanu ieslodzījuma vietās, 29. amatu saimes V B līmenim, kas attiecas uz tiesas nolēmumu izpildes organizēšanu un kontroli, 30. amatu saimes V B līmenim, kas attiecas uz drošības pasākumu nodrošināšanu ieslodzījuma vietās un 31. amatu saimes III līmenim, kas attiecas uz kriminālizmeklēšanas nodrošināšanu, paredzēts, ka daļas priekšnieka amatam atbilstošā augstākā speciālā dienesta pakāpe ir “pulkvežleitnants”.

Pārvaldes ieskatā Iekšlietu ministrijas resora iestādēs un Pārvaldē ir jāievēro vienveidības un vienlīdzības princips, kas nodrošinātu, ka amatpersonas, kuras veic vienādas vai salīdzināmas (līdzīgas), līdzvērtīgas atbildības pakāpes un nozīmīguma amata pienākumus, tiek klasificētas līdzvērtīgi gan attiecībā uz amatu nosaukumiem, gan attiecībā uz augstāko speciālo dienesta pakāpju noteikšanu. Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieskatā šobrīd spēkā esošā noteikumu Nr. 810 redakcija attiecībā uz augstāko speciālo dienesta pakāpju noteikšanu kontekstā ar noteikumu Nr. 810 1. pielikumā attiecīgajai amatu saimei un līmenim noteikto amata paraugaprakstu nenodrošina iepriekš minēto principu ievērošanu Iekšlietu ministrijas resora iestādēs un Pārvaldē.
Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. amatu saimes VIII C līmeņa amats, 27. amatu saimes VIII B līmeņa amats (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – VIII D līmenis), 28. amatu saimes IV C līmeņa amats (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – V C līmenis), 29. amatu saimes V B līmeņa amats, 30. amatu saimes V B līmeņa amats un 31. amatu saimes III līmeņa amats pēc savas formas un būtības ir salīdzināmi ar noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 1. amatu saimes III B līmeņa amatu, 2. amatu saimes VI B līmeņa amatu vai 3. amatu saimes IV B līmeņa amatu.
Iepriekš minētie Pārvaldes dažādu līmeņu amati ir pakļauti Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam (amats ar augstāko speciālo dienesta pakāpi “ģenerālis”) vai Pārvaldes priekšnieka vietniekiem (amats ar augstāko speciālo dienesta pakāpi “ģenerālis”), kā arī iepriekš minētie amati paredz nodrošināt attiecīgo jomu kontroli, koordinēšanu, vadību un uzraudzību visas Pārvaldes sistēmas ietvaros. Pārvaldes centrālajā aparātā daļu priekšnieki nodrošina ieslodzījuma vietu attiecīgo struktūrvienību (konkrētajā jomā) metodisko vadību un funkciju izpildes kvalitātes kontroli. Tāpat bez ievērības nav atstājams, ka Pārvaldes centrālā aparāta daļu priekšnieku norādījumu, lēmumu un rīkojumu izpilde ir obligāta ieslodzījuma vietu attiecīgajām daļām, kuras, savukārt, ir pakļautas ieslodzījuma vietu priekšniekiem. Ieslodzījuma vietu priekšniekiem savukārt saskaņā ar noteikumu Nr. 810 spēkā esošo redakciju augstākā speciālā dienesta pakāpe ir “pulkvedis”.
Papildus ir jānorāda, ka Pārvaldes centrālā aparāta amatpersonas, pildot dienesta pienākumus iepriekš minētajos amatos, ir atbildīgas par attiecīgās jomas attīstību visas Pārvaldes ietvaros. Katra Pārvaldes centrālā aparāta daļas priekšnieka atbildības jomā ir visas valsts ar kriminālsodu izpildi saistītās konkrētās jomas segments, kas veido ievērojamu atbildības un pienākumu apjomu.
Noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. amatu saimes VIII C līmeņa amatā, 27. amatu saimes VIII B līmeņa amatā (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – VIII D līmenis), 28. amatu saimes IV C līmeņa amatā (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – V C līmenis), 29. amatu saimes V B līmeņa amatā, 30. amatu saimes V B līmeņa amatā un 31. amatu saimes III līmeņa amatā dienesta pienākumus pilda Pārvaldes centrālā aparāta amatpersonas (6 amatpersonas), kas vada attiecīgo daļu Pārvaldes centrālajā aparātā un kuru mērķis ir organizēt, koordinēt, kontrolēt un nodrošināt attiecīgo funkciju un pienākumu izpildi Pārvaldes ieslodzījuma vietās. Iepriekš minēto amatu dienesta pienākumu izpilde ir sasaistāma nevis ar vienu vai konkrētu ieslodzījuma vietu, bet gan ar visu Pārvaldes sistēmas kopumu, attiecīgi, katras Pārvaldes centrālā aparāta struktūrvienības priekšnieka kompetence ir attiecināma uz konkrētās jomas veiksmīgu darbību un attīstību.
Ņemot vērā minēto, projekts paredz izteikt noteikumu Nr. 810 1. pielikuma 26. amatu saimes VIII C līmeņa, 27. amatu saimes VIII B līmeņa (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – VIII D līmenis), 28. amatu saimes IV C līmeņa (šobrīd spēkā esošajā redakcijā – V C līmenis), 29. amatu saimes V B līmeņa, 30. amatu saimes V B līmeņa un 31. amatu saimes III līmeņa amatiem (daļas priekšnieks) augstāko speciālo dienesta pakāpi jaunā redakcijā, proti, noteikt šo līmeņu amatiem augstāko speciālo dienesta pakāpi “pulkvedis”.
Minētās izmaiņas tiks nodrošinātas iestādei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumam Nr. 83 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi”” ir izveidots konsorcijs “Iekšējās drošības akadēmija”, kas paredz īstenot sešas studiju programmas, tajā skaitā, akadēmiskās maģistra studiju programmas “Sabiedrības vadība” apakšprogrammu “Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība”, kurā tiks īstenota tematiskā grupa – Vadība un administrēšana, kas ietilpst izglītības tematiskajā jomā – komerczinības un administrēšana.

Saskaņā ar Eiropas komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) rekomendācijām, īstenojot reorganizāciju Valsts policijā, tiek ieviests grupu vadības princips. Virsniekiem – grupu vadītājiem otrā cikla studiju programmā “Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība” iegūtās zināšanas sekmētu grupu vadības principa īstenošanu. Ņemot vērā minēto, projekts paredz veikt grozījumus noteikumu Nr. 810 2. pielikuma izglītības tematisko jomu uzskaitījumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotā kontaktu centra amatpersonām, veicot Vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112 ienākošo pieteikumu saņemšanu, apstrādi, kā arī resursu vadību, ikdienā nākas saskarties ar jautājumu risināšanu dažādās darbības jomās un sfērās, kā arī labi pārzināt svešvalodas, komunicēt ar sabiedrību.

Lai efektīvāk izmantotu pieejamos personāla resursus un sniegtu profesionālu  universālu pakalpojumu, kas balstīts uz atbilstošām kompetencēm un vispārējo prasmēm, nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 810 11. amatu saimes  “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotais kontaktu centrs” veicējiem nepieciešamās izglītības tematiskās jomas, kā rezultātā ietverto izglītības tematiskās jomas apguvušajiem būs attīstīta loģiskā domāšana, būs zināšanas mehānikā, vides un dzīvnieku aizsardzībā un palīdzības sniegšanā, kā arī komunikācijā ar  sabiedrību. Ņemot vērā minēto projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 810 2. pielikuma 11. amatu saimes izglītības tematisko jomu uzskaitījumu.

Ņemot vērā, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pienākumu izpilde saistīta ne vien ar ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbu veikšu, bet arī ar dažādu dabas un tehnogēno katastrofu seku likvidēšanu, svarīgi,  ka veicot amata pienākumus, amatpersonām ir plaša spektra zināšanas gan vides, lauksaimniecības, mežsaimniecības, ķīmijā u.c. jomās. Bieži notikuma vietā cietušajiem pirmo palīdzību sniedz tieši ugunsdzēsēji glābēji. Amatpersonām, īstenojot preventīvos pasākumus, nepieciešamas arī labas komunikācijas un pedagoģiskās prasmes.

Lai efektīvāk plānotu, nodrošinātu un veiktu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus,  projekts paredz papildināt nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 810 2 pielikuma 15. amatu saimes izglītības tematisko jomu uzskaitījumu.

Konstatētas nepilnības noteikumu Nr. 810 lietotajā terminoloģijā, kas neatbilst Administratīvās atbildības likumā lietotajai terminoloģijai, kā arī lietotās terminoloģijas vienveidībā.

Projekts paredz novērst neatbilstošas terminoloģijas lietojumu noteikumu Nr. 810 1. pielikumā, kā arī precizēt terminoloģijas lietojumu, nodrošinot teksta vienveidīgumu un uztveramību.