22-TA-3265: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir, paredzot Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību, precizēt nosacījumus 2022./2023. mācību gadā par valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu kārtošanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī precizēt atbalsta mehānismus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Ukrainā pirms 2022. gada 24. februāra ir pildījuši akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams pēc iespējas ātrāk nodrošināt tiesisko noteiktību attiecībā uz jautājumiem par noslēguma pārbaudījumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem 2022./ 2023. mācību gadā, kā arī atvieglot nosacījumus Ukrainas civiliedzīvotāju iesaistei pētniecībā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta pirmā daļa nosaka, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi attiecīgajā izglītības pakāpē valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Ja vispārējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina privāta izglītības iestāde, tai radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā. Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē ir tiesīgs apgūt mazākumtautību izglītības programmu, kas tiek īstenota ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, var nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.
Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta trešā daļa paredz, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis profesionālās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Uzņemot nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju profesionālās vidējās izglītības programmā, neņem vērā valsts pārbaudes darbu rezultātus, kā arī vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture", kā arī "Otrā svešvaloda", ja tādi nav iegūti." Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet var nekārtot citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus.
Laika periodā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022.gada 31. decembrim atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta 6.1 daļai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pirms 2022. gada 24. februāra pildīja zinātniskā vai akadēmiskā personāla amata pienākumus (turpmāk – Ukrainas pētnieks) tika nodrošināts atbalsta mehānisms - iesaistīt Ukrainas civiliedzīvotājus jau īstenojamā valsts pētījumu programmas vai fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā, par kuru ir noslēgts projekta līgums ar Latvijas Zinātnes padomi.
Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta trešā daļa paredz, ka nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un turpinājis profesionālās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, ir tiesības uz profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Uzņemot nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju profesionālās vidējās izglītības programmā, neņem vērā valsts pārbaudes darbu rezultātus, kā arī vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture", kā arī "Otrā svešvaloda", ja tādi nav iegūti." Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet var nekārtot citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus.
Laika periodā no 2022. gada 1. septembra līdz 2022.gada 31. decembrim atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta 6.1 daļai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas pirms 2022. gada 24. februāra pildīja zinātniskā vai akadēmiskā personāla amata pienākumus (turpmāk – Ukrainas pētnieks) tika nodrošināts atbalsta mehānisms - iesaistīt Ukrainas civiliedzīvotājus jau īstenojamā valsts pētījumu programmas vai fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā, par kuru ir noslēgts projekta līgums ar Latvijas Zinātnes padomi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Minētās tiesību normas paredz Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi attiecīgajā izglītības pakāpē un tiesības uz profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam, kas attiecināms uz 2021./2022. mācību gadu. Vienlaikus normās ietvertais atbalsts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, var nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus, kā arī iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet var nekārtot citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2021./2022. mācību gadā, ņemot vērā Ukrainas civiliedzīvotājiem noteiktos atbalsta pasākumus, proti, nosakot, ka iegūstot vispārējo izglītību var nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus, par pamatizglītības ieguvi apliecību saņēma 139, bet par vispārējās vidējās izglītības ieguvi atestātu saņēma 62 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Attiecībā uz 2022./2023. mācību gadu nav noteikts sniedzamais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem vispārējās izglītības ieguvē attiecīgajā pakāpē, kārtojot valsts pārbaudes darbus, kā arī, kāds dokuments tiek izsniegts par vispārējās izglītības programmas apguvi attiecīgajā vispārējās izglītības pakāpē, ja kādā no mācību priekšmetiem (kursiem) nav iegūts vērtējums.
Arī attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības ieguvi 2022./2023.mācību gadā nav noteikts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecībā uz valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteikto valsts noslēguma pārbaudījumu kārtošanu.
Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijas izglītības sistēmā ir iekļauti tikai sākot ar 2022. gada martu un vēlāk, tādējādi viņu apgūtais zināšanu apjoms uz vispārizglītojošo priekšmetu eksāmenu kārtošanas brīdi 2023.gada pavasarī var atškirties no eksāmenos izvirzītajām prasībām, kā arī jāņem vērā, ka viņu latviešu valodas zināšanu līmenis nav līdzvērtīgs Latvijas izglītojamo latviešu valodas zināšanu līmenim, kas, vienlaicīgi var nebūt traucēklis kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, kur daļa no eksāmena ir praktisko iemaņu demonstrēšana. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējas apgūt izglītības programmu, nepieciešams noteikt atsevišķus atbalsta pasākumus arī 2022./2023. mācību gadā.
Izvērtējot izstrādātā atbalsta mehānisma efektivitāti Ukrainas pētniekiem, tika secināts, ka tas nesasniedz savu mērķi – iesaistīt Ukrainas civiliedzīvotājus jau īstenojamā valsts pētījumu programmas vai fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā, par kuru ir noslēgts projekta līgums ar Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk — projekts)..
Latvijas Zinātnes padomes sniegtā informācija par skaitliski mazo atbalsta mehānisma saņēmēju loku, kā arī saņemtās atsauksmes no Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām zinātniskajām institūcijām, liecina par atbalsta mehānisma smagnējo administratīvo slogu, kas attur zinātniskās institūcijas un Ukrainas pētniekus pieteikties atbalsta mehānismam.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2021./2022. mācību gadā, ņemot vērā Ukrainas civiliedzīvotājiem noteiktos atbalsta pasākumus, proti, nosakot, ka iegūstot vispārējo izglītību var nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus, par pamatizglītības ieguvi apliecību saņēma 139, bet par vispārējās vidējās izglītības ieguvi atestātu saņēma 62 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Attiecībā uz 2022./2023. mācību gadu nav noteikts sniedzamais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem vispārējās izglītības ieguvē attiecīgajā pakāpē, kārtojot valsts pārbaudes darbus, kā arī, kāds dokuments tiek izsniegts par vispārējās izglītības programmas apguvi attiecīgajā vispārējās izglītības pakāpē, ja kādā no mācību priekšmetiem (kursiem) nav iegūts vērtējums.
Arī attiecībā uz profesionālās vidējās izglītības ieguvi 2022./2023.mācību gadā nav noteikts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecībā uz valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteikto valsts noslēguma pārbaudījumu kārtošanu.
Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijas izglītības sistēmā ir iekļauti tikai sākot ar 2022. gada martu un vēlāk, tādējādi viņu apgūtais zināšanu apjoms uz vispārizglītojošo priekšmetu eksāmenu kārtošanas brīdi 2023.gada pavasarī var atškirties no eksāmenos izvirzītajām prasībām, kā arī jāņem vērā, ka viņu latviešu valodas zināšanu līmenis nav līdzvērtīgs Latvijas izglītojamo latviešu valodas zināšanu līmenim, kas, vienlaicīgi var nebūt traucēklis kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, kur daļa no eksāmena ir praktisko iemaņu demonstrēšana. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem iespējas apgūt izglītības programmu, nepieciešams noteikt atsevišķus atbalsta pasākumus arī 2022./2023. mācību gadā.
Izvērtējot izstrādātā atbalsta mehānisma efektivitāti Ukrainas pētniekiem, tika secināts, ka tas nesasniedz savu mērķi – iesaistīt Ukrainas civiliedzīvotājus jau īstenojamā valsts pētījumu programmas vai fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā, par kuru ir noslēgts projekta līgums ar Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk — projekts)..
Latvijas Zinātnes padomes sniegtā informācija par skaitliski mazo atbalsta mehānisma saņēmēju loku, kā arī saņemtās atsauksmes no Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām zinātniskajām institūcijām, liecina par atbalsta mehānisma smagnējo administratīvo slogu, kas attur zinātniskās institūcijas un Ukrainas pētniekus pieteikties atbalsta mehānismam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Ukrainas civiliedzīvotājam arī 2022./2023. mācību gadā ir turpināms atbalsts vispārējās izglītības un profesionālās izglītības ieguvē, vienlaikus ir jāparedz nosacījumi, kas iestājas, ja Ukrainas civiliedzīvotājs izmanto Latvijas Republikā noteiktos vispārējās izglītības un profesionālās izglītības ieguvē noteiktos atvieglojumus. Tādējādi likumprojektā paredzēts svītrot likuma 13.1 panta pirmās daļas piekto teikumu, kas paredz Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus, iegūstot vispārējo izglītību, un trešās daļas trešo teikumu, kas paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet var nekārtot citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus, vienlaikus likuma 13.1 pantu papildinot ar 11,12 un 31 daļu.
Likumprojektā tiek paredzēts, ka Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā vispārējā izglītībā var nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus. Ja Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā nav kārtojis vai nav ieguvis vērtējumu kādā no attiecīgās izglītības pakāpes valsts pārbaudes darbiem, 2022./2023. mācību gadā par vispārējās izglītības programmas apguvi saņem liecību un 12. klasē ir tiesīgs atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetu kursus. Ar likumprojekta grozījumiem attiecīgās vispārējās izglītības pakāpē tiek nodrošinātas Ukrainas civiliedzīvotājam tiesības nekārtot noteiktos valsts pārbaudes darbus, nosakot, ka šādā gadījumā attiecīgās vispārējās izglītības pakāpē Ukrainas civiliedzīvotājs saņem liecību nevis apliecību par pamatizglītības ieguvi vai atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Šāda kārtība tiek saglabāta arī gadījumā, ja Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā nav ieguvis vērtējumu kādā no attiecīgās izglītības pakāpes valsts pārbaudes darbiem. Vienlaikus, Ukrainas civiliedzīvotājam, izmantojot tiesības nekārtot valsts pārbaudes darbus vai neiegūstot vērtējumu valsts pārbaudes darbos pamatizglītības posmā, par to saņemot liecību, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu, kura nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, ir pienākums 9. klasē atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Savukārt, ņemot vērā, ka Latvijas republikā nav noteikts vispārējās vidējās izglītības obligātums, likumprojektā tiek paredzētas Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetu kursus, ja par vispārējās vidējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājs ir saņēmis liecību. Šāds nosacījums Ukrainas civiliedzīvotājam neuzliek par pienākumu atkārtoti iegūt izglītību 12. klasē, bet nodrošina, ka izglītojamais netiek atskaitīts no izglītības iestādes, ja vien par to nav saņemts izglītojamā iesniegums.
Likumprojekts paredz izslēgt vispārīgo normu par to, ka Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet var nekārtot citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus. Vienlaicīgi likums tiek papildināts ar normu, kas paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir atviegloti nosacījumi, kas noteikti 2022./2023. mācību gadā, proti, nosakot, ka tie kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu atbilstoši valsts profesionālā izglītības standarta prasībām, bet var nekārtot citus profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus.
Tādejādi, ja Ukrainas civiliedzīvotājs nokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, bet nekārtp citus profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts pārbaudījumus, tam atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 6. pantā noteiktajam tiek izsniegta profesionālās kvalifikācijas apliecība. Ja persona vēlas saņemt arī diplomu par profesionālās vidējās izglītības ieguvi, tad personai būs jāturpina mācības, apgūstot profesionālās vidējās izglītības pogrammas vispārējos mācību priekšmetus un jānokārto centralizētie eksāmeni.
Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs turpināt apgūt profesionālās vidējās izglītības programmas vispārējās izglītības saturu."
Atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes sniegtajai informācijai par atbalsta mehānisma saņēmēju loku un no Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātnisko institūcijām saņemto informāciju par atbalsta mehānisma radīto smagnējo administratīvo slogu, likumprojekts paredz izslēgt no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta 6.1 daļu, tā vietā turpinot sniegt atbalstu Ukrainas pētniekiem, piešķirot Pētniecības stipendijas atbilstoši 13.1 panta sestajai daļai.
Likumprojektā tiek paredzēts, ka Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā vispārējā izglītībā var nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus. Ja Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā nav kārtojis vai nav ieguvis vērtējumu kādā no attiecīgās izglītības pakāpes valsts pārbaudes darbiem, 2022./2023. mācību gadā par vispārējās izglītības programmas apguvi saņem liecību un 12. klasē ir tiesīgs atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetu kursus. Ar likumprojekta grozījumiem attiecīgās vispārējās izglītības pakāpē tiek nodrošinātas Ukrainas civiliedzīvotājam tiesības nekārtot noteiktos valsts pārbaudes darbus, nosakot, ka šādā gadījumā attiecīgās vispārējās izglītības pakāpē Ukrainas civiliedzīvotājs saņem liecību nevis apliecību par pamatizglītības ieguvi vai atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Šāda kārtība tiek saglabāta arī gadījumā, ja Ukrainas civiliedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā nav ieguvis vērtējumu kādā no attiecīgās izglītības pakāpes valsts pārbaudes darbiem. Vienlaikus, Ukrainas civiliedzīvotājam, izmantojot tiesības nekārtot valsts pārbaudes darbus vai neiegūstot vērtējumu valsts pārbaudes darbos pamatizglītības posmā, par to saņemot liecību, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu, kura nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, ir pienākums 9. klasē atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Savukārt, ņemot vērā, ka Latvijas republikā nav noteikts vispārējās vidējās izglītības obligātums, likumprojektā tiek paredzētas Ukrainas civiliedzīvotāja tiesības atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetu kursus, ja par vispārējās vidējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājs ir saņēmis liecību. Šāds nosacījums Ukrainas civiliedzīvotājam neuzliek par pienākumu atkārtoti iegūt izglītību 12. klasē, bet nodrošina, ka izglītojamais netiek atskaitīts no izglītības iestādes, ja vien par to nav saņemts izglītojamā iesniegums.
Likumprojekts paredz izslēgt vispārīgo normu par to, ka Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet var nekārtot citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus. Vienlaicīgi likums tiek papildināts ar normu, kas paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam ir atviegloti nosacījumi, kas noteikti 2022./2023. mācību gadā, proti, nosakot, ka tie kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu atbilstoši valsts profesionālā izglītības standarta prasībām, bet var nekārtot citus profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus.
Tādejādi, ja Ukrainas civiliedzīvotājs nokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, bet nekārtp citus profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts pārbaudījumus, tam atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 6. pantā noteiktajam tiek izsniegta profesionālās kvalifikācijas apliecība. Ja persona vēlas saņemt arī diplomu par profesionālās vidējās izglītības ieguvi, tad personai būs jāturpina mācības, apgūstot profesionālās vidējās izglītības pogrammas vispārējos mācību priekšmetus un jānokārto centralizētie eksāmeni.
Šādā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs turpināt apgūt profesionālās vidējās izglītības programmas vispārējās izglītības saturu."
Atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes sniegtajai informācijai par atbalsta mehānisma saņēmēju loku un no Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātnisko institūcijām saņemto informāciju par atbalsta mehānisma radīto smagnējo administratīvo slogu, likumprojekts paredz izslēgt no Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta 6.1 daļu, tā vietā turpinot sniegt atbalstu Ukrainas pētniekiem, piešķirot Pētniecības stipendijas atbilstoši 13.1 panta sestajai daļai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri vispārējās izglītības iestādēs apgūst vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas 9. un 12. klasē.
Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.
Ukrainas civiliedzīvotāji, kas pirms 2022. gada 24. februāra pildīja zinātniskā vai akadēmiskā personāla amata pienākumus.
Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.
Ukrainas civiliedzīvotāji, kas pirms 2022. gada 24. februāra pildīja zinātniskā vai akadēmiskā personāla amata pienākumus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, zinātniskās institūcijas.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi