23-TA-1936: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.6. pasākuma "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei" pirmās, otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.6.pasākuma „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei” pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis – noteikt 4.2.1.6. pasākuma projektu īstenošanas nosacījumus Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu, un Iekšlietu ministrijas koledžu (turpmāk – profesionālās izglītības iestādes) mācību vides modernizēšanai nozarēm aktuālo prasmju apguvei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (turpmāk – NAP2027) iezīmē nepieciešamību stiprināt profesionālās izglītības prestižu, profesionālās izglītības iestādes kā izcilības un inovācijas centrus, attīstīt elastīgu mācību piedāvājumu, tai skaitā modulārās pieejas īstenošanu, sadarbību ar darba devējiem (darba vidē balstītas mācības, nozaru ekspertu padomes) un nosaka uzdevumu Nr.167 „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu prestiža celšana un pieejamības palielināšana, modernizējot mācību vidi un uzlabojot tās kvalitāti, nodrošinot uzņēmējspēju apguvi, izglītības procesa individualizāciju un darba vidē balstītas mācības, paplašinot sociālā atbalsta programmas, talantu attīstības iniciatīvas, kā arī īstenojot karjeras izglītības atbalsta un stratēģiskās komunikācijas pasākumus sadarbībā ar nozarēm” un sasniedzamo mērķa indikatora vērtību 2027. gadā 50/50 „Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē”. NAP2027 indikatīvais investīciju projektu plāns paredz īstenot pasākumu Nr. 417 „Energoefektīva un videi draudzīga profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide[1] un veikt investīcijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, lai sekmētu šīs mērķa radītāja vērtības sasniegšanu.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”[2] (turpmāk – Pamatnostādnes) un Pamatnostādņu rīcības plāna 2021. – 2023.gadam 2.2.2.uzdevums paredz ieguldījumu turpināšanu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pieejamībā, modernizācijā un digitalizācijā, lai stiprinātu audzēkņu inovāciju spēju, uzņēmējspēju, digitālās pratības un radošuma attīstību, kā arī īstenotu studentcentrētu mācību pieeju atbilstoši nozaru vajadzībām.
Kopš 2010.gada uzsāktais profesionālās izglītības reformu kopums ir nodrošinājis stabila un ilgtspējīga profesionālo skolu tīkla izveidi, ir uzlabota profesionālās izglītības kvalitāte, pievilcība un atbilstība darba tirgum, kā arī ir sekmēta jauniešu interese par profesionālo izglītību, kas ir ļāvusi nodrošināt stabilu audzēkņu uzņemšanas apjomu profesionālajā izglītībā. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai tika piemēroti trīs pamatprincipi: (a) Pieejamība (visiem sabiedrības locekļiem ir vienādas iespējas iegūt profesionālo izglītību, ievērojot valsts demogrāfisko situāciju un nodrošinot pieprasītākajam izglītības programmām atbilstošu reģionālo pārklājumu), (b) Sadarbība (plānojot profesionālo skolu tīklu, ir iesaistītas visas ieinteresētās puses, jo īpaši attiecīgās nozares atbalsts profesionālo skolu specializācijas noteikšanai); (c) Resursu efektivitāte (racionāla un mērķtiecīga pieejamo līdzekļu izmantošana).
2023. gada oktobrī Latvijā bija 53 izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās un arodizglītības programmas, kas ir par 22% mazāk nekā 2015.gadā un paredzams, ka profesionālās izglītības iestāžu tīklā būtiskas izmaiņas vidējā termiņā vairs nenotiks, jo izveidotais profesionālās izglītības iestāžu tīkls ir optimāls un ir notikusi profesionālās izglītības programmu fokusēšana uz piedāvājuma attīstību STEM jomās.
Vidējā termiņā profesionālās izglītības attīstībai ir risināmi uzdevumi, lai nodrošinātu līdzvērtīgu mācību vides kvalitāti visā profesionālās izglītības sistēmā, kāpinātu profesionālās izglītības veiktspēju atbildot uz nozaru pieprasījumu un nozarēm specifiskiem stratēģiskās attīstības jautājumiem un nodrošinātu profesionālās izglītības pieejamību, kā arī stiprinātu iepriekšējo ieguldījumu ilgtspēju, „zaļo risinājumu” ieviešanu un digitalizāciju profesionālās izglītības programmu īstenošanā. Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba tirgus attīstības prognozēs, kas balstās uz ekonomikas izaugsmes mērķa scenāriju un ietver vidēja un ilgtermiņa ekonomikas struktūrpolitikas uzstādījumus, ir norādīts, ka vidējā un ilgtermiņā pieaugs paredzamais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību, īpaši akcentējot darbaspēka iztrūkumu jau 2030. gadā profesionālās izglītības programmu grupās „Būvniecība un civilā celtniecība”, „Mehānika un metālapstrāde”, „Mašīnzinības”, „Enerģētika”.
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam profesionālās izglītības iestāžu tīkla un satura reformas plānam[3] un pateicoties mērķtiecīgām ES fondu investīcijām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. – 2013.gada plānošanas periodā un 2014. – 2020.gada plānošanas periodā ir veikusi IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, nodrošinot izglītības iestāžu telpu racionālu izmantošanu un skolu optimālu darbību, veicot skolu diferenciāciju (tehnikums vai profesionālā vidusskola), modernizējot izglītības saturu un izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošu materiāli tehnisko bāzi lielākajā daļā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu.
2023./2024. mācību gadā IZM padotībā ir 23 profesionālās izglītības iestādes (tai skaitā 17 tehnikumi, trīs profesionālās vidusskolas ar kopējo izglītojamo skaitu 19 459 izglītojamie un trīs koledžas ar kopējo izglītojamo skaitu – 2 545 izglītojamie profesionālās vidējās izglītības līmenī), kas veido 49% no kopējā profesionālās izglītības iestāžu skaita un 78% no kopējā izglītojamo skaita. IZM profesionālās izglītības iestādēs 55% audzēkņu mācās STEM jomas profesionālās izglītības programmās un ir vērojams neliels kopējā STEM jomas profesionālās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaita pieaugums (ap 1% gadā). Būtiskāku izmaiņu panākšana STEM jomas profesionālās izglītības audzēkņu skaita kāpināšanai ir saistāma gan ar atbilstošas mācību vides attīstību STEM jomas profesionālās izglītības programmu īstenošanai, gan ar profesionālās izglītības pieejamības risinājumiem, kuri, piemēram, ietver arī pietiekamu nodrošinājumu ar dienesta viesnīcām. IZM savā padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu veiktspējas novērtēšanai un attīstības vajadzību identificēšanai ir izstrādājusi kartējumu, kurā ir ietverts gan profesionālās izglītības programmu piedāvājums un profesionālās izglītības pieejamība izglītības iestāžu līmenī, gan šī piedāvājuma ietekme uz konkrētā reģiona darbaspēka attīstību. Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijās 2021. – 2027.gadam pieteiktās investīciju un attīstības vajadzības ir vērtētas kontekstā ar iepriekš minētā kartējuma rezultātiem un balstoties uz kopējām profesionālās vidējās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un šim mērķim pieejamiem resursiem Eiropas Savienības fondu programmās un citos finanšu avotos. Kopumā laika posmā līdz 2027. gadam profesionālās izglītības pakalpojuma attīstība IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs tiek skatīta korelācijā ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, ņemot vērā plānoto nozaru izaugsmi 2022. – 2030. gadā un Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritārās jomas vidēja termiņa periodam līdz 2030. gadam. Vērtēta ir arī iepriekš profesionālās izglītības iestādēs veikto ieguldījumu efektivitāte un veiktspēja, uzņemamo izglītojamo skaita atbilstība 2022. gada Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm izglītības programmu grupu sadalījumā, ņemti vērā Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) ieteikumi, kā arī profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas rezultāti, secinājumi un rekomendācijas profesionālās izglītības programmu kvalitātei.
Attiecīgi investīciju prioritāte infrastruktūras modernizācijai ir saistīta ar pakalpojuma sniegšanas veiktspējas kāpināšanu un profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanu, nodrošinot līdzvērtīgu mācību vides kvalitāti visās profesionālās izglītības iestādēs, pirms tam vispusīgi izvērtējot jau modernizētās infrastruktūras kapacitāti, kā arī liekot lielāku uzsvaru uz „zaļo komponenti” un stiprinot laikā posmā no 2007. – 2020. gadam Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros veikto investīciju ilgtspēju, tostarp novēršot būtisku pārmaiņu riskus.
Līdz ar to Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.6. pasākuma „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei” (turpmāk – 4.2.1.6. pasākums) ietvaros plānotajām investīcijām IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs prioritāri tiek plānota trīs virzienos:
1.virziens. Mācību vides modernizēšana tautsaimniecībai aktuālu esošu izglītības programmu stiprināšanai vai jaunu izglītības programmu izveidei tautsaimniecībai aktuālu izglītības programmu grupās, kā piemēram: „Mehānika un metālapstrāde”, „Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, „Enerģētika un elektrotehnika”, „Vide un ūdenssaimniecība”, „Autotransports” un citas saistītās profesionālās izglītības programmas. Šim investīciju virzienam IZM profesionālās izglītības iestādes kā sadarbības partneri un gala labuma guvēji tiks atlasītas balstoties uz IZM izstrādātā kartējuma rezultātiem, indikatīvi paredzot atbalstu vismaz 8 – 10 IZM profesionālās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu šo iestāžu mācību vides modernizāciju, tai skaitā:
1) mācību iekārtu un aprīkojuma iegāde esošo vai jaunu prioritāro izglītības programmu īstenošanas stiprināšanai vai uzsākšanai. Tās ir izglītības programmas, kuru īstenošanas nodrošināšana profesionālās izglītības iestādē ir iespējama esošās mācību infrastruktūras ietvaros, bet ir nepieciešams mācību aprīkojums un iekārtas;
2) profesionālās izglītības iestādes esošās veiktspējas palielināšana mācību procesa nodrošināšanai (piemēram, dienesta viesnīcas, sporta infrastruktūras modernizācija, mācību telpu atjaunošana, tai skaitā. kontekstā ar jau īstenotiem profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas pasākumiem);
3) ieguldījumi jaunu mācību programmu izveidē profesionālās izglītības iestādēs, kurās šādu izglītības programmu piedāvājuma atvēršanu ierosina un atbalsta NEP. Izglītības programmas ir ar paredzamu pozitīvu sociāli ekonomisko ietekmi, augstu pieprasījumu gan no darba tirgus, gan no pašu izglītojamo puses, bet profesionālās izglītības iestādei nav pieejama nepieciešamā mācību infrastruktūra, aprīkojums un iekārtas.
2.virziens. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, stiprinot audzēkņu tehnoloģiju, inovācijas un radošuma prasmes vismaz 20 profesionālās izglītības iestādēs.
3.virziens. Investīciju pabeigšana un plānoto rezultātu sasniegšana profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras objektos, kas nepieciešama Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda investīciju ietvaros uzsākto darbību nepārtrauktībai un plānoto mērķu sasniegšanai, šī investīciju virziena ietvaros paredzētas investīcijas trim profesionālās izglītības iestādēm.
Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) padotībā no 2023.gada 1.augusta ir deviņas profesionālās izglītības iestādes, no kurām piecas ir ar mākslu izglītības kompetences centra (turpmāk – MIKC) statusu. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” darbojas kā izglītības iestāde, kas īpašu uzsvaru liek uz radošo izcilību veidošanu, MIKC „Ventspils Mūzikas vidusskola” līdztekus MIKC „Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” ir spēcīgs reģionālais kultūrizglītības centrs un tāpat kā MIKC „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” aktīvi darbojas augsta līmeņa kultūrizglītības piedāvājuma sagatavošanā, profesionālās pilnveides un metodiskā darba nodrošināšanā u.c. Ar MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidošanu 2023.gada 1.augustā KM ir pabeigusi profesionālās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformu, kas tika uzsākta 2015. gadā un KM padotības profesionālās izglītības iestādēm plānotās investīcijas ir nepieciešamas, lai īstenotu KM profesionālās vidējās izglītības sistēmas strukturālo reformu atbilstoši Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam „Radošā Latvija”[4] un KM padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai[5].
Kultūrizglītības sistēmas attīstībai KM plāno investēt līdzekļus divu MIKC dienesta viesnīcu un izglītības iestāžu ēku infrastruktūras modernizācijā. Investīcijas plānots ieguldīt jaunizveidotajā MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Tādējādi tiks sasniegti KM uzstādītie profesionālās izglītības iestāžu strukturālās reformas mērķi saskaņā ar kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem – „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam „Radošā Latvija”” un „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022. – 2027. gadam „Kultūrvalsts”[6].
KM ir paredzējusi, ka 4.2.1.6. pasākumu rezultātā plānotās investīcijas tiks novirzītas kopumā 1350 kultūrizglītības iestāžu izglītojamo (no tiem 550 profesionālās vidējās izglītības pakāpē un 800 profesionālās ievirzes izglītības pakāpē) mācību vides uzlabošanai.
Iekšlietu ministrijai (turpmāk – IeM) 2018. gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta „Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” uzsāktās Katastrofu risku pārvaldības reformas turpināšanai ir nepieciešami būtiski ieguldījumi mācību vides modernizēšanai nozarei aktuālo prasmju apguvei IeM padotības profesionālās izglītības iestādēs: 1) Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā; 2) Valsts robežsardzes koledžā; 3) Valsts policijas koledžā.
2022. gadā tika izstrādāta Iekšlietu nozares stratēģija 2023. – 2027. gadam[7], kurā kā nozares vājās puses tika īpaši izdalīti nepietiekami cilvēku resursi, mūsdienu prasībām neatbilstoša, novecojusi mācību infrastruktūra, kas liedz pilnvērtīgi sagatavot jaunus speciālistus. Slikts infrastruktūras stāvoklis demotivē nodarbinātos un izglītojamos, kaitē produktivitātei, ietekmē sabiedrībai sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
Lai nodrošinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stratēģisko prioritāšu īstenošanu, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi mācību vides uzlabošanā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, kur sagatavo speciālistus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas, civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomās. Mūsdienu prasībām neatbilstoša mācību vide nav motivējoša izglītojamo piesaistei nozarei būtiskā profesijā. Paaugstinās risks darba drošībai, nodarītam kaitējumam cilvēkresursiem, transportlīdzekļiem, speciālajam aprīkojumam, materiālām vērtībām, videi u.c. Tāpat novecojušas infrastruktūras un mācību vides dēļ kritiski pazeminās spēja piesaistīt jaunus izglītojamos studijām profesionālās izglītības iestādē, kā arī notiek kvalificēta profesionālās izglītības iestādes personāla un mācībspēku piesaistes un noturēšanas spēju būtiska pazemināšanās.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mācību vides modernizēšanai veicamo darbu apjoma izpildei ir jau piesaistīts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta” (turpmāk – 2.1.3.3. pasākums) finansējums, kā ietvaros tiks īstenota Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas administratīvā korpusa projektēšanas un būvniecības 1. kārta.
Savukārt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mācību vides izveidi un nepieciešamo mācību aprīkojumu izglītojamiem plānots iegādāties 4.2.1.6. pasākuma ietvaros.
Ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, ir svarīgi investēt robežsargu darbībspējas stiprināšanā, pilnveidojot aprīkojuma un tehnisko līdzekļu klāstu, papildinot jau esošo materiāltehnisko nodrošinājumu ar moderniem un robežsargu darbam atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumu, kā arī nodrošināt Valsts robežsardzes koledžas izglītojamajiem mācību vidi maksimāli pietuvinātu robežsarga reālai darba videi.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024. ‒ 2028. gadam minēto, viens no Valsts robežsardzes koledžas stratēģiskajiem uzdevumiem ir uzlabot mācību un praktisko nodarbību vides kvalitāti un apgūto kompetenču pielietojamību, nodrošinot Valsts robežsardzes koledžu ar atbilstošu dienestā lietojamu un mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu, speciālo līdzekļu un ekipējuma klāstu. Investējot jaunas mācību vides veidošanā un aprīkojuma iegādē, Valsts robežsardzes koledžas izglītojamie tiks izglītoti mācību vidē, kura maksimāli pietuvināta reāliem darba apstākļiem. Iegūtās praktiskās zināšanas ļaus ne tikai efektīvi un ātri iesaistīties robežpārbaužu nodrošināšanā robežšķērsošanas vietās un robežuzraudzības uzdevumu izpildē uz Latvijas Austrumu robežas, bet sagatavos pienākumu veikšanai arī citviet Eiropā (piemēram, FRONTEX Aģentūras operācijās). Līdztekus mācību vides modernizēšanai, plānots uzlabot arī praktisko nodarbību vides kvalitāti, lai sagatavotu izglītojamos aktuāliem izaicinājumiem uz valsts robežas visos tās posmos, paaugstinot spēju strādāt gan ar Šengenas dalībvalstīs ieviešamo jauno starptautiski augstu novērtētu “Ieceļošanas-izceļošanas” sistēmu, gan ar robežuzraudzības kompleksu, kas plānveidīgi tiek ieviests uz valsts „zaļās robežas”. Attiecīgi IeM ir paredzējusi arī Valsts robežsardzes koledžas mācību vides attīstībai piesaistīt 4.2.1.6.pasākuma finansējumu.
Valsts policijas koledžas infrastruktūras attīstības un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko resursu attīstības plāns 2024. – 2026.gadam kā vienu no galvenajām prioritātēm paredz kvalitatīva fiziskās sagatavotības poligona izveidi, kas ir būtiski nepieciešams, lai nodrošinātu Valsts policijas koledžas izglītojamiem un pēc tam jau valsts policijas speciālistiem atbilstošu nepieciešamo fizisko sagatavotību.
Valsts policijas koledžai pašlaik nav fiziskās sagatavotības poligona, teritorija ir degradēta un nenodrošina Valsts policijas koledžas izglītojamo vajadzības, tostarp pildīt savus tiešos uzdevumus – uzturēt atbilstošu fizisko sagatavotību un kārtot normatīvajos aktos noteiktos pārbaudījumus fiziskajā sagatavotībā. Attiecīgi, IeM ir paredzējusi šī Valsts policijas koledžas mācību vides pasākuma īstenošanai piesaistīt 4.2.1.6.pasākuma finansējumu, lai būtiski uzlabotu Valsts policijas funkciju izpildi un prestižu, un mazinātu valsts iekšējās drošības draudus dēļ valsts policijas darbinieku nepietiekamās fiziskās sagatavotības.
Plānotie ieguldījumi IeM resora profesionālās izglītības iestādēs ir cieši saistīti ar Ministru kabinetā 2022. gada 10. februārī atbalstīto IeM konceptuālo ziņojumu[8]. Saskaņā ar IeM konceptuālajā ziņojumā plānoto, ir izveidots konsorcijs „Iekšējās drošības akadēmija” (konsorcija līgums noslēgts starp Valsts policijas koledžu, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un IeM.
Viens no pamatprincipiem konsorcija darbībā ir efektīva resursu koplietošana konsorcija mērķu sasniegšanai. Investīcijas Valsts policijas koledžas infrastruktūrā sniegs arī iespēju tās izmantot citu konsorcija dalībnieku mācību procesā, līdz ar to nodrošinot ļoti plašu infrastruktūras uzlabojumu lietotāju loku, sekmējot daudzu tiesībaizsardzības iestāžu, ne tikai Valsts policijas personāla profesionalitātes palielināšanos, un vienlaicīgi racionāli izmantot finanšu līdzekļus, nedublējot investīcijas vairākās izglītības iestādēs.
Iekšlietu resorā jāņem vērā arī specifiskās nodarbinātības prasības personālam, kas izriet no IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma[9] 7. panta „Prasības pieņemšanai dienestā” pirmās daļas, kas cita starpā nosaka, ka dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem un kurām ir vismaz vidējā izglītība. Iekšlietu resora izglītības iestāžu – Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālo programmu struktūra ir veidota tādējādi, lai studējošie atbilstu šai likuma prasībai.
[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) Pierejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
[2] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 „Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324332
[3] MK 2010.gada 6.janvāra rīkojums Nr.5 „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam”.
[4] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumu Nr. 401 „Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam „Radošā Latvija””. https://likumi.lv/ta/id/267970
[5] Apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. marta rīkojumu Nr. 110 „Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju”. https://likumi.lv/ta/id/272640/redakcijas-datums/2018/07/05
[6] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143 „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam „Kultūrvalsts”” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/33044
[7] Iekšlietu nozares stratēģija 2023.-2027.gadam. Saskaņota 2022. gada 25. marta Iekšlietu nozares attīstības padomes sēdē.
[8] Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojums Nr. 83 „Par konceptuālo ziņojumu „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"" (turpmāk - Iekšlietu ministrijas konceptuālais ziņojums). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329908
[9] Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/138750
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”[2] (turpmāk – Pamatnostādnes) un Pamatnostādņu rīcības plāna 2021. – 2023.gadam 2.2.2.uzdevums paredz ieguldījumu turpināšanu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pieejamībā, modernizācijā un digitalizācijā, lai stiprinātu audzēkņu inovāciju spēju, uzņēmējspēju, digitālās pratības un radošuma attīstību, kā arī īstenotu studentcentrētu mācību pieeju atbilstoši nozaru vajadzībām.
Kopš 2010.gada uzsāktais profesionālās izglītības reformu kopums ir nodrošinājis stabila un ilgtspējīga profesionālo skolu tīkla izveidi, ir uzlabota profesionālās izglītības kvalitāte, pievilcība un atbilstība darba tirgum, kā arī ir sekmēta jauniešu interese par profesionālo izglītību, kas ir ļāvusi nodrošināt stabilu audzēkņu uzņemšanas apjomu profesionālajā izglītībā. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai tika piemēroti trīs pamatprincipi: (a) Pieejamība (visiem sabiedrības locekļiem ir vienādas iespējas iegūt profesionālo izglītību, ievērojot valsts demogrāfisko situāciju un nodrošinot pieprasītākajam izglītības programmām atbilstošu reģionālo pārklājumu), (b) Sadarbība (plānojot profesionālo skolu tīklu, ir iesaistītas visas ieinteresētās puses, jo īpaši attiecīgās nozares atbalsts profesionālo skolu specializācijas noteikšanai); (c) Resursu efektivitāte (racionāla un mērķtiecīga pieejamo līdzekļu izmantošana).
2023. gada oktobrī Latvijā bija 53 izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās vidējās un arodizglītības programmas, kas ir par 22% mazāk nekā 2015.gadā un paredzams, ka profesionālās izglītības iestāžu tīklā būtiskas izmaiņas vidējā termiņā vairs nenotiks, jo izveidotais profesionālās izglītības iestāžu tīkls ir optimāls un ir notikusi profesionālās izglītības programmu fokusēšana uz piedāvājuma attīstību STEM jomās.
Vidējā termiņā profesionālās izglītības attīstībai ir risināmi uzdevumi, lai nodrošinātu līdzvērtīgu mācību vides kvalitāti visā profesionālās izglītības sistēmā, kāpinātu profesionālās izglītības veiktspēju atbildot uz nozaru pieprasījumu un nozarēm specifiskiem stratēģiskās attīstības jautājumiem un nodrošinātu profesionālās izglītības pieejamību, kā arī stiprinātu iepriekšējo ieguldījumu ilgtspēju, „zaļo risinājumu” ieviešanu un digitalizāciju profesionālās izglītības programmu īstenošanā. Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba tirgus attīstības prognozēs, kas balstās uz ekonomikas izaugsmes mērķa scenāriju un ietver vidēja un ilgtermiņa ekonomikas struktūrpolitikas uzstādījumus, ir norādīts, ka vidējā un ilgtermiņā pieaugs paredzamais pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību, īpaši akcentējot darbaspēka iztrūkumu jau 2030. gadā profesionālās izglītības programmu grupās „Būvniecība un civilā celtniecība”, „Mehānika un metālapstrāde”, „Mašīnzinības”, „Enerģētika”.
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam profesionālās izglītības iestāžu tīkla un satura reformas plānam[3] un pateicoties mērķtiecīgām ES fondu investīcijām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. – 2013.gada plānošanas periodā un 2014. – 2020.gada plānošanas periodā ir veikusi IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, nodrošinot izglītības iestāžu telpu racionālu izmantošanu un skolu optimālu darbību, veicot skolu diferenciāciju (tehnikums vai profesionālā vidusskola), modernizējot izglītības saturu un izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošu materiāli tehnisko bāzi lielākajā daļā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu.
2023./2024. mācību gadā IZM padotībā ir 23 profesionālās izglītības iestādes (tai skaitā 17 tehnikumi, trīs profesionālās vidusskolas ar kopējo izglītojamo skaitu 19 459 izglītojamie un trīs koledžas ar kopējo izglītojamo skaitu – 2 545 izglītojamie profesionālās vidējās izglītības līmenī), kas veido 49% no kopējā profesionālās izglītības iestāžu skaita un 78% no kopējā izglītojamo skaita. IZM profesionālās izglītības iestādēs 55% audzēkņu mācās STEM jomas profesionālās izglītības programmās un ir vērojams neliels kopējā STEM jomas profesionālās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaita pieaugums (ap 1% gadā). Būtiskāku izmaiņu panākšana STEM jomas profesionālās izglītības audzēkņu skaita kāpināšanai ir saistāma gan ar atbilstošas mācību vides attīstību STEM jomas profesionālās izglītības programmu īstenošanai, gan ar profesionālās izglītības pieejamības risinājumiem, kuri, piemēram, ietver arī pietiekamu nodrošinājumu ar dienesta viesnīcām. IZM savā padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu veiktspējas novērtēšanai un attīstības vajadzību identificēšanai ir izstrādājusi kartējumu, kurā ir ietverts gan profesionālās izglītības programmu piedāvājums un profesionālās izglītības pieejamība izglītības iestāžu līmenī, gan šī piedāvājuma ietekme uz konkrētā reģiona darbaspēka attīstību. Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijās 2021. – 2027.gadam pieteiktās investīciju un attīstības vajadzības ir vērtētas kontekstā ar iepriekš minētā kartējuma rezultātiem un balstoties uz kopējām profesionālās vidējās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un šim mērķim pieejamiem resursiem Eiropas Savienības fondu programmās un citos finanšu avotos. Kopumā laika posmā līdz 2027. gadam profesionālās izglītības pakalpojuma attīstība IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs tiek skatīta korelācijā ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, ņemot vērā plānoto nozaru izaugsmi 2022. – 2030. gadā un Ekonomikas ministrijas noteiktās prioritārās jomas vidēja termiņa periodam līdz 2030. gadam. Vērtēta ir arī iepriekš profesionālās izglītības iestādēs veikto ieguldījumu efektivitāte un veiktspēja, uzņemamo izglītojamo skaita atbilstība 2022. gada Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm izglītības programmu grupu sadalījumā, ņemti vērā Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) ieteikumi, kā arī profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas rezultāti, secinājumi un rekomendācijas profesionālās izglītības programmu kvalitātei.
Attiecīgi investīciju prioritāte infrastruktūras modernizācijai ir saistīta ar pakalpojuma sniegšanas veiktspējas kāpināšanu un profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanu, nodrošinot līdzvērtīgu mācību vides kvalitāti visās profesionālās izglītības iestādēs, pirms tam vispusīgi izvērtējot jau modernizētās infrastruktūras kapacitāti, kā arī liekot lielāku uzsvaru uz „zaļo komponenti” un stiprinot laikā posmā no 2007. – 2020. gadam Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros veikto investīciju ilgtspēju, tostarp novēršot būtisku pārmaiņu riskus.
Līdz ar to Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.6. pasākuma „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei” (turpmāk – 4.2.1.6. pasākums) ietvaros plānotajām investīcijām IZM padotības profesionālās izglītības iestādēs prioritāri tiek plānota trīs virzienos:
1.virziens. Mācību vides modernizēšana tautsaimniecībai aktuālu esošu izglītības programmu stiprināšanai vai jaunu izglītības programmu izveidei tautsaimniecībai aktuālu izglītības programmu grupās, kā piemēram: „Mehānika un metālapstrāde”, „Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, „Enerģētika un elektrotehnika”, „Vide un ūdenssaimniecība”, „Autotransports” un citas saistītās profesionālās izglītības programmas. Šim investīciju virzienam IZM profesionālās izglītības iestādes kā sadarbības partneri un gala labuma guvēji tiks atlasītas balstoties uz IZM izstrādātā kartējuma rezultātiem, indikatīvi paredzot atbalstu vismaz 8 – 10 IZM profesionālās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu šo iestāžu mācību vides modernizāciju, tai skaitā:
1) mācību iekārtu un aprīkojuma iegāde esošo vai jaunu prioritāro izglītības programmu īstenošanas stiprināšanai vai uzsākšanai. Tās ir izglītības programmas, kuru īstenošanas nodrošināšana profesionālās izglītības iestādē ir iespējama esošās mācību infrastruktūras ietvaros, bet ir nepieciešams mācību aprīkojums un iekārtas;
2) profesionālās izglītības iestādes esošās veiktspējas palielināšana mācību procesa nodrošināšanai (piemēram, dienesta viesnīcas, sporta infrastruktūras modernizācija, mācību telpu atjaunošana, tai skaitā. kontekstā ar jau īstenotiem profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas pasākumiem);
3) ieguldījumi jaunu mācību programmu izveidē profesionālās izglītības iestādēs, kurās šādu izglītības programmu piedāvājuma atvēršanu ierosina un atbalsta NEP. Izglītības programmas ir ar paredzamu pozitīvu sociāli ekonomisko ietekmi, augstu pieprasījumu gan no darba tirgus, gan no pašu izglītojamo puses, bet profesionālās izglītības iestādei nav pieejama nepieciešamā mācību infrastruktūra, aprīkojums un iekārtas.
2.virziens. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, stiprinot audzēkņu tehnoloģiju, inovācijas un radošuma prasmes vismaz 20 profesionālās izglītības iestādēs.
3.virziens. Investīciju pabeigšana un plānoto rezultātu sasniegšana profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras objektos, kas nepieciešama Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda investīciju ietvaros uzsākto darbību nepārtrauktībai un plānoto mērķu sasniegšanai, šī investīciju virziena ietvaros paredzētas investīcijas trim profesionālās izglītības iestādēm.
Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) padotībā no 2023.gada 1.augusta ir deviņas profesionālās izglītības iestādes, no kurām piecas ir ar mākslu izglītības kompetences centra (turpmāk – MIKC) statusu. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” darbojas kā izglītības iestāde, kas īpašu uzsvaru liek uz radošo izcilību veidošanu, MIKC „Ventspils Mūzikas vidusskola” līdztekus MIKC „Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola” ir spēcīgs reģionālais kultūrizglītības centrs un tāpat kā MIKC „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” aktīvi darbojas augsta līmeņa kultūrizglītības piedāvājuma sagatavošanā, profesionālās pilnveides un metodiskā darba nodrošināšanā u.c. Ar MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” izveidošanu 2023.gada 1.augustā KM ir pabeigusi profesionālās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformu, kas tika uzsākta 2015. gadā un KM padotības profesionālās izglītības iestādēm plānotās investīcijas ir nepieciešamas, lai īstenotu KM profesionālās vidējās izglītības sistēmas strukturālo reformu atbilstoši Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam „Radošā Latvija”[4] un KM padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai[5].
Kultūrizglītības sistēmas attīstībai KM plāno investēt līdzekļus divu MIKC dienesta viesnīcu un izglītības iestāžu ēku infrastruktūras modernizācijā. Investīcijas plānots ieguldīt jaunizveidotajā MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Tādējādi tiks sasniegti KM uzstādītie profesionālās izglītības iestāžu strukturālās reformas mērķi saskaņā ar kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem – „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam „Radošā Latvija”” un „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022. – 2027. gadam „Kultūrvalsts”[6].
KM ir paredzējusi, ka 4.2.1.6. pasākumu rezultātā plānotās investīcijas tiks novirzītas kopumā 1350 kultūrizglītības iestāžu izglītojamo (no tiem 550 profesionālās vidējās izglītības pakāpē un 800 profesionālās ievirzes izglītības pakāpē) mācību vides uzlabošanai.
Iekšlietu ministrijai (turpmāk – IeM) 2018. gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta „Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” uzsāktās Katastrofu risku pārvaldības reformas turpināšanai ir nepieciešami būtiski ieguldījumi mācību vides modernizēšanai nozarei aktuālo prasmju apguvei IeM padotības profesionālās izglītības iestādēs: 1) Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā; 2) Valsts robežsardzes koledžā; 3) Valsts policijas koledžā.
2022. gadā tika izstrādāta Iekšlietu nozares stratēģija 2023. – 2027. gadam[7], kurā kā nozares vājās puses tika īpaši izdalīti nepietiekami cilvēku resursi, mūsdienu prasībām neatbilstoša, novecojusi mācību infrastruktūra, kas liedz pilnvērtīgi sagatavot jaunus speciālistus. Slikts infrastruktūras stāvoklis demotivē nodarbinātos un izglītojamos, kaitē produktivitātei, ietekmē sabiedrībai sniegtā pakalpojuma kvalitāti.
Lai nodrošinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stratēģisko prioritāšu īstenošanu, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi mācību vides uzlabošanā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, kur sagatavo speciālistus ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas, civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomās. Mūsdienu prasībām neatbilstoša mācību vide nav motivējoša izglītojamo piesaistei nozarei būtiskā profesijā. Paaugstinās risks darba drošībai, nodarītam kaitējumam cilvēkresursiem, transportlīdzekļiem, speciālajam aprīkojumam, materiālām vērtībām, videi u.c. Tāpat novecojušas infrastruktūras un mācību vides dēļ kritiski pazeminās spēja piesaistīt jaunus izglītojamos studijām profesionālās izglītības iestādē, kā arī notiek kvalificēta profesionālās izglītības iestādes personāla un mācībspēku piesaistes un noturēšanas spēju būtiska pazemināšanās.
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mācību vides modernizēšanai veicamo darbu apjoma izpildei ir jau piesaistīts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta” (turpmāk – 2.1.3.3. pasākums) finansējums, kā ietvaros tiks īstenota Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas administratīvā korpusa projektēšanas un būvniecības 1. kārta.
Savukārt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mācību vides izveidi un nepieciešamo mācību aprīkojumu izglītojamiem plānots iegādāties 4.2.1.6. pasākuma ietvaros.
Ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju, ir svarīgi investēt robežsargu darbībspējas stiprināšanā, pilnveidojot aprīkojuma un tehnisko līdzekļu klāstu, papildinot jau esošo materiāltehnisko nodrošinājumu ar moderniem un robežsargu darbam atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumu, kā arī nodrošināt Valsts robežsardzes koledžas izglītojamajiem mācību vidi maksimāli pietuvinātu robežsarga reālai darba videi.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijā 2024. ‒ 2028. gadam minēto, viens no Valsts robežsardzes koledžas stratēģiskajiem uzdevumiem ir uzlabot mācību un praktisko nodarbību vides kvalitāti un apgūto kompetenču pielietojamību, nodrošinot Valsts robežsardzes koledžu ar atbilstošu dienestā lietojamu un mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu, speciālo līdzekļu un ekipējuma klāstu. Investējot jaunas mācību vides veidošanā un aprīkojuma iegādē, Valsts robežsardzes koledžas izglītojamie tiks izglītoti mācību vidē, kura maksimāli pietuvināta reāliem darba apstākļiem. Iegūtās praktiskās zināšanas ļaus ne tikai efektīvi un ātri iesaistīties robežpārbaužu nodrošināšanā robežšķērsošanas vietās un robežuzraudzības uzdevumu izpildē uz Latvijas Austrumu robežas, bet sagatavos pienākumu veikšanai arī citviet Eiropā (piemēram, FRONTEX Aģentūras operācijās). Līdztekus mācību vides modernizēšanai, plānots uzlabot arī praktisko nodarbību vides kvalitāti, lai sagatavotu izglītojamos aktuāliem izaicinājumiem uz valsts robežas visos tās posmos, paaugstinot spēju strādāt gan ar Šengenas dalībvalstīs ieviešamo jauno starptautiski augstu novērtētu “Ieceļošanas-izceļošanas” sistēmu, gan ar robežuzraudzības kompleksu, kas plānveidīgi tiek ieviests uz valsts „zaļās robežas”. Attiecīgi IeM ir paredzējusi arī Valsts robežsardzes koledžas mācību vides attīstībai piesaistīt 4.2.1.6.pasākuma finansējumu.
Valsts policijas koledžas infrastruktūras attīstības un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko resursu attīstības plāns 2024. – 2026.gadam kā vienu no galvenajām prioritātēm paredz kvalitatīva fiziskās sagatavotības poligona izveidi, kas ir būtiski nepieciešams, lai nodrošinātu Valsts policijas koledžas izglītojamiem un pēc tam jau valsts policijas speciālistiem atbilstošu nepieciešamo fizisko sagatavotību.
Valsts policijas koledžai pašlaik nav fiziskās sagatavotības poligona, teritorija ir degradēta un nenodrošina Valsts policijas koledžas izglītojamo vajadzības, tostarp pildīt savus tiešos uzdevumus – uzturēt atbilstošu fizisko sagatavotību un kārtot normatīvajos aktos noteiktos pārbaudījumus fiziskajā sagatavotībā. Attiecīgi, IeM ir paredzējusi šī Valsts policijas koledžas mācību vides pasākuma īstenošanai piesaistīt 4.2.1.6.pasākuma finansējumu, lai būtiski uzlabotu Valsts policijas funkciju izpildi un prestižu, un mazinātu valsts iekšējās drošības draudus dēļ valsts policijas darbinieku nepietiekamās fiziskās sagatavotības.
Plānotie ieguldījumi IeM resora profesionālās izglītības iestādēs ir cieši saistīti ar Ministru kabinetā 2022. gada 10. februārī atbalstīto IeM konceptuālo ziņojumu[8]. Saskaņā ar IeM konceptuālajā ziņojumā plānoto, ir izveidots konsorcijs „Iekšējās drošības akadēmija” (konsorcija līgums noslēgts starp Valsts policijas koledžu, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un IeM.
Viens no pamatprincipiem konsorcija darbībā ir efektīva resursu koplietošana konsorcija mērķu sasniegšanai. Investīcijas Valsts policijas koledžas infrastruktūrā sniegs arī iespēju tās izmantot citu konsorcija dalībnieku mācību procesā, līdz ar to nodrošinot ļoti plašu infrastruktūras uzlabojumu lietotāju loku, sekmējot daudzu tiesībaizsardzības iestāžu, ne tikai Valsts policijas personāla profesionalitātes palielināšanos, un vienlaicīgi racionāli izmantot finanšu līdzekļus, nedublējot investīcijas vairākās izglītības iestādēs.
Iekšlietu resorā jāņem vērā arī specifiskās nodarbinātības prasības personālam, kas izriet no IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma[9] 7. panta „Prasības pieņemšanai dienestā” pirmās daļas, kas cita starpā nosaka, ka dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem un kurām ir vismaz vidējā izglītība. Iekšlietu resora izglītības iestāžu – Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālo programmu struktūra ir veidota tādējādi, lai studējošie atbilstu šai likuma prasībai.
[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) Pierejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
[2] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 „Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324332
[3] MK 2010.gada 6.janvāra rīkojums Nr.5 „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.-2015.gadam”.
[4] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumu Nr. 401 „Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam „Radošā Latvija””. https://likumi.lv/ta/id/267970
[5] Apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. marta rīkojumu Nr. 110 „Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepciju”. https://likumi.lv/ta/id/272640/redakcijas-datums/2018/07/05
[6] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143 „Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam „Kultūrvalsts”” Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/33044
[7] Iekšlietu nozares stratēģija 2023.-2027.gadam. Saskaņota 2022. gada 25. marta Iekšlietu nozares attīstības padomes sēdē.
[8] Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojums Nr. 83 „Par konceptuālo ziņojumu „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi"" (turpmāk - Iekšlietu ministrijas konceptuālais ziņojums). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329908
[9] Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/138750
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams normatīvais regulējums 4.2.1.6. pasākuma īstenošanai un plānoto investīciju veikšanai IZM, KM un IeM padotības profesionālās izglītības iestādēs.
Risinājuma apraksts
Vispārīgie jautājumi
Pirmās atlases kārtas ietvaros investīcijas paredzētas 20 valsts dibinātām IZM padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm un ietver IZM plānotajam pirmajam un otrajam investīciju virzienam, attiecīgi paredzot investīcijas mācību vides modernizēšanai, tostarp, īstenotās profesionālās izglītības sistēmas strukturālās reformas un profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pabeigšanai, līdzvērtīgas kvalitātes un pieejamības līdzsvarošanai profesionālās izglītības iestādēs, infrastruktūras modernizācijai, kāpinot pakalpojuma sniegšanas veiktspēju, un iepriekš Eiropas Savienības fondu ietvaros veikto ieguldījumu ilgtspējas stiprināšanai, kā arī IKT risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, stiprinot audzēkņu tehnoloģiju, inovācijas un radošuma prasmes. Otrā investīciju virziena atbalsts ir plānots visām 20 IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm, savukārt par IZM padotības iestādēm, kurām tiks atbalstītas investīcijas 4.2.1.6.pasākuma 1.kārtas projekta ietvaros IZM Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par attiecīgās profesionālās izglītības iestādes iesaisti 4.2.1.6.projektā un tai atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
4.2.1.6.pasākuma pirmajā kārtā ir paredzēts viens finansējuma saņēmējs - Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), ievērojot tās nolikumā noteiktās funkcijas[1], kā arī līdzšinējo pozitīvo pieredzi 8.1.3.SAM[2] projektu īstenošanā kā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu sadarbības partnerim. Pirmās atlases kārtas ietvaros VIAA iesniedz vienu projekta iesniegumu un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, savukārt noteikumu projektā uzskaitītās IZM padotības profesionālās izglītības iestādes ir paredzētas kā sadarbības partneri.
Pirmajā atlases kārtā projekta īstenošanai kopējo 4.2.1.6. pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 20 726 663 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 17 617 663 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 109 000 euro apmērā.
Otrās atlases kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas divu valsts dibinātu KM padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp, profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformas pabeigšanai, profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā mācību līdzekļu, materiāltehniskās bāzes atjaunināšanai.
atlases kārtas ietvaros ir paredzēti divi finansējuma saņēmēji - mākslu izglītības kompetences centrs „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un mākslu izglītības kompetences centrs „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā katrs projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs. Finansējuma saņēmēji otrās atlases kārtas projektos iekļauj atbalstāmās darbības pēc KM padotības profesionālās vidējās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju 2021. – 2027. gadam vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par finansējuma saņēmējam atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
Otrajā atlases kārtā projektu īstenošanai kopējo 4.2.1.6. pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 7 327 790 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 6 228 621 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 099 169 euro apmērā.
Trešās atlases kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas trīs valsts dibinātu IeM padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp, lai turpinātu IeM īstenoto Katastrofu risku pārvaldības reformu, kas tika iesākta 2018. gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta „Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” ietvaros.
Trešajai atlases kārtai ir paredzēts viens projekta iesniedzējs – Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – NVA), kas trešās atlases kārtas ietvaros iesniegs vienu projekta iesniegumu. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas NVA ir finansējuma saņēmējs. IeM profesionālās izglītības iestādes projektā ir sadarbības partneri. Katram sadarbības partnerim plānotās atbalstāmās darbības un tām plānoto investīciju apmēru projektā norāda pēc IeM Iekšlietu nozares attīstības padomes lēmuma saņemšanas par attiecīgajam sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
Trešajā atlases kārtā projekta īstenošanai kopējo 4.2.1.6. pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 7 577 015 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 6 440 462 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 136 553 euro apmērā.
Ceturtās atlases kārtas ietvaros investīcijas paredzētas 8.1.3.SAM ietvaros uzsāktiem projektiem, kuros finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas (ES) Nr.1303/2013[3] 65. panta 2. punktā noteiktajā termiņā līdz 2023.gada 31.decembrim:
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros” (turpmāk – projekts Nr. 8.1.3.0/16/I/016)[4] indikatīvi 1 500 185 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 1 275 157 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 225 028 euro apmērā. Kopējās izmaksas ir palielinātas atbilstoši noteikumu projektā plānotajai vadības izmaksu likmei;
Rīgas Stila un modes tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001 „Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Stila un modes tehnikums” modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” (turpmāk – projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001)[5] indikatīvi 610 904 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 519 269 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 91 635 euro apmērā;
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012 „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” ietvaros (turpmāk - projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012)[6] indikatīvi 2 460 369 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 2 091 313 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 369 056 euro apmērā.
Projekti 8.1.3. SAM atbalsta saņemšanai atlasīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulu (ES) Nr.1303/2013, vienošanās par projektu īstenošanu noslēgtas līdz 2022. gada 29. jūnijam. Šo 8.1.3. SAM projektu darbību nepārtrauktībai ir nepieciešama „posmošana” atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060[7] 118a. pantam, nosakot darbībām divus posmus, kuri ir nošķirami no finansiālā viedokļa un kuriem ir atsevišķas revīzijas liecības, kā arī minēto darbību kopējās izmaksas projektā pārsniedz 1 milj. euro.
Ievērojot to, ka visiem ceturtās atlases kārtas projektiem 2. posms atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 118a.pantam, tiem atkārtota projektu iesniegumu atlase nav jāveic.
Ceturtās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir VIAA, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. Ceturtās atlases kārtas ietvaros VIAA iesniedz trīs projektu iesniegumus. Iepriekš norādītās IZM padotības profesionālās izglītības iestādes šajos projektos ir sadarbības partneri.
Ceturtajai atlases kārtai plānotais kopējais finansējums ir 4 571 458 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 885 739 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 685 719 euro.
Gadījumā, ja pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros kāds no projektiem noslēdzas ar finanšu ietaupījumu, vai kādā no pirmās un ceturtās atlases kārtas projektiem rodas objektīvs pamatojums papildu finansējuma nepieciešamībai, pirmajai un ceturtajai atlases kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums, saskaņojot ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – sadarbības iestāde), var tikt pārdalīts starp projektiem kārtas ietvaros, kā arī starp pirmo un ceturto atlases kārtu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam paredzēto, 15,77 procenti no 4.2.1.6. pasākuma finansējuma ir plānoti kā elastības finansējums, kas ir pieejams tikai sākot ar 2026. gadu. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 4.2.1.6. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz noteikumu 8. punktā plānotajam kopējam finansējuma apmēram 4.2.1.6.pasākuma pirmajai, otrajai un trešajai kārtai.
4.2.1.6. pasākuma uzraudzības rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi pasākuma uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu telpu ietilpība – 5039 izglītojamie.
Ar jaunām vai modernizētam profesionālās izglītības iestāžu telpām 4.2.1.6. pasākuma ietvaros saprotam profesionālās izglītības iestādes mācību telpu (klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju), tai skaitā dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu), speciālo priekšmetu klašu (mūzika, māksla) izveidi un aprīkošanu, pārbūvi, atjaunošanu un jaunu telpu izveidi,
mācību un koplietošanas telpu, tai skaitā veselības punktu, dienesta viesnīcu, multifunkcionālo un sporta telpu, kā arī ēku, būvju un āra sporta laukumu infrastruktūras atjaunošanu, pārbūvi, restaurāciju vai jaunu ēku vai būvju būvniecību, un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādi. Modernizācija neietver energoefektivitātes pasākumus vai apkopi un remontu;
2) iznākuma rādītājs ceturtās atlases kārtas ietvaros – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā – 775 izglītojamie.
Rādītājs ietver 8.1.3.SAM ietvaros atbalstītās infrastruktūras vai modernizējamās izglītības programmas maksimālo ietilpību/ veiktspēju (audzēkņu skaits), kādu profesionālās izglītības iestāde var nodrošināt, ņemot vērā tajā veiktos ieguldījumus.
3) rezultāta rādītājs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā kopā – 11 116 izglītojamie.
4) rezultāta rādītājs ceturtās atlases kārtas projektiem – pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā %, kas ietver pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvaru to kopskaitā ar 8.1.3. SAM rezultāta rādītāju 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atsevišķi pa projektiem netiks uzskaitīts.
Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
Noteikumu projektā projekta iesniedzējam pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā noteikta prasība pirms projekta iesniegšanas izstrādāt un ar nozares ministriju saskaņot sadarbības līguma projektu ar sadarbības partneri par sadarbības partnerim atbalstīto darbību īstenošanu (turpmāk – sadarbības līguma projekts), iekļaujot tajā informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam. Noteikumu projektā norādītas minimālās prasības sadarbības līgumā iekļaujamai informācijai. Ņemot vērā to, ka sadarbības līguma projekts jāsaskaņo ar sadarbības partnera dibinātāju, noteikumu projektā sadarbības līguma saturs netiek dublēts. Sadarbības līguma projekts ir projekta iesnieguma pielikums.
Projekta ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas ietver investīcijas arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) apguvei profesionālās izglītības iestādē un sekmē noteikumu projekta 7. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1) tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu iegāde;
2) IKT risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai;
3) profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošana, tai skaitā, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas nodrošināšana;
4) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
5) projekta vadība un īstenošana.
Atbilstība Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam noteiktajiem intervences kodiem
4.2.1.6. pasākuma ietvaros, tai skaitā arī 4. kārtas projektos, plānotās atbalstāmās darbības profesionālās izglītības iestāžu modernizēšanai atbilst:
1) intervences kodam Nr. 124 „Profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības infrastruktūra” (turpmāk – kods Nr. 124);
2) intervences kodam Nr. 123 „Terciārās izglītības infrastruktūra” (turpmāk – kods Nr. 123);
3) intervences kodam Nr. 37. „IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem” (turpmāk – kods Nr. 37).
Citas darbības pasākuma ietvaros netiek plānotas.
Finansējuma sadalījuma proporcija starp intervences kodiem tiks precizēta pēc IZM kā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes rosinātiem atbilstošiem grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam, nosakot šādu finansējuma sadalījuma proporciju kopā visās trīs atlases kārtās: 1) kodam Nr. 124 – 31 999 305 euro; 2) kodam Nr. 123 – 4 697 377 euro; 3) kodam Nr. 37 – 3 874 981 euro.
Projekta attiecināmās izmaksas:
4.2.1.6. pasākuma ietvaros ir paredzētas tiešās attiecināmās izmaksas, netiešās attiecināmās izmaksas un neparedzētās izmaksas.
Tiešās attiecināmās izmaksas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir noteikumu projektā) ir tieši saistītas ar 4.2.1.6. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas ir:
1. Mācību iekārtu un aprīkojuma iegādei nepieciešamo tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes pakalpojumu izmaksas u.c., kas ir pamatotas un saistītas ar 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu. Noteikumu projekta 26.2., 26.3. un 26.4. apakšpunktā noteiktās būvprojekta dokumentācijas izstrādāšanas vai esoša būvprojekta aktualizācijas, būvprojekta ekspertīzes, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes, izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas u.c., kas ir saistītas ar 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu, nepārsniedz 15% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekts paredz lielāku procentuālo atbalstu, ņemot vērā gūto pieredzi citos līdzīgos IZM, KM un IeM īstenotajos projektos: 10% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām var būt pietiekams finansējums apjomīgu būvprojektu gadījumos, bet 4.2.1.6. pasākuma ietvaros ir paredzēti ne tikai apjomīgi būvdarbi, bet arī atjaunošanas darbi, kuriem 10% ierobežojums var kļūt neizpildāms. Ja tiek konstatēts, ka pieejamais finansējums projektā nav pietiekams, lai segtu visus plānotos būvniecības darbus, var tikt pārplānotas projekta darbības, nepieciešamības gadījumā atsakoties no projekta daļas, taču joprojām izpildot projekta mērķi un sasniedzot uzraudzības rādītājus.
Ja sadarbības iestāde ir izvērtējusi konkrēto gadījumu un pārliecinājusies, ka situācija ir radusies objektīvi pamatotu faktoru ietekmē, tiek attiecināti sākotnējie projektēšanas izdevumi, saglabājot noteikumu projekta 26.2., 26.3. un 26.4. apakšpunktā plānotajām izmaksām noteikumu projekta 27.punktā noteikto procentuālo ierobežojumu.
2. IKT risinājumu mācību procesa digitalizācijai ieviešanas izmaksas, tai skaitā bezvadu interneta vai optiskā interneta pieslēguma izveides izmaksas un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma, licenču vai programmatūras iegādes izmaksas.
3. Tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, simulatoru u.c. iegādes izmaksas. Noteikumu projekta 26.5. apakšpunktā ar transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu iegādes izmaksām tiek saprasts, ka transportlīdzeklis var būt gan kā uzskates, gan kā tehniskais līdzeklis, kas nodrošina apmācības aprīkojuma mobilitāti, lai apmācības aprīkojumu var pārvietot un izmantot praktiskām lauka apmācībām. Izmaksas, kas saistītas ar mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, simulatoru u.c. piegādi, uzstādīšanu un personāla instruktāžu to izmantošanai un lietošanai ir ietveramas iepirkuma līgumā un tās ir jānodrošina piegādātājam.
Mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu un simulatoru u.c. iegādes izmaksas ir attiecināmas, ja par to iegādes nepieciešamību pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir saņēmis Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) atzinumu, bet trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris saņēmis Iekšlietu nozares attīstības padomes atzinumu, ja attiecināms.
4. Profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošanas, tai skaitā vides piekļūstamības un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas:
4.1. noteikumu projekta 26.7.1. apakšpunktā noteiktās mācību telpu pārbūves, atjaunošanas un jaunu telpu izveides izmaksas, 26.7.2. apakšpunktā noteiktās ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, 26.7.3. apakšpunktā noteiktās mācību un koplietošanas telpu infrastruktūras atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas vai jaunu ēku vai būvju būvniecības un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādes izmaksas, kas ir attiecināmas ievērojot 26.7.3.1. un 26.7.3.2. apakšpunktā noteiktos ierobežojumus;
4.2. noteikumu projekta 26.7.4. apakšpunktā noteiktās iekšējo inženiertīklu izbūves un pārbūves izmaksas, u.c. ar gaisa kvalitātes uzlabošanu saistītu darbību izmaksas un noteikumu projekta 26.7.5. apakšpunktā noteiktās ārējo inženiertīklu (piemēram, elektrības pieslēgumu u.c.) pārbūves vai jaunas būvniecības izmaksas, kuras plāno kā papildinošas noteikumu projekta 26.7.1., 26.4.2., 26.7.3. apakšpunktā minētajām izmaksām, ja tās tiešā veidā attiecas uz profesionālās izglītības iestādes mācību vai koplietošanas infrastruktūras nodrošināšanu;
4.3. noteikumu projekta 26.7.6. apakšpunktā noteiktās būvprojektā paredzētu iekārtu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, vai ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai;
4.4. noteikumu projekta 26.7.7. apakšpunktā noteiktās profesionālās izglītības iestādes pielāgošanas personām ar īpašām vajadzībām izmaksas;
4.5. noteikumu projekta 26.7.8. apakšpunktā noteiktās vides pieejamības ekspertu konsultācijas;
4.6. noteikumu projekta 26.8.apakpunktā noteiktās publiskā būvdarbu līguma, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas;
4.7. noteikumu projekta 26.9. apakšpunktā noteiktās izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, kas noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” 8. sadaļai „Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana”, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu.
5. Tiešās projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, noteikumu projekta 24.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.
Ņemot vērā, ka visi 4.2.1.6.pasākuma finansējuma saņēmēji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, tām projekta personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan finansējuma saņēmēja iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus. 4.2.1.6. pasākuma projekta personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
- taisnīgs – projekta personāla atlīdzības izmaksu likmes piemērošana atlases kārtu ietvaros notiks vienādi atlases kārtas finansējuma saņēmējiem un vienādi atlases kārtas projektos;
- objektīvs – projekta personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta tiešās attiecināmās izmaksas;
- pārbaudāms – projekta personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar finansējuma saņēmēja veiktajiem aprēķiniem;
- iepriekš noteikts – projekta personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.1.6. pasākuma īstenošanas noteikumu projekta 29.punktā un piemērojami atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
Plānojot tiešās projekta personāla atlīdzības izmaksas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta personāls tiek piesaistīts uz normālu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30% apmērā no normālā darba laika. Ja projekta personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmējs veic projekta personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.
Pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros projekta personāla noslodze tiek vērtēta visu pirmās un ceturtās atlases kārtas projektu īstenošanā noslēgto sadarbības līgumu kontekstā. Trešās kārtas ietvaros projekta personāla noslodze tiek vērtēta visu trešās atlases kārtas projekta īstenošanā noslēgto sadarbības līgumu kontekstā.
Tiešās projekta personāla atlīdzības izmaksas, kuras, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 55. panta 1. punktu, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi un tās ir skaidri nodalāmas no infrastruktūras attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.
Pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 13. un 18. punktā noteiktā finansējuma saņēmēja VIAA projektos paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 17% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas. Indikatīva tiešo attiecināmo izmaksu kopsumma, no kuras plānots piemērot un aprēķināt projekta personāla atlīdzības izmaksas, pirmajā atlases kārtā ir 21 299 889 euro, ceturtajā atlases kārtā – 3 823 888 euro.
Vienotās izmaksu likmes apmērs balstīts uz aprēķinu, ka finansējuma saņēmējas VIAA struktūrvienība pirmās atlases kārtas projekta ietvaros indikatīvi divdesmit sadarbības partneru un ceturtās atlases kārtas projektu ietvaros trīs sadarbības partneru plānoto darbību īstenošanai plāno piesaistīt projekta personālu vidēji 15 pilnām slodzēm, tai skaitā:
(a) projekta īstenošanas personāls – plānots piesaistīt vidēji 12 darbiniekus (10 projektu vadītāji un vecākie eksperti ar 39.1. amatu apakšsaimes III līmeni, 10. mēnešalgu grupu un divi vadītāja vietnieki ar 39.1. amatu apakšsaimes IVB līmeni un 11. mēnešalgu grupu. Projektu īstenošanas personāls veic šādus (bet ne tikai) pienākumus – plāno, īsteno un koordinē projektu darbības, to rezultātus, termiņus; sagatavo projektu iesniegumu un ierosina vienošanās grozījumus par projekta īstenošanu, kā arī sagatavo maksājuma pieprasījumus; veic projektu finanšu plānošanu, budžeta sagatavošanu un kontroli; organizē un veic iepirkumu dokumentācijas, tai skaitā tehnisko specifikāciju izstrādi un nodrošina iepirkumu procedūru veikšanu; organizē iepirkuma līgumu noslēgšanas procesu, pārrauga un koordinē tajā noteikto saistību izpildi, izvērtē un sagatavo grozījumus; plāno, organizē un koordinē projektos plānotās būvprojektu izstrādes, būvniecības procesu, tai skaitā nodrošinot būvdarbu izmaksu kontroli un veic būvdarbu veikšanas kvalitātes un risku vadību; plāno, koordinē un pārbauda sniegto pakalpojumu un piegādāto iekārtu atbilstību; nodrošina projektu izdevumus pamatojošās dokumentācijas pārbaudi un atzinumu sniegšanu pirms maksājumu veikšanas izpildītājiem;
(b) projekta vadības personāls – plānots piesaistīt trīs darbiniekus (departamenta direktors ar 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu un divi nodaļu vadītāji ar 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni un 12. mēnešalgu grupu. Projektu vadības personāls veic šādus (bet ne tikai) pienākumus – plāno, organizē un vada departamenta/nodaļas darba organizāciju, nodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu departamenta funkciju un uzdevumu izpildi; nosaka darbinieku uzdevumus un kontrolē to izpildi; identificē riskus projektu īstenošanas laikā, veic pasākumus identificēto risku novēršanai vai mazināšanai; sadarbojas ar ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar projektu ieviešanu tai skaitā informē par projektu progresu.
Otrās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 15. punktā noteikto finansējuma saņēmēju: 1) MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”; 2) MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” projekta personāla atlīdzības izmaksām abos projektos plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 4 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas. Indikatīva tiešo attiecināmo izmaksu kopsumma, no kuras plānots piemērot un aprēķināt projekta personāla atlīdzības izmaksas, otrajā atlases kārtā kopā ir 8 369 562 euro.
Otrās atlases kārtas projektu īstenošanā kopā plānots iesaistīt šādu projekta personālu:
(a) projekta īstenošanas personāls četri darbinieki, tai skaitā viens projekta grāmatvedis (17/IV amatu apakšsaimes līmenis, 9. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 50%), viens iepirkumu speciālists (2/IIV amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 40%), divi ēku būvtehniķi projektos (23/V amatu apakšsaimes līmenis, 11. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 50%);
(b) projekta vadības personāls – četri darbinieki, tai skaitā viens projekta vadītājs (39.1/III amatu apakšsaimes līmenis, 10. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 75%), viens projektu asistents (39.1/IIB amatu apakšsaimes līmenis, 9. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 100%), viens projekta vadītājs (39.1/IVA amatu apakšsaimes līmenis, 11. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 100 %), viens iepirkuma speciālists (2/III amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 30 %).
Trešās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 16. punktā noteiktā finansējuma saņēmēja – NVA projektā paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 1 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas. Indikatīva tiešo attiecināmo izmaksu kopsumma, no kuras plānots piemērot un aprēķināt projekta personāla atlīdzības izmaksas, trešajā atlases kārtā 8 890 978 euro.
Vienotās izmaksu likmes apmērs balstīts uz aprēķinu, ka projekta personāla izmaksas paredzētas gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partneriem – Valsts robežsardzes koledžai un Valsts policijas koledžai. NVA trešās atlases kārtas projekta ietvaros trīs sadarbības partneru plānoto darbību īstenošanai plāno piesaistīt šādu projekta personālu:
(a) projekta īstenošanas personāls 17 darbinieki ar 1 noslodzi (4 grāmatveži (17. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa; 15.1. IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 17. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 17. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); 2 juristi (24. III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 22. II amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); 7 eksperti (2.1. VIA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 2.2. VA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 2.2. IIIC amatu saime, 7. mēnešalgas grupa; 2.1.VA amatu saime, 13. mēnešalgas grupa; 2.1. IIA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 3. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 2. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa); finansists (15.1. II amatu saime, 9. mēnešalgas grupa); projekta vadītājs (39.1. IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa); projekta speciālists būvniecības jomā (39.1. IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa); projekta iepirkumu speciālists (2. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa);
(b) projekta vadības personāls 5 darbinieki ar 1 noslodzi (direktors (2.1. VII amatu saime, 16. mēnešalgas grupa); direktora vietnieks (2.1. VIB amatu saime, 14. mēnešalgas grupa); 2 vadītāji (2.1. VIA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa un 3. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); priekšnieks (2.1. VA amatu saime, 9. mēnešalgu grupa).
Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā 4.2.1.6. pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu atšķirīgo apmēru atbilstoši projektā plānoto darbību tvērumam, plānoto ieguldījumu kartējumam un izvēlētajiem risinājumiem, jo ieguldījumi paredzēti gan jaunu profesionālās izglītības iestāžu ēku būvniecībai, gan esošu profesionālās izglītības iestāžu ēku pārbūvei, gan esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, kā arī atsevišķos gadījumos tikai mācību aprīkojuma un iekārtu iegādei;
6) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
7) projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas ir finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām;
8) projekta neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tie nepārsniedz 5% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā projektu apjomīgumu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma paredzamā kopsumma atsevišķu plānoto darbību īstenošanai svārstās indikatīvi no 0,2 – 5 milj. euro) un būvniecības procesa sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas – optimāli 5% apmērā. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās;
9) pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli;
10) projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneris, otrajā atlases kārtā – finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem;
11) izmaksas, kas saskaņā ar noteikumu projektu nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta;
12) projektu ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) izmaksas;
13) projekta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām un ir veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. oktobrim.
4.2.1.6. pasākuma pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek mainīta pieeja no 23 projektu iesniedzējiem abās atlases kārtās kopā uz vienu projekta iesniedzēju un vienu projekta iesniegumu pirmajā un trešajā atlases kārtā.
Galvenie ieguvumi šādai pieejai; būtiski samazināts administratīvais slogs un laiks projektu iesniegumu sagatavošanai, vērtēšanai, līgumu slēgšanai un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un izskatīšanai (23 projekta iesniegumu vērtēšanas un 23 vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas vietā divi projektu iesniegumi un divu vienošanās par projekta īstenošanu slēgšana un to uzraudzība); 2) konsolidēti, praktiskā pieredzē balstīti, projekta vadības un īstenošanas personāla resursi; 3) plānoto, savstarpēji saderīgo, darbību sinerģija un dubultfinansēšanas riska vadīšana; 4) koordinēta iepirkumu procedūru vadība, kad finansējuma saņēmējs darbojas kā centralizēto iepirkumu institūcija, kurš iepērk preces un pakalpojumus vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai sadarbības partnera vajadzībām u.c.
4.2.1.6. pasākumam ir būtiska ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei, lai nezaudētu ES fondu „piešķīrumu”, tāpēc vienošanās par projekta īstenošanu jābūt noslēgtai ne vēlāk kā 2024. gada otrā ceturksnī. Tāpēc Ministru kabineta sēdes protokollēmumā iekļauts nosacījums IZM, KM un IeM, ka lēmums par finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru jāpieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc šī noteikumu projekta spēkā stāšanās.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesamība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumā obligāti ietver atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046[8] 61. pantu. Ievērojot projekta īstenošanas specifiku, apliecinājumā ietver atsauci arī uz likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām un iepirkumus regulējošiem tiesību aktiem.
Finansējuma saņēmējs paredz šādu prasību ievērošanu projekta iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā:
1) būvprojekta izstrādes laikā tiek nodrošināts, ka būvprojekta izstrāde tiek veikta atbilstoši būvniecībai pieejamajam izmaksu apjomam, tostarp analizējot materiālu, ēku/telpu tehnoloģiskos un funkcionālos risinājumus;
2) būvprojekts tiek izstrādāts vairākās kārtās, nosakot prioritāru darbu veikšanas secību, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu;
3) būvdarbu iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu;
4) būvdarbu līgumā tiek iekļauti preventīvi pasākumi izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai, tostarp publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļaujot būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus projektam pieejamā finansējuma ietvaros.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, ja attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un zaļus publiskos iepirkumus. Projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus pakalpojuma nodrošināšanai, priekšrocība tiks dota sociālajam uzņēmumam, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.
Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30% no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas noteikumu projekta 26.7.3. apakšpunktā minētās ēkas pārbūves izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnerim, otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
Profesionālās izglītības iestāžu modernizācijas projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852[9] 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principam „Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Īstenojot noteikumu projekta 26. punktā minētās atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un, ciktāl tas ir attiecināms, šo atbalstāmo darbību īstenošanai tehniskās specifikācijas prasībās iekļauj informāciju, kas pamato, ka paredzētie risinājumi ir videi draudzīgi un energoefektīvi un atbalsta horizontālā principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē mērķu ievērošanu:
1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas siltumnīcas gāzes (SEG) emisijas:
a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353[10], tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;
b) projektu ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot „zaļās” zonas ierīkošanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo atpūtas un/vai mācību vajadzībām, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu;
c) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu „Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri atbalsts tiek noteikts esošo profesionālās izglītības iestāžu ēku atjaunošanas vai pārbūves būvdarbiem. Atbalstāmi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksu efektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem.
Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”” noteikto, un to kontrolē būvuzraugs.
3. Ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim.
Projektu iesniedzējiem jāizvērtē tādu risinājumu ieviešanu un ūdens resursu lietošanu, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā[11] u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības atbilstoši plānotajiem pasākumiem, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
4. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 „Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un Ministru kabineta noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
5. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu pieaugumu piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī vai zemē:
a) projektu iesniedzēji un sadarbības partneri, izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, tai skaitā būvniecībā vai teritoriju labiekārtošanā, tiks aicināti izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. 4.2.1.6. pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;
b) 4.2.1.6. pasākuma ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot „zaļās” zonas ierīkošanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo atpūtas un/vai mācību vajadzībām;
c) nav paredzams, ka 4.2.1.6. pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, noteikumu projekta ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;
d) būvniecības procesā ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu – tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.
6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturēt spējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam. Esošu ēku pārbūve vai jaunu profesionālās izglītības iestāžu ēku būvniecība netiek plānota īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli. Ja pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnerim un otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam noteikumu projekta 26.7.5. apakšpunktā minētās elektrības pieslēguma pārbūves vai jaunas būvniecības izmaksas kompensē sadales sistēmas operators, pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneris un otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā atmaksā sadarbības iestādei attiecīgo izmaksu kompensācijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma daļu.
4.2.1.6. pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā ir sadarbības partnera, otrajā atlases kārtā – finansējuma saņēmēja īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnera, otrajā atlases kārtā – finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā, vai arī pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnerim, otrajā atlases kārtā – finansējuma saņēmējam uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, un tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
4.2.1.6. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneris un otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus.
Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Ieņēmumus, ja tādi rodas no projekta ietvaros radītās infrastruktūras izmantošanas, pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējs iegulda profesionālās izglītības iestādes izglītības procesa nodrošināšanai.
Sadarbības iestāde reizi gadā projekta īstenošanas laikā un projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību noteikumu projekta 50. un 51. punkta nosacījumiem atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātai metodikai, kas sevī ietver arī papildpakalpojumu kontroli. Metodikai jābūt apstiprinātai pirms projektu iesniegumu atlases izsludināšanas.
Pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partnerim, otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējam ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu.
Noteikumu projekta ietvaros projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014[12], ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam „15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Šajos noteikumos paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās.
Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms):
1. Uzkrāj datus par projekta ietekmi uz noteikumu projekta 7. punktā minētajiem rādītājiem.
2. Uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem: vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana, tai skaitā:
2.1. objektu skaitu, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
2.2. vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāts (iegūtais punktu skaits) atbilst Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
2.3. konsultatīva rakstura pasākumu par būvētās vides piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas būvprojekta izstrādes un pabeigšanas posmā) skaits;
2.4. „klimatdrošināšana”;
2.5. „energoefektivitāte pirmajā vietā”;
2.6. „nenodarīt būtisku kaitējumu”.
3. Sniedz sadarbības iestādei informāciju par noteikumu projekta 57.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par noteikumu projekta 7. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām.
4. Nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt noteikumu projekta 2. punktā minētā mērķa un noteikumu projekta 7. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
Pirmajā un ceturtajā atlases kārtā projektu plānots īstenot sinerģijā ar:
1) 2.1.1.5.pasākumu „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”[13];
2) 4.2.1.5.pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”[14] ;
3) 2.3.2.3.i. investīcijām „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”[15] ;
Otrajā atlases kārtā projektus plānots īstenot sinerģijā ar:
1) 4.2.1.5.pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”;
2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena „Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijām „Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, tai skaitā vēsturiskajās ēkās”.
Trešās atlases kārtas ietvaros projektu plānots īstenot sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases projekta „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta”[16] ieguldījumiem.
[1] Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.934 „Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/253757-valsts-izglitibas-attistibas-agenturas-nolikums
[2] Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķis „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu"
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula (ES) Nr.1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula (ES) Nr.1303/2013) Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R1303
[4] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdes apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmums (prot. Nr.15 33.§)
[5]Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmums „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[6] Ministru kabineta 2024. gada 9.janvāra sēdes protokollēmums “Informatīvais ziņojums "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012 "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros" pilnu pabeigtību"” (prot. Nr. 1 81 §) (turpmāk - Ministru kabineta 2024. gada 9.janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 1 81 §))
[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/LSU/?uri=CELEX:32021R1060
[8] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1046/oj/?locale=LV
[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32020R0852
[10] Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/291867
[11] Ūdens apsaimniekošanas likums. https://likumi.lv/ta/id/66885
[12] Noteikumu projekta ietvaros projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk - Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā Regula (ES) Nr. 480/2014). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2014/480/oj/?locale=LV
[13] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam - 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5.pasākums „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”
[14] 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.5.pasākums „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”
[15] Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.reformas „Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.3.i. investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340881
[16] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases projekts „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta”.
Pirmās atlases kārtas ietvaros investīcijas paredzētas 20 valsts dibinātām IZM padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm un ietver IZM plānotajam pirmajam un otrajam investīciju virzienam, attiecīgi paredzot investīcijas mācību vides modernizēšanai, tostarp, īstenotās profesionālās izglītības sistēmas strukturālās reformas un profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pabeigšanai, līdzvērtīgas kvalitātes un pieejamības līdzsvarošanai profesionālās izglītības iestādēs, infrastruktūras modernizācijai, kāpinot pakalpojuma sniegšanas veiktspēju, un iepriekš Eiropas Savienības fondu ietvaros veikto ieguldījumu ilgtspējas stiprināšanai, kā arī IKT risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai, stiprinot audzēkņu tehnoloģiju, inovācijas un radošuma prasmes. Otrā investīciju virziena atbalsts ir plānots visām 20 IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm, savukārt par IZM padotības iestādēm, kurām tiks atbalstītas investīcijas 4.2.1.6.pasākuma 1.kārtas projekta ietvaros IZM Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par attiecīgās profesionālās izglītības iestādes iesaisti 4.2.1.6.projektā un tai atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
4.2.1.6.pasākuma pirmajā kārtā ir paredzēts viens finansējuma saņēmējs - Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), ievērojot tās nolikumā noteiktās funkcijas[1], kā arī līdzšinējo pozitīvo pieredzi 8.1.3.SAM[2] projektu īstenošanā kā IZM padotības profesionālās izglītības iestāžu sadarbības partnerim. Pirmās atlases kārtas ietvaros VIAA iesniedz vienu projekta iesniegumu un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, savukārt noteikumu projektā uzskaitītās IZM padotības profesionālās izglītības iestādes ir paredzētas kā sadarbības partneri.
Pirmajā atlases kārtā projekta īstenošanai kopējo 4.2.1.6. pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 20 726 663 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 17 617 663 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 109 000 euro apmērā.
Otrās atlases kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas divu valsts dibinātu KM padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp, profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīkla reformas pabeigšanai, profesionālās kultūrizglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā mācību līdzekļu, materiāltehniskās bāzes atjaunināšanai.
atlases kārtas ietvaros ir paredzēti divi finansējuma saņēmēji - mākslu izglītības kompetences centrs „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” un mākslu izglītības kompetences centrs „Nacionālā Mākslu vidusskola”. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā katrs projekta iesniedzējs var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs. Finansējuma saņēmēji otrās atlases kārtas projektos iekļauj atbalstāmās darbības pēc KM padotības profesionālās vidējās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju 2021. – 2027. gadam vērtēšanas komisijas lēmuma saņemšanas par finansējuma saņēmējam atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
Otrajā atlases kārtā projektu īstenošanai kopējo 4.2.1.6. pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 7 327 790 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 6 228 621 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 099 169 euro apmērā.
Trešās atlases kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas trīs valsts dibinātu IeM padotībā esošu profesionālās izglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, tostarp, lai turpinātu IeM īstenoto Katastrofu risku pārvaldības reformu, kas tika iesākta 2018. gadā Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta „Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana” ietvaros.
Trešajai atlases kārtai ir paredzēts viens projekta iesniedzējs – Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – NVA), kas trešās atlases kārtas ietvaros iesniegs vienu projekta iesniegumu. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas NVA ir finansējuma saņēmējs. IeM profesionālās izglītības iestādes projektā ir sadarbības partneri. Katram sadarbības partnerim plānotās atbalstāmās darbības un tām plānoto investīciju apmēru projektā norāda pēc IeM Iekšlietu nozares attīstības padomes lēmuma saņemšanas par attiecīgajam sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru.
Trešajā atlases kārtā projekta īstenošanai kopējo 4.2.1.6. pasākumā pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 7 577 015 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 6 440 462 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 136 553 euro apmērā.
Ceturtās atlases kārtas ietvaros investīcijas paredzētas 8.1.3.SAM ietvaros uzsāktiem projektiem, kuros finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulas (ES) Nr.1303/2013[3] 65. panta 2. punktā noteiktajā termiņā līdz 2023.gada 31.decembrim:
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros” (turpmāk – projekts Nr. 8.1.3.0/16/I/016)[4] indikatīvi 1 500 185 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 1 275 157 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 225 028 euro apmērā. Kopējās izmaksas ir palielinātas atbilstoši noteikumu projektā plānotajai vadības izmaksu likmei;
Rīgas Stila un modes tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001 „Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Stila un modes tehnikums” modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” (turpmāk – projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001)[5] indikatīvi 610 904 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 519 269 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 91 635 euro apmērā;
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012 „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” ietvaros (turpmāk - projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012)[6] indikatīvi 2 460 369 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 2 091 313 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 369 056 euro apmērā.
Projekti 8.1.3. SAM atbalsta saņemšanai atlasīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulu (ES) Nr.1303/2013, vienošanās par projektu īstenošanu noslēgtas līdz 2022. gada 29. jūnijam. Šo 8.1.3. SAM projektu darbību nepārtrauktībai ir nepieciešama „posmošana” atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060[7] 118a. pantam, nosakot darbībām divus posmus, kuri ir nošķirami no finansiālā viedokļa un kuriem ir atsevišķas revīzijas liecības, kā arī minēto darbību kopējās izmaksas projektā pārsniedz 1 milj. euro.
Ievērojot to, ka visiem ceturtās atlases kārtas projektiem 2. posms atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 118a.pantam, tiem atkārtota projektu iesniegumu atlase nav jāveic.
Ceturtās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir VIAA, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. Ceturtās atlases kārtas ietvaros VIAA iesniedz trīs projektu iesniegumus. Iepriekš norādītās IZM padotības profesionālās izglītības iestādes šajos projektos ir sadarbības partneri.
Ceturtajai atlases kārtai plānotais kopējais finansējums ir 4 571 458 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 3 885 739 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 685 719 euro.
Gadījumā, ja pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros kāds no projektiem noslēdzas ar finanšu ietaupījumu, vai kādā no pirmās un ceturtās atlases kārtas projektiem rodas objektīvs pamatojums papildu finansējuma nepieciešamībai, pirmajai un ceturtajai atlases kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums, saskaņojot ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – sadarbības iestāde), var tikt pārdalīts starp projektiem kārtas ietvaros, kā arī starp pirmo un ceturto atlases kārtu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam paredzēto, 15,77 procenti no 4.2.1.6. pasākuma finansējuma ir plānoti kā elastības finansējums, kas ir pieejams tikai sākot ar 2026. gadu. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 4.2.1.6. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz noteikumu 8. punktā plānotajam kopējam finansējuma apmēram 4.2.1.6.pasākuma pirmajai, otrajai un trešajai kārtai.
4.2.1.6. pasākuma uzraudzības rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi pasākuma uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītājs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu telpu ietilpība – 5039 izglītojamie.
Ar jaunām vai modernizētam profesionālās izglītības iestāžu telpām 4.2.1.6. pasākuma ietvaros saprotam profesionālās izglītības iestādes mācību telpu (klašu, kabinetu, auditoriju, laboratoriju), tai skaitā dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu), speciālo priekšmetu klašu (mūzika, māksla) izveidi un aprīkošanu, pārbūvi, atjaunošanu un jaunu telpu izveidi,
mācību un koplietošanas telpu, tai skaitā veselības punktu, dienesta viesnīcu, multifunkcionālo un sporta telpu, kā arī ēku, būvju un āra sporta laukumu infrastruktūras atjaunošanu, pārbūvi, restaurāciju vai jaunu ēku vai būvju būvniecību, un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādi. Modernizācija neietver energoefektivitātes pasākumus vai apkopi un remontu;
2) iznākuma rādītājs ceturtās atlases kārtas ietvaros – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā – 775 izglītojamie.
Rādītājs ietver 8.1.3.SAM ietvaros atbalstītās infrastruktūras vai modernizējamās izglītības programmas maksimālo ietilpību/ veiktspēju (audzēkņu skaits), kādu profesionālās izglītības iestāde var nodrošināt, ņemot vērā tajā veiktos ieguldījumus.
3) rezultāta rādītājs pirmās, otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā kopā – 11 116 izglītojamie.
4) rezultāta rādītājs ceturtās atlases kārtas projektiem – pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā %, kas ietver pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvaru to kopskaitā ar 8.1.3. SAM rezultāta rādītāju 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atsevišķi pa projektiem netiks uzskaitīts.
Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
Noteikumu projektā projekta iesniedzējam pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā noteikta prasība pirms projekta iesniegšanas izstrādāt un ar nozares ministriju saskaņot sadarbības līguma projektu ar sadarbības partneri par sadarbības partnerim atbalstīto darbību īstenošanu (turpmāk – sadarbības līguma projekts), iekļaujot tajā informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam. Noteikumu projektā norādītas minimālās prasības sadarbības līgumā iekļaujamai informācijai. Ņemot vērā to, ka sadarbības līguma projekts jāsaskaņo ar sadarbības partnera dibinātāju, noteikumu projektā sadarbības līguma saturs netiek dublēts. Sadarbības līguma projekts ir projekta iesnieguma pielikums.
Projekta ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas ietver investīcijas arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) apguvei profesionālās izglītības iestādē un sekmē noteikumu projekta 7. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1) tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu iegāde;
2) IKT risinājumu ieviešana mācību satura un procesa digitalizācijai;
3) profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošana, tai skaitā, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas nodrošināšana;
4) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
5) projekta vadība un īstenošana.
Atbilstība Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam noteiktajiem intervences kodiem
4.2.1.6. pasākuma ietvaros, tai skaitā arī 4. kārtas projektos, plānotās atbalstāmās darbības profesionālās izglītības iestāžu modernizēšanai atbilst:
1) intervences kodam Nr. 124 „Profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības infrastruktūra” (turpmāk – kods Nr. 124);
2) intervences kodam Nr. 123 „Terciārās izglītības infrastruktūra” (turpmāk – kods Nr. 123);
3) intervences kodam Nr. 37. „IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem” (turpmāk – kods Nr. 37).
Citas darbības pasākuma ietvaros netiek plānotas.
Finansējuma sadalījuma proporcija starp intervences kodiem tiks precizēta pēc IZM kā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes rosinātiem atbilstošiem grozījumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam, nosakot šādu finansējuma sadalījuma proporciju kopā visās trīs atlases kārtās: 1) kodam Nr. 124 – 31 999 305 euro; 2) kodam Nr. 123 – 4 697 377 euro; 3) kodam Nr. 37 – 3 874 981 euro.
Projekta attiecināmās izmaksas:
4.2.1.6. pasākuma ietvaros ir paredzētas tiešās attiecināmās izmaksas, netiešās attiecināmās izmaksas un neparedzētās izmaksas.
Tiešās attiecināmās izmaksas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir noteikumu projektā) ir tieši saistītas ar 4.2.1.6. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu un galvenās izmaksu pozīcijas ir:
1. Mācību iekārtu un aprīkojuma iegādei nepieciešamo tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes pakalpojumu izmaksas u.c., kas ir pamatotas un saistītas ar 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu. Noteikumu projekta 26.2., 26.3. un 26.4. apakšpunktā noteiktās būvprojekta dokumentācijas izstrādāšanas vai esoša būvprojekta aktualizācijas, būvprojekta ekspertīzes, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes, izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas u.c., kas ir saistītas ar 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu, nepārsniedz 15% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekts paredz lielāku procentuālo atbalstu, ņemot vērā gūto pieredzi citos līdzīgos IZM, KM un IeM īstenotajos projektos: 10% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām var būt pietiekams finansējums apjomīgu būvprojektu gadījumos, bet 4.2.1.6. pasākuma ietvaros ir paredzēti ne tikai apjomīgi būvdarbi, bet arī atjaunošanas darbi, kuriem 10% ierobežojums var kļūt neizpildāms. Ja tiek konstatēts, ka pieejamais finansējums projektā nav pietiekams, lai segtu visus plānotos būvniecības darbus, var tikt pārplānotas projekta darbības, nepieciešamības gadījumā atsakoties no projekta daļas, taču joprojām izpildot projekta mērķi un sasniedzot uzraudzības rādītājus.
Ja sadarbības iestāde ir izvērtējusi konkrēto gadījumu un pārliecinājusies, ka situācija ir radusies objektīvi pamatotu faktoru ietekmē, tiek attiecināti sākotnējie projektēšanas izdevumi, saglabājot noteikumu projekta 26.2., 26.3. un 26.4. apakšpunktā plānotajām izmaksām noteikumu projekta 27.punktā noteikto procentuālo ierobežojumu.
2. IKT risinājumu mācību procesa digitalizācijai ieviešanas izmaksas, tai skaitā bezvadu interneta vai optiskā interneta pieslēguma izveides izmaksas un mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma, licenču vai programmatūras iegādes izmaksas.
3. Tautsaimniecības nozarēm aktuālo prasmju apguvei nepieciešamā mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, simulatoru u.c. iegādes izmaksas. Noteikumu projekta 26.5. apakšpunktā ar transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu iegādes izmaksām tiek saprasts, ka transportlīdzeklis var būt gan kā uzskates, gan kā tehniskais līdzeklis, kas nodrošina apmācības aprīkojuma mobilitāti, lai apmācības aprīkojumu var pārvietot un izmantot praktiskām lauka apmācībām. Izmaksas, kas saistītas ar mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, simulatoru u.c. piegādi, uzstādīšanu un personāla instruktāžu to izmantošanai un lietošanai ir ietveramas iepirkuma līgumā un tās ir jānodrošina piegādātājam.
Mācību aprīkojuma un iekārtu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu un simulatoru u.c. iegādes izmaksas ir attiecināmas, ja par to iegādes nepieciešamību pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs ir saņēmis Nozaru ekspertu padomes (turpmāk – NEP) atzinumu, bet trešās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris saņēmis Iekšlietu nozares attīstības padomes atzinumu, ja attiecināms.
4. Profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras, mācību un koplietošanas vides uzlabošanas, tai skaitā vides piekļūstamības un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas:
4.1. noteikumu projekta 26.7.1. apakšpunktā noteiktās mācību telpu pārbūves, atjaunošanas un jaunu telpu izveides izmaksas, 26.7.2. apakšpunktā noteiktās ergonomiskas mācību vides izveides izmaksas, 26.7.3. apakšpunktā noteiktās mācību un koplietošanas telpu infrastruktūras atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas vai jaunu ēku vai būvju būvniecības un aprīkojuma, mēbeļu, iekārtu un inventāra iegādes izmaksas, kas ir attiecināmas ievērojot 26.7.3.1. un 26.7.3.2. apakšpunktā noteiktos ierobežojumus;
4.2. noteikumu projekta 26.7.4. apakšpunktā noteiktās iekšējo inženiertīklu izbūves un pārbūves izmaksas, u.c. ar gaisa kvalitātes uzlabošanu saistītu darbību izmaksas un noteikumu projekta 26.7.5. apakšpunktā noteiktās ārējo inženiertīklu (piemēram, elektrības pieslēgumu u.c.) pārbūves vai jaunas būvniecības izmaksas, kuras plāno kā papildinošas noteikumu projekta 26.7.1., 26.4.2., 26.7.3. apakšpunktā minētajām izmaksām, ja tās tiešā veidā attiecas uz profesionālās izglītības iestādes mācību vai koplietošanas infrastruktūras nodrošināšanu;
4.3. noteikumu projekta 26.7.6. apakšpunktā noteiktās būvprojektā paredzētu iekārtu un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, vai ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai;
4.4. noteikumu projekta 26.7.7. apakšpunktā noteiktās profesionālās izglītības iestādes pielāgošanas personām ar īpašām vajadzībām izmaksas;
4.5. noteikumu projekta 26.7.8. apakšpunktā noteiktās vides pieejamības ekspertu konsultācijas;
4.6. noteikumu projekta 26.8.apakpunktā noteiktās publiskā būvdarbu līguma, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas;
4.7. noteikumu projekta 26.9. apakšpunktā noteiktās izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā, kas noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” 8. sadaļai „Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana”, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu.
5. Tiešās projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, noteikumu projekta 24.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.
Ņemot vērā, ka visi 4.2.1.6.pasākuma finansējuma saņēmēji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, tām projekta personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan finansējuma saņēmēja iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus. 4.2.1.6. pasākuma projekta personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
- taisnīgs – projekta personāla atlīdzības izmaksu likmes piemērošana atlases kārtu ietvaros notiks vienādi atlases kārtas finansējuma saņēmējiem un vienādi atlases kārtas projektos;
- objektīvs – projekta personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projekta tiešās attiecināmās izmaksas;
- pārbaudāms – projekta personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar finansējuma saņēmēja veiktajiem aprēķiniem;
- iepriekš noteikts – projekta personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.1.6. pasākuma īstenošanas noteikumu projekta 29.punktā un piemērojami atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
Plānojot tiešās projekta personāla atlīdzības izmaksas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta personāls tiek piesaistīts uz normālu darba laiku vai nepilnu darba laiku, vai daļlaiku ne mazāk kā 30% apmērā no normālā darba laika. Ja projekta personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmējs veic projekta personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām.
Pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros projekta personāla noslodze tiek vērtēta visu pirmās un ceturtās atlases kārtas projektu īstenošanā noslēgto sadarbības līgumu kontekstā. Trešās kārtas ietvaros projekta personāla noslodze tiek vērtēta visu trešās atlases kārtas projekta īstenošanā noslēgto sadarbības līgumu kontekstā.
Tiešās projekta personāla atlīdzības izmaksas, kuras, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 55. panta 1. punktu, plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi un tās ir skaidri nodalāmas no infrastruktūras attīstības un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.
Pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 13. un 18. punktā noteiktā finansējuma saņēmēja VIAA projektos paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 17% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas. Indikatīva tiešo attiecināmo izmaksu kopsumma, no kuras plānots piemērot un aprēķināt projekta personāla atlīdzības izmaksas, pirmajā atlases kārtā ir 21 299 889 euro, ceturtajā atlases kārtā – 3 823 888 euro.
Vienotās izmaksu likmes apmērs balstīts uz aprēķinu, ka finansējuma saņēmējas VIAA struktūrvienība pirmās atlases kārtas projekta ietvaros indikatīvi divdesmit sadarbības partneru un ceturtās atlases kārtas projektu ietvaros trīs sadarbības partneru plānoto darbību īstenošanai plāno piesaistīt projekta personālu vidēji 15 pilnām slodzēm, tai skaitā:
(a) projekta īstenošanas personāls – plānots piesaistīt vidēji 12 darbiniekus (10 projektu vadītāji un vecākie eksperti ar 39.1. amatu apakšsaimes III līmeni, 10. mēnešalgu grupu un divi vadītāja vietnieki ar 39.1. amatu apakšsaimes IVB līmeni un 11. mēnešalgu grupu. Projektu īstenošanas personāls veic šādus (bet ne tikai) pienākumus – plāno, īsteno un koordinē projektu darbības, to rezultātus, termiņus; sagatavo projektu iesniegumu un ierosina vienošanās grozījumus par projekta īstenošanu, kā arī sagatavo maksājuma pieprasījumus; veic projektu finanšu plānošanu, budžeta sagatavošanu un kontroli; organizē un veic iepirkumu dokumentācijas, tai skaitā tehnisko specifikāciju izstrādi un nodrošina iepirkumu procedūru veikšanu; organizē iepirkuma līgumu noslēgšanas procesu, pārrauga un koordinē tajā noteikto saistību izpildi, izvērtē un sagatavo grozījumus; plāno, organizē un koordinē projektos plānotās būvprojektu izstrādes, būvniecības procesu, tai skaitā nodrošinot būvdarbu izmaksu kontroli un veic būvdarbu veikšanas kvalitātes un risku vadību; plāno, koordinē un pārbauda sniegto pakalpojumu un piegādāto iekārtu atbilstību; nodrošina projektu izdevumus pamatojošās dokumentācijas pārbaudi un atzinumu sniegšanu pirms maksājumu veikšanas izpildītājiem;
(b) projekta vadības personāls – plānots piesaistīt trīs darbiniekus (departamenta direktors ar 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu un divi nodaļu vadītāji ar 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni un 12. mēnešalgu grupu. Projektu vadības personāls veic šādus (bet ne tikai) pienākumus – plāno, organizē un vada departamenta/nodaļas darba organizāciju, nodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu departamenta funkciju un uzdevumu izpildi; nosaka darbinieku uzdevumus un kontrolē to izpildi; identificē riskus projektu īstenošanas laikā, veic pasākumus identificēto risku novēršanai vai mazināšanai; sadarbojas ar ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar projektu ieviešanu tai skaitā informē par projektu progresu.
Otrās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 15. punktā noteikto finansējuma saņēmēju: 1) MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola”; 2) MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” projekta personāla atlīdzības izmaksām abos projektos plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 4 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas. Indikatīva tiešo attiecināmo izmaksu kopsumma, no kuras plānots piemērot un aprēķināt projekta personāla atlīdzības izmaksas, otrajā atlases kārtā kopā ir 8 369 562 euro.
Otrās atlases kārtas projektu īstenošanā kopā plānots iesaistīt šādu projekta personālu:
(a) projekta īstenošanas personāls četri darbinieki, tai skaitā viens projekta grāmatvedis (17/IV amatu apakšsaimes līmenis, 9. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 50%), viens iepirkumu speciālists (2/IIV amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 40%), divi ēku būvtehniķi projektos (23/V amatu apakšsaimes līmenis, 11. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 50%);
(b) projekta vadības personāls – četri darbinieki, tai skaitā viens projekta vadītājs (39.1/III amatu apakšsaimes līmenis, 10. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 75%), viens projektu asistents (39.1/IIB amatu apakšsaimes līmenis, 9. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 100%), viens projekta vadītājs (39.1/IVA amatu apakšsaimes līmenis, 11. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 100 %), viens iepirkuma speciālists (2/III amatu apakšsaimes līmenis, 8. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 30 %).
Trešās atlases kārtas ietvaros noteikumu projekta 16. punktā noteiktā finansējuma saņēmēja – NVA projektā paredzēts piemērot izmaksu vienoto likmi 1 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas. Indikatīva tiešo attiecināmo izmaksu kopsumma, no kuras plānots piemērot un aprēķināt projekta personāla atlīdzības izmaksas, trešajā atlases kārtā 8 890 978 euro.
Vienotās izmaksu likmes apmērs balstīts uz aprēķinu, ka projekta personāla izmaksas paredzētas gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partneriem – Valsts robežsardzes koledžai un Valsts policijas koledžai. NVA trešās atlases kārtas projekta ietvaros trīs sadarbības partneru plānoto darbību īstenošanai plāno piesaistīt šādu projekta personālu:
(a) projekta īstenošanas personāls 17 darbinieki ar 1 noslodzi (4 grāmatveži (17. IV amatu saime, 9. mēnešalgu grupa; 15.1. IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 17. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 17. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); 2 juristi (24. III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 22. II amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); 7 eksperti (2.1. VIA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa; 2.2. VA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 2.2. IIIC amatu saime, 7. mēnešalgas grupa; 2.1.VA amatu saime, 13. mēnešalgas grupa; 2.1. IIA amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 3. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 2. IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa); finansists (15.1. II amatu saime, 9. mēnešalgas grupa); projekta vadītājs (39.1. IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa); projekta speciālists būvniecības jomā (39.1. IVB amatu saime, 11. mēnešalgas grupa); projekta iepirkumu speciālists (2. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa);
(b) projekta vadības personāls 5 darbinieki ar 1 noslodzi (direktors (2.1. VII amatu saime, 16. mēnešalgas grupa); direktora vietnieks (2.1. VIB amatu saime, 14. mēnešalgas grupa); 2 vadītāji (2.1. VIA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa un 3. V amatu saime, 10. mēnešalgas grupa); priekšnieks (2.1. VA amatu saime, 9. mēnešalgu grupa).
Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām, ņemot vērā 4.2.1.6. pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu atšķirīgo apmēru atbilstoši projektā plānoto darbību tvērumam, plānoto ieguldījumu kartējumam un izvēlētajiem risinājumiem, jo ieguldījumi paredzēti gan jaunu profesionālās izglītības iestāžu ēku būvniecībai, gan esošu profesionālās izglītības iestāžu ēku pārbūvei, gan esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei, kā arī atsevišķos gadījumos tikai mācību aprīkojuma un iekārtu iegādei;
6) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
7) projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas ir finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām;
8) projekta neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tie nepārsniedz 5% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā projektu apjomīgumu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma paredzamā kopsumma atsevišķu plānoto darbību īstenošanai svārstās indikatīvi no 0,2 – 5 milj. euro) un būvniecības procesa sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētās izmaksas – optimāli 5% apmērā. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās;
9) pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli;
10) projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneris, otrajā atlases kārtā – finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem;
11) izmaksas, kas saskaņā ar noteikumu projektu nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta;
12) projektu ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) izmaksas;
13) projekta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām un ir veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. oktobrim.
4.2.1.6. pasākuma pirmās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek mainīta pieeja no 23 projektu iesniedzējiem abās atlases kārtās kopā uz vienu projekta iesniedzēju un vienu projekta iesniegumu pirmajā un trešajā atlases kārtā.
Galvenie ieguvumi šādai pieejai; būtiski samazināts administratīvais slogs un laiks projektu iesniegumu sagatavošanai, vērtēšanai, līgumu slēgšanai un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un izskatīšanai (23 projekta iesniegumu vērtēšanas un 23 vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas vietā divi projektu iesniegumi un divu vienošanās par projekta īstenošanu slēgšana un to uzraudzība); 2) konsolidēti, praktiskā pieredzē balstīti, projekta vadības un īstenošanas personāla resursi; 3) plānoto, savstarpēji saderīgo, darbību sinerģija un dubultfinansēšanas riska vadīšana; 4) koordinēta iepirkumu procedūru vadība, kad finansējuma saņēmējs darbojas kā centralizēto iepirkumu institūcija, kurš iepērk preces un pakalpojumus vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai sadarbības partnera vajadzībām u.c.
4.2.1.6. pasākumam ir būtiska ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu (n+3) minimālā mērķa izpildei, lai nezaudētu ES fondu „piešķīrumu”, tāpēc vienošanās par projekta īstenošanu jābūt noslēgtai ne vēlāk kā 2024. gada otrā ceturksnī. Tāpēc Ministru kabineta sēdes protokollēmumā iekļauts nosacījums IZM, KM un IeM, ka lēmums par finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim atbalstītajām darbībām un tām plānoto indikatīvo finansējuma apmēru jāpieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc šī noteikumu projekta spēkā stāšanās.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos.
Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesamība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumā obligāti ietver atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046[8] 61. pantu. Ievērojot projekta īstenošanas specifiku, apliecinājumā ietver atsauci arī uz likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām un iepirkumus regulējošiem tiesību aktiem.
Finansējuma saņēmējs paredz šādu prasību ievērošanu projekta iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā:
1) būvprojekta izstrādes laikā tiek nodrošināts, ka būvprojekta izstrāde tiek veikta atbilstoši būvniecībai pieejamajam izmaksu apjomam, tostarp analizējot materiālu, ēku/telpu tehnoloģiskos un funkcionālos risinājumus;
2) būvprojekts tiek izstrādāts vairākās kārtās, nosakot prioritāru darbu veikšanas secību, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu;
3) būvdarbu iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot profesionālās izglītības iestādes stratēģijā plānoto projekta mērķu sasniegšanu;
4) būvdarbu līgumā tiek iekļauti preventīvi pasākumi izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai, tostarp publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļaujot būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus projektam pieejamā finansējuma ietvaros.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, ja attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un zaļus publiskos iepirkumus. Projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus pakalpojuma nodrošināšanai, priekšrocība tiks dota sociālajam uzņēmumam, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.
Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30% no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas noteikumu projekta 26.7.3. apakšpunktā minētās ēkas pārbūves izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnerim, otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
Profesionālās izglītības iestāžu modernizācijas projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852[9] 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principam „Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Īstenojot noteikumu projekta 26. punktā minētās atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un, ciktāl tas ir attiecināms, šo atbalstāmo darbību īstenošanai tehniskās specifikācijas prasībās iekļauj informāciju, kas pamato, ka paredzētie risinājumi ir videi draudzīgi un energoefektīvi un atbalsta horizontālā principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē mērķu ievērošanu:
1. Klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas siltumnīcas gāzes (SEG) emisijas:
a) projektu ietvaros tiks nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Veicot iepirkuma procedūru, projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353[10], tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu;
b) projektu ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot „zaļās” zonas ierīkošanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo atpūtas un/vai mācību vajadzībām, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu;
c) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu „Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” prioritāri atbalsts tiek noteikts esošo profesionālās izglītības iestāžu ēku atjaunošanas vai pārbūves būvdarbiem. Atbalstāmi ir energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas paredz enerģijas ietaupījumu vai pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksu efektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu.
2. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem.
Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, tiks atbalstīti ēku būvniecības projektos iekļautie telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”” noteikto, un to kontrolē būvuzraugs.
3. Ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim.
Projektu iesniedzējiem jāizvērtē tādu risinājumu ieviešanu un ūdens resursu lietošanu, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā[11] u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības atbilstoši plānotajiem pasākumiem, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
4. Aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 „Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un Ministru kabineta noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
5. Piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu pieaugumu piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī vai zemē:
a) projektu iesniedzēji un sadarbības partneri, izvēloties veikt ieguldījumus infrastruktūrā, tai skaitā būvniecībā vai teritoriju labiekārtošanā, tiks aicināti izvērtēt tādu infrastruktūras uzlabošanas attīstības risinājumu pielietošanu, kas novērstu piesārņojuma rašanos. 4.2.1.6. pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos. Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi;
b) 4.2.1.6. pasākuma ietvaros būs iespējams saņemt atbalstu teritorijas labiekārtošanas darbiem, piemēram, koku stādīšanai, apzaļumošanai, ko projektā varēs iekļaut, paredzot „zaļās” zonas ierīkošanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo atpūtas un/vai mācību vajadzībām;
c) nav paredzams, ka 4.2.1.6. pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, noteikumu projekta ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības;
d) būvniecības procesā ietekmi plānots mazināt, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu – tiks ievēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem saskaņā ar prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību. Infrastruktūras attīstības vai būvniecības procesa laikā tiks veikti nacionālā likumdošanā paredzētie pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai.
6. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturēt spējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam. Esošu ēku pārbūve vai jaunu profesionālās izglītības iestāžu ēku būvniecība netiek plānota īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli. Ja pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnerim un otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam noteikumu projekta 26.7.5. apakšpunktā minētās elektrības pieslēguma pārbūves vai jaunas būvniecības izmaksas kompensē sadales sistēmas operators, pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneris un otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā atmaksā sadarbības iestādei attiecīgo izmaksu kompensācijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma daļu.
4.2.1.6. pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā ir sadarbības partnera, otrajā atlases kārtā – finansējuma saņēmēja īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnera, otrajā atlases kārtā – finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā, vai arī pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partnerim, otrajā atlases kārtā – finansējuma saņēmējam uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz vēl piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, un tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
4.2.1.6. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, pirmajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneris un otrajā atlases kārtā finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus.
Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Ieņēmumus, ja tādi rodas no projekta ietvaros radītās infrastruktūras izmantošanas, pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris, otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējs iegulda profesionālās izglītības iestādes izglītības procesa nodrošināšanai.
Sadarbības iestāde reizi gadā projekta īstenošanas laikā un projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību noteikumu projekta 50. un 51. punkta nosacījumiem atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātai metodikai, kas sevī ietver arī papildpakalpojumu kontroli. Metodikai jābūt apstiprinātai pirms projektu iesniegumu atlases izsludināšanas.
Pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partnerim, otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējam ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu.
Noteikumu projekta ietvaros projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014[12], ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam „15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Šajos noteikumos paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās.
Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms):
1. Uzkrāj datus par projekta ietekmi uz noteikumu projekta 7. punktā minētajiem rādītājiem.
2. Uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem: vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana, tai skaitā:
2.1. objektu skaitu, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
2.2. vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāts (iegūtais punktu skaits) atbilst Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
2.3. konsultatīva rakstura pasākumu par būvētās vides piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas būvprojekta izstrādes un pabeigšanas posmā) skaits;
2.4. „klimatdrošināšana”;
2.5. „energoefektivitāte pirmajā vietā”;
2.6. „nenodarīt būtisku kaitējumu”.
3. Sniedz sadarbības iestādei informāciju par noteikumu projekta 57.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par noteikumu projekta 7. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām.
4. Nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt noteikumu projekta 2. punktā minētā mērķa un noteikumu projekta 7. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
Pirmajā un ceturtajā atlases kārtā projektu plānots īstenot sinerģijā ar:
1) 2.1.1.5.pasākumu „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”[13];
2) 4.2.1.5.pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”[14] ;
3) 2.3.2.3.i. investīcijām „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”[15] ;
Otrajā atlases kārtā projektus plānots īstenot sinerģijā ar:
1) 4.2.1.5.pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”;
2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena „Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.4.i. investīcijām „Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, tai skaitā vēsturiskajās ēkās”.
Trešās atlases kārtas ietvaros projektu plānots īstenot sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases projekta „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta”[16] ieguldījumiem.
[1] Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.934 „Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/253757-valsts-izglitibas-attistibas-agenturas-nolikums
[2] Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķis „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu"
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula (ES) Nr.1303/2013 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regula (ES) Nr.1303/2013) Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R1303
[4] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdes apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmums (prot. Nr.15 33.§)
[5]Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmums „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[6] Ministru kabineta 2024. gada 9.janvāra sēdes protokollēmums “Informatīvais ziņojums "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012 "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros" pilnu pabeigtību"” (prot. Nr. 1 81 §) (turpmāk - Ministru kabineta 2024. gada 9.janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 1 81 §))
[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/LSU/?uri=CELEX:32021R1060
[8] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr.2018/1046). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1046/oj/?locale=LV
[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32020R0852
[10] Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 „Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/291867
[11] Ūdens apsaimniekošanas likums. https://likumi.lv/ta/id/66885
[12] Noteikumu projekta ietvaros projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk - Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā Regula (ES) Nr. 480/2014). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2014/480/oj/?locale=LV
[13] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. –2027. gadam - 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” 2.1.1.5.pasākums „Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā”
[14] 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.5.pasākums „Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vispārējās izglītības pakāpē”
[15] Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.reformas „Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.3.i. investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340881
[16] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma „Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” trešās projektu iesniegumu atlases projekts „Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finansējuma piešķīruma apmēra iespējas profesionālās izglītības iestāžu Attīstības un investīciju stratēģiju investīciju plānos ietvertām vajadzībām tika vērtētas pēc visu profesionālās izglītības iestāžu investīciju vajadzību apzināšanas un balstoties uz kopējām profesionālās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un tam pieejamiem resursiem dažādās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātēs un specifiskā atbalsta mērķos.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalsts par kopējo attiecināmo finansējumu 47.7 milj. euro apmērā plānots profesionālās izglītības iestādēm, kas saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā[1] un Izglītības likumā[2] noteikto, īsteno profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, kā arī īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas un ir valsts izglītības sistēmas sastāvdaļa, valsts uzraudzīta un pamatā valsts finansēta. Saskaņā ar Izglītības likuma 59. pantu šīs profesionālās izglītības iestādes finansē to dibinātāji, tostarp saskaņā ar Izglītības likuma 29. pantu nodrošina profesionālās izglītības iestāžu nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus. 18 no 20 IZM profesionālās izglītības iestādēm un abās KM profesionālās izglītības iestādēs, kurās plānoti 4.2.1.6.pasākuma ieguldījumi, ES fondu 2007. – 2013. gada un 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir veikti būtiski ieguldījumi mācību un koplietošanas infrastruktūrā, kā arī tiem ir veikta izmaksu ieguvumu analīze. Ir konstatēts, ka, pat ja pieņem, ka profesionālās izglītības iestādei pieļautais papildinošas saimnieciskās darbības apjoms varētu būt nosacītie ieņēmumi no projekta ietvaros modernizētās infrastruktūras, tie nenosedz projektos veikto investīciju izmaksas un visos gadījumos finanšu analīzes rādītājs ir bijis mazāks par 0.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka profesionālās izglītības iestādes negūst neto ieņēmumus, kā arī nemainās līdzfinansējuma likme un maksimālā summa atbalstam no ES fondiem saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, neizpildās Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013[3] 61. panta nosacījumi, ko piemēro darbībām, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.
Pirms nozares ministrijas lēmuma pieņemšanas par profesionālās izglītības iestādei 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalstāmām darbībām un tām pieejamo finansējumu, izmantojot sadarbības iestādes izstrādāto izmaksu ieguvumu analīzes aprēķinu modeli un tā aizpildīšanas metodiku[4], IZM sadarbībā ar KM un IeM ir veikusi 4.2.1.6.pasākuma investīciju lietderīguma novērtējumu atlases kārtu ietvaros.
Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīcijas 4.2.1.6. pasākumā plānotajā apjomā ir lietderīgas un sabiedrības sociālekonomiskie ieguvumi (ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV), ekonomiskā ienesīguma norma (ERR), ieguvumu/izmaksu attiecība) – ir lielāki par izmaksām. Tai skaitā ieguvumu/izmaksu attiecība, jeb, katrs ieguldītais euro pirmās atlases kārtas ietvaros nesīs atdevi 56.23 euro apmērā, otrās atlases kārtas ietvaros – 18.45 euro apmērā, trešās atlases kārtas ietvaros – 38.58 euro apmērā.
Vidējās izmaksas uz vienu pirmās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību (izglītojamo) ir 7 052 euro, uz otrās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību – 15 818 euro, uz trešās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību – 10 246 euro.
Novērtējuma pieņēmumu izstrādē tika izmantoti profesionālās izglītības 2020.gada absolventu monitoringa dati[5], tai skaitā dati par absolventu nodarbinātību gadu pēc absolvēšanas, saskaņā ar ko no kopēja absolventu skaita – 6 392 absolventiem darba tirgu iesaistījās 64,47% absolventu, tai skaitā absolventi, kas nodibinājuši uzņēmumus – 2,8%, absolventi, kuriem pieder daļas kapitāldaļas uzņēmumos – 2,3%, nodarbināti un studē – 13,91%. Ekonomiski neaktīvi ir 35.53% absolventu, tai skaitā arī bezdarbnieki ir 5,6 %, audzēkņi ar uzturēšanās atļaujām vai emigrējuši kopā 2,56%, absolventi, par kuru nodarbinātību ziņu nav.
2022.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) 2022.gadā faktiskajās cenās – 39,1 miljards euro) uz vienu nodarbināto faktiskajās cenās bija 44 273 euro gadā[6].
Tiek pieņemts, ka IKP pienesumu viena gada laikā no IKP uz vienu nodarbināto gadā nodrošinās 85% no izglītojamiem, kuri būs izmantojuši 4.2.1.6.pasākuma ietvaros modernizēto mācību infrastruktūru, tai skaitā pirmās atlases kārtas ietvaros 3 069 no 3 611 izglītojamiem, otrās atlases kārtas ietvaros 468 no 550 izglītojamiem un trešās kārtas ietvaros 746 no 878 izglītojamiem. Ņemot vērā, ka ieguldījumi 4.2.1.6.pasākuma ietvaros plānoti tautsaimniecībā pieprasītās izglītības programmās, iesaistīšanās darba tirgū paredzama procentuāli lielāka kā vidēji pēc profesionālās izglītības 2020.gada absolventu monitoringa datiem.
Tiek pieņemts arī, ka absolvents, kurš sekmīgi iesaistīsies darba tirgū, viena gada laikā veidos IKP pienesumu 85% apmērā no vidējā IKP ieguldījuma uz vienu nodarbināto gadā: 44 273 euro x 85% = 37 632 euro gadā, ņemot vērā to, ka vidējā IKP uz vienu nodarbināto gadā rādītājs ietver arī nodarbinātos ar augstāko izglītību, kuri statistiski pelna vairāk. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem[7], 2022.gadā mēneša vidējais bruto atalgojums IT un finanšu sektorā bija no 2230 euro līdz 2437 euro mēnesī, apstrādes rūpniecībā 1309 euro, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā 1678 euro, bet ēdināšanas un izmitināšanas nozarē 843 euro līdz 1089 euro.
Detalizēti pirmās, otrās un trešās atlases kārtas investīciju lietderīguma novērtējumi ir pievienoti anotācijai pielikumos:
Datnes: 1_piel_23-TA-1936_IZM_IIA; 2_piel_23-TA-1936_KM_IIA; 3_piel_23-TA-1936_NVA_IIA.
[1] https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums
[2] https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (2013.gada 17.decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013.gada 17.decembris ; (Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R1303
[4] https://www.cfla.gov.lv/lv/izmaksu-un-ieguvumu-analize
[5] Datu kopas par 2018., 2019. un 2020.gada absolventiem ir publicētas Latvijas atvērto datu portālā (data.gov.lv) xls un csv formātos, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.
[6] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2411-iekszemes-kopprodukts-un-bruto-pievienota-vertiba?themeCode=IK
[7] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka profesionālās izglītības iestādes negūst neto ieņēmumus, kā arī nemainās līdzfinansējuma likme un maksimālā summa atbalstam no ES fondiem saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, neizpildās Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013[3] 61. panta nosacījumi, ko piemēro darbībām, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.
Pirms nozares ministrijas lēmuma pieņemšanas par profesionālās izglītības iestādei 4.2.1.6.pasākuma ietvaros atbalstāmām darbībām un tām pieejamo finansējumu, izmantojot sadarbības iestādes izstrādāto izmaksu ieguvumu analīzes aprēķinu modeli un tā aizpildīšanas metodiku[4], IZM sadarbībā ar KM un IeM ir veikusi 4.2.1.6.pasākuma investīciju lietderīguma novērtējumu atlases kārtu ietvaros.
Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīcijas 4.2.1.6. pasākumā plānotajā apjomā ir lietderīgas un sabiedrības sociālekonomiskie ieguvumi (ekonomiskā neto pašreizējā vērtība (ENPV), ekonomiskā ienesīguma norma (ERR), ieguvumu/izmaksu attiecība) – ir lielāki par izmaksām. Tai skaitā ieguvumu/izmaksu attiecība, jeb, katrs ieguldītais euro pirmās atlases kārtas ietvaros nesīs atdevi 56.23 euro apmērā, otrās atlases kārtas ietvaros – 18.45 euro apmērā, trešās atlases kārtas ietvaros – 38.58 euro apmērā.
Vidējās izmaksas uz vienu pirmās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību (izglītojamo) ir 7 052 euro, uz otrās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību – 15 818 euro, uz trešās atlases kārtas iznākuma rādītāja vienību – 10 246 euro.
Novērtējuma pieņēmumu izstrādē tika izmantoti profesionālās izglītības 2020.gada absolventu monitoringa dati[5], tai skaitā dati par absolventu nodarbinātību gadu pēc absolvēšanas, saskaņā ar ko no kopēja absolventu skaita – 6 392 absolventiem darba tirgu iesaistījās 64,47% absolventu, tai skaitā absolventi, kas nodibinājuši uzņēmumus – 2,8%, absolventi, kuriem pieder daļas kapitāldaļas uzņēmumos – 2,3%, nodarbināti un studē – 13,91%. Ekonomiski neaktīvi ir 35.53% absolventu, tai skaitā arī bezdarbnieki ir 5,6 %, audzēkņi ar uzturēšanās atļaujām vai emigrējuši kopā 2,56%, absolventi, par kuru nodarbinātību ziņu nav.
2022.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) 2022.gadā faktiskajās cenās – 39,1 miljards euro) uz vienu nodarbināto faktiskajās cenās bija 44 273 euro gadā[6].
Tiek pieņemts, ka IKP pienesumu viena gada laikā no IKP uz vienu nodarbināto gadā nodrošinās 85% no izglītojamiem, kuri būs izmantojuši 4.2.1.6.pasākuma ietvaros modernizēto mācību infrastruktūru, tai skaitā pirmās atlases kārtas ietvaros 3 069 no 3 611 izglītojamiem, otrās atlases kārtas ietvaros 468 no 550 izglītojamiem un trešās kārtas ietvaros 746 no 878 izglītojamiem. Ņemot vērā, ka ieguldījumi 4.2.1.6.pasākuma ietvaros plānoti tautsaimniecībā pieprasītās izglītības programmās, iesaistīšanās darba tirgū paredzama procentuāli lielāka kā vidēji pēc profesionālās izglītības 2020.gada absolventu monitoringa datiem.
Tiek pieņemts arī, ka absolvents, kurš sekmīgi iesaistīsies darba tirgū, viena gada laikā veidos IKP pienesumu 85% apmērā no vidējā IKP ieguldījuma uz vienu nodarbināto gadā: 44 273 euro x 85% = 37 632 euro gadā, ņemot vērā to, ka vidējā IKP uz vienu nodarbināto gadā rādītājs ietver arī nodarbinātos ar augstāko izglītību, kuri statistiski pelna vairāk. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem[7], 2022.gadā mēneša vidējais bruto atalgojums IT un finanšu sektorā bija no 2230 euro līdz 2437 euro mēnesī, apstrādes rūpniecībā 1309 euro, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas sektorā 1678 euro, bet ēdināšanas un izmitināšanas nozarē 843 euro līdz 1089 euro.
Detalizēti pirmās, otrās un trešās atlases kārtas investīciju lietderīguma novērtējumi ir pievienoti anotācijai pielikumos:
Datnes: 1_piel_23-TA-1936_IZM_IIA; 2_piel_23-TA-1936_KM_IIA; 3_piel_23-TA-1936_NVA_IIA.
[1] https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums
[2] https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (2013.gada 17.decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013.gada 17.decembris ; (Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R1303
[4] https://www.cfla.gov.lv/lv/izmaksu-un-ieguvumu-analize
[5] Datu kopas par 2018., 2019. un 2020.gada absolventiem ir publicētas Latvijas atvērto datu portālā (data.gov.lv) xls un csv formātos, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību.
[6] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2411-iekszemes-kopprodukts-un-bruto-pievienota-vertiba?themeCode=IK
[7] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV030/
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Specifiska priekšizpēte veikta tikai noteikumu projekta 17.2. apakšpunktā nosauktajam sadarbības partnerim – Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai 2021. gada Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības finanšu instrumenta projekta „Priekšizpēte par labākās prakses veicināšanu un kapacitātes palielināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā” ECHO/SUB/2020/TRACK1/831688 ietvaros.
Apraksts
Lai nodrošinātu pārdomātu un efektīvu Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas attīstību, tika veikta priekšizpēte Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas apmācību kompleksa izveidei. Uz tā pamata tika piesaistītas investīcijas Iekšējā drošības fonda ietvaros, kur 2014. – 2020. gada plānošanas periodā tika izveidots CBRNE un cilvēku izraisīto katastrofu glābšanas darbu mācību poligons, 2021. – 2027. gada plānošanas periodā tiek plānota mācību poligona aprīkošana.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie, pedagogi.
Ietekmes apraksts
Tiks uzlabota profesionālās izglītības iestāžu mācību vide un infrastruktūra, kā arī pilnveidots materiāltehniskais nodrošinājums, tostarp mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums.
Juridiskās personas
- Pasākuma ietvaros atbalstītas profesionālās izglītības iestādes.
Ietekmes apraksts
Tiks uzlabota profesionālās izglītības iestāžu mācību vide un infrastruktūra, kā arī pilnveidots materiāltehniskais nodrošinājums, tostarp mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamais aprīkojums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo 4.2.1.6. pasākuma īstenošana sekmēs modernas mācību vides izveidošanu un nepieciešamo prasmju apguvi mācību procesā, kas kopumā pozitīvi ietekmēs izglītojamo mācību rezultātus, iesaisti darba tirgū un profesionālo pieredzi, atstājot arī pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības uzņēmumiem, iestādēm, kas iegūs profesionālus darbiniekus pēc šo izglītības iestāžu absolvēšanas.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme uz nozaru konkurētspēju, jo tautsaimniecības uzņēmumi, iestādes iegūs kvalificētus darbiniekus, kas būs ieguvuši izglītību mūsdienu prasībām atbilstošā mācību infrastruktūrā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Jaunieši, kas būs ieguvuši izglītību mūsdienu prasībām atbilstošā mācību infrastruktūrā, nākotnē varēs būt kvalificētāks darbaspēks vai paši kļūt par uzņēmējiem, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības vidi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Izglītotāki un motivētāki jaunieši var sniegt ieguldījumu mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā. Turklāt 4.2.1.6.pasākuma ietvaros paredzēti ieguldījumi arī tādās izglītības iestādēs, kurās ir liels izglītības programmu īpatsvars, kas raksturīgas tieši mazo uzņēmumu veidošanā.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem apgūstot aktuālās prasmes nozarē, tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū, kas veicinās izglītojamo profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmīgu iekārtošanos darba tirgū.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
4 846 113
0
8 457 007
0
9 370 280
9 691 555
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
4 846 113
0
8 457 007
0
9 370 280
9 691 555
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 701 309
0
9 949 420
0
11 023 860
11 401 830
2.1. valsts pamatbudžets
0
5 701 309
0
9 949 420
0
11 023 860
11 401 830
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-855 196
0
-1 492 413
0
-1 653 580
-1 710 275
3.1. valsts pamatbudžets
0
-855 196
0
-1 492 413
0
-1 653 580
-1 710 275
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-855 196
-1 492 413
-1 653 580
-1 710 275
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 40 202 926 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 34 172 485 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 6 030 441 euro apmērā.
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 47 731 370 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 7 528 444 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 40 571 663 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 6 399 178 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 7 159 707 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 129 266 euro).
Saskaņā ar Ministru kabinetā iepriekš pieņemtiem lēmumiem, izdevumi pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros veikti jau 2023.gadā:
- 1.atlases kārtas projektu ātrākai uzsākšanai izlietots finansējums 24 745 euro apmērā;
- ceturtās atlases kārtas 8.1.3. SAM posmoto projektu īstenošanas nodrošināšanai izlietots finansējums 542 589 euro apmērā (informācija par Ministru kabineta lēmumiem sadaļā “Cita informācija”).
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izmantoto finansējumu.
Nepieciešamais finansējums 4.2.1.6. pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai (turpmāk – 80.00.00 programma).
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 47 731 370 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 7 528 444 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 40 571 663 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 6 399 178 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 7 159 707 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 129 266 euro).
Saskaņā ar Ministru kabinetā iepriekš pieņemtiem lēmumiem, izdevumi pirmās un ceturtās atlases kārtas ietvaros veikti jau 2023.gadā:
- 1.atlases kārtas projektu ātrākai uzsākšanai izlietots finansējums 24 745 euro apmērā;
- ceturtās atlases kārtas 8.1.3. SAM posmoto projektu īstenošanas nodrošināšanai izlietots finansējums 542 589 euro apmērā (informācija par Ministru kabineta lēmumiem sadaļā “Cita informācija”).
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izmantoto finansējumu.
Nepieciešamais finansējums 4.2.1.6. pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai (turpmāk – 80.00.00 programma).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
1. Līdz noteikumu projekta saskaņošanas procesa uzsākšanai, lai nodrošinātu 8.1.3. SAM projektu sekmīgu pabeigšanu, funkcionalitātes un mērķu sasniegšanu gadījumos, kad tā nav iespējama līdz 2023. gada 31. decembrim un veicinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu Eiropas Komisijai pieprasāmo izdevumu minimālā mērķa izpildei, Ministru kabinets ir pieņēmis vairākus lēmumus par 4.2.1.6 pasākuma projektu darbību ātrāku uzsākšanu:
1.1. Pirmās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs ir uzsācis darbu pie Rīgas Stila un modes tehnikuma administratīvā korpusa un 2 mācību korpusu atjaunošanas darbu/energoefektivitātes paaugstināšanas darbu ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A un Ūdeļu ielā 22B darbības īstenošanas.[1] No 2023.gadam piešķirtā finansējuma izmantots 24 745 euro;
1.2. Ceturtās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs turpina darbu pie Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā pārbūves par tehnoloģiju centru un aprīkošanas ar izglītības programmām nepieciešamajām mēbelēm, iekārtām un aprīkojumu[2], kas tika aizsāktas projekta Nr. 8.1.3.0/16/I/016[3] ietvaros. No 2023.gadam piešķirtā finansējuma izmantots 542 589 euro;
1.3. Ceturtās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs turpina darbu pie Rīgas Stila un modes tehnikuma dienesta viesnīcas Ūdeļu ielā 26, Rīgā, pārbūves darbiem[4], kas tika aizsākti projekta Nr. 8.1.3.0/20/I/001[5] ietvaros;
1.4. Ceturtās kārtas ietvaros VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs turpina darbu pie Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas Augusta Deglava ielā 41 B, Rīgā pārbūves darbiem[6], kas tika aizsākti augstas gatavības projekta un SAM 8.1.3. projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012[7] ietvaros.
2. Ar noteikumu projekta protokollēmumu paredzēts noteikt, ka 2024.gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi 4.2.1.6. pasākuma pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtu īstenošanas uzsākšanai nepieciešamo finansējumu līdz 6 482 927 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 5 510 487 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 972 440 euro) attiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tai skaitā:
2.1. pirmajā atlases kārtā VIAA kā 4.2.1.6. pasākuma pirmās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 2 163 966 euro, lai nodrošinātu 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrāku uzsākšanu, tai skaitā projekta vadības darbību uzsākšanu, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu, plānoto izglītības programmām nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegāde, kā arī, lai turpinātu darbu pie iepriekš minētā Rīgas Stila un modes tehnikuma administratīvā korpusa un divu mācību korpusu atjaunošanas darbiem/energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem (ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A, Ūdeļu ielā 22B), tai skaitā projektēšanas darbi, ekspertīze, būvdarbi (tai skaitā avanss līdz 30% no līguma summa un finansējums diviem mēnešiem par plānotām būvdarbu izpildēm), būvuzraudzība, autoruzraudzība;
2.2. ceturtajā atlases kārtā VIAA kā 4.2.1.6. pasākuma ceturtās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 1568 500 euro, lai nodrošinātu 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrāku uzsākšanu tai skaitā projekta vadības darbību uzsākšanu, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu, kā arī, lai turpinātu darbu pie iepriekš minētās Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā pārbūves par tehnoloģiju centru (tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība un ekspertīze) un aprīkošanas ar izglītības programmām nepieciešamajām mēbelēm, iekārtām un aprīkojumu līdz 957 596 euro apmērā, Rīgas Stila un modes tehnikuma dienesta viesnīcas Ūdeļu ielā 26, Rīgā, pārbūves darbiem (tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība un ekspertīze) līdz 610 904 euro apmērā;
2.3. otrajā atlases kārtā:
2.3.1. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” kā 4.2.1.6. pasākuma otrās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 2 700 461 euro (tai skaitā 2024.gada I-II cet. projektēšanas darbiem, III-IV cet. projektēšanai un būvdarbiem un projekta personāla izmaksām) ;
2.3.2. MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” kā pasākuma otrās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 50 000 euro apmērā (tai skaitā būvprojekta tehniskās dokumentācijas izstrādei, avansa maksājumam projektēšanas darbiem, projekta personāla izmaksām).
Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 1 81 §) 3.punktā VIAA kā plānotajam finansējuma saņēmējam ir noteikts finansējums 2024. gadam 1 077 322 euro apmērā un 2025. gadam 1 383 047 euro apmērā lai turpinātu darbu pie Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas Augusta Deglava ielā 41 B, Rīgā pārbūves.
Līdz ar to, VIAA kā 4.2.1.6. pasākuma ceturtās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam ceturtajā atlases kārtā kopējais nepieciešamais finansējums 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrākai uzsākšanai 2024. gadā kopā indikatīvi ir 2 645 822 euro.
Par aktualitāti zaudējušu atzīstams Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra protokollēmuma „Noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” īstenošanas noteikumi”” (prot. Nr.58 52. §) (turpmāk – MK 2023. gada 21. novembra protokollēmums) 3. punkts, ņemot vērā, ka 2023. gadā projekta Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” darbību posmošanai un ātrākai uzsākšanai 4.2.1.6. pasākuma ietvaros piešķirts un izlietots finansējums 542 589 EUR apmērā un Rīgas Stila un modes tehnikumam 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanas ātrākai uzsākšanai piešķirts un izlietots finansējums 24 745 EUR apmērā.
Lai arī noteikumu projekts nosaka finansējuma saņēmēja atbildību par finansējuma izlietošanu atbilstoši šajā noteikumu projektā plānotajam mērķim, IZM, ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.1.6. pasākuma projektu darbību uzsākšanai pirms projektu iesniegumu apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas, nav iespējams attiecināt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Riska varbūtība ir zema, 4.2.1.6.pasākuma projektu atlase tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā. Visu atlases kārtu ietvaros projektu īstenošanas nodrošināšanai plānota profesionālas projekta personāla komandas iesaiste, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Risku mazinās ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā Sadarbības iestādes piemērotais “konsultē vispirms” princips projektu iesniegumu atlases posmā;
līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.6. pasākuma noteikumu projekts precīzi nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotie posmotie projekti, atlasīti 8.1.3.SAM atbalsta saņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1303/2013, ir uzsākti pirms 2022. gada 29. jūnija, darbību nepārtrauktībai ir nepieciešamā „posmošana” atbilstot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060 118 a. pantam, u.c. prasībām, tai skaitā atbilst prasībai par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas perioda izslēgšanas kritēriju un sankciju nosacījumu neesamībai [8]. Visas minētās prasības validētas anotācijas sadaļas „Cita informācija” 1.punktā norādīto informatīvo ziņojumu saskaņošanas procesā;
noteikumu projekta saskaņošanas procesā tiek saņemti konceptuāli iebildumi par atbalstāmajām darbībām, kā rezultātā noteikumu projektā noteiktās un iepriekš sadaļas „Cita informācija” 1.punktā minētajos informatīvajos ziņojumos paredzētās atbalstāmās darbības netiek noteiktas kā atbalstāmās. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.6.pasākumā iesaistītās nozaru ministrijas priekšlikumus atbalstāmo darbību tvērumam noteica balstoties uz profesionālās izglītības iestāžu Attīstības un investīciju stratēģiju investīciju plānos ietvertām vajadzībām, vērtēja pēc visu profesionālās izglītības iestāžu investīciju vajadzību apzināšanas un balstoties uz kopējām profesionālās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un tam pieejamiem resursiem dažādās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātēs un specifiskā atbalsta mērķos.
Bet iesaistītās nozaru ministrijas, projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji sekos līdzi noteikumu projekta saskaņošanas procesam, kā arī projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji tiks nekavējoties informēti, ja par kādu no noteikumu projektā iekļautajām atbalstāmajām darbībām tiks saņemti konceptuāli iebildumi.
Ņemot vērā, ka pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris un otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, tad projekta līdzekļu izlietošanas, bet mērķu nesasniegšanas gadījumā, tiks veiktas darbības, lai novērstu zaudējumus valsts budžetam. Piemēram, tiks lemts par profesionālās izglītības iestādei tās budžeta ietvaros pieejamā finansējuma novirzīšanu plānoto darbību pabeigšanai. Ja šis risinājums nebūs pietiekams, tiks vērtētas iespējas šo jautājumu risināt resora budžeta ietvaros. Kā pēdējais risinājums būs – informēt Ministru kabinetu, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, sniedzot detalizētu aprakstu par radušos situāciju un nepieciešamību piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu plānoto darbību pabeigšanai.
[1] Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmums „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[2] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdē apstiprinā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmumā (prot. Nr.15 33.§) un noteiktā finansējuma sadalījums pa gadiem precizēts ar Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmuma „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[3] Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros”
[4] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdē apstiprinā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmumā (prot. Nr.15 33.§) un noteiktā finansējuma sadalījums pa gadiem precizēts ar Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmuma „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[5] Rīgas Stila un modes tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001 „Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Stila un modes tehnikums” modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”.
[6] Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 1 81 §)
[7] Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012 „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”
[8] Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums. https://likumi.lv/ta/id/331743
1.1. Pirmās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs ir uzsācis darbu pie Rīgas Stila un modes tehnikuma administratīvā korpusa un 2 mācību korpusu atjaunošanas darbu/energoefektivitātes paaugstināšanas darbu ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A un Ūdeļu ielā 22B darbības īstenošanas.[1] No 2023.gadam piešķirtā finansējuma izmantots 24 745 euro;
1.2. Ceturtās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs turpina darbu pie Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā pārbūves par tehnoloģiju centru un aprīkošanas ar izglītības programmām nepieciešamajām mēbelēm, iekārtām un aprīkojumu[2], kas tika aizsāktas projekta Nr. 8.1.3.0/16/I/016[3] ietvaros. No 2023.gadam piešķirtā finansējuma izmantots 542 589 euro;
1.3. Ceturtās kārtas ietvaros, VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs turpina darbu pie Rīgas Stila un modes tehnikuma dienesta viesnīcas Ūdeļu ielā 26, Rīgā, pārbūves darbiem[4], kas tika aizsākti projekta Nr. 8.1.3.0/20/I/001[5] ietvaros;
1.4. Ceturtās kārtas ietvaros VIAA kā plānotais finansējuma saņēmējs turpina darbu pie Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas Augusta Deglava ielā 41 B, Rīgā pārbūves darbiem[6], kas tika aizsākti augstas gatavības projekta un SAM 8.1.3. projekta Nr.8.1.3.0/16/I/012[7] ietvaros.
2. Ar noteikumu projekta protokollēmumu paredzēts noteikt, ka 2024.gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi 4.2.1.6. pasākuma pirmās, otrās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtu īstenošanas uzsākšanai nepieciešamo finansējumu līdz 6 482 927 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 5 510 487 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 972 440 euro) attiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tai skaitā:
2.1. pirmajā atlases kārtā VIAA kā 4.2.1.6. pasākuma pirmās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 2 163 966 euro, lai nodrošinātu 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrāku uzsākšanu, tai skaitā projekta vadības darbību uzsākšanu, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu, plānoto izglītības programmām nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma iegāde, kā arī, lai turpinātu darbu pie iepriekš minētā Rīgas Stila un modes tehnikuma administratīvā korpusa un divu mācību korpusu atjaunošanas darbiem/energoefektivitātes paaugstināšanas darbiem (ēkās Ūdeļu ielā 22, Rīgā, Ūdeļu ielā 22A, Ūdeļu ielā 22B), tai skaitā projektēšanas darbi, ekspertīze, būvdarbi (tai skaitā avanss līdz 30% no līguma summa un finansējums diviem mēnešiem par plānotām būvdarbu izpildēm), būvuzraudzība, autoruzraudzība;
2.2. ceturtajā atlases kārtā VIAA kā 4.2.1.6. pasākuma ceturtās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 1568 500 euro, lai nodrošinātu 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrāku uzsākšanu tai skaitā projekta vadības darbību uzsākšanu, plānotās iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu, kā arī, lai turpinātu darbu pie iepriekš minētās Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēkas Kalpaka ielā 1, Kuldīgā pārbūves par tehnoloģiju centru (tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība un ekspertīze) un aprīkošanas ar izglītības programmām nepieciešamajām mēbelēm, iekārtām un aprīkojumu līdz 957 596 euro apmērā, Rīgas Stila un modes tehnikuma dienesta viesnīcas Ūdeļu ielā 26, Rīgā, pārbūves darbiem (tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība un ekspertīze) līdz 610 904 euro apmērā;
2.3. otrajā atlases kārtā:
2.3.1. MIKC „Nacionālā Mākslu vidusskola” kā 4.2.1.6. pasākuma otrās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 2 700 461 euro (tai skaitā 2024.gada I-II cet. projektēšanas darbiem, III-IV cet. projektēšanai un būvdarbiem un projekta personāla izmaksām) ;
2.3.2. MIKC „Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” kā pasākuma otrās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam 2024. gadā līdz 50 000 euro apmērā (tai skaitā būvprojekta tehniskās dokumentācijas izstrādei, avansa maksājumam projektēšanas darbiem, projekta personāla izmaksām).
Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 1 81 §) 3.punktā VIAA kā plānotajam finansējuma saņēmējam ir noteikts finansējums 2024. gadam 1 077 322 euro apmērā un 2025. gadam 1 383 047 euro apmērā lai turpinātu darbu pie Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma dienesta viesnīcas ēkas Augusta Deglava ielā 41 B, Rīgā pārbūves.
Līdz ar to, VIAA kā 4.2.1.6. pasākuma ceturtās kārtas plānotajam finansējuma saņēmējam ceturtajā atlases kārtā kopējais nepieciešamais finansējums 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ātrākai uzsākšanai 2024. gadā kopā indikatīvi ir 2 645 822 euro.
Par aktualitāti zaudējušu atzīstams Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra protokollēmuma „Noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” īstenošanas noteikumi”” (prot. Nr.58 52. §) (turpmāk – MK 2023. gada 21. novembra protokollēmums) 3. punkts, ņemot vērā, ka 2023. gadā projekta Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros” darbību posmošanai un ātrākai uzsākšanai 4.2.1.6. pasākuma ietvaros piešķirts un izlietots finansējums 542 589 EUR apmērā un Rīgas Stila un modes tehnikumam 4.2.1.6. pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanas ātrākai uzsākšanai piešķirts un izlietots finansējums 24 745 EUR apmērā.
Lai arī noteikumu projekts nosaka finansējuma saņēmēja atbildību par finansējuma izlietošanu atbilstoši šajā noteikumu projektā plānotajam mērķim, IZM, ir veikusi risku izvērtējumu 4.2.1.6. pasākuma projektu darbību uzsākšanai pirms projektu iesniegumu apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz vienošanās noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas, nav iespējams attiecināt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Riska varbūtība ir zema, 4.2.1.6.pasākuma projektu atlase tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā. Visu atlases kārtu ietvaros projektu īstenošanas nodrošināšanai plānota profesionālas projekta personāla komandas iesaiste, kam ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Risku mazinās ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā Sadarbības iestādes piemērotais “konsultē vispirms” princips projektu iesniegumu atlases posmā;
līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.6. pasākuma noteikumu projekts precīzi nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotie posmotie projekti, atlasīti 8.1.3.SAM atbalsta saņemšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr.1303/2013, ir uzsākti pirms 2022. gada 29. jūnija, darbību nepārtrauktībai ir nepieciešamā „posmošana” atbilstot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060 118 a. pantam, u.c. prasībām, tai skaitā atbilst prasībai par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas perioda izslēgšanas kritēriju un sankciju nosacījumu neesamībai [8]. Visas minētās prasības validētas anotācijas sadaļas „Cita informācija” 1.punktā norādīto informatīvo ziņojumu saskaņošanas procesā;
noteikumu projekta saskaņošanas procesā tiek saņemti konceptuāli iebildumi par atbalstāmajām darbībām, kā rezultātā noteikumu projektā noteiktās un iepriekš sadaļas „Cita informācija” 1.punktā minētajos informatīvajos ziņojumos paredzētās atbalstāmās darbības netiek noteiktas kā atbalstāmās. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.1.6.pasākumā iesaistītās nozaru ministrijas priekšlikumus atbalstāmo darbību tvērumam noteica balstoties uz profesionālās izglītības iestāžu Attīstības un investīciju stratēģiju investīciju plānos ietvertām vajadzībām, vērtēja pēc visu profesionālās izglītības iestāžu investīciju vajadzību apzināšanas un balstoties uz kopējām profesionālās izglītības sistēmas un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām un tam pieejamiem resursiem dažādās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam prioritātēs un specifiskā atbalsta mērķos.
Bet iesaistītās nozaru ministrijas, projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji sekos līdzi noteikumu projekta saskaņošanas procesam, kā arī projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji tiks nekavējoties informēti, ja par kādu no noteikumu projektā iekļautajām atbalstāmajām darbībām tiks saņemti konceptuāli iebildumi.
Ņemot vērā, ka pirmās, trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības partneris un otrās atlases kārtas ietvaros – finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, tad projekta līdzekļu izlietošanas, bet mērķu nesasniegšanas gadījumā, tiks veiktas darbības, lai novērstu zaudējumus valsts budžetam. Piemēram, tiks lemts par profesionālās izglītības iestādei tās budžeta ietvaros pieejamā finansējuma novirzīšanu plānoto darbību pabeigšanai. Ja šis risinājums nebūs pietiekams, tiks vērtētas iespējas šo jautājumu risināt resora budžeta ietvaros. Kā pēdējais risinājums būs – informēt Ministru kabinetu, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, sniedzot detalizētu aprakstu par radušos situāciju un nepieciešamību piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu plānoto darbību pabeigšanai.
[1] Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmums „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[2] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdē apstiprinā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmumā (prot. Nr.15 33.§) un noteiktā finansējuma sadalījums pa gadiem precizēts ar Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmuma „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[3] Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/16/I/016 „Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros”
[4] Ministru kabineta 2023. gada 21. marta sēdē apstiprinā informatīvā ziņojuma "Informatīvais ziņojums „Par Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pilnas pabeigtības nodrošināšanu”” protokollēmumā (prot. Nr.15 33.§) un noteiktā finansējuma sadalījums pa gadiem precizēts ar Ministru kabineta 2023. gada 21.novembra sēdes protokollēmuma „Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 249 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" īstenošanas noteikumi""(prot. Nr.58 52. §)
[5] Rīgas Stila un modes tehnikuma projekts Nr. 8.1.3.0/20/I/001 „Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Stila un modes tehnikums” modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”.
[6] Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokollēmums (prot. Nr. 1 81 §)
[7] Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma projekts Nr.8.1.3.0/16/I/012 „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”
[8] Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums. https://likumi.lv/ta/id/331743
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47.pants
-
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
55.pants
1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
61. pants
1.punkts
-
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks pievienota pēc sabiedriskās apspriešanas procesa uzsākšanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks precizēts pēc sabiedrības līdzdalības procesa noslēgšanās.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Kultūras ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta ietvaros plānoto projektu īstenošanas rezultātā tiks attīstīta valsts dibināto profesionālās izglītības iestāžu mācību vide.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma ietvaros plānota IT risinājumu iegāde mācību satura un procesa digitalizācijai, lai stiprinātu audzēkņu inovācijas, tehnoloģiju un radošuma prasmes.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP2027) iezīmē nepieciešamību stiprināt profesionālās izglītības prestižu, profesionālās izglītības iestādes kā izcilības un inovācijas centrus, attīstīt elastīgu mācību piedāvājumu, tai skaitā modulārās pieejas īstenošanu, sadarbību ar darba devējiem (darba vidē balstītas mācības, nozaru ekspertu padomes), nosakot uzdevumu Nr.167 „ Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu prestiža celšana un pieejamības palielināšana, modernizējot mācību vidi un uzlabojot tās kvalitāti, nodrošinot uzņēmējspēju apguvi, izglītības procesa individualizāciju un darba vidē balstītas mācības, paplašinot sociālā atbalsta programmas, talantu attīstības iniciatīvas, kā arī īstenojot karjeras izglītības atbalsta un stratēģiskās komunikācijas pasākumus sadarbībā ar nozarēm” . NAP2027 indikatīvais investīciju projektu kopums paredz īstenot pasākumu Nr. 417 „Energoefektīva un videi draudzīga profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide[1].
[1]Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) Pierejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
[1]Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) Pierejams: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbalsts ir paredzēts nacionālas nozīmes pasākumu īstenošanai neatkarīgi no reģionu attīstības plānošanas dokumentos noteiktā, plānojot attiecīgās politikas īstenojošās valsts pārvaldes iestādes kā labuma guvējus, kuri īsteno līdzvērtīgas darbības visā Latvijas teritorijā, tostarp arī profesionālās izglītības iestāžu nozares metodiskā darba virsvadību, kas tiek īstenota visā Latvijas teritorijā.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu īstenotājiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
Projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru Kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.
Projektu iesniedzējiem jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma principi un prasības saskaņā ar Ministru Kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākuma ietvaros plānoto projektu īstenošana rada netieši pozitīvu ietekmi, ievērojot, ka daļa no projektiem plānotā finansējuma paredzēta profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas ēku un telpu pārbūvei vai atjaunošanai. Ja projekta ietvaros tiek plānota ēku pārbūve, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Sadarbības partnerim ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas) pēc projekta īstenošanas.
Vienlaikus kā attiecināmas ir noteiktas profesionālās izglītības iestādes teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas, kas var ietvert arī piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, ierīkojot zonas izglītojamo atpūtas vai mācību vajadzībām.
Vienlaikus kā attiecināmas ir noteiktas profesionālās izglītības iestādes teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas, kas var ietvert arī piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, ierīkojot zonas izglītojamo atpūtas vai mācību vajadzībām.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta plānoto projektu īstenošanas rezultātā tiks veicināta profesionālās izglītības kvalitāte, izglītojamo un mācību spēku drošība un labsajūta.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.2.1.6. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanai. Atbalstāmās darbības par profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras un mācību vides uzlabošanu, var tikt veiktas darbības pieejamības nodrošināšanai.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanai. Noteikumu projektā paredzēts, ka sadarbības partneris uzkrāj datus par projekta ietvaros īstenoto darbību ietekmi uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
IZM 4.2.1.6.pasākuma 1.kārtas projekta IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE
2. pielikums
Nosaukums
KM 4.2.1.6.pasākuma 2.kārtas projektu IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE
3. pielikums
Nosaukums
IeM 4.2.1.6.pasākuma 3.kārtas projekta IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE