22-TA-3237: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts pamatojoties uz:
1. Tieslietu ministrijas Vadības komitejas sēdes 2022. gada 28. marta protokola Nr. 10, 5. §, 1. punktu, kas paredz izstrādāt grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL), atsakoties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība.
2. Ģenerālprokuratūra vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību uz to, ka praksē piemērojot Krimināllikuma (turpmāk – KL) normas, kas reglamentē soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, Ģenerālprokuratūra konstatējusi nepieciešamību pilnveidot esošo krimināltiesisko regulējumu. Ģenerālprokuratūras skatījumā KL 50. un 51. pantā ietvertie sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principi rada problēmas normu praktiskajā piemērošanā, apgrūtinot taisnīgu un efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.
1. Tieslietu ministrijas Vadības komitejas sēdes 2022. gada 28. marta protokola Nr. 10, 5. §, 1. punktu, kas paredz izstrādāt grozījumus Krimināllikumā (turpmāk – KL), atsakoties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība.
2. Ģenerālprokuratūra vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību uz to, ka praksē piemērojot Krimināllikuma (turpmāk – KL) normas, kas reglamentē soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, Ģenerālprokuratūra konstatējusi nepieciešamību pilnveidot esošo krimināltiesisko regulējumu. Ģenerālprokuratūras skatījumā KL 50. un 51. pantā ietvertie sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principi rada problēmas normu praktiskajā piemērošanā, apgrūtinot taisnīgu un efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas izstrādāts, lai:
Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.
Atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
Reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Lai kriminālsodu piemērotāji pagūtu iepazīties ar jauno galīgā soda noteikšanas kārtību.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi KL, ar kuriem noteikts, ka probācijas uzraudzību var piemērot kā pamatsodu. Ievērojot minēto, probācijas uzraudzība ir kļuvusi par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai.
KL 50. un 51. pantā ietverta kārtība galīgā soda noteikšanai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem. Savukārt Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 649.pantā ir ietverta procesuālā kārtība sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildei, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu.
KL 50. un 51. pantā ietverta kārtība galīgā soda noteikšanai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem. Savukārt Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 649.pantā ir ietverta procesuālā kārtība sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildei, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Grozījumi saistībā ar atteikšanos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas:
Ievērojot to, ka saistītais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" paredz atteikties no turpmākas brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tad no attiecīgajiem KPL pantiem ir jāizslēdz ietvertais tiesiskais regulējums saistībā ar brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu.
Ievērojot to, ka saistītais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" paredz atteikties no turpmākas brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tad no attiecīgajiem KPL pantiem ir jāizslēdz ietvertais tiesiskais regulējums saistībā ar brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz izslēgt no KPL 528. pants pirmās daļas 6. punkta, otrās un trešās daļas, 532.panta pirmās daļas 5. punkta, 543.panta trešās daļas 5. punkta, 634. panta ceturtās daļas 3.punkta un piektās daļas, 641.panta un 651.panta trešās daļas ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu.
Problēmas apraksts
2. Grozījumi saistībā ar tiesiskā regulējuma reformēšanu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem:
Pašreiz KPL 528. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, kas jāizcieš. Savukārt tālāk sekojošajā KPL 528. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā. Vēršam uzmanību uz to, ka praksē šāda nolēmumu secība tiesas spriedumu rezolutīvās daļās tiek ietverta burtiski, t.i., vispirms norāda apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu, kam uzreiz seko norāde par galīgo sodu, kas jāizcieš, bet kurā vēl nav ieskaitīti apsūdzētajam piemērotie ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi. Rezultātā šāda galīgā izciešamā soda norāde ir nepilnīga un sodu izpildes iestādēm apgrūtinoši izpildāma, jo tām faktiski pašām ir jāveic ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu ieskaite galīgajā sodā, lai gan neviens likums nav tām deleģējis šādas funkcijas. Tādējādi sodu izpildes iestādes ir spiestas vērsties tiesā ar iesniegumu KPL 650. pantā paredzētajā kārtībā, proti, saistībā ar spriedumā noteiktā soda izpildi, aicinot tiesu noteikt precīzu galīgā soda izciešanas termiņu.
Vēršam uzmanību uz to, ka šāda nepilnīga galīgā izciešamā soda norāde nerada arī notiesātajam priekšstatu par to, kāds tad ir atlikušais izciešamais sods uz sprieduma pasludināšanas brīdi.
Lai novērstu nepareizi izveidojušos praksi saistībā ar galīgā soda noteikšanu, likumprojekts paredz no KPL 528. panta pirmās daļas 2. punkta izslēgt norādi par galīgā soda noteikšanu, kas jāizcieš. KPL 528. panta pirmās daļas 2. punktā tiek saglabāta norāde uz galīgā soda noteikšanu tikai atbilstoši KL 50. pantam, kas vēl nav galīgais izciešamais sods. Savukārt galīgais izciešamais sods t.sk. pēc KL 52. panta piemērošanas tiek atrunāts pēc KPL 528. panta pirmās daļas 5. punkta, proti, jaunā KPL 528. panta pirmās daļas 5.1 punktā, tādējādi nosakot, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par apsūdzētajam piespriesto galīgo sodu, kas jāizcieš uz sprieduma pasludināšanas brīdi, kad ir veikta soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi.
Ievērojot to, ka saistītais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" paredz KL 51. panta pirmajā daļā noteikt, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti, tad attiecīgi KPL 649. panta pirmajā daļā nepieciešams noteikt, ka, ja attiecībā uz notiesāto ir vairāki spēkā stājušies spriedumi vai priekšraksti par sodu, kas vēl nav izpildīti, pēc sprieduma vai priekšraksta par sodu izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo spriedumu pirmajā instancē, vai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc priekšraksta par sodu izpildes vietas, ja ir tikai vairāki priekšraksti par sodu, saskaņā ar Krimināllikumā noteikto rakstveida procesā pieņem lēmumu par galīgā soda noteikšanu pēc šo spriedumu vai priekšrakstu par sodu kopības.
Līdzīgi kā likumprojekts paredz KPL 528. panta pirmo daļu papildināt ar jaunu 5.1 punktu par galīgā soda noteikšanu, arī KPL 649. pantu nepieciešams papildināt ar jaunu 1.1 daļu, kurā noteikts, ka lēmuma rezolutīvajā daļā tiesnesis norāda notiesātajam noteikto galīgo sodu, kas jāizcieš uz lēmuma pasludināšanas brīdi, kad ir veikta soda noteikšana pēc vairākiem nolēmumiem (saskaņā ar KL 51. pantu) un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi (saskaņā ar KL 52. pantu), tādējādi paredzot nepārprotamu galīgā soda termiņa noteikšanu, kas būtu saprotams un izpildāms sodu izpildes iestādēm.
Tāpat ievērojot to, ka saistītais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" paredz KL 51. panta pirmajā daļā noteikt, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti, tad KPL 649. pantu nepieciešams papildināt ar jaunu ceturto daļu, kurā noteikts, ka, ja galīgā soda noteikšanas brīdī ir atlicis izpildīt tikai vienu no spriedumiem vai visi spriedumi ir izpildīti, tad tiesnesis pieņem lēmumu par lietas par galīgā soda noteikšanu izbeigšanu. Tas nozīmē, ka galīgā soda noteikšana ir veicama atbilstoši tiem faktiskajiem apstākļiem, kas ir iestājušies dienā, kad tiek skatīts jautājums par sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildi, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu. Proti, ja uz nolēmuma pieņemšanas brīdi nav saskaitāmo sodu, tad tiesnesis pieņem lēmumu par lietas par galīgā soda noteikšanu izbeigšanu.
Pašreiz KPL 528. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, kas jāizcieš. Savukārt tālāk sekojošajā KPL 528. panta pirmās daļas 5. punktā noteikts, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā. Vēršam uzmanību uz to, ka praksē šāda nolēmumu secība tiesas spriedumu rezolutīvās daļās tiek ietverta burtiski, t.i., vispirms norāda apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu, kam uzreiz seko norāde par galīgo sodu, kas jāizcieš, bet kurā vēl nav ieskaitīti apsūdzētajam piemērotie ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi. Rezultātā šāda galīgā izciešamā soda norāde ir nepilnīga un sodu izpildes iestādēm apgrūtinoši izpildāma, jo tām faktiski pašām ir jāveic ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu ieskaite galīgajā sodā, lai gan neviens likums nav tām deleģējis šādas funkcijas. Tādējādi sodu izpildes iestādes ir spiestas vērsties tiesā ar iesniegumu KPL 650. pantā paredzētajā kārtībā, proti, saistībā ar spriedumā noteiktā soda izpildi, aicinot tiesu noteikt precīzu galīgā soda izciešanas termiņu.
Vēršam uzmanību uz to, ka šāda nepilnīga galīgā izciešamā soda norāde nerada arī notiesātajam priekšstatu par to, kāds tad ir atlikušais izciešamais sods uz sprieduma pasludināšanas brīdi.
Lai novērstu nepareizi izveidojušos praksi saistībā ar galīgā soda noteikšanu, likumprojekts paredz no KPL 528. panta pirmās daļas 2. punkta izslēgt norādi par galīgā soda noteikšanu, kas jāizcieš. KPL 528. panta pirmās daļas 2. punktā tiek saglabāta norāde uz galīgā soda noteikšanu tikai atbilstoši KL 50. pantam, kas vēl nav galīgais izciešamais sods. Savukārt galīgais izciešamais sods t.sk. pēc KL 52. panta piemērošanas tiek atrunāts pēc KPL 528. panta pirmās daļas 5. punkta, proti, jaunā KPL 528. panta pirmās daļas 5.1 punktā, tādējādi nosakot, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par apsūdzētajam piespriesto galīgo sodu, kas jāizcieš uz sprieduma pasludināšanas brīdi, kad ir veikta soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi.
Ievērojot to, ka saistītais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" paredz KL 51. panta pirmajā daļā noteikt, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti, tad attiecīgi KPL 649. panta pirmajā daļā nepieciešams noteikt, ka, ja attiecībā uz notiesāto ir vairāki spēkā stājušies spriedumi vai priekšraksti par sodu, kas vēl nav izpildīti, pēc sprieduma vai priekšraksta par sodu izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo spriedumu pirmajā instancē, vai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc priekšraksta par sodu izpildes vietas, ja ir tikai vairāki priekšraksti par sodu, saskaņā ar Krimināllikumā noteikto rakstveida procesā pieņem lēmumu par galīgā soda noteikšanu pēc šo spriedumu vai priekšrakstu par sodu kopības.
Līdzīgi kā likumprojekts paredz KPL 528. panta pirmo daļu papildināt ar jaunu 5.1 punktu par galīgā soda noteikšanu, arī KPL 649. pantu nepieciešams papildināt ar jaunu 1.1 daļu, kurā noteikts, ka lēmuma rezolutīvajā daļā tiesnesis norāda notiesātajam noteikto galīgo sodu, kas jāizcieš uz lēmuma pasludināšanas brīdi, kad ir veikta soda noteikšana pēc vairākiem nolēmumiem (saskaņā ar KL 51. pantu) un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi (saskaņā ar KL 52. pantu), tādējādi paredzot nepārprotamu galīgā soda termiņa noteikšanu, kas būtu saprotams un izpildāms sodu izpildes iestādēm.
Tāpat ievērojot to, ka saistītais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" paredz KL 51. panta pirmajā daļā noteikt, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti, tad KPL 649. pantu nepieciešams papildināt ar jaunu ceturto daļu, kurā noteikts, ka, ja galīgā soda noteikšanas brīdī ir atlicis izpildīt tikai vienu no spriedumiem vai visi spriedumi ir izpildīti, tad tiesnesis pieņem lēmumu par lietas par galīgā soda noteikšanu izbeigšanu. Tas nozīmē, ka galīgā soda noteikšana ir veicama atbilstoši tiem faktiskajiem apstākļiem, kas ir iestājušies dienā, kad tiek skatīts jautājums par sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildi, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu. Proti, ja uz nolēmuma pieņemšanas brīdi nav saskaitāmo sodu, tad tiesnesis pieņem lēmumu par lietas par galīgā soda noteikšanu izbeigšanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz no KPL 528. panta pirmās daļas 2. punkta izslēgt norādi par galīgā soda noteikšanu, kas jāizcieš, ietverot galīgā soda noteikšanas lēmumu pēc KPL 528. panta pirmās daļas 5. punkta, proti, jaunā KPL 528. panta pirmās daļas 5.1 punktā, tādējādi nosakot, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par apsūdzētajam piespriesto galīgo sodu, kas jāizcieš uz sprieduma pasludināšanas brīdi, kad ir veikta soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi.
Likumprojekts paredz KPL 649. panta pirmajā daļā noteikt, ka, ja attiecībā uz notiesāto ir vairāki spēkā stājušies spriedumi vai priekšraksti par sodu, kas vēl nav izpildīti, pēc sprieduma vai priekšraksta par sodu izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo spriedumu pirmajā instancē, vai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc priekšraksta par sodu izpildes vietas, ja ir tikai vairāki priekšraksti par sodu, saskaņā ar Krimināllikumā noteikto rakstveida procesā pieņem lēmumu par galīgā soda noteikšanu pēc šo spriedumu vai priekšrakstu par sodu kopības.
Likumprojekts paredz KPL 649. pantu papildināt ar jaunu 1.1 daļu, kurā noteikts, ka lēmuma rezolutīvajā daļā tiesnesis norāda notiesātajam noteikto galīgo sodu, kas jāizcieš uz lēmuma pasludināšanas brīdi, kad ir veikta soda noteikšana pēc vairākiem nolēmumiem un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi.
Likumprojekts paredz KPL 649. pantu papildināt ar jaunu ceturto daļu, kurā noteikts, ka, ja galīgā soda noteikšanas brīdī ir atlicis izpildīt tikai vienu no spriedumiem vai visi spriedumi ir izpildīti, tad tiesnesis pieņem lēmumu par lietas par galīgā soda noteikšanu izbeigšanu.
Likumprojekts paredz KPL 649. panta pirmajā daļā noteikt, ka, ja attiecībā uz notiesāto ir vairāki spēkā stājušies spriedumi vai priekšraksti par sodu, kas vēl nav izpildīti, pēc sprieduma vai priekšraksta par sodu izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo spriedumu pirmajā instancē, vai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc priekšraksta par sodu izpildes vietas, ja ir tikai vairāki priekšraksti par sodu, saskaņā ar Krimināllikumā noteikto rakstveida procesā pieņem lēmumu par galīgā soda noteikšanu pēc šo spriedumu vai priekšrakstu par sodu kopības.
Likumprojekts paredz KPL 649. pantu papildināt ar jaunu 1.1 daļu, kurā noteikts, ka lēmuma rezolutīvajā daļā tiesnesis norāda notiesātajam noteikto galīgo sodu, kas jāizcieš uz lēmuma pasludināšanas brīdi, kad ir veikta soda noteikšana pēc vairākiem nolēmumiem un ir ieskaitīti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļu termiņi.
Likumprojekts paredz KPL 649. pantu papildināt ar jaunu ceturto daļu, kurā noteikts, ka, ja galīgā soda noteikšanas brīdī ir atlicis izpildīt tikai vienu no spriedumiem vai visi spriedumi ir izpildīti, tad tiesnesis pieņem lēmumu par lietas par galīgā soda noteikšanu izbeigšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva - saglabāt pastāvošo kārtību par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas, lai gan ir sarežģīta, bet ir apbrobēta un savos pamatprincipos nav mainījusies kopš KL spēkā stāšanās 1999.gadā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Augstākās tiesas 2016. gada tiesu prakses apkopojuma “Tiesu prakse sodu noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, sodu saskaitīšanā un aizstāšanā.
Valsts probācijas dienesta 2016. gada pētījums "Piespiedu darbu un nosacītas notiesāšanas piemērošana un izpilde"[1].
[1] https://www.vpd.gov.lv/ptjumspiespiedudarbuunnosactasnotiesanaspiemroanaunizpilde.
Valsts probācijas dienesta 2016. gada pētījums "Piespiedu darbu un nosacītas notiesāšanas piemērošana un izpilde"[1].
[1] https://www.vpd.gov.lv/ptjumspiespiedudarbuunnosactasnotiesanaspiemroanaunizpilde.
Apraksts
Pētījumam iesniegti 100 tiesu nolēmumi, kas taisīti 33 rajona (pilsētas) tiesās 2013.-2016.gadā attiecībā par 146 personām, kuros piemērota soda noteikšana pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un galīgā soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem, kā arī atsevišķos gadījumos sodu saskaitīšana un aizstāšana saskaņā ar KL [1] 52. pantu.
17 pirmās instances tiesas spriedumi un apelācijas instances tiesas spriedumi, kas atcelti kasācijas kārtībā, skatīti apelācijas instances tiesā, grozīti no tiem 14 nolēmumi, un 9 kā pirmās instances tiesas, tā apelācijas instances tiesas nolēmumi skatīti kasācijas kārtībā vai KPL [2] 63. nodaļas kārtībā, atcelti no tiem 8 nolēmumi.
Pētījumā izmantotajos tiesu nolēmumos personas sauktas pie kriminālatbildības galvenokārt par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, kas paredzēti KL 175. panta trešajā daļā, 180. panta pirmajā daļā, 185. panta pirmajā un otrajā daļā, taču tie atsevišķos gadījumos izdarīti kopā ar cita veida noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat atsevišķos gadījumos apsūdzētajiem inkriminēti KL 174., 193., 262., 323. u.c. pantos paredzētie noziedzīgie nodarījumi.
Valsts probācijas dienesta pētījuma rezultāti ļāva secināt, ka īstenotās kriminālsodu politikas reformas rezultātā ir notikušas pārmaiņas attiecībā uz nosacītas notiesāšanas un soda – piespiedu darbs – piemērošanu. Kriminālsodu politikas reforma ir vecinājusi kriminālsoda – piespiedu darbs – plašāku piemērošanu, līdztekus mazinot nosacītu notiesāšanu.
[1] Krimināllikums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8.jūlijs, Nr.199/200.
[2] Kriminālprocesa likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2005. 11.maijs, Nr.74.
17 pirmās instances tiesas spriedumi un apelācijas instances tiesas spriedumi, kas atcelti kasācijas kārtībā, skatīti apelācijas instances tiesā, grozīti no tiem 14 nolēmumi, un 9 kā pirmās instances tiesas, tā apelācijas instances tiesas nolēmumi skatīti kasācijas kārtībā vai KPL [2] 63. nodaļas kārtībā, atcelti no tiem 8 nolēmumi.
Pētījumā izmantotajos tiesu nolēmumos personas sauktas pie kriminālatbildības galvenokārt par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, kas paredzēti KL 175. panta trešajā daļā, 180. panta pirmajā daļā, 185. panta pirmajā un otrajā daļā, taču tie atsevišķos gadījumos izdarīti kopā ar cita veida noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat atsevišķos gadījumos apsūdzētajiem inkriminēti KL 174., 193., 262., 323. u.c. pantos paredzētie noziedzīgie nodarījumi.
Valsts probācijas dienesta pētījuma rezultāti ļāva secināt, ka īstenotās kriminālsodu politikas reformas rezultātā ir notikušas pārmaiņas attiecībā uz nosacītas notiesāšanas un soda – piespiedu darbs – piemērošanu. Kriminālsodu politikas reforma ir vecinājusi kriminālsoda – piespiedu darbs – plašāku piemērošanu, līdztekus mazinot nosacītu notiesāšanu.
[1] Krimināllikums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8.jūlijs, Nr.199/200.
[2] Kriminālprocesa likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2005. 11.maijs, Nr.74.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sabiedrība
- Noziedzīgus nodarījumus izdarijušās personas
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu preventīvi tiks aizsargāta indivīda un sabiedrības drošība no noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt noziedzīga nodarījuma izdarītājs tiks saukts pie kriminālatbildības atbilstošu soda veidu un mēru.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu preventīvi tiks aizsargāta indivīda un sabiedrības drošība no noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt noziedzīga nodarījuma izdarītājs tiks saukts pie kriminālatbildības atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Ar likumprojektu preventīvi tiks aizsargāta indivīda un sabiedrības drošība no noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt noziedzīga nodarījuma izdarītājs tiks saukts pie kriminālatbildības atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar šo likumprojektu tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", kas ir pamatlikums un šis likumprojekts tiek pielāgots tam.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
Lai pilnveidotu datu reģistrāciju par galīgo izciešamo sodu pēc sprieduma vai nolēmuma spēkā stāšanās, Tieslietu ministrija plāno arī pilnveidot Tiesu informatīvo sistēmu, proti, to papildinot ar laukiem, kuros tiktu norādīts soda izciešanas sākuma un beigu datums.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts policija, Ģenerālprokuratūra, tiesneši no Rīgas apgabaltiesas, Kurzemes apgabaltiesas, Zemgales apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas, pārstāvji no Latvijas Universitātes Jurisikās fakultātes , Saeimas Juridiskā biroja. Diskusijās piedalījās arī Augstākās tiesas pārstāvis.Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Zvērinātu advokātu padomeCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts drošības dienests
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Tiesas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar likumprojektu preventīvi tiks aizsargāta indivīda un sabiedrības drošība no noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt noziedzīga nodarījuma izdarītājs tiks saukts pie kriminālatbildības atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi