Anotācija (ex-ante)

Priekšlaicīga mācību pārtraukšana ietver daudzveidīgu risku kopumu (piemēram, sociālās vides un veselības riski, ekonomiskie riski, ar ģimeni saistītie riski), kas pārsniedz ar mācību darbu un izglītības iestādes vidi saistīto ietvaru. Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietekmes pušu iesaistes, informētības un starprezultātu novērtējumā (Rīga, 2020. gada 19. marts, 12. lpp.) ir identificēti vairāki aspekti, kurus nepieciešams pilnveidot, lai risinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas izaicinājumus gan turpmākajā projekta īstenošanas laikā, gan pēc projekta īstenošanas beigām, tostarp konstatēts, ka izglītības iestādēm ir liels izaicinājums identificēt, uzraudzīt un risināt ar mācībām nesaistītus priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus.
Būtiski ir stiprināt bērnu un jauniešu izglītības ieguves procesā un tiesību aizsardzībā iesaistīto pušu sadarbību, lai apzinātu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautus izglītojamos un laikus sniegtu viņiem nepieciešamo atbalstu, kā arī lai pilnveidotu iesaistīto pušu zināšanas un prasmes darbam ar mērķa grupas izglītojamiem, tostarp arī darbam neviendabīgā izglītības vidē – dažādības vadīšanai gan klases (kursa), gan izglītības iestādes, gan pašvaldības mērogā; lai izstrādātu procedūras koordinētai rīcībai dažādu situāciju (arī problēmsituāciju) risināšanai, tostarp fiziskas un emocionālas vardarbības gadījumu samazināšanai bērnu un jauniešu vidū izglītības iestādēs.

"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam" (Latvijas Republikas Saeima, 2010) prioritārā ilgtermiņa virziena "Skola kā sociālā tīklojuma centrs" ietvaros paredzēts, ka izglītības, tai skaitā kultūrizglītības, iestādēm ir jākļūst par sociālā tīklojuma centriem, kuru pārvaldībā iesaistās un sadarbojas vecāki, mācībspēki, izglītojamie, kā arī plašāka vietējā kopiena, t. sk. uzņēmēji, profesionālo un nozaru asociāciju pārstāvji. Īpaši būtiski ir iesaistīt vecākus zināšanu apguvē, veicināt līdzdarbošanos bērnu izglītībā. Neiegūstot mūžizglītībai nepieciešamās prasmes jau bērnībā, daudzi jaunie sabiedrības locekļi var nespēt pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām. Viņi nebūs pietiekami patstāvīgi un neatkarīgi, kā arī nespēs vai negribēs rūpēties par citiem aizvien novecojošās sabiedrības locekļiem un vidi kopumā. Tāpēc skolai jākļūst par integrālu sabiedrības daļu un pozitīvu pārmaiņu aģentu, nevis izolētu institūciju, kas darbojas nošķirti no apkārtējās vides.
Eiropas Komisijas materiālā "Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Politikas norādes" (Izglītība un apmācība 2020. Skolu politika. –  Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts, 2015, 5. lpp.) atzīts, ka skola ir svarīga iesaistītā puse priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanā, taču tā nevar darboties kā vienīgais problēmas risinātājs, jo pastāv arī citi ārpus skolas esoši faktori, kas ietekmē izglītības ieguvēja iesaistīšanās līmeni un rezultātus. Visas skolas pieeja paredz, ka visa skolā iesaistītā sabiedrības daļa (skolas vadība, skolotāji un citi skolas darbinieki, izglītības ieguvēji, vecāki un ģimenes locekļi) veic saliedētas, kolektīvas un kopīgas darbības, cieši sadarbojoties ar ārējām ieinteresētajām personām un visu sabiedrību kopumā. Visas skolas pieeja nodrošina skolām iespējas pienācīgi rīkoties jaunu un sarežģītu izaicinājumu gadījumos, ar kuriem skolām nākas saskarties un kuri ir saistīti ar pieaugošo sabiedrības daudzveidību. Svarīga ir efektīva līderība un pārvaldība. Tā ir vajadzīga, lai veicinātu pozitīvu gaisotni skolā, komandas darbu un kopīgus pasākumus skolas kopienā. Turklāt arī skolas procesos iesaistītajām pusēm un ieinteresētajām personām jāsadarbojas, lai veicinātu sekmīgus izglītības rezultātus un novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Atbildību par izglītību jāuzņemas gan vecākiem, gan skolai – tā jāveido uz savstarpējas uzticēšanās un sadarbības pamatiem starp šīm abām pusēm.
Raksturojot aktuālās tendences un vīziju par izglītību 2027. gadā, IAP2027 tostarp minēts plašāks izglītībā iesaistīto un ieinteresēto pušu loks: mācīšanas un mācīšanās procesā iesaistās arvien plašāks dažādu ieinteresēto pušu loks – nevalstiskās organizācijas, privātais sektors, dažādas sabiedrības grupas u. c., lai piedāvātu daudzveidīgas mācīšanās iespējas, saturu un pieejas, resursus un tehnoloģijas. Tādējādi veidojas jaunas partnerības, sadarbības tīkli un formas starp izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, starp publisko un privāto sektoru. Būtiska šajā ziņā ir mērķtiecīga sadarbība starp vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, t. sk. attīstot koplietošanas resursus. Tāpat izglītības vai pētniecības procesi un pati iestāde ir būtiska daļa no plašākas vietēja mēroga ekosistēmas – kopienas – nevis izolēta un atsevišķi funkcionējoša vienība. Šāds integrēts skatījums veido pamatu efektīvākai vietējās sabiedrības resursu izmantošanai izglītības nolūkiem, kā arī izglītības iestādēs radīto zināšanu pārnesi un izmantošanu vietējās sabiedrības labā. IAP2027 periodā plānots arī stiprināt izglītības iestāžu dibinātāju lomu un atbildību par izglītības iestādes attīstību un pašvaldību īstenotu stratēģisku vadību un koordināciju vietējā mērogā pieejamiem izglītības resursiem ar nolūku sniegt atbalsta un izaugsmes iespējas dažādām izglītojamo grupām, nodrošinot efektīvu vietējo resursu izmantošanu un kvalitatīvu izglītību pēc iespējas tuvu dzīves vietai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 30. maija sēdes protokolēmuma (prot. Nr. 28 1.§) "Informatīvs ziņojums "Ilgtspējīgs un efektīvs skolu tīkls"" 2. punktu Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem tika uzdots sagatavot un līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, kā arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem. Izpildot protokollēmumā doto uzdevumu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības iestāžu ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis" (tiesību akta projekta identifikācijas Nr.: 23-TA-1911), ar kuru nosaka tālākās darbības un laika grafiku ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas izveidei.
IAP2027 3. mērķa "Atbalsts ikviena izaugsmei" 3.2. rīcības virzienā "Sadarbība ar vietējo kopienu un dalīta atbildība izglītības mērķu sasniegšanai" (turpmāk – 3.2. rīcības virziens) ir dots 3.2.2. uzdevums "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei" (turpmāk – 3.2.2. uzdevums). "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam" (Rīga: Latvijas Republikas Finanšu ministrija, 2022), turpmāk – Programma, 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķī "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" (turpmāk – 4.2.3. SAM) plānots 4.2.3.1. pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (turpmāk – 4.2.3.1. pasākums). 4.2.3.1. pasākuma mērķis ir attīstīt integrētu skolas - kopienas jeb pašvaldības izglītības ekosistēmas pieeju, veicinot starpinstitūciju sadarbību un izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) iesaisti izglītības procesā, lai nodrošinātu koordinētu rīcību sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanai izglītojamiem un sekmētu vispārējās izglītības satura apguvi.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 16.¹ punktu pašvaldības izglītības ekosistēma ir sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.
4.2.3.1. pasākuma investīcija ir paredzēta vispārējās izglītības satura apguvei. 
Izglītības iestāde ir pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa. Atbilstoši IAP2027 izglītības vai pētniecības procesi un pati iestāde ir būtiska daļa no plašākas vietēja mēroga ekosistēmas – kopienas – nevis izolēta un atsevišķi funkcionējoša vienība. Šāds integrēts skatījums veido pamatu efektīvākai vietējās sabiedrības resursu izmantošanai izglītības nolūkiem, kā arī izglītības iestādēs radīto zināšanu pārnesi un izmantošanu vietējās sabiedrības labā. Atbilstoši Eiropas Komisijas materiālā "Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Politikas norādes" (Izglītība un apmācība 2020. Skolu politika. –  Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts, 2015, 8. lpp.) minētajam arī "uz skolu var raudzīties kā uz ekosistēmu. Skola tiek aplūkota kā daudzdimensionāla un interaktīva sistēma, kas var mācīties un mainīties, kā atvērts mācību centrs, kas nodrošina atbalstu savai apkārtnei, kā arī saņem sabiedrības atbalstu".  
Izglītības likuma 21. pantā ir noteikta sabiedrības līdzdalība izglītībā. Saskaņā ar Izglītības likuma 21. panta pirmo daļu, sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot izglītības un izglītības atbalsta iestādes, biedrības un nodibinājumus.  
Noteikumu projekts paredz stratēģiski svarīga projekta īstenošanu. 4.2.3.1. pasākums ir iekļauts Programmā plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā un to plānotajā laika grafikā. Atbilstoši Programmas 7. pielikumam "Papildus informācija par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros plānotajām stratēģiski svarīgajām darbībām (projektiem)" 4.2.3.1. pasākuma ietvaros atbalsts plānots starpinstitūciju sadarbības un koordinācijas veicināšanai, lai:
a) sniegtu izglītojamiem mācīšanās atbalstu (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautiem izglītojamiem, speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāridarīšanai pakļautiem bērniem u. c.), t. sk. atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai;
b) nodrošinātu efektīvu darbu ar reemigrējušiem un imigrantu bērniem, kā arī mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes, citus sabiedrības locekļus;
c) nodrošinātu ārpus formālo izglītību (t. sk. interešu izglītību) izglītības iestādē.
Atbalsts sniegs ieguldījumu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, sekmējot bērnu un jauniešu līdzdalību izglītībā un mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku nākotnē. 4.2.3.1. pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota IAP2027, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments un nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā. IAP2027 3.2. rīcības virziena 3.2.2. uzdevums paredz veicināt pašvaldību un izglītības iestāžu koordinētu starpinstitūciju sadarbību un sadarbību ar vietējo kopienu sociālās atstumtības riska mazināšanā un vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai nodrošināšanā. Tāpat 4.2.3.1. pasākuma īstenošana sniegs ieguldījumu NAP2027 noteiktā indikatora Nr. 176 sasniegšanā: 18–24 gadus veci iedzīvotāji, kuriem nav vidējās izglītības un kuri neturpina mācības – 5 % (mērķa vērtība 2027. gadā), kā arī IAP2027 definētā izglītības politikas rezultāta "Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei" rādītāja 2027. gadam sasniegšanai: jaunieši (18–24 gadus veci), kas neturpina izglītību – koprādītājs: 5 %; rādītājs grupā ar lielāko jauniešu proporciju, kas neturpina izglītību (vīrieši, kas dzīvo laukos): 10 %.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 I daļas 2. panta 1. punkta 4) apakšpunktā noteikto nelabvēlīgā situācijā esoša grupa ir tādu cilvēku grupa, kuri atrodas neaizsargātās situācijās, tostarp cilvēki, kuri saskaras ar nabadzību, sociālo atstumtību vai diskrimināciju tās dažādajās izpausmēs vai ir pakļauti to riskam. Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas ir noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumu Nr. 173 "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību" 2. punktā. Savukārt Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 32 "Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām" 2. punktā ir noteiktas sociāli mazaizsargāto personu grupas, tostarp 2.5. apakšpunktā – 15–25 gadus veci jaunieši un 2.15. apakšpunktā – bērni. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmo daļu bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. 4.2.3. SAM ietvaros atbalstāmās darbības un galvenās mērķgrupas ir noteiktas Programmā, bet Programmas 7. pielikuma 10) punktā ir noteikts, kāds atbalsts un kurām mērķa grupām ir plānots 4.2.3.1. pasākuma ietvaros. 
Ņemot vērā, ka 4.2.3.1. pasākumā investīcijas tiek plānotas vispārējās izglītības satura apguvei, noteikumu projekta 3. punkts nosaka, ka 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie pirmsskolas izglītības posmā un izglītojamie no 1. līdz 12. klasei, kā arī to profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, izglītojamie no 1. līdz 4. kursam. Mērķa grupā neietilpst profesionālās ievirzes, profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu izglītojamie. 
4.2.3.1. pasākumu paredzēts īstenot kā ierobežotu projekta iesnieguma atlasi granta veidā. 
4.2.3.1.pasākuma ietvaros plānotais projekta iesniedzējs ir Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas saskaņā ar Izglītības likuma 20. pantā noteikto ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde un kuras darbības mērķis atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 225) 2. punktam ir "nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, veicot izglītības kvalitātes monitoringu un sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā".
4.2.3.1. pasākumu paredzēts īstenot sadarbībā ar šādiem sadarbības partneriem:
1) pašvaldībām (iesaistot pašvaldības izglītības iestādes – vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības dienestus, policiju, vecākus un citus kopienas locekļus);
2) valsts un valsts augstskolu dibinātām profesionālās izglītības iestādēm;
3) valsts un valsts augstskolu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm.
Projekta iesniedzējam ir pienākums projekta iesniegumā pamatot noteikumu projekta 14. punktā minēto sadarbības partneru izvēli, norādot sadarbības partneru izvēles principus, iesaistes mehānismu un to kompetences atbilstību un gatavību īstenot projektā plānotās atbalstāmās darbības. 
Finansējuma saņēmējs sadarbības partnerus var iesaistīt projektā visā projekta īstenošanas laikā. Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneriem tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiks noteiktas savstarpējās atbildības jomas un pienākumi, kārtība, kādā veicami norēķini ar sadarbības partneri, pārskatu un attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, citi nosacījumi projekta sekmīgai īstenošanai, t. sk. kārtība, kādā sadarbības partneris atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, un iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējis finansējuma saņēmējs.
Sadarbības partneris var tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja tas atbilst vismaz šīm divām prasībām:
1) sadarbības partneris (pašvaldība) ir izstrādājis priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas un ieviešanas plānu vai sadarbības partneris (izglītības iestāde) ir apzinājis un raksturojis esošo situāciju attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu izglītības iestādē un, pamatojoties uz šo informāciju, finansējuma saņēmēja noteiktā termiņā ir iesniedzis finansējuma saņēmējam nodomu protokolu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai izglītības iestādē saskaņā ar finansējuma saņēmēja izstrādātām vadlīnijām par procesu, kādā sadarbības partneris veic informācijas un dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu finansējuma saņēmējam;
2) sadarbības partnerim sadarbības līguma slēgšanas brīdī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.
Sadarbības partneris atbalsta sniegšanā noteikumu projekta 3. punktā minētajiem mērķa grupas izglītojamiem var iesaistīt valsts un pašvaldību institūcijas (tai skaitā pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, pašvaldību dienestus, policiju), biedrības, nodibinājumus, jauniešu centrus, sociālos partnerus u. c. iestādes vai organizācijas, lai kopīgi apzinātu mērķa grupas izglītojamos, kuri ir reģistrēti izglītības iestādē, bet neattaisnoti kavē mācības un izglītības iestādi neapmeklē, vai lai sadarbotos mērķa grupas izglītojamo atbalsta pasākumu īstenošanā projekta ietvaros. 
4.2.3.1. pasākuma īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 23 490 000 euro (t. sk. elastības finansējums – 7 538 111 euro), t. sk. Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 19 966 500 euro (t. sk. elastības finansējums – 6 407 394 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 523 500 euro (t. sk. elastības finansējums – 1 130 717 euro). Taču pieejamais kopējais attiecināmais finansējums vienošanās slēgšanai par projekta īstenošanu ir 15 951 889 euro, t. sk. Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 13 559 106 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 392 783 euro apmērā. Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota. Maksimālais projekta īstenošanai pieejamais finansējums nedrīkst pārsniegt noteikumu projekta 8. punktā noteikto pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 4.2.3.1. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par elastības finansējuma daļu līdz 4.2.3.1. pasākumam plānotajam kopējā attiecināmā finansējuma apmēram: 23 490 000 euro, t. sk. Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 19 966 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 523 500 euro.
4.2.3.1. pasākumā tiek plānoti šādi sasniedzamie uzraudzības rādītāji līdz 2029. gada 31. decembrim:
1) iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – viena valsts pārvaldes iestāde, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – viena valsts pārvaldes iestāde; 
2) programmas specifiskais rezultāta rādītājs – iestādes, kas veicinājušas vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai pašvaldībās, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem – viena valsts pārvaldes iestāde. 
Vienlaikus noteikumu projektā plānoti arī šādi nacionālie rādītāji, par kuru izpildi informāciju uzkrās finansējuma saņēmējs:
1) izstrādāto vai pilnveidoto sadarbības un informācijas apmaiņas procedūru aprobācijā iesaistīto pašvaldību skaits – līdz 2025. gada 31. decembrim ne mazāk kā 35 pašvaldības;
2) izglītojamo skaits, kuri saņēmuši individualizētu atbalstu noteikumu projekta 23.3. apakšpunkta ietvaros – kumulatīva uzskaite; 
3) šo noteikumu 23.5. apakšpunkta ietvaros īstenoto iniciatīvu projektu un partnerības projektu skaits, tostarp nodrošinot darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām: 
a) īstenoto skolas – kopienas iniciatīvu projektu skaits – kumulatīva uzskaite;  
b) īstenoto izglītības iestāžu partnerības projektu skaits – kumulatīva uzskaite. 
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs, un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām).
Ar projekta "Pumpurs" atbalstu izstrādātajā materiālā "Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas koncepcija: rokasgrāmata izglītības darbiniekiem un pašvaldībām" (autores: Elīna Ozoliņa, Ieva Šterna, Līna Dzene, Līna Orste; pasūtītājs: Izglītības kvalitātes valsts dienests; izpildītājs: SIA "Corporate Consulting" sadarbībā ar SIA  "Dynamic University"; Rīga: 2023) priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēma ir definēta kā pasākumu un procesu kopums, kas vērsts uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanas atbalsta plānošanu un sistemātisku nodrošināšanu ar mērķi veicināt izglītības sistēmas kvalitātes pilnveidi, mazināt atstumtības risku un veicināt ikviena izglītojamā ilgtspējīgas izaugsmes iespējas. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēma aptver gan priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas pasākumus, gan sadarbības sistēmu starp visām iesaistītajām pusēm – pašvaldības struktūrvienībām un valsts dienestiem, izglītības iestādēm, pedagogiem, atbalsta personālu, izglītojamo vecākiem vai pārstāvjiem – lai novērstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku iestāšanos, taču, ja tie radušies, savlaicīgi identificētu izglītojamos ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku un sniegtu tiem personalizētu atbalstu. Nozīmīga priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas sistēmas komponente, cita starpā, ir arī priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas īstenošanas uzraudzība un monitorings. Efektīva priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēma aptver izglītības līmeņus no pirmsskolas līdz vidusskolai, iespēju robežās ietverot arī profesionālās izglītības iestāžu izglītojamos. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas sistēmas galvenās komponentes ir: starpinstitūciju sadarbības modelī definēti stratēģiskie mērķi; priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšana un izvērtēšana; priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas aktivitātes; īstenošanas uzraudzība un datu monitorings (7. lpp.). Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijai tiek izdalīti trīs līmeņi: universālie priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska novēršanas pasākumi (visiem izglītojamajiem), mērķtiecīgi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska novēršanas pasākumi (agrīna problēmu diagnostika un novēršana) un pielāgots intensīvs atbalsts augsta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska izglītojamajiem (krīzes intervence). Arī starpinstitūciju sadarbību tiek ieteikts īstenot vairākos līmeņos (20. lpp.).
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai nepieciešams stratēģisks redzējums par sasniedzamajiem mērķiem, risinājumiem, atbalsta pasākumu plānošana un efektīva resursu koordinēšana gan valsts, gan pašvaldību, gan izglītības iestāžu līmenī. Projekta "Pumpurs" īstenošanas laikā sniegtais atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas izveidei atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 460 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 460) 23.2.5. apakšpunktam paredz atbalstu pašvaldībām (iekļaujot to teritorijā esošās profesionālās izglītības iestādes) prevencijas sistēmas attīstības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanas sistēmas apraksta izstrādē. MK noteikumu Nr. 460 23.2.5. apakšpunktā minētā darbība tika plānota, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas, un atbalsts tiks turpināts līdz projekta "Pumpurs" īstenošanas beigām – 2023. gada 31. decembrim. Kvalitatīva rezultāta sasniegšanai nepieciešams arī turpmāk nodrošināt atbalstu pašvaldībām – izstrādātā dokumenta "Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas un ieviešanas plāns" īstenošanas fāzē. 4.2.3.1. pasākumā sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanai ir atbalstāmas turpmāk minētās darbības.
1. Atbalsts starpresoru sadarbības stiprināšanai nacionālā līmenī noteikumu projekta 2. punktā minētā mērķa sasniegšanai, kā arī starpinstitūciju sadarbības mehānisma izstrādei un aprobācijai pašvaldībās un preventīvajā darbā iesaistīto speciālistu sadarbībai pašvaldības un izglītības iestādes līmenī.
IAP2027 3.2.2. uzdevumā viens no sagaidāmajiem izglītības iestāžu un pašvaldības, kā arī sabiedrības sadarbības veidiem ir pašvaldības koordinēta starpinstitūciju sadarbības sistēma, process un procedūras, iesaistot skolu, pašvaldības dienestus, vecākus un citus kopienas locekļus, lai mērķtiecīgi koordinētu pieejamo atbalstu izglītojamo mācīšanās sekmēšanai (priekšlaicīgas mācību pamešanas riskam pakļautie izglītojamie; izglītojamie ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām; sociāli ekonomiskiem riskiem pakļauti izglītojamie; pāridarījumiem pakļauti izglītojamie). Lai gan jau projektā "Pumpurs" bija paredzēta iespēja projekta atbalstāmo darbību plānošanā un īstenošanā iesaistīt stratēģiskos partnerus, piemēram, valsts un pašvaldību institūcijas, t. sk. pašvaldību dienestus un speciālistus, tomēr pašvaldību darba praksē institūciju sadarbība pārsvarā notiek individuālu krīzes gadījumu risināšanā. Turpmāk institūciju, kā arī speciālistu sadarbību nepieciešams stiprināt gan agrīnās prevencijas risinājumu koordinēšanā, gan datu apmaiņā, gan veicināt labāku izpratni par preventīvajā darbā iesaistīto dalībnieku pienākumu, funkciju un atbildības sadalījumu.
Noteikumu projektā 4.2.3.1. pasākuma atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts turpmāk minētais atbalsts:
1) nacionāla mēroga kartējuma izstrāde, identificējot sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanā izglītojamiem iesaistītās puses, finansējuma avotus, savstarpēji papildinošus valsts un ārvalstu projektus, programmas, to ieviešanas laika grafiku (kartējuma izstrādi finansējuma saņēmējs nodrošina līdz 2024. gada 31. decembrim);
2) rekomendāciju izstrāde starpresoru sadarbības stiprināšanai nacionālā līmenī sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai izglītojamiem (rekomendāciju izstrādi finansējuma saņēmējs nodrošina līdz 2025. gada 31. decembrim);
3) sadarbības un informācijas apmaiņas procedūru izstrāde un pilnveide pašvaldības un izglītības iestādes līmenī dažādām situācijām, tai skaitā – vardarbības gadījumu risināšanai, lai veiksmīgāk īstenotu preventīvus pasākumus sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, tostarp iesaistot izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību);
4) atbalsts procedūru aprobēšanai un ieviešanai, nodrošinot:
a) konsultantu un ekspertu konsultācijas noteikumu projekta 14. punktā minētajiem sadarbības partneriem un noteikumu projekta 15. punkta ietvaros iesaistītajām pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm;
b) informatīvo, izglītojošo un metodisko materiālu izstrādi, kā arī vadlīniju vai rokasgrāmatas pašvaldībām un izglītības iestādēm vecāku (personu, kas realizē aizgādību) mērķtiecīgai iesaistei izglītojamo mācīšanās atbalstam izstrādi un pilnveidi; 
c) mācību pasākumu organizēšanu par procedūru ieviešanu;
d) pieredzes apmaiņas darbnīcu organizēšanu noteikumu projekta 14. punktā minētajiem sadarbības partneriem un noteikumu projekta 15. punkta ietvaros iesaistītajiem dalībniekiem.
Starpinstitūciju, kā arī speciālistu sadarbības īstenošanai atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts izveidot:
1) pašvaldību starpinstitūciju sadarbības komandas (kurās atkarībā no konkrētās situācijas katrā pašvaldībā ietilpst, piemēram, izglītības pārvaldes, sociālā dienesta, jauniešu centra, bāriņtiesas, policijas u. c. speciālisti); 
2) izglītības iestāžu un pašvaldību atbalsta komandas (kurās atkarībā no konkrētās situācijas katrā pašvaldībā un izglītības iestādē ietilpst, piemēram, izglītības psihologs, sociālais pedagogs, logopēds, speciālās izglītības pedagogs, klases (kursa) audzinātājs, izglītības iestādes padomes pārstāvis, izglītības iestādes vecāku padomes pārstāvis u. c.).
Noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanā finansējuma saņēmējs var iesaistīt arī valsts institūcijas šo institūciju tiešo funkciju ietvaros.
Īstenojot noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības, tiks nodrošināta demarkācija ar 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" (turpmāk – 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķis) 4.3.6.4. pasākumu "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai", 4.3.6.5. pasākumu "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām un to ģimenēm" un 4.3.6.7. pasākumu "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai".
2. Grupu supervīziju īstenošana pedagogiem, atbalsta personālam un noteikumu projekta 23.3.3. apakšpunktā minētajiem izglītojamo mentoriem. 
Pētījumā "Priekšnosacījumi sekmīgai pārejai no pirmsskolas izglītības uz sākumskolas izglītību, tostarp iekļaujošās izglītības principa īstenošanai", kas veikts Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.10.1.3.0/19/TP/002 "Atbalsts pētījumiem ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes nodrošināšanai izglītībā" (pasūtītājs: Izglītības un zinātnes ministrija; izpildītājs: SIA "Dynamic University"; Rīga: 2020) ietvaros, norādīts, ka pedagoģiskā personāla profesionālisms ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem kvalitatīvas mācību vides nodrošināšanai gan pirmsskolā, gan skolā (32. lpp.). Projektā "Pumpurs" atbilstoši MK noteikumu Nr. 460 23.2.3.2. apakšpunktam tika atbalstīta "pedagogiem un pašvaldības jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem paredzētas profesionālās kompetences pilnveides programmas izstrāde un īstenošana par audzināšanu, sadarbību ar izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas īsteno aizgādību vai aizbildnību), atbalstošu mācību vidi, individuālo un grupu konsultēšanu, problēmsituāciju (tostarp vienaudžu vardarbības gadījumu) identificēšanu un risināšanu, programmu īstenošanas materiālu sagatavošana un supervīzijas nodrošināšana pedagogiem un atbalsta personālam".
4.2.3.1. pasākuma atbalstāmā darbība paredz grupu supervīziju īstenošanu pedagogiem, atbalsta personālam un noteikumu projekta 23.3.3. apakšpunktā minētajiem izglītojamo mentoriem. Plānoto supervīziju kā izglītojoša un konsultatīva atbalsta veida mērķis ir pilnveidot pedagogu, atbalsta personāla un izglītojamo mentoru profesionālo kompetenci sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska identificēšanā, paaugstināt profesionālo pašefektivitāti darbā ar izglītojamiem, kuriem konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, kā arī veicināt prasmi apzināties savus resursus, lai nepieļautu profesionālu izdegšanu.
Atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta demarkācija ar 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa 4.3.6.7. pasākumu "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai". 
3. Individualizēta atbalsta sniegšana noteikumu projekta 3. punktā minētās mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, izņemot gadījumu, ja to nodrošina no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.
IAP2027, raksturojot aktuālās tendences un vīziju par izglītību 2027. gadā, tostarp, minēta individualizēta pieeja: "Nākotnē no industriālajai ērai raksturīgās masu izglītības un standartizētas pieejas notiks pāreja uz individuālās vajadzībās balstītiem izglītības pakalpojumiem. Zināšanu ekonomika balstās uz cilvēkkapitāla attīstību un tā produktivitāti, tādējādi aktuāla ir ikviena indivīda potenciāla, talantu un spēju pilnveide, ko vislabāk var nodrošināt individuāla pieeja nepieciešamo kompetenču apguvei. Lai varētu īstenot individualizētas mācības, ir nepieciešamas izmaiņas izglītības organizācijā, tostarp ievērojot diferenciāciju mācību procesā un veidojot iespējas sekot ikviena indivīda sniegumam un tā progresam. Šajā ziņā būtiska loma ir datu uzkrāšanai un analīzei, lai varētu identificēt katra indivīda stiprās puses un pilnveidojamo, noteikt galvenos izaugsmi ietekmējošos faktorus un piedāvāt efektīvākos risinājumus tālākai attīstībai. Tāpat individualizētas pieejas nodrošināšanai svarīga ir tehnoloģiju attīstība un pieejamība, kā arī digitālie resursi."  
Noteikumu projekts paredz individualizēta atbalsta sniegšanu 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks. Atbalsta mērķis ir ievērot un agrīni izvērtēt izglītojamā individuālās īpatnības, prasmes un vajadzības, lai sniegtu viņam nepieciešamo atbalstu sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska novēršanā, veicinātu izglītojamā intelektuālo un emocionālo izaugsmi, saglabātu izglītojamā motivāciju mācīties. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks būtībā ir risku kopums, kas ietver daudzveidīgus risku veidus, tādēļ, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska ietvaros, tiks nodrošināts atbalsts arī pārējām Programmas 7. pielikuma 10) punktā minētajām grupām:
a) speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāridarīšanai pakļautiem bērniem u. c.; 
b) reemigrējušiem un imigrantu bērniem, kā arī mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes, citus sabiedrības locekļus.
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku veidi (grupas) ir minēti, piemēram, 2023. gada 23. janvārī starp Izglītības kvalitātes valsts dienestu un SIA "Dynamic University" noslēgtā pakalpojuma līguma ietvaros sagatavotajā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietekmes pušu iesaistes, informētības un noslēguma novērtējuma pētījuma gala ziņojumā (Rīga, 2023. gada 21. jūlijs, 50. lpp.):  
1) ar ģimeni saistītie riski (atrodas ilgstošā prombūtnē, ģimenē ir konfliktējošas attiecības, izglītojamais ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē, pieskata brāli/ māsu vai citus ģimenes locekļus, vecāki izrāda pārāk lielu interesi par bērna mācībām, vecāki neatbalsta izglītojamo mācību procesā, vecāki strādā citā valstī/ pilsētā, vecākiem ir atkarības problēmas);  
2) mācību darba/ izglītības iestādes riski (grūtības mācību satura apguvē, iekavēta mācību satura apguve iepriekšējā izglītības posmā, konflikti ar klases/ skolas/ kursa biedriem, konflikti ar pedagogiem, liela slodze (mācību darbs/ interešu izglītība/ profesionālā ievirze), neattaisnotie mācību kavējumi, otrgadniecība, pret izglītojamo vērsta vardarbība/ mobings/ izstumšana, problemātiska izglītības iestādes un ģimenes sadarbība, uzvedības problēmas, valodas barjera, verbāla vai fiziska agresija (pret cilvēkiem vai priekšmetiem), zemi mācību sasniegumi);  
3) sociālās vides un veselības riski (grūtniecība/ ir mazs bērns/-i, invaliditāte, izglītojamais ir laulībā/ attiecībās, slims vecāks vai cits tuvinieks, speciālās vajadzības (iegūti vai iedzimti funkcionālie traucējumi));  
4) ekonomiskie riski (apgrūtināta nokļūšana izglītības iestādē, ģimene nevar nodrošināt individuālos mācību līdzekļus, izglītojamā kredītsaistības (ātrie kredīti), mājās nav pieejas internetam, nepieciešamība veikt pienākumus mājās, kas traucē mācībām, nepietiekami finansiālie resursi pamatvajadzību nodrošināšanai).  
4.2.3.1. pasākumā īstenotā projekta ietvaros sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauti izglītojamie izglītības iestādēs tiks identificēti atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātam vai aktualizētam risku identificēšanas un individuālā atbalsta plāna sagatavošanas un īstenošanas risinājumam (piemēram, vadlīnijas, metodiskie materiāli, sistēma, rīks (instruments), platforma vai reģistrs). Izglītojamiem, kuriem tiks konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks, izglītības iestādē tiks izveidots individuāls plāns atbalsta saņemšanai. Izveidotajā individuālajā plānā paredzētais atbalsts izglītojamam tiks sniegts individuāli vai, izvērtējot nepieciešamā atbalsta specifiku, tiks piedāvāts atbalsts izglītojamo grupā. Individuālo plānu izveide un īstenošana nodrošinās jau agrīnu risku identificēšanu un atbalsta pasākumu plānošanu izglītojamam, iesaistot ģimeni, tādējādi mazinot sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku turpmākajos izglītības posmos. Finansējuma saņēmējs, ņemot vērā 4.2.3.1. pasākumā pieejamo finansējumu un projekta budžetu, izstrādās kārtību, kādā notiek individuālo plānu izveidei un īstenošanai paredzētā finansējuma sadale starp projekta īstenošanā iesaistītajiem sadarbības partneriem.  
4.2.3.1. pasākuma ietvaros individualizētais atbalsts paredz:  
1) individuāla plāna izstrādi izglītojamam;  
2) individuāla plāna īstenošanu, kurā paredz šāda atbalsta nodrošināšanu: 
a) speciālistu atbalstu un konsultācijas:
- pedagoga atbalstu izglītojamiem pirmsskolā lasītprasmes veicināšanai;
- pedagoga konsultācijas mācību priekšmetos 9. klases izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši liecību un atkārtoti mācās 9. klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādēs noteikumu projekta 23.4.2. apakšpunktā minēto programmu apguvei ar nepabeigtu pamatizglītību;
- psihologa, sociālā pedagoga, pedagoga palīga, speciālās izglītības pedagoga, pedagoga karjeras konsultanta, izglītības iestādes bibliotekāra, surdotulka, asistenta, logopēda, ergoterapeita atbalstu pēc nepieciešamības visiem mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks;
b) izglītojamo mentora, kas apguvis 4.2.3.1. pasākuma ietvaros īstenoto izglītojamo mentora mācību programmu, individuālu atbalstu.
Izglītojamo mentors ir pilngadīga persona, kura 4.2.3.1. pasākuma ietvaros īstenotajā projektā ir apguvusi finansējuma saņēmēja organizēto izglītojamo mentora mācību programmu un kura sniedz atbalstu izglītojamiem (jauniešiem) individuālā plāna, ko izstrādā izglītības iestāde, ietvaros. Finansējuma saņēmējs izstrādā mentoru atlases kritērijus, nodrošina mentoru atlasi un mācības finansējuma saņēmēja organizētā izglītojamo mentora mācību programmā, kā arī izstrādā mentora sadarbības nosacījumus ar 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneriem un ar izglītojamo (jaunieti), tostarp paredzot nosacījumus drošai mentora sadarbībai ar izglītojamiem (jauniešiem), kuri ir nepilngadīgi. Sadarbības partneris slēdz līgumu ar mentoru par individuāla atbalsta īstenošanu. Atbilstoši Jaunatnes likuma 1. pantam jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, tāpēc 4.2.3.1. pasākuma ietvaros mentora individuālais atbalsts (t. sk. lai labāk sasniegtu izglītojamos, kuri ilgstoši neattaisnotu iemeslu dēļ kavē mācības) ir paredzēts izglītojamiem (jauniešiem) no 13 gadu vecuma. Mentora individuālā atbalsta saņemšana tiks nodrošināta pie 4.2.3.1. pasākuma sadarbības partneriem:  
1) izglītības iestādēs (jo atbalsts ir paredzēts izglītojamiem, kuri ir reģistrēti izglītības iestādē) un  
2) jauniešu centros (t. sk. lai labāk sasniegtu izglītojamos, kuri ir reģistrēti izglītības iestādē, bet neattaisnotu iemeslu dēļ kavē mācības vai vispār to neapmeklē).
Lai nodrošinātu darbības nošķiršanu un papildinātību ar 4.2.3. SAM ietvaros īstenojamo 4.2.3.4. pasākumu "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā", 4.2.3.1. pasākumā mentora individuālu atbalstu varēs saņemt tie jaunieši, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks un kuri ir reģistrēti izglītības iestādē.
4. Mācību programmu izstrāde, licencēšana un īstenošana.
Noteikumu projekts paredz šādu mācību programmu izstrādi, licencēšanu un īstenošanu:
1) izglītojamo mentora mācību programmas izstrādi, licencēšanu un īstenošanu;
2) arodizglītības programmu un profesionālās pamatizglītības programmu izstrādi, licencēšanu un īstenošanu akreditētās valsts, valsts augstskolu un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, paredzot izglītības iespējas izglītojamajiem ar nepabeigtu pamatizglītību.
Lai nodrošinātu mentora individuālu atbalstu izglītojamiem (jauniešiem), kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks un kuri ir reģistrēti izglītības iestādē, noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošinās izglītojamo mentora mācību programmas izstrādi, licencēšanu un īstenošanu.
Lai paplašinātu izglītības iespējas un veicinātu izglītības turpināšanu, noteikumu projekts nosaka arodizglītības programmu un profesionālās pamatizglītības programmu izstrādi, licencēšanu un īstenošanu akreditētās valsts, valsts augstskolu un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, paredzot izglītības iespējas izglītojamiem ar nepabeigtu pamatizglītību. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu "ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta." Izglītības un zinātnes ministrija ir iepazinusies ar Igaunijā īstenotā Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas projekta "Profesionālās orientācijas programmas ieviešana profesionālās izglītības iestādēs" pieredzi. Projekts tiek īstenots programmas ieviešanai profesionālās izglītības iestādēs, lai atbalstītu zema izglītības līmeņa un riska grupas jauniešu izglītības turpināšanu vai gatavību darba tirgum pēc pamatskolas beigšanas. Latvijā šāda atbalsta ieviešanai ir jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, jo spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz izglītojamo ar nepabeigtu pamatizglītību uzņemšanu arodizglītības programmās un profesionālās vidējās izglītības programmās. Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku atbalstu izglītojamiem ar nepabeigtu pamatizglītību Latvijā, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek vērtēta izglītojamo ar nepabeigtu pamatizglītību iesaiste arodizglītības programmās un profesionālās pamatizglītības programmās.
Arodizglītības programmu, kuru saturu nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības un arodizglītības standarts, īstenošanas ilgums ir 3 gadi (4250 stundas), paredzētais izglītojamo skaits grupā – 10–16 izglītojamie. Izglītojamo ar nepabeigtu pamatizglītību uzņemšanai arodizglītības programmās jāveic grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu", dodot iespējas izglītojamiem ar nepabeigtu pamatizglītību uzsākt mācības arodizglītības programmā un nosakot šādas programmas saturu standartā.
Izglītojamo ar nepabeigtu pamatizglītību iesaistei arodizglītības programmās tiek identificēti šādi ieguvumi:
1) izglītojamais iegūst apliecību par vispārējo pamatizglītību;
2) izglītojamais iekļaujas esošajā profesionālās izglītības sistēmā, ir jau izstrādāti profesionālās izglītības programmu paraugi;
3) izglītojamais iegūst 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
4) izglītojamais varētu tikt pārcelts uz profesionālās vidējās izglītības programmu pēc pirmā gada, kad iegūta pamatizglītība, kvalifikācijās, kurām ir secīga 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālā kvalifikācija;
5) izglītojamais turpinātu izglītību jaunā izglītības pakāpē (arodizglītība);
6) iespējama profesionālo izglītības programmu dažādība (48 profesionālajām kvalifikācijām ir profesionālās kvalifikācijas prasības (profesijas standarti));
7) programmas var tikt īstenotas jebkurā tehnikumā, profesionālajā vidusskolā, mākslu izglītības kompetences centrā vai koledžā.
Identificētās nepilnības:
1) nepieciešams papildu atbalsta personāls darbam ar izglītojamiem, kuriem ir zemi mācību sasniegumi;
2) jālicencē programmas vai jāizstrādā un jālicencē programmas, kurām nav programmu paraugi;
3) nepietiekama pedagoģiskā personāla kapacitāte;
4) izglītojamam nepieciešama individuāla pieeja vismaz pirmajā gadā, līdz tiek nokārtots pamatizglītības centralizētais eksāmens.
Profesionālās pamatizglītības programmas (t. s. "izlīdzinošais gads"), kuru saturā provizoriski plānots:
1) 60 % vai 50 % vispārējās izglītības satura (matemātika, latviešu valoda, svešvaloda, dabaszinības, sports un papildus centralizēto eksāmenu priekšmeti pēc nepieciešamības, lai nokārtotu centralizētos eksāmenus);
2) 40 % vai 50 % profesionālās izglītības satura (3–4 virzieni) – profesionālo kompetenču moduļi, kas tiks precizēti sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru.
Indikatīvais plānotais profesionālās pamatizglītības programmu īstenošanas ilgums ir 1 gads (1300 stundas) un izglītojamo skaits grupā – 10–16 izglītojamie.
Programmu ieviešanai nepieciešams:
1) veikt grozījumus Profesionālās izglītības likumā, paplašinot profesionālās pamatizglītības tvērumu;
2) izstrādāt profesionālās pamatizglītības standartu;
3) veikt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumos Nr. 52  "Valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, moduļa apliecību un profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošu dokumentu noteikumi".
Profesionālās pamatizglītības programmu izstrādei, licencēšanai un īstenošanai, paredzot izglītojamo ar nepabeigtu pamatizglītību iesaisti, tiek identificēti šādi ieguvumi:
1) izglītojamais iegūst apliecību par vispārējo pamatizglītību;
2) izglītojamais, kas motivēti un mērķtiecīgi turpina izglītību profesionālās vidējās vai arodizglītības programmās;
3) izglītojamā mērķēta sagatavošana apzinātai profesijas izvēlei;
4) apgūtie profesionālo kompetenču moduļi atbilstoši programmai tiek atzīti arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmās.
Identificētās nepilnības:
1) izglītojamais otru reizi mācās tajā pašā izglītības pakāpē;
2) jāizstrādā jauns un būtiski jāgroza esošais normatīvais regulējums;
3) tiks ieviests pilnīgi jauns programmas veids, kas prasīs ilgāku izstrādes aprobācijas procesu;
4) nepietiekama pedagoģiskā personāla kapacitāte;
5) nepieciešams papildu atbalsta personāls darbam ar izglītojamiem, kuriem ir zemi mācību sasniegumi;
6) nepieciešama individuāla pieeja;
7) profesionālo kompetenču moduļus 3–4 virzienos spēj piedāvāt tikai tehnikumi.
Noteikumu projektā noteiktās atbalstāmās darbības ietvaros ir paredzēta abu izglītības programmu – gan arodizglītības programmu, gan profesionālās pamatizglītības programmu – izstrāde, licencēšana un īstenošana, paredzot izglītojamo ar nepabeigtu pamatizglītību iesaisti. Atbalsta īstenošanu pilotprojekta veidā akreditētās valsts, valsts augstskolu un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs plānots uzsākt 2024./ 2025. mācību gada sākumā, ja atbalstāmās darbības īstenošanai tiks rasts nepieciešamais papildu finansējums. Izvērtējumu par noteikumu projekta 23.4.2. apakšpunktā minēto arodizglītības programmu un profesionālās pamatizglītības programmu īstenošanu veic ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim. 
5. Iniciatīvu projektu un partnerības projektu īstenošana, tostarp nodrošinot darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām. 
Eiropas Komisijas materiālā "Visas skolas pieeja priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai. Politikas norādes" (Izglītība un apmācība 2020. Skolu politika. –  Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts, 2015) minēts, ka ārpusklases un ārpusskolas izglītības iespējas, tostarp sporta, mākslas, kultūras un citas aktivitātes, kas ir savietojamas ar izglītības mērķiem, var nodrošināt papildu iespējas jauniešiem "izcelties" un var veicināt viņu motivāciju un piederības sajūtu skolai. Šīs aktivitātes būtu saskaņoti jāizstrādā tā, lai tās papildinātu mācību programmas un nodrošinātu maksimālu skolēnu iesaistīšanos un iekļaušanos sabiedrībā (13. lpp.). Izglītības ieguvējam paredzētā atbalsta kontekstā tiek uzsvērta arī īpaša atbalsta nepieciešamība citās valodās runājošiem, nosakot, ka izglītības ieguvējiem, kuru dzimtā valoda nav mācību valoda, būtu jāsaņem atbilstošs papildu atbalsts, kas pielāgots viņu vajadzībām, vēlams, ārpus skolas laika un novēršot jebkāda veida atdalīšanas vai nošķiršanas metodes (turpat, 12. lpp.). IAP2027 3.2.2. uzdevumā sagaidāmo izglītības iestāžu un pašvaldības, kā arī sabiedrības sadarbības veidu vidū ir minēts: "ārpus formālās izglītības (t. sk. interešu izglītības, NVO aktivitāšu) organizētās izglītības koordinēts un mērķtiecīgs piedāvājums vietējā kopienā, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu u  c. vietējās kopienas resursus; sistemātiska, daudzveidīga un dažādu grūtības pakāpju interešu izglītības piedāvājuma attīstīšana un nodrošināšana atbilstoši izglītojamo interesēm, interešu izglītības kvalitātes monitorings", kā arī: "pašvaldības sadarbība ar izglītības iestādi, ģimenēm un vietējo kopienu (NVO, darba devējiem u. c.) remigrējušo un imigrantu bērnu aktīvai iesaistei". 
Noteikumu projekts paredz īstenot šādus iniciatīvu projektus un partnerības projektus, tostarp nodrošinot darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām: 
1) skolas – kopienas iniciatīvu projektus; 
2) izglītības iestāžu partnerības projektus.   
Noteikumu projekts paredz īstenot skolas – kopienas iniciatīvu projektus, lai veicinātu izglītības iestāžu sadarbību ar vietējo kopienu un pašvaldības un izglītības iestāžu vietējo resursu izmantošanu, tostarp paplašinot ārpus formālās izglītības (tai skaitā – interešu izglītības) piedāvājumu izglītības iestādē, nodrošinot darbu ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām, iesaistot vecākus, ģimenes, citus sabiedrības locekļus, mazinot sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku. Finansējuma saņēmējs izstrādās skolas – kopienas iniciatīvu projektu atklāto konkursu nolikumu, tostarp vienotus vērtēšanas kritērijus, kā arī noteiks katram sadarbības partnerim pieejamo finansējuma kvotu, bet iniciatīvu projektu konkursus organizēs pašvaldības. Savukārt iniciatīvu projektus īstenos 4.2.3.1. pasākumā noteikto sadarbības partneru izglītības iestādes sadarbībā ar biedrībām vai nodibinājumiem, kas veic darbu ar bērniem, jauniešiem, vecākiem, plānojot izglītojamo, vecāku, ģimeņu un citu sabiedrības locekļu iesaisti. Skolas – kopienas iniciatīvu projekti var būt vērsti uz tādu izglītojamo grupu iekļaušanu, kā piemēram, sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauti izglītojamie, izglītojamie ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļauti bērni, pāri darīšanai pakļauti bērni, kā arī iniciatīvu projektu ietvaros var tikt pilnveidots darbs ar reemigrantiem, imigrantiem un mazākumtautībām. Lai sekmīgāk īstenotu riska grupu sociālu iekļaušanu, iniciatīvu projektos tiks atbalstīta 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas izglītojamo iesaiste kopumā, nevis tikai to mērķa grupas izglītojamo iesaiste, kuriem konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks.   
Noteikumu projekts paredz īstenot izglītības iestāžu partnerības projektus, lai sniegtu atbalstu izglītojamiem, vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem pārejā uz mācībām latviešu valodā. Šo projektu īstenošanu 4.2.3.1. pasākumā paredzēts uzsākt ne agrāk kā no 2024. gada septembra, pārņemot Britu padomes pārstāvniecības Latvijā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādātā pilotprojekta "Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā (atbalsts vienotai skolai)" pieredzi. Pilotprojekta īstenošana uzsākta 2023. gadā. Pilotprojekta noslēgumā paredzēts sagatavot secinājumus un ierosinājumus partnerības projektu attīstīšanai plašākā mērogā, lai veicinātu vienotas Latvijas izglītības sistēmas attīstību. Pilotprojekta mērķis ir plānot un īstenot aktivitātes, kas pedagogiem, izglītojamiem un vecākiem palīdzētu pārejā uz mācībām latviešu valodā, kā arī stiprināt apziņu, ka pedagogi spēj realizēt pārmaiņas, izvērtējot esošo situāciju un vajadzības katrā skolā. Pilotprojekta ietvaros izglītības iestādes veidos izglītības iestāžu partnerības, veicinot sadarbību, pieredzes apmaiņu un jaunu prasmju apguvi. Partnerībās piedalīsies pamatskolas un vidusskolas, kurās līdz šim tika realizētas mazākumtautību izglītības programmas, un pirmsskolas izglītības iestādes vai latviešu mācībvalodas pamatskolas un vidusskolas. Pēc sekmīgas pilotprojekta īstenošanas izglītības iestāžu partnerību plānots turpināt un attīstīt 4.2.3.1. pasākuma ietvaros. 
6. Interaktīvā rīka attīstīšana, izveidojot ar Valsts izglītības informācijas sistēmu savienotu interaktīvu atbalsta platformu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska novērtēšanai un vadīšanai.
Projektā "Pumpurs", īstenojot atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijas sistēmas izveidei, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 460 23.2.3.3. apakšpunktu paredzēta "interaktīva rīka izveide izglītības iestādēm priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadīšanai". Interaktīvā rīka mērķis ir ilgtspējīgas sadarbības sistēmas veidošana starp pašvaldību, izglītības iestādēm, pedagogiem, atbalsta personālu un izglītojamo vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, lai laikus identificētu riska grupas izglītojamos un sniegtu viņiem personalizētu atbalstu. Interaktīvā rīka pamata funkcionalitāte ir veidot ērtu un operatīvu instrumentāriju, kas ļauj analizēt galvenos datus, lai noteiktu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamos.
4.2.3.1. pasākuma ietvaros interaktīvais rīks tiks attīstīts, pievienojot papildu moduļus un izveidojot interaktīvu atbalsta platformu. Interaktīvā rīka attīstīšana par interaktīvu atbalsta platformu ietver šādu interaktīvā rīka satura un funkcionalitātes paplašināšanu:  
1) noteikumu projekta 23.3.1. apakšpunktā minēto individuālo plānu saskaņošanas un apstiprināšanas procesa pievienošanu (tai skaitā nodrošinot individuālo plānu elektroniskas aizpildīšanas iespēju);  
2) metodiskā atbalsta, informatīvo un video materiālu papildināšanu un sistematizēšanu;  
3) informācijas sistēmas meklēšanas moduļa izstrādi;  
4) datu analītikas moduļa papildināšanu.
Lai nodrošinātu interaktīvās atbalsta platformas datu aktualitāti un platformas izmantošanu atbilstoši tās izveides mērķim, tiks izveidota platformas sasaiste ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, paredzot datu apmaiņu tiešsaistes datu pārraides režīmā.   
4.2.3.1. pasākuma ietvaros interaktīvo atbalsta platformu lietos pašvaldības un izglītības iestādes noteikumu projekta 23.3.1. apakšpunktā minēto individuālo plānu izstrādei, koordinēšanai un uzraudzībai, kā arī finansējuma saņēmējs – datu monitoringam par projektā pieejamā atbalsta izmantošanu un efektivitāti. Interaktīvajā atbalsta platformā finansējuma saņēmējs ievietos 4.2.3.1. pasākuma ietvaros izstrādātos, pilnveidotos un aktualizētos metodiskos un citus materiālus pašvaldību un izglītības iestāžu atbalstam darbā ar sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšanu un mazināšanu izglītojamiem.
Sadarbības un informācijas apmaiņas procedūru izstrāde un pilnveide pašvaldības un izglītības iestādes līmenī noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības ietvaros neparedz informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādi finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem. 4.2.3.1. pasākuma ietvaros izveidotās interaktīvās atbalsta platformas uzturēšanu nodrošinās Izglītības kvalitātes valsts dienests.       
7. Informatīvu un izglītojošu pasākumu īstenošana. 
Lai veiksmīgi mazinātu sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, svarīga ir visu iesaistīto pušu informētība un kopīga izpratne, uzmanību pievēršot ne tikai iesaistīto speciālistu izglītošanai, bet arī vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un sabiedrības izpratnes un līdzatbildības veicināšanai. Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalstāmās darbības ietvaros informatīvu un izglītojošu pasākumu īstenošanu nodrošina gan finansējuma saņēmējs, gan sadarbības partneri. Finansējuma saņēmējam 4.2.3.1. pasākuma ietvaros tiek atbalstīta tādu informatīvu un izglītojošu pasākumu īstenošana, kā piemēram, informatīvās un sociālās kampaņas sabiedrības vai tās atsevišķu mērķa grupu informēšanai, izglītošanai, kā arī konferenču (piemēram, katrā plānošanas reģionā), semināru un domnīcu organizēšana, kā arī video sižetu veidošana par sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanu. Savukārt sadarbības partneriem tiek atbalstīti sadarbības partneru organizēti informēšanas un izglītošanas pasākumi vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), kā arī lasītprasmes veicināšanas pasākumi. Finansējuma saņēmējs nodrošina finansējuma sadales kārtību sadarbības partneriem noteikumu projekta 23.7.2. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības īstenošanai.
8. Informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu, tai skaitā lai informētu par projektu kā par stratēģiski svarīgu, kā arī stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plāna, kuru finansējuma saņēmējs iesniedz informācijai atbildīgajā iestādē, izstrāde un īstenošana, kas paredz nodrošināt vismaz viena plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai. 
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts ir sagatavots par 4.2.3.1. pasākumu, kas ir iekļauts Programmā plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā un to plānotajā laika grafikā, finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt papildu komunikācijas pasākumu īstenošanu atbilstoši ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktajam. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:  
1) nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;  
2) savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.
Finansējuma saņēmējs arī veic stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plāna, kas paredz nodrošināt vismaz vienu plašāka mēroga publicitātes pasākumu mediju intereses un sabiedrības uzmanības piesaistīšanai, izstrādi, un izstrādāto komunikācijas plānu informācijai iesniedz atbildīgajā iestādē. 
9. Projekta vadības nodrošināšana. 
10. Projekta īstenošanas nodrošināšana. 
Projekta vadības un īstenošanas ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina projektā īstenoto atbalstāmo darbību ieviešanas efektivitātes izvērtējumu, kā arī izvērtējumu par noteikumu projekta 23.4.2. apakšpunktā minēto programmu īstenošanu, ievērojot noteikumu projekta 32. punktā minētos nosacījumus.

Īstenojot noteikumu projekta 23. punktā minētās atbalstāmās darbības, labuma guvēji būs 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupas izglītojamie, viņu vecāki (personas, kas realizē aizgādību), pedagogi, atbalsta personāls izglītības iestādēs, izglītības iestāžu vadītāji, izglītojamo mentori, pašvaldības, izglītības iestādes (valsts, valsts augstskolu un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes, kā arī valsts, valsts augstskolu un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes), biedrības un nodibinājumi, kas veic darbu ar bērniem, jauniešiem, vecākiem.  
4.2.3.1. pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. augustam. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu, tai skaitā ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija  noteikumos "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" noteiktās prasības. 
4.2.3.1. pasākumā ir attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas: 
1) tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma; 
2) netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. 
Tiešo attiecināmo izmaksu pozīcijas ir noteiktas noteikumu projekta 25. punktā. 
Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.3.1. pasākuma finansējuma saņēmējam noteikumu projekta 23.8., 23.9. un 23.10. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību izmaksas ir attiecināmas pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un nosacījumiem un ir radušās ne agrāk kā 2024. gada 1. janvārī. Izmaksās, kas radušās pirms noteikumu projekta apstiprināšanas vai vienošanās par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi noslēgšanas, nedrīkst attiecināt jau pabeigtas darbības. Saskaņā ar noteikumu projektam pievienoto protokollēmumu tiek noteikts, ka līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 4.2.3.1. pasākuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu segšanai Izglītības kvalitātes valsts dienestam kā 4.2.3.1. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 508 121 euro apmērā 2024. gadā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.3.1. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda Plus, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.
Savukārt sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad ir noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. 
Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros plāno finansējumu sadarbības partneriem noteikumu projekta 23.3., 23.4.2., 23.5. un 23.7.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. 
Noteikumu projekta 24.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no noteikumu projekta 25.12. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata. 
4.2.3.1. pasākumā projekta ieviešanai plānots nodrošināt vienkāršoto izmaksu metodikas: 
1) grupu supervīziju īstenošanas izmaksām (noteikumu projekta 25.5. apakšpunkts) – vienas vienības izmaksu metodika; 
2) izglītojamiem paredzētā individualizētā atbalsta izmaksām (noteikumu projekta 25.6. apakšpunkts): 
a) speciālistu atbalsta un konsultāciju izmaksām (noteikumu projekta 25.6.1. apakšpunkts) – vienas vienības izmaksu metodika (vai divas metodikas – viena pirmsskolas izglītības posmam un otra nākamajiem izglītības posmiem); 
b) izglītojamo mentora individuālā atbalsta izmaksām (noteikumu projekta 25.6.2. apakšpunkts) – vienas vienības izmaksu metodika; 
3) skolas – kopienas iniciatīvu projektu īstenošanas izmaksām (noteikumu projekta 25.9.1. apakšpunkts) – fiksētas summas maksājuma metodika vai budžeta projekts; 
4) projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām (noteikumu projekta 25.12.1. un 25.12.2. apakšpunkts) – vienas vienības izmaksu metodika. 
Projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas. 
Ņemot vērā, ka ar 2022. gada jūliju ir uzsākta būtiska valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma, kuras ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā un, lai nodrošinātu Finanšu ministrijas vadlīnijās "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros" noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu (aprēķini ir iepriekš noteikti, taisnīgi, objektīvi un pārbaudāmi) piemērošanu 4.2.3.1. pasākuma projekta īstenošanā, protokollēmuma projektā noteikts uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt atbilstošas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi 4.2.3.1. pasākuma projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām līdz 2025. gada 30. jūnijam. 
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par: 
1) noteikumu projekta 4. punktā noteikto uzraudzības rādītāju izpildi;
2) noteikumu projekta 5. punktā noteikto nacionālo rādītāju izpildi; 
3) šādu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju "Specifiskus atbalsta pakalpojumus saņēmušo personu ar invaliditāti skaits (darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, mentora, specializētā transporta pakalpojumi, atbalsta personas)" (VINPI_08), turpmāk – HP rādītājs. 
Datus par noteikumu projekta 5. punktā noteiktajiem nacionālajiem rādītājiem, kā arī par HP rādītāju finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. 
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). 
Finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju par mērķa grupas dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumu, un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam. 
4.2.3.1. pasākuma ietvaros īstenotajā projektā dati par mērķa grupas izglītojamiem tiks uzkrāti, lai nodrošinātu viņiem projektā paredzētā atbalsta sniegšanu un saņemšanu. Personas (izglītojamā) atbilstība noteikumu projekta 3. punktā minētajai mērķa grupai ir obligāts priekšnoteikums 4.2.3.1. pasākumā paredzētā atbalsta saņemšanai. Lai pārliecinātos par personas atbilstību 4.2.3.1. pasākuma mērķa grupai, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri interaktīvajā atbalsta platformā uzkrās vismaz šos datus par pasākuma mērķa grupas izglītojamiem: vārds, uzvārds; personas identifikators; dzimums; dzimšanas datums; mācību iestāde un mācību programma, kurā izglītojamais mācās. Papildus šiem datiem, lai izglītojamais varētu saņemt noteikumu projekta 23.3. apakšpunktā noteikto individualizēto atbalstu, tiks uzkrāti dati par izglītojamam identificēto sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, tai skaitā – dati par invaliditāti. Dati par izglītojamā invaliditāti nepieciešami horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai (jo noteikumu projekts paredz specifiskus atbalsta pasākumus izglītojamiem ar invaliditāti, piemēram, asistenta pakalpojumi, surdotulka pakalpojumi) un HP rādītāja ziņošanai. 
Lai nodrošinātu izglītojamo mentoru sagatavošanu un nodrošinātu mentora atbalstu izglītojamiem 4.2.3.1. pasākuma ietvaros, finansējuma saņēmējs izveidos reģistru un uzkrās datus par personām, kuras apguvušas noteikumu projekta 23.4.1. apakšpunktā minēto izglītojamo mentora mācību programmu, kā arī izglītojamo mentoru atlasei – lai noteikumu projekta 23.3.3. apakšpunkta ietvaros nodrošinātu izglītojamo mentora atbalsta pieejamību mērķa grupas izglītojamiem (jauniešiem). Par personām, kuras apguvušas noteikumu projekta 23.4.1. apakšpunktā minēto izglītojamo mentora mācību programmu, tiks uzkrāti vismaz šādi dati: vārds, uzvārds; personas identifikators; personas kods; dzimums; programmas apguves laiks; izdotās apliecības numurs; tālrunis; e-pasts. Papildus šiem datiem izglītojamo mentoru atlasei atbalsta nodrošināšanai izglītojamiem tiks uzkrāti šādi personas dati: izglītība; pašreizējā darba vieta un amats; kā arī personas kods tiks izmantots, lai atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pantā noteiktajam būtu iespējams veikt pārbaudi par personu Sodu reģistrā. Izveidoto reģistru un datus par izglītojamo mentora mācību programmu apguvušām personām finansējuma saņēmējs uzkrās Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes vērtēšanas sistēmā.  
Lai nodrošinātu personu dalību darba grupās un pasākumos (supervīzijās, semināros, konferencēs u. c.), kas tiks rīkoti 4.2.3.1. pasākuma ietvaros, tiks uzkrāti vismaz šādi personas dati: vārds, uzvārds; pārstāvētā organizācija vai iestāde; tālrunis; e-pasts.   
Pamatojoties uz uzkrātajiem un apkopotajiem datiem, tiks veidota projekta statistika, izstrādātas procedūras noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros, gatavoti izvērtējumi un pārskati projekta un nozares politikas vajadzībām, kā arī sabiedrības informēšanai par sociālo atstumtību un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, tās riskiem, tendencēm un īstenoto prevencijas un intervences pasākumu efektivitāti. 
Darbā ar izglītojamiem identificētajiem riskiem atbilstoši kompetencei var tikt iesaistītas citas institūcijas un dienesti (piemēram, policija, sociālais dienests). Informācijas apmaiņas procedūras starp iesaistītajiem speciālistiem un starp dažādām institūcijām 4.2.3.1. pasākumā tiks izstrādātas noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros. 
Fizisko personu datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktu un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām. Atbilstoši minētās regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām tiks ievēroti personas datu apstrādes principi un datu apstrādes likumīgums.  
Finansējuma saņēmējs pasākuma ietvaros īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. 4.2.3.1. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta un veiktās izmaksas, kas atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam klasificējamas kā komercdarbības atbalsts, nav attiecināmas. 4.2.3.1. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs un plānotie sadarbības partneri veiks darbības, kas atbilst institūciju funkcijām un nav raksturojamas kā komercdarbība, negūstot ienākumus komercdarbības izpratnē.
4.2.3.1. pasākuma finansējuma saņēmēja – Izglītības kvalitātes valsts dienesta, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, funkcijas ir noteiktas MK noteikumos Nr. 225, tai skaitā:
1) iegūt, apkopot un analizēt izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo informāciju;
2) reģistrēt izglītības iestādes, tai skaitā starptautiskās skolas, kā arī psihologus un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus;
3) licencēt izglītības programmas (izņemot interešu izglītības, pieaugušo neformālās izglītības un augstākās izglītības studiju programmas);
4) nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot augstāko profesionālo izglītību) kvalitātes novērtēšanu;
5) kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai;
6) izvērtēt, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nekaitēs izglītojamo interesēm;
7) organizēt izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Izglītības kvalitātes valsts dienests veic šādus uzdevumus, tai skaitā:
1) sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām, lai sekmētu, nodrošinātu un pilnveidotu normatīvo aktu ievērošanu izglītības jomā un nodrošinātu izglītības kvalitāti, tai skaitā sniedz priekšlikumus izglītības iestādēm to darbības kvalitātes uzlabošanas pasākumu plānošanai un īstenošanai;
2) atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī iesaistās starptautiskajā sadarbībā un starptautiskajos projektos.
Savukārt Pašvaldību likumā noteikts, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona – vietējā pārvalde –, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija – dome – un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Pašvaldību autonomo funkciju ietvaros, tai skaitā, paredzēts:
1) gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību;
2) veikt darbu ar jaunatni;
3) īstenot bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību.
Projekta īstenošanas, kā arī ar starpinstitūciju sadarbību un ar izglītojamiem paredzētā atbalsta sniegšanu saistīto jautājumu uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveido uzraudzības padomi, kurā uzaicina piedalīties Labklājības ministrijas, Valsts izglītības satura centra un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus. Uzraudzības padomes sastāvā ar padomdevēja tiesībām var iekļaut pārstāvjus no Latvijas Pedagogu domes, kā arī no citām biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbība ir saistīta ar sociālās atstumtības riska grupu bērniem un jauniešiem. Padomes darbībā novērotāja statusā var piedalīties vadošās iestādes, sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes pārstāvji. Projekta uzraudzības padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs vismaz vienu reizi divpadsmit mēnešos sniedz ziņojumu projekta uzraudzības padomei par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, šo noteikumu 4. punktā minēto uzraudzības rādītāju un 5. punktā minēto nacionālo rādītāju sasniegtajām vērtībām, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem pasākuma īstenošanā, sniedzot arī atgriezenisko saiti no sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm. Finansējuma saņēmējs arī nodrošina projektā īstenoto atbalstāmo darbību ieviešanas efektivitātes izvērtējumu, kura darba uzdevumus (saturu) un izvērtējuma rezultātus (nodevumu) atbilstoši noteikumu projekta 32.4. apakšpunktam saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī pārrunā un saskaņo uzraudzības padomē. Projekta uzraudzības padome var uzdot finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē. 
4.2.3.1. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", bet nav ietekmes uz horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu".    
Atbilstoši Programmai 4.2.3.1. pasākuma Eiropas Sociālā fonda Plus investīcijām piemērots 149. intervences kods "Atbalsts pamatizglītībai līdz vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)". 
4.2.3.1. pasākumā paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) Izglītības politikas jomas īstenošanā, jo ir vērstas uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska samazināšanu.