21-TA-1028: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabinetā 2021.gada 9.novembrī izskatītā Informatīvā ziņojuma "Par Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmuma Nr. 22 "Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu" ietekmi un priekšlikumiem konkurences tiesību pārkāpumu riska mazināšanai" pielikuma Nr.4 "Plāns turpmākiem pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecības nozarē" 2.2.1.apakšpunktu (Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokola Nr.74 103§ 5.punkts) un Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022.gada 23.marta rīkojumu Nr.201) iekļauto 5.7.pasākumu.
Tiesību akta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros.
Tiesību akta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros, lai
1) mazinātu ēnu ekonomikas riskus;
2) mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus;
3) uzlabos nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.
Regulējums papildina Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" (21-TA-110).
1) mazinātu ēnu ekonomikas riskus;
2) mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus;
3) uzlabos nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.
Regulējums papildina Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" (21-TA-110).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ikgadējas pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. - 2021. gadā", kas tika prezentēts 12. ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē" šā gada 16.maijā, liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir viens no augstākajiem ēnu ekonomikas līmeņiem. Lai gan laika posmā no 2015.gada līdz 2020.gadam ir panākts straujš un būtisks ēnu ekonomikas sarukums, proti no 40% 2015. gadā līdz 28,7% 2020.gadā, 2021.gadā tika novērots neliels ēnu ekonomikas pieaugums, rādītājam pieaugot līdz 31,2%.
Viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomiku "dzenot" uzņēmējus "ēnu zonā" ir norēķinu nestabilitāte un prognozējamības trūkums. Būvkomersantu sniegtā informācija liecina, ka praksē bieži novēroti gadījumi, kad būvdarbu veicējs veic norēķināšanos ar savu apakšuzņēmēju ar novēlošanos vai, bez atbilstoši izteiktām pretenzijām, norēķinās daļēji vai nenorēķinās vispār. Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildītiem būvdarbiem vai nesaņemot to laicīgi, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, uzkrājot parādus. Lai mazinātu parādu veidošanās risku, kā arī izvairītos no maksātnespējas draudiem, uzņēmēji ir spiesti daļēji ieiet ēnu zonā, maksājot darbiniekam aploksnē daļu no atalgojuma brīdī, kad tam uzņēmēja rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī ietaupot uz nodokļiem.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējums paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām. Vienlaicīgi regulējums neparedz pienākumu iesniegt informāciju par līgumsaistību izpildi, t.i. par līguma ietvaros veiktiem norēķiniem. Tiesību aktu projekts novērš regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Informācija par noslēgtajiem līgumiem un veiktajiem norēķiniem kopsakarā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par publiskos būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" regulējumu, kas nosaka pienākumu būvdarbu līgumos visā apakšuzņēmēju ķēdē paredzēt skaidru būvdarbu pieņemšanas procesu, kā arī laicīgu norēķināšanos, veicinās stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē. Savukārt stabila finanšu plūsma sniegs būvkomersantiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, konfidenci un veicinās to pakāpenisko iziešanu no ēnu ekonomikas.
Viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomiku "dzenot" uzņēmējus "ēnu zonā" ir norēķinu nestabilitāte un prognozējamības trūkums. Būvkomersantu sniegtā informācija liecina, ka praksē bieži novēroti gadījumi, kad būvdarbu veicējs veic norēķināšanos ar savu apakšuzņēmēju ar novēlošanos vai, bez atbilstoši izteiktām pretenzijām, norēķinās daļēji vai nenorēķinās vispār. Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildītiem būvdarbiem vai nesaņemot to laicīgi, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, uzkrājot parādus. Lai mazinātu parādu veidošanās risku, kā arī izvairītos no maksātnespējas draudiem, uzņēmēji ir spiesti daļēji ieiet ēnu zonā, maksājot darbiniekam aploksnē daļu no atalgojuma brīdī, kad tam uzņēmēja rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī ietaupot uz nodokļiem.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējums paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām. Vienlaicīgi regulējums neparedz pienākumu iesniegt informāciju par līgumsaistību izpildi, t.i. par līguma ietvaros veiktiem norēķiniem. Tiesību aktu projekts novērš regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Informācija par noslēgtajiem līgumiem un veiktajiem norēķiniem kopsakarā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par publiskos būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" regulējumu, kas nosaka pienākumu būvdarbu līgumos visā apakšuzņēmēju ķēdē paredzēt skaidru būvdarbu pieņemšanas procesu, kā arī laicīgu norēķināšanos, veicinās stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē. Savukārt stabila finanšu plūsma sniegs būvkomersantiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, konfidenci un veicinās to pakāpenisko iziešanu no ēnu ekonomikas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējums paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām. Vienlaicīgi regulējums neparedz pienākumu iesniegt informāciju par līgumsaistību izpildi, t.i. par līguma ietvaros veiktiem norēķiniem. Tiesību aktu projekts novērš regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Informācija par noslēgtajiem līgumiem un veiktajiem norēķiniem kopsakarā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par publiskos būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" regulējumu, kas nosaka pienākumu būvdarbu līgumos visā apakšuzņēmēju ķēdē paredzēt skaidru būvdarbu pieņemšanas procesu, kā arī laicīgu norēķināšanos, veicinās stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē. Savukārt stabila finanšu plūsma sniegs būvkomersantiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, konfidenci un veicinās to pakāpenisko iziešanu no ēnu ekonomikas.
Risinājuma apraksts
Tiesību aktu projekts novērš regulējuma nepilnību, paredzot pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Informācija par noslēgtajiem līgumiem un veiktajiem norēķiniem kopsakarā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par publiskos būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" regulējumu, kas nosaka pienākumu būvdarbu līgumos visā apakšuzņēmēju ķēdē paredzēt skaidru būvdarbu pieņemšanas procesu, kā arī laicīgu norēķināšanos, veicinās stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē. Savukārt stabila finanšu plūsma sniegs būvkomersantiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, konfidenci un veicinās to pakāpenisko iziešanu no ēnu ekonomikas.
Problēmas apraksts
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 112.panta otrā daļa nosaka tiesību subjektus, kuriem ir tiesības izmantot elektroniskās darba laika uzskaites datus valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai. Tiesības izmantot elektroniskās darba laika uzskaites datus būvspeciālistu pienākumu izpildes kontrolei atbilstoši Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam ir Būvniecības valsts kontroles birojam. Vienlaicīgi saskaņā ar Būvniecības likuma regulējumu Būvniecības valsts kontroles birojs ir tikai viena no institūcijām, kas pilda būvvaldes funkciju un nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, kā arī tikai viena no institūcijām, kurai tiek deleģētas būvspeciālistu patstāvīgās prakses piešķiršanas un uzraudzības funkcijas (sertificēšanas process). Likums "Par nodokļiem un nodevām" neparedz tiesības būvvaldēm, kā arī būvspeciālistu sertificēšanas institūcijām piekļūt elektroniskās darba laika uzskaites datiem, kas ir nepieciešami šo institūciju efektīvai darbībai un jēgpilnai deleģēto uzdevumu izpildei.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā noteikts, ka Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu datus par būvspeciālistiem un Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi ir tiesības izmantot arī būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kā arī būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli. Vienlaikus likumprojektā tiek precizēts pieejamo datu apjoms, nosakot ka izmantoti tiek gan elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā, gan vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā reģistrētie dati. Piekļuvi Vienotas elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datiem plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā. Attiecīgā programmatūra ir jau izstrādāta Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projekta "Būvniecības procesu un IS attīstība 2.kārta" ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi radīs nelielas izmaksas būvkomersantiem, kas ir saistīti ar informācijas ievadi vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam tiks nodrošināta pieeja informācijai, kas būtiski veicinās Valsts ieņēmumu dienesta riska novēršanas procesus. Likumprojektā ietvertie grozījumi var sniegt pozitīvu ietekmi uz Latvijas būvniecības stabilitāti un mazinās ēnu ekonomiku.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu regulāri veic elektroniskās darba laika uzskaites darbības un efektivitātes novērtēšanu, kā arī sniedz priekšlikumus sistēmiskiem uzlabojumiem.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, iesaistot nozares nevalstiskās organizācijas.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
24
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē
Rādītājs
iekasēto nodokļu apjoms, nodokļu parādu samazinājums
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Valsts ieņēmumu dienests
Ietekmes apraksts
Valsts ieņēmumu dienestam būs pieejama publiska informācija par būvdarbu procesā iesaistīto pušu norēķināšanās kārtību, kas nodrošinās caurspīdīgumu finansējuma sadalē un sniegs iespēju labāk novērtēt riskus būvniecības nozarē. Būs iespēja efektīvi identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos.
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Uzņēmumiem Vienotajā elektroniskā darba laika uzskaites sistēmā būs pienākums reģistrēt norēķinu summas. Likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs stabilitāti un mazinās ēnu ekonomiku Latvijas būvniecības nozarē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošanos, vienlaikus veicinot nozarē strādājošo uzņēmumu konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi veicinās komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs uzņēmējdarbības vides stabilizēšanos mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas būvniecības darbu izpildē darbojas kā apakšuzņēmēji.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Būvniecības nozares uzņēmumu konkurenci arvien mazāk ietekmēs fiktīvi strādājoši uzņēmumi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algas maksājumu samazināšanos.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
77 943
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
77 943
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
-77 943
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
-77 943
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
77 943
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nepieciešamais finansējums Grozījumu ieviešanai Vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē veido 1464 c/h x 44 euro x 1,21 = 77 943.00 EUR apmērā, ieskaitot PVN (aprēķinātā summa noapaļota uz leju līdz veseliem eiro).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums Grozījumu ieviešanai Vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē 77 943.00 euro apmērā tiks nodrošināts Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība” 2024.gadam paredzētā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem"
Pamatojums un apraksts
Papildināt Vienotajā elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā nododamo datu formu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Veikta sabiedrības līdzdalība (publiskā apspriešana) no 07.-21.03.2022.: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/48504999-d575-49a1-b343-61f64fc4f4b3.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Veikta sabiedrības līdzdalība (publiskā apspriešana) no 07.-21.03.2022. un netika saņemti sabiedrības iebildumi un priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicot grozījumus likumā mazināsies nelegālā nodarbinātība un aplokšņu algu maksājumu apjoms, kā rezultātā uzlabosies sociālā situācija un vienlīdzība.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi