23-TA-1107: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Ministru kabineta noteikumi par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4. pasākuma „Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” otrās kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma[1] 19. panta 6. un 13. punktu.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331743-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-vadibas-likums
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331743-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-vadibas-likums
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4. pasākuma „Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” otrajai kārtai (turpmāk – 4.3.6.4. pasākums; 4.3.6.4. pasākuma otrā kārta).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vardarbību var definēt kā uzvedības modeli jebkurās attiecībās, ko izmanto, lai iegūtu vai saglabātu varu un kontroli pār citu personu. Vardarbība var tikt vērsta pret ikvienu neatkarīgi no rases, vecuma, dzimuma vai citām pazīmēm un izpausties un pastāvēt dažādās attiecībās, tostarp starp pāriem, laulātajiem, vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem vai savstarpēja kontakta uzturētājiem. Tā skar personas neatkarīgi no sociālekonomiskās izcelsmes, izglītības līmeņa un materiālā stāvokļa. Šāds cilvēktiesību pārkāpums rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem, un skar visu sabiedrību.
Situācijas apkopojumā par vardarbību pret sievietēm un bērniem Latvijā[1] secināts – mūsdienu sabiedrībā pastāv augsta tolerance pret vardarbību, vienlaikus arī informētības līmenis par iespējām saņemt palīdzību ir zems, kas apgrūtina laicīgi līdzcilvēkiem atpazīt un rīkoties vardarbības risku gadījumā.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI[2] 26. panta otrajā daļā ir uzsvērts dalībvalstu pienākums informēt cietušos par viņu tiesībām: “Dalībvalstis veic atbilstīgas darbības, tostarp ar interneta starpniecību, lai uzlabotu informētību par šajā direktīvā izklāstītajām tiesībām, mazinātu viktimizācijas risku un līdz minimumam samazinātu noziedzības negatīvo ietekmi un sekundārās un atkārtotās viktimizācijas, iebiedēšanas un atriebības risku, jo īpaši pievēršoties tādām riska grupām kā bērni, no vardarbības dzimuma dēļ un no vardarbības tuvās attiecībās cietušie. Šāda darbība var aptvert informētības un izpratnes veicināšanas kampaņas un pētniecības un izglītības programmas, vajadzības gadījumos sadarbojoties ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām.”.
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas Latvijā spēkā no 2024.gada 1. maija, nosaka, ka dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu sievietes no jebkādas vardarbības un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, tai skaitā nodrošina īstermiņa un ilgtermiņa specializētos atbalsta pakalpojumus visiem upuriem, kuri cietuši no jebkura vardarbības veida, uz kuriem attiecas šī konvencija. Šobrīd no vardarbības cietušām pilngadīgām personām tiek nodrošināts valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums individuālu speciālistu konsultāciju veidā dzīvesvietā vai sociālās rehabilitācijas institūcijā (bez izmitināšanas) vai sociālās rehabilitācijas kurss sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu nodrošinot sociālā darbinieka, psihologa un jurista konsultāciju.[3]
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām[4] nosaka, ka dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai veicinātu to personu ar invaliditāti fizisko, kognitīvo un psiholoģisko atveseļošanos, rehabilitāciju un sociālo reintegrāciju, kuras kļūst par jebkāda veida ekspluatācijas, vardarbības vai ļaunprātīgas izmantošanas upuriem, tostarp sniedzot tām aizsardzības pakalpojumus. Šāda atveseļošanās un reintegrācija notiek tādā vidē, kas veicina attiecīgās personas veselību, labklājību, pašcieņu, cieņu un patstāvību un kur ņem vērā vajadzības, kuras saistītas ar personu ar invaliditāti dzimumu un vecumu.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027.gadam[5] (turpmāk – Pamatnostādnes) virsmērķis paredz attīstīt bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstošu sabiedrību, kas veicina ģimeņu labklājību, veselīgu attīstību, vienlīdzīgas iespējas un nabadzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu, kā arī agrīnās intervences attīstību valsts kopīgai izaugsmei. Pamatnostādņu 1.2. rīcības virziens “Visa veida vardarbības izskaušana” iezīmē, ka vardarbība nav atsevišķu indivīdu problēma. Vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums, kas rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem, un skar visu sabiedrību. Tādēļ tā ir valsts un ikviena indivīda atbildība un pienākums – mazināt un novērst visa veida vardarbību sabiedrībā.
Pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis konstatēto vardarbības gadījumu skaits, piemēram, pēc Valsts policijas datiem 2022. gadā ir sniegti 3 957 ziņojumi par vardarbības gadījumiem ģimenē, kas ir par 7,7 % vairāk kā 2021. gadā (3 673 ziņojumi). 2022. gadā tiesas ir lēmušas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 1 124 gadījumos, kas ir par 15% vairāk kā 2021. gadā (977 tiesas lēmumi). Valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 2022. gadā saņēma 726 no vardarbības cietušas pilngadīgas personas, kas ir par 1,7% vairāk kā 2021. gadā (714 personas), 25 no 726 bija cilvēki vecumā no 60 gadiem. Pakalpojumu bērniem saņēma 2 058 bērni, kas ir par 15 % vairāk nekā 2021. gadā (1 785 bērni).
Katra ceturtā sieviete (25,1 %) un katrs piektais vīrietis (19,5 %) 18 – 74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību, secināts Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā aptaujā par vardarbību 2021. gadā. 76,5 % vardarbību pieredzējušo sieviešu un 38,4 % vīriešu 18–74 gadu vecumā par to ir ziņojuši kādai personai vai organizācijai. Visbiežāk par fizisku vai seksuālu vardarbību ir stāstīts tuvai personai (68,9 % sieviešu un 32,8 % vīriešu). Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu (26,4 %) par partnera vardarbību ir ziņojusi arī policijai. 7,2 % vīriešu par partnera vardarbību ir ziņojuši medicīnas iestādei, organizācijai no vardarbības cietušo atbalstam vai sociālā dienesta darbiniekam vai zvanījuši uz palīdzības tālruni[6]. Tas nozīmē, ka par piedzīvoto vardarbību biežāk tiek runāts ar sev tuviem cilvēkiem nevis atbalsta iestādēm. Centrālās statistikas pārvaldes ziņojuma “Vardarbības izplatība Latvijā 2021”[7] liecina, ka 22,3% sieviešu un 13,2% vecumā no 65-74 gadiem ir piedzīvojuši fizisko vai seksuālo vardarbību, 4-4,5% abu dzimumu personas minētajā vecumā ir pieredzējuši ekonomisko vardarbību no intīmā partnera.
Vardarbība pret senioriem ir nopietna sociāla problēma. Arvien vairāk pētījumu parāda, ka no vardarbības cieš arī vecākā gadagājuma cilvēki. Saskaņā ar biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (turpmāk – LSKA) veiktā pētījuma, kura mērķis bija apkopot un iegūt pamatinformāciju par vardarbību pret veciem cilvēkiem, tās mērogiem un formām, kā arī noteikt sabiedrības informētības līmeni par sociāltiesiskajiem aizsardzības veidiem pret ģimenes vardarbību, datiem atsaucīgais vairākums aptaujas dalībnieku (47%) atzīmē vardarbības palielināšanos pret vecākiem cilvēkiem pēdējo 10 gadu laikā. Trešdaļai aptaujas dalībnieku (35%) ir informācija par ģimenes vardarbības gadījumiem pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. 6% no aptaujātajiem senioriem sacīja, ka viņi bieži kļūst par fiziskas vardarbības upuriem.
Iedzīvotāju informētības līmenis par likumdošanas pasākumiem, kas vērsti uz aizsardzību pret ģimenes vardarbību, ir zems. 31% respondentu nezina, kurās valsts institūcijās var vērsties vardarbības ģimenē gadījumā; ļoti mazam respondentu skaitam ir informācija par aizsardzību un pilnu pakalpojumu klāstu, ko valsts sniedz ģimenes vardarbības upuriem; 45% nezina, kuras nevalstiskās organizācijas var sniegt atbalstu ģimenes vardarbības gadījumos. Par vardarbības faktiem pret veciem cilvēkiem, kas notikuši ģimenē, praktiski netiek ziņots. Ziņas nāk no institūcijām, kas sniedz sociālo, psiholoģisko, medicīnisko atbalstu. Pēc pieejamiem statistikas datiem valstī par ģimenes vardarbību vērsušos sirmgalvju skaits divkāršojies laika posmā no 2019. līdz 2020. gadam, tas ir, no 41% līdz 55% no visām sūdzībām. Šie gadījumi skar ļoti nelielu iedzīvotāju daļu virs 55 gadiem, bet nav skaidrs, cik cietušo nav vērsušies ar sūdzībām subjektīvu iemeslu dēļ.[8]
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka aptuveni 1 no 6 sešdesmitgadniekiem cieš no vardarbības. Iespējams, ka šie rādītāji ir neprecīzi un realitātē augstāki, jo vecākā gadagājuma cilvēki, līdzīgi kā citi cietušie, bieži izvēlas neziņot par vardarbības pieredzi. Visbiežāk vardarbību veikušās personas ir laulātie draugi, pieaugušie bērni vai citi ģimenes locekļi. Par notikušo cietušie neziņo, jo jūtas apkaunoti, baidās par attiecībām vai nevēlas kaitēt pāridarītājam, citkārt upuris fiziski nespēj paziņot par notikušo. Nepietiekama psihosociālā aprūpe un atstāšana novārtā var būt viena no vardarbības formām gan ģimenē, gan institūcijās, kad tieši aprūpes darbinieki pret senioru izturas nevērīgi vai vardarbīgi. Tāpat ar institucionāliem riska faktoriem nākas sastapties veco ļaužu pansionātos vai aprūpes centros pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem. Darbinieku grūtie darba apstākļi izraisa nogurumu, neiecietību, arī agresiju, kamēr viņu klienti ir samērā bezpalīdzīgi un ar zemām pašaizstāvības spējām.[9] LSKA pētījuma dati norāda, ka Latvijā ģimenes vardarbības gadījumu skaits pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas reģistrēti Valsts Policijā un medicīnas iestādēs, ir neliels, tomēr arī tas ir satraucoši, un iesniedzējas lielākoties ir sievietes.[10]
Ievērojot, ka pieejamie dati visdrīzāk neatspoguļo reālo situāciju un vardarbību piedzīvojošo personu skaits ir augstāks, 4.3.6.4. pasākuma pirmās kārtas[11] projekta ietvaros plānots īstenot darbības vardarbības situācijas monitoringa pilnveidei. Šobrīd statistikas datos netiek atspoguļota informācija par no vardarbības cietušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT) un funkcionāliem traucējumiem (dati netiek uzkrāti vai nav pieejami), kas ir viena no mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kura tiek pakļauta vardarbībai, jo nereti šie cilvēki ne tikai neapzinās notiekošo, t.sk. pret personu vērsto vardarbību, bet arī to, ka nepieciešams vērsties pēc palīdzības un to saņemt.
Ap 10 % Latvijas iedzīvotāju ir cilvēki ar ierobežotām iespējām. Statistikas dati liecina, ka galvenais iemesls ir iekšējo orgānu (sirds, nieres, diabēts utt.) saslimšanas, otrajā vietā ir psihiskās novirzes, bet trešajā – problēmas ar dzirdi un redzi. Un tikai tad seko cilvēki ar balsta un kustību aparāta traucējumiem.[12]
Kā norāda eksperti, sievietes ar īpašām vajadzībām pakļautas lielākam vardarbības riskam, kas saistīts ar to, ka vardarbības veicējam ir vieglāk īstenot vardarbību pret personu, kas ir ievainojamāka, un nereti upuri finansiālas un emocionālas atkarības dēļ nav gatavi pārtraukt vardarbīgas attiecības. Resursu centra ”Zelda” pārstāve norāda, ka bieži trūkst arī zināšanu, kā runāt ar šādiem cilvēkiem, kā rezultātā konteksts nav atbilstošs tam, lai persona pateiktu to, ko patiesībā vēlas pateikt.[13] Saskaņā ar Latvijas Bērnu fonda sniegto informāciju, no 870 bērniem, kuriem 2023. gadā tika sniegta rehabilitācija krīžu centros, 36 bērni bija ar invaliditāti, no kuriem 10 bērni bija cietuši no seksuālas vardarbības. Vienlaikus gan bērni, gan cilvēki ar GRT nereti ne tikai neapzinās notiekošo, t.sk. pret personu vērsto vardarbību, bet arī to, ka nepieciešams vērsties pēc palīdzības un to saņemt. Tāpat bērnu likumiskajiem pārstāvjiem (t.sk. nevardarbīgajam vecākam) trūkst izpratnes par to, kur vērsties pēc palīdzības, ja bērns ir cietis no vardarbības, kā arī kopumā atpazīt, ka bērns varētu būt cietis no vardarbības.
Katru gadu aptuveni 2 000 bērnu saņem valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem, tomēr tā ir tikai daļa no visiem bērniem, kuri tikuši pakļauti prettiesiskām darbībām, t.sk. vardarbībai. Laika periodā no 2018. gada līdz 2022. gadam no noziedzīgiem nodarījumiem cietuši vidēji gadā 523 bērni. Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2022. gadā par noziedzīgos nodarījumos cietušām atzītas kopā 8 514 personas, no tām 542 bērni, no kuriem 271 mazgadīgas personas (bērni vecumā līdz 14 gadiem). Saskaņā ar Valsts Policijas datiem, visbiežāk bērni cieš no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – 55,5%, no cietsirdības un vardarbības – 18,5%, mantiskiem nodarījumiem – 10,5% un no nodarījumiem pret dzīvību un veselību – 10,7%.[14] Problēma, par kuru nepieciešams atklāti runāt un to risināt ir tas, ka aizvien biežāk notiek vardarbība ne tikai pret bērnu, bet arī vardarbība starp bērniem. Pasargājot bērnus no vardarbības, ir iespējams veidot veselīgāku un laimīgāku sabiedrību. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ir vērojami izteikti augsti skolēnu savstarpējās vardarbības rādītāji. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angliski – Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – OECD) Studentu starptautiskās vērtēšanas programma (angliski – Programme for International Student Assessment) (turpmāk – PISA) 2018. gada starptautiskā pētījuma dati[15], Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir cietuši no ņirgāšanās (angliski – bullying) no savu skolas biedru puses. Latvijas gadījumā tas nozīmē, piemēram, to, ka kopumā 35,5% (OECD valstīs vidēji 22,6%) mūsu skolēnu izjutuši kādu no ņirgāšanās veidiem „Dažas reizes mēnesī”, „Vienreiz nedēļā” vai biežāk. Latvija šajā ziņā ieņem pirmo vietu starp visām ES valstīm, turklāt, salīdzinot ar 2015. gadā veikto OECD PISA pētījumu, pāridarījumu izplatības rādītāji ir pasliktinājušies. Pedagogi kritizē starpinstitucionālo sadarbību, jo netiek nodrošināta atgriezeniskā saikne no sociālā dienesta, bāriņtiesas. Izglītības iestādei bieži vien jāsniedz dažādi paskaidrojumi, taču netiek saņemts gaidītais atbalsts. Trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai. Lai gan pašvaldībās darbojas starpinstitūciju sadarbības grupas, ne izglītības iestāžu, ne arī ārstniecības iestāžu pārstāvji šajā darbā nav konsekventi iesaistīti. Ja no izglītības iestādēm pašvaldības nepieciešamības gadījumā var pieprasīt un saņemt informāciju, tad informāciju no ārstniecības iestādēm nav iespējams saņemt datu aizsardzības vai citu iemeslu dēļ. Tāpat arī izglītības iestādes norādījušas, ka sociālais dienests vai bāriņtiesa, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību, nereti nesniedz atgriezenisko saiti izglītības iestādei par tiem gadījumiem, kad attiecīgo pašvaldības iestāžu speciālisti par kādu no izglītojamiem veikuši padziļinātu izpēti. Rezultātā praksē novērojami gadījumi, kad īsā laika periodā vienam bērnam pie dažādu iestāžu speciālistiem vairākkārt tiek veikta izpēte, taču atklātā problēma nevienā no institūcijām risināta netiek, t.i., tālāka intervence pēc izpētes netiek nodrošināta.[16]
Pēdējā laikā īpaši aktualizējusies kaitējoša seksuālā uzvedība bērnu vidū: bērni iesaistās savstarpējās vecumam neatbilstošās seksuālās sarunās vai darbībās, radot kaitējumu sev vai citiem. Nereti pieaugušo pirmā reakcija ir dusmas un vainošana, lai gan, ieskatoties dziļāk, šāda uzvedība ir bērna sauciens pēc palīdzības.[17] Bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību ir bērni, kuri veic to vecumam neatbilstošas seksuālas darbības vai pauž izteikumus, kas var kaitēt pašam bērnam vai apkārtējiem. Patlaban bērniem kaitējošas seksuālas uzvedības mazināšanai un novēršanai atbalsts tiek sniegts vispārējo psihologa konsultāciju ietvaros, specifiski mērķa grupas vajadzībām atbilstoši pakalpojumi nav izveidoti un netiek nodrošināti. Ir nepieciešams pakalpojums, kas palīdz atklāt kaitējošas seksuālās uzvedības cēloņus (novērtējot bērna sociālās vides ietekmi, psihoemocionālās spējas un izpratni par savu rīcību) un risina to novēršanu. Tirgus un sabiedriskās domas centra SKDS veiktā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse bērnu līdz 16 gadu vecumam ir piedzīvojuši seksuāla rakstura darbības vairākas reizes un norāda, ka bijuši vairāki pāridarītāji. 46% respondentu apgalvo, ka bija viens pāridarītājs vairākas reizes. Runājot par laiku līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai, visbiežāk dažādas seksuāla rakstura darbības respondenti ir piedzīvojuši vecumā no 11 līdz 15 gadiem (tā norādījuši 89% respondentu). Vecumā no 7 līdz 10 gadiem tās ir piedzīvojuši 15% respondentu, bet vecumā līdz 6 gadiem – 4% respondentu. Visbiežākā vieta, kur respondenti līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai ir piedzīvojuši dažādas seksuāla rakstura darbības, ir skola (39%). Salīdzinoši bieži tās ir piedzīvotas arī ar viedierīču starpniecību (21%), mājās (18%) vai pagalmā, rotaļlaukumā (15%). Visbiežāk seksuāla rakstura darbību veicējs ir bijis draugs/draudzene vai bijušais draugs/draudzene (43%), vai klasesbiedrs (41%). Vairāk nekā puse respondentu (56%) nevienam nav stāstījuši par piedzīvotajām seksuāla rakstura darbībām. 28% respondentu par to ir stāstījuši kādam nepilngadīgam draugam, 12% – vecākam vai radiniekam, bet 9% respondentu par piedzīvotajām seksuāla rakstura darbībām ir stāstījuši kādam pilngadīgam draugam. Pārliecinoši lielākā daļa respondentu (88%), kas līdz 16 gadu vecumam piedzīvojuši seksuāla rakstura darbības, pēc tam nav saņēmuši nekādu psiholoģisku atbalstu vai palīdzību. Šāda veida atbalstu un palīdzību pēc piedzīvotajām seksuāla rakstura darbībām ir saņēmuši 12% respondentu. Novērojams, ka psiholoģisku atbalstu un palīdzību ir saņēmuši respondenti, kuri šobrīd ir gados jaunāki.[18] Nav iespējams iegūt precīzus datus par kaitējošas seksuālas uzvedības apmēriem, jo šī uzvedība ir ļoti plaša (variatīva), un lielākā daļa bērnu nenonāk tiesībsargājošo vai citu institūciju redzeslokā.[19]
Šobrīd no vardarbības cietušo atbalsta sistēma ir vienveidīga visām no vardarbības cietušām personām un pārsvarā neaptver pakalpojumus specifiskām mērķa grupām.
[1] Vardarbība pret sievietēm un bērniem Latvijā, 2019; pieejams: https://www.antropologija.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/antropologija/Statistikas_zinojums_2020.pdf
[2] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN-LV/TXT/?uri=CELEX:32012L0029
[3] 23.12.2024 Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi Nr.790 Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām
[4] Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630
[5] Pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.1
[6] Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/noziegumi/preses-relizes/10924-vardarbibas-izplatibas-raditaji
[7] Pieejams: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2022-08/Nr_08_Vardarbibas_izplatiba_Latvija_2021_%2822_00%29_LV_EN.pdf
[8] Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pārskats par pētījumu “Par vardarbīgu izturēšanos pret veciem cilvēkiem”(nepublicēti dati)
[9] Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām; pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/8377/download
[10] Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pārskats par pētījumu “Par vardarbīgu izturēšanos pret veciem cilvēkiem”(nepublicēti dati)
[11] MK 20.02.2024. noteikumi Nr.111 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4. pasākuma „Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” pirmās kārtas īstenošanas noteikumi”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/349962
[12] Kā jūtas invalīdi un viņu draugi Latvijā; pieejams: https://www.apeirons.lv/ka-jutas-invalidi-un-vinu-draugi-latvija/
[13] Eksperte atklāj nepatīkamus faktus par vardarbību pret sievietēm ar īpašām vajadzībām Latvijā; pieejams: https://nra.lv/latvija/291849-eksperte-atklaj-nepatikamus-faktus-par-vardarbibu-pret-sievietem-ar-ipasam-vajadzibam-latvija.htm
[14] Pārskats par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2022. gadā; pieejams: https://www.iem.gov.lv/lv/media/10245/download?attachment
[15] Pieejams: https://www.oecd.org/pisa/Combined_Executive_Summaries_PISA_2018.pdf
[16] Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību; pieejams Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (ID 23-TA-843)
[17] Pieejams: https://centrsdardedze.lv/pakalpojumi/kaitejosa-seksuala-uzvediba-praktiskas-macibas-psihologiem/
[18] Attiecības ģimenē un pieredze saistībā ar kaitējošu seksuālu uzvedību bērnu vidū; pieejams: https://centrsdardedze.lv/wp-content/uploads/2022/11/SKDS_Dardedze_atskaite_17_06_2022.pdf
[19] Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām; pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/8377/download
Situācijas apkopojumā par vardarbību pret sievietēm un bērniem Latvijā[1] secināts – mūsdienu sabiedrībā pastāv augsta tolerance pret vardarbību, vienlaikus arī informētības līmenis par iespējām saņemt palīdzību ir zems, kas apgrūtina laicīgi līdzcilvēkiem atpazīt un rīkoties vardarbības risku gadījumā.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI[2] 26. panta otrajā daļā ir uzsvērts dalībvalstu pienākums informēt cietušos par viņu tiesībām: “Dalībvalstis veic atbilstīgas darbības, tostarp ar interneta starpniecību, lai uzlabotu informētību par šajā direktīvā izklāstītajām tiesībām, mazinātu viktimizācijas risku un līdz minimumam samazinātu noziedzības negatīvo ietekmi un sekundārās un atkārtotās viktimizācijas, iebiedēšanas un atriebības risku, jo īpaši pievēršoties tādām riska grupām kā bērni, no vardarbības dzimuma dēļ un no vardarbības tuvās attiecībās cietušie. Šāda darbība var aptvert informētības un izpratnes veicināšanas kampaņas un pētniecības un izglītības programmas, vajadzības gadījumos sadarbojoties ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām.”.
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas Latvijā spēkā no 2024.gada 1. maija, nosaka, ka dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu sievietes no jebkādas vardarbības un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, tai skaitā nodrošina īstermiņa un ilgtermiņa specializētos atbalsta pakalpojumus visiem upuriem, kuri cietuši no jebkura vardarbības veida, uz kuriem attiecas šī konvencija. Šobrīd no vardarbības cietušām pilngadīgām personām tiek nodrošināts valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums individuālu speciālistu konsultāciju veidā dzīvesvietā vai sociālās rehabilitācijas institūcijā (bez izmitināšanas) vai sociālās rehabilitācijas kurss sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu nodrošinot sociālā darbinieka, psihologa un jurista konsultāciju.[3]
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām[4] nosaka, ka dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai veicinātu to personu ar invaliditāti fizisko, kognitīvo un psiholoģisko atveseļošanos, rehabilitāciju un sociālo reintegrāciju, kuras kļūst par jebkāda veida ekspluatācijas, vardarbības vai ļaunprātīgas izmantošanas upuriem, tostarp sniedzot tām aizsardzības pakalpojumus. Šāda atveseļošanās un reintegrācija notiek tādā vidē, kas veicina attiecīgās personas veselību, labklājību, pašcieņu, cieņu un patstāvību un kur ņem vērā vajadzības, kuras saistītas ar personu ar invaliditāti dzimumu un vecumu.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027.gadam[5] (turpmāk – Pamatnostādnes) virsmērķis paredz attīstīt bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstošu sabiedrību, kas veicina ģimeņu labklājību, veselīgu attīstību, vienlīdzīgas iespējas un nabadzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu, kā arī agrīnās intervences attīstību valsts kopīgai izaugsmei. Pamatnostādņu 1.2. rīcības virziens “Visa veida vardarbības izskaušana” iezīmē, ka vardarbība nav atsevišķu indivīdu problēma. Vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums, kas rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem, un skar visu sabiedrību. Tādēļ tā ir valsts un ikviena indivīda atbildība un pienākums – mazināt un novērst visa veida vardarbību sabiedrībā.
Pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis konstatēto vardarbības gadījumu skaits, piemēram, pēc Valsts policijas datiem 2022. gadā ir sniegti 3 957 ziņojumi par vardarbības gadījumiem ģimenē, kas ir par 7,7 % vairāk kā 2021. gadā (3 673 ziņojumi). 2022. gadā tiesas ir lēmušas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 1 124 gadījumos, kas ir par 15% vairāk kā 2021. gadā (977 tiesas lēmumi). Valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 2022. gadā saņēma 726 no vardarbības cietušas pilngadīgas personas, kas ir par 1,7% vairāk kā 2021. gadā (714 personas), 25 no 726 bija cilvēki vecumā no 60 gadiem. Pakalpojumu bērniem saņēma 2 058 bērni, kas ir par 15 % vairāk nekā 2021. gadā (1 785 bērni).
Katra ceturtā sieviete (25,1 %) un katrs piektais vīrietis (19,5 %) 18 – 74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību, secināts Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā aptaujā par vardarbību 2021. gadā. 76,5 % vardarbību pieredzējušo sieviešu un 38,4 % vīriešu 18–74 gadu vecumā par to ir ziņojuši kādai personai vai organizācijai. Visbiežāk par fizisku vai seksuālu vardarbību ir stāstīts tuvai personai (68,9 % sieviešu un 32,8 % vīriešu). Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu (26,4 %) par partnera vardarbību ir ziņojusi arī policijai. 7,2 % vīriešu par partnera vardarbību ir ziņojuši medicīnas iestādei, organizācijai no vardarbības cietušo atbalstam vai sociālā dienesta darbiniekam vai zvanījuši uz palīdzības tālruni[6]. Tas nozīmē, ka par piedzīvoto vardarbību biežāk tiek runāts ar sev tuviem cilvēkiem nevis atbalsta iestādēm. Centrālās statistikas pārvaldes ziņojuma “Vardarbības izplatība Latvijā 2021”[7] liecina, ka 22,3% sieviešu un 13,2% vecumā no 65-74 gadiem ir piedzīvojuši fizisko vai seksuālo vardarbību, 4-4,5% abu dzimumu personas minētajā vecumā ir pieredzējuši ekonomisko vardarbību no intīmā partnera.
Vardarbība pret senioriem ir nopietna sociāla problēma. Arvien vairāk pētījumu parāda, ka no vardarbības cieš arī vecākā gadagājuma cilvēki. Saskaņā ar biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” (turpmāk – LSKA) veiktā pētījuma, kura mērķis bija apkopot un iegūt pamatinformāciju par vardarbību pret veciem cilvēkiem, tās mērogiem un formām, kā arī noteikt sabiedrības informētības līmeni par sociāltiesiskajiem aizsardzības veidiem pret ģimenes vardarbību, datiem atsaucīgais vairākums aptaujas dalībnieku (47%) atzīmē vardarbības palielināšanos pret vecākiem cilvēkiem pēdējo 10 gadu laikā. Trešdaļai aptaujas dalībnieku (35%) ir informācija par ģimenes vardarbības gadījumiem pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. 6% no aptaujātajiem senioriem sacīja, ka viņi bieži kļūst par fiziskas vardarbības upuriem.
Iedzīvotāju informētības līmenis par likumdošanas pasākumiem, kas vērsti uz aizsardzību pret ģimenes vardarbību, ir zems. 31% respondentu nezina, kurās valsts institūcijās var vērsties vardarbības ģimenē gadījumā; ļoti mazam respondentu skaitam ir informācija par aizsardzību un pilnu pakalpojumu klāstu, ko valsts sniedz ģimenes vardarbības upuriem; 45% nezina, kuras nevalstiskās organizācijas var sniegt atbalstu ģimenes vardarbības gadījumos. Par vardarbības faktiem pret veciem cilvēkiem, kas notikuši ģimenē, praktiski netiek ziņots. Ziņas nāk no institūcijām, kas sniedz sociālo, psiholoģisko, medicīnisko atbalstu. Pēc pieejamiem statistikas datiem valstī par ģimenes vardarbību vērsušos sirmgalvju skaits divkāršojies laika posmā no 2019. līdz 2020. gadam, tas ir, no 41% līdz 55% no visām sūdzībām. Šie gadījumi skar ļoti nelielu iedzīvotāju daļu virs 55 gadiem, bet nav skaidrs, cik cietušo nav vērsušies ar sūdzībām subjektīvu iemeslu dēļ.[8]
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka aptuveni 1 no 6 sešdesmitgadniekiem cieš no vardarbības. Iespējams, ka šie rādītāji ir neprecīzi un realitātē augstāki, jo vecākā gadagājuma cilvēki, līdzīgi kā citi cietušie, bieži izvēlas neziņot par vardarbības pieredzi. Visbiežāk vardarbību veikušās personas ir laulātie draugi, pieaugušie bērni vai citi ģimenes locekļi. Par notikušo cietušie neziņo, jo jūtas apkaunoti, baidās par attiecībām vai nevēlas kaitēt pāridarītājam, citkārt upuris fiziski nespēj paziņot par notikušo. Nepietiekama psihosociālā aprūpe un atstāšana novārtā var būt viena no vardarbības formām gan ģimenē, gan institūcijās, kad tieši aprūpes darbinieki pret senioru izturas nevērīgi vai vardarbīgi. Tāpat ar institucionāliem riska faktoriem nākas sastapties veco ļaužu pansionātos vai aprūpes centros pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem. Darbinieku grūtie darba apstākļi izraisa nogurumu, neiecietību, arī agresiju, kamēr viņu klienti ir samērā bezpalīdzīgi un ar zemām pašaizstāvības spējām.[9] LSKA pētījuma dati norāda, ka Latvijā ģimenes vardarbības gadījumu skaits pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas reģistrēti Valsts Policijā un medicīnas iestādēs, ir neliels, tomēr arī tas ir satraucoši, un iesniedzējas lielākoties ir sievietes.[10]
Ievērojot, ka pieejamie dati visdrīzāk neatspoguļo reālo situāciju un vardarbību piedzīvojošo personu skaits ir augstāks, 4.3.6.4. pasākuma pirmās kārtas[11] projekta ietvaros plānots īstenot darbības vardarbības situācijas monitoringa pilnveidei. Šobrīd statistikas datos netiek atspoguļota informācija par no vardarbības cietušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT) un funkcionāliem traucējumiem (dati netiek uzkrāti vai nav pieejami), kas ir viena no mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kura tiek pakļauta vardarbībai, jo nereti šie cilvēki ne tikai neapzinās notiekošo, t.sk. pret personu vērsto vardarbību, bet arī to, ka nepieciešams vērsties pēc palīdzības un to saņemt.
Ap 10 % Latvijas iedzīvotāju ir cilvēki ar ierobežotām iespējām. Statistikas dati liecina, ka galvenais iemesls ir iekšējo orgānu (sirds, nieres, diabēts utt.) saslimšanas, otrajā vietā ir psihiskās novirzes, bet trešajā – problēmas ar dzirdi un redzi. Un tikai tad seko cilvēki ar balsta un kustību aparāta traucējumiem.[12]
Kā norāda eksperti, sievietes ar īpašām vajadzībām pakļautas lielākam vardarbības riskam, kas saistīts ar to, ka vardarbības veicējam ir vieglāk īstenot vardarbību pret personu, kas ir ievainojamāka, un nereti upuri finansiālas un emocionālas atkarības dēļ nav gatavi pārtraukt vardarbīgas attiecības. Resursu centra ”Zelda” pārstāve norāda, ka bieži trūkst arī zināšanu, kā runāt ar šādiem cilvēkiem, kā rezultātā konteksts nav atbilstošs tam, lai persona pateiktu to, ko patiesībā vēlas pateikt.[13] Saskaņā ar Latvijas Bērnu fonda sniegto informāciju, no 870 bērniem, kuriem 2023. gadā tika sniegta rehabilitācija krīžu centros, 36 bērni bija ar invaliditāti, no kuriem 10 bērni bija cietuši no seksuālas vardarbības. Vienlaikus gan bērni, gan cilvēki ar GRT nereti ne tikai neapzinās notiekošo, t.sk. pret personu vērsto vardarbību, bet arī to, ka nepieciešams vērsties pēc palīdzības un to saņemt. Tāpat bērnu likumiskajiem pārstāvjiem (t.sk. nevardarbīgajam vecākam) trūkst izpratnes par to, kur vērsties pēc palīdzības, ja bērns ir cietis no vardarbības, kā arī kopumā atpazīt, ka bērns varētu būt cietis no vardarbības.
Katru gadu aptuveni 2 000 bērnu saņem valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem, tomēr tā ir tikai daļa no visiem bērniem, kuri tikuši pakļauti prettiesiskām darbībām, t.sk. vardarbībai. Laika periodā no 2018. gada līdz 2022. gadam no noziedzīgiem nodarījumiem cietuši vidēji gadā 523 bērni. Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2022. gadā par noziedzīgos nodarījumos cietušām atzītas kopā 8 514 personas, no tām 542 bērni, no kuriem 271 mazgadīgas personas (bērni vecumā līdz 14 gadiem). Saskaņā ar Valsts Policijas datiem, visbiežāk bērni cieš no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – 55,5%, no cietsirdības un vardarbības – 18,5%, mantiskiem nodarījumiem – 10,5% un no nodarījumiem pret dzīvību un veselību – 10,7%.[14] Problēma, par kuru nepieciešams atklāti runāt un to risināt ir tas, ka aizvien biežāk notiek vardarbība ne tikai pret bērnu, bet arī vardarbība starp bērniem. Pasargājot bērnus no vardarbības, ir iespējams veidot veselīgāku un laimīgāku sabiedrību. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ir vērojami izteikti augsti skolēnu savstarpējās vardarbības rādītāji. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angliski – Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – OECD) Studentu starptautiskās vērtēšanas programma (angliski – Programme for International Student Assessment) (turpmāk – PISA) 2018. gada starptautiskā pētījuma dati[15], Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni relatīvi bieži ir cietuši no ņirgāšanās (angliski – bullying) no savu skolas biedru puses. Latvijas gadījumā tas nozīmē, piemēram, to, ka kopumā 35,5% (OECD valstīs vidēji 22,6%) mūsu skolēnu izjutuši kādu no ņirgāšanās veidiem „Dažas reizes mēnesī”, „Vienreiz nedēļā” vai biežāk. Latvija šajā ziņā ieņem pirmo vietu starp visām ES valstīm, turklāt, salīdzinot ar 2015. gadā veikto OECD PISA pētījumu, pāridarījumu izplatības rādītāji ir pasliktinājušies. Pedagogi kritizē starpinstitucionālo sadarbību, jo netiek nodrošināta atgriezeniskā saikne no sociālā dienesta, bāriņtiesas. Izglītības iestādei bieži vien jāsniedz dažādi paskaidrojumi, taču netiek saņemts gaidītais atbalsts. Trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai. Lai gan pašvaldībās darbojas starpinstitūciju sadarbības grupas, ne izglītības iestāžu, ne arī ārstniecības iestāžu pārstāvji šajā darbā nav konsekventi iesaistīti. Ja no izglītības iestādēm pašvaldības nepieciešamības gadījumā var pieprasīt un saņemt informāciju, tad informāciju no ārstniecības iestādēm nav iespējams saņemt datu aizsardzības vai citu iemeslu dēļ. Tāpat arī izglītības iestādes norādījušas, ka sociālais dienests vai bāriņtiesa, aizbildinoties ar personas datu aizsardzību, nereti nesniedz atgriezenisko saiti izglītības iestādei par tiem gadījumiem, kad attiecīgo pašvaldības iestāžu speciālisti par kādu no izglītojamiem veikuši padziļinātu izpēti. Rezultātā praksē novērojami gadījumi, kad īsā laika periodā vienam bērnam pie dažādu iestāžu speciālistiem vairākkārt tiek veikta izpēte, taču atklātā problēma nevienā no institūcijām risināta netiek, t.i., tālāka intervence pēc izpētes netiek nodrošināta.[16]
Pēdējā laikā īpaši aktualizējusies kaitējoša seksuālā uzvedība bērnu vidū: bērni iesaistās savstarpējās vecumam neatbilstošās seksuālās sarunās vai darbībās, radot kaitējumu sev vai citiem. Nereti pieaugušo pirmā reakcija ir dusmas un vainošana, lai gan, ieskatoties dziļāk, šāda uzvedība ir bērna sauciens pēc palīdzības.[17] Bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību ir bērni, kuri veic to vecumam neatbilstošas seksuālas darbības vai pauž izteikumus, kas var kaitēt pašam bērnam vai apkārtējiem. Patlaban bērniem kaitējošas seksuālas uzvedības mazināšanai un novēršanai atbalsts tiek sniegts vispārējo psihologa konsultāciju ietvaros, specifiski mērķa grupas vajadzībām atbilstoši pakalpojumi nav izveidoti un netiek nodrošināti. Ir nepieciešams pakalpojums, kas palīdz atklāt kaitējošas seksuālās uzvedības cēloņus (novērtējot bērna sociālās vides ietekmi, psihoemocionālās spējas un izpratni par savu rīcību) un risina to novēršanu. Tirgus un sabiedriskās domas centra SKDS veiktā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse bērnu līdz 16 gadu vecumam ir piedzīvojuši seksuāla rakstura darbības vairākas reizes un norāda, ka bijuši vairāki pāridarītāji. 46% respondentu apgalvo, ka bija viens pāridarītājs vairākas reizes. Runājot par laiku līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai, visbiežāk dažādas seksuāla rakstura darbības respondenti ir piedzīvojuši vecumā no 11 līdz 15 gadiem (tā norādījuši 89% respondentu). Vecumā no 7 līdz 10 gadiem tās ir piedzīvojuši 15% respondentu, bet vecumā līdz 6 gadiem – 4% respondentu. Visbiežākā vieta, kur respondenti līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai ir piedzīvojuši dažādas seksuāla rakstura darbības, ir skola (39%). Salīdzinoši bieži tās ir piedzīvotas arī ar viedierīču starpniecību (21%), mājās (18%) vai pagalmā, rotaļlaukumā (15%). Visbiežāk seksuāla rakstura darbību veicējs ir bijis draugs/draudzene vai bijušais draugs/draudzene (43%), vai klasesbiedrs (41%). Vairāk nekā puse respondentu (56%) nevienam nav stāstījuši par piedzīvotajām seksuāla rakstura darbībām. 28% respondentu par to ir stāstījuši kādam nepilngadīgam draugam, 12% – vecākam vai radiniekam, bet 9% respondentu par piedzīvotajām seksuāla rakstura darbībām ir stāstījuši kādam pilngadīgam draugam. Pārliecinoši lielākā daļa respondentu (88%), kas līdz 16 gadu vecumam piedzīvojuši seksuāla rakstura darbības, pēc tam nav saņēmuši nekādu psiholoģisku atbalstu vai palīdzību. Šāda veida atbalstu un palīdzību pēc piedzīvotajām seksuāla rakstura darbībām ir saņēmuši 12% respondentu. Novērojams, ka psiholoģisku atbalstu un palīdzību ir saņēmuši respondenti, kuri šobrīd ir gados jaunāki.[18] Nav iespējams iegūt precīzus datus par kaitējošas seksuālas uzvedības apmēriem, jo šī uzvedība ir ļoti plaša (variatīva), un lielākā daļa bērnu nenonāk tiesībsargājošo vai citu institūciju redzeslokā.[19]
Šobrīd no vardarbības cietušo atbalsta sistēma ir vienveidīga visām no vardarbības cietušām personām un pārsvarā neaptver pakalpojumus specifiskām mērķa grupām.
[1] Vardarbība pret sievietēm un bērniem Latvijā, 2019; pieejams: https://www.antropologija.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/antropologija/Statistikas_zinojums_2020.pdf
[2] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN-LV/TXT/?uri=CELEX:32012L0029
[3] 23.12.2024 Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi Nr.790 Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām
[4] Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630
[5] Pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.1
[6] Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/noziegumi/preses-relizes/10924-vardarbibas-izplatibas-raditaji
[7] Pieejams: https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2022-08/Nr_08_Vardarbibas_izplatiba_Latvija_2021_%2822_00%29_LV_EN.pdf
[8] Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pārskats par pētījumu “Par vardarbīgu izturēšanos pret veciem cilvēkiem”(nepublicēti dati)
[9] Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām; pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/8377/download
[10] Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” pārskats par pētījumu “Par vardarbīgu izturēšanos pret veciem cilvēkiem”(nepublicēti dati)
[11] MK 20.02.2024. noteikumi Nr.111 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.4. pasākuma „Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai” pirmās kārtas īstenošanas noteikumi”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/349962
[12] Kā jūtas invalīdi un viņu draugi Latvijā; pieejams: https://www.apeirons.lv/ka-jutas-invalidi-un-vinu-draugi-latvija/
[13] Eksperte atklāj nepatīkamus faktus par vardarbību pret sievietēm ar īpašām vajadzībām Latvijā; pieejams: https://nra.lv/latvija/291849-eksperte-atklaj-nepatikamus-faktus-par-vardarbibu-pret-sievietem-ar-ipasam-vajadzibam-latvija.htm
[14] Pārskats par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2022. gadā; pieejams: https://www.iem.gov.lv/lv/media/10245/download?attachment
[15] Pieejams: https://www.oecd.org/pisa/Combined_Executive_Summaries_PISA_2018.pdf
[16] Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību; pieejams Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (ID 23-TA-843)
[17] Pieejams: https://centrsdardedze.lv/pakalpojumi/kaitejosa-seksuala-uzvediba-praktiskas-macibas-psihologiem/
[18] Attiecības ģimenē un pieredze saistībā ar kaitējošu seksuālu uzvedību bērnu vidū; pieejams: https://centrsdardedze.lv/wp-content/uploads/2022/11/SKDS_Dardedze_atskaite_17_06_2022.pdf
[19] Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām; pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/8377/download
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Dati liecina, ka Latvijā ir augsta tolerance pret vardarbību un zems informētības līmenis par iespējām saņemt palīdzību. Sabiedrības augstais tolerances līmenis pret vardarbību apgrūtina laicīgi līdzcilvēkiem atpazīt un rīkoties vardarbības risku gadījumā. Pastāv plaisa starp to cilvēku skaitu, kuri saskārušies ar vardarbību, un to cilvēku skaitu, kuri saņēmuši rehabilitāciju vai atzīti kā cietuši no vardarbības, vai sodīti par vardarbīgu rīcību. Tas liecina, ka vardarbības novēršanas pasākumus izmanto neliela daļa no tiem, kuri ikdienā saskaras ar vardarbību.
Latvijā trūkst pakalpojumi, kas piemēroti atsevišķām mērķgrupām (bērni, seniori u.c.), jo patlaban no vardarbības cietušām personām piedāvātie pakalpojumi un iespējamie intervences instrumenti ne vienmēr ir piemēroti personām no īpaši ievainojamām grupām (seniori, cilvēki ar GRT, cilvēki ar funkcionāliem (redzes, dzirdes vai kustību) traucējumiem), ievērojot to atšķirīgās vajadzības, iespējams, ierobežotās uztveres un izpratnes spējas dēļ. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt un ieviest atšķirīgu pakalpojumu un intervenču klāstu, ņemot vērā arī mērķa grupas personu lielāku atkarību no tuviniekiem un aprūpētājiem.
Augsta riska vardarbības gadījumos (piemēram, kad vardarbības veicējs turpina draudēt cietušajam, neskatoties uz viņam noteiktajiem ierobežojumiem) valsts un pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi cietušajam ne vienmēr ir piemēroti, jo tie neparedz tūlītēju un ļoti intensīvu starpinstitucionālu intervenci īsā laika posmā un nav vērsti uz to, lai nodrošinātu cietušā drošību. Ārvalstu pieredze rāda, ka šajos gadījumos efektīvs risinājuma veids ir īpaši sagatavoto cietušo atbalsta speciālistu piesaiste, kas kontaktējas ar cietušo, vada gadījumu, sadarbojoties ar citām iestādēm, pārredz situācijas kopainu, spēj ātri identificēt nepieciešamas intervences. Cietušo atbalsta speciālists, izmantojot dažādas metodes un iesaistot speciālistus no dažādām jomām, savlaicīgi un tūlītēji veidotu starpinstitucionālu intervenci gadījuma risināšanā, sniegtu emocionālu atbalsta upurim un piesaistītu speciālistus gadījuma risināšanai, nodrošinātu informācijas apmaiņu par dažādiem pakalpojumiem un problēmu risinājumiem un palīdzības saņemšanu. Cietušo atbalsta speciālisti sniegtu sākotnējo palīdzību un konsultācijas krīzes situācijās cietušā ģimenei vai cilvēkiem, kuri ir bijuši liecinieki noziegumam. Vardarbības ģimenē, tostarp dzimumā balstītas vardarbības apkarošanai ir vajadzīgas dažādas savstarpēji saistītas darbības, sākot no vardarbības novēršanas līdz augstas kvalitātes atbalsta pakalpojumu sniegšanai cietušajiem, rehabilitācijas pakalpojumiem vardarbības veicējiem un sadarbības stiprināšanai starp dažādiem speciālistiem un institūcijām, kuri strādā attiecīgo jautājumu risināšanā.
Latvijas valsts teritorijā ir izteikti atšķirīgs pašvaldību teritoriālais lielums un pieejamie resursi. Ļoti atšķiras arī pašvaldību piedāvātie pakalpojumi no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām. Visbiežāk pakalpojumi tiek piedāvāti no vardarbības cietušām personām, un tie pārsvarā izpaužas kā individuālas psihologu un psihoterapeitu konsultācijas, un iespēja apmeklēt informatīvi izglītojošās vai atbalsta grupas[1]. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā atkarībā no viņu dzīvesvietas. Visām pašvaldībām, neatkarīgi no to lieluma un iedzīvotāju skaita, būtu jāspēj nodrošināt tādus sociālos pakalpojumus, kuri novērš vai mazina dzīvības un veselības apdraudējumu, kā arī būtiskus sociālās funkcionēšanas ierobežojumus, piemēram, vardarbības un konfliktu ģimenē gadījumā, darbs ar no vardarbībā cietušiem bērniem papildus valsts finansētam sociālās rehabilitācijas pakalpojumam.
Privātajos uzņēmumos, NVO un reliģiskajās organizācijās pieejamais pakalpojumu klāsts ir vai nu pašvaldību finansēts vai līdzfinansēts, vai balstīts uz īslaicīgu, parasti ar projektu īstenošanu saistītu finansējumu. Nereti pakalpojumu pieejamība ir nodrošināta vien atsevišķos reģionos, pieejamais atbalsts nav fokusēts un ir grūtāk pieejams lauku reģionos, īpaši ar ierobežotiem informācijas saņemšanas kanāliem.
Attīstot palīdzības un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušām personām un ieviešot pierādījumos balstītas metodes ar augstiem efektivitātes rādītājiem, tiks attīstīts kvalitatīvs un uz individuālām vajadzībām balstīts pakalpojums, nodrošinot vardarbības ģimenē mazināšanos. Vairākām iedzīvotāju grupām nav specializētu pakalpojumu, kas sniegtu konsultatīvu vai terapeitisku atbalstu, psiholoģisku atbalstu, vai nodrošinātu krīzes intervenci, vai arī to nenodrošina specifiski darbam ar mērķa grupu apmācīts personāls. Turklāt no vardarbības cietušajām personām nav publiski pieejamas informācijas par to, kas viņiem būtu jādara vai kur saņemt atbalstu. Vienlaikus ir jāattīsta pakalpojumi augstam vardarbības riskam pakļautām personām, t.sk., lai veicinātu informācijas pieejamību par palīdzības iespējām iedzīvotājiem, kas cietuši no vardarbības, īpaši informācijas, kas būtu pielāgota īpaši ievainojamo grupu vajadzībām (personām ar GRT, personām ar funkcionāliem (redzes, dzirdes vai kustību) traucējumiem, personām vecumā no 60 gadiem (senioriem). Ievērojot pieaugošo bērnu un jauniešu savstarpējās vardarbības gadījumu skaitu, ir jāattīsta jaunas pieejas mobinga un savstarpējās vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai.
[1] Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām; pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/8377/download
Latvijā trūkst pakalpojumi, kas piemēroti atsevišķām mērķgrupām (bērni, seniori u.c.), jo patlaban no vardarbības cietušām personām piedāvātie pakalpojumi un iespējamie intervences instrumenti ne vienmēr ir piemēroti personām no īpaši ievainojamām grupām (seniori, cilvēki ar GRT, cilvēki ar funkcionāliem (redzes, dzirdes vai kustību) traucējumiem), ievērojot to atšķirīgās vajadzības, iespējams, ierobežotās uztveres un izpratnes spējas dēļ. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt un ieviest atšķirīgu pakalpojumu un intervenču klāstu, ņemot vērā arī mērķa grupas personu lielāku atkarību no tuviniekiem un aprūpētājiem.
Augsta riska vardarbības gadījumos (piemēram, kad vardarbības veicējs turpina draudēt cietušajam, neskatoties uz viņam noteiktajiem ierobežojumiem) valsts un pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi cietušajam ne vienmēr ir piemēroti, jo tie neparedz tūlītēju un ļoti intensīvu starpinstitucionālu intervenci īsā laika posmā un nav vērsti uz to, lai nodrošinātu cietušā drošību. Ārvalstu pieredze rāda, ka šajos gadījumos efektīvs risinājuma veids ir īpaši sagatavoto cietušo atbalsta speciālistu piesaiste, kas kontaktējas ar cietušo, vada gadījumu, sadarbojoties ar citām iestādēm, pārredz situācijas kopainu, spēj ātri identificēt nepieciešamas intervences. Cietušo atbalsta speciālists, izmantojot dažādas metodes un iesaistot speciālistus no dažādām jomām, savlaicīgi un tūlītēji veidotu starpinstitucionālu intervenci gadījuma risināšanā, sniegtu emocionālu atbalsta upurim un piesaistītu speciālistus gadījuma risināšanai, nodrošinātu informācijas apmaiņu par dažādiem pakalpojumiem un problēmu risinājumiem un palīdzības saņemšanu. Cietušo atbalsta speciālisti sniegtu sākotnējo palīdzību un konsultācijas krīzes situācijās cietušā ģimenei vai cilvēkiem, kuri ir bijuši liecinieki noziegumam. Vardarbības ģimenē, tostarp dzimumā balstītas vardarbības apkarošanai ir vajadzīgas dažādas savstarpēji saistītas darbības, sākot no vardarbības novēršanas līdz augstas kvalitātes atbalsta pakalpojumu sniegšanai cietušajiem, rehabilitācijas pakalpojumiem vardarbības veicējiem un sadarbības stiprināšanai starp dažādiem speciālistiem un institūcijām, kuri strādā attiecīgo jautājumu risināšanā.
Latvijas valsts teritorijā ir izteikti atšķirīgs pašvaldību teritoriālais lielums un pieejamie resursi. Ļoti atšķiras arī pašvaldību piedāvātie pakalpojumi no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām. Visbiežāk pakalpojumi tiek piedāvāti no vardarbības cietušām personām, un tie pārsvarā izpaužas kā individuālas psihologu un psihoterapeitu konsultācijas, un iespēja apmeklēt informatīvi izglītojošās vai atbalsta grupas[1]. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā atkarībā no viņu dzīvesvietas. Visām pašvaldībām, neatkarīgi no to lieluma un iedzīvotāju skaita, būtu jāspēj nodrošināt tādus sociālos pakalpojumus, kuri novērš vai mazina dzīvības un veselības apdraudējumu, kā arī būtiskus sociālās funkcionēšanas ierobežojumus, piemēram, vardarbības un konfliktu ģimenē gadījumā, darbs ar no vardarbībā cietušiem bērniem papildus valsts finansētam sociālās rehabilitācijas pakalpojumam.
Privātajos uzņēmumos, NVO un reliģiskajās organizācijās pieejamais pakalpojumu klāsts ir vai nu pašvaldību finansēts vai līdzfinansēts, vai balstīts uz īslaicīgu, parasti ar projektu īstenošanu saistītu finansējumu. Nereti pakalpojumu pieejamība ir nodrošināta vien atsevišķos reģionos, pieejamais atbalsts nav fokusēts un ir grūtāk pieejams lauku reģionos, īpaši ar ierobežotiem informācijas saņemšanas kanāliem.
Attīstot palīdzības un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušām personām un ieviešot pierādījumos balstītas metodes ar augstiem efektivitātes rādītājiem, tiks attīstīts kvalitatīvs un uz individuālām vajadzībām balstīts pakalpojums, nodrošinot vardarbības ģimenē mazināšanos. Vairākām iedzīvotāju grupām nav specializētu pakalpojumu, kas sniegtu konsultatīvu vai terapeitisku atbalstu, psiholoģisku atbalstu, vai nodrošinātu krīzes intervenci, vai arī to nenodrošina specifiski darbam ar mērķa grupu apmācīts personāls. Turklāt no vardarbības cietušajām personām nav publiski pieejamas informācijas par to, kas viņiem būtu jādara vai kur saņemt atbalstu. Vienlaikus ir jāattīsta pakalpojumi augstam vardarbības riskam pakļautām personām, t.sk., lai veicinātu informācijas pieejamību par palīdzības iespējām iedzīvotājiem, kas cietuši no vardarbības, īpaši informācijas, kas būtu pielāgota īpaši ievainojamo grupu vajadzībām (personām ar GRT, personām ar funkcionāliem (redzes, dzirdes vai kustību) traucējumiem, personām vecumā no 60 gadiem (senioriem). Ievērojot pieaugošo bērnu un jauniešu savstarpējās vardarbības gadījumu skaitu, ir jāattīsta jaunas pieejas mobinga un savstarpējās vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai.
[1] Metodiskais materiāls sociālajam darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām; pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/8377/download
Risinājuma apraksts
Iepriekš minēto problēmu risināšanai nepieciešams izstrādāt un sniegt jaunus vai pilnveidotus esošos atbalsta pakalpojumus no vardarbības cietušām personām atbilstoši to specifiskajām vajadzībām. 4.3.6.4. pasākuma īstenošanas laikā tiks risināti būtiskākie problēmjautājumi, konstatējot intervences, kas strādā un palīdz no vardarbības cietušajiem, intervences, kas, iespējams, nestrādā efektīvi, vai mērķgrupai trūkstošās intervences, kā arī šķēršļus jau esošo pakalpojumu un aizsardzības saņemšanai. 4.3.6.4. pasākuma paredzēts veidot mērķētus, savstarpēji integrētus pakalpojumus un atbalsta instrumentus konkrētām mērķa grupām, kas spētu nodrošināt cietušo funkcionalitātes atjaunošanos pēc piedzīvotās vardarbības un novērstu atkārtotas vardarbības riskus.
Attiecīgi TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.6.4. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamo uzraudzības rādītāju, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.6.4. pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī plānotā un pieejamā finansējuma apmēru.
Pasākuma mērķis ir izstrādāt un īstenot jaunas pieejas atbalsta pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām atbilstoši to specifiskajām vajadzībām, lai novērstu atkārtotas vardarbības riskus un mazinātu vardarbības radītās sekas.
4.3.6.4. pasākuma kontekstā “jauna pieeja” nozīmē, piemēram, Latvijā vai kādā no tās reģioniem/pašvaldībām vēl nebijis veids/ pieeja/ metode, kā sniegt atbalstu no vardarbības cietušajām personām, īpaši ņemot vērā specifiskās mērķa grupu vajadzības. Tas var ietvert gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, gan cita veida atbalsta metodoloģijas, pieejas vai risinājumus, kas atbilst konkrētajām problēmām un sniedz efektīvu palīdzību, risinot vardarbības radītās sekas un veicinot no vardarbības cietušo emocionālo un psiholoģisko labklājību.
Jaunai pieejai jeb inovatīvam pakalpojumam jābūt pamatotam pētījumos balstītā pieejā, t.sk. ņemot vērā ārvalstu pieredzi, kur šāds pakalpojums vai pieeja ir pētīta un pierādījusi savu efektivitāti. Tad 4.3.6.4. pasākuma ietvaros, sniedzot pakalpojumus, projektu īstenotāji var paredzēt pieejas/pakalpojuma efektivitātes mērījumu Latvijas kultūrspecifiskajā kontekstā.
Šobrīd no vardarbības cietušo atbalsta sistēma ir vienveidīga visām no vardarbības cietušām personām un pārsvarā neaptver pakalpojumus specifiskām mērķa grupām. Līdz ar to no vardarbības cietušām personām piedāvātie pakalpojumi un atbalsta pasākumi ne vienmēr ir piemēroti personām ar GRT, redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, 60 gadu vecumu sasniegušas personām, personām, kuras cietušas no seksuālas vardarbības. Tādēļ 4.3.6.4. pasākuma ietvaros ir nepieciešams izstrādāt un nodrošināt tādus pakalpojumus, kas izmantoto metožu un sniegtā atbalsta veidā ir iepriekš minēto mērķu grupu personām piemēroti un viņu specifiskajām individuālajām vajadzībām atbilstoši (piemēram, pielāgots krīzes intervences pakalpojums, jauns vai pilnveidots sociālās rehabilitācijas pakalpojums, papildus atbalsta personas piesaiste, terapija, iespēja patverties atbilstoši personām ar GRT vai redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem pielāgotos krīzes dzīvokļos vai grupu dzīvoklī ar atbalsta personāla klātbūtni), un nodrošina, ka mērķa grupu personas saņem viņiem nepieciešamo palīdzību.
Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, kā arī programmas atbalstāmo darbību aprakstā paredzēto jaunu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām un bērnu savstarpējās vardarbības mazināšanai ieviešanu, 4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām, tostarp no sociāli un ekonomiski mazaizsargātām sabiedrības grupām:
1) personas ar GRT, kuras ir cietušas no vardarbības;
2) personas ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, kuras ir cietušas no vardarbības;
3) 60 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir cietušas no vardarbības;
4) personas, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības;
5) personas, kuras ir pakļautas augstam vardarbības riskam;
6) bērni, kuri ir cietuši no savstarpējās vardarbības;
7) bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 4. punktā noteikto “funkcionālais traucējums – slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā” funkcionālu traucējumu definīcija ietver arī GRT. 4.3.6.4. pasākumā plānots sniegt specializētus atbalsta pakalpojumus personām ar GRT, kuras ir cietušas no vardarbības un kurām nepieciešama individuāla pieeja. Tāpēc 4.3.6.4. pasākuma īstenošanas kontekstā minētā mērķa grupa ir nodalīta no mērķa grupas, kas ietver personas ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, kuras cietušas no vardarbības.
4.3.6.4. pasākuma mērķa grupa “60 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir cietušas no vardarbības” atbilst Pasaules Veselības organizācijas definētiem cilvēka vecuma posmiem (no 60 gadiem jaunais vecums). Savukārt mērķa grupā “bērni, kuri ir cietuši no savstarpējās vardarbības” un “bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību” ietver personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.[1] Ja bērns būs uzsācis saņemt atbalsta pakalpojumu 4.3.6.4. pasākuma projektā pirms pilngadības sasniegšanas, tas varēs turpināt saņemt to līdz pakalpojuma sniegšanas beigām.
Mērķa grupas atbilstība iesaistei 4.3.6.4. pasākumā:
Mērķa grupas personu iesaisti dalībai projektā veiks finansējuma saņēmējs, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, biedrībām, komersantiem un citām iestādēm vai organizācijām, kas veic darbu ar no vardarbības cietušām personām. Atbilstības mērķa grupai noteikšanai, mērķa grupas persona var iesniegt kompetentas iestādes vai speciālista, kas veic darbu ar no vardarbības cietušām personām, izziņu, atzinumu vai rekomendāciju, kā arī ārstniecības iestādes vai personas dokumentu, kas apliecina GRT vai redzes, dzirdes vai kustību traucējumus. Mērķa grupas personai vai tās likumiskajam pārstāvim (obligāti, ja mērķa grupas persona ir bērns līdz 15 gadu vecumam[2]), pirms dalības atbalsta pakalpojumā būs jāaizpilda finansējuma saņēmēja sagatavota anketa, kurā ar parakstu būs jāapliecina atbilstību konkrētai TA projektā paredzētai mērķa grupai.
Personas atbilstību mērķa grupai, t.sk. vai personai piemīt redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumi, var novērtēt arī finansējuma saņēmējs, ja persona, kura vēlas saņemt atbalsta pakalpojumu, vēršas tieši pie finansējuma saņēmēja, kā arī gadījumā, ja persona pati nespēj aizpildīt anketu.
Mērķa grupām 4.3.6.4. pasākumā tiks īstenotas šādas atbalstāmās darbības:
1. Jaunu atbalsta pakalpojumu aprakstu izstrāde vai esošo atbalsta pakalpojumu aprakstu pilnveide no vardarbības cietušām personām atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai.
Atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs izstrādā detālu jauna vai pilnveidota esoša atbalsta pakalpojuma aprakstu (sociālās rehabilitācijas pakalpojums, cita veida atbalsta metodoloģija, pieeja vai risinājums u.t.t.), kas atbilst konkrētas norādītās mērķa grupas specifiskajām vajadzībām un paredz sniegt palīdzību personai no vardarbības radīto emocionālo un psiholoģisko seku mazināšanai vai novēršanai, psihoemocionālā un fiziskā stāvokļa uzlabošanai. Aprakstā ietver atbalsta pakalpojumā projekta mērķa grupai paredzēto metožu aprakstu, norādīto metožu pierādījumos balstītu efektivitātes pamatojumu, kā arī pakalpojumu sniegšanā nepieciešamos speciālistus un materiāltehnisko nodrošinājumu. Aprakstā ietver arī atbalsta pakalpojuma mērķi, funkciju un uzdevumu, atbalsta pakalpojumā paredzēto izmantojamo metožu aprakstu raksturojumu, mērķa grupas ieguvumus, elementus, kas atšķir konkrēto pakalpojumu no pakalpojumiem ar līdzīgu saturu un uz pierādījumiem balstītu efektivitātes pamatojumu – kur (kurā valstī) metode iepriekš piemērota un, ar ko pamatots tās efektivitātes novērtējums) – t.sk. norāda pakalpojuma veidu (individuāli vai grupā), norāda atbalsta pakalpojuma īstenošanai nepieciešamos speciālistus, kā arī atbalsta pakalpojuma īstenošanai nepieciešamos apstākļus, pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas procesa aprakstu un, t.sk. materiāltehnisko nodrošinājumu.
2. Jaunu vai pilnveidotu esošo atbalsta pakalpojumu no vardarbības cietušām personām sniegšana atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai.
Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts nodrošināt mērķa grupas personu specifiskām individuālām vajadzībām atbilstošus jaunus vai pilnveidotus esošus pakalpojumus, piemēram, krīzes intervences pakalpojums, sociālās rehabilitācijas pakalpojums, atbalsta personas pakalpojums, alternatīvas terapijas metodes izmantošana, grupu dzīvoklis ar tam piesaistītu atbalsta personālu no vardarbības cietušām personām, grupu vai krīzes dzīvoklis personām ar GRT vai redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, kas uzlabotu mērķa grupu personu psihoemocionālo un fizisko stāvokli pēc pārciestas vardarbības, mazinātu vardarbības radīto seku ietekmi un vardarbību ģimenē.
Personām, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu, bērniem, personām ar GRT, personām ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, ievērojot to īpašās vajadzības un lielāku atkarību no tuviniekiem vai aprūpētājiem, ir nodrošināms no citām mērķa grupām un esošajiem pieejamiem pakalpojumiem atšķirīgs pakalpojumu un intervenču klāsts.
Personām, kuras cietušas no seksuālas vardarbības, sniedzami pakalpojumi, kas vērsti uz cietušās personas stiprināšanu, atbalstīšanu un aizstāvēšanu, ievērojot īpašas konfidencialitātes prasības, un ietverot, piemēram, tādus atbalsta veidus, kā īpaša palīdzības tālruņa līnija, patveršanās iespēja, speciālistu konsultatīvs, praktisks un terapeitisks atbalsts un aizstāvība.
Savukārt augsta vardarbības riska gadījumos nepieciešams sniegt pakalpojumu ar individuālu pieeju, kuru iespējams risināt, piemēram, piesaistot īpaši sagatavotus cietušo atbalsta speciālistus. Šie speciālisti kontaktējas ar cietušo, vada gadījumu, sadarbojoties ar citām iestādēm, pārredz situācijas kopainu, spēj ātri identificēt nepieciešamas intervences.
Saņemot informāciju par vienaudžu savstarpējās vardarbības gadījumiem izglītības iestādē vai identificējamu bērnu grupā, ir svarīgi izprast konflikta būtību un nekavējoties iesaistīties problēmsituācijas risināšanā. Šādos gadījumos atkarībā no konfliktējošo pušu vecuma, ilgstoši izmantojot preventīvas metodes (vingrinājumi, kontaktspēles, grupu nodarbības sadarbības uzlabošanai), ir iespējams mainīt attiecības starp bērniem. Vienlaikus sniegtais atbalsta pakalpojums var tikt sniegts arī, piemēram, individuālas terapijas veidā vai piedaloties gan cietušajam, gan pāridarītājam.[3] Pasākumā, piemēram, var paredzēt ieviest pierādījumos balstītu atbalsta pakalpojumu bērnu uzvedības problēmu novēršanai individuāli un grupā, sekmējot dusmu kontroles un sociālo problēmu risināšanas prasmju attīstību. Patlaban bērniem kaitējošas seksuālas uzvedības mazināšanai un novēršanai atbalsts tiek sniegts vispārējo psihologa konsultāciju ietvaros, specifiski mērķa grupas vajadzībām atbilstoši pakalpojumi nav izveidoti un netiek nodrošināti. Tādēļ minētās darbības ietvaros nodrošināms pakalpojums, kas palīdz atklāt kaitējošas seksuālās uzvedības cēloņus (novērtējot bērna sociālā vides ietekmi, psihoemocionālās spējas un izpratni par savu rīcību) un risina to novēršanu.
Iepriekš minētā īstenošanai vēlams piesaistīt projekta īstenotājus ar pieredzi darbā ar noteiktajām mērķu grupām, lai nodrošinātu efektīvākus risinājumus palīdzības sniegšanai no vardarbības cietušiem cilvēkiem, ņemot vērā viņu specifiskās individuālas vajadzības.
4.3.6.4. pasākumā paredzētie komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi tiks īstenoti, ievērojot gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) 47. pantu un 50. pantu, gan normatīvos aktus, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Tā kā 4.3.6.4. pasākums tieši vērsts uz jaunu atbalsta pakalpojumu izveidi specifiskai mērķa grupai, katrā projektā ir jānodrošina potenciālās mērķa grupas informēšana par iespēju saņemt atbalsta pakalpojumu projektā. Attiecīgi 4.3.6.4. pasākuma ietvaros nav plānota atbalstāmā darbība un finansējums plašākai sabiedrības informēšanai.
4.3.6.4. pasākumu paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Ja izsludinātās atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā netiks noslēgti līgumi par projektu īstenošanu par visu 4.3.6.4. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu, sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) organizē nākamo atklātu projektu iesniegumu atlasi, atlases termiņus saskaņojot ar atbildīgo iestādi. Šādā gadījumā visu atlikušo finansējumu novirza atbalsta pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no savstarpējās vardarbības vai bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību. Visās projektu iesniegumu atlasēs tiek paredzēti vienādi projektu īstenošanas nosacījumi, tāpēc katrai projektu iesniegumu atlasei nav paredzēts izstrādāt atsevišķus īstenošanas MK noteikumus.
4.3.6.4. pasākuma plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 506 637 euro, t.sk. 85% Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 1 280 641 euro un 15% valsts budžeta (turpmāk – VB) līdzfinansējums – 225 996 euro (atbalsta veids ir grants), no tā:
- finansējums 1 158 952 euro apmērā plānots atbalsta pakalpojumu sniegšanai personām ar GRT, personām ar redzes, dzirdes, kustību traucējumiem, 60 gadu vecumu sasniegušām personām, personām, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības un personām, kuras pakļautas augstam vardarbības riskam. Tiek paredzēts, ka atklātā projektu iesniegumu atlasē tiks īstenoti kopā indikatīvi 10 (viena projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma 115 895 euro; projektu minimālā attiecināmo izmaksu summa nav ierobežota). Gadījumā, ja netiks saņemts vai apstiprināts projekta iesniegums par atbalsta pakalpojumu sniegšanu kādai no minētajām mērķa grupām, vai apstiprināto projektu attiecināmo izmaksu kopsumma ir mazāka par 1 158 952 euro, finansējuma atlikums tiks novirzīts projektu atbalsta pakalpojumu sniegšanu bērniem, kuri cietuši no savstarpējās vardarbības vai bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību, īstenošanai;
- finansējums 347 685 euro apmērā plānots atbalsta pakalpojumu sniegšanai bērniem, kuri cietuši no savstarpējās vardarbības vai bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību. Tiek paredzēts, ka atklātā projektu iesniegumu atlasē tiks īstenoti kopā indikatīvi trīs projekti (viena projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma 115 895 euro; projektu minimālā attiecināmo izmaksu summa nav ierobežota). Gadījumā, ja minētajai mērķa grupai apstiprināto projektu attiecināmo izmaksu kopsumma ir mazāka par 347 685 euro vai tai pieejamais finansējums tiek palielināts, var organizēt vēl vienu atklātu projektu iesniegumu atlasi.
Projektu īsteno ne ilgāk par 24 mēnešiem no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Vienā projektā nodrošina vismaz 10 mērķa grupas personu iesaisti. Viena mērķa grupas persona var saņemt atbalstu vairākos projektos, ja tajos ir atšķirīgs atbalsta pakalpojumu veids.
NVO vai komersants varēs iesniegt vairāk kā vienu projekta iesniegumu (t.sk. katrā no projektu iesniegumu atlasēm, ja tiks organizēta vairāk kā viena atlase), ja projekta iesniegumā tiks piedāvāti atšķirīgi atbalsta pakalpojumi mērķa grupām. Tādējādi 4.3.6.4. pasākuma ietvaros viena NVO vai komersants varēs saņemt atbalstu vairākas reizes. Attiecīgi pastāv iespēja, ka vienai NVO vai komersantam var pārklāties īstenošanā esoši projekti, jo nākamā projektu iesniegumu atlase var tikt izsludināta pirms noslēgušies iepriekšējā projektu iesniegumu atlasē apstiprinātie projekti. Tādā gadījumā NVO vai komersantam, kura projektu īstenošana pārklājas, ir jānodrošina cita veida atbalsta pakalpojumi un jānodrošina, lai vienādi atbalsta pakalpojumi nenotiek vienā laika periodā un tajos netiek iesaistītas vienas un tās pašas mērķa grupas personas. Šādos gadījumos īpaša uzmanība tiks pievērsta, ka netiek pieļauta dubultfinansēšana. NVO vai komersantam, kura projektu īstenošana pārklājas, ir jānodrošina, ka projektos vienai un tai pašai mērķa grupas personai tiek sniegti cita veida (atšķirīgi) atbalsta pakalpojumi.
Projektiem, ņemot vērā, ka to kopējās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)) ir mazākas par 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), PVN izmaksas ir attiecināmas.
Lai atbalstītu NVO vai komersantu apstiprināto projektu sekmīgu īstenošanu, tiek paredzēts, ka projekta atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksu veikšanai CFLA finansējuma saņēmējam var veikt avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projekta apstiprinātā kopējā attiecināmā finansējuma[4]. Vienlaikus konkrētajam avansa maksājuma pieprasījumam ir jābūt pamatotam, jo CFLA vērtēs tā pieprasīšanai iesniegtos pamatojošos dokumentus un citus ar pamatotību saistītos riskus, t.sk. finansējuma saņēmēja spēju izlietot avansu pieprasītajā apmērā.
Projektu īstenošanas periods ir salīdzinoši īss (līdz 24 mēnešiem) un projekta ietvaros finansējuma saņēmējiem jāpiedāvā tādi atbalsta pakalpojumi mērķa grupas personām, lai iekļautos projektam pieejamajā 115 895 euro finansējumā, tāpēc nav paredzams būtisks izmaksu pieaugums sadārdzinājuma dēļ. Taču, noslēdzot līgumu par projekta īstenošanu, tajā tiks ietverts finansējuma saņēmēja pienākums izmaksu pieauguma gadījumā segt sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem.
4.3.6.4. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
- līdz 2024. gada 31. decembrim – programmas iznākuma rādītājs: biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 10;
- līdz 2029. gada 31. decembrim – programmas iznākuma rādītājs: biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 13.
Tā kā 4.3.6.4. pasākumā atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā ar vienu NVO vai komersantu var tiks noslēgti līgumi par vairāku projektu īstenošanu (viens NVO vai komersants var īstenot vairāk kā vienu projektu), tādējādi faktiski atbalstu saņēmušo unikālo NVO vai komersantu skaits var būt mazāks, nekā projektu skaits.
Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
4.3.6.4. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.6.4. pasākumam paredzētajā apmērā (t.i., 237 710 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 202 053 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 29 154 038 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.
Finanšu atbalsts finansējuma saņēmējiem (biedrībām, nodibinājumiem vai komersantiem) (atbalsta pakalpojumu izstrādei un īstenošanai atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai, projekta vadībai un īstenošanai) tiks sniegts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, Nr. L 2023/2831)[7] (turpmāk – Regula 2023/2831).
4.3.6.4. pasākuma ietvaros paredzētas šādas attiecināmās izmaksas:
- tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja (NVO/komersanta) atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver, t.sk. projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas rodas, noslēdzot darba līgumu starp darba devēju un darbinieku un noslēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu par konkrēta uzdevuma veikšanu[5]. Tādējādi finansējuma saņēmējs var piesaistīt ārpakalpojumā personālu atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai 4.3.6.4. pasākuma ietvaros. Vienlaikus uzņēmuma (pakalpojuma) līgumā personāla izmaksām ir jābūt skaidri identificējamām. Piemēram, ja finansējuma saņēmējs (NVO, komersants) ārpakalpojumā nolīgst personālu, kurš sniedz tiešu atbalstu pakalpojumu mērķa grupai (piemēram, psihologs), tā alga tiks uzskatīta par personāla izmaksām. Ja ārpakalpojumā nolīgtā personāla izmaksas par darbu nav identificējamas kā kategorija, kas atšķiras no tādām citām izmaksu kategorijām kā, piemēram, transporta izdevumi, tās nevar izmantot par pamatu vienotajām likmēm, piemēram, vienotajai likmei 40 % apmērā;
- pārējās attiecināmās izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 40 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām[6]. Tās būs izmaksas, kas nepieciešamas projekta darbību īstenošanai, piemēram, telpu nomas vai uzturēšanas izmaksas, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo palīgmateriālu izmaksas, horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas (t.sk. pandusu nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas, ja tas ir nepieciešams vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai) u.c. izmaksas.
Ņemot vērā, ka 4.3.6.4. pasākumā ir paredzēti projekti līdz 200 000 euro un projektos tiks piemērota 40 % vienotā likme, lai segtu parējās projekta izmaksas, tad saskaņā ar Regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, bāzes izmaksas, no kurām rēķina vienoto likmi var būt kā faktiskās izmaksas.
Vienkāršoto izmaksu piemērošana ir iespējama un paredzēta 4.3.6.4. pasākuma pirmās kārtas projekta ietvaros (personāla, iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksām). Taču 4.3.6.4. pasākuma otrās kārtas ietvaros papildu TA projektā noteiktajām šobrīd nav iespējams piemērot citas vienkāršotās izmaksas. Vienas vienības izmaksas personāla atlīdzībai nav iespējams noteikt, ņemot vērā, ka nav zināmas NVO vai komersanti, kas iesniegs projektus finansējuma saņemšanai pasākuma ietvaros, tāpat nav zināms, kādus atbalsta pakalpojumus mērķa grupas personām tās īstenos. Projektu ietvaros paredzama atšķirīgu jaunu vai pilnveidotu esošu atbalsta pakalpojumu īstenošana atšķirīgām mērķa grupām, projektu īstenošana plānota paralēli (vienā laikā), kā arī projektu īstenošanas maksimālais periods ir līdz 24 mēnešiem. Attiecīgi projektu īstenošanas laikā nav iespējams uzkrāt pietiekamu un objektīvu faktisko izmaksu informāciju vienkāršoto izmaksu piemērošanai (vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādei).
[1] Bērnu seksuālas izmantošanas dažādās sejas. 2020.gada 23.novembris, Jurista vārds. (pieejams: https://m.juristavards.lv/zinas/277691-bernu-seksualas-izmantosanas-aizsardzibas-likums
[2] Saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 17. panta pirmo daļu persona, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, var iesniegt pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un tos saņemt; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/36850-par-socialo-drosibu
[3] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. pants; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums
[4] Atbilstoši MK 2024. gada 25. aprīļa noteikumu Nr.205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 16. un 18. punktam; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/341707-valsts-budzeta-lidzeklu-planosanas-kartiba-eiropas-savienibas-fondu-projektu-istenosanai-un-maksajumu-veiksanai-2021-2027-gada-...
[5] FM izstrādātās vadlīnijas Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā". Pieejamas: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda
[6] Atbilstoši Regulas 2021/1060 56. panta 1. punktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.
[7] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2023/2831/oj/?locale=LV
Attiecīgi TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.6.4. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamo uzraudzības rādītāju, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.6.4. pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī plānotā un pieejamā finansējuma apmēru.
Pasākuma mērķis ir izstrādāt un īstenot jaunas pieejas atbalsta pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām atbilstoši to specifiskajām vajadzībām, lai novērstu atkārtotas vardarbības riskus un mazinātu vardarbības radītās sekas.
4.3.6.4. pasākuma kontekstā “jauna pieeja” nozīmē, piemēram, Latvijā vai kādā no tās reģioniem/pašvaldībām vēl nebijis veids/ pieeja/ metode, kā sniegt atbalstu no vardarbības cietušajām personām, īpaši ņemot vērā specifiskās mērķa grupu vajadzības. Tas var ietvert gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, gan cita veida atbalsta metodoloģijas, pieejas vai risinājumus, kas atbilst konkrētajām problēmām un sniedz efektīvu palīdzību, risinot vardarbības radītās sekas un veicinot no vardarbības cietušo emocionālo un psiholoģisko labklājību.
Jaunai pieejai jeb inovatīvam pakalpojumam jābūt pamatotam pētījumos balstītā pieejā, t.sk. ņemot vērā ārvalstu pieredzi, kur šāds pakalpojums vai pieeja ir pētīta un pierādījusi savu efektivitāti. Tad 4.3.6.4. pasākuma ietvaros, sniedzot pakalpojumus, projektu īstenotāji var paredzēt pieejas/pakalpojuma efektivitātes mērījumu Latvijas kultūrspecifiskajā kontekstā.
Šobrīd no vardarbības cietušo atbalsta sistēma ir vienveidīga visām no vardarbības cietušām personām un pārsvarā neaptver pakalpojumus specifiskām mērķa grupām. Līdz ar to no vardarbības cietušām personām piedāvātie pakalpojumi un atbalsta pasākumi ne vienmēr ir piemēroti personām ar GRT, redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, 60 gadu vecumu sasniegušas personām, personām, kuras cietušas no seksuālas vardarbības. Tādēļ 4.3.6.4. pasākuma ietvaros ir nepieciešams izstrādāt un nodrošināt tādus pakalpojumus, kas izmantoto metožu un sniegtā atbalsta veidā ir iepriekš minēto mērķu grupu personām piemēroti un viņu specifiskajām individuālajām vajadzībām atbilstoši (piemēram, pielāgots krīzes intervences pakalpojums, jauns vai pilnveidots sociālās rehabilitācijas pakalpojums, papildus atbalsta personas piesaiste, terapija, iespēja patverties atbilstoši personām ar GRT vai redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem pielāgotos krīzes dzīvokļos vai grupu dzīvoklī ar atbalsta personāla klātbūtni), un nodrošina, ka mērķa grupu personas saņem viņiem nepieciešamo palīdzību.
Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, kā arī programmas atbalstāmo darbību aprakstā paredzēto jaunu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām un bērnu savstarpējās vardarbības mazināšanai ieviešanu, 4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām, tostarp no sociāli un ekonomiski mazaizsargātām sabiedrības grupām:
1) personas ar GRT, kuras ir cietušas no vardarbības;
2) personas ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, kuras ir cietušas no vardarbības;
3) 60 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir cietušas no vardarbības;
4) personas, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības;
5) personas, kuras ir pakļautas augstam vardarbības riskam;
6) bērni, kuri ir cietuši no savstarpējās vardarbības;
7) bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 4. punktā noteikto “funkcionālais traucējums – slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā” funkcionālu traucējumu definīcija ietver arī GRT. 4.3.6.4. pasākumā plānots sniegt specializētus atbalsta pakalpojumus personām ar GRT, kuras ir cietušas no vardarbības un kurām nepieciešama individuāla pieeja. Tāpēc 4.3.6.4. pasākuma īstenošanas kontekstā minētā mērķa grupa ir nodalīta no mērķa grupas, kas ietver personas ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, kuras cietušas no vardarbības.
4.3.6.4. pasākuma mērķa grupa “60 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir cietušas no vardarbības” atbilst Pasaules Veselības organizācijas definētiem cilvēka vecuma posmiem (no 60 gadiem jaunais vecums). Savukārt mērķa grupā “bērni, kuri ir cietuši no savstarpējās vardarbības” un “bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību” ietver personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.[1] Ja bērns būs uzsācis saņemt atbalsta pakalpojumu 4.3.6.4. pasākuma projektā pirms pilngadības sasniegšanas, tas varēs turpināt saņemt to līdz pakalpojuma sniegšanas beigām.
Mērķa grupas atbilstība iesaistei 4.3.6.4. pasākumā:
Mērķa grupas personu iesaisti dalībai projektā veiks finansējuma saņēmējs, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, biedrībām, komersantiem un citām iestādēm vai organizācijām, kas veic darbu ar no vardarbības cietušām personām. Atbilstības mērķa grupai noteikšanai, mērķa grupas persona var iesniegt kompetentas iestādes vai speciālista, kas veic darbu ar no vardarbības cietušām personām, izziņu, atzinumu vai rekomendāciju, kā arī ārstniecības iestādes vai personas dokumentu, kas apliecina GRT vai redzes, dzirdes vai kustību traucējumus. Mērķa grupas personai vai tās likumiskajam pārstāvim (obligāti, ja mērķa grupas persona ir bērns līdz 15 gadu vecumam[2]), pirms dalības atbalsta pakalpojumā būs jāaizpilda finansējuma saņēmēja sagatavota anketa, kurā ar parakstu būs jāapliecina atbilstību konkrētai TA projektā paredzētai mērķa grupai.
Personas atbilstību mērķa grupai, t.sk. vai personai piemīt redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumi, var novērtēt arī finansējuma saņēmējs, ja persona, kura vēlas saņemt atbalsta pakalpojumu, vēršas tieši pie finansējuma saņēmēja, kā arī gadījumā, ja persona pati nespēj aizpildīt anketu.
Mērķa grupām 4.3.6.4. pasākumā tiks īstenotas šādas atbalstāmās darbības:
1. Jaunu atbalsta pakalpojumu aprakstu izstrāde vai esošo atbalsta pakalpojumu aprakstu pilnveide no vardarbības cietušām personām atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai.
Atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs izstrādā detālu jauna vai pilnveidota esoša atbalsta pakalpojuma aprakstu (sociālās rehabilitācijas pakalpojums, cita veida atbalsta metodoloģija, pieeja vai risinājums u.t.t.), kas atbilst konkrētas norādītās mērķa grupas specifiskajām vajadzībām un paredz sniegt palīdzību personai no vardarbības radīto emocionālo un psiholoģisko seku mazināšanai vai novēršanai, psihoemocionālā un fiziskā stāvokļa uzlabošanai. Aprakstā ietver atbalsta pakalpojumā projekta mērķa grupai paredzēto metožu aprakstu, norādīto metožu pierādījumos balstītu efektivitātes pamatojumu, kā arī pakalpojumu sniegšanā nepieciešamos speciālistus un materiāltehnisko nodrošinājumu. Aprakstā ietver arī atbalsta pakalpojuma mērķi, funkciju un uzdevumu, atbalsta pakalpojumā paredzēto izmantojamo metožu aprakstu raksturojumu, mērķa grupas ieguvumus, elementus, kas atšķir konkrēto pakalpojumu no pakalpojumiem ar līdzīgu saturu un uz pierādījumiem balstītu efektivitātes pamatojumu – kur (kurā valstī) metode iepriekš piemērota un, ar ko pamatots tās efektivitātes novērtējums) – t.sk. norāda pakalpojuma veidu (individuāli vai grupā), norāda atbalsta pakalpojuma īstenošanai nepieciešamos speciālistus, kā arī atbalsta pakalpojuma īstenošanai nepieciešamos apstākļus, pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas procesa aprakstu un, t.sk. materiāltehnisko nodrošinājumu.
2. Jaunu vai pilnveidotu esošo atbalsta pakalpojumu no vardarbības cietušām personām sniegšana atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai.
Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēts nodrošināt mērķa grupas personu specifiskām individuālām vajadzībām atbilstošus jaunus vai pilnveidotus esošus pakalpojumus, piemēram, krīzes intervences pakalpojums, sociālās rehabilitācijas pakalpojums, atbalsta personas pakalpojums, alternatīvas terapijas metodes izmantošana, grupu dzīvoklis ar tam piesaistītu atbalsta personālu no vardarbības cietušām personām, grupu vai krīzes dzīvoklis personām ar GRT vai redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, kas uzlabotu mērķa grupu personu psihoemocionālo un fizisko stāvokli pēc pārciestas vardarbības, mazinātu vardarbības radīto seku ietekmi un vardarbību ģimenē.
Personām, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu, bērniem, personām ar GRT, personām ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, ievērojot to īpašās vajadzības un lielāku atkarību no tuviniekiem vai aprūpētājiem, ir nodrošināms no citām mērķa grupām un esošajiem pieejamiem pakalpojumiem atšķirīgs pakalpojumu un intervenču klāsts.
Personām, kuras cietušas no seksuālas vardarbības, sniedzami pakalpojumi, kas vērsti uz cietušās personas stiprināšanu, atbalstīšanu un aizstāvēšanu, ievērojot īpašas konfidencialitātes prasības, un ietverot, piemēram, tādus atbalsta veidus, kā īpaša palīdzības tālruņa līnija, patveršanās iespēja, speciālistu konsultatīvs, praktisks un terapeitisks atbalsts un aizstāvība.
Savukārt augsta vardarbības riska gadījumos nepieciešams sniegt pakalpojumu ar individuālu pieeju, kuru iespējams risināt, piemēram, piesaistot īpaši sagatavotus cietušo atbalsta speciālistus. Šie speciālisti kontaktējas ar cietušo, vada gadījumu, sadarbojoties ar citām iestādēm, pārredz situācijas kopainu, spēj ātri identificēt nepieciešamas intervences.
Saņemot informāciju par vienaudžu savstarpējās vardarbības gadījumiem izglītības iestādē vai identificējamu bērnu grupā, ir svarīgi izprast konflikta būtību un nekavējoties iesaistīties problēmsituācijas risināšanā. Šādos gadījumos atkarībā no konfliktējošo pušu vecuma, ilgstoši izmantojot preventīvas metodes (vingrinājumi, kontaktspēles, grupu nodarbības sadarbības uzlabošanai), ir iespējams mainīt attiecības starp bērniem. Vienlaikus sniegtais atbalsta pakalpojums var tikt sniegts arī, piemēram, individuālas terapijas veidā vai piedaloties gan cietušajam, gan pāridarītājam.[3] Pasākumā, piemēram, var paredzēt ieviest pierādījumos balstītu atbalsta pakalpojumu bērnu uzvedības problēmu novēršanai individuāli un grupā, sekmējot dusmu kontroles un sociālo problēmu risināšanas prasmju attīstību. Patlaban bērniem kaitējošas seksuālas uzvedības mazināšanai un novēršanai atbalsts tiek sniegts vispārējo psihologa konsultāciju ietvaros, specifiski mērķa grupas vajadzībām atbilstoši pakalpojumi nav izveidoti un netiek nodrošināti. Tādēļ minētās darbības ietvaros nodrošināms pakalpojums, kas palīdz atklāt kaitējošas seksuālās uzvedības cēloņus (novērtējot bērna sociālā vides ietekmi, psihoemocionālās spējas un izpratni par savu rīcību) un risina to novēršanu.
Iepriekš minētā īstenošanai vēlams piesaistīt projekta īstenotājus ar pieredzi darbā ar noteiktajām mērķu grupām, lai nodrošinātu efektīvākus risinājumus palīdzības sniegšanai no vardarbības cietušiem cilvēkiem, ņemot vērā viņu specifiskās individuālas vajadzības.
4.3.6.4. pasākumā paredzētie komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi tiks īstenoti, ievērojot gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) 47. pantu un 50. pantu, gan normatīvos aktus, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Tā kā 4.3.6.4. pasākums tieši vērsts uz jaunu atbalsta pakalpojumu izveidi specifiskai mērķa grupai, katrā projektā ir jānodrošina potenciālās mērķa grupas informēšana par iespēju saņemt atbalsta pakalpojumu projektā. Attiecīgi 4.3.6.4. pasākuma ietvaros nav plānota atbalstāmā darbība un finansējums plašākai sabiedrības informēšanai.
4.3.6.4. pasākumu paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Ja izsludinātās atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā netiks noslēgti līgumi par projektu īstenošanu par visu 4.3.6.4. pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu, sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) organizē nākamo atklātu projektu iesniegumu atlasi, atlases termiņus saskaņojot ar atbildīgo iestādi. Šādā gadījumā visu atlikušo finansējumu novirza atbalsta pakalpojumiem bērniem, kuri cietuši no savstarpējās vardarbības vai bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību. Visās projektu iesniegumu atlasēs tiek paredzēti vienādi projektu īstenošanas nosacījumi, tāpēc katrai projektu iesniegumu atlasei nav paredzēts izstrādāt atsevišķus īstenošanas MK noteikumus.
4.3.6.4. pasākuma plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 506 637 euro, t.sk. 85% Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējums – 1 280 641 euro un 15% valsts budžeta (turpmāk – VB) līdzfinansējums – 225 996 euro (atbalsta veids ir grants), no tā:
- finansējums 1 158 952 euro apmērā plānots atbalsta pakalpojumu sniegšanai personām ar GRT, personām ar redzes, dzirdes, kustību traucējumiem, 60 gadu vecumu sasniegušām personām, personām, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības un personām, kuras pakļautas augstam vardarbības riskam. Tiek paredzēts, ka atklātā projektu iesniegumu atlasē tiks īstenoti kopā indikatīvi 10 (viena projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma 115 895 euro; projektu minimālā attiecināmo izmaksu summa nav ierobežota). Gadījumā, ja netiks saņemts vai apstiprināts projekta iesniegums par atbalsta pakalpojumu sniegšanu kādai no minētajām mērķa grupām, vai apstiprināto projektu attiecināmo izmaksu kopsumma ir mazāka par 1 158 952 euro, finansējuma atlikums tiks novirzīts projektu atbalsta pakalpojumu sniegšanu bērniem, kuri cietuši no savstarpējās vardarbības vai bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību, īstenošanai;
- finansējums 347 685 euro apmērā plānots atbalsta pakalpojumu sniegšanai bērniem, kuri cietuši no savstarpējās vardarbības vai bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību. Tiek paredzēts, ka atklātā projektu iesniegumu atlasē tiks īstenoti kopā indikatīvi trīs projekti (viena projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma 115 895 euro; projektu minimālā attiecināmo izmaksu summa nav ierobežota). Gadījumā, ja minētajai mērķa grupai apstiprināto projektu attiecināmo izmaksu kopsumma ir mazāka par 347 685 euro vai tai pieejamais finansējums tiek palielināts, var organizēt vēl vienu atklātu projektu iesniegumu atlasi.
Projektu īsteno ne ilgāk par 24 mēnešiem no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Vienā projektā nodrošina vismaz 10 mērķa grupas personu iesaisti. Viena mērķa grupas persona var saņemt atbalstu vairākos projektos, ja tajos ir atšķirīgs atbalsta pakalpojumu veids.
NVO vai komersants varēs iesniegt vairāk kā vienu projekta iesniegumu (t.sk. katrā no projektu iesniegumu atlasēm, ja tiks organizēta vairāk kā viena atlase), ja projekta iesniegumā tiks piedāvāti atšķirīgi atbalsta pakalpojumi mērķa grupām. Tādējādi 4.3.6.4. pasākuma ietvaros viena NVO vai komersants varēs saņemt atbalstu vairākas reizes. Attiecīgi pastāv iespēja, ka vienai NVO vai komersantam var pārklāties īstenošanā esoši projekti, jo nākamā projektu iesniegumu atlase var tikt izsludināta pirms noslēgušies iepriekšējā projektu iesniegumu atlasē apstiprinātie projekti. Tādā gadījumā NVO vai komersantam, kura projektu īstenošana pārklājas, ir jānodrošina cita veida atbalsta pakalpojumi un jānodrošina, lai vienādi atbalsta pakalpojumi nenotiek vienā laika periodā un tajos netiek iesaistītas vienas un tās pašas mērķa grupas personas. Šādos gadījumos īpaša uzmanība tiks pievērsta, ka netiek pieļauta dubultfinansēšana. NVO vai komersantam, kura projektu īstenošana pārklājas, ir jānodrošina, ka projektos vienai un tai pašai mērķa grupas personai tiek sniegti cita veida (atšķirīgi) atbalsta pakalpojumi.
Projektiem, ņemot vērā, ka to kopējās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)) ir mazākas par 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), PVN izmaksas ir attiecināmas.
Lai atbalstītu NVO vai komersantu apstiprināto projektu sekmīgu īstenošanu, tiek paredzēts, ka projekta atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksu veikšanai CFLA finansējuma saņēmējam var veikt avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projekta apstiprinātā kopējā attiecināmā finansējuma[4]. Vienlaikus konkrētajam avansa maksājuma pieprasījumam ir jābūt pamatotam, jo CFLA vērtēs tā pieprasīšanai iesniegtos pamatojošos dokumentus un citus ar pamatotību saistītos riskus, t.sk. finansējuma saņēmēja spēju izlietot avansu pieprasītajā apmērā.
Projektu īstenošanas periods ir salīdzinoši īss (līdz 24 mēnešiem) un projekta ietvaros finansējuma saņēmējiem jāpiedāvā tādi atbalsta pakalpojumi mērķa grupas personām, lai iekļautos projektam pieejamajā 115 895 euro finansējumā, tāpēc nav paredzams būtisks izmaksu pieaugums sadārdzinājuma dēļ. Taču, noslēdzot līgumu par projekta īstenošanu, tajā tiks ietverts finansējuma saņēmēja pienākums izmaksu pieauguma gadījumā segt sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem.
4.3.6.4. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
- līdz 2024. gada 31. decembrim – programmas iznākuma rādītājs: biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 10;
- līdz 2029. gada 31. decembrim – programmas iznākuma rādītājs: biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 13.
Tā kā 4.3.6.4. pasākumā atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā ar vienu NVO vai komersantu var tiks noslēgti līgumi par vairāku projektu īstenošanu (viens NVO vai komersants var īstenot vairāk kā vienu projektu), tādējādi faktiski atbalstu saņēmušo unikālo NVO vai komersantu skaits var būt mazāks, nekā projektu skaits.
Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu.
4.3.6.4. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.6.4. pasākumam paredzētajā apmērā (t.i., 237 710 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 202 053 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 29 154 038 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.
Finanšu atbalsts finansējuma saņēmējiem (biedrībām, nodibinājumiem vai komersantiem) (atbalsta pakalpojumu izstrādei un īstenošanai atkārtotas vardarbības risku un vardarbības radīto seku novēršanai, projekta vadībai un īstenošanai) tiks sniegts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, Nr. L 2023/2831)[7] (turpmāk – Regula 2023/2831).
4.3.6.4. pasākuma ietvaros paredzētas šādas attiecināmās izmaksas:
- tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja (NVO/komersanta) atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver, t.sk. projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas rodas, noslēdzot darba līgumu starp darba devēju un darbinieku un noslēdzot uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu par konkrēta uzdevuma veikšanu[5]. Tādējādi finansējuma saņēmējs var piesaistīt ārpakalpojumā personālu atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai 4.3.6.4. pasākuma ietvaros. Vienlaikus uzņēmuma (pakalpojuma) līgumā personāla izmaksām ir jābūt skaidri identificējamām. Piemēram, ja finansējuma saņēmējs (NVO, komersants) ārpakalpojumā nolīgst personālu, kurš sniedz tiešu atbalstu pakalpojumu mērķa grupai (piemēram, psihologs), tā alga tiks uzskatīta par personāla izmaksām. Ja ārpakalpojumā nolīgtā personāla izmaksas par darbu nav identificējamas kā kategorija, kas atšķiras no tādām citām izmaksu kategorijām kā, piemēram, transporta izdevumi, tās nevar izmantot par pamatu vienotajām likmēm, piemēram, vienotajai likmei 40 % apmērā;
- pārējās attiecināmās izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 40 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām[6]. Tās būs izmaksas, kas nepieciešamas projekta darbību īstenošanai, piemēram, telpu nomas vai uzturēšanas izmaksas, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo palīgmateriālu izmaksas, horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas (t.sk. pandusu nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas, ja tas ir nepieciešams vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai) u.c. izmaksas.
Ņemot vērā, ka 4.3.6.4. pasākumā ir paredzēti projekti līdz 200 000 euro un projektos tiks piemērota 40 % vienotā likme, lai segtu parējās projekta izmaksas, tad saskaņā ar Regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, bāzes izmaksas, no kurām rēķina vienoto likmi var būt kā faktiskās izmaksas.
Vienkāršoto izmaksu piemērošana ir iespējama un paredzēta 4.3.6.4. pasākuma pirmās kārtas projekta ietvaros (personāla, iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksām). Taču 4.3.6.4. pasākuma otrās kārtas ietvaros papildu TA projektā noteiktajām šobrīd nav iespējams piemērot citas vienkāršotās izmaksas. Vienas vienības izmaksas personāla atlīdzībai nav iespējams noteikt, ņemot vērā, ka nav zināmas NVO vai komersanti, kas iesniegs projektus finansējuma saņemšanai pasākuma ietvaros, tāpat nav zināms, kādus atbalsta pakalpojumus mērķa grupas personām tās īstenos. Projektu ietvaros paredzama atšķirīgu jaunu vai pilnveidotu esošu atbalsta pakalpojumu īstenošana atšķirīgām mērķa grupām, projektu īstenošana plānota paralēli (vienā laikā), kā arī projektu īstenošanas maksimālais periods ir līdz 24 mēnešiem. Attiecīgi projektu īstenošanas laikā nav iespējams uzkrāt pietiekamu un objektīvu faktisko izmaksu informāciju vienkāršoto izmaksu piemērošanai (vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādei).
[1] Bērnu seksuālas izmantošanas dažādās sejas. 2020.gada 23.novembris, Jurista vārds. (pieejams: https://m.juristavards.lv/zinas/277691-bernu-seksualas-izmantosanas-aizsardzibas-likums
[2] Saskaņā ar likuma “Par sociālo drošību” 17. panta pirmo daļu persona, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, var iesniegt pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un tos saņemt; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/36850-par-socialo-drosibu
[3] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. pants; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums
[4] Atbilstoši MK 2024. gada 25. aprīļa noteikumu Nr.205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 16. un 18. punktam; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/341707-valsts-budzeta-lidzeklu-planosanas-kartiba-eiropas-savienibas-fondu-projektu-istenosanai-un-maksajumu-veiksanai-2021-2027-gada-...
[5] FM izstrādātās vadlīnijas Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā". Pieejamas: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda
[6] Atbilstoši Regulas 2021/1060 56. panta 1. punktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.
[7] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2023/2831/oj/?locale=LV
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam.[1]
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-20222027gadam
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-20222027gadam
Apraksts
Pamatnostādņu virsmērķis paredz attīstīt bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstošu sabiedrību, kas veicina ģimeņu labklājību, veselīgu attīstību, vienlīdzīgas iespējas un nabadzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu bērniem, jauniešiem un ģimenēm, kā arī agrīnās intervences attīstību valsts kopīgai izaugsmei. Pamatnostādņu 1.2. rīcības virziens “Visa veida vardarbības izskaušana” iezīmē, ka vardarbība nav atsevišķu indivīdu problēma. Vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums, kas rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem, un skar visu sabiedrību. Tādēļ tā ir valsts un ikviena indivīda atbildība un pienākums – mazināt un novērst visa veida vardarbību sabiedrībā.
Nosaukums
Iedzīvotāju aptauja par sabiedrības attieksmes maiņu attiecībā uz vardarbību ģimenē.[1]
[1] Pieejams: https://www.bti.gov.lv/lv/iedzivotaju-aptauja-par-attieksmes-mainu-attieciba-uz-vardarbibu-gimene
[1] Pieejams: https://www.bti.gov.lv/lv/iedzivotaju-aptauja-par-attieksmes-mainu-attieciba-uz-vardarbibu-gimene
Apraksts
Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē, kā arī noskaidrota iedzīvotāju bērnībā piedzīvotā vardarbība un viņu attieksme pret vardarbību, iedzīvotāju attieksme pret vardarbīgu izturēšanos pret bērnu, apzināta iedzīvotāju ikdienas prakse bērnu audzināšanā un attieksme pret dažādu audzināšanas metožu pielietošanu, izzināta iedzīvotāju rīcība, saskaroties ar vardarbību ģimenē un noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret valsts iestādēm un organizācijām, kas veido atbalsta sistēmu bērniem, kas cieš no vardarbības ģimenē.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
TA projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk. nodrošinot PVN dubultā finansējuma riska novēršanu. Vienlaikus finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 4.3.6.4. pasākumā viena projekta vai projektu (ja finansējuma saņēmējs 4.3.6.4. pasākumā īsteno vairākus projektus) ietvaros viena un tā pati mērķa grupas persona nesaņem vienu un to pašu atbalsta pakalpojumu atkārtoti. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot Finanšu ministrijas izstrādāto Demarkācijas matricu[1].
4.3.6.4. kārtas pasākumam ir sinerģija ar:
- programmas 4.3.6.4. pasākuma pirmās kārtas projektu, kura ietvaros tiks ieviestas (aprobētas izmēģinājumprojektos) terapijas metodes no vardarbības cietušiem vai vardarbību veikušiem bērniem. Terapijas metode no vardarbības cietušiem bērniem tiks izvēlēta un ieviesta, balstoties uz vardarbības novēršanas sistēmas izvērtējuma secinājumiem. Atbalsta sniegšanai vardarbību veikušiem bērniem tiks ieviesta multidimensiālās ģimenes terapijas metode. Savukārt 4.3.6.4. pasākuma otrās kārtas projektos plānots sniegt jaunus vai pilnveidotus esošus atbalsta pakalpojumus bērniem savstarpējas vardarbības mazināšanai un novēršanai un bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību. Abos minētajos pasākumos plānotie ieguldījumi attiecībā uz mērķi mazināt vardarbību un vardarbības radītās sekas ir sinerģiski un projektu īstenošanas periodi pārklāsies, tomēr īstenotie atbalsta pakalpojumi būs atšķirīgi;
- programmas 4.3.6.5. pasākumu “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm”, kura ietvaros tiks izstrādāti un aprobēti atbalsta pasākumi un pakalpojumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām. Proti, tiks ieviests (aprobēts izmēģinājumprojektā) multidisciplināra atbalsta pakalpojums, kas paredz bērna individuālajām vajadzībām atbilstošus kompleksus risinājumus, lai mazinātu bērna uzvedības vai atkarību problēmas vai to attīstības risku. Savukārt 4.3.6.4. pasākumā plānots sniegt atbalstu bērniem ar kaitējušu seksuālu uzvedību, lai palīdzētu atklāt kaitējošas seksuālās uzvedības cēloņus (novērtējot bērna sociālās vides ietekmi, psihoemocionālās spējas un izpratni par savu rīcību), risinātu to novēršanu un sniegtu atbilstošu pakalpojumu. Abos minētajos pasākumos plānotie ieguldījumi attiecībā uz atbalstu bērniem ir sinerģiski un projektu īstenošanas periodi pārklāsies, tomēr plānotie atbalsta pakalpojumi būs vērsti uz atšķirīgu bērnu uzvedības problēmu risināšanu un finanšu ieguldījumu mērķi nepārklājas;
- programmas 4.4.1. SAM “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā”, kura ietvaros plānots ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu jomā, nodrošinot mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību. Savukārt 4.3.6.4. pasākumā plānots ieviest jaunus vai pilnveidotus (inovatīvus) atbalsta pakalpojumus vardarbības risku un vardarbības seku mazināšanai. Abos minētajos pasākumos plānotie ieguldījumi attiecībā uz inovatīvu atbalsta mērķa grupām ir sinerģiski un projektu īstenošanas periodi pārklāsies, tomēr finanšu ieguldījumu mērķi nepārklājas.
4.3.6.4. pasākumam ir demarkācija ar programmas 4.3.6.9. pasākumu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai”. 4.3.6.9. pasākumā tiks izstrādāta un ieviesta vardarbības incidentu atpazīšanas un fiksēšanas kārtība, kas būs pieejama digitālā, interaktīvā formātā, un attīstīta visaptveroša pieeja vardarbības novēršanai izglītības iestādēs, radot drošu un atbilstošu mācību vidi, kurā ikviens bērns var justies aizsargāts un atbalstīts, kas neparedz tiešu atbalsta pakalpojumu sniegšanu bērnam, kā tas paredzēts 4.3.6.4. pasākumā. Abu minēto pasākumu darbības ir atšķirīgas un finanšu ieguldījumu mērķi nepārklājas.
Ietekme uz horizontāliem principiem.
4.3.6.4. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.6.4. pasākumam nav ietekmes.
Ilgtspēja.
Pēc 4.3.6.4. pasākuma attiecīgo atbalstāmo darbību veiksmīgas pabeigšanas LM izvērtēs, vai īstenoto projektu pieredze būs pamats valsts finansēto pakalpojumu no vardarbības cietušām personām papildināšanai. Ja izvērtējums būs pozitīvs, LM normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā veiks detalizētu aprēķinu par papildu nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu uz individuālajām vajadzībām vērsto sociālo pakalpojumu un jauno pieeju mobinga un savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai turpmāku darbību, kā arī sagatavos priekšlikumu par nepieciešamo finansējumu un virzīs MK likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam[2] iekļauti uzdevumi vardarbības profilaksei, t.sk. mazinot mobingu jauniešu vidū, un savlaicīga intervence dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu. Tāpat Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027.gadam 1.2. rīcības virziens “Visa veida vardarbības izskaušana” nosaka, ka valsts un ikviena indivīda atbildība un pienākums ir mazināt un novērst visa veida vardarbību sabiedrībā. Līdz ar to valsts līmenī nepieciešams izstrādāt un īstenot jaunas pieejas atbalsta pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām atbilstoši to specifiskajām vajadzībām, lai novērstu atkārtotas vardarbības riskus un mazinātu vardarbības radītās sekas.
4.3.6.4. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots:
- 162. intervences kods “Pasākumi, ar ko modernizē sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp, veicinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam;
- finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro;
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.
[1] Pieejams: https://matrica.fm.gov.lv/
[2] Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
4.3.6.4. kārtas pasākumam ir sinerģija ar:
- programmas 4.3.6.4. pasākuma pirmās kārtas projektu, kura ietvaros tiks ieviestas (aprobētas izmēģinājumprojektos) terapijas metodes no vardarbības cietušiem vai vardarbību veikušiem bērniem. Terapijas metode no vardarbības cietušiem bērniem tiks izvēlēta un ieviesta, balstoties uz vardarbības novēršanas sistēmas izvērtējuma secinājumiem. Atbalsta sniegšanai vardarbību veikušiem bērniem tiks ieviesta multidimensiālās ģimenes terapijas metode. Savukārt 4.3.6.4. pasākuma otrās kārtas projektos plānots sniegt jaunus vai pilnveidotus esošus atbalsta pakalpojumus bērniem savstarpējas vardarbības mazināšanai un novēršanai un bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību. Abos minētajos pasākumos plānotie ieguldījumi attiecībā uz mērķi mazināt vardarbību un vardarbības radītās sekas ir sinerģiski un projektu īstenošanas periodi pārklāsies, tomēr īstenotie atbalsta pakalpojumi būs atšķirīgi;
- programmas 4.3.6.5. pasākumu “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm”, kura ietvaros tiks izstrādāti un aprobēti atbalsta pasākumi un pakalpojumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām. Proti, tiks ieviests (aprobēts izmēģinājumprojektā) multidisciplināra atbalsta pakalpojums, kas paredz bērna individuālajām vajadzībām atbilstošus kompleksus risinājumus, lai mazinātu bērna uzvedības vai atkarību problēmas vai to attīstības risku. Savukārt 4.3.6.4. pasākumā plānots sniegt atbalstu bērniem ar kaitējušu seksuālu uzvedību, lai palīdzētu atklāt kaitējošas seksuālās uzvedības cēloņus (novērtējot bērna sociālās vides ietekmi, psihoemocionālās spējas un izpratni par savu rīcību), risinātu to novēršanu un sniegtu atbilstošu pakalpojumu. Abos minētajos pasākumos plānotie ieguldījumi attiecībā uz atbalstu bērniem ir sinerģiski un projektu īstenošanas periodi pārklāsies, tomēr plānotie atbalsta pakalpojumi būs vērsti uz atšķirīgu bērnu uzvedības problēmu risināšanu un finanšu ieguldījumu mērķi nepārklājas;
- programmas 4.4.1. SAM “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā”, kura ietvaros plānots ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu jomā, nodrošinot mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību. Savukārt 4.3.6.4. pasākumā plānots ieviest jaunus vai pilnveidotus (inovatīvus) atbalsta pakalpojumus vardarbības risku un vardarbības seku mazināšanai. Abos minētajos pasākumos plānotie ieguldījumi attiecībā uz inovatīvu atbalsta mērķa grupām ir sinerģiski un projektu īstenošanas periodi pārklāsies, tomēr finanšu ieguldījumu mērķi nepārklājas.
4.3.6.4. pasākumam ir demarkācija ar programmas 4.3.6.9. pasākumu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai”. 4.3.6.9. pasākumā tiks izstrādāta un ieviesta vardarbības incidentu atpazīšanas un fiksēšanas kārtība, kas būs pieejama digitālā, interaktīvā formātā, un attīstīta visaptveroša pieeja vardarbības novēršanai izglītības iestādēs, radot drošu un atbilstošu mācību vidi, kurā ikviens bērns var justies aizsargāts un atbalstīts, kas neparedz tiešu atbalsta pakalpojumu sniegšanu bērnam, kā tas paredzēts 4.3.6.4. pasākumā. Abu minēto pasākumu darbības ir atšķirīgas un finanšu ieguldījumu mērķi nepārklājas.
Ietekme uz horizontāliem principiem.
4.3.6.4. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.6.4. pasākumam nav ietekmes.
Ilgtspēja.
Pēc 4.3.6.4. pasākuma attiecīgo atbalstāmo darbību veiksmīgas pabeigšanas LM izvērtēs, vai īstenoto projektu pieredze būs pamats valsts finansēto pakalpojumu no vardarbības cietušām personām papildināšanai. Ja izvērtējums būs pozitīvs, LM normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā veiks detalizētu aprēķinu par papildu nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu uz individuālajām vajadzībām vērsto sociālo pakalpojumu un jauno pieeju mobinga un savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai turpmāku darbību, kā arī sagatavos priekšlikumu par nepieciešamo finansējumu un virzīs MK likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam[2] iekļauti uzdevumi vardarbības profilaksei, t.sk. mazinot mobingu jauniešu vidū, un savlaicīga intervence dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu. Tāpat Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027.gadam 1.2. rīcības virziens “Visa veida vardarbības izskaušana” nosaka, ka valsts un ikviena indivīda atbildība un pienākums ir mazināt un novērst visa veida vardarbību sabiedrībā. Līdz ar to valsts līmenī nepieciešams izstrādāt un īstenot jaunas pieejas atbalsta pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām atbilstoši to specifiskajām vajadzībām, lai novērstu atkārtotas vardarbības riskus un mazinātu vardarbības radītās sekas.
4.3.6.4. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots:
- 162. intervences kods “Pasākumi, ar ko modernizē sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp, veicinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam;
- finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro;
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.
[1] Pieejams: https://matrica.fm.gov.lv/
[2] Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas ar GRT, personas ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, 60 gadu vecumu sasniegušas personas, personas, kuras cietušas no seksuālas vardarbības, personas, kuras pakļautas augstam vardarbības riskam, bērni, kuri cietuši no vardarbības un bērni ar kaitējošu seksuālu uzvedību.
Ietekmes apraksts
4.3.6.4. pasākuma īstenošanas laikā tiks piedāvāti jauni un pilnveidoti esoši pakalpojumi no vardarbības cietušām personām, attīstīti uz individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, organizēta to nodrošināšana augsta riska vardarbības ģimenē gadījumos, nodrošināta jaunu pieeju pilotēšana mobinga un savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai.
Juridiskās personas
- NVO, komersanti, kas sniedz atbalstu un pakalpojumus no vardarbības cietušām personām, LM.
Ietekmes apraksts
NVO, komersanti, kas īstenos projektus, gūs pieredzi jaunu vai pilnveidotu esošo pakalpojumu izstrādāšanā, attīstīšanā un šo pakalpojumu nodrošināšanā. Īstenojot atbalsta pasākumus mērķa grupas personām, tiks veicināta arī finansējuma saņēmēja un tā darbinieku profesionālā pieredze, atpazīstamība, reputācija un uzticamība.
4.3.6.4. pasākuma ietvaros LM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
4.3.6.4. pasākuma ietvaros LM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
TA projektam ir tieša ietekme uz visa veida vardarbības izskaušanu, kas noteikts kā viens no rīcības virzieniem 2022.gada 21. decembra MK rīkojuma Nr. 967 “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027.gadam”.[1] Projekts nodrošinās jaunas pieejas atbalsta pakalpojumu sniegšanā no vardarbības cietušām personām atbilstoši to specifiskajām vajadzībām, lai novērstu atkārtotas vardarbības riskus un mazinātu vardarbības radītās sekas.
Pasākums sekmē Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam[2] Rīcības virziena “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība” mērķa – psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšana cilvēku atbalstam krīzes situācijās, individuālā potenciāla attīstībai un deviantas uzvedības veidošanās risku mazināšanai, nostiprinot veselību kā vērtību – sasniegšanu. Tas ir tieši saistīts ar uzdevuma Nr. 87. īstenošanu – vardarbības profilakse un savlaicīga intervence dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-20222027gadam
[2] Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
Pasākums sekmē Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam[2] Rīcības virziena “Psiholoģiskā un emocionālā labklājība” mērķa – psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšana cilvēku atbalstam krīzes situācijās, individuālā potenciāla attīstībai un deviantas uzvedības veidošanās risku mazināšanai, nostiprinot veselību kā vērtību – sasniegšanu. Tas ir tieši saistīts ar uzdevuma Nr. 87. īstenošanu – vardarbības profilakse un savlaicīga intervence dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-20222027gadam
[2] Pieejams: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāma ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, projektu ietvaros izstrādājot jaunus vai pilnveidojot esošus atbalsta pakalpojumus no vardarbības cietušām personām un nodrošinot to sniegšanu 4.3.6.4. pasākuma mērķa grupām.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
792 315
0
328 278
160 048
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
792 315
0
328 278
160 048
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
932 136
0
386 209
188 292
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
932 136
0
386 209
188 292
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-139 821
0
-57 931
-28 244
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-139 821
0
-57 931
-28 244
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-139 821
-57 931
-28 244
5.1. valsts pamatbudžets
0
-139 821
-57 931
-28 244
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.6.4. pasākuma pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 506 637 euro, t.sk. ESF Plus finansējums – 1 280 641 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 225 996 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.
Projektu īstenošanas uzsākšana plānota indikatīvi no 2025. gada 1. ceturkšņa – 2027. gada 1.ceturksnim.
2025. gadā
finansējums plānots indikatīvi 932 136 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 792 315 euro un VB līdzfinansējums 139 821 euro;
2026. gadā
finansējums plānots indikatīvi 386 209 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 328 278 euro un VB līdzfinansējums 57 931 euro;
2027. gadā
finansējums plānots indikatīvi 188 292 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 160 048 euro un VB līdzfinansējums 28 244 euro.
Šobrīd valsts budžeta ilgtermiņa saistībās finansējums 4.3.6.4. otrās kārtas pasākuma projektiem nav paredzēts. Nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Finanšu ministrija pēc projektu apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pasākumam finansējums tiks plānots Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021-2027)”. FM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.
Projektu īstenošanas uzsākšana plānota indikatīvi no 2025. gada 1. ceturkšņa – 2027. gada 1.ceturksnim.
2025. gadā
finansējums plānots indikatīvi 932 136 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 792 315 euro un VB līdzfinansējums 139 821 euro;
2026. gadā
finansējums plānots indikatīvi 386 209 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 328 278 euro un VB līdzfinansējums 57 931 euro;
2027. gadā
finansējums plānots indikatīvi 188 292 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 160 048 euro un VB līdzfinansējums 28 244 euro.
Šobrīd valsts budžeta ilgtermiņa saistībās finansējums 4.3.6.4. otrās kārtas pasākuma projektiem nav paredzēts. Nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Finanšu ministrija pēc projektu apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pasākumam finansējums tiks plānots Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021-2027)”. FM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nav.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
Nav.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
1. Regula 2021/1060.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula 2018/1046).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
3. Regula 2023/2831
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
1. Regula 2021/1060.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2021/1060 54. panta “a” apakšpunkts
TA projekta 20. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
TA projekta 21. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Regulas 2021/1060 40. un 50. pants
TA projekta 26.5. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
TA projekts šo jomu neskar.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula 2018/1046).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2018/1046 61. pants
TA projekta 26.1. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
TA projekts šo jomu neskar.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
3. Regula 2023/2831
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2023/2831 vispārējā atsauce
TA projekta 31. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Regulas 2023/2831 1. panta 1. punkts
TA projekta 32.1. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Regulas 2023/2831 1. panta 3. pants 2. punkts un 2. pants 2. punkts
TA projekta 32.2. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Regulas 2023/2831 1. panta 1. punkta “a”, “b”, “c” un “d” apakšpunkts un 1. panta 2. punkts
TA projekta 32.5. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Regulas 2023/2831 vispārējā atsauce
TA projekta 33. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Regulas 2023/2831 7. pants 3. punkts un 8. pants
TA projekta 35. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Regulas 2023/2831 vispārējā atsauce
TA projekta 37. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Nē.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
TA projekts šo jomu neskar.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NVO diskusijās par 4.3.6.4. pasākuma saturu tika iesaistītas TA projekta izstrādes laikā.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/3d00b675-4b79-4689-8348-8c08a423d2b0
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par TA projektu tā publiskās apspriešanas laikā. Publiskās apspriešanas laikā no 2024. gada 6. marta līdz 2024. gada 19. martam nav saņemti iebildumi un priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- LM – ES fondu atbildīgā iestāde, CFLA – sadarbības iestāde.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
ES fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda LM, sadarbības iestādes funkcijas – CFLA. Projekta finansējuma saņēmēji – NVO un komersanti.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veiksmīga 4.3.6.4. pasākuma projektu ietvaros izstrādāto un īstenoto atbalsta pakalpojumu pieredze būs pamats valsts finansēto pakalpojumu pilnveidei no vardarbības cietušām personām.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziens “Psiholoģiskā un emocionāla labklājība” paredz psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšanu cilvēku atbalstam krīzes situācijās, individuālā potenciāla attīstībai un deviantas uzvedības veidošanās risku mazināšanai, nosakot uzdevumu “Vardarbības profilakse, t. sk. mazinot mobingu jauniešu vidū, un savlaicīga intervence dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu” (87). 4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks īstenotas atbalstāmās darbības ar mērķi izveidot inovatīvus pakalpojumus no vardarbības cietušām personām un nodrošināt uz individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstību augsta riska vardarbības ģimenē gadījumos.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.4. pasākuma atbalstāmā darbība ir vērsta uz jaunu vai pilnveidotu esošu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām un personām, kuras pakļautas augstam vardarbības riskam, kā arī jaunu pieeju mobinga un savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai izstrādi (attīstību) atbilstoši to specifiskajām vajadzībām un nodrošināšanu. Īstenojot atbalsta pasākumus, tiks novērsti sociālās atstumtības riski un veicināta mērķa grupu sociālā integrācija (iekļaušanās sabiedrībā), kā rezultātā tiks veicināta mērķa grupu personu kopējās dzīves kvalitātes uzlabošanās.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības un sniegti pakalpojumi, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības un radīs pozitīvu ietekmi uz personu ar invaliditāti situāciju un problēmu risināšanu, kā arī sniegs savu ieguldījumu un atbalstīs invaliditātes politiku, mērķtiecīgi un sistemātiski projekta īstenošanā integrējot vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem
- tiks nodrošināts, ka konkrētajai pakalpojumu sniegšanas vietai ir iespējams fiziski piekļūt un to izmantot cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem (redzes, dzirdes vai kustību) traucējumiem.
4.3.6.4. pasākumā tiks īstenotas arī citas personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības veicinošas darbības, kas norādītas projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikas specifiskā atbilstības kritērija “Projekta iesniegumā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu” piemērošanas skaidrojumā.
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem
- tiks nodrošināts, ka konkrētajai pakalpojumu sniegšanas vietai ir iespējams fiziski piekļūt un to izmantot cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem (redzes, dzirdes vai kustību) traucējumiem.
4.3.6.4. pasākumā tiks īstenotas arī citas personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības veicinošas darbības, kas norādītas projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikas specifiskā atbilstības kritērija “Projekta iesniegumā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu” piemērošanas skaidrojumā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
- tiks novērsta vardarbība pret sievietēm un meitenēm un nodrošināts specializēts atbalsts/pakalpojumi, balstoties uz cietušo sieviešu un meiteņu vajadzībām.
4.3.6.4. pasākumā tiks īstenotas arī citas dzimumu līdztiesību veicinošas darbības, kas norādītās projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikas specifiskā atbilstības kritērija “Projekta iesniegumā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu” piemērošanas skaidrojumā.
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
- tiks novērsta vardarbība pret sievietēm un meitenēm un nodrošināts specializēts atbalsts/pakalpojumi, balstoties uz cietušo sieviešu un meiteņu vajadzībām.
4.3.6.4. pasākumā tiks īstenotas arī citas dzimumu līdztiesību veicinošas darbības, kas norādītās projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikas specifiskā atbilstības kritērija “Projekta iesniegumā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu” piemērošanas skaidrojumā.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.4. pasākuma atbalstāmā darbība ir vērsta uz jaunu vai pilnveidotu esošu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām un personām, kuras pakļautas augstam vardarbības riskam, kā arī jaunu pieeju mobinga un savstarpējas vardarbības bērnu vidū novēršanai un mazināšanai izstrādi (attīstību) atbilstoši to specifiskajām vajadzībām un nodrošināšanu.
Vardarbība ģimenē negatīvi ietekmē gan fizisko, gan emocionālo veselību un atstāj dziļas sekas ilgtermiņā. 4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks sniegti pakalpojumi no vardarbības cietušām personām, ņemot vērā cietušo individuālās vajadzības un veicināta savlaicīga vai tūlītēja starpinstitucionāla sadarbība vardarbības gadījuma risināšanā. Atjaunojot ģimenes funkcionēšanas spēju, tiks veicināta veselīga attīstība gan indivīdu, gan sabiedrības līmenī.
Vardarbība ģimenē negatīvi ietekmē gan fizisko, gan emocionālo veselību un atstāj dziļas sekas ilgtermiņā. 4.3.6.4. pasākuma ietvaros tiks sniegti pakalpojumi no vardarbības cietušām personām, ņemot vērā cietušo individuālās vajadzības un veicināta savlaicīga vai tūlītēja starpinstitucionāla sadarbība vardarbības gadījuma risināšanā. Atjaunojot ģimenes funkcionēšanas spēju, tiks veicināta veselīga attīstība gan indivīdu, gan sabiedrības līmenī.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.4. pasākums tiešā veidā ietekmēs cilvēktiesības, jo vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums, kas rada negatīvas sekas ne tikai no tās cietušajam, bet arī apkārtējiem, un skar visu sabiedrību. Tādēļ tā ir valsts un ikviena indivīda atbildība un pienākums – mazināt un novērst visa veida vardarbību sabiedrībā. 4.3.6.4. pasākuma atbalstāmās darbības ir vērstas uz vardarbības mazināšanu ģimenē, līdz ar to veicinot ikviena indivīda tiesības uz drošību, aizsardzību un iespēju realizēt savu potenciālu kā pilnvērtīgam sabiedrības loceklim.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.4. pasākuma ietvaros paredzēts veikt personas datu apstrādi.
NVO un komersantu kā 4.3.6.4. pasākuma finansējuma saņēmēju pienākums sagatavot maksājuma pieprasījumus noteikts MK 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā”[1] (turpmāk – MK noteikumi Nr.135). Maksājuma pieprasījumos ietverto izdevumu attiecināmības pamatošanas nolūkā finansējuma saņēmējam atbilstoši TA projektā noteiktajam, ir pienākums veikt projektā iesaistāmās mērķa grupas personu pārbaudi, identificēšanu un uzskaiti.
Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) nosaka MK noteikumi Nr.135, savukārt MK 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu”[2] (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770) norādīts, ka KPVIS nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu. Tādējādi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”[3] 3.2. apakšpunktā noteikto, attiecībā uz finansējuma saņēmēju (NVO un komersantu) veicamajām personas datu apstrādes darbībām, TA projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, kas norādīti iepriekš minētajā normatīvajā regulējumā.
4.3.6.4. pasākumā noteiktā mērķa grupa ir personas, kuras cietušās no vardarbības vai ir pakļautas vardarbības riskam. Pasākuma ietvaros paredzēto atbalsta pakalpojumu īstenošanas un maksājuma pieprasījumu sagatavošanas nolūkā, nepieciešams veikt mērķa grupas personu atbilstības pārbaudi iesaistei atbalsta pakalpojumos, kā arī jāveic mērķa grupas personu identificēšana un uzskaite. Minētās personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula 2016/679) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, Regulas 2021/1060 4. pants un MK noteikumu Nr.135 46. punkts. 4.3.6.4. pasākuma ietvaros mērķa grupas personas identificēšanai un atbilstības pārbaudei iesaistei atbalsta pasākumos tiks apstrādāti šādi personas dati: personas dati (personas vārds un uzvārds, personas kods) un (funkcionālo un garīga rakstura traucējumu esamības fakts, kā arī fakts, ka personas ir cietusi no vardarbības. Atbilstības TA projekta 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai pārbaudei mērķa grupas persona var iesniegt ārstniecības iestādes vai speciālista izsniegtu dokumentu, piemēram izziņu, kas apliecina personas garīga rakstura traucējumus un funkcionālus traucējumus).
Minētā personas datu apstrāde ir obligāti nepieciešama, jo 4.3.6.4. pasākuma ietvaros plānotie atbalsta pakalpojumi ir paredzēti tieši pasākumā noteiktajām mērķa grupas personām, tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt, vai persona atbilst izvirzītajiem kritērijiem, kuriem iestājoties, persona var saņemt TA projekta ietvaros paredzētos atbalsta pakalpojumus. Neveicot personas datu apstrādi, NVO un komersanti kā finansējuma saņēmēji nespēs izvērtēt personas atbilstību izvirzītajiem mērķa grupas personu kritērijiem, bet persona saņemt TA projektā paredzēto atbalstu.
Tāpat TA projekta 26.8. apakšpunktā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, kas neparedz datu subjektu personas datu apstrādi Regulas 2016/679 4. panta 2. punkta izpratnē, jo dati tiks uzkrāti statistikas veidā bez datu subjektu identificējošās informācijas.
Tāpat TA projekts paredz, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam un iepirkumu līgumu izpildītājam ir pienākums parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem, t.sk. 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”[4] 16. punktu. Apliecinājuma ieguves ietvaros tiks veikta personas datu apstrāde, ko tieši paredz iepriekš minētie normatīvie akti saskaņā ar Regulas 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Turklāt Eiropas Komisija vadlīniju “Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” 1. pielikumā ir sniegusi norādes par tā saturu, t.sk., apstrādājamo datu apjomu, kas atzīstams par minimāli nepieciešamo.
TA projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas ietvaros var veikt iepirkumus, kur arī tiks veikta personas datu apstrāde iepirkumu organizēšanas un iepirkumu līgumu noslēgšanas nolūkā. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Regulas 2016/679 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam un PIL 9. panta ceturtajai daļai, 44., 45. un 46. pantam. Iepirkumu procesa organizēšanas un administrēšanas nolūkā tiks apstrādāti datu subjektu identitātes dati (vārds, uzvārds), adrese, e-pasts, telefona numurs, informācija par pretendentu personāla vai pieaicināto speciālistu tehniskām un profesionālām spējām (pieredze, izglītība, zināšanas, kvalifikācija, amats) un to apliecinoši dokumenti, datu subjektu sniegtā cita informācija, izpildot iepirkuma nolikumā noteiktās prasības. PIL noteic noteiktu personas datu apjomu, kuru finansējuma saņēmējam kā pasūtītājam ir tiesības apstrādāt, savukārt iepirkuma dalībniekiem pienākums sniegt. Personas datu nesniegšanas vai sniegšanas nepilnā apjomā gadījumā tiks liegta iespēja piedalīties iepirkumā.
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punkts noteic, ka attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāku laiku par pieciem gadiem. PIL 40. panta piektā daļa noteic, ka iepirkumu pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Tādējādi, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos termiņus, 4.3.6.4. pasākuma mērķa grupas personas datu glabāšanas termiņš nosakāms atbilstoši Regulas 2021/1060 82. punkta prasībām, t.i., dokumentus par ES fondu atbalstītajiem izdevumiem glabā līdz 2034. gada 31. decembrim, lai pierādītu maksājumu veikšanas un finanšu izlietojuma pamatotību. Savukārt KPVIS personas dati atbilstoši MK noteikumu Nr. 770 27. punktam glabājami līdz 2039. gada 31. decembrim.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340622-eiropas-savienibas-fondu-projektu-parbauzu-veiksanas-kartiba-2021-2027-gada-planosanas-perioda
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338014-kartiba-kada-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-nodrosina-ieguldijumu-uzraudzibu-un-izvertesanu-ka-ari-...
[3] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/187822-normativo-aktu-projektu-sagatavosanas-noteikumi
[4] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/289082-noteikumi-par-iepirkuma-proceduru-un-tas-piemerosanas-kartibu-pasutitaja-finansetiem-projektiem
NVO un komersantu kā 4.3.6.4. pasākuma finansējuma saņēmēju pienākums sagatavot maksājuma pieprasījumus noteikts MK 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā”[1] (turpmāk – MK noteikumi Nr.135). Maksājuma pieprasījumos ietverto izdevumu attiecināmības pamatošanas nolūkā finansējuma saņēmējam atbilstoši TA projektā noteiktajam, ir pienākums veikt projektā iesaistāmās mērķa grupas personu pārbaudi, identificēšanu un uzskaiti.
Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS) nosaka MK noteikumi Nr.135, savukārt MK 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu”[2] (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770) norādīts, ka KPVIS nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu. Tādējādi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”[3] 3.2. apakšpunktā noteikto, attiecībā uz finansējuma saņēmēju (NVO un komersantu) veicamajām personas datu apstrādes darbībām, TA projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, kas norādīti iepriekš minētajā normatīvajā regulējumā.
4.3.6.4. pasākumā noteiktā mērķa grupa ir personas, kuras cietušās no vardarbības vai ir pakļautas vardarbības riskam. Pasākuma ietvaros paredzēto atbalsta pakalpojumu īstenošanas un maksājuma pieprasījumu sagatavošanas nolūkā, nepieciešams veikt mērķa grupas personu atbilstības pārbaudi iesaistei atbalsta pakalpojumos, kā arī jāveic mērķa grupas personu identificēšana un uzskaite. Minētās personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula 2016/679) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, Regulas 2021/1060 4. pants un MK noteikumu Nr.135 46. punkts. 4.3.6.4. pasākuma ietvaros mērķa grupas personas identificēšanai un atbilstības pārbaudei iesaistei atbalsta pasākumos tiks apstrādāti šādi personas dati: personas dati (personas vārds un uzvārds, personas kods) un (funkcionālo un garīga rakstura traucējumu esamības fakts, kā arī fakts, ka personas ir cietusi no vardarbības. Atbilstības TA projekta 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajai mērķa grupai pārbaudei mērķa grupas persona var iesniegt ārstniecības iestādes vai speciālista izsniegtu dokumentu, piemēram izziņu, kas apliecina personas garīga rakstura traucējumus un funkcionālus traucējumus).
Minētā personas datu apstrāde ir obligāti nepieciešama, jo 4.3.6.4. pasākuma ietvaros plānotie atbalsta pakalpojumi ir paredzēti tieši pasākumā noteiktajām mērķa grupas personām, tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt, vai persona atbilst izvirzītajiem kritērijiem, kuriem iestājoties, persona var saņemt TA projekta ietvaros paredzētos atbalsta pakalpojumus. Neveicot personas datu apstrādi, NVO un komersanti kā finansējuma saņēmēji nespēs izvērtēt personas atbilstību izvirzītajiem mērķa grupas personu kritērijiem, bet persona saņemt TA projektā paredzēto atbalstu.
Tāpat TA projekta 26.8. apakšpunktā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, kas neparedz datu subjektu personas datu apstrādi Regulas 2016/679 4. panta 2. punkta izpratnē, jo dati tiks uzkrāti statistikas veidā bez datu subjektu identificējošās informācijas.
Tāpat TA projekts paredz, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam un iepirkumu līgumu izpildītājam ir pienākums parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem, t.sk. 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”[4] 16. punktu. Apliecinājuma ieguves ietvaros tiks veikta personas datu apstrāde, ko tieši paredz iepriekš minētie normatīvie akti saskaņā ar Regulas 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Turklāt Eiropas Komisija vadlīniju “Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” 1. pielikumā ir sniegusi norādes par tā saturu, t.sk., apstrādājamo datu apjomu, kas atzīstams par minimāli nepieciešamo.
TA projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas ietvaros var veikt iepirkumus, kur arī tiks veikta personas datu apstrāde iepirkumu organizēšanas un iepirkumu līgumu noslēgšanas nolūkā. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Regulas 2016/679 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam un PIL 9. panta ceturtajai daļai, 44., 45. un 46. pantam. Iepirkumu procesa organizēšanas un administrēšanas nolūkā tiks apstrādāti datu subjektu identitātes dati (vārds, uzvārds), adrese, e-pasts, telefona numurs, informācija par pretendentu personāla vai pieaicināto speciālistu tehniskām un profesionālām spējām (pieredze, izglītība, zināšanas, kvalifikācija, amats) un to apliecinoši dokumenti, datu subjektu sniegtā cita informācija, izpildot iepirkuma nolikumā noteiktās prasības. PIL noteic noteiktu personas datu apjomu, kuru finansējuma saņēmējam kā pasūtītājam ir tiesības apstrādāt, savukārt iepirkuma dalībniekiem pienākums sniegt. Personas datu nesniegšanas vai sniegšanas nepilnā apjomā gadījumā tiks liegta iespēja piedalīties iepirkumā.
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punkts noteic, ka attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāku laiku par pieciem gadiem. PIL 40. panta piektā daļa noteic, ka iepirkumu pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Tādējādi, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos termiņus, 4.3.6.4. pasākuma mērķa grupas personas datu glabāšanas termiņš nosakāms atbilstoši Regulas 2021/1060 82. punkta prasībām, t.i., dokumentus par ES fondu atbalstītajiem izdevumiem glabā līdz 2034. gada 31. decembrim, lai pierādītu maksājumu veikšanas un finanšu izlietojuma pamatotību. Savukārt KPVIS personas dati atbilstoši MK noteikumu Nr. 770 27. punktam glabājami līdz 2039. gada 31. decembrim.
[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/340622-eiropas-savienibas-fondu-projektu-parbauzu-veiksanas-kartiba-2021-2027-gada-planosanas-perioda
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338014-kartiba-kada-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-nodrosina-ieguldijumu-uzraudzibu-un-izvertesanu-ka-ari-...
[3] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/187822-normativo-aktu-projektu-sagatavosanas-noteikumi
[4] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/289082-noteikumi-par-iepirkuma-proceduru-un-tas-piemerosanas-kartibu-pasutitaja-finansetiem-projektiem
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.3.6.4. pasākuma īstenošanas tiešā veidā ir vērsta uz bērna labāko interešu ievērošanu, atbalstāmās darbības tiks ieviestas ar mērķi mazināt vardarbību, līdz ar to nodrošinot Apvienoto nāciju organizācijas Bērnu tiesību konvencijā noteikto, ka dalībvalstis veic visus attiecīgos likumdošanas, administratīvos, sociālos un izglītošanas pasākumus, lai ikvienu bērnu aizsargātu pret fizisku vai psiholoģisku vardarbību, miesas bojājumiem vai nežēlīgu, nevērīgu vai nolaidīgu izturēšanos, sliktu izturēšanos vai ekspluatāciju, tostarp pret seksuālu vardarbību, kamēr viņš ir vecāku, aizbildņu vai jebkuras citas par bērnu atbildīgas personas aprūpē (19. pants). Tādējādi tiks radīta iespēja bērniem augt drošā un veselīgā vidē, lai nodrošinātu bērna veselīgu attīstību, emocionālo stabilitāti un labklājību.
8.2. Cita informācija
4.3.6.4. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. 4.3.6.4. pasākuma projekta ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, kā arī tā vadībā un īstenošanā tiks īstenoti vispārīgas un specifiskas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbības.
4.3.6.4. pasākums tiks īstenots atklātu projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.6.4. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” kvalitātes kritērijs, kurā tiek piešķirti punkti, ja noteiktie nosacījumi tiek izpildīti (minimālais punktu skaits) un papildu punkti, ja noteiktās prasības tiek pārsniegtas.
4.3.6.4. pasākuma ietekmes uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu novērtēšanai TA projektā ir noteikti rādītāji (skat. TA projekta 26.8. apakšpunktu).
Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka iepirkumi tiks veikti saskaņā ar normatīvo aktu par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošus un, kur tas ir attiecināms, īstenojot sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus.
4.3.6.4. pasākums tiks īstenots atklātu projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.6.4. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” kvalitātes kritērijs, kurā tiek piešķirti punkti, ja noteiktie nosacījumi tiek izpildīti (minimālais punktu skaits) un papildu punkti, ja noteiktās prasības tiek pārsniegtas.
4.3.6.4. pasākuma ietekmes uz horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu novērtēšanai TA projektā ir noteikti rādītāji (skat. TA projekta 26.8. apakšpunktu).
Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka iepirkumi tiks veikti saskaņā ar normatīvo aktu par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošus un, kur tas ir attiecināms, īstenojot sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus.
Pielikumi