1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
De minimis atbalsts tiek sniegts atbilstoši Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra Regulai (ES) Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr.1407/2013). 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, kas aizvieto līdz šim spēkā esošo Regulu Nr. 1407/2013, uz kuru ir atsauce MK noteikumos Nr. 593.
MK noteikumos Nr. 593 ir iekļautas normas un atsauces atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijai (NACE 2. red.). Ar 2025.gada 1.janvāri tiks uzsākta Eiropas Komisijas (Eurostat) izstrādātā jaunā Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2.1. redakcijas (turpmāk – NACE 2.1. red.) lietošana, kas ir apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģēto Regulu (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (turpmāk – Regula Nr.2023/137), un paredz izmaiņas NACE kodu klasifikācijā salīdzinājumā ar esošo klasifikāciju.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 593 tiesības veikt projekta ieguldījumus zemes īpašumā ir jānostiprina zemesgrāmatās līdz civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai, kā rezultātā var aizkavēties projektu īstenošanas uzsākšana, t.sk. kompleksajos projektos plānoto citu darbību īstenošana, kas nav saistīta ar ieguldījumiem attiecīgajā zemes īpašumā.
Darbības, kurām netiek piemērots komercdarbības atbalsts (piemēram, satiksmes infrastruktūrai), un darbības, ko veic sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) infrastruktūras ietvaros, var veikt tikai pēc projektu iesniegšanas sadarbības iestādē (Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā). Šāda pieeja līdz šim noteikta, lai mazinātu riskus, ka projektu iesniedzēji uzņemas saistības pirms projekta apstiprināšanas atklātā konkursā.
MK noteikumi Nr. 593 nosaka, ka līgumā par apbūves tiesību jāparedz nosacījums komersantam kā projekta sadarbības partnerim izpirkt publiskās personas zemes īpašumu. Saskaņā ar Civillikuma 1129.1 panta otro daļu uz apbūves tiesību neattiecas pirmpirkuma un izpirkuma tiesība, līdz ar to, neatkarīgi no apbūves tiesības līguma publiskas personas zemes īpašumu nepieciešams pārdot publiskā izsolē.
Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksu attiecināšanai projekta darbību ietvaros, kurām piemēro Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 14. panta un 56. panta atbalstu, jāņem vērā Eiropas Komisijas 2023. gada 10. oktobrī sniegtais skaidrojums Horvātijai “eState aid WIKI” sistēmā par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksu attiecināšanu, kas paredz, ka “projekta atpazīstamības veicināšanas izmaksas” neatbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punkta materiālo un nemateriālo izmaksu definīcijām, kā rezultātā tās nevar attiecināt regulas Nr. 651/2014 14. panta atbalsta ietvaros (atbalsts mērķorientētai infrastruktūrai). Līdzīgi kā regulas Nr. 651/2014 14. panta gadījumā, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas nav attiecināmas arī regulas Nr. 651/2014 56. panta atbalsta ietvaros (atbalsts infrastruktūrai, kas nav mērķorientēta), ņemot vērā, ka arī atbilstoši regulas Nr.651/2014 56. panta 5. punkta nosacījumiem attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.
Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu izmaksu gadījumā, kad plānotas ar notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas un dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūru saistītās izmaksas, tās ir attiecināmas, ja īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar alternatīvu analīzi.
Izmaiņas de minimis atbalsta regulējumā atbilstoši Regulai Nr.2023/2831 paredz līdzšinējo pieejamo atbalsta apjomu palielināt no 200 000 EUR uz 300 000 EUR, t.i. viens vienots uzņēmums jebkurā triju gadu periodā var saņemt vienā dalībvalstī de minimis atbalstu 300 000 EUR apmērā. Trīs gadu laikposms noteikts kā slīdošs periods un turpmāk de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķir vienam vienotam uzņēmumam no de minimis atbalsta piešķiršanas brīža nedrīkst pārsniegt 300 000 EUR. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 593 de minimis atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi. Ja de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi. Piemērs: ja de minimis atbalstu ir plānots piešķirt 2024. gada 17.jūlijā, pārbauda, lai potenciālajam de minimis atbalsta saņēmējam trīs kalendāro gadu laikā piešķirtais de minimis atbalsts kopā ar plānoto de minimis atbalstu nepārsniedz 300 000 EUR, t.i., periodā no 2021. gada 17. jūlija līdz 2024. gada 17. jūlijam.
Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 593 63.1. apakšpunkta nosacījumus, lai informācija nedublētu MK noteikumu Nr. 593 63.3. apakšpunktā minēto par de minimis atbalsta apmēru.
Atbilstošu nosacījumu integrēšana MK noteikumos Nr. 593 attiecībā uz NACE 2.1. red., kura tiks piemērota no 2025. gada 1. janvāra, nodrošina savlaicīgu pāreju uz jauno regulējumu saskaņā ar Regulu Nr. 2023/137. NACE 2.1.red. paredz, piemēram, jaunas sadaļas “K – telekomunikācija, datorprogrammēšana, konsultēšana, datošanas infrastruktūras nodrošināšana un citi informācijas pakalpojumi” izveidi, kurā ietilpstošās tautsaimniecības nozares ir atbalstāmas projekta rādītāju ieskaitīšanā, attiecīgi tiek mainīta visu turpmāko sadaļu numerācija. Salīdzinājumam – NACE 2. red. sadaļā “K” ietilpst “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, kas ir tautsaimniecības nozare, kurā radītos rādītājus nevar ieskaitīt projektā. Vienlaikus NACE kodu izmaiņas nepieciešamas 6.1.1.3. pasākuma mērķa sasniegšanai, t.i. tādas uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai, kas mazinātu negatīvas sociālekonomiskās sekas reģionos, kurus pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ietekmējusi visvairāk.
Noteikumu projekts paredz labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz brīdi, līdz kuram zemesgrāmatās ir nostiprināmas tiesības veikt projekta ieguldījumus zemes īpašumā. Turpmāk tiesības veikt projekta ieguldījumus zemes īpašumā nostiprināmas zemesgrāmatās līdz projekta noslēguma maksājumam, tādejādi tiek paātrināta civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana, projekta darbību uzsākšana (īpaši kompleksajos projektos, kuros paredzēta ceļu satiksmes infrastruktūras un uzņēmējdarbībai paredzēto ēku infrastruktūras attīstīšana), tas rada iespēju projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim saņemt finanšu resursus avansa veidā, ja tam ir pamatojums, un kopumā sekmē n+3 principu sasniegšanu.
Papildus, noteikumu projekts ietver labvēlīgākus nosacījumus finansējuma saņēmējiem, paredzot atsevišķos gadījumos ar būvdarbiem saistītos līgumus slēgt un būvdarbus uzsākt pirms projektu iesniegšanas sadarbības iestādē. Turpmāk šāda iespēja – veikt ar būvdarbiem saistītās izmaksas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ir tādām darbībām, kurām nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi (piemēram, ceļu satiksmes infrastruktūrai), un darbībām, kas saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un siltumapgādes) infrastruktūru.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai noteikumu projekts precizē nosacījumu par apbūves tiesību. Atbilstoši Tieslietu ministrijas publicētajam skaidrojumam (https://www.tm.gov.lv/lv/skaidrojums-apbuves-tiesiba-un-brivpratiga-dalita-ipasuma-pastavesana-pec-01012017?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F) uz zemes uzceltas būves atbilstoši Civillikuma 968. pantā nostiprinātajam zemes un ēkas vienotības principam būs uzskatāmas par zemes daļu, tādejādi, beidzoties apbūves tiesībai, ēka, ko komersants kā sadarbības partneris apbūves tiesības līguma ietvarā būs izbūvējis uz finansējuma saņēmēja – publiskas personas zemes, paliks finansējuma saņēmēja – publiskās personas, kas ir šīs zemes īpašnieks, īpašumā. Publiskas personas zemes īpašumu var iegādāties vispārējā kārtībā publiskā izsolē.
Noteikumu projekts paredz svītrot komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas no darbību un izmaksu ietvara, kurām piemērojami regulas Nr. 651/2014 14. panta un 56. panta nosacījumi. Vienlaikus komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas par darbībām, kurām piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi atbilstoši regulai Nr. 651/2014, var tikt iekļauti projekta attiecināmajās izmaksās, nepiemērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus. Šādā gadījumā komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu darbības un izmaksas projektā ir jānodala no darbībām un izmaksām, kas ir saistītas ar komercdarbības atbalstu. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada 18. aprīlī sniegtajai atbildei Horvātijai “eState aid WIKI” sistēmā, publicēšanas prasības, ciktāl to mērķis ir atzīt ES finansējuma izcelsmi un nodrošināt tā redzamību, Eiropas Komisijas ieskatā, nav komercdarbības atbalsts, jo dalībvalstij ir pienākums bez jebkādas rīcības brīvības nodrošināt "informāciju, saziņu un publicitāti” saskaņā ar ES tiesību aktiem (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulas 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 34. pantam).
Noteikumu projekts paredz svītrot nosacījumu par alternatīvu analīzes nepieciešamību ūdenssaimniecības tīklu izbūves gadījumā, tādejādi tiek atvieglotas prasības ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tīklu izbūves izmaksu attiecināšanai projektā, kā arī samazina projektam pievienojamo dokumentu skaitu. Ūdenssaimniecības tīklu izbūves gadījumā alternatīvu analīze nav nepieciešama, jo ieguldījumi ir papildinoši citām projekta darbībām, piemēram, satiksmes infrastruktūrai, nomai paredzētām ēkām vai teritorijām, un tiek veidoti kā industriālie pieslēgumi, kuru nepieciešamība ir balstīta komersantu pieprasījumā pēc šādas infrastruktūras. Savukārt tehnisko risinājumu izpilde atbilstoši būvnormatīviem ir nodrošināta, izstrādājot būvprojektu. Precizētā norma nodrošina vienotu pieeju ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo papildinošo 5.1.1.1. pasākumu “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam”, kura īstenošanas nosacījumi ir ietverti Ministru kabineta 2024.gada 16.janvāra noteikumos Nr.55 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.1. pasākuma “Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam” īstenošanas noteikumi”.
Noteikumu projektā veikts tehnisks precizējums, lai salāgotu MK noteikumu Nr. 593 66. un 67. punkta nosacījumus, konkrētāk skaidrojot rīcību gadījumos, kad piemēro projekta ietvaros plānotā komercdarbības atbalsta kumulāciju ar citu komercdarbības atbalstu un de minimis atbalstu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- 6.1.1.3. pasākuma projektu iesniedzēji
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt regulējumu, kas ir atbilstošs izmaiņām Eiropas Komisijas tiesību aktos attiecībā uz de minimis atbalsta nosacījumiem un izmaiņām Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijā, vienlaikus paredzot izmaiņas, kas veicinātu ieguldījumu straujāku ienākšanu tautsaimniecībā un Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji n+3 princips izpildi kopumā. Tas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī, ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra sēdes protokola Nr. 55, 27§ 5. punktu, lai nodrošinātu Atveseļošanas instrumenta (Next Generation EU) noteikto termiņu ievērošanu, visi ar Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna pasākumu īstenošanu saistītie normatīvo aktu projekti izskatīšanai Ministru kabinetā tiek virzīti steidzamības kārtībā, publiskā apspriede par noteikumu projektu netiek veikta.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra