24-TA-1400: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos Nr. 765 "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos Nr. 765 "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana" (turpmāk - Noteikumu projekts) veikti, pamatojoties uz detalizētu Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) ieguldījumu plānu ieguldījumu portfeļu struktūras analīzi un gūtajām atziņām par līdzekļu ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī, ņemot vērā konstatētās neviennozīmīgi piemērojamās normas Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos Nr. 765 "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana" (turpmāk – Noteikumi) nosacījumos attiecībā uz pārvaldītāja tiesībām veikt mainīgās komisijas maksas aprēķinu un izmaksu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Uzlabot mainīgās komisijas aprēķināšanas metodi, pielāgojot to faktiskajai ieguldījumu pārvaldības situācijai un līdzekļu pārvaldītāju īstenotajai ieguldījumu politikai, nodrošinot taisnīgu un saprātīgu līdzsvaru starp VFPS dalībnieku interesi veidot pēc iespējas lielākus uzkrājumus un VPFS līdzekļu pārvaldītāju interesi par savu darbu un iniciatīvu, kā arī atbildību saņemt adekvātu atlīdzību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2025.
Pamatojums
Lai ļautu tirgus dalībniekiem ieplānot un iekļaut nepieciešamos resursus iekšējo procesu un sistēmu izmaiņām.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
VFPS Latvijā ir veidota ar mērķi uzlabot sabiedrības labklājību pensijas vecumā, paredzot, ka daļa no VFPS dalībnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiks ieguldītas finanšu tirgos saskaņā ar Latvijā reģistrēto VFPS shēmas līdzekļu pārvaldītāju piedāvātajiem ieguldījumu plāniem, tajos noteiktajām ieguldījumu politikām un tām atbilstoši paredzētiem ieguldījumu veidiem.
Salīdzinājumā ar daudziem citiem ieguldījumu veidiem VFPS ieguldījumu plāni ir ilgtermiņa ieguldījumi. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistiku (https://www.vsaa.gov.lv/lv/shemas-dalibnieku-skaita-sadalijums-pec-vecuma-dzimuma-un-lidzdalibas-veida) VFPS dalībnieka vidējais vecums 2024. gada martā bija 42 gadi, tas nozīmē, ka pensijas vecuma uzkrājums veidojams 20 un vairāk gadu garumā. No tā izriet, ka ieguldījumu plānos paredzēto instrumentu klāsts arī būtu jāizvēlas starp iespējami garāka termiņa instrumentiem, jo iespējas nopelnīt garākā laika posmā ir daudz lielākas, nekā ar ieguldījumiem instrumentos ar vidēju un īsu termiņu (piemēram, naudas tirgus instrumentos vai depozītos). Attiecīgi VFPS ieguldījumu plāna darbības rezultāti ir vērtējami ilgtermiņā.
Valsts fondēto pensiju likuma (turpmāk – Likums) 11.pants nosaka, ka VFPS līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa un maksājuma mainīgā daļa. Likuma 11. panta 5.1 daļas 2. punkts nosaka, ka maksājuma mainīgā daļa ir atlīdzība VFPS līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma pārsnieguma virs atskaites indeksa (standarta jeb etalona), kurš tiek noteikts kā parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru indeksu kombinācija.
Lai nodrošinātu objektivitāti VFPS ieguldījumu plānu pārvaldītāju darbības rezultātu novērtējumos, attiecīgi aprēķinātu maksājuma mainīgo daļu (pārvaldītāja atalgojumu par noteiktā standarta pārsniegumu) un vienlaicīgi saglabātu pārvaldītāju motivāciju (ņemot vērā faktu, ka mainīgā komisija ir pasaules valstu praksē plaši atzīta kā viens no efektīvākajiem līdzekļu pārvaldnieku motivācijas rīkiem), veicot pensiju līdzekļu ieguldījumus, ir nepieciešams noteikt tādus etalonus, kuros būtu iekļauti ne tikai kapitāla un parāda vērtspapīru tirgi, bet kuri būtu piemēroti arī katra konkrētā ieguldījumu plāna stratēģijai un ieguldījumu politikai.
Atbilstoši finanšu nozarē starptautiski atzītai praksei par efektīvu etalonu tiek uzskatīts indekss, kas ietver pēc iespējas vairāk ieguldījumu portfelim, ar kuru salīdzina, līdzvērtīgu vērtspapīru klāstu.
Tiem ieguldījumu plānu rezultātiem, kuros līdzekļi netiek ieguldīti kapitāla vērtspapīros un tiem riska ziņā pielīdzināmos finanšu instrumentos, par etalonu darbības rezultātu novērtēšanai būtu samērīgi piemērot plašu parāda vērtspapīru indeksu, kas atspoguļo ienesīgumu fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgos. Savukārt, ieguldījuma plāniem, kuru prospekti paredz ieguldījumus kapitāla vērtspapīros un tiem riska ziņā pielīdzināmos finanšu instrumentos, etalons būtu jānosaka, parāda vērtspapīru indeksu papildinot ar kapitāla vērtspapīru tirgus indeksu tiešā atkarībā no ieguldījumu plānos paredzētā kapitāla vērtspapīru īpatsvara.
Par piemērotiem un pasaules finanšu tirgos atzītiem atskaites indeksiem tiek uzskatīti šādi:
• Parāda vērtspapīriem - Bloomberg Barclays Euro Aggregate Total Return Euro Unhedged. Šis indekss kā viens no atbilstošākajiem investīciju reitinga obligāciju tirgus indeksiem, ietverot plašu līdzvērtīgu vērtspapīru (vairāk kā 2300 vērtspapīru) klāstu, ir noteikts kā etalons ieguldījumu plānu darbības rezultātu novērtēšanai.
• Kapitāla vērtspapīriem (t.sk. akcijām) - STOXX Europe 600. Šis indekss efektīvi kalpo par etalonu, jo tas ir plašs Eiropas akciju tirgus indekss, kas ietver 600 ģeogrāfiskās Eiropas uzņēmumu akcijas ar dažādu kapitalizācijas līmeni.
Maksājuma mainīgās daļas aprēķinu veic divos posmos:
Pirmkārt, tiek noteikts maksājuma mainīgās daļas apmērs aprēķina dienā, kas ir proporcionāli atkarīgs no virspeļņas, kuru veido ieguldījuma plāna darbības rezultāts salīdzinājumā ar atskaites indeksu. To uzkrāj, saskaitot aprēķināto maksājuma mainīgo daļu par katru aprēķina dienu visa gada garumā, kā rezultātā iegūst kopējo maksājuma mainīgās daļas apmēru par kārtējo gadu.
Otrkārt, ieguldījumu plāna finanšu pārskatos uzskaitīto maksājuma mainīgo daļu ietur par kārtējo gadu šī paša gada pēdējā aprēķina dienā pie nosacījuma, ka plāna daļas vērtība gada pēdējā aprēķina dienā ir augstāka par daļas vērtību katra gada pēdējā aprēķina dienā iepriekšējo septiņu gadu periodā. Šāds salīdzinājums ar daļas vērtību gada pēdējās aprēķina dienās iepriekšējo septiņu gadu periodā tiek veikts, lai daļas vērtības svārstību rezultātā maksājuma mainīgā daļa netiktu izmaksāta atkārtoti par vienu un to pašu daļas vērtības pieaugumu.
Noteikumi paredz arī pārejas noteikumus, nosakot, ka 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023., 2024. un 2025. gadā par perioda sākuma dienu aprēķinos, kas veikti par astoņiem gadiem, uzskata 2017.gada 31. decembri. Visiem ieguldījumu plāniem par 2017.gada pēdējo aprēķina dienu nosaka 2017.gada 31.decembri. Savukārt, ieguldījumu plāniem, kas uzsāk darbību pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, par perioda sākuma dienu aprēķinos, kas veikti par šo ieguldījumu plānu pirmo astoņu gadu periodu, kā arī aprēķinos, kas veikti šo ieguldījumu plānu darbības pirmajā kalendārajā gadā par periodu no gada sākuma, uzskata šo plānu pirmo aprēķina dienu.
Mainīgās daļas aprēķina mehānisma mērķis ir panākt pārvaldītāja papildus atlīdzības izmaksas atbilstību ieguldījumu pārvaldīšanas rezultātiem, vienlaicīgi saglabājot pārvaldītāju motivāciju sasniegt arvien augstāku iespējamo valsts fondēto pensiju ieguldījuma plānu ienesīgumu visā darbības periodā.
Salīdzinājumā ar daudziem citiem ieguldījumu veidiem VFPS ieguldījumu plāni ir ilgtermiņa ieguldījumi. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistiku (https://www.vsaa.gov.lv/lv/shemas-dalibnieku-skaita-sadalijums-pec-vecuma-dzimuma-un-lidzdalibas-veida) VFPS dalībnieka vidējais vecums 2024. gada martā bija 42 gadi, tas nozīmē, ka pensijas vecuma uzkrājums veidojams 20 un vairāk gadu garumā. No tā izriet, ka ieguldījumu plānos paredzēto instrumentu klāsts arī būtu jāizvēlas starp iespējami garāka termiņa instrumentiem, jo iespējas nopelnīt garākā laika posmā ir daudz lielākas, nekā ar ieguldījumiem instrumentos ar vidēju un īsu termiņu (piemēram, naudas tirgus instrumentos vai depozītos). Attiecīgi VFPS ieguldījumu plāna darbības rezultāti ir vērtējami ilgtermiņā.
Valsts fondēto pensiju likuma (turpmāk – Likums) 11.pants nosaka, ka VFPS līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa un maksājuma mainīgā daļa. Likuma 11. panta 5.1 daļas 2. punkts nosaka, ka maksājuma mainīgā daļa ir atlīdzība VFPS līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma pārsnieguma virs atskaites indeksa (standarta jeb etalona), kurš tiek noteikts kā parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru indeksu kombinācija.
Lai nodrošinātu objektivitāti VFPS ieguldījumu plānu pārvaldītāju darbības rezultātu novērtējumos, attiecīgi aprēķinātu maksājuma mainīgo daļu (pārvaldītāja atalgojumu par noteiktā standarta pārsniegumu) un vienlaicīgi saglabātu pārvaldītāju motivāciju (ņemot vērā faktu, ka mainīgā komisija ir pasaules valstu praksē plaši atzīta kā viens no efektīvākajiem līdzekļu pārvaldnieku motivācijas rīkiem), veicot pensiju līdzekļu ieguldījumus, ir nepieciešams noteikt tādus etalonus, kuros būtu iekļauti ne tikai kapitāla un parāda vērtspapīru tirgi, bet kuri būtu piemēroti arī katra konkrētā ieguldījumu plāna stratēģijai un ieguldījumu politikai.
Atbilstoši finanšu nozarē starptautiski atzītai praksei par efektīvu etalonu tiek uzskatīts indekss, kas ietver pēc iespējas vairāk ieguldījumu portfelim, ar kuru salīdzina, līdzvērtīgu vērtspapīru klāstu.
Tiem ieguldījumu plānu rezultātiem, kuros līdzekļi netiek ieguldīti kapitāla vērtspapīros un tiem riska ziņā pielīdzināmos finanšu instrumentos, par etalonu darbības rezultātu novērtēšanai būtu samērīgi piemērot plašu parāda vērtspapīru indeksu, kas atspoguļo ienesīgumu fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgos. Savukārt, ieguldījuma plāniem, kuru prospekti paredz ieguldījumus kapitāla vērtspapīros un tiem riska ziņā pielīdzināmos finanšu instrumentos, etalons būtu jānosaka, parāda vērtspapīru indeksu papildinot ar kapitāla vērtspapīru tirgus indeksu tiešā atkarībā no ieguldījumu plānos paredzētā kapitāla vērtspapīru īpatsvara.
Par piemērotiem un pasaules finanšu tirgos atzītiem atskaites indeksiem tiek uzskatīti šādi:
• Parāda vērtspapīriem - Bloomberg Barclays Euro Aggregate Total Return Euro Unhedged. Šis indekss kā viens no atbilstošākajiem investīciju reitinga obligāciju tirgus indeksiem, ietverot plašu līdzvērtīgu vērtspapīru (vairāk kā 2300 vērtspapīru) klāstu, ir noteikts kā etalons ieguldījumu plānu darbības rezultātu novērtēšanai.
• Kapitāla vērtspapīriem (t.sk. akcijām) - STOXX Europe 600. Šis indekss efektīvi kalpo par etalonu, jo tas ir plašs Eiropas akciju tirgus indekss, kas ietver 600 ģeogrāfiskās Eiropas uzņēmumu akcijas ar dažādu kapitalizācijas līmeni.
Maksājuma mainīgās daļas aprēķinu veic divos posmos:
Pirmkārt, tiek noteikts maksājuma mainīgās daļas apmērs aprēķina dienā, kas ir proporcionāli atkarīgs no virspeļņas, kuru veido ieguldījuma plāna darbības rezultāts salīdzinājumā ar atskaites indeksu. To uzkrāj, saskaitot aprēķināto maksājuma mainīgo daļu par katru aprēķina dienu visa gada garumā, kā rezultātā iegūst kopējo maksājuma mainīgās daļas apmēru par kārtējo gadu.
Otrkārt, ieguldījumu plāna finanšu pārskatos uzskaitīto maksājuma mainīgo daļu ietur par kārtējo gadu šī paša gada pēdējā aprēķina dienā pie nosacījuma, ka plāna daļas vērtība gada pēdējā aprēķina dienā ir augstāka par daļas vērtību katra gada pēdējā aprēķina dienā iepriekšējo septiņu gadu periodā. Šāds salīdzinājums ar daļas vērtību gada pēdējās aprēķina dienās iepriekšējo septiņu gadu periodā tiek veikts, lai daļas vērtības svārstību rezultātā maksājuma mainīgā daļa netiktu izmaksāta atkārtoti par vienu un to pašu daļas vērtības pieaugumu.
Noteikumi paredz arī pārejas noteikumus, nosakot, ka 2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023., 2024. un 2025. gadā par perioda sākuma dienu aprēķinos, kas veikti par astoņiem gadiem, uzskata 2017.gada 31. decembri. Visiem ieguldījumu plāniem par 2017.gada pēdējo aprēķina dienu nosaka 2017.gada 31.decembri. Savukārt, ieguldījumu plāniem, kas uzsāk darbību pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, par perioda sākuma dienu aprēķinos, kas veikti par šo ieguldījumu plānu pirmo astoņu gadu periodu, kā arī aprēķinos, kas veikti šo ieguldījumu plānu darbības pirmajā kalendārajā gadā par periodu no gada sākuma, uzskata šo plānu pirmo aprēķina dienu.
Mainīgās daļas aprēķina mehānisma mērķis ir panākt pārvaldītāja papildus atlīdzības izmaksas atbilstību ieguldījumu pārvaldīšanas rezultātiem, vienlaicīgi saglabājot pārvaldītāju motivāciju sasniegt arvien augstāku iespējamo valsts fondēto pensiju ieguldījuma plānu ienesīgumu visā darbības periodā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atskaites indeksa noteikšanas svarīgākais priekšnosacījums ir izvēlētā atskaites indeksa spēja objektīvi atspoguļot visas ieguldījumu portfelī, šajā gadījumā - VFPS ieguldījumu portfeļa struktūrā, ietilpstošās vērtspapīru klases, dzēšanas periodus (parāda vērtspapīriem) un ģeogrāfisko ekspozīciju.
Kā minēts iepriekš, pašreizējā Noteikumu redakcijā par akciju atskaites indeksu ir noteikts Europe Stoxx 600, kura tvērumā ir tikai Eiropas vērtspapīri, kas neatbilst reālai ieguldījumu plānu portfeļa ģeogrāfiskajai ekspozīcijai: uz 31.12.2023. VFPS ieguldījumu ģeogrāfiskā ekspozīcija bija koncentrēta šādos reģionos*:
- ASV ~55%
- Eiropa (izņemot Baltijas valstis) ~25%
- Latvija ~10%
- Baltijas valstis (bez Latvijas) ~10%
Europe Stoxx 600 (iekļaujot tikai Eiropas uzņēmumu vērtspapīrus) objektīvi neatspoguļo faktisko VFPS ieguldījumu ģeogrāfisko ekspozīciju, jo puse no ieguldījumiem ir veikti ASV regulētajā finanšu tirgū kotētajos vērtspapīros.
Ienesīgumu radītāju salīdzinājums starp dažādiem reģioniem (uz 31.12.2023)*
*aprēķini ir balstīti uz reprezentatīviem attiecīga reģiona akciju indeksiem; aprēķinos ir izmantotas vērtības ar dividendēm.
Kā redzams no tabulas, salīdzinājumā ar Eiropas regulētajos tirgos kotētajiem vērtspapīriem ASV regulētajā tirgū kotētie vērtspapīri vidēji bija sasnieguši augstākus ienesīguma radītājus. No tā izriet secinājums, ka pašlaik spēkā esošā ar Noteikumiem noteiktā atskaites indeksa Europe Stoxx 600 rādītājs bija zemāks par tāda indeksa rādītāju, kas atspoguļo ieguldījumu ienesīguma līmeni plašākā (ārpus Eiropas) ģeogrāfiskā diapazonā, līdz ar to būtu atbilstošāks attiecībā uz VFPS ieguldījumu plāniem, to ieguldījumu portfeļa faktisko ģeogrāfisko struktūru un sasniegtajiem rezultātiem un nodrošinātu objektīvāku pamatu maksājuma mainīgās daļas aprēķiniem.
Kā minēts iepriekš, pašreizējā Noteikumu redakcijā par akciju atskaites indeksu ir noteikts Europe Stoxx 600, kura tvērumā ir tikai Eiropas vērtspapīri, kas neatbilst reālai ieguldījumu plānu portfeļa ģeogrāfiskajai ekspozīcijai: uz 31.12.2023. VFPS ieguldījumu ģeogrāfiskā ekspozīcija bija koncentrēta šādos reģionos*:
- ASV ~55%
- Eiropa (izņemot Baltijas valstis) ~25%
- Latvija ~10%
- Baltijas valstis (bez Latvijas) ~10%
Europe Stoxx 600 (iekļaujot tikai Eiropas uzņēmumu vērtspapīrus) objektīvi neatspoguļo faktisko VFPS ieguldījumu ģeogrāfisko ekspozīciju, jo puse no ieguldījumiem ir veikti ASV regulētajā finanšu tirgū kotētajos vērtspapīros.
Ienesīgumu radītāju salīdzinājums starp dažādiem reģioniem (uz 31.12.2023)*
| ASV akciju indekss | Eiropas akciju indekss | Eirozonas valstis akciju indekss | |
| Vidējais svērtais gada ienesīgums – 3 gadu periodā | 11.5% | 6.5% | 6% |
| Vidējais svērtais gada ienesīgums – 5 gadu periodā | 15% | 8% | 8.5% |
| Vidējais svērtais gada ienesīgums – 10 gadu periodā | 13% | 4% | 4.5% |
Kā redzams no tabulas, salīdzinājumā ar Eiropas regulētajos tirgos kotētajiem vērtspapīriem ASV regulētajā tirgū kotētie vērtspapīri vidēji bija sasnieguši augstākus ienesīguma radītājus. No tā izriet secinājums, ka pašlaik spēkā esošā ar Noteikumiem noteiktā atskaites indeksa Europe Stoxx 600 rādītājs bija zemāks par tāda indeksa rādītāju, kas atspoguļo ieguldījumu ienesīguma līmeni plašākā (ārpus Eiropas) ģeogrāfiskā diapazonā, līdz ar to būtu atbilstošāks attiecībā uz VFPS ieguldījumu plāniem, to ieguldījumu portfeļa faktisko ģeogrāfisko struktūru un sasniegtajiem rezultātiem un nodrošinātu objektīvāku pamatu maksājuma mainīgās daļas aprēķiniem.
Risinājuma apraksts
Lai panāktu objektīvu akciju atskaites indeksā iekļauto vērtspapīru un reģionu reprezentāciju, kas būtu atbilstoša visiem VFPS ieguldījumiem, vairākās kopīgās tikšanās ar Latvijas Banku, Latvijas Finanšu nozares asociāciju un VFPS līdzekļu pārvaldītājiem šis jautājums tika aktīvi apspriests un meklēti atbilstoši risinājumi. Pārrunu rezultātā tika panākta vienošanās mainīgās maksas aprēķināšanas metodoloģijā iekļaut papildus akciju atskaites indeksu MSCI ACWI EUR un, veicot turpmākos aprēķinus, abu akciju atskaites indeksu vērtības (jauno MSCI ACWI EUR un eksistējošo Europe Stoxx 600) apvienot katram no tiem piešķirot svaru 50% t.i. uz pusēm no katra akciju indeksa vērtības. Tādā veidā tiek nodrošināts līdzsvars starp mainīgās maksājuma daļas aprēķinam piemērojamā atskaites indeksa un reālo VFPS ieguldījumu ģeogrāfisko struktūru.
Zemāk norādītā tabula parāda, kādus ģeogrāfiskos reģionus ietver katrs no minētajiem atskaites indeksiem un kāds ir saliktais indekss, apvienojot šos indeksus ar 50% svaru.
Reģionu īpatsvars akciju indeksos*
*īpatsvara vērtības ir aprēķinātas uz 31.12.2023. un ir noapaļotas līdz veselai daļai; Eiropa ir ES, Apvienotā Karaliste un EEZ valstis.
Kā redzams no tabulas, kopējā akciju indeksa noteikšana būtiski palielina atskaites indeksa atbilstību VFPS ieguldījumu ekspozīcijai ģeogrāfiskā sadalījuma ziņā. Kopējā akciju indeksa ieviešana nemaina mainīgās maksājuma daļas aprēķināšanas būtību un piedāvātais risinājums ir proporcionāls un uzskatāms par piemērotu.
Šie noteikumu grozījumi paredz izveidot atskaites indeksu (AI), kas būtu kombinācija jau no diviem iepriekš minētajiem akciju indeksiem (MSCI ACWI EUR un Europe Stoxx 600) un obligāciju indeksu - Bloomberg Barclays Euro Aggregate Total Return Euro Unhedged. Šī atskaites indeksa vērtība tiks rēķināta katrā aprēķina dienā. Lai šādu sistēmu izveidotu VFPS pārvaldītājiem šo noteikumu noslēguma jautājumos tiek dots ieviešanas laika periods līdz 2026. gada sākumam, kurā pārvaldītāji pielāgo savas IT sistēmas. 2025. gads tiek paredzēts kā pārejas periods, kurā pārvaldītāji izmanto esošo aprēķina metodi un rēķina atskaites indeksa pieaugumu un to salīdzina ar nepilnās daļas vērtības pieaugumu (DVNP), lai aprēķinātu aprēķina dienas virspeļņu. Pēc AI pilnas ieviešanas tā aprēķins tiek vienkāršots, vienlaikus nemainot tā būtību un vēsturiskos rezultātus.
Mainoties šo noteikumu aprēķina metodei, 2026. gada sākumā VFPS pārvaldītāji arī aprēķina AI vēsturiskās vērtības katram ieguldījuma plānam kopš 2017. gada 31. decembra vai arī kopš ieguldījuma plāna darbības sākuma, ja tas darbību uzsācis pēc 2017. gada 31. decembra. Vēsturiskās AI vērtības tiks aprēķinātas ar tā brīža spēkā esošajiem atskaites indeksiem (Europe Stoxx 600 un Bloomberg Barclays Euro Aggregate Total Return Euro Unhedged) un tā KAP vērtībām. Tas nodrošinās to, ka nebūs strauju lēcienu VP8g virspeļņas rādītājā un godīgu attieksmi gan pret VFPS pārvaldītāju, gan to klientiem.
Zemāk norādītā tabula parāda, kādus ģeogrāfiskos reģionus ietver katrs no minētajiem atskaites indeksiem un kāds ir saliktais indekss, apvienojot šos indeksus ar 50% svaru.
Reģionu īpatsvars akciju indeksos*
| Reģioni | Atskaites indeksi | ||
| Stoxx600 | MSCI ACWI EUR | Saliktais indekss | |
| Eiropa | 100% | 15% | 55% |
| ASV | - | 65% | 35% |
| Citas valstis | - | 20% | 10% |
Kā redzams no tabulas, kopējā akciju indeksa noteikšana būtiski palielina atskaites indeksa atbilstību VFPS ieguldījumu ekspozīcijai ģeogrāfiskā sadalījuma ziņā. Kopējā akciju indeksa ieviešana nemaina mainīgās maksājuma daļas aprēķināšanas būtību un piedāvātais risinājums ir proporcionāls un uzskatāms par piemērotu.
Šie noteikumu grozījumi paredz izveidot atskaites indeksu (AI), kas būtu kombinācija jau no diviem iepriekš minētajiem akciju indeksiem (MSCI ACWI EUR un Europe Stoxx 600) un obligāciju indeksu - Bloomberg Barclays Euro Aggregate Total Return Euro Unhedged. Šī atskaites indeksa vērtība tiks rēķināta katrā aprēķina dienā. Lai šādu sistēmu izveidotu VFPS pārvaldītājiem šo noteikumu noslēguma jautājumos tiek dots ieviešanas laika periods līdz 2026. gada sākumam, kurā pārvaldītāji pielāgo savas IT sistēmas. 2025. gads tiek paredzēts kā pārejas periods, kurā pārvaldītāji izmanto esošo aprēķina metodi un rēķina atskaites indeksa pieaugumu un to salīdzina ar nepilnās daļas vērtības pieaugumu (DVNP), lai aprēķinātu aprēķina dienas virspeļņu. Pēc AI pilnas ieviešanas tā aprēķins tiek vienkāršots, vienlaikus nemainot tā būtību un vēsturiskos rezultātus.
Mainoties šo noteikumu aprēķina metodei, 2026. gada sākumā VFPS pārvaldītāji arī aprēķina AI vēsturiskās vērtības katram ieguldījuma plānam kopš 2017. gada 31. decembra vai arī kopš ieguldījuma plāna darbības sākuma, ja tas darbību uzsācis pēc 2017. gada 31. decembra. Vēsturiskās AI vērtības tiks aprēķinātas ar tā brīža spēkā esošajiem atskaites indeksiem (Europe Stoxx 600 un Bloomberg Barclays Euro Aggregate Total Return Euro Unhedged) un tā KAP vērtībām. Tas nodrošinās to, ka nebūs strauju lēcienu VP8g virspeļņas rādītājā un godīgu attieksmi gan pret VFPS pārvaldītāju, gan to klientiem.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumiem akciju indeksa daļa, kas tiek noteikta atbilstoši ieguldījumu plāna prospektā paredzētajam maksimālajam ieguldījumu īpatsvaram kapitāla vērtspapīros, alternatīvo ieguldījumu fondos vai tādos ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos, un tiek izmantota aprēķinā ir apzīmēta kā KAP (turpmāk – KAP).
KAP ir noteikts dažāda veida VFPS ieguldījumu plāniem ar atšķirīgām ieguldījumu stratēģijām.
Tabulā ir redzams, ka katra konkrētā kapitāla vērtspapīru īpatsvara diapazona (0%-25%; 26%-50%; 51%-75%; 76%-100%) ietvaros tiek pielietots viens un tas pats KAP (apzīmēts tabulā kā “aktuālais KAP līmenis”). Tā, piemēram, VFPS ieguldījumu plāns ar maksimālo noteikto kapitāla vērtspapīru īpatsvaru 76% apmērā ietilpst vienā kategorijā ar VFPS ieguldījumu plānu ar kapitāla vērtspapīru īpatsvaru 98%, kaut arī šiem ieguldījumu plāniem ir pilnībā atšķirīgs kapitāla un parāda vērtspapīru īpatsvars portfelī un dažādas ieguldījumu stratēģijas. Saskaņā ar spēkā esošiem Noteikumiem abiem šādiem ieguldījumu plāniem pielietojamā akciju indeksa daļa (KAP) ir 0.72, bet efektīvais kapitāla vērtspapīru īpatsvars pēc KAP pielietošanas, kuru izmanto, lai aprēķinātu maksājuma mainīgo daļu (attiecīgi 55% un 70%), ir atšķirīgs.
Otrs aspekts ir noteiktais KAP apmērs, kas kalpo kā koeficients, kas samazina maksimālo noteikto kapitāla vērtspapīru īpatsvaru, no kura tiek aprēķināta maksājuma mainīgā daļa. Samazinot maksimāli noteikto kapitāla vērtspapīru īpatsvaru tiek samazināts etalons, kas pārvaldītājam būtu jāsasniedz, lai iegūtu tiesību uz mainīgā maksājuma daļas izmaksu. Samazinātā rezultāta sasniegšanas nosacījumi ir vieglāk izpildāmi, varbūtība saņemt maksājuma mainīgo daļu ir lielāka. Šāds apsvērums pēc būtības neatbilst starptautiski atzītai finanšu nozares praksei attiecībā uz pārvaldītāja atalgošanu par sasniegto ieguldījumu virsrezultātu.
Kopsavilkumā jāuzsver, ka, lai aprēķinātu maksājuma mainīgo daļu,
1) dažāda vērtspapīru īpatsvara ieguldījumu plāniem ar atšķirīgām ieguldījumu stratēģijām un riska līmeni tiek izmantots viens un tas pats KAP līmenis;
2) tiek piemērots tāds noteiktais KAP apmērs, kas pārvaldītājam būtiski atvieglo nosacījumus maksājuma mainīgās daļas izmaksas tiesības izmantošanai.
No minētā izriet nepieciešamība pārskatīt un līdzsvarot atskaites indeksa (KAP) atbilstību katra ieguldījumu plāna kapitāla vērtspapīru īpatsvaram un ieguldīšanas stratēģijai, kā arī apmēru, maksimāli pietuvinot to noteiktajam maksimālajam kapitāla vērtspapīru īpatsvaram ieguldījumu portfelī.
KAP ir noteikts dažāda veida VFPS ieguldījumu plāniem ar atšķirīgām ieguldījumu stratēģijām.
| Maksimālais akciju īpatsvars ieguldījumu plānā | Aktuālais KAP līmenis | Delta jeb atskaites indeksa rezultāta "samazinājums" |
| 100% (ieskaitot) | 0.72 (72%) | 28% |
| 75% (ieskaitot) | 0.54 (54%) | 21% |
| 50% (ieskaitot) | 0.36 (36%) | 14% |
| 25% (ieskaitot) | 0.18 (18%) | 7% |
| 0% (ieskaitot) | 0.00 (0%) | 0% |
Tabulā ir redzams, ka katra konkrētā kapitāla vērtspapīru īpatsvara diapazona (0%-25%; 26%-50%; 51%-75%; 76%-100%) ietvaros tiek pielietots viens un tas pats KAP (apzīmēts tabulā kā “aktuālais KAP līmenis”). Tā, piemēram, VFPS ieguldījumu plāns ar maksimālo noteikto kapitāla vērtspapīru īpatsvaru 76% apmērā ietilpst vienā kategorijā ar VFPS ieguldījumu plānu ar kapitāla vērtspapīru īpatsvaru 98%, kaut arī šiem ieguldījumu plāniem ir pilnībā atšķirīgs kapitāla un parāda vērtspapīru īpatsvars portfelī un dažādas ieguldījumu stratēģijas. Saskaņā ar spēkā esošiem Noteikumiem abiem šādiem ieguldījumu plāniem pielietojamā akciju indeksa daļa (KAP) ir 0.72, bet efektīvais kapitāla vērtspapīru īpatsvars pēc KAP pielietošanas, kuru izmanto, lai aprēķinātu maksājuma mainīgo daļu (attiecīgi 55% un 70%), ir atšķirīgs.
Otrs aspekts ir noteiktais KAP apmērs, kas kalpo kā koeficients, kas samazina maksimālo noteikto kapitāla vērtspapīru īpatsvaru, no kura tiek aprēķināta maksājuma mainīgā daļa. Samazinot maksimāli noteikto kapitāla vērtspapīru īpatsvaru tiek samazināts etalons, kas pārvaldītājam būtu jāsasniedz, lai iegūtu tiesību uz mainīgā maksājuma daļas izmaksu. Samazinātā rezultāta sasniegšanas nosacījumi ir vieglāk izpildāmi, varbūtība saņemt maksājuma mainīgo daļu ir lielāka. Šāds apsvērums pēc būtības neatbilst starptautiski atzītai finanšu nozares praksei attiecībā uz pārvaldītāja atalgošanu par sasniegto ieguldījumu virsrezultātu.
Kopsavilkumā jāuzsver, ka, lai aprēķinātu maksājuma mainīgo daļu,
1) dažāda vērtspapīru īpatsvara ieguldījumu plāniem ar atšķirīgām ieguldījumu stratēģijām un riska līmeni tiek izmantots viens un tas pats KAP līmenis;
2) tiek piemērots tāds noteiktais KAP apmērs, kas pārvaldītājam būtiski atvieglo nosacījumus maksājuma mainīgās daļas izmaksas tiesības izmantošanai.
No minētā izriet nepieciešamība pārskatīt un līdzsvarot atskaites indeksa (KAP) atbilstību katra ieguldījumu plāna kapitāla vērtspapīru īpatsvaram un ieguldīšanas stratēģijai, kā arī apmēru, maksimāli pietuvinot to noteiktajam maksimālajam kapitāla vērtspapīru īpatsvaram ieguldījumu portfelī.
Risinājuma apraksts
Lai līdzsvarotu KAP un VFPS ieguldījumu plānu faktiskajai vērtspapīru ekspozīcijai, Noteikumos jāievieš detalizētāks KAP, kuru nosaka, pielāgojot to katra VFPS ieguldījumu plāna prospektā noteiktajam maksimālajam kapitāla vērtspapīru īpatsvaram.
Lai to nodrošinātu, Noteikumi ir papildināmi ar jaunu terminu “maksimāli noteiktais kapitāla vērtspapīru īpatsvars jeb MKVI”.
Lai noteiktu KAP vērtību katram VFPS ieguldījumu plānam, Noteikumos ietverta jauna aprēķina formula, kas balstīta uz maksimālo noteikta kapitāla vērtspapīru īpatsvaru un no kura atņemti 10% punkti. Tā rezultātā tiek iegūts KAP, kas ir tieši atkarīgs no katra VFPS ieguldījumu plāna stratēģijas un ir noteikts katram ieguldījumu plānam noteiktā maksimālā kapitāla vērtspapīru apmērā.
Šis ir dinamisks risinājums. Tas arī atļautu dzīvescikla ieguldījuma plāniem, kuru maksimālais ieguldījums kapitāla vērtspapīros tiek ar laiku samazināts, izveidot reprezentablu atskaites indeksu, pret kuru rēķināt ieguldījuma plāna virspeļņu, neprasot veikt grozījumus šajos Noteikumos.
Jaunā KAP aprēķina metode stājas spēkā no 2025. gada 1. februāra. Lai godīgi un korekti aprēķinātu AI vēsturiskās vērtības no 2017. gada 31. decembra līdz 2025. gada 1. februārim (neieskaitot) tiek atstātas tā brīža spēkā esošie KAP koeficienti. Tā mērķis ir neradīt lēcienus astoņu gadu virspeļņas (VP8g) aprēķinos.
Lai to nodrošinātu, Noteikumi ir papildināmi ar jaunu terminu “maksimāli noteiktais kapitāla vērtspapīru īpatsvars jeb MKVI”.
Lai noteiktu KAP vērtību katram VFPS ieguldījumu plānam, Noteikumos ietverta jauna aprēķina formula, kas balstīta uz maksimālo noteikta kapitāla vērtspapīru īpatsvaru un no kura atņemti 10% punkti. Tā rezultātā tiek iegūts KAP, kas ir tieši atkarīgs no katra VFPS ieguldījumu plāna stratēģijas un ir noteikts katram ieguldījumu plānam noteiktā maksimālā kapitāla vērtspapīru apmērā.
Šis ir dinamisks risinājums. Tas arī atļautu dzīvescikla ieguldījuma plāniem, kuru maksimālais ieguldījums kapitāla vērtspapīros tiek ar laiku samazināts, izveidot reprezentablu atskaites indeksu, pret kuru rēķināt ieguldījuma plāna virspeļņu, neprasot veikt grozījumus šajos Noteikumos.
Jaunā KAP aprēķina metode stājas spēkā no 2025. gada 1. februāra. Lai godīgi un korekti aprēķinātu AI vēsturiskās vērtības no 2017. gada 31. decembra līdz 2025. gada 1. februārim (neieskaitot) tiek atstātas tā brīža spēkā esošie KAP koeficienti. Tā mērķis ir neradīt lēcienus astoņu gadu virspeļņas (VP8g) aprēķinos.
Problēmas apraksts
Ieguldījumu plāna finanšu pārskatos uzskaitīto maksājuma mainīgo daļu ietur par kārtējo gadu šī gada pēdējā aprēķina dienā, pie nosacījuma, ka ieguldījuma plāna daļas vērtība gada pēdējā aprēķina dienā ir augstāka par daļas vērtību gada pēdējās aprēķina dienās iepriekšējo septiņu gadu periodā. Noteikumu aktuālā redakcija nepamatoti rada interpretācijas iespēju, kas pieļauj, ka pārvaldītāji varētu šo nosacījumu piemērot par gada pēdējās aprēķina dienu septiņus gadus atpakaļ. Šī iemesla dēļ jāveic redakcionāls precizējums, papildinot to ar nepārprotamu norādi par “katra” gada pēdējo aprēķina dienu iepriekšējo septiņu gadu periodā.
Nozares pārstāvji ir piedāvājuši 15.4. punktā papildināt ar risinājumu ietvert aprakstu, kā rīkoties vērtējot mainīgās komisijas izmaksu ieguldījumu plāniem ar darbības termiņu īsāku par septiņiem gadiem, proti, izmanto katra gada pēdējās aprēķina dienas daļas vērtību (DV) un arī ieguldījumu plāna darbības uzsākšanas dienas DV.
Nozares pārstāvji ir piedāvājuši 15.4. punktā papildināt ar risinājumu ietvert aprakstu, kā rīkoties vērtējot mainīgās komisijas izmaksu ieguldījumu plāniem ar darbības termiņu īsāku par septiņiem gadiem, proti, izmanto katra gada pēdējās aprēķina dienas daļas vērtību (DV) un arī ieguldījumu plāna darbības uzsākšanas dienas DV.
Risinājuma apraksts
Precizēts Noteikumu 15.4. apakšpunkts, nosakot, ka ieguldījumu plāna finanšu pārskatos uzskaitīto maksājuma mainīgo daļu ietur par kārtējo gadu šī gada pēdējā aprēķina dienā, pie nosacījuma, ka ieguldījuma plāna daļas vērtība gada pēdējā aprēķina dienā ir augstāka par daļas vērtību katra gada pēdējās aprēķina dienās iepriekšējo septiņu gadu periodā.
Tāpat nozares pārstāvji sadarbībā ar Latvijas Banku ierosinājusi precizēt 15.4. punktu norādot, ka aprakstītā formula (UMMDt) nozīmē pārrēķināt DV par gada pēdējo aprēķina dienu, kas rezultātā paaugstina DV par pēdējo gada dienu un pārrēķina rezultātā tiek pazaudēta DV, ar kuru tika veikts salīdzinājums septiņiem gadiem. Sadarbības rezultātā ir piedāvāts noteikumus papildināt attiecīgi ar 15.5. punktu.
Tāpat nozares pārstāvji sadarbībā ar Latvijas Banku ierosinājusi precizēt 15.4. punktu norādot, ka aprakstītā formula (UMMDt) nozīmē pārrēķināt DV par gada pēdējo aprēķina dienu, kas rezultātā paaugstina DV par pēdējo gada dienu un pārrēķina rezultātā tiek pazaudēta DV, ar kuru tika veikts salīdzinājums septiņiem gadiem. Sadarbības rezultātā ir piedāvāts noteikumus papildināt attiecīgi ar 15.5. punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvais risinājums ir ieviest indeksu atsevišķiem instrumentu veidiem, piemēram, ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos, vai ieguldījumiem Baltijas reģionā. Ar šo risinājumu būtu iespēja padarīt ieguldījumu sasniegumu mērīšanas granularitāti un tiešu attiecināmību uz Baltijas reģionu. Uz doto brīdi šādu indeksu nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ieguvumi, kas sagaidāmi no šo Noteikumu projekta ieviešanas, tieši attiecas uz pensiju shēmas dalībniekiem un to vecumdienu uzkrājumiem. Ieviešot pamatotākus nosacījumus mainīgās maksas daļas aprēķinos, pārvaldītāji tiks taisnīgi atalgoti par virsrezultāta sasniegšanu, bet dalībnieki iegūs kapitāla pieaugumu no pārvaldītāja gūtajiem panākumiem – paaugstināta ienesīguma - salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem. Saņemot mainīgās maksas daļu, kas aprēķināta, pamatojoties uz atvieglotiem nosacījumiem, nepamatoti samazinās ieguldījumu plānu dalībnieku uzkrājums. Noteikumu projekta ieviešana, iespējams, ir saistīta ar izmaiņām pārvaldītāju IT sistēmās, kas uzskatāmi par vienreizējiem izdevumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Veicot regulārās neklātienes uzraudzības pārbaudes, Latvijas Banka analizē no tirgus dalībniekiem saņemtos uzraudzības pārskatus, t.sk. regulāri iesniegtos pārskatus un papildus pieprasītos datus, kas atspoguļo līdzekļu pārvaldītāju atlīdzības. Pamatojoties uz gūtām atziņām, Latvijas Banka secināja, ka, neskatoties uz vienotiem MK Noteikumiem, aprēķinu pieejas ir atšķirīgas. Pēc iemeslu izpētes tika konstatēti neviennozīmīgi interpretējami nosacījumi MK Noteikumu redakcijā, kuru rezultātā šīs pieejas atšķiras.
Vienlaikus Latvijas Banka pētīja ieguldījumu plānos pārvaldīto līdzekļu galējās ieguldījumu valstis (pēc t.s. look through principa) un secināja, ka ieguldījumu portfeļu struktūra būtiski atšķiras no Noteikumos noteikto atskaites indeksu klāstā iekļauto vērtspapīru ģeogrāfiskās struktūras (skat. 1. attēlu), kā rezultātā tika izstrādāti Noteikumu priekšlikumi ar mērķi tos aktualizēt un pielāgot ģeogrāfiskajai ieguldījumu struktūrai pensiju ieguldījumu plānos.
Papildus pētot mainīgās komisijas aprēķinu un izmaksu aspektus finanšu tirgus praksē, t.sk. akadēmiskajā vidē un Eiropas uzraudzības iestāžu ieteikumu klāstā (skat. esma34-39-992_guidelines_on_performance_fees_en.pdf (europa.eu)), Latvijas Banka secināja, ka Noteikumos noteiktā aprēķinu metodoloģija ir unikāla un nav tieši salīdzināma ar pastāvošo pasaules finanšu tirgus mainīgās maksas (performance fee) aprēķināšanas praksi attiecībā uz ieguldījumu fondiem. No tā izriet secinājums, ka arī pieejai ir jābūt individuālai, tomēr, izvērtējot ar KAP apmēru saistītos aspektus (skat. augstāk), Latvijas Banka secināja, ka principi, kas iekļauti aktuālās Noteikumu redakcijas KAP apmērā un tā attiecināšanā uz ieguldījumu plāniem, neatbilst gādīga un rūpīga saimnieka principam, saskaņā ar kuru pārvaldītājam jārīkojas tikai un vienīgi dalībnieka interesēs, saņemot par to taisnīgu atalgojumu, kā arī aktuālajai situācijai attiecībā uz atšķirīgām ieguldījumu stratēģijām.
Vienlaikus Latvijas Banka pētīja ieguldījumu plānos pārvaldīto līdzekļu galējās ieguldījumu valstis (pēc t.s. look through principa) un secināja, ka ieguldījumu portfeļu struktūra būtiski atšķiras no Noteikumos noteikto atskaites indeksu klāstā iekļauto vērtspapīru ģeogrāfiskās struktūras (skat. 1. attēlu), kā rezultātā tika izstrādāti Noteikumu priekšlikumi ar mērķi tos aktualizēt un pielāgot ģeogrāfiskajai ieguldījumu struktūrai pensiju ieguldījumu plānos.
Papildus pētot mainīgās komisijas aprēķinu un izmaksu aspektus finanšu tirgus praksē, t.sk. akadēmiskajā vidē un Eiropas uzraudzības iestāžu ieteikumu klāstā (skat. esma34-39-992_guidelines_on_performance_fees_en.pdf (europa.eu)), Latvijas Banka secināja, ka Noteikumos noteiktā aprēķinu metodoloģija ir unikāla un nav tieši salīdzināma ar pastāvošo pasaules finanšu tirgus mainīgās maksas (performance fee) aprēķināšanas praksi attiecībā uz ieguldījumu fondiem. No tā izriet secinājums, ka arī pieejai ir jābūt individuālai, tomēr, izvērtējot ar KAP apmēru saistītos aspektus (skat. augstāk), Latvijas Banka secināja, ka principi, kas iekļauti aktuālās Noteikumu redakcijas KAP apmērā un tā attiecināšanā uz ieguldījumu plāniem, neatbilst gādīga un rūpīga saimnieka principam, saskaņā ar kuru pārvaldītājam jārīkojas tikai un vienīgi dalībnieka interesēs, saņemot par to taisnīgu atalgojumu, kā arī aktuālajai situācijai attiecībā uz atšķirīgām ieguldījumu stratēģijām.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Gadījumos, kad pārvaldītājs ir sasniedzis noteiktu virsrezultātu, viņam par to pienākas papildus atalgojums (mainīgā maksājuma daļa), kas pilnībā atbilst starptautiski atzītai praksei attiecībā uz pārvaldītāja atalgojumu par sasniegto līdzekļu ieguldīšanas virsrezultātu. Virsrezultāta noteikšanas metodoloģijai ir jābūt piemērotai attiecīgajam ieguldījumu portfelim, tā struktūrai, ietilpstošajām vērtspapīru klasēm, dzēšanas periodiem (parāda vērtspapīriem) un ģeogrāfiskajai ekspozīcijai. Šādā gadījumā par sasniegto virsrezultātu izmaksājamajam pārvaldītāja atalgojumam ir objektīvs pamatojums.
Gadījumos, kad mainīgās maksājuma daļas (pārvaldītāja papildus atalgojums) aprēķins pieļauj atlaides un etalonu samazinājumus, notiek attālināšanās no vispārpieņemtās prakses un pārvaldītāja motivācija sasniegt visaugstāko rezultātu kļūst zemāka. Papildus tam neatbilstoši sasniegtajam virsrezultātam aprēķinātā un izmaksātā mainīgā maksājuma daļa ir līdzekļi, par kuriem tiek samazināts dalībnieku uzkrātais kapitāls. Šāds rezultāts nav dalībnieku interesēs.
Katra dalībnieka interesēs ir, lai pārvaldītājs ieguldījumus veiktu prasmīgi un profesionāli, sabalansējot riskus finanšu tirgū ar piesardzību, kas nepieciešama šo līdzekļu saglabāšanai, un lai pārvaldītājs saņemtu tam noteikto atlīdzību pilnā apmērā par objektīvi un profesionāli sasniegto ieguldījumu rezultātu.
Gadījumos, kad mainīgās maksājuma daļas (pārvaldītāja papildus atalgojums) aprēķins pieļauj atlaides un etalonu samazinājumus, notiek attālināšanās no vispārpieņemtās prakses un pārvaldītāja motivācija sasniegt visaugstāko rezultātu kļūst zemāka. Papildus tam neatbilstoši sasniegtajam virsrezultātam aprēķinātā un izmaksātā mainīgā maksājuma daļa ir līdzekļi, par kuriem tiek samazināts dalībnieku uzkrātais kapitāls. Šāds rezultāts nav dalībnieku interesēs.
Katra dalībnieka interesēs ir, lai pārvaldītājs ieguldījumus veiktu prasmīgi un profesionāli, sabalansējot riskus finanšu tirgū ar piesardzību, kas nepieciešama šo līdzekļu saglabāšanai, un lai pārvaldītājs saņemtu tam noteikto atlīdzību pilnā apmērā par objektīvi un profesionāli sasniegto ieguldījumu rezultātu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts, iespējams, ir saistīts ar vienreizējiem izdevumiem līdzekļu pārvaldītāju sistēmās, taču uzskatām, ka ar tiem tiks panākta atbilstība vispārpieņemtajai finanšu tirgus praksei pārvaldnieku atalgošanas kontekstā. Tāpat tiks sasniegts maksimāli iespējamais līdzsvars starp piemērojamo koeficientu un faktisko ieguldījumu portfeļu struktūru un ģeogrāfisko lokāciju katrā ieguldījumu plānā, kā arī tirgū atšķirīgi veidotajām ieguldījumu stratēģijām. Pārvaldītāji, kas Latvijas finanšu tirgū piedāvā ieguldījumu plānus vecumdienu kapitāla uzkrāšanai un izmanto aktīvas ieguldīšanas stratēģijas, par sasniegto virsrezultātu ir taisnīgi jāatalgo.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts principā veicinās konkurenci, motivēs VFPS līdzekļu pārvaldītājus sasniegt augstākus ieguldījumu plānu ienesīguma rādītājus, kā rezultātā palielināsies sagaidāmais pensijas apmērs.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekta izstrādes nodrošināšanai notika vairākas sanāksmes starp Latvijas Bankas pārstāvjiem, VFPS līdzekļu pārvaldītājiem un LFNA pārstāvjiem.
Sabiedriskā līdzdalība par Noteikumu projektu norisinājās no 31.07.2024. līdz 13.08.2024. Iebildumi un priekšlikumi par projektu netika saņemti.
Sabiedriskā līdzdalība par Noteikumu projektu norisinājās no 31.07.2024. līdz 13.08.2024. Iebildumi un priekšlikumi par projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka Finanšu ministrija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra AS “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība” IPAS “SEB Investment Management” IPAS “CBL Asset Management” IPAS “INVL Asset Management” IPAS "Luminor Asset Management" IPAS “Indexo” IPAS "VAIRO" IPAS "Signet Pensiju Pārvalde" Latvijas Finanšu nozares asociācija Latvijas privātā un iespējkapitāla asociācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz visiem VFPS dalībniekiem - tiem sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem, kas saskaņā ar Likuma 3.panta pirmo un otro daļu ir dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija un kuriem līdzdalība VFPS ir noteikta kā obligāta, bet tiem, kas dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam (ieskaitot), - brīvprātīga.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2023. gada 31. decembrī VFPS bija reģistrēti 1,305,485 dalībnieku. VFPS dalībniekiem bija pieejami 33 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja 8 licencētie līdzekļu pārvaldītāji.
Noteikumu grozījumu rezultātā tiks nodrošināts, ka VFPS dalībnieku – nākotnes pensiju saņēmēju – līdzekļi tiek efektīvāk pārvaldīti, vairojot minēto līdzekļu vērtību. Secīgi šādā veidā stiprinot sabiedrības labklājību.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2023. gada 31. decembrī VFPS bija reģistrēti 1,305,485 dalībnieku. VFPS dalībniekiem bija pieejami 33 ieguldījumu plāni, kurus pārvaldīja 8 licencētie līdzekļu pārvaldītāji.
Noteikumu grozījumu rezultātā tiks nodrošināts, ka VFPS dalībnieku – nākotnes pensiju saņēmēju – līdzekļi tiek efektīvāk pārvaldīti, vairojot minēto līdzekļu vērtību. Secīgi šādā veidā stiprinot sabiedrības labklājību.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi