22-TA-3766: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts atbalstu pašvaldībām atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 50. punkts nosaka, ka valsts 2022. un 2023. gadā sniedz atbalstu atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem, kuriem ir darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības dibinātām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, vai tādiem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību par minēto pakalpojumu sniegšanu, atbilstoši gadskārtējām valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām. Atbalsta veidu, apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Valsts atbalsts pašvaldībām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk - pakalpojums) izdevumu segšanai. Valsts atbalsta mērķis ir paaugstināt atlīdzību vai nodrošināt konkurētspējīgu atlīdzību aprūpētājiem, kuriem ir darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības dibinātām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, vai tādiem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību par minēto pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – valsts atbalsts).
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 50. punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr.865 “Noteikumi par valsts atbalstu pašvaldībām atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” (turpmāk – MK865) nosaka valsts atbalsta apmēru pašvaldībām pakalpojuma izdevumu segšanai, vienlaikus nosakot, ka valsts atbalstu pašvaldība drīkst saņemt, ja tā nodrošina vai pamatojas uz pakalpojuma sniedzēja rakstisko apliecinājumu, ka pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem:
1. aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 2. kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena gada līdz trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 530 euro mēnesī;
2. aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 3. kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 608 euro mēnesī;
3. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 2. kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena gada līdz trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 600 euro mēnesī;
4. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 3. kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 705 euro mēnesī;
5. aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem noteiktā piemaksa par darbu, kas saistīta ar īpašu risku, ir noteikta 25 % apmērā no 1., 2., 3. vai 4. punktā minētās mēnešalgas.
1. aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 2. kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena gada līdz trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 530 euro mēnesī;
2. aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 3. kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 608 euro mēnesī;
3. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 2. kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena gada līdz trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 600 euro mēnesī;
4. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem atbilstoši normatīvajam aktam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību ir noteikta 3. kategorija vai profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 705 euro mēnesī;
5. aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem noteiktā piemaksa par darbu, kas saistīta ar īpašu risku, ir noteikta 25 % apmērā no 1., 2., 3. vai 4. punktā minētās mēnešalgas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022. gada 27. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījums Darba likumā", ar kuru minimālā mēneša darba alga no 2023. gada 1. janvāra tiek noteikta ne mazāka par 620 euro. Savukārt 2022. gada 13. decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.788 "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"" ar kuriem minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023.gada 1.janvāra ir noteikta 620 euro.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts atbalstu pašvaldībām atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās" projekta (turpmāk - MK noteikumu projekts) mērķis nodrošināt, ka valsts atbalstu saņem tās pašvaldības, kas savās dibinātajās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās (turpmāk - SAC) vai SAC no kuras pērk pakalpojumu, cenas ietvaros, nodrošina aprūpētāju un vecāko aprūpētāju mēnešalgu, kas pārsniedz minimālo mēnešalgu, lai novērst risku, ka aprūpētāju trūkuma dēļ, netiek apmierināta SAC dzīvojošo personu pamatvajadzība pēc aprūpes.
Lai risinātu jautājumu ar aprūpes personāla trūkumu, MK noteikumu projekts paredz valsts atbalstu pašvaldībām pakalpojumu izdevumu segšanai, kas ietver aprūpētāju atalgojuma paaugstināšanu vai jau noteiktās atlīdzības aprūpētājiem līmeņa saglabāšanu 2023.gadā, nodrošinot:
1. aprūpētājiem, kuriem profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena gada līdz trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 629 euro mēnesī;
2. aprūpētājiem, kuriem profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 662 euro mēnesī;
3. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena gada līdz trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 674 euro mēnesī;
4. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 709 euro mēnesī;
5. aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem noteiktā piemaksa par darbu, kas saistīta ar īpašu risku, ir noteikta 25 % apmērā no 1., 2., 3. vai 4. punktā minētās mēnešalgas.
Mēnešalgu apmēri speciālistiem, kuriem profesionālā pieredze ir ilgāka par trim gadiem, noteikti, pamatojoties uz labklājības nozares institūcijā esošiem identiskiem amatiem (valsts sociālās aprūpes centru saskaņotiem amatiem saskaņotām saimēm un līmeņiem[1] ar Valsts kanceleju), ievērojot ieteicamos minimālās mēnešalgas apmērus 2023. gadā.
Aprūpētāji – 43.1. apakšsaime, IA līmenis, 4.mēnešalgu grupa, ieteicamais minimums 2023.g. 662 euro (mazs stāžs 95% no ieteicamā minimuma, t.i. 629 euro).
Vecākie aprūpētāji – 43.1. apakšsaime, II līmenis, 5.mēnešalgu grupa, ieteicamais minimums 2023.g. 709 euro (mazs stāžs 95% no ieteicamā minimuma, t.i. 674 euro).
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteiktas iepriekš tekstā minētajā apjomā (MK noteikumu projekta 6. punktā), pašvaldība 2023.gadā var saņemt valsts atbalstu pakalpojumu izdevumu segšanai 23.00 euro apmērā uz 1 klientu mēnesī.
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteikts iepriekš tekstā minētajā apjomā un piemaksas apmēru par darbu, kas saistīts ar īpašu risku[2], tad valsts sniedz atbalstu pašvaldībai pakalpojumu izdevumu segšanai 2023.gadā 111 euro apmērā uz 1 klientu mēnesī.
[1] Ministru kabineta 26.04.2022. noteikumi Nr. 262 Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība.
[2] Darba likumā pateikts: darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar īpašu risku, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika.Darba devējam saskaņā ar darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām jāizvērtē darba vides riski savā uzņēmumā. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, darba devējs ir tiesīgs noteikt ar īpašu risku saistītus amatus savā uzņēmumā.Darba aizsardzības likumā un Darba likumā ir ietverts definējums darbam, kas saistīts ar īpašu risku: tas ir darbs, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem.To, vai darbinieks ir pakļauts īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists darba vides risku novērtēšanas laikā.Darba vides riskus ir iespējams novērst ar dažādiem tehniskiem vai organizatoriskiem pasākumiem (piemēram, nodrošinot kolektīvus vai individuālus aizsardzības līdzekļus, ievērojot atpūtas pauzes u.c.).Ja uzņēmumā ir veikts darba vides risku novērtējums un tiek konstatēts, ka atsevišķās darba vietās darbs saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, darba devējam ir šādi pienākumi:jānosaka piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku (Darba likuma 66.panta pirmā daļa),jānosaka normāli saīsinātais darba laiks (Darba likuma 131.panta trešā daļa) - ne vairāk kā septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja darbinieks šajā darbā ir nodarbināts ne mazāk kā 50% no normālā dienas vai nedēļas darba laika;jāpiešķir apmaksātais papildatvaļinājums ne mazāk kā trīs darba dienas (Darba likuma 151.panta pirmā daļa).Ja tiek atzīts, ka darbs ir saistīts ar īpašu risku, ir jāpiemēro visas šīs garantijas. Par to, vai uzņēmumā ir veikts šāds novērtējums, jājautā darba aizsardzības speciālistam savā uzņēmumā.
Valsts atbalsts pašvaldībām paredzēts pakalpojumu izdevumu segšanai. MK noteikumu projektā noteikts atskaites jeb pārskata periods (mēnesis), kā arī valsts atbalsta apmērs uz 1 personu (turpmāk - klients) mēnesī. Pašvaldība pieprasa minēto valsts atbalstu tikai par tiem klientiem, par kuriem pašvaldība pārskata periodā (mēnesī) veic samaksu, vai pašvaldībai rodas izdevumi par šiem klientiem nodrošinātu pakalpojumu attiecīgajā pārskata periodā (mēnesī).
Jautājumā par to, vai MK noteikumu projekta pielikumā “Valsts atbalsta pieprasījuma veidlapa” (turpmāk – Pārskats) ir iekļaujami SAC, kas nodrošina pakalpojumu bērniem, un kurā nav amata vietas “aprūpētājs”, bet ir amata vietas “aukle”, skaidrojums ir sekojošs - ievērojot to, ka amats aukle (Latvijas Republikas Profesiju klasifikatorā[3] “auklis” ietver līdzīgas pamatfunkcijas ar bērnu aprūpētājiem, turklāt šīs abas profesijas ir iekļautas profesiju mazajā grupā "532 Individuālās aprūpes darbinieki", tad pašvaldība Pārskatā var iekļaut arī SAC, kas nodrošina pakalpojumu bērniem, ja SAC auklēm nodrošina MK noteikumu projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktā minēto aprūpētāju mēnešalgu, kā arī 6.5. apakšpunktā minēto piemaksas apmēru par darbu, kas saistīts ar īpašu risku (ja iestādē saskaņā ar darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām ir izvērtēti darba vides riski un, pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, auklēm ir noteikti darba apstākļi, kas saistīti ar īpašu risku, un šos īpašā riska apstākļus nav bijis iespējams novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem).
[3] Apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
Lai risinātu jautājumu ar aprūpes personāla trūkumu, MK noteikumu projekts paredz valsts atbalstu pašvaldībām pakalpojumu izdevumu segšanai, kas ietver aprūpētāju atalgojuma paaugstināšanu vai jau noteiktās atlīdzības aprūpētājiem līmeņa saglabāšanu 2023.gadā, nodrošinot:
1. aprūpētājiem, kuriem profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena gada līdz trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 629 euro mēnesī;
2. aprūpētājiem, kuriem profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 662 euro mēnesī;
3. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir no viena gada līdz trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 674 euro mēnesī;
4. vecākajiem aprūpētājiem, kuriem profesionālā pieredze aprūpētāja amatā ir ilgāka par trim gadiem un mēnešalga ir noteikta vismaz 709 euro mēnesī;
5. aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem noteiktā piemaksa par darbu, kas saistīta ar īpašu risku, ir noteikta 25 % apmērā no 1., 2., 3. vai 4. punktā minētās mēnešalgas.
Mēnešalgu apmēri speciālistiem, kuriem profesionālā pieredze ir ilgāka par trim gadiem, noteikti, pamatojoties uz labklājības nozares institūcijā esošiem identiskiem amatiem (valsts sociālās aprūpes centru saskaņotiem amatiem saskaņotām saimēm un līmeņiem[1] ar Valsts kanceleju), ievērojot ieteicamos minimālās mēnešalgas apmērus 2023. gadā.
Aprūpētāji – 43.1. apakšsaime, IA līmenis, 4.mēnešalgu grupa, ieteicamais minimums 2023.g. 662 euro (mazs stāžs 95% no ieteicamā minimuma, t.i. 629 euro).
Vecākie aprūpētāji – 43.1. apakšsaime, II līmenis, 5.mēnešalgu grupa, ieteicamais minimums 2023.g. 709 euro (mazs stāžs 95% no ieteicamā minimuma, t.i. 674 euro).
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteiktas iepriekš tekstā minētajā apjomā (MK noteikumu projekta 6. punktā), pašvaldība 2023.gadā var saņemt valsts atbalstu pakalpojumu izdevumu segšanai 23.00 euro apmērā uz 1 klientu mēnesī.
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteikts iepriekš tekstā minētajā apjomā un piemaksas apmēru par darbu, kas saistīts ar īpašu risku[2], tad valsts sniedz atbalstu pašvaldībai pakalpojumu izdevumu segšanai 2023.gadā 111 euro apmērā uz 1 klientu mēnesī.
[1] Ministru kabineta 26.04.2022. noteikumi Nr. 262 Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība.
[2] Darba likumā pateikts: darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar īpašu risku, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika.Darba devējam saskaņā ar darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām jāizvērtē darba vides riski savā uzņēmumā. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, darba devējs ir tiesīgs noteikt ar īpašu risku saistītus amatus savā uzņēmumā.Darba aizsardzības likumā un Darba likumā ir ietverts definējums darbam, kas saistīts ar īpašu risku: tas ir darbs, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem.To, vai darbinieks ir pakļauts īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists darba vides risku novērtēšanas laikā.Darba vides riskus ir iespējams novērst ar dažādiem tehniskiem vai organizatoriskiem pasākumiem (piemēram, nodrošinot kolektīvus vai individuālus aizsardzības līdzekļus, ievērojot atpūtas pauzes u.c.).Ja uzņēmumā ir veikts darba vides risku novērtējums un tiek konstatēts, ka atsevišķās darba vietās darbs saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, darba devējam ir šādi pienākumi:jānosaka piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku (Darba likuma 66.panta pirmā daļa),jānosaka normāli saīsinātais darba laiks (Darba likuma 131.panta trešā daļa) - ne vairāk kā septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja darbinieks šajā darbā ir nodarbināts ne mazāk kā 50% no normālā dienas vai nedēļas darba laika;jāpiešķir apmaksātais papildatvaļinājums ne mazāk kā trīs darba dienas (Darba likuma 151.panta pirmā daļa).Ja tiek atzīts, ka darbs ir saistīts ar īpašu risku, ir jāpiemēro visas šīs garantijas. Par to, vai uzņēmumā ir veikts šāds novērtējums, jājautā darba aizsardzības speciālistam savā uzņēmumā.
Valsts atbalsts pašvaldībām paredzēts pakalpojumu izdevumu segšanai. MK noteikumu projektā noteikts atskaites jeb pārskata periods (mēnesis), kā arī valsts atbalsta apmērs uz 1 personu (turpmāk - klients) mēnesī. Pašvaldība pieprasa minēto valsts atbalstu tikai par tiem klientiem, par kuriem pašvaldība pārskata periodā (mēnesī) veic samaksu, vai pašvaldībai rodas izdevumi par šiem klientiem nodrošinātu pakalpojumu attiecīgajā pārskata periodā (mēnesī).
Jautājumā par to, vai MK noteikumu projekta pielikumā “Valsts atbalsta pieprasījuma veidlapa” (turpmāk – Pārskats) ir iekļaujami SAC, kas nodrošina pakalpojumu bērniem, un kurā nav amata vietas “aprūpētājs”, bet ir amata vietas “aukle”, skaidrojums ir sekojošs - ievērojot to, ka amats aukle (Latvijas Republikas Profesiju klasifikatorā[3] “auklis” ietver līdzīgas pamatfunkcijas ar bērnu aprūpētājiem, turklāt šīs abas profesijas ir iekļautas profesiju mazajā grupā "532 Individuālās aprūpes darbinieki", tad pašvaldība Pārskatā var iekļaut arī SAC, kas nodrošina pakalpojumu bērniem, ja SAC auklēm nodrošina MK noteikumu projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktā minēto aprūpētāju mēnešalgu, kā arī 6.5. apakšpunktā minēto piemaksas apmēru par darbu, kas saistīts ar īpašu risku (ja iestādē saskaņā ar darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām ir izvērtēti darba vides riski un, pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, auklēm ir noteikti darba apstākļi, kas saistīti ar īpašu risku, un šos īpašā riska apstākļus nav bijis iespējams novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem).
[3] Apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka darbinieku atalgojumu (ieskaitot piemaksas) nosaka SAC vadītājs, šajā gadījumā – pašvaldības vai citas personas dibinātas institūcijas vadītājs, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību par pakalpojumu sniegšanu, lai varētu nodrošināt valsts atbalstu pašvaldībām SAC pakalpojumu izdevumu segšanai, nepieciešams regulējums ārējā normatīvajā aktā – Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikti nosacījumi pašvaldībām valsts atbalsta saņemšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā minētā regulējuma sagaidāmo pozitīvo ietekmi uz klientu dzīves kvalitāti SAC, ieguldījums ir salīdzinoši neliels un sasniedz mērķi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- SAC strādājošie aprūpētāji un vecākie aprūpētāji.
- SAC pakalpojuma saņēmēji.
Ietekmes apraksts
Tiešā veidā MK noteikumu projekts ietekmē vidēji 2 tūkst. darbinieku*, kas nodarbināti pašvaldību un privātpersonu dibinātajos SAC un netiešā veidā vidēji 9 tūkst. personas* gadā, kas saņem minēto iestāžu pakalpojumus.
SAC administratīvo personālu vidēji 184 darbiniekus [3] (184 SAC x vidēji 1 darbinieks).
[3]darbinieku skaits, tāpat kā iestāžu, kā arī pakalpojumu saņēmēju skaits ir mainīgs lielums.
SAC administratīvo personālu vidēji 184 darbiniekus [3] (184 SAC x vidēji 1 darbinieks).
[3]darbinieku skaits, tāpat kā iestāžu, kā arī pakalpojumu saņēmēju skaits ir mainīgs lielums.
Juridiskās personas
- Pašvaldības
- SAC
Ietekmes apraksts
Pašvaldību administratīvā personāla 43 darbinieki (43 pašvaldības x vidēji 1 darbinieks);
Labklājības ministrijas un Valsts kases 3 darbinieki (2 darbinieki LM, 1 – Valsts kase).
Labklājības ministrijas un Valsts kases 3 darbinieki (2 darbinieki LM, 1 – Valsts kase).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 350 908
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 350 908
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 350 908
-1 487 464
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 350 908
-1 487 464
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
1 487 464
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
1 487 464
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
1 487 464
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2023.gadam norādīts Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” plānotais finansējums atbilstoši Saeimā 2021.gada 23.novembrī pieņemtajam likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”.
MK noteikumu projekts paredz, ka valsts sniedz atbalstu pašvaldībām SAC izdevumu segšanai, kurā aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem nodrošinātas MK noteikumu projektā minētās mēnešalgas un piemaksas apmērs par darbu, kas saistīts ar īpašu risku.
Mēnešalgu apmēri speciālistiem, kuriem profesionālā pieredze ir ilgāka par trim gadiem, noteikti, pamatojoties uz labklājības nozares institūcijā esošiem identiskiem amatiem (valsts sociālās aprūpes centru saskaņotiem amatiem saskaņotām saimēm un līmeņiem ar Valsts kanceleju), ievērojot ieteicamos minimālās mēnešalgas apmērus 2023. gadā.
Aprūpētāji – 43.1. apakšaime, IA līmenis, 4.mēnešalgu grupa, ieteicamais minimums 2023.g. 662 euro (mazs stāžs 95% no ieteicamā minimuma, t.i. 629 euro).
Vecākie aprūpētāji – 43.1. apakšaime, II līmenis, 5.mēnešalgu grupa, ieteicamais minimums 2023.g. 709 euro (mazs stāžs 95% no ieteicamā minimuma, t.i. 674 euro).
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteiktas iepriekš tekstā minētajā apjomā (MK noteikumu projekta 6. punktā), pašvaldība 2023.gadā var saņemt valsts atbalstu pakalpojumu izdevumu segšanai 23.00 euro apmērā uz 1 klientu mēnesī.
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteikts iepriekš tekstā minētajā apjomā un piemaksas apmēru par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, tad valsts sniedz atbalstu pašvaldībai pakalpojumu izdevumu segšanai 2023.gadā 111 euro apmērā uz 1 klientu mēnesī.
Valsts atbalsta apmēra 23 euro aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem (1 730 244 euro):
1) valsts sniedz atbalstu, lai palielinātu mēnešalgu aprūpētājiem no 608 līdz 662 euro un vecākajiem aprūpētājiem (ja šāds amats iestādē tiek izveidots) palielinātu mēnešalgu no 705 līdz 709 euro;
2) SAC vidēji uz 18 klientiem* ir 1 aprūpētājs 24/7 (vidēji 4.56 slodzes, t.sk. vidēji 3,876 ir aprūpētāju slodzes un 0,684 ir vecākā aprūpētāja slodzes uz 18 klientiem);
3) kopējā nepieciešamā finansējuma apjoms aprēķināts pamatojoties uz personu skaitu par kuru LM ir izmaksājusi valsts atbalstu 2022. gada novembrī, papildus prognozējot personu skaitu pieaugumu par 10%, t.i. 5699 personas x 1,1 = 6 269 personas.
* MK 02.04.2019 noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu". Aprēķinos pieņemts, ka vidēji SAC ir klienti, kuriem noteikts 2. līmeņa aprūpes nepieciešamība (grupā no 16 līdz 20 klienti).
Valsts atbalsta apmēra 111 euro aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem (133 200 euro):
1) valsts sniedz atbalstu, lai palielinātu mēnešalgu aprūpētājiem no 608 līdz 662 euro un vecākajiem aprūpētājiem (ja šāds amats iestādē tiek izveidots) palielinātu mēnešalgu no 705 līdz 709 euro
2) piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku palielināšana no 0% līdz 25%;
3) SAC vidēji uz 14 klientiem** ir 1 aprūpētājs 24/7 (vidēji 5,21 slodzes, t.sk. vidēji 4,428 ir aprūpētāju slodzes un 0,782 ir vecākā aprūpētāja slodzes uz 14 klientiem);
4) kopējā nepieciešamā finansējuma apjoms aprēķināts indikatīvi prognozējot, ka valsts atbalsts 2023. gadā tiks izmaksāts vidēji par 100 personām mēnesī (2022. gada izpilde - 0 personas, 2023. gadā plānots, ka valsts atbalstu saņems 1 SAC ar 100 klientu vietām).
** MK 02.04.2019 noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu". Aprēķinos pieņemts, ka vidēji SAC ir klienti, kuriem noteikts 3. līmeņa aprūpes nepieciešamība (grupā no 12 līdz 16 klienti).
Pasākuma īstenošanai 2023. gadā faktiski plānotie izdevumi 1 863 444 euro (1 730 244 euro +133 200 euro).
Detalizēti aprēķini valsts atbalsta apmēram anotācijas pielikumā.
Lai saņemtu valsts atbalstu, pašvaldība līdz kārtējā mēneša 15.datumam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu "ePārskati", atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumiem Nr. 128 "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus", izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz pārskatu, aizpildot veidlapu „Valsts atbalsta pieprasījums” (MK noteikumu projekta pielikumā) (turpmāk - pārskats).
Pašvaldības nepieciešamības gadījumā 2023. gada janvārī, iesniedzot pārskatu par 2023. gada janvāri, koriģē 2022. gada pārskatu datus, kas iesniegti 2022. gadā saskaņā ar MK865.
Ja pašvaldība:
1) pēc 2023. gada janvāra konstatēs, ka 2022. gada pārskats iesniegts kļūdains, kā rezultātā pašvaldība pieprasījusi valsts atbalstu mazākā apjomā, pašvaldībai korekcija pēc 2023. gada janvāra par izmaksāto summu 2022.gadā netiks veikta, bet, ja pašvaldība pēc 2023. gada janvāra konstatēs, ka 2022. gada pārskats iesniegts kļūdains, kā rezultātā pašvaldība pieprasījusi valsts atbalstu lielākā apjomā, pašvaldības pienākumus ir informēt par šo faktu Labklājības ministriju un pārmaksas daļu atgriezt valsts budžetā;
2) 2024. gadā konstatēs, ka 2023. gada pārskats iesniegts kļūdains, kā rezultātā pašvaldība pieprasījusi valsts atbalstu mazākā apjomā, pašvaldībai korekcija 2024. gadā par izmaksāto summu 2023.gadā netiks veikta, bet, ja pašvaldība 2024. gadā konstatēs, ka 2023. gada pārskats iesniegts kļūdains, kā rezultātā pašvaldība pieprasījusi valsts atbalstu lielākā apjomā, pašvaldības pienākumus ir informēt par šo faktu Labklājības ministriju un pārmaksas daļu atgriezt valsts budžetā.
(Labklājības ministrija par 2022. gada pārskatu precizēšanu 2023. gada janvārī pašvaldībām nosūtīs informatīvu vēstuli).
Ministru kabineta 24.09.2021. sēdē (prot.Nr.63 1.§), izskatot un atbalstot informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022. gadam un ietvaram 2022.–2024. gadam”, LM atbalstīts papildu finansējums prioritārā pasākuma “Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” (Nr.18_01_P) ) (turpmāk - prioritārais pasākums) īstenošanai kopumā 2022.gadā 9 850 680 euro, 2023.gadā 6 499 772 euro un 2024.gadā un turpmāk 3 148 864 euro, tai skaitā noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanai izdevumi SAC, kas ir pašvaldības dibināta iestāde, kurai ir noslēgts līgums ar pašvaldību apstiprināti, 2022.gadam 6 701 816 euro un 2023.gadam 3 350 908 euro.
Saskaņā ar prioritāro pasākumu, valsts atbalsta apmēra aprēķins pamatā balstīts uz mērķi - nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās nodarbinātajiem aprūpētājiem mēnešalgu 608 euro mēnesī (pieaugumu no 500 uz 608 euro). Saskaņā ar prioritāro pasākumu 2022.gadā valsts atbalsts plānots 100% apmērā (46 euro), savukārt, 2023.gadā 50% apmērā no 2022. gadam aprēķinātā valsts atbalsta (23 euro) (detalizēti skat. MK865 anotācijas pielikumā).
Ņemot vērā, ka valstī noteiktā minimālā mēnešalga ar 01.01.2023. ir 620 euro, valsts atbalsta apmēram precizēti aprēķini un tas pamatā balstīts uz mērķi - nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās nodarbinātajiem aprūpētājiem mēnešalgu 662 euro mēnesī (pieaugumu no 608 uz 662 euro).
Ņemot vērā iepriekš minēto par nosacījumiem kā veikti aprēķini prioritārajam pasākumam, precizētajiem aprēķiniem par valsts atbalsta apmēru 2023.gadam, kā arī faktu, ka MK noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžetu (tā īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta), 2023.gadā, atbilstoši MK noteikumu projektam, valsts atbalsts plānots 100% apmērā (23 euro) (detalizēti skat. anotācijas pielikumā).
MK noteikumu projekts paredz, ka valsts sniedz atbalstu pašvaldībām SAC izdevumu segšanai, kurā aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem nodrošinātas MK noteikumu projektā minētās mēnešalgas un piemaksas apmērs par darbu, kas saistīts ar īpašu risku.
Mēnešalgu apmēri speciālistiem, kuriem profesionālā pieredze ir ilgāka par trim gadiem, noteikti, pamatojoties uz labklājības nozares institūcijā esošiem identiskiem amatiem (valsts sociālās aprūpes centru saskaņotiem amatiem saskaņotām saimēm un līmeņiem ar Valsts kanceleju), ievērojot ieteicamos minimālās mēnešalgas apmērus 2023. gadā.
Aprūpētāji – 43.1. apakšaime, IA līmenis, 4.mēnešalgu grupa, ieteicamais minimums 2023.g. 662 euro (mazs stāžs 95% no ieteicamā minimuma, t.i. 629 euro).
Vecākie aprūpētāji – 43.1. apakšaime, II līmenis, 5.mēnešalgu grupa, ieteicamais minimums 2023.g. 709 euro (mazs stāžs 95% no ieteicamā minimuma, t.i. 674 euro).
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteiktas iepriekš tekstā minētajā apjomā (MK noteikumu projekta 6. punktā), pašvaldība 2023.gadā var saņemt valsts atbalstu pakalpojumu izdevumu segšanai 23.00 euro apmērā uz 1 klientu mēnesī.
Ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām, kas noteikts iepriekš tekstā minētajā apjomā un piemaksas apmēru par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, tad valsts sniedz atbalstu pašvaldībai pakalpojumu izdevumu segšanai 2023.gadā 111 euro apmērā uz 1 klientu mēnesī.
Valsts atbalsta apmēra 23 euro aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem (1 730 244 euro):
1) valsts sniedz atbalstu, lai palielinātu mēnešalgu aprūpētājiem no 608 līdz 662 euro un vecākajiem aprūpētājiem (ja šāds amats iestādē tiek izveidots) palielinātu mēnešalgu no 705 līdz 709 euro;
2) SAC vidēji uz 18 klientiem* ir 1 aprūpētājs 24/7 (vidēji 4.56 slodzes, t.sk. vidēji 3,876 ir aprūpētāju slodzes un 0,684 ir vecākā aprūpētāja slodzes uz 18 klientiem);
3) kopējā nepieciešamā finansējuma apjoms aprēķināts pamatojoties uz personu skaitu par kuru LM ir izmaksājusi valsts atbalstu 2022. gada novembrī, papildus prognozējot personu skaitu pieaugumu par 10%, t.i. 5699 personas x 1,1 = 6 269 personas.
* MK 02.04.2019 noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu". Aprēķinos pieņemts, ka vidēji SAC ir klienti, kuriem noteikts 2. līmeņa aprūpes nepieciešamība (grupā no 16 līdz 20 klienti).
Valsts atbalsta apmēra 111 euro aprēķins balstīts uz šādiem pieņēmumiem (133 200 euro):
1) valsts sniedz atbalstu, lai palielinātu mēnešalgu aprūpētājiem no 608 līdz 662 euro un vecākajiem aprūpētājiem (ja šāds amats iestādē tiek izveidots) palielinātu mēnešalgu no 705 līdz 709 euro
2) piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku palielināšana no 0% līdz 25%;
3) SAC vidēji uz 14 klientiem** ir 1 aprūpētājs 24/7 (vidēji 5,21 slodzes, t.sk. vidēji 4,428 ir aprūpētāju slodzes un 0,782 ir vecākā aprūpētāja slodzes uz 14 klientiem);
4) kopējā nepieciešamā finansējuma apjoms aprēķināts indikatīvi prognozējot, ka valsts atbalsts 2023. gadā tiks izmaksāts vidēji par 100 personām mēnesī (2022. gada izpilde - 0 personas, 2023. gadā plānots, ka valsts atbalstu saņems 1 SAC ar 100 klientu vietām).
** MK 02.04.2019 noteikumi Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu". Aprēķinos pieņemts, ka vidēji SAC ir klienti, kuriem noteikts 3. līmeņa aprūpes nepieciešamība (grupā no 12 līdz 16 klienti).
Pasākuma īstenošanai 2023. gadā faktiski plānotie izdevumi 1 863 444 euro (1 730 244 euro +133 200 euro).
Detalizēti aprēķini valsts atbalsta apmēram anotācijas pielikumā.
Lai saņemtu valsts atbalstu, pašvaldība līdz kārtējā mēneša 15.datumam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu "ePārskati", atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumiem Nr. 128 "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus", izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz pārskatu, aizpildot veidlapu „Valsts atbalsta pieprasījums” (MK noteikumu projekta pielikumā) (turpmāk - pārskats).
Pašvaldības nepieciešamības gadījumā 2023. gada janvārī, iesniedzot pārskatu par 2023. gada janvāri, koriģē 2022. gada pārskatu datus, kas iesniegti 2022. gadā saskaņā ar MK865.
Ja pašvaldība:
1) pēc 2023. gada janvāra konstatēs, ka 2022. gada pārskats iesniegts kļūdains, kā rezultātā pašvaldība pieprasījusi valsts atbalstu mazākā apjomā, pašvaldībai korekcija pēc 2023. gada janvāra par izmaksāto summu 2022.gadā netiks veikta, bet, ja pašvaldība pēc 2023. gada janvāra konstatēs, ka 2022. gada pārskats iesniegts kļūdains, kā rezultātā pašvaldība pieprasījusi valsts atbalstu lielākā apjomā, pašvaldības pienākumus ir informēt par šo faktu Labklājības ministriju un pārmaksas daļu atgriezt valsts budžetā;
2) 2024. gadā konstatēs, ka 2023. gada pārskats iesniegts kļūdains, kā rezultātā pašvaldība pieprasījusi valsts atbalstu mazākā apjomā, pašvaldībai korekcija 2024. gadā par izmaksāto summu 2023.gadā netiks veikta, bet, ja pašvaldība 2024. gadā konstatēs, ka 2023. gada pārskats iesniegts kļūdains, kā rezultātā pašvaldība pieprasījusi valsts atbalstu lielākā apjomā, pašvaldības pienākumus ir informēt par šo faktu Labklājības ministriju un pārmaksas daļu atgriezt valsts budžetā.
(Labklājības ministrija par 2022. gada pārskatu precizēšanu 2023. gada janvārī pašvaldībām nosūtīs informatīvu vēstuli).
Ministru kabineta 24.09.2021. sēdē (prot.Nr.63 1.§), izskatot un atbalstot informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022. gadam un ietvaram 2022.–2024. gadam”, LM atbalstīts papildu finansējums prioritārā pasākuma “Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās” (Nr.18_01_P) ) (turpmāk - prioritārais pasākums) īstenošanai kopumā 2022.gadā 9 850 680 euro, 2023.gadā 6 499 772 euro un 2024.gadā un turpmāk 3 148 864 euro, tai skaitā noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanai izdevumi SAC, kas ir pašvaldības dibināta iestāde, kurai ir noslēgts līgums ar pašvaldību apstiprināti, 2022.gadam 6 701 816 euro un 2023.gadam 3 350 908 euro.
Saskaņā ar prioritāro pasākumu, valsts atbalsta apmēra aprēķins pamatā balstīts uz mērķi - nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās nodarbinātajiem aprūpētājiem mēnešalgu 608 euro mēnesī (pieaugumu no 500 uz 608 euro). Saskaņā ar prioritāro pasākumu 2022.gadā valsts atbalsts plānots 100% apmērā (46 euro), savukārt, 2023.gadā 50% apmērā no 2022. gadam aprēķinātā valsts atbalsta (23 euro) (detalizēti skat. MK865 anotācijas pielikumā).
Ņemot vērā, ka valstī noteiktā minimālā mēnešalga ar 01.01.2023. ir 620 euro, valsts atbalsta apmēram precizēti aprēķini un tas pamatā balstīts uz mērķi - nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās nodarbinātajiem aprūpētājiem mēnešalgu 662 euro mēnesī (pieaugumu no 608 uz 662 euro).
Ņemot vērā iepriekš minēto par nosacījumiem kā veikti aprēķini prioritārajam pasākumam, precizētajiem aprēķiniem par valsts atbalsta apmēru 2023.gadam, kā arī faktu, ka MK noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžetu (tā īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta), 2023.gadā, atbilstoši MK noteikumu projektam, valsts atbalsts plānots 100% apmērā (23 euro) (detalizēti skat. anotācijas pielikumā).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums Labklājības ministrijai noteikumu projektā paredzētā pasākuma īstenošanai 2022.gadā iekļauts Saeimā 2021.gada 23.novembrī pieņemtajā likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”.
LM 2023. gadā sagatavos un izskatīšanai Ministru kabinetā sniegs priekšlikumu par apropriācijas pārdali no prioritārā pasākuma “Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās”, 1 487 464 euro apmērā, uz citu labklājības nozarei būtisku pakalpojumu un pasākumu finansēšanu.
LM 2023. gadā sagatavos un izskatīšanai Ministru kabinetā sniegs priekšlikumu par apropriācijas pārdali no prioritārā pasākuma “Atalgojuma paaugstināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās”, 1 487 464 euro apmērā, uz citu labklājības nozarei būtisku pakalpojumu un pasākumu finansēšanu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Valsts atbalsts pašvaldībām tiks sniegts, ja pašvaldība nodrošina, ka tās dibinātajā SAC vai SAC no kura tā pērk pakalpojumu, tiek izvirzīta kvalitātes prasība attiecībā uz aprūpētāju, vecāko aprūpētāju mēnešalgām un piemaksas apmēru par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, kas tiešā veidā skar aprūpētāju un vecāko aprūpētāju atlīdzību.
Aprūpētāju, vecāko aprūpētāju atlīdzības palielinājums vai konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšana aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem ne vien sniegs motivāciju minētajiem speciālistiem turpmākam darbam, bet sekmēs arī jaunu darbinieku piesaisti, kas labvēlīgi ietekmēs klientiem, tajā skaitā personām ar invaliditāti, sniegtā pakalpojuma kvalitāti un uzlabos dzīves apstākļus.
Aprūpētāju, vecāko aprūpētāju atlīdzības palielinājums vai konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšana aprūpētājiem un vecākajiem aprūpētājiem ne vien sniegs motivāciju minētajiem speciālistiem turpmākam darbam, bet sekmēs arī jaunu darbinieku piesaisti, kas labvēlīgi ietekmēs klientiem, tajā skaitā personām ar invaliditāti, sniegtā pakalpojuma kvalitāti un uzlabos dzīves apstākļus.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi