Anotācija

1. Grāmatvedības likumā ir noteikts, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu (xml formātā). Jāatzīmē, ka šāds rēķina veids atbilst Latvijas standarta skaidrojumam - komercrēķins. Savukārt citus rēķina veidus  var sagatavot xml formātā, ņemot vērā, ka Latvijas standartā ir paredzēta šāda iespēja. Latvijas standartā ir lietoti dažāda veida rēķinu nosaukumi un viens no šādiem rēķinu veidiem ir priekšapmaksas rēķins (avansa rēķins)  un kredītrēķins (korektīvais rēķins), kurus arī varēs iesniegt xml formātā. Tomēr, ne grāmatvedības, ne nodokļu normatīvie akti neskaidro, kas ir Latvijas standartā minētie rēķinu veidi - avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) un kredītrēķins (korektīvais rēķins).
Saskaņā ar Grāmatvedības likumu, grāmatvedībā ir jāreģistrē visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Saimnieciskais darījums ir jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī. Pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas;
Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) pēc būtības nav darījumu apliecinošs dokuments, bet gan informatīvs dokuments vai pieprasījums veikt maksājumu. Līdz brīdim, kad tiek faktiski veikta vai saņemta apmaksa, avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) nerada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī, tādēļ priekšapmaksas rēķina saņemšana nav uzskatāma par saimniecisku darījumu.
Tāds pats princips tiek piemērots arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk - PVN likums) – saņemtais avansa maksājums rada pienākumu deklarēt avansa maksājumu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā un aprēķināt nodokli avansa saņemšanas mēnesī, jo PVN likuma izpratnē darījums ir noticis tajā periodā, kad uzņēmums ir saņēmis apmaksu, nevis izrakstījis avansu rēķinu. Atbilstoši PVN likuma regulējumam priekšnodoklis atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam.
Saistībā ar gala rēķina nepieciešamību būtu jāņem vērā Grāmatvedības likuma prasība grāmatvedību kārtot tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) un tā apmaksa apliecina, ka uzņēmums ir veicis vai saņēmis maksājumu, bet nepierāda, ka prece vai pakalpojums faktiski saņemts.
Saimnieciskā darījuma noslēgšanai nepieciešams vai nu gala rēķins, kas apliecina preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments, piemēram preču piegādes dokuments, kurā norādītas arī vienas vienības cenas. Ja starp darījuma pusēm noslēgts līgums, tad līgumā var būt atrunāti citi nosacījumi, tostarp brīdis, kad avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) tiek pārvērsts par gala rēķinu, vai citas darbības, kas ļautu izdarīt secinājumu par darījuma pabeigšanu.
Savukārt attaisnojuma dokumenta veidu - kredītrēķinu (korektīvo rēķinu) var izmantot, lai samazinātu darījuma cenu, darījuma cenas atlaidi, pirkuma anulēšanu, preču saņemšanu atpakaļ vai saņemtā avansa atmaksu. Šāda veida atlaide jeb kredītrēķins tiek piemērota tikai tad, kad puses par to ir vienojušās.
Atbilstoši PVN likuma regulējumam jebkuru dokumentu, ar kuru  groza sākotnējo PVN rēķinu, pielīdzina PVN rēķinam, ja tas atbilst noteiktajām prasībām. Šādā PVN rēķinā ir norādāms sākotnējā PVN rēķina izrakstīšanas datums un identifikācijas numurs, kā arī konkrētie dati, kas tiek grozīti. Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” (turpmāk – Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr.40)  ir minēti gadījumi, kad, aizpildot PVN1 pārskata I daļu, kā attaisnojuma dokumentu jānorāda dokumenta veids “Kredītrēķins”.^[1]  Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos  Nr. 40 ir atrunāta PVN deklarācijas pielikuma rindiņu aizpildīšanas kārtība gadījumos, kad pārdevējs veic atlaides piešķiršanu, pirkuma anulēšanu, piegādāto preču (sniegto pakalpojumu) cenas samazināšanu, preču saņemšanu atpakaļ, saņemtā avansa atmaksāšanu atpakaļ u. tml. un izraksta kredītrēķinu.”.
Arī attaisnojuma dokumenta (rēķina) veids - korektīvs rēķins - aizstāj sākotnēji izrakstīto rēķinu, un papildus kredītrēķinam arī rēķina veidu – korektīvs rēķins – var izmantot kļūdu labošanai. Korektīvu rēķinu jebkādu kļūdu labošanai var izmantot visi Grāmatvedības likuma subjekti (tai skaitā gan reģistrēti PVN maksātāji, gan nereģistrēti PVN maksātāji) - nejaušu kļūdu (matemātisku un pārrakstīšanās kļūdu, u.tml.) labošanai. Piemēram, gadījumā, kad izrakstītajā rēķinā kļūdaini norādīta piegādātās preces cena, jāizraksta jauns rēķins - korektīvs rēķins, norādot tajā atbilstošu piegādātās preces cenu.
Kredītrēķins (korektīvais rēķins) būtībā ir atsauce uz sākotnēji nosūtīto rēķinu.

2. Grāmatvedības likuma 6. panta piektā daļa jau šobrīd uzliek pienākumu e-rēķinus pārvērst cilvēklasāmā formātā. Tātad no Grāmatvedības likuma vispārīgām prasībām izriet pienākums: ja grāmatvedību kārto elektroniski, t. sk., sagatavo  arī e-rēķinus, ir jānodrošina šo grāmatvedības dokumentu (e-rēķinu) datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlu cilvēklasāmā formātā, nodrošinot iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas). Tomēr uzņēmumi ne vienmēr šo Grāmatvedības likuma prasību attiecina uz e-rēķiniem, līdz ar to ir nepieciešams skaidri noteikt MK noteikumos Nr. 877, ka arī e-rēķinam ir jānodrošina cilvēklasāms formāts.

3. Šobrīd termina "strukturēts elektroniskais rēķins" skaidrojums ir noteikts gan Grāmatvedības likumā, gan MK noteikumos Nr. 877, tātad divos normatīvajos aktos ir vienāds skaidrojums. 

^[1] Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 40  25.6.4. apakšpunkts

1. Latvijas standartā ir paredzēta iespēja xml formātā sagatavot attaisnojuma dokumentu (kredītrēķinu, koriģējošo rēķinu), kas atceļ attaisnojuma dokumentu samaksāšanai un attaisnojuma dokumentu samaksāšanai pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas (avansa rēķinu, priekšapmaksas rēķinu), savukārt ne grāmatvedības, ne nodokļu normatīvie akti neskaidro šādu attaisnojuma dokumentu veidus (rēķinus). Līdz ar to noteikumu projekts paredz skaidrot šādus attaisnojuma dokumentu (rēķinu) veidus un to pielietojumu.
MK noteikumu Nr. 877 3. nodaļā ir noteikta kārtība, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos. 
Noteikumu projekts paredz papildināt 3. nodaļu ar 25.¹ punktu nosakot, ka attaisnojuma dokumentu (piemēram, kredītrēķinu, korektīvo rēķinu), ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu), kurš noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins, sagatavo kā strukturētu elektronisko rēķinu. Sagatavojot attaisnojuma dokumenta veidu - kredītrēķinu vai korektīvo rēķinu, tajā iekļauj atsauci uz rēķina numuru, kurš liek labots vai atsaukts.
Savukārt noteikumu projekta 34.¹ punkts nosaka, ka avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) ir informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums), kuru uzņēmums izsniedz citam uzņēmumam par precēm, kas vēl nav piegādātas, vai pakalpojumiem, kas nav sniegti. Ja šādu dokumentu samaksāšanai sagatavo kā strukturētu elektronisko rēķinu un maksājums ir veikts pilnā piegādājamo preču vai sniedzamo pakalpojumu vērtības apmērā, tad var nesagatavot papildu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (gala rēķinu).
Šādā gadījumā preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecina preču piegādes dokuments vai kāds cits darījumu apliecinošs dokuments (piemēram, pieņemšanas-nodošanas akts), kurā papildus ietverta informācija, kas nepārprotami ļauj identificēt samaksas veikšanu pilnā apjomā saskaņā ar avansa rēķinu (priekšapmaksas rēķinu). Šāds regulējums atvieglos uzņēmumiem administratīvo slogu un samazinās izmaksas par e-rēķina sagatavošanu un nosūtīšanu par vienu darījumu.

2. Lai uzņēmumiem būtu skaidri saprotams, ka arī strukturētam elektroniskam rēķinam ir jānodrošina cilvēklasāms formāts, noteikumu projekts ir papildināts ar 31.¹ punktu, kas nosaka, ja attaisnojuma dokuments noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, tad šādu strukturētu elektronisku rēķinu datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot atvasinājumu papīra formā (izdrukas).

3. Ņemot vērā, ka šobrīd Grāmatvedības likumā ir skaidrots, kas ir strukturēts elektronisks rēķins, noteikumu projekts paredz svītrot 31. punktu, kas arī skaidroja strukturētu elektronisku rēķinu, tādējādi netiks dublēta viena un tā pati norma divos normatīvajos aktos.

MK noteikumu Nr. 877 72. punkts nosaka, ka kontu atlikumus un darījumus starp vispārējās valdības sektora struktūrām salīdzina, ievērojot kārtību, kāda noteikta uz Likuma par budžetu un finanšu vadību pamata pieņemtajos normatīvajos aktos par gada pārskata sagatavošanas kārtību, t.i., ievērojot MK noteikumu Nr. 652 prasības, savukārt MK noteikumos Nr.652 paredzēta grāmatvedības kontu – prasību un saistību atlikumu salīdzināšana. MK noteikumu Nr. 877 piemērošanā varētu rasties pārpratumi attiecībā uz lietoto terminu “konts”.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta piektajā daļā minētie Valsts kases klienti, kuriem ir atvērti konti Valsts kasē, šo kontu atlikumu salīdzināšanu veic MK noteikumos Nr. 778 noteiktajā kārtībā. Līdz ar to neveidojas sasaiste starp MK noteikumos Nr. 877 noteikto inventarizācijas kārtību un MK noteikumos Nr.778 noteikto Valsts kases klientu konta atlikumu inventarizācijas kārtību.
MK noteikumos Nr. 652 noteiktā kārtība paredz ne tikai prasību un saistību atlikumu salīdzināšanu, bet arī savstarpējo darījumu pārbaudi un saskaņošanu starp vispārējās valdības sektora struktūrām un šāda kārtība budžeta iestādēm ievērojami palielina administratīvo slogu gada pārskata sagatavošanas procesā. Laika gaitā digitalizējot inventarizācijas procesu un pilnveidojot metodiskos materiālus par darījumu uzskaiti un klasifikāciju, kā arī gada pārskatā sniegtās informācijas detalizāciju un kvalitāti, darījumu salīdzināšana starp vispārējās valdības sektora struktūrām rada lielāku administratīvo slogu nekā ieguvumu gada pārskata kvalitātes nodrošināšanai. Jāņem vērā arī tas, ka privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām normatīvie akti neparedz obligātu darījumu salīdzināšanu.

Noteikumu projektā paredzēts papildināt MK noteikumus Nr. 877 ar 72.¹ punktu, paredzot, ka Valsts kases klienti salīdzina Valsts kasē atvērto kontu atlikumus, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu.
Savukārt attiecībā uz budžeta iestāžu savstarpējo salīdzināšanos precizēta 72. punkta redakcija, ka jāveic prasījumu un saistību salīdzināšanu, tādējādi novēršot terminu neatbilstību.
Lai mazinātu administratīvo slogu budžeta iestādēm un pilnveidotu gada slēguma inventarizācijas procesu starp vispārējās valdības sektora darījumu partneriem, turpmāk gada pārskata slēguma ietvaros jāveic tikai prasību un saistību atlikumu un darījumu bez atlīdzības salīdzināšana, neiekļaujot naudas darījumu salīdzināšanu.

Praksē gada pārskata sagatavošanas procesā radušās interpretācijas par prasību un saistību salīdzināšanas tehnisko risinājumu, kā arī atbildes sniegšanu darījuma partnerim par atlikumu atbilstību grāmatvedības uzskaites datiem, uzskatot, ka dati nav salīdzināti, ja darījuma partneris nav sniedzis atbildi. Lai nodrošinātu atbildes saņemšanu un gūtu pārliecību, ka gada pārskatā norādītie dati ir pareizi, budžeta iestādes nereti patērē laiku, sazinoties ar darījuma partneri, kā arī darījuma partnerim nepieciešams veikt papildu darbības atbildes sniegšanai, lai apliecinātu, ka salīdzināšanās izziņās norādītie atlikumi ir pareizi. Vienlaikus praksē darījuma partneri salīdzina datus, izmantojot dažādus pašapkalpošanās portālu risinājumus, taču pastāv atšķirīgi viedokļi, vai tādus var izmantot veicot gada slēguma inventarizāciju vai arī atlikuma salīdzināšanu drīkst veikt tikai, izmantojot oficiālu saraksti.

Noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 877 68. punktu, nosakot, ka prasību un saistību inventarizāciju var veikt, izmantojot mūsdienu digitālos risinājumus, kā arī nosakot, ka uzņēmums šos atlikumus uzskata par salīdzinātiem, ja darījuma partneris nav sniedzis atbildi par atlikumu neatbilstību. Par datu salīdzināšanu pašapkalpošanās portālos darījuma partneri vienojas, uzsākot sadarbību, kā arī šādu inventarizācijas kārtību paredz uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos par inventarizāciju, nodrošinot iespēju revidentam vai citai kompetentai personai gūt pārliecību par veikto datu salīdzināšanu un atbilstību gada pārskatā norādītai informācijai. Ar pašapkalpošanās portālu izmantošanu saprot salīdzināšanas procesu tādās sistēmās kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS) vai nekustamā īpašuma nodokļa informācijas sistēma, kur tiek nodrošināta automātiska datu apmaiņa un pārbaude. Gadījumos, kad salīdzināšanas akts tiek nosūtīts e-pastā, WhatsApp, Microsoft Teams, Google Drive vai izmantojot citas līdzīgas lietotnes, kur dokuments (salīdzināšanas akts) tiek pievienots kā pielikums, bet netiek nodrošināta strukturēta un automatizēta datu apmaiņa, šāda kārtība nav uzskatāma par pašapkalpošanās portālu izmantošanu, jo tā neatbilst digitālo risinājumu būtībai un standartiem.

Grāmatvedības likuma 17. pantā ir noteikts pienākums veikt pārskata gada slēguma inventarizāciju un MK noteikumu Nr. 877 67. punktā ir noteikta vispārējā kārtība uzņēmuma mantas inventarizācijai. Šo noteikumu 71. punktā noteikts, ka bibliotēku krājumu inventarizāciju veic normatīvajos aktos bibliotēku krājumu jomā noteiktajā kārtībā. Šobrīd MK noteikumos Nr. 877 nav paredzēti nosacījumi muzeja krājumu inventarizācijas veikšanai, lai gan Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" ir paredzēta specifiska muzeju krājumu inventarizācijas kārtība.

Lai nodrošinātu normatīvajos aktos paredzēto darbību samērīgumu un efektivitāti, noteikumu projektā paredzēti grozījumi 71. punktā, nosakot, ka muzeju krājuma inventarizāciju veic atbilstoši normatīvajos aktos muzeju krājuma jomā noteiktai kārtībai.

MK noteikumu Nr. 877 68. punkts nosaka vispārīgu pienākumu veikt bezķermenisko lietu, prasījumu un saistību inventarizāciju, bet nenosaka, kā tieši jāveic bezskaidras naudas atlikumu inventarizācija un šo atlikumu saskaņošana starp uzņēmumu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē).

Attiecībā uz bezskaidras naudas atlikumu inventarizāciju noteikumu projekts papildināts ar 68.¹ punktu, nosakot pienākumu bezskaidras naudas atlikumu salīdzināt ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) izsniegtajā dokumentā – konta pārskatā norādītajām summām. Atbilstoši 68.¹ punktam darījuma partneri veic bezskaidras naudas atlikumu saskaņošanu par iepriekšējo saimniecisko gadu līdz Grāmatvedības likumā noteiktā pārskata gada slēguma inventarizācijas termiņa beigām, informējot maksājumu pakalpojumu sniedzēju par atšķirībām starp uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datiem un maksājumu pakalpojumu sniedzēja datiem. Ja uzņēmums līdz minētā termiņa beigām nav informējis maksājumu pakalpojumu sniedzēju par atšķirībām starp tā grāmatvedības uzskaites datiem un maksājumu pakalpojumu sniedzēja datiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējs datus uzskata par salīdzinātiem.