Anotācija

24-TA-895: Instrukcijas projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas vai bīstamas ķīmiskas vielas vai bioloģiskos aģentus, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes” (turpmāk – Projekts) sagatavots, lai aktualizētu Ministru kabineta 2008. gada 5. augusta instrukcijā Nr. 12 “Instrukcija par atbildīgo institūciju rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, ja ir aizdomas, ka tas satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, kā arī ja konstatētas terora akta pazīmes” (turpmāk – Instrukcija) noteikto rīcību un sadarbības kārtību.
Eiropas Savienības līmenī ir aktualizēts jautājums par dalībvalstu kapacitāti reaģēt uz ķīmisko vielu, bioloģisko aģentu, radioloģisko vielu un kodolmateriālu (turpmāk – CBRN) notikumiem, kas pēc būtības ir tie gadījumi, uz kuriem attiecas Instrukcija. Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānisma ietvaros tiek uzsvērta nepieciešamība pašreizējā apdraudējuma situācijā dalībvalstīm nodrošināt gatavību operatīvi reaģēt uz šādiem notikumiem, lai novērstu iespējamās sekas sabiedrības drošībai un veselībai.
Lai precizētu Instrukcijā iekļauto atbildīgo institūciju uzdevumus un pienākumus, reaģējot uz Instrukcijā minētajiem gadījumiem, Projektā tiek skaidrāk noteiktas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un citu institūciju atbildības jomas. Atbilstoši vispārpieņemtajai praksei, tiek mainīta veicamo pārbaužu secība, lai nodrošinātu sākotnējo notikuma vietas drošību no iespējamas sprādzienbīstamības. Projektā iekļauts regulējums par nepieciešamajiem drošības un pretkontaminācijas pasākumiem, lai nodrošinātu notikuma vietā esošo nodarbināto aizsardzību no iespējamiem apdraudējumiem.
Ņemot vērā, ka Instrukcijā veicamo grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošās Instrukcijas normu apjoma, sagatavots jauns instrukcijas projekts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz skaidrāk noteikt iesaistīto institūciju uzdevumus un pienākumus konstatējot nezināmas izcelsmes vielu vai priekšmetu, kā arī aktualizēt instrukcijas izpildē iesaistīto institūciju loku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Instrukcija izdota pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu, Ministru kabinetam izdodot Instrukciju, nav tiesību noteikt pienākumus tām institūcijām, kas ir privāto tiesību subjekti – privātpersonām un juridiskām personām. 2008. gadā, izstrādājot Instrukciju, tajā iekļautās institūcijas bija valsts pārvaldes institūcijas.
2011. un 2012. gadā  Instrukcijā veiktajos grozījumos, valsts pārvaldes sistēmas izmaiņu rezultātā, atsevišķi tajā minētie pienākumi tika noteikti juridiskām personām – specifiski, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”. Aktualizējot Instrukciju, nepieciešams šīm institūcijām noteiktos pienākumus nodot valsts pārvaldes institūcijām, kā arī pārskatīt Instrukcijas regulējumu pēc būtības, jo tas kopš tās spēkā stāšanās nav darīts.
Atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā nav izveidota atsevišķa institūcija vai struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums būtu reaģēt nezināmas izcelsmes vielu vai priekšmetu atrašanas gadījumā. Šo institūciju vai struktūrvienību mērķis ir veikt sākotnējo notikuma vietas pārbaudi, sākotnējo vielas vai priekšmeta analīzi, paraugu savākšanu un nodošanu kompetentām iestādēm, un sākotnējo izmeklēšanas darbību veikšana, lai operatīvāk noteiktu, kādi un kādā apjomā jāpiesaista konkrētu jomu speciālisti, kā arī lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku personu skaita uzturēšanos notikuma vietā.
Ņemot vērā, ka Latvijā nav šādas institūcijas vai struktūrvienības, bet nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta konstatēšanas gadījumā tiek izsaukti dažādu specializētu institūciju pārstāvji sākotnējās notikuma vietas apskatei, ir īpaši svarīgi, ka izmantotais rīcības modelis nodrošina operatīvu, vienotu rīcību, kas vienlaikus aizsargā notikumā iesaistītos nodarbinātos no iespējamā apdraudējuma, nodrošina pilnvērtīgu seku novēršanu, pretkontaminācijas un dekontaminācijas pasākumu veikšanu, un iesaistīto kontaktpersonu uzskaiti un izsekošanu. Pārskatot Instrukcijā noteikto rīcības modeli, ir jāvērtē, vai tiek nodrošināta operatīva institūciju rīcība un savstarpējā sadarbība.
Praksē bieži novērots, ka Instrukcijā noteiktais rīcības modelis neatbilst efektīvai, operatīvai darbībai un reālā situācijā var apdraudēt reaģēšanā iesaistīto personu drošību un veselību. Notikuma vietā ne vienmēr tiek ievēroti pretkontaminācijas pasākumi, izmantoti individuālās aizsardzības līdzekļi, ierobežota piekļuve konkrētajai vielai vai priekšmetam, lai samazinātu kontaktpersonu skaitu,  izolētas vai attīrītas tās personas, kas ir bijušas notikuma vietā.
Instrukcijā noteiktais rīcības modelis neatbilst pašreizējai uz operatīvu nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta identifikāciju vērstai praksei. Vēl būtiskāk, tas neatbilst faktiskajai atbildīgo institūciju rīcībai notikuma vietā nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt skaidru, nepārprotamu atbildīgo institūciju rīcības algoritmu, kas balstās uz ātru reaģēšanu, operatīvu vielas vai priekšmeta sākotnējo identifikāciju un drošu notikuma vietas kontroli, tostarp kontaktpersonu uzskaiti un pārraudzību. Bez šāda algoritma, tiek ierobežotas atbildīgo institūciju spējas reaģēt pēc vienotas procedūras, ievērot nepieciešamos drošības un pretkontaminācijas pasākumus, un veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu iespējamos draudus un sekas.
Kā piemērs, citu valstu rīcību algoritmos, kā arī pēc izveidotās Eiropas līmeņa un pasaules prakses, ja pastāv pamatotas aizdomas par iespējamas spridzināšanas ietaises vai sprādzienbīstamas vielas klātbūtni, vispirms tiek noteikta priekšmeta vai nezināmās izcelsmes vielas sprādzienbīstamība, un tikai pēc tam tiek veiktas citas pārbaudes jonizējošā starojuma, bīstamo ķīmisko vielu vai bioloģisko aģentu klātbūtnes noteikšanai. Pašreiz Instrukcijas 12. punktā tiek noteikta pretēja rīcība (tiek veiktas jonizējošā starojuma pārbaudes un tikai pēc tam tiek pārbaudīta priekšmeta vai vielas sprādzienbīstamība), līdz ar ko nepieciešams pārskatīt kopējo Instrukcijas rīcības modeli un tā atbilstību mūsdienīgai praksei.
Praksē atbildīgo institūciju reaģēšana uz notikumiem atbilstoši Instrukcijā noteiktajai kārtībai bieži notiek nepamatoti, jo jau sākotnēji notikuma vietā konstatējams konstatētās vielas vai priekšmeta veids (vai arī norādes uz to). Rīcībai atbilstoši Instrukcijā noteiktajai kārtībai būtu jāseko, ja nezināmas izcelsmes viela vai priekšmets konstatēts neraksturīgā vietā, veidā un sākotnēji nav nekādu norāžu par tā bīstamības pakāpi un potenciālo sabiedrības un/vai īpašuma apdraudējumu. Šādā situācijā reaģēšanā iesaistāms iespējami plašāks institūciju loks, lai vielas vai priekšmeta identificēšana, apdraudējuma novēršana vai seku likvidācija notiktu atbilstoši Instrukcijā paredzētajam drošības algoritmam. Tādējādi iepriekš minētie gadījumi ir nošķirami no tādiem, kad jau sākotnēji saņemtā informācija liecina, vai notikuma vietā reaģējošā kompetentā institūcija secina, ka vielas vai priekšmeti ir, piemēram, radioaktīvi vai ķīmiski bīstami (priekšmeti ar radiācijas brīdinājuma zīmi vai ar ķīmiskās bīstamības apzīmējumu utml.) un uzreiz sadarbības kārtībā var vērsties tikai pie institūcijām, kas ir attiecīgi sagatavotas darbam ar šādām vielām vai priekšmetiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Instrukcija nosaka Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts vides dienesta, Drošības policijas un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – atbildīgās institūcijas) rīcību, ja saņemta informācija (tajā skaitā anonīma) par atrastu nezināmas izcelsmes vielu vai priekšmetu.
Ņemot vērā, ka ir mainīti atsevišķu institūciju nosaukumi, nepieciešams tos attiecīgi precizēt.
Risinājuma apraksts
Projektā ir iekļauti institūciju aktuālie nosaukumi, iekļauta atsauce uz Nacionālo bruņoto spēku spējām sniegt praktisku atbalstu dažādu vielu identificēšanā un vairāku gadu pieredzi sadarbojoties ar Instrukcijā iekļautajām civilajām institūcijām, kā arī juridiskām personām uzliktie pienākumi ir nodoti valsts pārvaldes institūciju atbildībā.
Projekta 1. punktā tiek precizētas atbildīgās institūcijas un to nosaukumi.
Problēmas apraksts
Instrukcijā noteiktā rīcība un institūciju sadarbība notikuma vietā atšķiras no praksē novērotās situācijas. Pašreizējā redakcijā, Valsts policijai ir pienākums koordinēt citu iesaistīto institūciju sadarbību, lai gan glābšanas un seku likvidēšanas pasākumi ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetencē. Praksē novērots, ka visas darbības notikuma vietā koordinē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Valsts policija var koordinēt attiecīgās atbildīgo institūciju darbības, ja tiek uzsākts kriminālprocess un ir nepieciešams nodrošināt pierādījumu saglabāšanu vai izņemšanu un, ja šīs darbības nav pretrunā ar glābšanas darbu vadītāja norādēm. Instrukcijā arī nav noteikta rīcība, ja notikums nav noziedzīgs nodarījums, bet tā sekas ir pietiekami būtiskas, lai atbilstu administratīvā pārkāpuma pazīmēm.
Risinājuma apraksts
Projekta 5. punktā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tiek noteikts kā glābšanas darbu vadītājs, izņemot gadījumus, kad nezināmas izcelsmes viela vai priekšmets atrasts Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā objektā. Tālākos punktos tiek aprakstīti glābšanas darbu vadītāja uzdevumi un tiesības, tostarp tiesības pieaicināt speciālistus, kuri nav atbildīgo institūciju nodarbinātie.
Projekta 7. punktā iekļautais zonu apraksts ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu pieeju un vienotu terminoloģiju starp atbildīgajām institūcijām, kas var tikt iesaistītas reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos. Valsts policija nodrošina atbalstu slēgtās zonas perimetra apsardzībā un kontrolē piekļuvi atbilstoši glābšanas darbu vadītāja norādījumiem. Projekta 9. punkts nodrošina notikuma vietas foto un video fiksāciju minimālā apjomā, ja gadījumā atbildīgo institūciju neatliekamo darbību rezultātā tiek bojāti vai iznīcināti fiziskie pierādījumi. Šāda foto vai video fiksācija var būt lietderīga arī gadījumos, ja notikuma vietas bīstamajai zonai ir grūti piekļūt vai tā atrodas slēgtās telpās, lai atbildīgās institūcijas var izvērtēt tālāko rīcību.
Projekta 15. punktā ir noteikta Valsts policijas kompetence organizēt iesaistīto institūciju rīcību kriminālprocesa ietvaros. Tāpat, Projekta 16. punktā tiek noteikts, ka, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, informācija par notikumu tiek nodota Valsts vides dienestam kā kompetentajai institūcijai izvērtēt, vai notikumā ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, piemēram, tiek pārkāpti bīstamo atkritumu apsaimniekošanas noteikumi. Punktā noteikts, ka Valsts vides dienests organizē vielas vai priekšmeta savākšanu, glabāšanu un nodošanu iznīcināšanai, līdz ar ko Valsts vides dienestam ir iespējas piesaistīt arī citas institūcijas vai juridiskas personas šo darbību nodrošināšanai.
Problēmas apraksts
Instrukcijā noteikti pienākumi atbildīgajām institūcijām veikt pārbaudes notikuma vietā atbilstoši to kompetencei, lai gan ar strukturālām izmaiņām un funkciju reorganizēšanu minētās funkcijas vairs netiek nodrošinātas.
Risinājuma apraksts
Lai gan 17. punktā noteikts, ka glābšanas darbu vadītājs attiecīgi izsauc nepieciešamās atbildīgās institūcijas to sākotnējo pārbaužu veikšanai, kuras nepieciešamas tālāku lēmumu pieņemšanai vai darbību veikšanai, 18. punktā specifiski norādīts, ka glābšanas darbu vadītājs izvērtē citu atbildīgo institūciju piesaistīšanu, lai nodrošinātu, ka atbildīgās institūcijas netiek izsauktas nepamatoti.
Papildus, 17.3. apakšpunktā ir noteiktas tiesības glābšanas darbu vadītājam pieaicināt citas kompetentās institūcijas, ja Instrukcijā minētajām atbildīgajām institūcijām objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pildīt nepieciešamās funkcijas vai uzdevumus, vai nepieciešamās speciālās darbības ir ārpus to noteiktās kompetences vai tehniskajām spējām (piemēram, veikt sākotnējo vielas vai priekšmeta identifikāciju lauku apstākļos). Cita starpā, citas kompetentas institūcijas var būt Valsts vides dienests, lai veiktu vizuālu marķējuma, dokumentācijas apskati, ja tāda pieejama, Nacionālie bruņotie spēki, lai sniegtu atbalstu sākotnējo pārbaužu veikšanā, juridiskas personas, u.c. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 15.pants nosaka Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja tiesības, kur noteikt, ka glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs iesaistīt jebkuru resursu ugunsgrēku dzēšanā vai glābšanas darbu veikšanā.
Problēmas apraksts
Praksē ir novērots, ka, reaģējot uz notikumiem, kad tiek atrasta nezināmas izcelsmes viela vai priekšmets, netiek pilnvērtīgi nodrošināta Instrukcijā noteiktā institūciju apziņošana un informācijas aprite.  Instrukcijā nav precizēts, vai uz katru notikumu tiek izsauktas visas atbildīgās institūcijas, proti, netiek noteikta nepieciešamība izvērtēt notikuma apstākļus, lai lemtu par konkrētu institūciju izsaukšanu pārbaužu veikšanai. Bieži tas nozīmē, ka uz notikumu nepamatoti tiek izsauktas visas institūcijas, arī tās, kuru rīcība konkrētā gadījumā nav nepieciešama. Piemēram, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes pretterorisma vienību “Omega” izsauc gadījumos, kad tiek konstatēta vienkārša aploksne ar nezināmu saturu, bet bez citām pazīmēm, kas liecinātu par iespējamu sprādzienbīstamību. Tāpat netiek atbilstoši vērtēts, kādos notikumos ir nepieciešams piemērot Instrukcijā noteikto kārtību.
Risinājuma apraksts
Projekta 3. punktā tiek uzskaitītas tās institūcijas, kuras ir jāinformē, ja tiek atrasta nezināmas izcelsmes viela vai priekšmets. Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienests ir jāinformē, lai varētu ierasties notikuma vietā un izvērtēt sākotnējos apstākļus – kāda ir iespējamā bīstamība sabiedrībai, vai ir noziedzīga nodarījuma pazīmes. Valsts drošības dienests tiek informēts par notikumu, bet tā iesaiste ir nepieciešama tikai gadījumos, kad tiek konstatētas terorakta pazīmes, atbilstoši Projekta VII nodaļai. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir jāinformē gadījumos, kad notikumā ir cietušie.
Piemēram, ja informāciju par notikumu saņem Valsts policija, tad tā jebkurā gadījumā informē pārējās 3. punktā minētās institūcijas atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai. Ja informācija tiek saņemta pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", tā operatori nodrošina, ka informācija tiek nodota attiecīgajām Projekta 3. punktā noteiktajām institūcijām, atbilstoši saņemtajai informācijai.
Informēšanas algoritms tiek atspoguļots izstrādātajā shēmā (pielikums), kas paredzēts kā vizuāls attēlojums instrukcijas projektā izklāstītajai sadarbības shēmai, bet nav uzskatāms par starpinstitucionāli apstiprinātu rīcības algoritmu. Specifiski kontakttālruņa numuri atsevišķām institūcijām tiks iekļauti uz aktualizētās instrukcijas pamata izveidotajos rīcības algoritmos, par kuru izveidi vienojās ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/58 “Par darba grupas izveidi Ministru kabineta 2008. gada 5. augusta instrukcijas Nr. 12 aktualizēšanai” izveidotās darba grupas sanāksmēs klātesošie dalībnieki.
Lai nodrošinātu, ka tiek izsauktas tikai nepieciešamās institūcijas, Projekta 17. punkts nosaka glābšanas darbu vadītāja tiesības lemt par attiecīgo institūciju izsaukšanu notikuma vietā, savukārt Projektā iekļautais 18. punkts piešķir tiesības glābšanas darbu vadītājam izvērtēt un attiecīgi Nezināmās izcelsmes vielas vai priekšmeta apskates protokolā (turpmāk – protokols) norādīt, ja kāda no 17. punktā minētajām pārbaudēm nav nepieciešama.
Tāpat, lai nodrošinātu, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes pretterorisma vienība “Omega” netiek izsaukta gadījumos, kad nav pazīmju, kas norāda uz iespējamu sprādzienbīstamību, Projektā 26. punkts nosaka, ka sprādzienbīstamības pārbaudes veic tikai, ja ir pamatotas aizdomas par iespējamu sprādzienbīstamību.
Notikuma noslēgumā, lai nodrošinātu Valsts drošības dienesta informēšanu par notikumu, iesaistītajām atbildīgajām institūcijām, nezināmās izcelsmes vielas vai priekšmeta īpašībām u.c. iespējami svarīgiem notikuma aspektiem, 25. punkts nosaka, ka glābšanas darbu vadītājs vai procesa virzītājs protokola kopiju informācijai nosūta Valsts drošības dienestam.
Problēmas apraksts
Praktiskā pieredze, piemērojot Instrukciju norāda, ka nereti, ierodoties notikuma vietā, kur konstatēta nezināmas izcelsmes viela vai priekšmets, netiek ievēroti drošības un aizsardzības pasākumi – iesaistīto institūciju pārstāvji neizmanto individuālos aizsardzības līdzekļus, ne vienmēr tiek nodrošināta dekontaminācijas vai izolācijas zona, u.tml.
Risinājuma apraksts
7. punkts paredz, ka glābšanas darbu vadītājs notikuma vietā izveido slēgto zonu, kuras ievērošanu nodrošina Valsts policija, un kuru veido: Zaļā zona – drošā zona, slēgtās zonas ārējais perimetrs, kurā atrodas glābšanas darbu koordinēšanai izveidotais operatīvais štābs, citu institūciju nodarbinātie, tehnika un tehniskais aprīkojums; Dzeltenā zona – kontrolētā zona, no kuras seko notikuma stāvoklim, un kurā tiek izveidots atsārņošanas punkts un glābšanas darbiem nepieciešamais tehniskais aprīkojums; Sarkanā zona – bīstamā zona, kurā var atrasties tikai tie atbildīgo institūciju nodarbinātie, kuriem nepieciešams veikt neatliekamas dzīvības glābšanas, seku likvidēšanas vai procesuālas darbības.
Savukārt Projekta 11. un 13. punkts skaidri nosaka nepieciešamību notikuma vietā izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, atbilstoši institūciju kompetencei un glābšanas darbu vadītāja norādītajam. Vienlaikus, Projekta 13. punktā iekļautie nosacījumi nodrošina, ka notikuma vietai piekļūst ierobežots cilvēku skaits, kas savukārt samazina iespējami ietekmēto personu daudzumu un iespēju, ka iespējami bīstamas vielas vai aģentu kontaminācija tiks plašāk izplatīta.
Tāpat Projekta 12. punktā ir noteikts pienākums institūcijām veikt savu nodarbināto reģistrāciju, lai nodrošinātu izsekojamību par to atrašanos notikuma vietā un to, cik ilgi tie tur atrodas, kā arī, lai nodrošinātu Projekta 31. punkta un 38. punkta izpildi.
14. punkts nosaka, ka atbildīgās institūcijas nodrošina, ka sarkanajā zonā atrodas tikai tie nodarbinātie: kuri ir apmācīti par rīcību paaugstinātas bīstamības notikuma vietā; kuriem ir pieejams apdraudējuma veidam atbilstošs īpašs aprīkojums (piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi), kas paredzēti izmantošanai paaugstinātas bīstamības notikuma vietā. Atbildīgās institūcijas nodrošina savu nodarbināto apmācību atbilstoši to attiecīgajai specializācijai, kā arī var sadarboties ar citām atbildīgajām institūcijām apmācību organizēšanā, lai nodrošinātu pamatzināšanas arī par saistītajām specializācijām.
Problēmas apraksts
Lai gan Instrukcijas 18. punktā norādīts, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra speciālisti informē tās personas, kurām ir bijis kontakts ar jonizējošā starojuma avotiem par nepieciešamību veikt medicīnisko novērošanu, Instrukcijā nav noteikta nepieciešamība informēt glābšanas darbu vadītāju vai procesa virzītāju par atrastā avota identifikāciju, kam var būt nozīme, veicot tālākas izmeklēšanas darbības par tā izcelsmi vai izmantošanu.
Nav izstrādāti informēšanas algoritmi, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti glābšanas darbu vadītājam vai procesa virzītājam, arī gadījumos, kad avots nav bīstams cilvēka veselībai, lai gan tā raksturam un īpašībām var būt nozīme tālākās izmeklēšanas vai notikuma izvērtēšanas darbībās. Arī nepieciešams nodrošināt, ka notikuma vietā esošie nodarbinātie, kas nav speciālisti radiācijas jomā, tiek informēti un saprot, ka viņu veselība netika apdraudēta, esot notikuma vietā, ja jonizējošā starojuma avotam nav bijusi paaugstināta bīstamība veselībai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu notikuma vietā esošo personu izsekojamību, Projekta 12. punktā tiek noteikta nepieciešamība atbildīgajām institūcijām reģistrēt tos nodarbinātos, kas veic darbības notikuma vietas bīstamajā zonā, kā arī protokolā ir norādāmi citu atbildīgo institūciju nodarbinātie, kas ir atradušies notikuma vietā. Par protokolu atbildīgs ir glābšanas darbu vadītājs, bet, ja uzsākts kriminālprocess, procesa virzītājs, līdz ar ko ir iespējams sazināties ar notikuma vietā bijušajām personām, ja tiek saņemta papildu informācija par nezināmas izcelsmes vielām vai priekšmetiem, kas atradās notikuma vietā.
Projekta 31. punkts paredz, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra nodarbinātie informē glābšanas darbu vadītāju vai procesa virzītāju par notikuma vietā konstatētā jonizējošā starojuma avota identifikāciju un bīstamību, kā arī par avota identifikāciju pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” veiktās pārbaudes, kas var tikt veiktas ārpus notikuma vietas. Papildus, 31.3. apakšpunktā tiek saglabāts pienākums Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram, sadarbībā ar glābšanas darbu vadītāju vai procesa virzītāju,  nodrošināt to personu, kurām ir bijis kontakts ar notikuma vietā konstatētā jonizējošā starojuma avotu, informēšanu par nepieciešamību veikt medicīnisko novērošanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”.
Problēmas apraksts
Instrukcijā vairākos punktos privāto tiesību subjektiem - juridiskām personām tiek uzlikti pienākumi.
Ņemot vērā, ka Instrukcija ir Ministru kabineta iekšējais normatīvais akts, kurā nav pieļaujams noteikt pienākumus tām institūcijām, kas ir privāto tiesību subjekti – privātpersonām un juridiskām personām, Instrukciju nepieciešams attiecīgi precizēt, neattiecinot to uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
Risinājuma apraksts
Projekta 20.1. apakšpunkts paredz Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram informēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” organizē konstatēto nezināmas izcelsmes vielu vai priekšmetu ar paaugstinātu jonizējošo starojumu identifikāciju un nepieciešamības gadījumā nodrošina tā apsaimniekošanu kā radioaktīvos atkritumus. Savukārt 20.3. apakšpunkts paredz, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs organizē radioaktīvā piesārņojuma seku novēršanu, piesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” piesārņoto personu dekontaminācijai un piesārņoto priekšmetu savākšanai.
Lai nodrošinātu atbilstošu veselības monitoringu saskarē ar jonizējošā starojuma avotiem, Projekta 31.3. apakšpunkts paredz, ka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra nodarbinātie informē personas, kurām ir bijis kontakts ar notikuma vietā konstatētā jonizējošā starojuma avotu par nepieciešamību veikt medicīnisko novērošanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”. Šobrīd valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” ir vienīgā medicīnas iestāde Latvijā, kurai ir struktūrvienība, kas specializējas radiācijas medicīnā – Aroda un radiācijas medicīnas centrs.
Savukārt Projekta 33. punktā Valsts vides dienestam tiek noteikts pienākums organizēt nezināmās vielas savākšanu tajos gadījumos, kad tiek konstatēts kaitējums vai tā iespējamība videi un cilvēkiem, ievērojot, ka šādi gadījumi tiks risināti administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Ņemot vērā  valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetenci bīstamo atkritumu apsaimniekošanā (apglabāšanā) saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 1. jūlija rīkojumu Nr. 448 “Par valsts aģentūras "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dibināšanu” 5. punktu un 6.15. apakšpunktu, Projekta 33.1. apakšpunkts paredz, ka Valsts vides dienests pēc nepieciešamības bīstamo atkritumu apglabāšanā piesaista valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Vienlaikus paredzēts, ka Valsts vides dienests var, pēc nepieciešamības, piesaistīt arī citas juridiskās personas, atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 7. marta noteikumiem Nr. 131 “Noteikumi par juridiskās vai fiziskās personas resursu iesaistīšanu reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos vai ugunsgrēka dzēšanā, vai glābšanas darbos, kā arī tai radušos izdevumu un zaudējumu kompensācijas aprēķināšanas kārtību”. Valsts vides dienestam konkrētā gadījumā kā kompetentai institūcijai ir nepieciešams izvērtēt, vai ir pamats uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, un tas rīkojas turpmāk atbilstoši Instrukcijā noteiktajam, tostarp organizē nezināmās izcelsmes vielas vai priekšmeta savākšanu, glabāšanu, nodošanu iznīcināšanai. Ja šīs darbības ir veicamas administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, tad pie “organizēšanas” ir pieskaitāmas darbības, kas saistītas ar atbildīgās personas informēšanu par tās izdarīto pārkāpumu.
Projekta 34.6. apakšpunktā tiek noteikts, ka Slimību profilakses un kontroles centrs organizē atbilstošu nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta (parauga) laboratorisko izmeklēšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorijas 3. biodrošības līmeņa laboratorijā (BSL-3), ņemot vērā, ka minētā laboratorija veic nacionālās references laboratorijas funkcijas infekcijas slimību diagnostikas jomā, kā arī Eiropas Savienības līmenī reģistrējamo infekcijas slimību diagnostikā, t.sk. reto un bīstamo infekciju diagnostikā. Nacionālās references laboratorijas statuss tai piešķirts saskaņā ar 2017. gada 7. marta noteikumu Nr. 125 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķir un anulē nacionālās references laboratorijas statusu epidemioloģiskās drošības jomā vai aptur tās darbību, kā arī par nacionālās references laboratorijas tiesībām un pienākumiem” 3. punktu (Veselības ministrijas 2017. gada 4. aprīļa lēmums vēstulē Nr. 01-16.1/1560). Ņemot vērā, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ir juridiska persona, kurai nevar uzlikt saistošus pienākumus ar Ministru kabineta instrukciju, Projekta 36. un 38. punktā noteikts, ka Slimības profilakses un kontroles centram ir jānodrošina attiecīgo institūciju informēšana par testēšanas rezultātiem, kā arī jāveic citas apziņošanas darbības, tostarp ziņot par bīstama bioloģiskā aģenta konstatēšanu Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā (EWRS), saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES 18. un 19. pantu un ja situācija atbilst izziņošanas kritērijiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija

Projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Valsts civilās aizsardzības plāns

Pamatojums un apraksts
Spēkā esošais regulējums
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.2. Cita informācija

Nepieciešams veikt grozījumus Valsts civilās aizsardzības plāna 27. pielikuma "Reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāji" tabulas 27. punktā "Nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā", kā vadošo institūciju norādot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" noteiktajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Slimību profilakses un kontroles centrs
  • Iekšlietu ministrija
  • Valsts policija
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
  • Veselības ministrija
  • Valsts drošības dienests
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Valsts vides dienests
  • Aizsardzības ministrija
  • Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs
  • Nacionālie bruņotie spēki

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiek paplašināti atbildīgo dienestu uzdevumi notikuma vietā, konstatējot nezināmas izcelsmes vielu vai priekšmetu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiek precizēti Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu iesaistīto institūciju pienākumi notikuma vietā, lai nodrošinātu efektīvāku starpinstitucionālu sadarbību reaģējot uz notikumiem, kas saistīti ar nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanu.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Instrukcijas projekts paredz pozitīvu ietekmi uz vidi, jo instrukcija precizē atbildīgo institūciju uzdevumus, pienākumus un rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, lai instrukcijā noteiktais rīcības modelis atbilstu efektīvai un operatīvai darbībai un reālā situācijā novērstu kaitējumu videi vai tā draudus.
 

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Instrukcijas projekts neparedz negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, jo instrukcija precizē atbildīgo institūciju uzdevumus, pienākumus un rīcību nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā, lai instrukcijā noteiktais rīcības modelis atbilstu efektīvai un operatīvai darbībai un reālā situācijā neapdraudētu reaģēšanā iesaistīto personu drošību un veselību.
 

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Atbildīgo institūciju sadarbības shēma nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta atrašanas gadījumā
Datne
Sadarbības_shēma_nezināmas_izcelsmes_vielas_vai_priekšmeta_atrašanas_gadījumā_FINAL_07.03.pdf