22-TA-1936: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai nodrošinātu VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk - Latvijas Televīzija) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk - Latvijas Radio) neparedzēto izdevumu kompensāciju, kas radušies, nodrošinot sabiedriskā pasūtījuma 2022.gadam programmu plāna izpildi un vienlaikus ražojot papildu saturu par Krievijas Federācijas izraisīto karu Ukrainā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio ir būtiska loma un tirgus līdera pozīcijas sabiedrības informēšanā, nodrošinot saturu par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk - SEPLPL) 9.panta trešo daļu ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidējā termiņa darbības stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam un SEPLPL, kā arī sabiedriskā pasūtījuma gada plāns, kas izstrādāts un apstiprināts atbilstoši SEPLPL.
Sabiedrisko mediju valsts atbalsts jau ilgstoši ir bijis nepietiekams, turklāt pēc iziešanas no reklāmas tirgus saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi veido nebūtisku finanšu resursu apjomu. Tādējādi Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nebūs iespējas nodrošināt apstiprinātā sabiedriskā pasūtījuma ražošanas apjomu, ja netiks piešķirts papildu finansējums izdevumiem, kas tieši radušies saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Atbilstoši SEPLPL 3.panta piektajai daļai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina visaptverošas sabiedriskās domas veidošanās priekšnosacījumus, uzrunājot Latvijas sabiedrību gan valstī, gan ārpus tās robežām, un informē, izglīto, kā arī izklaidē sabiedrību. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izzina Latvijas sabiedrību un rosina auditorijas līdzdalību sabiedriski politiskajos, sociālajos, kultūras un sporta pasākumos un norisēs. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina zināšanas, radošumu un izaugsmi.
Atbilstoši SEPLPL 3.panta divpadsmitajai daļai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina medijpratību - indivīdu spēju orientēties mainīgajā informatīvajā telpā, masu informācijas līdzekļu daudzveidībā, identificēt ar to saistītos riskus, apdraudējumus un iespējas, kā arī šī panta četrpadsmitajai daļai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina valsts drošību un veicina Latvijas starptautisko sadarbību, kas vērsta uz miera nodrošināšanu un aizsardzību.
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 10.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām.
Saskaņā ar vispārējiem principiem, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses attiecībā uz Konvencijas 10.pantu, tiesības brīvi paust savus uzskatus ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tās progresam un katra indivīda uzplauksmei. Plašsaziņas līdzekļu uzdevums, īstenojot savu „sargsuņa” lomu, ir darīt zināmu informāciju un idejas par politiskiem jautājumiem, kā arī citām visu sabiedrību interesējošām tēmām. Informācijas izplatīšanas funkcijai pievienojas sabiedrības tiesības to saņemt.
Krievijas Federācijas dezinformācijas ziņas sasniedz ne vien Krievijas iedzīvotājus, bet arī atbalsojas Ukrainā un citviet plaši pasaulē, tai skaitā Latvijā, sekmē objektīvajai situācijai neatbilstošu priekšstatu veidošanos un rada apdraudējumu valsts drošībai. Tādēļ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kā sabiedrisko mediju uzdevums ir nodrošināt objektīva, izsvērta un izpratni veidojoša satura radīšanu un izplatīšanu, kā rezultātā palielinās sabiedrības spējas atšķirt un identificēt dezinformāciju un viltus ziņas.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kā sabiedrisko medija uzdevums, jo īpaši krīzes brīžos, ir arī nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrības diskusiju platformu, kvalitatīvu žurnālistiku un tās pieejamību visplašākajai sabiedrības daļai, saglabājot satura, tai skaitā oriģinālās informācijas, apjomu.
Viens no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbības pamatprincipiem ir informācijas iegūšana no pirmavotiem vai satura veidošana tieši notikumu norises vietās, radot oriģinālmateriālus, kas nepastarpināti un precīzi ataino faktus un notikumus, nodrošina klātbūtnes sajūtu auditorijai un ļauj visprecīzāk atspoguļot konkrētās situācijas. Neraugoties uz paaugstinātiem riskiem darba procesā, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieki ir devušies komandējumos uz Ukrainu un Poliju. Tāpat ir nodrošināta praktiski visu ar Ukrainas atbalsta aktivitātēm (koncerti, mītiņi, sabiedriski nozīmīgas aktivitātes u.c.) saistīto sabiedriski nozīmīgu notikumu atspoguļošana Latvijā un tiek plānots to arī turpināt.
Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir atvēlēti papildus līdzekļi jaunu sakaru līdzekļu iegādei vai nomai, kas nodrošinātu saziņu apstākļos, ja ierastie sakari bruņotu vai kiberuzbrukumu rezultātā pārtrūktu.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk - SEPLPL) 9.panta trešo daļu ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidējā termiņa darbības stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam un SEPLPL, kā arī sabiedriskā pasūtījuma gada plāns, kas izstrādāts un apstiprināts atbilstoši SEPLPL.
Sabiedrisko mediju valsts atbalsts jau ilgstoši ir bijis nepietiekams, turklāt pēc iziešanas no reklāmas tirgus saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi veido nebūtisku finanšu resursu apjomu. Tādējādi Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nebūs iespējas nodrošināt apstiprinātā sabiedriskā pasūtījuma ražošanas apjomu, ja netiks piešķirts papildu finansējums izdevumiem, kas tieši radušies saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Atbilstoši SEPLPL 3.panta piektajai daļai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina visaptverošas sabiedriskās domas veidošanās priekšnosacījumus, uzrunājot Latvijas sabiedrību gan valstī, gan ārpus tās robežām, un informē, izglīto, kā arī izklaidē sabiedrību. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izzina Latvijas sabiedrību un rosina auditorijas līdzdalību sabiedriski politiskajos, sociālajos, kultūras un sporta pasākumos un norisēs. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina zināšanas, radošumu un izaugsmi.
Atbilstoši SEPLPL 3.panta divpadsmitajai daļai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina medijpratību - indivīdu spēju orientēties mainīgajā informatīvajā telpā, masu informācijas līdzekļu daudzveidībā, identificēt ar to saistītos riskus, apdraudējumus un iespējas, kā arī šī panta četrpadsmitajai daļai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina valsts drošību un veicina Latvijas starptautisko sadarbību, kas vērsta uz miera nodrošināšanu un aizsardzību.
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 10.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no sabiedrisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām.
Saskaņā ar vispārējiem principiem, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses attiecībā uz Konvencijas 10.pantu, tiesības brīvi paust savus uzskatus ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tās progresam un katra indivīda uzplauksmei. Plašsaziņas līdzekļu uzdevums, īstenojot savu „sargsuņa” lomu, ir darīt zināmu informāciju un idejas par politiskiem jautājumiem, kā arī citām visu sabiedrību interesējošām tēmām. Informācijas izplatīšanas funkcijai pievienojas sabiedrības tiesības to saņemt.
Krievijas Federācijas dezinformācijas ziņas sasniedz ne vien Krievijas iedzīvotājus, bet arī atbalsojas Ukrainā un citviet plaši pasaulē, tai skaitā Latvijā, sekmē objektīvajai situācijai neatbilstošu priekšstatu veidošanos un rada apdraudējumu valsts drošībai. Tādēļ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kā sabiedrisko mediju uzdevums ir nodrošināt objektīva, izsvērta un izpratni veidojoša satura radīšanu un izplatīšanu, kā rezultātā palielinās sabiedrības spējas atšķirt un identificēt dezinformāciju un viltus ziņas.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kā sabiedrisko medija uzdevums, jo īpaši krīzes brīžos, ir arī nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrības diskusiju platformu, kvalitatīvu žurnālistiku un tās pieejamību visplašākajai sabiedrības daļai, saglabājot satura, tai skaitā oriģinālās informācijas, apjomu.
Viens no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbības pamatprincipiem ir informācijas iegūšana no pirmavotiem vai satura veidošana tieši notikumu norises vietās, radot oriģinālmateriālus, kas nepastarpināti un precīzi ataino faktus un notikumus, nodrošina klātbūtnes sajūtu auditorijai un ļauj visprecīzāk atspoguļot konkrētās situācijas. Neraugoties uz paaugstinātiem riskiem darba procesā, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieki ir devušies komandējumos uz Ukrainu un Poliju. Tāpat ir nodrošināta praktiski visu ar Ukrainas atbalsta aktivitātēm (koncerti, mītiņi, sabiedriski nozīmīgas aktivitātes u.c.) saistīto sabiedriski nozīmīgu notikumu atspoguļošana Latvijā un tiek plānots to arī turpināt.
Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir atvēlēti papildus līdzekļi jaunu sakaru līdzekļu iegādei vai nomai, kas nodrošinātu saziņu apstākļos, ja ierastie sakari bruņotu vai kiberuzbrukumu rezultātā pārtrūktu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai arī turpmāk nodrošinātu sabiedriski nozīmīgas un padziļinātas informācijas par aktuālajiem notikumiem Ukrainā atspoguļošanu, Latvijas Televīzija un Latvijas Radio līdztekus jau apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam ir ieplānojis stiprināt informatīvi analītiskā satura kapacitāti, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Tāpat personālam ir nepieciešamas speciālas mācības darbam kara zonā un intensīvas kara propagandas apstākļos. Nepieciešams arī iegādāties starptautiskajiem preses standartiem atbilstošu ekipējumu darbiniekiem, kas dodas strādāt uz Ukrainu.
Sākot ar 2022.gada 24.februāra rītu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio operatīvi veica atbilstošas satura izveides plānu izmaiņas un uzsāka iespējami plašu un satura pieejamības ziņā maksimāli pieejamu informācijas plūsmu par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, vienlaikus turpinot īstenot sabiedrisko pasūtījumu, radīt ievērojama apjoma saturu sociālajiem tīkliem, attīstīt multimediālus projektus, rast inovatīvus risinājumus un piesaistīt jaunu auditoriju.
Latvijas Televīzija:
Latvijas Televīzija ir veikusi aprēķinus par laika periodu no 2022.gada 24.februāra līdz 31.decembrim finanšu pieprasījumam par papildus (iepriekš neplānotajiem) izdevumiem, nodrošinot pamatdarbību, kā arī ražojot ar Ukrainas kara notikumiem saistītu papildus saturu, kas kopā veido 588 457 euro.
Saskaņā ar operatīvajiem finanšu pārskatu datiem laika posmā no 2022. gada februāra līdz 2022.gada jūnijam bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanai Latvijas Televīzija jau ir novirzījusi 317 687 euro:
*TV - primāri lineārās televīzijas formāta saturs
*DIG - primāri digitālo un soc.tīklu formāta saturs
** maksājumu un satura publicēšanas laika nobīžu dēļ raidapjoma vērtības nav tieši saistāmas ar veiktajiem pasākumiem
Atsevišķu žanru izmaksu vērtība par vienu satura vienību var būtiski atšķirties, piemēram, 2022.gada sabiedriskā pasūtījumā plāna ietvaros iepirkto filmu un ekranizējumu stundas izmaksas ir plānotas 338 euro vērtībā, kas, salīdzinot ar ziņu žanra 3 073 euro izmaksām, uz vienu vienību, veido vairāk kā deviņkārtīgu atšķirību (2022. gada 1.ceturkšana sabiedriskā pasūtījuma izpildes dati).
Tāpat būtiski ir ņemt vērā LTV1 un LTV7 televīzijas kanālu skatīšanās laika daļas dinamiku pēdējo 12 mēnešu laikā (share comercial %): LTV1 19,3%, LTV7 8,4% 2021.gada jūlijā iepretī LTV1 26,4%, LTV7 10,1% 2022.gada maijā un LTV1 27%, LTV7 6,6% 2022.gada jūnijā.
Augstāk minētais vairo nozīmīgas savlaicīgas un uzticamas informācijas plūsmas pieejamību iespējami lielai aptveramās lineārās televīzijas auditorijas kopai.
Sabiedrisko mediju vienotā portāla LSM.lv un mazākumtautību multimediālās platformas RUS.LSM.lv 2022.gadā sasniegtie unikālo apmeklētāju rādītāji pa mēnešiem (dati: Gemius):
Gadījumā, ja finanšu līdzekļu trūkuma dēļ Latvijas Televīzijai būs jālemj par satura ražošanas prioritātēm, tad tiks izskatīti šādi trīs rīcības varianti:
- nerealizēt plānotos projektus un neveikt pasākumu/koncertu ierakstu veikšanu 2.pusgadā – Z.Liepiņa jubilejas koncerts un tam veltītais raidījumu cikls «Dziesmu ceļš», Mārtiņa Brauna atceres koncerts, R.Tigula jubilejas koncerts, Igo jubilejas koncerts; Ziemassvētku koncerts sadarbībā ar LR, labdarības koncerts «Nepaej garām!»; Vecgada vakara koncerts. Bērnu un jauniešu saturā samazināt plānoto apjomu par 40 h un neveikt projektu attīstību. Neattīstīt jaunus Latvijas kino sadarbības projektus;
- atcelt atsevišķus cikla projektus - samazināt dievkalpojumu oriģinālo translāciju skaitu. Samazināt raidījumu “Aculiecinieks”, “Nakts ziņas”, “Sporta studija. Aizkulises”, kino raidījumu skaitu un oriģinālstundu apjomu kompensēt ar arhīva demonstrācijām;
- samazināt Ukrainas saturam veltīta satura apjomu un neveikt avansa maksājumus ražošanas uzsākšanai projektiem 2023. gada sākumam, kas nozīmē samazināt komandējumus Ukrainā, oriģinālo ziņu materiālu un filmu veidošanu, atjaunot standarta maiņu darbu LSM.lv un RUS.LSM.lv, atcelt 2023.gada projektu ražošanu 2022.gadā, dokumentālās slejas aizvietot ar arhīva demonstrējumiem.
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanas vajadzībām 2022.gadā Latvijas Televīzija jau ir nodrošinājusi visām sabiedrības grupām mērķēta satura izveidi, tai skaitā uzrunājot mazākumtautības, bērnus un jauniešus, izmantojot kā lineārās apraides tā arī digitālo platformu kanālus.
Latvijas Radio:
Latvijas Radio ir veikti aprēķini par laika periodu no 2022.gada 24.februāra līdz 31.decembrim finanšu pieprasījumam par Latvijas Radio papildu (iepriekš neplānotajiem) izdevumiem, nodrošinot pamatdarbību, kā arī ražojot papildu saturu, kas Latvijas Radio kopā ir 117 288 euro.
Laika posmā no 2022.gada februāra līdz 2022.gada jūnijam tika saražots papildu saturs lineārajā apraidē 261,7 stundu apjomā, kā arī multimediālais saturs. Papildu saturs izvietots, pārplānojot programmu, saīsinot esošo raidījumu hronometrāžu, aizstājot automatizētu mūzikas plūsmu un raidījumu atkārtojumus. Tādējādi finanšu līdzekļu ekonomija uz plānotā ikgadējā oriģinālsatura ražošanas rēķina neveidojās. Jauna operatīva satura radīšana, kam ir nepieciešama padziļināta analīze un ekspertu zināšanas, ir neskaitāmas reizes dārgāka par mūzikas vai atkārtojumu, vai pat ikdienas raidījumu sagatavošanu un izplatīšanu. Piemēram, informatīvi analītisko raidījumu vienas stundas vidējās izmaksas ir 217 euro, ziņu vienas stundas vidējās izmaksas ir 291 euro, bet mūzikas – 17 euro (2022.gada 1.ceturkšana sabiedriskā pasūtījuma izpildes dati). Tāpat izmaksas radīja raidījumi, kas tika iepriekš sagatavoti un ierakstīti, bet ēterā neizskanēja, ņemot vērā, ka konkrētajā situācijā tie zaudēja savu aktualitāti.
Ievērojot to, ka Latvijas Radio nedēļā sasniegtā auditorija ir 771 000 klausītāju (saskaņā ar Kantar TNS jaunākajiem auditorijas pētījuma datiem (2022.gada ziema - pavasaris, dati ievākti periodā no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 31.maijam), lai sabiedrības interesēs radītu sabiedriski nozīmīgu un padziļinātu informāciju par aktuālajiem notikumiem, Latvijas Radio uzskata par savu uzdevumu arī turpmāk nodrošināt un izplatīt aktuālu, objektīvu un oriģinālu saturu par notikumiem Ukrainā un pasaules politiskajā arēnā, kas kopējā kontekstā tieši ietekmē arī Latvijas sabiedrības ikdienas dzīvi. Tādēļ līdztekus jau apstiprinātajam ikgadējā sabiedriskā pasūtījuma plānam ir jāstiprina informatīvi analītiskā satura kapacitāte, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Operatīvi radot jaunu padziļinātu saturu atbilstoši aktualitātēm Ukrainā un pasaulē bruņotā konflikta Ukrainā kontekstā, Latvijas Radio, apzinoties sabiedrības dažādās vajadzības, tai skaitā emocionālā līdzsvara noturēšanā, uz darbaspēka intensitātes rēķina vienlaikus turpināja nodrošināt savu piecu programmu (Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3 – Klasika, Latvijas Radio 4 – Doma laukums, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv) un multimediālā oriģinālsatura ražošanu un izplatīšanu atbilstoši jau iepriekš apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma 2022.gada programmu plānam un piešķirtajam valsts budžetam. Līdz ar to Latvijas Radio pieauga satura ražošanas kopējās izmaksas.
Gadījumā, ja finanšu līdzekļu trūkuma dēļ Latvijas Radio būs jālemj par satura ražošanas prioritātēm, tad:
- līdz šī gada beigām plānotie komandējumi uz Ukrainu būs jāatceļ, tādējādi mazinot iespēju iegūt informāciju no pirmavotiem un mazinot Latvijas Radio kā medija klātbūtni pasaules “karstajā” punktā;
- jāatceļ informatīvi analītisks raidījums LR4 ukraiņu valodā “Mēs Ukrainai”;
- jāsamazina papildus analītiskie apskati/komentāri par karu Ukrainā programmā “Labrīt”;
- jāatsakās no papildu sižetiem par karu Ukrainā latviešu un krievu valodā Latvijas Radio programmās;
- jāsamazina īso ziņu intensitāte LR2, LR3 un LR5 programmā;
- jāatceļ Dod pieci! labdarības akcija.
Visas iepriekš minētās darbības var ietekmēt sabiedrības līdzsvaru un tiesības saņemt dažādām interesēm atbilstošu saturu.
Tāpat personālam ir nepieciešamas speciālas mācības darbam kara zonā un intensīvas kara propagandas apstākļos. Nepieciešams arī iegādāties starptautiskajiem preses standartiem atbilstošu ekipējumu darbiniekiem, kas dodas strādāt uz Ukrainu.
Sākot ar 2022.gada 24.februāra rītu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio operatīvi veica atbilstošas satura izveides plānu izmaiņas un uzsāka iespējami plašu un satura pieejamības ziņā maksimāli pieejamu informācijas plūsmu par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, vienlaikus turpinot īstenot sabiedrisko pasūtījumu, radīt ievērojama apjoma saturu sociālajiem tīkliem, attīstīt multimediālus projektus, rast inovatīvus risinājumus un piesaistīt jaunu auditoriju.
Latvijas Televīzija:
Latvijas Televīzija ir veikusi aprēķinus par laika periodu no 2022.gada 24.februāra līdz 31.decembrim finanšu pieprasījumam par papildus (iepriekš neplānotajiem) izdevumiem, nodrošinot pamatdarbību, kā arī ražojot ar Ukrainas kara notikumiem saistītu papildus saturu, kas kopā veido 588 457 euro.
Saskaņā ar operatīvajiem finanšu pārskatu datiem laika posmā no 2022. gada februāra līdz 2022.gada jūnijam bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanai Latvijas Televīzija jau ir novirzījusi 317 687 euro:
Lineārais TV raidapjoms* | Raidījumi | Stundas** | euro |
Ziņas/Speciālizlaidumi (TV) | 112 | 68,92 | 179 897 |
Ziņas/Speciālizlaidumi (DIG) | 37 892 | ||
Bērnu/Pusaudžu raidījumi (TV) | 3 | 0,13 | 2 482 |
Bērnu/Pusaudžu raidījumi (DIG) | 1 973 | ||
Informatīvie / Dokumentālie raidījumi | 4 | 4,22 | 23 127 |
Pasākumi/Koncerti | 9 | 19,88 | 72 317 |
Kopā | 128 | 93,15 | 317 688 |
*DIG - primāri digitālo un soc.tīklu formāta saturs
** maksājumu un satura publicēšanas laika nobīžu dēļ raidapjoma vērtības nav tieši saistāmas ar veiktajiem pasākumiem
Atsevišķu žanru izmaksu vērtība par vienu satura vienību var būtiski atšķirties, piemēram, 2022.gada sabiedriskā pasūtījumā plāna ietvaros iepirkto filmu un ekranizējumu stundas izmaksas ir plānotas 338 euro vērtībā, kas, salīdzinot ar ziņu žanra 3 073 euro izmaksām, uz vienu vienību, veido vairāk kā deviņkārtīgu atšķirību (2022. gada 1.ceturkšana sabiedriskā pasūtījuma izpildes dati).
Tāpat būtiski ir ņemt vērā LTV1 un LTV7 televīzijas kanālu skatīšanās laika daļas dinamiku pēdējo 12 mēnešu laikā (share comercial %): LTV1 19,3%, LTV7 8,4% 2021.gada jūlijā iepretī LTV1 26,4%, LTV7 10,1% 2022.gada maijā un LTV1 27%, LTV7 6,6% 2022.gada jūnijā.
Augstāk minētais vairo nozīmīgas savlaicīgas un uzticamas informācijas plūsmas pieejamību iespējami lielai aptveramās lineārās televīzijas auditorijas kopai.
Sabiedrisko mediju vienotā portāla LSM.lv un mazākumtautību multimediālās platformas RUS.LSM.lv 2022.gadā sasniegtie unikālo apmeklētāju rādītāji pa mēnešiem (dati: Gemius):
Mēnesis | LSM.lv kopējais |
RUS.LSM.lv |
Janvāris | 685 257 | 163 026 |
Februāris | 731 175 | 166 632 |
Marts | 703 990 | 208 493 |
Aprīlis | 631 056 | 183 037 |
Maijs | 688 539 | 186 983 |
Jūnijs | 585 507 | 159 184 |
Gadījumā, ja finanšu līdzekļu trūkuma dēļ Latvijas Televīzijai būs jālemj par satura ražošanas prioritātēm, tad tiks izskatīti šādi trīs rīcības varianti:
- nerealizēt plānotos projektus un neveikt pasākumu/koncertu ierakstu veikšanu 2.pusgadā – Z.Liepiņa jubilejas koncerts un tam veltītais raidījumu cikls «Dziesmu ceļš», Mārtiņa Brauna atceres koncerts, R.Tigula jubilejas koncerts, Igo jubilejas koncerts; Ziemassvētku koncerts sadarbībā ar LR, labdarības koncerts «Nepaej garām!»; Vecgada vakara koncerts. Bērnu un jauniešu saturā samazināt plānoto apjomu par 40 h un neveikt projektu attīstību. Neattīstīt jaunus Latvijas kino sadarbības projektus;
- atcelt atsevišķus cikla projektus - samazināt dievkalpojumu oriģinālo translāciju skaitu. Samazināt raidījumu “Aculiecinieks”, “Nakts ziņas”, “Sporta studija. Aizkulises”, kino raidījumu skaitu un oriģinālstundu apjomu kompensēt ar arhīva demonstrācijām;
- samazināt Ukrainas saturam veltīta satura apjomu un neveikt avansa maksājumus ražošanas uzsākšanai projektiem 2023. gada sākumam, kas nozīmē samazināt komandējumus Ukrainā, oriģinālo ziņu materiālu un filmu veidošanu, atjaunot standarta maiņu darbu LSM.lv un RUS.LSM.lv, atcelt 2023.gada projektu ražošanu 2022.gadā, dokumentālās slejas aizvietot ar arhīva demonstrējumiem.
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanas vajadzībām 2022.gadā Latvijas Televīzija jau ir nodrošinājusi visām sabiedrības grupām mērķēta satura izveidi, tai skaitā uzrunājot mazākumtautības, bērnus un jauniešus, izmantojot kā lineārās apraides tā arī digitālo platformu kanālus.
Latvijas Radio:
Latvijas Radio ir veikti aprēķini par laika periodu no 2022.gada 24.februāra līdz 31.decembrim finanšu pieprasījumam par Latvijas Radio papildu (iepriekš neplānotajiem) izdevumiem, nodrošinot pamatdarbību, kā arī ražojot papildu saturu, kas Latvijas Radio kopā ir 117 288 euro.
Laika posmā no 2022.gada februāra līdz 2022.gada jūnijam tika saražots papildu saturs lineārajā apraidē 261,7 stundu apjomā, kā arī multimediālais saturs. Papildu saturs izvietots, pārplānojot programmu, saīsinot esošo raidījumu hronometrāžu, aizstājot automatizētu mūzikas plūsmu un raidījumu atkārtojumus. Tādējādi finanšu līdzekļu ekonomija uz plānotā ikgadējā oriģinālsatura ražošanas rēķina neveidojās. Jauna operatīva satura radīšana, kam ir nepieciešama padziļināta analīze un ekspertu zināšanas, ir neskaitāmas reizes dārgāka par mūzikas vai atkārtojumu, vai pat ikdienas raidījumu sagatavošanu un izplatīšanu. Piemēram, informatīvi analītisko raidījumu vienas stundas vidējās izmaksas ir 217 euro, ziņu vienas stundas vidējās izmaksas ir 291 euro, bet mūzikas – 17 euro (2022.gada 1.ceturkšana sabiedriskā pasūtījuma izpildes dati). Tāpat izmaksas radīja raidījumi, kas tika iepriekš sagatavoti un ierakstīti, bet ēterā neizskanēja, ņemot vērā, ka konkrētajā situācijā tie zaudēja savu aktualitāti.
Ievērojot to, ka Latvijas Radio nedēļā sasniegtā auditorija ir 771 000 klausītāju (saskaņā ar Kantar TNS jaunākajiem auditorijas pētījuma datiem (2022.gada ziema - pavasaris, dati ievākti periodā no 2021.gada 1.decembra līdz 2022.gada 31.maijam), lai sabiedrības interesēs radītu sabiedriski nozīmīgu un padziļinātu informāciju par aktuālajiem notikumiem, Latvijas Radio uzskata par savu uzdevumu arī turpmāk nodrošināt un izplatīt aktuālu, objektīvu un oriģinālu saturu par notikumiem Ukrainā un pasaules politiskajā arēnā, kas kopējā kontekstā tieši ietekmē arī Latvijas sabiedrības ikdienas dzīvi. Tādēļ līdztekus jau apstiprinātajam ikgadējā sabiedriskā pasūtījuma plānam ir jāstiprina informatīvi analītiskā satura kapacitāte, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Operatīvi radot jaunu padziļinātu saturu atbilstoši aktualitātēm Ukrainā un pasaulē bruņotā konflikta Ukrainā kontekstā, Latvijas Radio, apzinoties sabiedrības dažādās vajadzības, tai skaitā emocionālā līdzsvara noturēšanā, uz darbaspēka intensitātes rēķina vienlaikus turpināja nodrošināt savu piecu programmu (Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3 – Klasika, Latvijas Radio 4 – Doma laukums, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv) un multimediālā oriģinālsatura ražošanu un izplatīšanu atbilstoši jau iepriekš apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma 2022.gada programmu plānam un piešķirtajam valsts budžetam. Līdz ar to Latvijas Radio pieauga satura ražošanas kopējās izmaksas.
Gadījumā, ja finanšu līdzekļu trūkuma dēļ Latvijas Radio būs jālemj par satura ražošanas prioritātēm, tad:
- līdz šī gada beigām plānotie komandējumi uz Ukrainu būs jāatceļ, tādējādi mazinot iespēju iegūt informāciju no pirmavotiem un mazinot Latvijas Radio kā medija klātbūtni pasaules “karstajā” punktā;
- jāatceļ informatīvi analītisks raidījums LR4 ukraiņu valodā “Mēs Ukrainai”;
- jāsamazina papildus analītiskie apskati/komentāri par karu Ukrainā programmā “Labrīt”;
- jāatsakās no papildu sižetiem par karu Ukrainā latviešu un krievu valodā Latvijas Radio programmās;
- jāsamazina īso ziņu intensitāte LR2, LR3 un LR5 programmā;
- jāatceļ Dod pieci! labdarības akcija.
Visas iepriekš minētās darbības var ietekmēt sabiedrības līdzsvaru un tiesības saņemt dažādām interesēm atbilstošu saturu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā mineto, ir nepieciešams pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio 705 745 euro apmērā, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2022.gadā, tai skaitā Latvijas Televīzijai 588 457 euro apmērā un Latvijas Radio 117 288 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
705 745
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
705 745
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-705 745
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-705 745
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
705 745
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību, laika posmā no 2022.gada 24.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim papildus nepieciešams finansējums 705 745 euro apmērā, tai skaitā:
1. Latvijas Televīzijai, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2022.gadā papildus nepieciešams finansējums 588 457 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. ar papildus satura sagatavošanu saistīto atlīdzības izdevumu segšanai 388 381 euro apmērā;
1.2. ar papildus satura sagatavošanu saistīto pārējo izdevumu segšanai 200 076 euro apmērā:
Skaidrojums: sadalījums izmaksu pozīciju grupās atkarīgs no katram satura projektam nepieciešamo un vienlaicīgi pieejamo resursu apjomiem. Par pamatu esošajam, sadalījumam ņemts 2021.gada kopējo izmaksu īpatsvars.
Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm Latvijas Televīzija rēķinās ar sekojošu ar Ukrainas notikumiem saistītu satura vienību izveidi:
Izmaksu sadalījuma aplēses ir balstītas uz Latvijas Televīzijas 2021.gada faktisko izmaksu sadalījumu. Katra satura projekta izmaksu sadalījums ir atkarīgs no konkrētajos apstākļos nepieciešamiem un pieejamiem Latvijas Televīzijas personāla un tehnikas resursiem, kuri to deficīta gadījumā tiek aizvietoti daļēji vai pilnībā izmantojot ārpakalpojumu piedāvājumus.
2. Latvijas Radio, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2022.gadā papildus nepieciešams finansējums 117 288 euro apmērā, tai skaitā:
2.1. ar papildus satura sagatavošanu saistīto atlīdzības izdevumu segšanai 76 531 euro apmērā;
2.2. komandējuma izdevumu segšanai 25 725 euro apmērā;
2.3. ar papildus satura sagatavošanu saistīto pārējo izdevumu segšanai 15 032 euro apmērā:
Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm Latvijas Radio rēķinās ar sekojošu ar Ukrainas notikumiem saistītu satura vienību izveidi:
Finanšu resursu izlietojuma sadalījums provizoriski tiek plānots sekojošā ekonomisko kategoriju kodu (EKK) dalījumā:
1. Latvijas Televīzijai, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2022.gadā papildus nepieciešams finansējums 588 457 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. ar papildus satura sagatavošanu saistīto atlīdzības izdevumu segšanai 388 381 euro apmērā;
1.2. ar papildus satura sagatavošanu saistīto pārējo izdevumu segšanai 200 076 euro apmērā:
EKK kods | EKK nosaukums | euro |
1000 | atlīdzība | 388 381 |
2000 | preces un pakalpojumi | 200 076 |
kopā: | 588 457 |
Ukrainas kara atspoguļošanas izmaksas | euro |
digitālais saturs | 131 769 |
jaunieši un bērni | 6 455 |
koncerts | 120 336 |
speciālizlaidumi | 134 236 |
dokumentālās filmas | 18 432 |
komandējumi un papildu saturs | 177 229 |
kopā: | 588 457 |
Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm Latvijas Televīzija rēķinās ar sekojošu ar Ukrainas notikumiem saistītu satura vienību izveidi:
Ar Ukrainas kara atspoguļošanu saistītās satura vienības | Satura vienības |
digitālais saturs | 2 718 |
jaunieši un bērni | 55 |
dokumentālās filmas | 5 |
ziņu un informatīvo raidījumu saturs | 6 521 |
koncerti un publiski pasākumi | 133 |
kopā: | 9 432 |
Izmaksu sadalījuma aplēses ir balstītas uz Latvijas Televīzijas 2021.gada faktisko izmaksu sadalījumu. Katra satura projekta izmaksu sadalījums ir atkarīgs no konkrētajos apstākļos nepieciešamiem un pieejamiem Latvijas Televīzijas personāla un tehnikas resursiem, kuri to deficīta gadījumā tiek aizvietoti daļēji vai pilnībā izmantojot ārpakalpojumu piedāvājumus.
2. Latvijas Radio, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2022.gadā papildus nepieciešams finansējums 117 288 euro apmērā, tai skaitā:
2.1. ar papildus satura sagatavošanu saistīto atlīdzības izdevumu segšanai 76 531 euro apmērā;
2.2. komandējuma izdevumu segšanai 25 725 euro apmērā;
2.3. ar papildus satura sagatavošanu saistīto pārējo izdevumu segšanai 15 032 euro apmērā:
Nr. | Nosaukums | Summa euro | Pamatojums |
1 | Atlīdzība t.sk. nodokļi | 76 531 | Papildus izdevumi (piemaksa par papildu darbu, autoratlīdzība) satura ražošanai saistībā ar Ukrainas karu |
2 | Komandējuma izdevumi | 25 725 | Komandējuma izdevumi |
3 | Preces un pakalpojumi | 15 032 | Pieslēguma abonēšana, aparatūras noma, specapģērbs žurnālistiem, apmācības žurnālistiem darbam kara apstākļos u.c. |
kopā: | 117 288 |
Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm Latvijas Radio rēķinās ar sekojošu ar Ukrainas notikumiem saistītu satura vienību izveidi:
Kanāls | Papildu saturs | Papildu saturs stundās (h) (24.02.2022. - 30.04.2022) | Papildu saturs vienībās (01.05.2022. - 31.12.2022) |
LR1 | Speciālizlaidumi (Krustpunktā, Brīvais mikrofons, Pēcpusdiena) | 9 | |
LR1 | Podkāsti par karu Ukrainā | 16 | |
LR2 | Papildu ziņu izlaidumi | 55,8 | |
Koncerts Ukraiņu bērniem | 1 | ||
LR3 | Raidījumi, kuru saturs tika pārplānots atbilstoši Ukrainas aktualitātei, un programmā iekļautās ārpuskārtas tiešraides | 12,8 | |
Ārpuskārtas tiešraides, koncerti saistībā ar Ukrainu | 21,6 | ||
LR4 | Speciālā informatīvi analītiskā programma, ziņas ukraiņu valodā | 6 | |
Ziņas ukraiņu valodā | 6,9 | ||
Raidījums Mēs Ukrainai | 4,5 | 23 | |
LR5 | Papildu ziņu izlaidumi | 120,7 | |
Eksperta komentārs LR5 programmā par Ukrainas karu | 18 | ||
Nelineārais un video saturs | ir | ||
ZD | Papildu saturs programmā "Labrīt", ziņu apskata speciālizlaidums, papildu ziņu raidījumi (LR1 un LR4) | 23,4 | |
Papildu sižeti ziņu raidījumam "Šodien trīspadsmitos" LR4 un "Dienas apskats" LR4 | 70 | ||
Īso ziņu intensitātes palielināšana LR2, LR3 un LR5 kanālos | 5082 | ||
Papildus analītiskie apskati/komentāri programmā "Labrīt" | 189 |
Finanšu resursu izlietojuma sadalījums provizoriski tiek plānots sekojošā ekonomisko kategoriju kodu (EKK) dalījumā:
EKK kods | EKK nosaukums | euro | Skaidrojumi |
3261 | Valsts un pašvaldību budžeta dotācija valsts un pašvaldību komersantiem | 705 745 | Valsts dotācija Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2022.gadā |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un plānots izlietot 2022.gadā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi