24-TA-234: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Likumprojekts sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 21.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.58 66.§) “Informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”” (turpmāk – Ziņojums) 5.2. apakšpunktā Izglītības un zinātnes ministrijai dotajam uzdevumam izstrādāt minētajā protokollēmumā minēto reformu ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, t.sk., grozījumus Izglītības likuma 60. panta 3.2 daļā, nosakot, ka: 1) pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja izpildās Ministru kabineta noteiktie sistēmiskai izglītības kvalitātei noteiktie kritēriji atbilstoši katrai no izglītības pakāpēm; 2) ja kritēriji neizpildās, pašvaldība pedagogu darba samaksu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi Izglītības likumā nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmas un resursu pārvaldību.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
2024.gada 1.septembris. Spēkā stāšanās termiņš nepieciešams, lai savlaicīgi sagatavotu un izdotu Ministru kabineta noteikumus atbilstoši likumprojektā dotajiem deleģējumiem, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktību pedagogu darba samaksas aprēķinos un finansējuma piešķiršanā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Uz Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punkta deleģējumu izdotajos Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” ir noteikts minimālais izglītojamo skaits vidējā izglītības pakāpē, kā arī noteikta kārtība, pie kādiem nosacījumiem valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai tiek piešķirtas izglītības iestādei, savukārt pamata pakāpē, klašu komplektus veido izglītības iestāde, sadarbībā ar dibinātāju un valsts mērķdotāciju saņemšanai pedagogu darba samaksai nav noteiktas nekādas prasības. Šāda situācija rada nevienlīdzīgu attieksmi dažādās izglītības pakāpēs, kā arī neveicina izglītības iestāžu dibinātāju aktīvu rīcību, lai veidotu optimālu klašu lielumu.
Ziņojumā norādīts, ka, apkopojot izglītības programmu akreditācijā pieejamos stundu vērošanas statistiskos rezultātus un izlases veidā atlasītus starptautiskajā vidē publicētos pētījumus pedagoģijā pēdējo 10 gadu laikā, ir secināms, ka izglītības ilgtspējai ir saistība ar izglītojamo skaitu klasē:
1. Gadījumos, kad izglītojamo skaits ir zemāks par 10 izglītojamiem klasē, pieaug uzvedības problēmu skaits, kā arī vecāko klašu izglītojamo mācību sasniegumi samazinās.
2. Gadījumos, kad klasēs izglītojamo skaits ir salīdzinoši mazāks (15-20), pedagogi mēdz lielāku uzmanību pievērst mācīšanai un savstarpējai tiešai komunikācijai ar izglītojamiem, kas var samazināt izglītojamo pašvadības prasmes, tādējādi samazinot mācīšanās prasmes mūžizglītības perspektīvā. Šī iezīme ir īpaši raksturīga gadījumos, kad izglītojamo skaits klasē ir mazāks par 8.
3. Samazinot izglītojamo skaitu klasē (mazāk par 20), izglītības procesa rezultāti pieaug gadījumos, kad izglītojamajiem ir zemi mācīšanās sasniegumi ikdienas mācību darbā un ir uzvedības problēmas.
4. Pieaugot izglītojamo vecumam (īpaši vidējā izglītībā), mazinās izglītojamo skaita klasē ietekme uz mācīšanos. Pētījumos atrodamas norādes par iespējamo maksimālo izglītojamo skaitu klasē, pie kura izglītojamo skaits sāk būtiski ietekmēt mācību procesu negatīvi – 46 izglītojamie, un šie pētījumi saistās ar valstīm, kurās ir liels iedzīvotāju skaits (piemēram, Indija, Ķīna u.c.). Rietumeiropas valstīs par maksimālo izglītojamo skaitu klasē vidējā izglītībā, pie kura runā par efektīvu mācību procesu, tiek minēti skaitļi no 28 līdz 36 izglītojamajiem.
5. Mācību rezultāti pieaug gadījumos, kad pedagogi prasmīgi izmanto pāru un grupu darba piedāvātās iespējas mācību procesa dažādošanai, diferenciācijai un individualizācijai, sociāli emocionālo prasmju attīstīšanai, pašvadīta mācību procesa īstenošanai, īpaši vidējā izglītībā. Pētījumi apliecina, ka sekmīgai grupu darba īstenošanai ir izmantojamas grupas, kurās izglītojamo skaits ir no 2 līdz 6. Gadījumos, kad izglītojamo skaits klasē ir mazāks par 12, pedagogam un izglītojamiem nav pilnvērtīgi iespējams izmantot grupu darba piedāvātās iespējas mācību procesa dažādošanai un izglītībā sasniedzamo rezultātu efektīvai sasniegšanai, t.sk. caurviju prasmju attīstīšanai.
6.Klasēs ar talantīgajiem skolēniem izglītojamo skaitam klasē ir ietekme uz sasniegto rezultātu apjomu, jo pedagogi mazāku uzmanību pievērš personības attīstības jautājumiem, sociāli emocionālo prasmju attīstībai un lielāku laiku un uzmanību pievērš konkrētā mācību priekšmeta satura apguvei. Tam ir tieša ietekme uz šo izglītojamo dzīvesprasmēm un kopumā uz sasniegumiem turpmākajā dzīves laikā. Šāda veida klasēs ir sastopama augsta intelektuālā attīstība, bet salīdzinoši zemākas sociālās prasmes un radošums, ja vien pedagogs tam nav pievērsis īpašu uzmanību.
Apkopojot izglītības programmu akreditācijā iegūtos rezultātus un starptautiskajos pētījumos publicētos secinājumus, var konstatēt, ka optimālais izglītojamo skaits klasē (šeit optimālais klases lielums / optimālais izglītojamo skaits klasē nozīmē vispiemērotākais jeb visatbilstošākais konkrētai situācijai vai apstākļiem, t.sk. vietai, kur atrodas izglītības iestāde, izglītības pakāpei) ir intervālā no 12 līdz 36 izglītojamajiem atkarībā no izglītības pakāpes, proti, sākumskolas posmā – 12 - 20 izglītojamie, pamatskolas posmā – 15 - 25 izglītojamie, vidusskolas posmā – 25 - 36 izglītojamie. Tas skaidrojams ar to, ka, jo zemāka ir izglītības pakāpe, jo mazāks ir optimālais izglītojamo skaits klasē, taču, pieaugot vecumam, attiecīgi ar katru nākamo izglītības posmu izglītojamo skaitam klasē jāpieaug, lai varētu pilnvērtīgi apgūt nepieciešamās kompetences, kā arī, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru pilnvērtīgai un padziļinātai mācību satura apguvei, t.sk. laboratorijas, dizaina un tehnoloģiju kabineti, telpas radošām aktivitātēm un projektu darbam.
Izglītības kvalitāti ietekmē dažādi kritēriji (piemēram, iekļaujoša izglītība, mācību saturs, procesu organizācija, mācību vide u.t.t), kas attiecīgi var katrs atsevišķi vai savstarpēji mijiedarbojoties ietekmēt kvalitātes rādītājus jeb rezultātu. Ievērojot iepriekš norādīto un kopumā vērtējot izglītības kvalitāti, var izdarīt secinājumu, ka viens no izglītības kvalitātes priekšnosacījumiem ir optimāls bērnu skaits klašu grupās, tomēr tas, atšķirībā no citiem kritērijiem, kas noteikti, piemēram, akreditācijas noteikumos, nav noteikti.
Ziņojumā norādīts, ka, apkopojot izglītības programmu akreditācijā pieejamos stundu vērošanas statistiskos rezultātus un izlases veidā atlasītus starptautiskajā vidē publicētos pētījumus pedagoģijā pēdējo 10 gadu laikā, ir secināms, ka izglītības ilgtspējai ir saistība ar izglītojamo skaitu klasē:
1. Gadījumos, kad izglītojamo skaits ir zemāks par 10 izglītojamiem klasē, pieaug uzvedības problēmu skaits, kā arī vecāko klašu izglītojamo mācību sasniegumi samazinās.
2. Gadījumos, kad klasēs izglītojamo skaits ir salīdzinoši mazāks (15-20), pedagogi mēdz lielāku uzmanību pievērst mācīšanai un savstarpējai tiešai komunikācijai ar izglītojamiem, kas var samazināt izglītojamo pašvadības prasmes, tādējādi samazinot mācīšanās prasmes mūžizglītības perspektīvā. Šī iezīme ir īpaši raksturīga gadījumos, kad izglītojamo skaits klasē ir mazāks par 8.
3. Samazinot izglītojamo skaitu klasē (mazāk par 20), izglītības procesa rezultāti pieaug gadījumos, kad izglītojamajiem ir zemi mācīšanās sasniegumi ikdienas mācību darbā un ir uzvedības problēmas.
4. Pieaugot izglītojamo vecumam (īpaši vidējā izglītībā), mazinās izglītojamo skaita klasē ietekme uz mācīšanos. Pētījumos atrodamas norādes par iespējamo maksimālo izglītojamo skaitu klasē, pie kura izglītojamo skaits sāk būtiski ietekmēt mācību procesu negatīvi – 46 izglītojamie, un šie pētījumi saistās ar valstīm, kurās ir liels iedzīvotāju skaits (piemēram, Indija, Ķīna u.c.). Rietumeiropas valstīs par maksimālo izglītojamo skaitu klasē vidējā izglītībā, pie kura runā par efektīvu mācību procesu, tiek minēti skaitļi no 28 līdz 36 izglītojamajiem.
5. Mācību rezultāti pieaug gadījumos, kad pedagogi prasmīgi izmanto pāru un grupu darba piedāvātās iespējas mācību procesa dažādošanai, diferenciācijai un individualizācijai, sociāli emocionālo prasmju attīstīšanai, pašvadīta mācību procesa īstenošanai, īpaši vidējā izglītībā. Pētījumi apliecina, ka sekmīgai grupu darba īstenošanai ir izmantojamas grupas, kurās izglītojamo skaits ir no 2 līdz 6. Gadījumos, kad izglītojamo skaits klasē ir mazāks par 12, pedagogam un izglītojamiem nav pilnvērtīgi iespējams izmantot grupu darba piedāvātās iespējas mācību procesa dažādošanai un izglītībā sasniedzamo rezultātu efektīvai sasniegšanai, t.sk. caurviju prasmju attīstīšanai.
6.Klasēs ar talantīgajiem skolēniem izglītojamo skaitam klasē ir ietekme uz sasniegto rezultātu apjomu, jo pedagogi mazāku uzmanību pievērš personības attīstības jautājumiem, sociāli emocionālo prasmju attīstībai un lielāku laiku un uzmanību pievērš konkrētā mācību priekšmeta satura apguvei. Tam ir tieša ietekme uz šo izglītojamo dzīvesprasmēm un kopumā uz sasniegumiem turpmākajā dzīves laikā. Šāda veida klasēs ir sastopama augsta intelektuālā attīstība, bet salīdzinoši zemākas sociālās prasmes un radošums, ja vien pedagogs tam nav pievērsis īpašu uzmanību.
Apkopojot izglītības programmu akreditācijā iegūtos rezultātus un starptautiskajos pētījumos publicētos secinājumus, var konstatēt, ka optimālais izglītojamo skaits klasē (šeit optimālais klases lielums / optimālais izglītojamo skaits klasē nozīmē vispiemērotākais jeb visatbilstošākais konkrētai situācijai vai apstākļiem, t.sk. vietai, kur atrodas izglītības iestāde, izglītības pakāpei) ir intervālā no 12 līdz 36 izglītojamajiem atkarībā no izglītības pakāpes, proti, sākumskolas posmā – 12 - 20 izglītojamie, pamatskolas posmā – 15 - 25 izglītojamie, vidusskolas posmā – 25 - 36 izglītojamie. Tas skaidrojams ar to, ka, jo zemāka ir izglītības pakāpe, jo mazāks ir optimālais izglītojamo skaits klasē, taču, pieaugot vecumam, attiecīgi ar katru nākamo izglītības posmu izglītojamo skaitam klasē jāpieaug, lai varētu pilnvērtīgi apgūt nepieciešamās kompetences, kā arī, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru pilnvērtīgai un padziļinātai mācību satura apguvei, t.sk. laboratorijas, dizaina un tehnoloģiju kabineti, telpas radošām aktivitātēm un projektu darbam.
Izglītības kvalitāti ietekmē dažādi kritēriji (piemēram, iekļaujoša izglītība, mācību saturs, procesu organizācija, mācību vide u.t.t), kas attiecīgi var katrs atsevišķi vai savstarpēji mijiedarbojoties ietekmēt kvalitātes rādītājus jeb rezultātu. Ievērojot iepriekš norādīto un kopumā vērtējot izglītības kvalitāti, var izdarīt secinājumu, ka viens no izglītības kvalitātes priekšnosacījumiem ir optimāls bērnu skaits klašu grupās, tomēr tas, atšķirībā no citiem kritērijiem, kas noteikti, piemēram, akreditācijas noteikumos, nav noteikti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šī brīža situācijas atspoguļojums norāda uz to, ka izglītības iestāžu dibinātāji, jo sevišķi pašvaldības, paļaujas uz principu, ka finansējums pedagogu darba samaksai no valsts sekos neatkarīgi no tā vai izglītības tīkls konkrētajā pašvaldībā ir sakārtots. Esošais izglītības iestāžu tīkls veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību un pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina katram pedagogam jūtamu darba samaksas pieaugumu.
Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti vidēji ļoti mazās klasēs un noturētu pedagogus šajās izglītības iestādēs, ir nepieciešams liels skaits pedagogu un attiecīgi daudz lielāks un vienlaikus sadrumstalotāks finansējums skolotāju līmenī.
Šī brīža izglītības iestāžu tīkla izmaksas ir augstas, un tās pieaug, samazinoties dzimstībai un apdzīvotās vietas urbanizācijai.
Analizējot skolu tīklu pēdējos mācību gadus var izdarīt šādus secinājumus:
1. No kopējā pašvaldību dibināto vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla redzams, ka vairums jeb 63,6% izglītojamo 2022. / 2023. mācību gadā izglītību ieguva vidusskolās, kas veido kopumā 39,5% no visām izglītības iestādēm. Kopumā Latvijā lielākā disproporcija vērojama pamatskolās, jo tās veido 47,4% no visām izglītības iestādēm, taču tajās mācās tikai 23% izglītojamo.
2. Vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādēs pa izglītības iestādes tipiem būtiski atšķiras, proti, sākumskolā vidēji ir 212 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi, pamatskolā – 187 izglītojamie, un vidusskolā un valsts ģimnāzijā – apmēram 620 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi, taču izglītības iestādes lielums būtiski atšķiras pa urbanizācijas līmeņiem. Tas, savukārt, rāda līdzīgu tendenci visos izglītības iestādes tipos – vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādē viszemākais ir lauku teritorijās (ņemot vērā visus izglītības iestāžu tipus, vidēji 230 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi) un visaugstākais - pilsētās (attiecīgi – vidēji 726 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi).
3. Izvērtējot izglītības iestāžu un izglītojamo skaitu 2022./ 2023. mācību gadā pa urbanizācijas līmeņiem, var secināt, ka lielākā disproporcija veidojas lauku teritorijās un mazapdzīvotajās teritorijās. Lauku teritorijās un mazapdzīvotajās teritorijās kopumā mācās 36,8% no kopējā izglītojamo skaita, taču tieši lauku un mazapdzīvotās teritorijās atrodas lielākais vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaits, kas ir 61,5% no kopējā izglītības iestāžu skaita. Īpaša uzmanība pievēršama pamatskolas posmam, kurā lauku un mazapdzīvotās teritorijās mācās 10,8% no kopējā izglītojamo skaita, bet izglītība tiek īstenota 34,5% izglītības iestāžu.
4. Izglītības likuma 14.panta 8.1pants noteic deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kā arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes pārskata par izglītības kvalitāti attiecīgajā pašvaldībā struktūru un iesniegšanas kārtību. Tiesību norma stājusies spēkā 2021.gada 4.aprīlī, bet uz tās pamata nav izdoti Ministru kabineta noteikumi, jo prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai jau ir noteiktas vairākos citos normatīvajos aktos, kas izdoti uz citiem Ministru kabinetam likumā dotajiem deleģējumiem.
Papildus, izvērtējot viena izglītojamā mācību gada izmaksas atkarībā no urbanizācijas līmeņa, var secināt, ka 39 lauku teritoriju izglītības iestādēs viena izglītojamā izmaksas (t.sk. valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai, pašvaldības izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi) ir visaugstākās – līdz pat 3 500 euro mācību gadā. Salīdzinājumam – viena izglītojamā mācību izmaksas pilsētu skolās lielākoties variē no 1 500 – 2 000 euro mācību gadā.
Tāpat, analizējot mācību telpu kapacitāti (m2) uz vienu izglītojamo atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, 2022./ 2023. mācību gada dati liecina (VIIS dati), ka vērojama atšķirīga izglītības infrastruktūras izmantošanas efektivitāte atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas. Piemēram, mazpilsētās lielākajā daļā izglītības iestāžu uz vienu izglītojamo ir vidēji no 3-7 m2.
Negatīvi vērtējams tas, ka pilsētās ir salīdzinoši liels izglītības iestāžu skaits, kurās uz vienu izglītojamo ir līdz 3 m2 platība. Šajos gadījumos ir nepieciešams veikt investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai. Savukārt, lauku teritorijā ir izglītības iestādes, kur uz vienu izglītojamo ir vairāk kā 13 m2 telpas platības. Šajos gadījumos pašvaldībai būtu meklējami risinājumi efektīvākai infrastruktūras apsaimniekošanai.
Kopsavelkot, var izvirzīt šādas būtiskākās problēmas, kas rodas, ja netiek nodrošināts optimāls izglītojamo skaits klašu grupās:
Nepietiekams izglītojamo sniegums centralizētajos eksāmenos;
Mācību telpu nepietiekama noslodze;
Augstas izglītības iestāžu izmaksas;
Zems izglītojamo īpatsvars uz izglītības iestādēm;
Liels pedagogu īpatsvars, ar nepilnu slodzi.
Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti vidēji ļoti mazās klasēs un noturētu pedagogus šajās izglītības iestādēs, ir nepieciešams liels skaits pedagogu un attiecīgi daudz lielāks un vienlaikus sadrumstalotāks finansējums skolotāju līmenī.
Šī brīža izglītības iestāžu tīkla izmaksas ir augstas, un tās pieaug, samazinoties dzimstībai un apdzīvotās vietas urbanizācijai.
Analizējot skolu tīklu pēdējos mācību gadus var izdarīt šādus secinājumus:
1. No kopējā pašvaldību dibināto vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla redzams, ka vairums jeb 63,6% izglītojamo 2022. / 2023. mācību gadā izglītību ieguva vidusskolās, kas veido kopumā 39,5% no visām izglītības iestādēm. Kopumā Latvijā lielākā disproporcija vērojama pamatskolās, jo tās veido 47,4% no visām izglītības iestādēm, taču tajās mācās tikai 23% izglītojamo.
2. Vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādēs pa izglītības iestādes tipiem būtiski atšķiras, proti, sākumskolā vidēji ir 212 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi, pamatskolā – 187 izglītojamie, un vidusskolā un valsts ģimnāzijā – apmēram 620 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi, taču izglītības iestādes lielums būtiski atšķiras pa urbanizācijas līmeņiem. Tas, savukārt, rāda līdzīgu tendenci visos izglītības iestādes tipos – vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādē viszemākais ir lauku teritorijās (ņemot vērā visus izglītības iestāžu tipus, vidēji 230 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi) un visaugstākais - pilsētās (attiecīgi – vidēji 726 izglītojamie uz vienu izglītības iestādi).
3. Izvērtējot izglītības iestāžu un izglītojamo skaitu 2022./ 2023. mācību gadā pa urbanizācijas līmeņiem, var secināt, ka lielākā disproporcija veidojas lauku teritorijās un mazapdzīvotajās teritorijās. Lauku teritorijās un mazapdzīvotajās teritorijās kopumā mācās 36,8% no kopējā izglītojamo skaita, taču tieši lauku un mazapdzīvotās teritorijās atrodas lielākais vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaits, kas ir 61,5% no kopējā izglītības iestāžu skaita. Īpaša uzmanība pievēršama pamatskolas posmam, kurā lauku un mazapdzīvotās teritorijās mācās 10,8% no kopējā izglītojamo skaita, bet izglītība tiek īstenota 34,5% izglītības iestāžu.
4. Izglītības likuma 14.panta 8.1pants noteic deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai, kā arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes pārskata par izglītības kvalitāti attiecīgajā pašvaldībā struktūru un iesniegšanas kārtību. Tiesību norma stājusies spēkā 2021.gada 4.aprīlī, bet uz tās pamata nav izdoti Ministru kabineta noteikumi, jo prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai jau ir noteiktas vairākos citos normatīvajos aktos, kas izdoti uz citiem Ministru kabinetam likumā dotajiem deleģējumiem.
Papildus, izvērtējot viena izglītojamā mācību gada izmaksas atkarībā no urbanizācijas līmeņa, var secināt, ka 39 lauku teritoriju izglītības iestādēs viena izglītojamā izmaksas (t.sk. valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai, pašvaldības izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi) ir visaugstākās – līdz pat 3 500 euro mācību gadā. Salīdzinājumam – viena izglītojamā mācību izmaksas pilsētu skolās lielākoties variē no 1 500 – 2 000 euro mācību gadā.
Tāpat, analizējot mācību telpu kapacitāti (m2) uz vienu izglītojamo atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, 2022./ 2023. mācību gada dati liecina (VIIS dati), ka vērojama atšķirīga izglītības infrastruktūras izmantošanas efektivitāte atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas. Piemēram, mazpilsētās lielākajā daļā izglītības iestāžu uz vienu izglītojamo ir vidēji no 3-7 m2.
Negatīvi vērtējams tas, ka pilsētās ir salīdzinoši liels izglītības iestāžu skaits, kurās uz vienu izglītojamo ir līdz 3 m2 platība. Šajos gadījumos ir nepieciešams veikt investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai. Savukārt, lauku teritorijā ir izglītības iestādes, kur uz vienu izglītojamo ir vairāk kā 13 m2 telpas platības. Šajos gadījumos pašvaldībai būtu meklējami risinājumi efektīvākai infrastruktūras apsaimniekošanai.
Kopsavelkot, var izvirzīt šādas būtiskākās problēmas, kas rodas, ja netiek nodrošināts optimāls izglītojamo skaits klašu grupās:
Nepietiekams izglītojamo sniegums centralizētajos eksāmenos;
Mācību telpu nepietiekama noslodze;
Augstas izglītības iestāžu izmaksas;
Zems izglītojamo īpatsvars uz izglītības iestādēm;
Liels pedagogu īpatsvars, ar nepilnu slodzi.
Risinājuma apraksts
Piedāvātais risinājums paredz:
1. Izslēgt Izglītības likuma 14.panta 8.1 punktu, ņemot vērā to, ka kopumā prasības attiecībā uz izglītības sistēmu jau ir noteiktas citos normatīvajos aktos, piemēram, Ministru kabineta 2023.gada 23.maija noteikumos Nr.253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumos Nr.618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”.
2. Grozīt Izglītības likuma 14.panta 41. un 42. punktu izsakot tos jaunā redakcijā. Grozījumi noteic Ministru kabinetam deleģējumu noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu kā priekšnosacījumu izglītības kvalitātei pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu 1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12. klašu grupā, kā arī kritērijus, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms, tai skaitā kritērijus attiecībā uz izglītības pieejamības nodrošināšanu. Grozījumi dos iespēju Ministru kabinetam, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, izglītības iestāžu dibinātājiem, ņemot vērā Ziņojumā norādīto, kā arī faktisko situāciju ar izglītības iestāžu ekosistēmu, izstrādāt Ministru kabineta noteikumus un noteikt:
2.1. minimālo izglītojamo skaitu klašu grupās;
2.2. kritērijus, atbilstoši kuriem, minimālais izglītojamo skaits nav attiecināms, tai skaitā kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai.
Tāpat grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu pamatizglītības pakāpē īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā un kritērijiem, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms;
3. Grozījumi Izglītības likumā paredz to, ka Izglītības likuma 60.panta trešo daļu un 59. panta otro daļu par to pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās, nepiemēro 1.-3., 4.-6., 7.-9. vai 10.-12. klašu grupā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klašu grupā neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam kā priekšnosacījumam izglītības kvalitātes nodrošināšanai un kritērijiem, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksa attiecīgajā klašu grupā tiek nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta.
4. Grozījumi likumā paredz to, ka gadījumā, ja izglītojamo skaits neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitam, pašvaldībai jānodrošina pedagogu darba samaksu tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā tādā pat apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt valsts, pamatizglītības pakāpē, piedalās šo pedagogu darba samaksas finansēšanā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju attiecīgajā klašu grupā.
5. Grozījumi Izglītības likumā noteic pārejas periodu, dodot izglītības iestāžu dibinātājiem laiku sakārtot izglītības iestāžu ekosistēmu atbilstoši noteiktajām prasībām, proti, gadījumā, ja izglītības iestāde uz 2024.gada 1.septembri neatbildīs Ministru kabineta noteiktajām minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā, tad attiecībā uz konkrēto izglītības iestādi Izglītības likuma 60.panta 3.2 daļas regulējums netiks piemērots.
Izglītības iestādes dibinātājs, autonomi pieņemot lēmumu attiecībā uz savu izglītības iestādi, varēs paļauties uz rīcībpolitikas līmenī noteiktajiem kvantitatīvi noteiktajiem kritērijiem, proti, izpildot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu personālam.
Nodrošinot optimālo skolēnu skaitu klasē, izglītības iestāde var mērķtiecīgi plānot savus resursus, kas pozitīvi ietekmēs izglītības kvalitāti un katra izglītojamā mācīšanās pieredzi šajā iestādē.
1. Izslēgt Izglītības likuma 14.panta 8.1 punktu, ņemot vērā to, ka kopumā prasības attiecībā uz izglītības sistēmu jau ir noteiktas citos normatīvajos aktos, piemēram, Ministru kabineta 2023.gada 23.maija noteikumos Nr.253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumos Nr.618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”.
2. Grozīt Izglītības likuma 14.panta 41. un 42. punktu izsakot tos jaunā redakcijā. Grozījumi noteic Ministru kabinetam deleģējumu noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu kā priekšnosacījumu izglītības kvalitātei pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu 1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12. klašu grupā, kā arī kritērijus, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms, tai skaitā kritērijus attiecībā uz izglītības pieejamības nodrošināšanu. Grozījumi dos iespēju Ministru kabinetam, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, izglītības iestāžu dibinātājiem, ņemot vērā Ziņojumā norādīto, kā arī faktisko situāciju ar izglītības iestāžu ekosistēmu, izstrādāt Ministru kabineta noteikumus un noteikt:
2.1. minimālo izglītojamo skaitu klašu grupās;
2.2. kritērijus, atbilstoši kuriem, minimālais izglītojamo skaits nav attiecināms, tai skaitā kritērijus izglītības pieejamības nodrošināšanai.
Tāpat grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmu pamatizglītības pakāpē īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā un kritērijiem, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms;
3. Grozījumi Izglītības likumā paredz to, ka Izglītības likuma 60.panta trešo daļu un 59. panta otro daļu par to pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās, nepiemēro 1.-3., 4.-6., 7.-9. vai 10.-12. klašu grupā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klašu grupā neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam kā priekšnosacījumam izglītības kvalitātes nodrošināšanai un kritērijiem, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksa attiecīgajā klašu grupā tiek nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta.
4. Grozījumi likumā paredz to, ka gadījumā, ja izglītojamo skaits neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitam, pašvaldībai jānodrošina pedagogu darba samaksu tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā tādā pat apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt valsts, pamatizglītības pakāpē, piedalās šo pedagogu darba samaksas finansēšanā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju attiecīgajā klašu grupā.
5. Grozījumi Izglītības likumā noteic pārejas periodu, dodot izglītības iestāžu dibinātājiem laiku sakārtot izglītības iestāžu ekosistēmu atbilstoši noteiktajām prasībām, proti, gadījumā, ja izglītības iestāde uz 2024.gada 1.septembri neatbildīs Ministru kabineta noteiktajām minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā, tad attiecībā uz konkrēto izglītības iestādi Izglītības likuma 60.panta 3.2 daļas regulējums netiks piemērots.
Izglītības iestādes dibinātājs, autonomi pieņemot lēmumu attiecībā uz savu izglītības iestādi, varēs paļauties uz rīcībpolitikas līmenī noteiktajiem kvantitatīvi noteiktajiem kritērijiem, proti, izpildot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu personālam.
Nodrošinot optimālo skolēnu skaitu klasē, izglītības iestāde var mērķtiecīgi plānot savus resursus, kas pozitīvi ietekmēs izglītības kvalitāti un katra izglītojamā mācīšanās pieredzi šajā iestādē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- Izglītības iestāžu personāls
Ietekmes apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai apjomā, kas nodrošina ikvienam izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iegūt izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Projekts ir viens no risinājumiem pilnvērtīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai katram Latvijas izglītojamam un ir saistīts ar izglītības ekosistēmas sakārtošanu.
Juridiskās personas
- Izglītības iestāžu dibinātāji
Ietekmes apraksts
Projektā ietvertais risinājums var ietekmēt izglītības iestāžu dibinātāju piekļuvi valsts budžeta finansējumam pedagfogu darba samaksas nodrošināšanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 41. un 42.punktā doto deleģējumu.
Pamatojums un apraksts
Pēc grozījumiem Izglītības likumā būs nepieciešams, atbilstoši jaunajam deleģējumam, izstrādāt jaunus Ministru kabinet noteikumus.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/112ac6a2-48f1-4261-bbc5-e01d8bf68ac4/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks aizpildīta pēc publiskās apspriešanas termiņa beigām.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Izglītības iestāžu dibinātāji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumu Izglītības likumā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmas un resursu pārvaldību, kas tiešā mērā ietekmē bērnu intereses. Projekta mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai apjomā, kas nodrošina ikvienam izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iegūt izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Projekts ir viens no risinājumiem pilnvērtīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai katram Latvijas izglītojamam un ir saistīts ar izglītības ekosistēmas sakārtošanu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi