Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta 1.pants un 3.pants (Muitas likuma 3.pants un 6.panta 14. un 15.punkts).

(1) Atbilstoši Padomes 2009. gada 16. novembra regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk — regula Nr. 1186/2009) 61. pantam ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved pirmās nepieciešamības preces, kuras ieved valsts organizācijas vai citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, un kuras paredzēts par velti izplatīt trūkumcietējiem; visdažādākās preces, ko kāda persona vai organizācija, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas, par brīvu un bez jebkāda komerciāla nodoma sūta valsts organizācijām vai citām labdarības vai filantropiskām organizācijām, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, lai tās izmantotu līdzekļu vākšanai īpaši organizētos labdarības pasākumos trūkumcietēju vajadzībām; kā arī aprīkojumu un kancelejas piederumus, ko kāda persona vai organizācija, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas, par brīvu un bez jebkāda komerciāla nodoma sūta labdarības vai filantropiskām organizācijām, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, lai tās to izmantotu vienīgi savas darbības vajadzībām vai labdarības un filantropijas mērķu īstenošanai.
Lai varētu piemērot regulas Nr.1186/2009 61.pantā paredzēto atbrīvojumu, šobrīd to, ko saprot ar valsts organizāciju vai citu labdarības vai filantropisku organizāciju, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes definē Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 681 “Kārtība, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa” (turpmāk – MK noteikumi Nr.681). Atbilstoši MK noteikumu Nr.681 2.punktam, tās ir sabiedriskā labuma organizācijas un iestādes.
Sabiedriskā labuma organizācijas definētas Sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) likuma 3.pantā - sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk — reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura (izņemot šā likuma 11. panta septītajā daļā minēto gadījumu) un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus.
Regula Nr.1186/2009 nosaka, ka atbrīvojums attiecināms uz labdarības vai filantropiskām organizācijām, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes. Atbilstoši Muitas likuma 3.panta astotajai daļai regulas Nr. 1186/2009 izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests, kurš attiecīgi pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Pieņemot lēmumu Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā, vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, un biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija veic sabiedriskā labuma darbību, kā arī, vai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai nav nodokļu parādu.
Savukārt, iestāde ir definēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā un tā ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls.

Lai mazinātu normatīvismu un administratīvo slogu, ar likumprojekta 3.pantu plānots izslēgt Muitas likuma 6.panta 15.punktu, kurā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces atbrīvo no ievedmuitas nodokļa un spēku zaudēs MK noteikumi Nr.681. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums 9. panta piektā daļa nosaka, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa.
Līdz ar to, lai varētu piemērot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem Regulas Nr.1186/2009 61. pantā minētajām  precēm, nepieciešams Muitas likumā noteikt, ko saprot ar Regulas Nr.1186/2009 61. pantā minētajām valsts organizācijām vai citām labdarības vai filantropiskām organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

(2) Muitas likuma 6.panta 15.punkts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt  kārtību, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces atbrīvo no ievedmuitas nodokļa. Minēto kārtību reglamentē MK noteikumi Nr.681, kuri ir pieņemti 2016.gadā un kopš tā laika tajos nav veikti grozījumi. Mainoties Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam muitas jomā, kā arī mazinot papīra vidi, attīstot elektroniskās sistēmas un pilnveidojot praksi secināts, ka šobrīd MK noteikumos Nr.681 paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa iespējams piemērot arī bez īpaša nacionālā normatīvā regulējuma, ja vien Muitas likumā tiek nodefinēts, ko saprot ar Regulas Nr.1186/2009 61. pantā minētajām  valsts organizācijām vai citām labdarības vai filantropiskām organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes. Līdz ar to ar likumprojekta 1.pantu Muitas likuma 3.pants tiek papildināts ar jaunu devīto daļu nosakot, ka regulas Nr.1186/2009 61.panta izpratnē valsts organizācijas vai citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes ir iestādes un sabiedriskā labuma organizācijas (šobrīd minētais izriet no MK noteikumu Nr.681 2.punkta).
Regula Nr.1186/2009 nosaka gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem. Kopumā Valsts ieņēmumu dienests regulu Nr.1186/2009 piemēro tieši, bez nacionālā normatīvā regulējuma. Izņēmums ir tikai regulas Nr.1186/2009 61.pantā paredzētais atbrīvojums, kur savulaik, tiesiskās skaidrības nolūkā nacionālajā regulējuma bija jāparedz, ko saprot ar jau pieminētajām valsts organizācijām vai citām labdarības vai filantropiskām organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.
Kā jau minēts, regulā Nr.1186/2009 ir paredzēta virkne arī cita veida atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, taču tos Valsts ieņēmumu dienests piemēro tieši, nevis pastarpināti caur nacionālo regulējumu - MK noteikumiem. Piemēram, materiāli, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru; zinātniski instrumenti un aparāti; pētniecībai paredzētas bioloģiskas vai ķīmiskas vielas un laboratorijas dzīvnieki; instrumenti un aparāti, kas paredzēti medicīnas pētījumiem, medicīnas diagnostikai vai ārstēšanai; priekšmeti, kas īpaši paredzēti neredzīgo izglītībai, zinātnes vai kultūras attīstībai; izstrādājumi, kas īpaši paredzēti tādu personu izglītībai, darbam vai sociālā stāvokļa uzlabošanai, kurām ir fiziski vai garīgi traucējumi utt.

MK noteikumu Nr.681 2.punktā noteikts, ka no ievedmuitas nodokļa atbrīvo sabiedriskā labuma organizāciju un iestāžu ievestās preces, ja iestādei un organizācijai nav nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.  Valsts ieņēmumu dienests  saskaņā ar SLO likuma 7. panta ceturto daļu piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ja nav nodokļu parādu. Ja organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņā ar likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu tas var būt pamats sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanai. Tādējādi nosacījums par nodokļu parāda neesamību preču sūtījuma ievešanas brīdī var nebūt kritērijs, kuru ņem vērā, piešķirot atļauju ievest minētās preces ar atbrīvojumu no ievedmuitas, jo šāds kritērijs jau tiek vērtēts, piešķirot sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
Vēl viens no MK noteikumos Nr.681 noteiktajiem kritērijiem atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa piešķiršanai ir, ka iestādes un organizācijas pēdējā gada laikā ievestās preces, kam ir bijis piemērots atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, ir izmantotas atbilstoši to ievešanas mērķim. Šī norma rada būtisku administratīvo slogu, uzliekot pienākumu muitas amatpersonām veikt katra sūtījuma pārbaudi. Vienlaikus personai, atbilstoši MK noteikumu Nr.681 6.punktam ir jāiesniedz pārskati, kas arī ir papildu slogs gan personai, gan Valsts ieņēmumu dienestam. SLO likuma 13. pants noteic, ka sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iepriekšējā gada darbības pārskatu, ko izskata komisija. Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos Nr.407 “Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu” noteiktajam, gada pārskatā norāda ziedojumu lielumu, vērtībā vai daudzuma mērvienībā (ja vērtība ir niecīga vai bez vērtības), ziedojumu saņēmēju skaitu sadalījumā pa sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām (ģimenes ar trīs bērniem, nepilnās ģimenes, bezdarbnieki, bezpajumtnieki, pensionāri, jaunieši 15-25 gadi, bērni, invalīdi, personas, kam kaitējums no stihiskām nelaimēm, personas ar atkarībām, vardarbībā cietušas personas, u.c.).  Ja komisijai rodas pamatotas šaubas, ka ievestās preces nav izlietotas atbilstoši mērķim, Valsts ieņēmumu dienests veic pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem. Ja pārbaudē tiek konstatēti pārkāpumi, kas norādīti SLO likuma 14. panta pirmajā daļā, Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. Tādējādi jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienests SLO likuma ietvaros uzrauga ievestās preces. Turklāt, līdz šim pārbaudot MK noteikumu Nr.681 ietvaros iesniegtos pārskatus, neatbilstības nav konstatētas. Ņemot vērā, ka līdz šim nav saņemta riska informācija attiecībā uz neatbilstošu rīcību ar labdarībai vai filantropiskai darbībai ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa ievestajām precēm, pēdējo gadu laikā veiktas 5 pārbaudes pie atļaujas saņēmējiem un nav konstatētas neatbilstības. Šobrīd personai Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz viena un tā pati informācija divas reizes, proti, iesniedzot izlietojuma pārskatu par atļaujas ietvaros ievesto preci, un gada pārskatu.

Turpmāk pārbaudes tiks veiktas pēcmuitošanā, pamatojoties uz riska analīzi un nejaušu atlasi, kā tas tiek darīts visām brīvā apgrozībā izlaistām precēm.
MK noteikumu Nr.681 4.punkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atļauju ievest preces labdarībai vai filantropiskai darbībai, piemērojot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, vai lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju ievest preces labdarībai vai filantropiskai darbībai, piemērojot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa. Administratīvā procesa likuma  69. pants paredz izdot citādu (nevis rakstveidā) administratīvo aktu. Muitas deklarācijas iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā var uzskatīt kā pieteikumu atļaujas ievest preces ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saņemšanai. Savukārt preču  izlaišanu pieteiktajā muitas procedūrā var uzskatīt par atļauju preces ievest ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa. Šādā veidā muitas procedūra tiek pieteikta atbrīvojumam no ievedmuitas nodokļa visos gadījumos, kas paredzēti regulā Nr. 1186/2009 (piemēram, preces izmēģinājumiem, invalīdiem paredzētās prece u.c.).  Regulas Nr.952/2013 15. panta 2. punkts noteic, ka persona, kas iesniedz muitas deklarāciju, ir atbildīga par sniegtās informācijas un dokumentu pareizību un pilnīgumu, kā arī  attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.
Turpmāk deklarācijas Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk - EMDAS) izlases kārtā tiks novirzītas uz selektivitātes ceļu “Dzeltenais” ar noteiktiem kritērijiem. Kontroles laikā tiks pārbaudīta preču atbilstība Regulas Nr. 1186/2009 nosacījumu prasībām.
Piemērojot MK noteikumus Nr.681, 2023.gadā noformētas 32 muitas deklarācijas deviņām dažādām juridiskām personām (biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām), no tām 12  -  biedrībai “Ziedot.lv”.
2024.gadā  noformētas 26 muitas deklarācijas desmit dažādām juridiskām personām, no  tām 8  -  biedrībai “Ziedot.lv”.
Pārsvarā sūtījumus saņem jau zināmas, pārbaudītas biedrības, tādējādi 100% pārbaude deklarācijas iesniegšanas brīdī nav nepieciešama. Ja kontroles rezultātā muitas amatpersona konstatē neatbilstības, preces pieteiktajā muitas procedūrā netiek izlaistas, tas nozīmē, ka atļaujas pieteikums tiek noraidīts.
Preču ievešanas labdarībai vai filantropiskai darbībai ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa uzraudzībā tiek ieguldīti ievērojami resursi atļauju izsniegšanā, uzraudzībā, gala lietotāju pārbaudē, bet iegūtais rezultāts nav samērīgs ar administratīvo slogu un ieguldītajiem resursiem. Pilnveidojot praksi un atsakoties no nacionālā normatīvā regulējuma (piemērojot regulu Nr.1186/2009 tieši), personai tiks samazināts administratīvais slogs, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā tikai muitas deklarāciju atļaujas saņemšanai un muitas procedūras piemērošanai.
Lai informētu personas par kārtību, kādā turpmāk no ievedmuitas nodokļa atbrīvos preces, kas minētas Regulas Nr. 1186/2009 61. pantā, Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē tiks ievietota informācija par izmaiņām Muitas likumā un Regulas Nr.1186/2009  61.-65.panta piemērošanas kārtība. Līdzīgi, kā jau Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē sadaļā “Muitas maksājumi” atrodamais Informatīvais materiāls, lai nodrošinātu vienveidīgu nodokļu atvieglojumu piemērošanu precēm, kuras ieved pārbaudei, analīzēm vai izmēģinājumiem atbilstoši regulā Nr. 1186/2009 noteiktajām prasībām.

(3) Muitas likuma 6.panta 14.punkts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā piesaka preču reeksportu un iesniedz reeksporta paziņojumu, un paziņojumā norādāmās ziņas. Minētā kārtība iekļauta Ministru kabineta 2016. gada 1. novembra noteikumos Nr. 705 “Kārtība, kādā piesaka preču reeksportu un iesniedz reeksporta paziņojumu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.705). Mainoties Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam muitas jomā, kā arī mazinot papīra vidi un attīstot elektroniskās sistēmassecināts, ka šobrīd MK noteikumu Nr.705 saturs ir pretrunā ar Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētas regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk – regula Nr.2015/2446) B pielikumu datu kopai A3.
Ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto (tieši piemērojamo) regulējumu un atbilstoši regulējumam ieviestos EMDAS jauninājumus, MK noteikumu Nr. 705  regulējums vairs nav aktuāls, līdz ar ko nav pamata saglabāt tāda ārējā normatīvā akta spēkā esību.
Attiecībā uz MK noteikumu Nr. 705  1., 2., 3., 5., 6. un 7. punktā ietverto regulējumu ir tieši piemērojami Eiropas Savienības tiesību akti muitas jomā, savukārt attiecībā uz 4. punktā ietverto regulējumu - piemērojama Muitas likuma 13. panta pirmā daļa.
Minētā deleģējuma izslēgšana no Muitas likuma faktiski būtu uzskatāms par “tehnisku grozījumu”, ar to nekādi pienākumi nedz privātpersonām, nedz iestādei netiek noteikti, tas neskar personu tiesības, nerada papildu finansiālo slogu un tam nav ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetu.
 

Likumprojekta 1.pants un 3.pants (Muitas likuma 3.pants un 6.panta 14. un 15.punkts).

(1) Lai varētu piemērot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem Regulas Nr.1186/2009 61. pantā minētajām  precēm, Muitas likumā nepieciešams noteikt, ko saprot ar Regulas Nr.1186/2009 61. pantā minētajām valsts organizācijām vai citām labdarības vai filantropiskām organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, proti, ka regulas Nr.1186/2009 61.panta izpratnē valsts organizācijas vai citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes ir iestādes un sabiedriskā labuma organizācijas (identiski, kā tas šobrīd noteikts MK noteikumos Nr.681).

(2) Vienlaikus mazinot normatīvismu un administratīvo slogu, ar nepieciešams izslēgt Muitas likuma 6.panta 15.punktu, kurā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces atbrīvo no ievedmuitas nodokļa. Līdz ar to spēku zaudēs MK noteikumi Nr.681. 

(3) Lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, nepieciešams izslēgt Muitas likuma 6.panta 14.punktu, kurā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā piesaka preču reeksportu un iesniedz reeksporta paziņojumu, un paziņojumā norādāmās ziņas.
Līdz ar to spēku zaudēs MK noteikumi Nr.705.
 

Likumprojekta 2.pants un 18.pants (Muitas likuma 5.pants).

Muitas likuma 5.panta ceturtā daļa (stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, vienlaikus ar Nodokļu un muitas policijas likumu) nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests risku pārvaldības un muitas kontroles pasākumu īstenošanu saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai veic Nodokļu un muitas policijas pārziņā esošajā IRIS. Atbilstoši minētā panta piektajai daļai Valsts ieņēmumu dienests un Nodokļu un muitas policija slēdz starpresoru vienošanos par Integrētās riska informācijas sistēmas lietošanas kārtību.

Nodokļu un muitas policijas likuma (spēkā stāsies 2026.gada 1.janvārī) 3. pantā noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas funkcijas ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Lai minēto funkciju efektīvi īstenotu, Nodokļu un muitas policija saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 4. punktu veic analīzi, iegūstot, saņemot, reģistrējot, apstrādājot, apkopojot, uzglabājot informāciju, tai skaitā nepastarpināti iegūstot un analizējot visu nodokļu un muitas administrācijas rīcībā esošo informāciju, arī to, kas iegūta no citas valsts nodokļu administrācijas vai kas iegūta, veicot starptautisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Tādējādi Nodokļu un muitas policija sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu (kā nodokļu un muitas administrāciju), saņemot tā rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama tās funkciju izpildei, kā arī sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam tā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.
Nodokļu un muitas policijas likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka Nodokļu un muitas policija ir valsts informācijas sistēmas –IRIS – pārzinis. Šīs informācijas sistēmas mērķis ir: 1) nodrošināt informācijas uzkrāšanu un apmaiņu par konstatētiem un iespējamiem likumpārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un organizētās noziedzības apkarošanai; 2) tehniski atbalstīt profilakses un kontroles pasākumu īstenošanu saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai, nodokļu un muitas noziegumu atklāšanu un novēršanu, kā arī Eiropas Savienības muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību un muitas kontroli. Valsts ieņēmumu dienesta reformas gaitā tika panākta vienošanās par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests lietos IRIS.


Ministru kabinets 2025.gada 13.oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja NMPL likumprojektu (1117/Lp14), kas kā sastāvdaļa iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. 
NMPL likumprojekta anotācijā norādīts, ka, lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes darbības nepārtrauktību arī pēc 2026. gada 1. janvāra tai noteikto pamatfunkciju un uzdevumu īstenošanā, nodrošinātu priekšnoteikumus Valsts ieņēmumu dienesta (muitas iestādes) neatkarīgai darbībai un izslēgtu muitas iestādes uzdevumu neizpildes riskus, ja muitas iestādei nav piekļuves vai arī laikus netiek veikti pielāgojumi šajā sistēmā, kas saistīti ar Eiropas Savienības normatīvo aktu grozījumu ieviešanu, Valsts ieņēmumu dienestā pieņemts konceptuāls lēmums nodalīt IRIS muitas iestādes riska profilēšanas funkcionalitāti (moduli) kā atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu, nodalīšanu veicot līdz 2026. gada 31. decembrim.
Vienlaikus jānodrošina jaunās sistēmas savietojamība ar Nodokļu un muitas policijas
pārraudzībā esošo IRIS, nepieļaujot Nodokļu un muitas policijas rīcībā esošās informācijas apjoma samazināšanos un saglabājot riska profilēšanas funkcionalitātes pieejamību Nodokļu un muitas policijas vajadzībām.

Līdz ar to NMPL likumprojekts paredz izteikt Nodokļu un muitas policijas likuma 15. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, pārejas noteikumu 7. punktā nosakot, ka minētais grozījums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Līdz minētajam datumam tiks veikta IRIS funkcionalitātes pārdale, nodalot IRIS muitas iestādes moduli kā atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu.
Vienlaikus Nodokļu un muitas policija nodrošinās piekļuvi Valsts ieņēmumu dienestam IRIS tam deleģēto funkciju un uzdevumu izpildei saskaņā ar Muitas likuma prasībām līdz IRIS muitas iestādes riska profilēšanas funkcionalitātes (moduļa) nodalīšanai par atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt Muitas likuma 5.pantu.
 

Likumprojekta 3.pants (Muitas likuma 12.pants).

Nepieciešams precizēt Muitas likuma 5.pantu nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests regulas Nr. 952/2013 46. pantā noteikto risku pārvaldības un muitas kontroles pasākumu īstenošanu saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai veic Muitas risku informācijas sistēmā un izslēdzot Muitas likuma 5.panta piekto daļu, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam un Nodokļu un muitas policijai slēgt starpresoru vienošanos par IRIS lietošanas kārtību. Vienlaikus Muitas likuma Pārejas noteikumos nepieciešams noteikt, ka minētā norma stāsies spēkā 2026.gada 31.decembrī un Valsts ieņēmumu dienests līdz 2026. gada 31. decembrim nodrošinās Muitas risku vadības sistēmas izstrādi.
 

Likumprojekta 4.pants (Muitas likuma 12.pants).

Muitas likuma 12.panta pirmā daļa paredz tiesības izsniegt nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kā arī citām likumos noteiktām institūcijām.
Ministru kabineta 2016. gada 22. novembra noteikumu Nr. 736 “Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.736) 12. punkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc iestādes pieprasījuma veic izsniegto sertifikātu pārbaudi. Lai nodrošinot deleģētā uzdevuma izpildi un sniedzot izsmeļošas konsultācijas eksportētājiem Valsts ieņēmumu dienestam tiktu mazināts administratīvais slogs, institūcijai, kura uzsāk nepreferenciālas izcelsmes sertifikātu izsniegšanu, būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par to, ka attiecīgā institūcija ir uzsākusi minēto sertifikātu izsniegšanu.  

Skatot ar Muitas likuma 12.pantu nesaistītus grozījumus Muitas likumā, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā 2024.gada 3.oktobrī tika saņemts deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums paredzēt tiesības izsniegt nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātus arī biedrībai “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”, tomēr šāds priekšlikums Saeimā neguva atbalstu.
 

Likumprojekta 4.pants (Muitas likuma 12.pants).

Lai mazinātu administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī nekavētu izsniegtā nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikāta pārbaudes procesu, nepieciešams paredzēt Muitas likumā, ka institūcijas 30 dienu laikā pēc izcelsmes sertifikāta izsniegšanas uzsākšanas par minēto informē Valsts ieņēmumu dienestu. Minētais neattiecas uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Likumprojekta 5.pants (Muitas likuma 13.pants).

Muitas likuma 13.panta pirmā daļa paredz, ka dokumentus un informāciju, kas nav jāiesniedz Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS).

Tā kā informācijas apmaiņa saistībā ar muitas deklarācijām notiek EMDAS atbilstoši tās funkcionalitātei un EMDAS šobrīd  nav izcelta kā atsevišķa sistēma, ir nepieciešams Muitas likumā paredzēt arī šās sistēmas izmantošanu.
EMDAS un Valsts  ieņēmumu dienesta EDS ir atsevišķas sistēmas un to darbību nosaka atšķirīgi normatīvie akti (Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumi Nr.599 “Noteikumi par atsevišķām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām muitas jomā” un Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 7 “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi”).

Vienlaikus nepieciešams izdarīt grozījumus arī Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā daļā, precizējot, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, lēmumu par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu, lēmumu par atteikumu grozīt muitas deklarāciju un lēmumu par atteikumu atzīt par nederīgu muitas deklarāciju, ja minētie lēmumi neskar muitas maksājumus, izdod EMDAS (nevis Valsts ieņēmumu dienesta EDS, kā tas noteikts šobrīd), apstiprinot vai noraidot attiecīgo pieteikumu.
Tāpat nepieciešami grozījumi Muitas likuma 13.¹ panta ceturtajā daļā, papildinot to ar atsauci uz EMDAS.
 

Likumprojekta 5.pants (Muitas likuma 13.pants).
Tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams norādīt, ka dokumentus un informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta EDS, ja vien tie nav iesniedzami Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās vai EMDAS.

Vienlaikus nepieciešams izdarīt grozījumus arī Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā daļā un ceturtajā daļā, papildinot minētās daļas ar atsauci uz EMDAS.

Likumprojekta 6.pants (Muitas likuma 13.¹ pants).

Ar 2023. gada 13. jūniju, kad produkcijā tika ieviesta EMDAS Automatizētā importa sistēma (turpmāk - EMDAS AIS), tika izstrādāta iespēja pēcmuitošanas pieteikumus (kuri iesniegti pēc personas iniciatīvas) papildināt ar lemjošo daļu, secīgi – personai labvēlīgie lēmumi tiek izveidoti EMDAS AIS, tādējādi mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan lēmumu saņēmējiem (mazināti Valsts ieņēmumu dienesta resursi lēmuma administrēšanā; persona ar lēmumu var iepazīties, tiklīdz tas EMDAS noformēts), paralēli nosūtot pieteicējam informāciju par pieņemto lēmumu arī Valsts ieņēmumu dienesta EDS Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmā.
Līdz ar to nepieciešams papildināt Muitas likumu ar jaunu normu un noteikt, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, ja papildus aprēķinātie muitas maksājumi ir samaksāti līdz lēmuma izdošanai vai ir samazināti iepriekš aprēķinātie muitas maksājumi, izdod EMDAS, kur izveido lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu. Vienlaikus informācija par muitas deklarācijas grozīšanu un aprēķināto muitas maksājumu precizēšanu personai tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienesta EDS, ja persona ir tās lietotājs.

Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 69. pants paredz, ka administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, ja tas paredzēts piemērojamā normatīvajā aktā.
Vairumā gadījumu administratīvie akti, kas attiecas uz tiesību normu piemērošanu muitas jomā, tiek izdoti nevis rakstveidā, bet citādi, tostarp izdarot atzīmi muitas deklarācijā EMDAS.
No prakses ir zināms, ka APL 69. panta otrajā daļā paredzēto iespēju (tiesības) viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde to noformē rakstveidā atbilstoši APL 67. panta prasībām, administratīvā procesa dalībnieki izmanto ļoti retos gadījumos, faktiski tie ir daži gadījumi mēnesī. No minētā prognozējams, ka arī attiecībā uz citiem administratīvajiem aktiem (tiem, kuri nav minēti Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā, otrajā,  jaunajā 2.¹ un trešajā daļā) administratīvā procesa dalībnieki pārsvarā neizmantos iespēju (tiesības) viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde tos noformē rakstveidā.
Līdz ar to Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka lēmumos, kas attiecas uz tiesību normu piemērošanu muitas jomā un nav minēti Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā, otrajā, 2.¹ un trešajā daļā, ietver tikai APL 67. panta otrās daļas 1., 2., 8. un 9. punktā minēto informāciju. Proti, ietver tikai iestādes nosaukumu, adresi un adresātu; adresātam uzlikto tiesisko pienākumu, kā arī norādi, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.
Tādējādi tiktu racionālāk izmantoti iestādes resursi, kā arī administratīvā akta adresātiem un trešajām personām, iepazīstoties ar saturiski nelielāka apjoma dokumentu, būtu nepieciešams mazāks laika patēriņš, lai noskaidrotu, kādas konkrētas tiesiskās attiecības ar administratīvo aktu tiek nodibinātas, grozītas, konstatētas vai izbeigtas vai kāda faktiskā situācija tiek konstatēta.
 

Likumprojekta 6.pants (Muitas likuma 13.¹ pants).

Mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personām, Muitas likums tiek papildināts ar normu, ka lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu, ja papildus aprēķinātie muitas maksājumi ir samaksāti līdz lēmuma izdošanai vai ir samazināti iepriekš aprēķinātie muitas maksājumi, izdod EMDAS, kur izveido lēmumu par muitas deklarācijas grozīšanu. Vienlaikus informācija par muitas deklarācijas grozīšanu un aprēķināto muitas maksājumu precizēšanu personai tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienesta EDS, ja persona ir tās lietotājs.

Vienlaikus tiek noteikts, ka lēmumos, kas attiecas uz tiesību normu piemērošanu muitas jomā un nav minēti Muitas likuma 13.¹ panta pirmajā, otrajā, 2.¹ un trešajā daļā, ietver tikai APL 67. panta otrās daļas 1., 2., 8. un 9. punktā minēto informāciju. 
 

Likumprojekta 7.pants (Muitas likuma 13.² pants - jauna norma).

Normatīvajos aktos nav noteikts, kādā termiņā dokumenti un cita informācija, ko adresātam paziņo EMDAS, uzskatāma par paziņotu. Tā kā dokumenta un citas informācijas paziņošanas fakts deklarētājam rada juridiskās sekas, ir nepieciešams ieviest paziņošanas prezumpciju attiecībā uz minētajā sistēmā paziņotajiem dokumentiem un citu informāciju.
Piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² panta otrā daļa paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Likumprojekta 7.pants (Muitas likuma 13.² pants - jauna norma).

Muitas likumā tiek iekļauts jauns 13.² pants paredzot, ka dokumenti un cita informācija, kas paziņota EMDAS, uzskatāma par paziņotu deklarētājam otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas minētajā sistēmā.

Likumprojekta 8.pants (Muitas likuma 13.³ pants - jauna norma).

APL 358.pants paredz, ka administratīvo aktu tā adresāts izpilda labprātīgi. Labprātīgi neizpildīta administratīvā akta piespiedu izpildi veic šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja likums, uz kura pamata administratīvais akts izdots, nenosaka citu kārtību.
Vienlaikus APL 368.pants nosaka, ka administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību (arī — izdot noteiktu lietu) vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izpilda piespiedu kārtā ar aizvietotājizpildes, piespiedu naudas vai tiešā spēka palīdzību.  Izpildiestāde, pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu un ņemot vērā lietderības apsvērumus (66.pants), izvēlas piespiedu izpildes līdzekļus, maina tos, līdz sasniedz rezultātu.
Valsts ieņēmumu dienests praksē sastopas ar gadījumiem, kad persona labprātīgi, kā noteikts APL 358. panta pirmajā daļā, neizpilda lēmumu, kas pieņemts, piemērojot tiesību aktus muitas jomā.
Piemēram, tie ir lēmumi par preču iznīcināšanu, kuri pieņemti saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 714 “Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 714) 3.1. apakšpunktu, kurš nosaka, ka saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 197. pantu iznīcina ārpussavienības preces, par kurām Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka uz tām attiecas regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta "b" apakšpunkta "iv" punktā minētie aizliegumi un ierobežojumi un ar konkrētajām precēm nav pieļaujama cita rīcība, kā vien to iznīcināšana. 

Lai Valsts ieņēmumu dienests varētu veikt piespiedu izpildi lēmumiem, kas pieņemti, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, nepieciešams Muitas likumā noteikt, ka šādu lēmumu piespiedu izpildi veic, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus. 
Tomēr muitas jomā nepieciešams noteikt atsevišķu regulējumu attiecībā uz piespiedu naudas izpildi, proti, ja tiek piemērota piespiedu nauda, tad līdz piespiedu naudas samaksai personai, kurai piemērota piespiedu nauda, liegts veikt jebkādas darbības muitā, kuru veikšanai personai ir nepieciešams regulas Nr. 2015/2446 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs. Minētais, atbilstoši APL 358.panta otrajai daļai būtu nosakāms Muitas likumā.
Minētais papildus nodrošinātu iespējamā piespiedu izpildes līdzekļa – piespiedu naudas – efektīvu piemērošanu.

APL 370. panta otrā daļa noteic, ka piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījis vai nav pārtraucis attiecīgo darbību. Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka var būt situācijas, kad piespiedu izpildes līdzeklis – piespiedu nauda – varētu nebūt pietiekami efektīvs un attiecīgi tiesību ierobežojums veikt darbības muitā, kuru veikšanai personai ir nepieciešams regulas 2015/2446 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs) būtu gan motivējošs, gan samērīgs.

Likumprojekta 8.pants (Muitas likuma 13.³ pants - jauna norma).

Lai Valsts ieņēmumu dienests varētu veikt piespiedu izpildi lēmumiem, kas pieņemti, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, nepieciešams Muitas likumā noteikt, ka šādu lēmumu piespiedu izpildi veic, piemērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus, taču, ja tiek piemērots piespiedu izpildes līdzeklis – piespiedu nauda – līdz piespiedu naudas samaksai personai, kurai piemērota piespiedu nauda, liegts veikt jebkādas darbības muitā, kuru veikšanai personai ir nepieciešams regulas 2015/2446 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs. Tādejādi tiktu veicināta un motivēta piemērotās piespiedu naudas samaksa.

Minētais EORI numurs  ir unikāls identifikators, kas tiek izmantots visā Eiropas Savienībā. Latvijā EORI numurs tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 18 “Noteikumi par reģistrāciju un identifikāciju muitas jomā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.18) noteikto. EORI numurs tiek reģistrēts EMDAS un pēc tā tiek identificēta persona, kura veic noteiktas, ar muitas jomu saistītas darbības.
Riska pārvaldība tiek veikta atbilstoši regulas Nr. 952/2013 46. panta 4. – 8. punktā noteiktajam. Veicot riska pārvaldību attiecībā uz personām, kuras noteiktajā termiņā nav samaksājušas ar lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu uzlikto piespiedu naudu,  Elektroniskajā muitas datu sistēmā attiecībā uz konkrēto personu tiks izdarīta atzīme par to, ka persona minēto piespiedu naudu nav samaksājusi un, ja attiecīgā persona muitā veiks kādas darbības, kuru veikšanai nepieciešams EORI numurs, EMDAS par aizliegumu veikt minētās darbības sagatavos informatīvu paziņojumu muitas amatpersonai un attiecīgi muitas amatpersona atteiks pieņemt lēmumu attiecībā uz minētās personas pieteiktajām darbībām. Savukārt EMDAS nodrošinās, ka attiecībā uz minēto personu labvēlīgs lēmums netiek pieņemts automātiski.
 

Likumprojekta 9.pants (Muitas likuma 14.⁸ pants - jauna norma).

Atbilstoši regulas Nr.952/2013 46.panta 1. un 3.punktam muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām. Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības.
Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.

Saskaņā ar likumu “Par aviāciju” valsts bezpilota gaisa kuģis ir bezpilota gaisa kuģis (izņemot militāro bezpilota gaisa kuģi), kuru attiecīgā lidojuma laikā valsts institūcija izmanto ārkārtas un neatliekamu uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā.
Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” 63. punktā noteikts, ka, veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, bezpilota gaisa kuģis var būt bez nepieciešamā marķējuma, kā arī aktīvas un atjauninātas tiešās attālinātās identifikācijas sistēmas un vietzinīguma funkcijas vienā no šādiem gadījumiem:
“63.1. ja to paredz normatīvie akti, kas nosaka valsts institūciju funkcijas un uzdevumus muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā vai tas nepieciešams valsts drošības iestāžu funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai;
63.2. ja ir cita iespēja identificēt, ka lidojums tiek veikts ar valsts bezpilota gaisa kuģi.”

Muitas likumā nepieciešams nodrošināt tiesisko skaidrību attiecībā uz to, ka muitas dienesta veikta jebkura muitas kontrole, ko tas uzskata par vajadzīgu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 46. panta 1. punktu, paredz arī tādu muitas kontroles pasākumu, kas veikts, izmantojot tikai bezpilota gaisa kuģi vai ietverot tā izmantošanu.
Saskaņā ar LZA Terminoloģijas komisijas 09.04.2024. lēmumu Nr. 110 “Par termina lidaparāts apstiprināšanu latviešu valodā” Muitas likumā lietots termins “lidaparāts”, kas aizstāj iepriekš civilajā aviācijā lietoto terminu “gaisa kuģis”.
Pašlaik bezpilota lidaparāti plašāk tiek izmantoti sabiedrībā gan darba, gan izklaides mērķiem. Lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu valsts bezpilota lidaparāta, kas lidojuma laikā pilda uzraudzības funkcijas muitas jomā, vizuālu identificēšanu, nepieciešams noteikt attiecīga marķējuma uz tā korpusa nepieciešamību.
Valsts ieņēmumu dienests bezpilota lidaparātu izmanto muitas noliktavu, preču pagaidu uzglabāšanas vietu un brīvo zonu teritoriju novērošanai, veicot preventīvus pasākumus, lai nepieļautu nelikumīgas darbības ar muitas kontrolē esošām precēm. Bezpilota lidaparātu izmanto vietās, kurās ir ierobežotas piekļuves iespējas precēm, neierobežojot komersantu darbību, piemēram, dzelzceļa sastāvu kustībā, bunkurēšanas darbu novērošana akvatorijā, preču iznīcināšana poligonos, kā arī muitas teritorijā pie valsts robežas, lai veiktu tās monitoringu un novērstu iespējamu kontrabandu. 

Likumprojekta 9.pants (Muitas likuma 14.⁸ pants - jauna norma).

Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma, nodrošinot tiesisko skaidrību attiecībā uz to, ka muitas dienesta veikta jebkura muitas kontrole, ko tas uzskata par vajadzīgu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 46. panta 1. punktu, paredz arī tādu muitas kontroles pasākumu, kas veikts, izmantojot tikai muitas iestādes bezpilota gaisa kuģi vai ietverot tā izmantošanu.
Tiek  noteikts, ka kontrole ar bezpilota lidaparātu visā Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek veikta saskaņā ar regulas Nr.952/2013 46. panta 1. un 3. punktu.

Ņemot vērā, ka var rasties situācija, kad ir jāievēro konspirācija pārkāpumu atklāšanā, bet nomarķēts bezpilota lidaparāts var atklāt piederību konkrētai iestādei, ir jāparedz, ka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors noteiks muitas iestādes bezpilota lidaparāta identificēšanas marķējumu un gadījumus, kad lidaparātu var izmantot bez marķējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 248 "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi" 63. punktu.

Likumprojekta 10.pants (Muitas likuma 20.pants).

(1) Muitas kontrolē konstatējot apstākļus, kas liecina, ka saistībā ar preču pārvietošanu, iespējams, ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, Valsts ieņēmumu dienests sagatavo un nosūta informāciju izvērtēšanai kompetentajai iestādei. Ja muitas kontrole precēm un transportlīdzeklim ir pabeigta, bet kriminālprocess par konstatētajiem faktiem nav uzsākts, nav pamata attiecīgās preces un transportlīdzekli aizturēt, proti, šajā gadījumā būtu pieņemams lēmums administratīvajā procesā, kurš attiecas uz preču muitošanu. Tā kā informācijas izvērtēšanai lēmuma par kriminālprocesa uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kriminālprocesu pieņemšanai nepieciešams laiks, bet gan preces, gan transportlīdzeklis var būt nepieciešami kriminālprocesā, ir nepieciešams nodrošināt tiesisko pamatu šādu preču un transportlīdzekļu atrašanās muitas uzraudzībā nodrošināšanai.

Līdz ar to nepieciešams Muitas likumā iekļaut jaunu normu nosakot, ka minētās preces un transportlīdzekļi atrodas muitas uzraudzībā līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai. 

(2) Pašreizējā nacionālā regulējuma ietvaros nav pietiekami detalizēti un tiesiski skaidri noteikta kārtība attiecībā uz preču uzglabāšanu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par preču atsavināšanu, pamatojoties uz regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta noteikumiem. Proti, atbilstoši minētajai regulas normai muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus – tostarp konfiskāciju un pārdošanu vai arī iznīcināšanu –, lai atsavinātu preces, ja nav izpildīts kāds no pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz ārpussavienības preču ievešanu Savienības muitas teritorijā, vai ja preces nav bijušas nodotas muitas uzraudzībā; ja preces nav aizvestas prom pieņemamā laikposmā pēc to izlaišanas; ja pēc preču izlaišanas konstatē, ka preces nav atbildušas nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās bija izlaistas; ja no precēm atsakās par labu valstij saskaņā ar regulas Nr.952/2013 199. pantu vai ja preces nevar izlaist sakarā ar kādu no šādiem iemesliem:
a) no deklarētāja atkarīgu iemeslu dēļ nav bijis iespējams veikt vai turpināt preču pārbaudi muitas dienestu noteiktajā termiņā;
b) nav iesniegti dokumenti, kas jāiesniedz, pirms precēm var piemērot pieprasīto muitas procedūru vai tās izlaist šai procedūrai;
c) noteiktajā termiņā atkarībā no konkrētā gadījuma attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli nav veikti vajadzīgie maksājumi vai nav sniegts vajadzīgais galvojums;
d) uz precēm attiecas aizliegumi vai ierobežojumi.
 
Tāpat nav skaidri regulēta kārtība, kādā tiek nodrošināta preču uzglabāšana gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par preču iznīcināšanu saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 197. pantu. Minētais pants paredz, ka, ja muitas dienestiem ir pamatoti iemesli tā rīkoties, tie var pieprasīt, lai muitai uzrādītās preces tiktu iznīcinātas, un muitas dienesti par to attiecīgi informē preču valdītāju. Iznīcināšanas izmaksas sedz preču valdītājs.
 
Vienlaikus tiesiskās skaidrības labad Muitas likumā nepieciešams paredzēt, ka minētais saistībā ar regulas Nr.952/2013 198.panta 1.punktā noteikto preču atsavināšanu, tostarp konfiskāciju, neattieksies uz gadījumiem, kad lēmums par preču konfiskāciju pieņemams administratīvā pārkāpuma procesā. Viens no jautājumiem, kas izlemjams administratīvā pārkāpuma procesā, ir rīcība ar izņemto mantu. Amatpersona, izlemjot lietu pēc būtības, lemj arī par tālāko rīcību ar izņemtajām mantām. Lēmumā norāda konkrētu rīcību – mantu konfiscē vai atdod atpakaļ īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Nosakot tālāku rīcību ar mantu, ir jāvadās pēc Administratīvās atbildības likuma 12. nodaļā ietvertajiem pamatnoteikumiem attiecībā uz konfiskāciju, kā arī šā likuma 155. pantā noteikto (Laveniece-Straupmane N. 18. nodaļa. Lēmuma pieņemšana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020,  419. lpp.). Tiklīdz ir iegūtas ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona lemj par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Cita starpā procesā izlemjama rīcība ar administratīvā pārkāpuma rezultātā iegūtu mantu, pārkāpuma izdarīšanas priekšmetu vai ar administratīvo pārkāpumu saistītu mantu. Nav pieļaujama situācija, ka rīcība ar administratīvā pārkāpuma procesā nozīmīgu mantu tiek izlemta ārpus administratīvā pārkāpuma procesa. Tāpat nav pieļaujams rīcību ar mantu izlemt citā procesā, ja to jau ir iespējams izdarīt administratīvā pārkāpuma procesā.
Tas nozīmē, ja tiks uzsākts administratīvā pārkāpumā process, kura ietvaros tiks lemts par rīcību ar administratīvā pārkāpuma rezultātā iegūtu mantu, pārkāpuma izdarīšanas priekšmetu vai ar administratīvo pārkāpumu saistītu mantu, lēmums par preču konfiskāciju tiks pieņemts administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, nevis pamatojoties uz regulas Nr.952/2013 198.panta normu.
  
Regula Nr.952/2013 neierobežo to procedūru loku, kurām deklarētās preces muitas dienesti ir tiesīgi konfiscēt, kā arī nekādā veidā neregulē nedz kriminālprocesu, nedz arī administratīvā pārkāpuma procesu dalībvalsts iestādē un attiecīgi regulas Nr.952/2013 198. pantā minētā procedūra (konfiskācija) nevar attiekties uz šiem procesiem. Piemēram, regulas Nr.952/2013 198.panta 1.punkta b) apakšpunkta iv punkts paredz konfiscēt preces, ja uz precēm attiecas aizliegumi vai ierobežojumi. Var būt situācijas, kad saistībā ar tādām precēm, uz kuram attiecas ierobežojumi vai aizliegumi, veiktās darbības dalībvalstī nav nedz administratīvi, nedz krimināli sodāmas, līdz ar to šādu preču konfiskāciju neveiks administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa ietvaros, bet pamatojoties uz regulas Nr.952/2013 198.panta 1.punktu.
Piemēram, muitas likuma 29. panta piecpadsmitā daļa noteic administratīvo atbildību par tādu preču, kurām noteikti aizliegumi un ierobežojumi, deklarēšanu muitas procedūrai “laišana brīvā apgrozībā”. Ja preces, kurām noteikti ierobežojumi vai aizliegumi (piemēram, CITES preces, kurām nav eksporta valsts atļaujas), tiek deklarētas citai muitas procedūrai, nevis laišanai brīvā apgrozībā, nav administratīvā pārkāpuma procesa un preču konfiskācija administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros nav iespējama. Šādā gadījumā muita preces konfiscēs, pamatojoties uz regulas Nr.952/2013 198. panta 1. punkta “b” apakšpunkta iv punktu.
 
 Regulas Nr.952/2013 198.panta 1.punktā minētais preču atsavināšanas process (tostarp preču konfiskācija un pārdošana vai iznīcināšana) šajā gadījumā netiks īstenots administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, bet tās būs tiesiskas sekas, kas izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamo aktu muitas jomā piemērošanas saistībā ar preču atbilstību minētajiem aktiem un tas ir regulatīvs process, kas tiek īstenots neatkarīgi no administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.
 
Neskatoties uz regulā noteikto skaidro un nepārprotamo muitas iestādes tiesību atsavināt preces konkrētos gadījumos, nav skaidri noteikts regulējums par šādu preču uzglabāšanu. Regulā tikai paredzēts pienākums deklarētājam segt izmaksas saistībā ar preču atsavināšanu. Konkrēti, regulas Nr.952/2013 198.panta 3.daļas b) punktā noteikts, ka šī panta 1. punkta b)  apakšpunktā minētos gadījumos muitas dienestu visu veikto vajadzīgo pasākumu – tostarp konfiskācija un pārdošana vai arī iznīcināšana –, lai atsavinātu preces, tostarp, ja uz precēm attiecas aizliegumi vai ierobežojumi izmaksas sedz deklarētājs. Līdz ar to būtu racionāli, ka konfiscēto vai iznīcināšanai nodoto preču uzglabāšanu līdz brīdim, kad lēmums kļūst izpildāms, nodrošina lēmuma adresāts. Ir atzīstams, ka privātpersona rīkojas efektīvāk, nekā iestāde un attiecīgi, tā kā gan saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 197. pantu, gan 198. pantu izmaksas, kas radušās saistībā ar  preču iznīcināšanu vai konfiskāciju, gulstas uz privātpersonu (attiecīgi valdītāju un deklarētāju), ir samērīgi un juridiski pamatoti noteikt, ka konfiscēto vai iznīcināšanai nodoto preču uzglabāšanu nodrošina lēmuma adresāts nevis valsts iestāde, tādējādi ļaujot lēmuma adresātam optimizēt izmaksas, atrodot saimnieciski izdevīgāko risinājumu.
 
Tā kā lēmums par preču konfiskāciju tiktu pieņemts administratīvajā procesā (izņemot gadījumus, kad lēmums par preču konfiskāciju pieņemams administratīvā pārkāpuma procesā) un attiecīgi tas būtu apstrīdams augstākā iestādē (Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram) un pārsūdzams tiesā, būtu jāparedz, ka līdz brīdim, kad lēmums (administratīvais akts) kļūst nepārsūdzams vai neapstrīdams, preces uzglabā (uzglabāšanu nodrošina) preču valdītājs (atkarībā no konkrētās situācijas – pārvadātājs, importētājs, muitas noliktavas atļaujas turētājs, pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētājs, brīvās zonas uzņēmums).
Lai nodrošinātu preču atrašanos muitas uzraudzībā, kā to noteic regulas Nr. 952/2013 134. panta 1. punkts, ārpussavienības preces būtu uzglabājamas vietā, kas paredzēta ārpussavienības preču uzglabāšanai (preču pagaidu uzglabāšanas vietā, muitas noliktavā, brīvajā zonā).
 
Par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru uzliek pienākumu preces iznīcināt saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 197. pantu, ja precēm nav iespējams piemērot muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā”.
Valsts ieņēmumu dienesta praksē ir gadījumi, ka preces, kuras atrodas regulas Nr.952/2013 198.panta 1.punktā minētajos apstākļos, nav iespējams realizēt, jo tās nav iespējams laist brīvā apgrozībā (regulas Nr.952/2013 201.pants). Tas attiecas uz precēm, kuras ir pakļautas kādiem īpašiem Eiropas Savienības uzraudzības pasākumiem, piemēram, atbilstības novērtēšanai, sertifikācijai, marķēšanai. Ja preces neatbilst tiesību normās par uzraudzības pasākumu piemērošanu noteiktajam, preces nav atļauts laist tirgū Eiropas Savienībā un attiecīgi saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā tās nav ļauts laist brīvā apgrozībā.
Atbilstoši regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punktam, viens no šādu preču , atsavināšanas pasākumiem ir  to iznīcināšana.  Tomēr arī šajā gadījumā nav skaidri noregulēts, kādā veidā preces tiek uzglabātas līdz brīdim, kamēr tās tiek iznīcinātas.
Regulas Nr. 952/2013 197. pants paredz, ja muitas dienestiem ir pamatoti iemesli tā rīkoties, tie var pieprasīt, lai muitai uzrādītās preces tiktu iznīcinātas, un muitas dienesti par to attiecīgi informē preču valdītāju. Iznīcināšanas izmaksas sedz preču valdītājs. Līdz ar to būtu racionāli, ka iznīcināšanai nodoto preču uzglabāšanu līdz brīdim, kad lēmums kļūst izpildāms, nodrošina lēmuma adresāts.
Lēmums par iznīcināšanu, kas pieņemts saskaņā regulas Nr.952/2013 197. pantu, nekad nebūs lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, savukārt, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiktu konfiscētas tādas preces, ar kurām nav iespējama cita rīcība, kā vien to iznīcināšana, lēmums par šādu preču iznīcināšanu netiks pieņemts, pamatojoties uz regulas Nr.952/2013 197. pantu.
Praksē regulas Nr.952/2013 197. pants pārsvarā tiek piemērots attiecībā uz tādām muitošanai pakļautām precēm, par kurām Pārtikas un veterinārais dienests ir pieņēmis lēmumu, saskaņā ar kuru vienīgā iespēja turpmākai rīcībai ar precēm ir to iznīcināšana.
 
Šobrīd Muitas likums kopsakarā ar Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 714 “Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij” (turpmāk – MK noteikumi Nr.714) paredz procedūru, kādā tiek veikta preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij. Šie noteikumi ir izdoti saskaņā ar Muitas likuma 6. panta 16. un 17. punktu un precizē, kā tiek īstenota regulas Nr. 952/2013 piemērošana praksē. Proti, ja uz precēm attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, un nav pieļaujama cita rīcība kā vien iznīcināšana, Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumu par iznīcināšanu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 197. un 198. pantu. Šāds lēmums tiek pieņemts administratīvā procesa ietvaros, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un informāciju, un tiek paziņots elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Šādā gadījumā preču iznīcināšana tiek īstenota administratīvā procesa ietvaros, pamatojoties uz muitas iestādes lēmumu, nevis uz tiesas spriedumu vai sodu. Šajā procesā Valsts ieņēmumu dienests izvērtē, vai uz precēm attiecas Eiropas Savienības ierobežojumi, savukārt, ja preces nevar izlaist brīvā apgrozībā un nav iespējama cita rīcība, tiek pieņemts lēmums par iznīcināšanu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 197. pantu. Ja persona minēto lēmumu par šādu preču iznīcināšanu neizpilda, būtu piemērojami APL 368. pantā paredzētie administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļi.

 

Likumprojekta 10.pants (Muitas likuma 20.pants). 

(1) Nepieciešams nodrošināt tiesisko pamatu muitošanai pakļauto preču un transportlīdzekļu (ja ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar šo preču pārvietošanu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums) atrašanos muitas uzraudzībā, līdz tiek pieņemts attiecīgs lēmums.

Līdz ar to Muitas likums jāpapildina ar normu, ka muitošanai pakļautas preces un transportlīdzekļi, kuros atrodas muitošanai pakļautas preces, ja ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar šo preču pārvietošanu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, atrodas muitas uzraudzībā līdz tiesību aizsardzības iestādes lēmuma par turpmāku rīcību ar minētajām precēm un transportlīdzekļiem pieņemšanai.

(2) Preču kustība pāri Eiropas Savienības ārējai robežai var tikt ierobežota vai aizliegta, piemērojot sankcijas, licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus. Ja preces neatbilst šiem nosacījumiem, tās nevar tikt izlaistas un var tikt konfiscētas vai iznīcinātas.
Regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punkta normas ietvars ļauj noteiktos gadījumos muitas iestādei pieņemt lēmumu par preču atsavināšanu (tostarp konfiskāciju vai iznīcināšanu) administratīvā procesa ietvaros. .
Līdz ar to, ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par tādu preču konfiskāciju, uz kurām attiecas  regulas Nr. 952/2013 198. panta 1. punktā minētie noteikumi, vai lēmumu, ar kuru uzliek pienākumu preces iznīcināt saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 197. pantu, ja precēm nav iespējams piemērot muitas procedūru “laišana brīvā apgrozībā”, jārisina jautājums par šo preču uzglabāšanu Muitas likumā paredzot, ka šādu preču uzglabāšanu nodrošina lēmuma adresāts (uzglabāšanu nodrošina līdz brīdim, kad lēmums kļūst izpildāms).
Lēmuma adresāts nodrošina preču uzglabāšanu atbilstoši nosacījumiem par ārpusavienības preču uzglabāšanu. Nosacījuma “atbilstoši nosacījumiem par ārpussavienības preču uzglabāšanu” saturs izriet no Regulas Nr. 952/20113 134. panta 1. punkta, kurš nosaka, ka preces, kas ievestas Savienības muitas teritorijā, no to ievešanas brīža ir muitas uzraudzībā, un tās var pakļaut muitas kontrolei. Vajadzības gadījumā tās pakļauj aizliegumiem un ierobežojumiem, ko pamato, inter alia, ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, [..].
Preces paliek muitas uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to muitas statusu, un tās neizņem no muitas uzraudzības bez muitas dienestu atļaujas.
[..]
Ārpussavienības preces paliek muitas uzraudzībā, līdz tiek mainīts to muitas statuss vai tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas, vai iznīcinātas.
 
Regulas Nr. 952/2013 134. panta 1. punkts noteic, ka preces, kas ievestas Savienības muitas teritorijā, no to ievešanas brīža ir muitas uzraudzībā, un tās var pakļaut muitas kontrolei. Vajadzības gadījumā tās pakļauj aizliegumiem un ierobežojumiem, ko pamato, inter alia, ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, [..]
Preces paliek muitas uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to muitas statusu, un tās neizņem no muitas uzraudzības bez muitas dienestu atļaujas.
[..]
Ārpussavienības preces paliek muitas uzraudzībā, līdz tiek mainīts to muitas statuss vai tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas, vai iznīcinātas.
Šās regulas 135. panta 1. punktā noteikts, ka persona, kas ieved preces Savienības muitas teritorijā, tās nekavējoties nogādā pa muitas dienestu noteiktu maršrutu un saskaņā ar šo dienestu norādījumiem, ja tādi ir doti, uz muitas dienestu norādītu muitas iestādi vai jebkuru citu šo dienestu norādītu vai apstiprinātu vietu, vai uz brīvo zonu, 139. panta 1. punktā noteikts, ka Savienības muitas teritorijā ievestas preces tūlīt pēc to nogādāšanas norādītajā muitas iestādē vai jebkurā citā muitas dienestu norādītā vai apstiprinātā vietā, vai brīvajā zonā muitai uzrāda viena no šādām personām:
a) persona, kas ir ievedusi preces Savienības muitas teritorijā;
b) persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā rīkojas persona, kas ir ievedusi preces minētajā teritorijā;
c) persona, kas ir uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pēc tam, kad tās tika ievestas Savienības muitas teritorijā un 7. punktā noteikts, ka preces, kas uzrādītas muitai, bez muitas dienestu atļaujas nepārvieto no vietas, kur tās tika uzrādītas., un 140. panta 1. punktā noteikts, ka preces izkrauj vai pārkrauj no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, vienīgi ar muitas dienestu atļauju šo dienestu norādītās vai apstiprinātās vietās.
No minētajām tiesību normām to kopsakarā konstatējams, ka persona, kura preces ir ievedusi Savienības muitas teritorijā, ir atbildīga par likumprojektā ietvertā Muitas likuma 20. panta devītajā daļā noteiktā pienākuma izpildi. Attiecīgi pirms minētā pienākuma izpildes muitas iestāde nedos atļauju izkraut preces no transportlīdzekļa, ar kuru tās ievestas Savienības muitas teritorijā.
Savukārt no regulas Nr. 952/2013 15. panta 2. punkta “c” apakšpunkta (Kad persona muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, vai pieteikumu atļaujas vai jebkura cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona kļūst atbildīga par visu turpmāk norādīto: [..] c) attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu) izriet, ka preču deklarētājs ir atbildīgs par projektā ietvertā Muitas likuma 20. panta septītajā daļā noteiktā pienākuma izpildi.
 
 Papildus jāparedz, ka muitas iestādei ir tiesības pieprasīt, lai preces, par kurām pieņemts lēmums par konfiskāciju vai par šo preču iznīcināšanu, pārvietotu uz īpašu muitas iestādes uzraudzībā esošu vietu. 
Atšķirībā no vispārējā regulējuma attiecībā uz administratīvā akta izpildāmību likumprojektā ietvertā Muitas likuma 20. panta devītajā daļā paredzēts noteikt, ka muitas iestādes prasības par preču pārvietošanu uz īpašu muitas iestādes uzraudzībā esošu vietu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur minētās prasības izpildi. Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā. Administratīvā procesa likuma 360. panta otrās daļas pirmajā punktā ir noteikts, ka administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, kad tas kļuvis neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts labprātīgi, ja: 1) izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā; 2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu. Tā kā likumprojektā ietvertā Muitas likuma 20. panta devītajā daļā paredzētais administratīvais akts tiks izdots attiecībā uz precēm, kuras atrodas muitas kontroles punkta teritorijā, ir būtiski, lai šis administratīvais akts tiktu izpildīts nekavējoties, proti, jau pēc tā stāšanās spēkā, kas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu ir brīdis, kad tas paziņots adresātam. Proti, muitas kontroles punkta platība ir ierobežota un ilgstoša tādu transportlīdzekļu, kuros pārvietotajām precēm muitas kontrole it pabeigta, atrašanās muitas kontroles punkta teritorijā nelabvēlīgi ietekmē muitas kontroles punkta darbu un tādējādi arī sagādā neērtības citām personām, kuras veic muitošanas pasākumus.
Vienlaikus, administratīvo aktu būtu jāizpilda nekavējoties, ņemot vērā arī pašas kravas īpašības.
Proti, krava (piemēram, bīstamas vielas, viegli bojājošās preces, preces ar īpašu temperatūras režīmu) var radīt tiešu apdraudējumu videi, sabiedrībai vai personu mantai, ja tā netiek nekavējoties pārvietotas uz atbilstošu uzglabāšanas vietu. Nepabeigtas muitas procedūras attiecībā uz šādām kravām var radīt risku nelegālai preču apritei, kontrabandas iespējām vai citiem muitas pārkāpumiem, kas apdraud valsts ekonomiskās intereses un sabiedrisko kārtību. Kravas atrašanās nepiemērotā vietā var radīt operacionālus riskus, piemēram, kavēšanos citu transportlīdzekļu apkalpošanā, kas savukārt var ietekmēt muitas kontroles efektivitāti un radīt sastrēgumus vai drošības riskus.
Ņemams vērā, ka projektā ietvertā Muitas likuma 20. panta devītā daļā tiks piemērota, ņemot vērā faktiskos apstākļus muitas kontroles punktā un izvērtējot, vai preču pārvietošana konkrētajā gadījumā ir nepieciešama.
Likumprojektā ietvertā Muitas likuma 20. panta septītajā un devītajā daļā minētie administratīvie akti apstrīdami un pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, tos var apstrīdēt augstākā iestādē (Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram), bet augstākas iestādes izdotu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.
Savukārt devītajā daļā ietvertā regulējuma piemērošanas efektivitātes nolūkā tiek paredzēts, ka muitas iestādes prasības par preču pārvietošanu uz īpašu muitas iestādes uzraudzībā esošu vietu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur minētās prasības izpildi.
 
Vienlaikus Muitas likuma 20.panta astotajā daļā tiek paredzēts, ka panta septītā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad lēmums par preču konfiskāciju pieņemams administratīvā pārkāpuma procesā. Proti, likumprojekta 10.pantā iekļautā Muitas likuma septītās daļas normas saturs netiek attiecināms tiem gadījumiem, kad amatpersona lemj par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un minētajā procesā izlemjama rīcība ar administratīvā pārkāpuma rezultātā iegūtu mantu, pārkāpuma izdarīšanas priekšmetu vai ar administratīvo pārkāpumu saistītu mantu.
 

Likumprojekta 11.pants (Muitas likuma 23.⁶ pants - jauna norma). 

Latvija ir ratificējusi Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 2012. gada 12. novembra Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu (turpmāk – Protokols). Saskaņā ar likuma “Par Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu” 3. pantu to Protokolā paredzēto saistību izpildi, kuras nav minētas šā likuma 2. pantā, koordinē Valsts ieņēmumu dienests.
Saskaņā ar Protokola 12. pantu dalībvalstīm ir pienākums aizliegt tabakas izstrādājumu sajaukšanu ar citiem, ar tabaku nesaistītiem izstrādājumiem vienā konteinerā vai citā līdzīgā transportēšanas vienībā, ja šie izstrādājumi tiek izvesti no brīvās zonas. Protokola 14. pantā noteikts, ka katra puse, ņemot vērā savus valsts tiesību pamatprincipus, pieņem tādus likumdošanas un citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai visas turpmāk norādītās darbības atzītu par prettiesiskām savos valsts tiesību aktos.
Lai nodrošinātu saistību, kas izriet no Protokola ratifikācijas, izpildi, Protokola 12. panta otrajā daļā noteiktais ir jāiestrādā nacionālajā normatīvajā aktā.
Tā kā preču izvešanas no brīvajām zonām uzraudzība ir muitas funkcija, attiecīgais regulējums būtu iekļaujams Muitas likumā.
 

Likumprojekta 11.pants (Muitas likuma 23.⁶ pants - jauna norma). 

Lai nodrošinātu saistību, kas izriet no Protokola ratifikācijas, izpildi, Muitas likumā nepieciešams paredzēt aizliegumu izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.

Likumprojekta 12.pants (Muitas likuma 25.pants); likumprojekta 18.pants.
 
(1) Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra sēdes protokola Nr. 54 38.§ “Informatīvais ziņojums "Par kompetentās iestādes noteikšanu oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanai” 2.punktam, Valsts ieņēmumu dienests noteikts par nacionālo kompetento iestādi OIM ieviešanai regulas Nr.2023/956 11. panta izpratnē. Atbilstoši minētā protokola Nr. 54 38.§  5.punktam, Klimata un enerģētikas ministrijai, sagatavojot un virzot likumprojektu "Klimata likums", tika dots uzdevums iekļaut tajā regulējumu par Valsts ieņēmumu dienestu kā nacionālo kompetento iestādi OIM ieviešanā. Ņemot vērā izmaiņas tiesību aktu virzībā, uzdevums ir izpildīts, attiecīgo regulējumu iekļaujot likuma “Par piesārņojumu” grozījumos (32.³⁷ pants), kas pieņemti Saeimā 2025. gada 9. oktobrī.


OIM ir jauns Eiropas Savienības instruments oglekļa emisiju ierobežošanai. OIM ir vērsts uz oglekļietilpīgu nozaru produktu importu. Mehānisma mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienībā importēto preču cenas precīzāk atspoguļotu ražošanas procesā izveidojušos oglekļa daudzumu un mudinātu trešo valstu ražotājus samazināt savas oglekļa emisijas. Tam būtu jāpalīdz novērst oglekļa emisijas pārvirzi, atturot Eiropas Savienības ražošanas pārorientēšanos uz trešajām valstīm, kurām siltumnīcefekta gāzu emisijas noteikumi nav tik stingri.

Regulas Nr.2023/956 4. pants noteic, ka Savienības muitas teritorijā regulas Nr.2023/956 1.pielikumā uzskaitītās preces importē tikai atzītais OIM deklarētājs (šādas preces ir piemēram, dzelzs un tērauda preces (piemēram, skrūves, bultskrūves un paplāksnes); mēslošanas līdzekļi; alumīnija preces; cements; ķīmiskas vielas; elektrība).
 
Regulas Nr.2023/956 5. pants noteic pienākumu ikvienam importētājam, kas ir iedibināts dalībvalstī, pirms preču importēšanas Savienības muitas teritorijā iesniegt pieteikumu atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai. Atbilstoši regulas Nr.2023/956 5. panta 4. punktam, OIM atzīšanas pieteikumu OIM reģistrā reģistrē tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā iesniegta muitas deklarācija.
Kritēriji atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanai noteikti regulas Nr.2023/956 17.pantā, tomēr nacionālajā normatīvajā regulējumā ir nepieciešams reglamentēt, ka OIM atzīšanas pieteikumu izskata un lēmumu par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atzītā OIM deklarētāja statusu pieņem Valsts ieņēmumu dienests.  Vienlaikus nepieciešams deleģēt Ministru kabinetu noteikt atzītā OIM deklarētāja statusa iesnieguma iesniegšanas, atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas, grozījumu izdarīšanas un atsaukšanas nosacījumus un kārtību, kā arī lēmuma par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu vai atsaukšanu izdošanas un paziņošanas nosacījumus un kārtību.

Muitas likuma 25.panta pirmajā daļā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests izsniedz normatīvajos aktos muitas jomā noteiktās muitošanas darbību veikšanai nepieciešamās atļaujas, sertifikātus, pilnvaras, apstiprinājumus un piešķir attiecīgus statusus. Tā kā regula Nr.2023/956 nav normatīvais akts muitas jomā, tiesiskās skaidrības nolūkā Valsts ieņēmumu dienesta pienākums piešķirt atzītā OIM deklarētāja statusu nosakāms atsevišķā panta daļā.
 
Atzītā OIM deklarētāja statusa iesnieguma iesniegšanas, atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas, grozījumu izdarīšanas un atsaukšanas nosacījumus un kārtību, kā arī lēmuma par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu vai atsaukšanu izdošanas un paziņošanas nosacījumus un kārtību plānots iekļaut Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.499), papildinot tos ar nodaļu par atzītā OIM deklarētāja statusu.
MK noteikumos Nr.499 plānots noteikt, ka iesniegumu atzītā OIM deklarētāja statusa saņemšanai, grozīšanai un atsaukšanai un ar to saistītos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz Komisijas 2025. gada 17. marta Īstenošanas Regulas (ES) 2025/486, ar ko paredz noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 piemērošanu attiecībā uz nosacījumiem un procedūrām, kas skar atzītā OIM deklarētāja statusu (turpmāk - regula Nr.2025/486) 1. panta 1. punktā noteiktajā elektroniskajā sistēmā – OIM reģistrā, personu autentificēšanai un piekļuves verificēšanai lietojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Atbilstoši regulas Nr.2025/486 1. panta 1. punktam, pieteikšanās procedūras atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai būtu jāveic OIM reģistrā elektroniskā formātā. Šis pašas regulas preambulas 4.punktā minēts, ka, lai saņemtu atļauju, pieteikuma iesniedzējam pirms preču pirmās importēšanas būtu jāiesniedz pieteikums iedibināšanas dalībvalstij, izmantojot OIM reģistrā nodrošinātu standarta formātu.
Savukārt, regulas Nr.2023/956 14.pants nosaka, ka Eiropas Komisija izveido elektronisku OIM reģistru, kurā tiek uzkrāta informācija par atzītajiem OIM deklarētājiem un to OIM sertifikātiem. Reģistrs satur katra deklarētāja kontu ar tā identifikācijas datiem, EORI numuru, OIM konta numuru un informāciju par sertifikātiem (cena, datumi u.c.). Tas ietver arī datus par trešo valstu operatoriem un iekārtām. Informācija ir konfidenciāla, izņemot publiski pieejamos operatoru un iekārtu datus, ja vien operators nav atteicies no publiskošanas. Komisija publicē ikgadēju statistiku par emisijām, kas iegultas importētajās precēs. Vienlaikus tiek paredzēti īstenošanas akti, kas regulē reģistra darbību, datu apmaiņu un pārbaudes procedūras.

Valsts ieņēmumu dienests pēc pieteikuma saņemšanas izvērtēs personas atbilstību regulas Nr.2023/956 17. pantā noteiktajiem kritērijiem un pieņems lēmumu piešķirt atzītā OIM deklarētāja statusu vai pieņems lēmumu par atteikumu piešķirt statusu.
Statusa turētājs par visām izmaiņām pieteikumā norādītajās ziņās, izmantojot OIM reģistru, informēs Valsts ieņēmumu dienestu piecu darbdienu laikā no izmaiņu rašanās dienas. Ja nepieciešams, Valsts ieņēmumu dienests izdarīs grozījumus atzītā OIM deklarētāja statusā.
Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par atzītā OIM deklarētāja statusa atsaukšanu atbilstoši regulas Nr. 2025/486 IV nodaļai.

(2) Muitas likuma 25.panta jaunās trešās un ceturtās daļas mērķis ir veicināt atzītā saņēmēja statusa izmantošanu, lai tiem komersantiem, kuri ir atļaujas muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, kā arī atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētāji, minētās atļaujas tiktu savienotas arī ar atzītā saņēmēja statusu.
Ja kravu, kas no nosūtītāja muitas iestādes tiek pārvietota ar autotransportu vai dzelzceļa transportu parastajā kārtībā, nesaņem atzītais saņēmējs, tad krava jānogādā muitas iestādē, jāuzrāda konkrētā galamērķa muitas kontroles punktā un jāveic visas formalitātes. Minētais aizņem daudz ilgāku laiku īpaši šobrīd, kad muitai trūkst resursu, vienlaikus tas arī ir slogs gan uzņēmējiem, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam.
Savukārt, ja muitas noliktavas atļaujas turētājs vienlaicīgi ir arī atzītā saņēmēja statusa turētājs, tad viņš šo tranzīta procedūru saņem savā teritorijā, kravu neuzrāda galamērķa muitas iestādē, kā arī, ja nepieciešams, muitas kontroli muita nodrošina tajā vietā, kur atrodas krava. Līdz ar to samazinās kravas dīkstāve, tā ātrāk tiek nogādāta galamērķī. Precīzāk iespējams pārliecināties, vai šī tranzīta procedūrā esošā krava atbilst deklarācijā norādītajiem datiem. Komersanti, kas saņēmuši atzītā saņēmēja statusu, tiek uzskatīti par uzticamiem muitas sadarbības partneriem, jo viņi ir izpildījuši noteiktas prasības. Atzītā saņēmēja statusa turētājiem ir daudz vairāk priekšrocību iepretim tiem, kuri formē kravas parastajā kārtībā.
Nosacījumi atzītā komersanta statusa iegūšanai ir viegli izpildāmi. Lielākā daļa no esošajiem atļaujas muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, kā arī atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājiem ir spējīgi nodrošināt atzītā saņēmēja statusa saņemšanas prasību izpildi, turklāt tas neprasa saņemt papildus galvojumu vai papildus finansiālo iesaisti.
Tāpēc normatīvajā regulējumā būtu jāparedz, ka tranzīta pārvadājumiem ar autotransportu vai dzelzceļa transportu līdz muitas noliktavai, pagaidu uzglabāšanas vietai vai brīvajai zonai, kas tiek veikti parastās tranzīta procedūras vai TIR režīmā, komersanti vienlaikus ar atļauju muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, kā arī licencētas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā, iegūst arī atzītā saņēmēja statusu. Līdz ar to komersanti paši var pieņemt kravas, kas tiek piegādātas uz attiecīgajām vietām, un pabeigt tranzīta procedūru. Ar preču uzskaites veikšanu arī nerastos problēmas, jo, novietojot kravas muitas noliktavā, pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā, minētās procedūras ir jāpiesaka un jāveic attiecīgas darbības, līdz ar to darbības saistībā ar atzītā saņēmēja statusu nebūs papildus slogs.
Muitā ir rindas deklarāciju noformēšanai un muitas kontroles veikšanai kravām, līdz ar to komersantiem, kuriem ir iespējas un atbilstoša infrastruktūra, būtu lietderīgi izmantot atzītā saņēmēja statusu. Šāda prakse, ka atzītā saņēmēja statuss ir apvienots ar citām muitas atļaujām, ir Nīderlandē un arī Igaunijā, kur vienlaikus ar atļauju muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai jāsaņem atzītā saņēmēja statuss.
Nosacījumi attiektos uz gadījumiem, ja krava paredzēta izkraušanai muitas noliktavā, pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā Latvijā. Šādā gadījumā, noliktavas turētājs varēs savā teritorijā saņemt tranzīta kravas, ja komersantam būs arī atzītā saņēmēja statuss. Nosacījumi neierobežos arī tās iespējas, kas paredzētas regulā Nr.952/2013, proti, pārvietot preces no robežas, piemēram, uz muitas noliktavu muitas noliktavas procedūrā, kā arī pārvietot preces starp pagaidu uzglabāšanas vietām vienkāršotā veidā vai ar attiecīgu dokumentu.

Vienlaikus, ņemot vērā biedrības "Latvijas Stividorkompāniju asociācija" aicinājumu ar minēto normu nepieļaut būtisku sloga palielināšanu ostā strādājošiem termināļiem un neierobežot konkurenci, kas izveidojusies starp uzņēmējiem ar atzītā saņēmēja statusu, būtu nepieciešams normatīvajā regulējumā paredzēt iespēju preces, izmantojot atzītā saņēmēja statusu, saņemt ne vien pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas vai muitas noliktavas atļaujas, vai atļaujas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājam, bet arī jebkuram citam atzītajam saņēmējam, ja Valsts ieņēmumu dienestā tiek iesniegts apliecinājums piekrišanai, ka attiecīgajā muitas noliktavā, pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā minēto preču saņemšanai atzītā saņēmēja statusu ir tiesīga izmantot cita (konkrētā) persona.

Lai komersantiem būtu iespēja sagatavoties, Muitas likumā jāparedz, ka norma stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī. 

Priekšlikums prezentēts un guvis atbalstu arī Finanšu ministrijas Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā 2024.gada 11.aprīļa sēdē.

Likumprojekta 12.pants (Muitas likuma 25.pants); likumprojekta 18.pants.

(1) Muitas likumā nepieciešams noteikt, ka atzītā OIM deklarētāja statusu piešķir Valsts ieņēmu dienests un vienlaikus nepieciešams iekļaut deleģējumu Ministru kabinetam noteikt atzītā OIM deklarētāja statusa iesnieguma iesniegšanas, atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas, grozījumu izdarīšanas un atsaukšanas nosacījumus un kārtību, kā arī lēmuma par atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanu vai atsaukšanu izdošanas un paziņošanas nosacījumus un kārtību.

(2) Lai veicinātu atzītā saņēmēja statusa izmantošanu, tādejādi mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī komersantiem, Muitas likumā tiek iekļauta jauna norma, ka preču, kas tranzīta procedūrā tiek pārvietotas ar autotransportu vai dzelzceļa transportu, ja tās pēc tranzīta procedūras pabeigšanas uzglabā brīvajā zonā vai pagaidu uzglabāšanas vietā, vai muitas noliktavā, saņemšanai un tranzīta procedūras noslēgšanai jāizmanto atzītā saņēmēja statusu, izņemot gadījumus, kad tas nav atļauts. Proti, gadījumi, kad nav atļauts izmantot atzītā saņēmēja statusu noteikti MK noteikumu Nr.499 23.punktā, kas paredz, ka atzītā saņēmēja statusu neizmanto attiecībā uz stratēģiskas nozīmes precēm; radioaktīvām vielām, kodolmateriāliem un citiem jonizējošā starojuma avotiem; ozona slāni noārdošām vielām, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem; bīstamām ķīmiskām vielām, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem; narkotiskajām un psihotropajām vielām un zālēm, kas satur narkotiskās vai psihotropās vielas; Kimberli procesa sertifikācijas sistēmai pakļautiem neapstrādātiem dimantiem, kā arī citām precēm, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Ja pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas vai muitas noliktavas atļaujas, vai atļaujas komercdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā turētājs atzītā saņēmējs statusu neizmanto, tad Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz apliecinājumu piekrišanai, ka attiecīgajā pagaidu uzglabāšanas vietā vai muitas noliktavā, vai brīvajā zonā atzītā saņēmēja statusu ir tiesīga izmantot cita (konkrētā) persona.

Vienlaikus Muitas likums tiek papildināts ar pārejas noteikumu, ka normas stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī.

Likumprojekta 13.pants (Muitas likuma 25.² pants - jauna norma); likumprojekta 18.pants.

Regulas Nr. 952/2013 18. panta 1. punkts paredz, ka ikviena persona var iecelt sev pārstāvi muitā. Šāda pārstāvība var būt tieša – tad pārstāvis muitā rīkojas citas personas vārdā un tās uzdevumā – vai netieša – tad pārstāvis muitā rīkojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

Praksē ir konstatēts, ka, nodrošinot pārstāvības pakalpojumus muitā, tiek sniegts nekvalitatīvs pārstāvības pakalpojums (tai skaitā attiecībā uz muitas deklarācijas aizpildīšanu), proti, deklarētāja pārstāvja sagatavotā muitas deklarācija satur kļūdas, kas rada lieku administratīvo slogu muitas iestādei deklarācijas labošanas procesa administrēšanai pēc preču izlaišanas un rada pamatu deklarētāja administratīvai atbildībai saskaņā ar Muitas likuma 29. panta trešo daļu.
Analizējot veiktos labojumus muitas deklarācijās par 2024. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, konstatēts, ka 70 % neatbilstību radušās pārstāvja kļūdu dēļ. Raksturīgākās kļūdas ar budžeta ieņēmumu zaudējumiem līdz 150 euro ir nekorekti noteikta deklarētās preces muitas vērtība; nav pievienoti preču rēķini un pilnvaras vai pievienoti neatbilstoši preču rēķini un pilnvaras; norādīts neatbilstošs preces neto vai bruto svars; nekorekti norādīti pavaddokumentu kodi; pievienoti maksājumu uzdevumi, kas ir par mazāku summu nekā aprēķinātais nodokļu apmērs.
Savukārt raksturīgākās kļūdas ar budžeta ienākumu zaudējumiem virs 150 euro ir nekorekti norādīts preces Kombinētās nomenklatūras kods, papildprocedūras kods vai rēķina valūta; neatbilstoši piemērota preces izcelsme un muitas nodokļa preferenciālā likme; nepareizi vai vispār nav pievienotas darījuma vērtībai pieskaitāmās izmaksas, piemēram, transporta, apdrošināšanas izmaksas.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienības, kuras labo un anulē muitas deklarācijas pēc preču izlaišanas, kā arī veic cita veida pēcmuitošanas pārbaudes, 2024. gada pirmajos sešos mēnešos laboja 1056 eksporta deklarāciju un 1120 importa deklarāciju, kā arī anulēja 750 eksporta deklarācijas un 76 importa deklarācijas. 68 % importa deklarāciju gadījumā un 74,1 % eksporta deklarāciju gadījumā labošana/anulēšana veikta deklarācijām, kuras iesniegtas, izmantojot pārstāvja muitā pakalpojumus. Labošanai/anulēšanai pēcmuitošanā vidēji dienā tiek iesniegtas 20 eksporta deklarācijas un 14 importa deklarācijas, 85 % gadījumu importa deklarācijas labojumu rezultātā ir koriģēti muitas maksājumi, kas rada nopietnu slogu muitas iestādei, jo, lai apstiprinātu prasītos labojumus/anulēšanu muitas deklarācijās, jāveic apjomīga un detalizēta datu pārbaude. Minētais norāda uz riskiem muitas nodokļa iekasēšanā gadījumos, kad tiek izmantoti pārstāvības muitā pakalpojumi. Turklāt 30 % pieteikums deklarācijas labošanai iesniegts tajā pašā dienā vai 3 darbdienu laikā pēc preču izlaišanas muitas procedūrā.

Regula Nr. 952/2013 ļauj dalībvalstīm paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus. Proti, atbilstoši regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punktam dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Minētās normas ieviešana nacionālajā regulējumā būtiski mazinātu administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam, nodrošinātu kvalitatīvu pārstāvības pakalpojumu sniegšanu, tādejādi aizsargājot muitas klientu intereses, kā arī tiktu sakārtota uzņēmējdarbības vide un sistēma pārstāvības pakalpojumu jomā.
Normas izstrādei tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un nozares pārstāvji. Četrās darba grupas sēdēs notika aktīvas diskusijas, viedokļu apmaiņa un nozares priekšlikumu izvērtēšana sistēmas sakārtošanai. Rezultātā tika nolemts iekļaut Muitas likumā normu paredzot, ka pārstāvja muitā pakalpojumus varēs sniegt personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārstāvju pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Vienlaikus būs nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.499, iekļaujot tajos jaunu sadaļu ar kritērijiem personas atzīšanai par tiesīgu sniegt pārstāvības pakalpojumus. 
Iniciatīva tika izskatīta arī Finanšu ministrijas Konsultatīvajā padomē muitas politikas jomā un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas un uzņēmēju konsultatīvajā padomē.

Apzinot situāciju citās dalībvalstīs, konstatēts, ka ir dalībvalstis, kurās šis regulējums jau pastāv, un tas ir dažāds. Ir valstis, kurās tiek piešķirts identifikācijas numurs, atsevišķās valstīs nepieciešama speciāla atļauja, vēl citās tiek piešķirta licence un jāsertificē arī darbinieki. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā muitas pārstāvis ir reglamentēta profesija. 
Piemēram, Francijā pārstāvības pakalpojuma sniedzējiem jābūt  reģistrētiem un jāsaņem atļauja - reģistrētā muitas pārstāvja atļauja. Atļauju izsniedz starpreģionālais muitas direktorāts un muitas pārstāvis ir reglamentēta profesija.
Itālijā muitas brokeriem jābūt reģistrētiem Profesionāļu reģistrā un jāsaņem sertifikāts. Muitas brokera sertifikātu/reģistrāciju piešķir pēc valsts eksāmena  nokārtošanas. Muitas brokeri ir pakļauti muitas apmācības prasībām, lai nodrošinātu, ka iegūtās zināšanas tiek regulāri atjauninātas.
Igaunijā noteikumi pārstāvības pakalpojuma sniegšanai iekļauti Muitas likumā. Pakalpojumus sniedz muitas aģentūras, kas darbojas ar sertificētu muitas aģentu starpniecību. Muitas aģentūras darbībai nepieciešama Muitas un nodokļu administrācijas izsniegta licence. Licenci neizsniedz, ja personai ir nodokļu parādi par nodevām, kas maksājamas, ievedot vai eksportējot preces; un ja persona neatbilst Muitas kodeksa 39. panta a) punktā noteiktajai prasībai (nav nopietnu vai atkārtotu muitas vai nodokļu pārkāpumu). Muitas aģents ir fiziska persona, kura ir nokārtojusi muitas aģenta eksāmenu un kurai muitas iestādes ir izsniegušas atbilstošo sertifikātu.


Ieviešot šādu regulējumu ilgtermiņā uzlabosies uzņēmējdarbības vide – no pakalpojumu tirgus tiks izslēgti negodprātīgi un nepietiekami kvalificēti pārstāvības muitā pakalpojumu sniedzēji. Tiks nodrošināts, ka saņemot kvalitatīvus pārstāvības pakalpojums, tiek aizsargātas muitas klientu intereses un stiprināta sabiedrības uzticība valsts pārvaldei, t.sk., muitas dienestam. Vienlaikus, novēršot nelegālu pakalpojumu sniegšanu, tiks ierobežota ēnu ekonomika.

Ar normas ieviešanu, tiks būtiski samazināts administratīvais slogs Valsts ieņēmumu dienestam un tiks atbrīvoti resursi, kurus varēs novirzīt sadarbības stiprināšanai ar muitošanas pārstāvjiem (kas ir muitas galvenie sadarbības partneri). Radīsies iespēja organizēt apmācības, lai paaugstinātu muitas pārstāvju zināšanu līmeni, vienlaikus ekonomējot muitas resursus un mazinot iespējamo pārkāpumu vai kļūdu iespējamību muitas formalitāšu kārtošanas procesā. Izvērtētie un akceptētie muitas pārstāvji nodrošinās sakārtotu pakalpojumu tirgu.

Vienlaikus, aizsargājot muitas klientu, proti, deklarētāju (importētāji/eksportētāji un to pārstāvji) intereses un nodrošinot, ka muitas klienti saņem kvalificētus pārstāvības muitā pakalpojumus, ar normu tiktu stiprināts koncepts “Pazīsti savu klientu”. Minētā koncepta mērķis ir rūpēties par sakārtotu vidi muitas jomā, muitas klientu interesēm un novērst/samazināt iespējamību sniegt un saņemt nekvalitatīvus pārstāvju pakalpojumus. To nodrošinās publiski pieejama informācija par pārstāvības pakalpojumu sniedzējiem, kurus akceptējusi muitas iestāde (pārstāvības pakalpojumu sniedzēju muitā reģistrs).

Lai veicinātu muitā sniegtā pārstāvības pakalpojuma kvalitāti, proti, nodrošinātu, ka pārstāvības muitā pakalpojumus sniedz kvalificētas un pārbaudītas personas, kas pārzina muitas procedūras un tiesību aktus, mazinot iespējamo pārkāpumu vai kļūdu iespējamību muitas formalitāšu kārtošanas procesā, aizsargājot klientu intereses un stiprinot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, t.sk. muitas dienestam, nepieciešams noteikt prasības pakalpojumu sniedzējam. Nepieciešams noteikt obligātos kritērijus personas atzīšanai par tiesīgu sniegt pārstāvības pakalpojumus un prasības personai, kas vēlas sniegt pārstāvības pakalpojumus un atbilst noteiktajiem kritērijiem, būt obligāti reģistrētai attiecīgā reģistrā. Vienlaikus nosakāmi arī kritēriji personas izslēgšanai no attiecīgā reģistra, tādējādi liedzot personai sniegt pārstāvības pakalpojumus. 

Likumprojekta 13.pants (Muitas likuma 25.² pants - jauna norma); likumprojekta 18.pants.

Mazinot administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam, pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi un sistēmu pārstāvības pakalpojumu sniegšanas jomā un vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu pārstāvības pakalpojumu sniegšanu, tādejādi aizsargājot muitas klientu intereses, nepieciešams Muitas likumā ieviest regulas Nr. 952/2013 18. panta 3. punktā paredzēto nosacījumu, ka dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

Ar minēto normu tiks veicināta pārstāvju muitā pakalpojumu sniegšanas pārskatāmība un nodrošināts, ka:
1) pārstāvības muitā pakalpojumus sniedz kvalificētas un pārbaudītas personas, kas pārzina muitas procedūras un tiesību aktus, mazinot iespējamo pārkāpumu vai kļūdu iespējamību muitas formalitāšu kārtošanas procesā,
2) muitas klienti var pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja kompetenci un uzticamību, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvības pakalpojumu sniedzēju reģistru,
3) tiek ierobežota ēnu ekonomika, t.i., novērsta nelicencētu vai nelegālu pakalpojumu sniegšana,
4) uzraudzības muitas iestāde var sekot līdzi pārstāvības muitā pakalpojumu sniedzēju darbībai un saukt tos pie atbildības gadījumos, kad izdarīti pārkāpumi,
5) tiek aizsargātas klientu intereses un stiprināta sabiedrības uzticība valsts pārvaldei, t.sk. muitas dienestam, kā arī nodrošināta koncepta “Pazīsti savu klientu” stiprināšana.

Muitas likumā tiks noteikts, ka pārstāvja muitā pakalpojumus ir tiesīga sniegt persona, kura ir reģistrēta Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Reģistru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests un savā tīmekļvietnē publicēs informācija par pārstāvja muitā pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju reģistrā. 

Tā kā veidojot Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistru, tiks veidots personas datu reģistrs un šādu līdzekļu izmantošana ir uzskatāma par iejaukšanos personas pamattiesībās, norma paredzēs, kādu informāciju iekļauj reģistrā gan par fizisko, gan par juridisko personu.

Vienlaikus nepieciešams paredzēt Ministru kabinetam deleģējumu noteikt nosacījumus un kārtību personas reģistrēšanai reģistrā un izslēgšanai no reģistra, kā arī kārtību, kādā reģistrā reģistrētā persona paziņo par izmaiņām reģistrācijas nosacījumos. Tāpat arī Valsts ieņēmumu dienesta  tīmekļvietnē publicējamās ziņas par personas reģistrāciju reģistrā.
Minēto plānots iekļaut MK noteikumos Nr. 499.

Pārejas noteikumos nepieciešams paredzēt, ka norma stājas spēkā 2027.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta 14.pants (Muitas likuma 28.pants).

(1) Muitas likuma 28.panta pirmā daļa paredz, no kādiem normatīvajiem aktiem izriet nepieciešamība Valsts ieņēmumu dienestam vērtēt nosacījumus par nopietniem, atkārtotiem un maznozīmīgiem muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumiem. Tie ir regula Nr. 952/2013; regula Nr.  2015/2446; Komisijas 2015. gada 24. novembra īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr.  952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr.  2015/2447)  un 1975. gada 14. novembra Muitas konvencija par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (turpmāk - TIR konvencija). 
Nepieciešamība vērtēt nosacījumus par nopietniem, atkārtotiem un maznozīmīgiem muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumiem izriet ne vien no regulas Nr. 952/2013, regulas Nr. 2015/2446, regulas Nr. 2015/2447 un TIR konvencijas, bet arī no citiem normatīvajiem aktiem muitas jomā.
Piemēram, Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr.500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.500) 15.11. apakšpunktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši saņemtajam iesniegumam pieņem lēmumu izsniegt muitas noliktavas atļauju, ja iesnieguma iesniedzēja darbībā triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav konstatēti nopietni vai atkārtoti nodokļu un muitas jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, tostarp smagi noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību.
Šo pašu noteikumu 27.11. apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši saņemtajam iesniegumam pieņem lēmumu izsniegt pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju, iesnieguma iesniedzēja darbībā triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav konstatēti nopietni vai atkārtoti nodokļu un muitas jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, tostarp smagi noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību.

Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju arī saistībā ar citu normatīvo tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, ir nepieciešams papildināt Muitas likuma 28. panta pirmo daļu ar atsauci uz citiem šajā tiesību normā pašlaik neminētiem normatīvajiem tiesību aktiem.

(2) Atbilstoši Muitas likuma 28.panta piektajai daļai Valsts ieņēmumu dienestam noteiktos gadījumos ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par personu sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā. 
2023. gada 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi MK noteikumos Nr. 500.
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem, lai noteiktu pieteikumu iesniedzēja atbilstību muitas noliktavas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas saņemšanai, kā arī brīvās zonas preču uzskaites apstiprinājuma saņemšanai, Valsts ieņēmumu dienests cita starpā vērtē personas atbilstību MK noteikumu Nr. 500 15.11. apakšpunktā noteiktajam (iesnieguma iesniedzēja darbībā triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas nav konstatēti nopietni vai atkārtoti nodokļu un muitas jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi, tostarp smagi noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību (Krimināllikuma 190., 190.¹, 191., 207., 208., 218. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi)); 15.12. apakšpunktā noteiktajam (iesnieguma iesniedzējs vai tā valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists nav atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par piesavināšanos, neatļautu labumu pieņemšanu, komerciālo uzpirkšanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos vai starpniecību kukuļošanā vai ja par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu maksātājam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis (Krimināllikuma 179., 180., 198., 199., 320., 321., 323. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi)), kā arī 15.13. apakšpunktā noteiktajam (iesnieguma iesniedzējs vai tā valdes loceklis, padomes loceklis vai prokūrists nav atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par krāpšanu, kontrabandu, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez speciālas atļaujas (licences), izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai ja par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu maksātājam saskaņā ar Krimināllikumu nav piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis (Krimināllikuma 177., 177.1 , 178. , 180., 190., 191., 207., 218., 195. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi)).
Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju par MK noteikumu Nr. 500 154.11., 15.12. un 15.13. apakšpunktā minēto subjektu sodāmību par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir nepieciešams grozīt Muitas likuma 28. panta piekto daļu, paplašinot tajā minēto noziedzīgo nodarījumu uzskaitījumu.
Minētais attiecas arī uz likumprojekta 15.pantu, ar kuru Muitas likums tiek papildināts ar jaunu 28.¹ pantu nosakot Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešamību vērtēt nosacījumus par smagiem muitas vai nodokļu pārkāpumiem regulas Nr. 2023/956 ietvarā. 
Izvērtējot personas atbilstību regulas Nr.2023/956 17.pantā noteiktajiem kritērijiem, no Sodu reģistra tiek pieprasīta informācija par personu sodāmību par Krimināllikuma 190., 190.¹, 191., 207., 208. un 218. pantā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Taču papildus minētajiem Krimināllikuma pantiem atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanā ir jāvērtē arī personas sodāmība par smagiem vai atkārtotiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.

Par smagiem vai atkārtotiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem būtu uzskatāmi tādi pārkāpumi, par kuriem attiecīgā persona ir atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par komercnoslēpuma neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai vai par komercnoslēpuma neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu, vai par komercnoslēpuma vai par finanšu tirgus iekšējās informācijas nolaupīšanu.

Tādējādi savu funkciju veikšanai Valsts ieņēmumu dienestam būtu nepieciešams no Sodu reģistra iegūt informāciju par personu sodāmību attiecībā uz Krimināllikuma  193.2 pantu  “Iekšējās informācijas nelikumīga izmantošana un manipulācijas finanšu tirgos” un 200. pantu “Neizpaužamu ziņu, kas nav konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena informācija, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana”

Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju par regulas Nr.2023/956 17. panta 2. punkta “a” apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, nepieciešams grozīt Muitas likuma 28. panta piekto daļu, paplašinot tajā minēto noziedzīgo nodarījumu uzskaitījumu.

(3) Muitas likuma 28.panta piektajā daļā noteikts pienākums Sodu reģistram informāciju par personas sodāmību izsniegt 10 darbdienu laikā. Ziņas no Sodu reģistra tiek sniegtas tiešsaistes režīmā un rakstiskā veidā vispārējā kārtībā noteiktajos termiņos. Nepieciešamības gadījumā, pirms ziņu izsniegšanas tiek veikta arī rīcībā esošo ziņu aktualizācija t.sk Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurām atbildes termiņš ir noteikts 10 vai 20 darba dienas. Līdz ar to, nepieciešams no normas izslēgt noteikto ziņu izsniegšanas termiņu.
 

Likumprojekta 14.pants (Muitas likuma 28.pants).
Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju par MK noteikumu Nr. 500 154.11., 15.12. un 15.13. apakšpunktā minēto subjektu sodāmību par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī par regulas Nr.2023/956 17. panta 2. punkta “a” apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, nepieciešams izdarīt grozījumus Muitas likuma 28.panta pirmās daļas ievaddaļā, kā arī piektajā daļā.

Vienlaikus, nepieciešams izslēgt Muitas likuma 28.panta piektās daļas otro teikumu, kas paredz noteikto ziņu izsniegšanas termiņu.

Likumprojekta 15.pants (Muitas likuma 28.¹ pants - jauna norma).

Ar likuma "Par piesārņojumu" 32.³⁷ panta pirmo daļu Valsts ieņēmumu dienests ir noteikts par kompetento iestādi regulas Nr.2023/956 11. panta 1. punkta izpratnē. Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgās funkcijas pilda Muitas pārvalde.
Regulas Nr.2023/956 5. pants noteic pienākumu ikvienam importētājam, kas ir iedibināts dalībvalstī, pirms preču importēšanas Savienības muitas teritorijā iesniegt pieteikumu atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai. Šās regulas 17. panta 2. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritēriji ir šādi: pēdējo piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gada pieteikuma iesniedzējs nav bijis iesaistīts smagā vai atkārtotos muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu vai šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumu pārkāpumos, un – jo īpaši – pieteikuma iesniedzējs nav izdarījis smagus noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar tā saimniecisko darbību.
Nosacījumi attiecībā uz muitas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem faktiski ir tādi paši, kā nosacījumi attiecībā uz atļauju muitas jomā piešķiršanu. Tādējādi ir nepieciešams noteikt kritērijus muitas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem, un ir lietderīgi personas atbilstības tiesību aktos muitas jomā noteikto atļauju piešķiršanas kritērijus attiecināt arī uz regulā 2023/956 noteiktajiem OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritērijiem.

Likumprojekta 15.pants (Muitas likuma 28.¹ pants - jauna norma).

Muitas likumā nepieciešams paredzēt, kādu pārkāpumu Valsts ieņēmumu dienests uzskatīs par smagu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu, piemērojot regulu Nr. 2023/956.
Regulas Nr. 2023/956 17.panta 2.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka viens no atzītā OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritērijiem ir tāds, ka pēdējo piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gada pieteikuma iesniedzējs nav bijis iesaistīts smagā vai atkārtotos muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumos. 
Šobrīd Muitas likuma 28.panta pirmā daļa nosaka, kādus pārkāpumus Valsts ieņēmumu dienests uzskata par nopietniem/smagiem muitas vai nodokļu pārkāpumiem, piemērojot normatīvos aktus muitas jomā.
Nosacījumi attiecībā uz muitas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem faktiski ir tādi paši, kā nosacījumi attiecībā uz atļauju muitas jomā piešķiršanu (OIM deklarētāja statuss). Tādējādi ir nepieciešams noteikt kritērijus muitas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem, un ir lietderīgi personas atbilstības tiesību aktos muitas jomā noteikto atļauju piešķiršanas kritērijus attiecināt arī uz regulā Nr. 2023/956 noteiktajiem OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritērijiem.
Līdz ar to 28.¹ panta pirmajā daļā ietverti analoģiski nosacījumi kā Muitas likuma 28.panta pirmajā daļā.

Minētais attiecināms arī uz regulā Nr.2023/956 minēto attiecībā uz smagiem vai atkārtotiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Par smagiem vai atkārtotiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem būtu uzskatāmi tādi pārkāpumi, par kuriem attiecīgā persona ir atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par komercnoslēpuma neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai vai par komercnoslēpuma neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu, vai par komercnoslēpuma vai par finanšu tirgus iekšējās informācijas nolaupīšanu.

Savukārt par smagiem regulas Nr. 2023/956 noteikumu pārkāpumiem būtu uzskatāmi pārkāpumi, par kuriem konkrētai personai iepriekšējo piecu gadu laikā pirms atzīšanas pieteikuma iesniegšanas gada uzlikto regulas Nr. 2023/956 26. pantā noteikto sodu kopsumma pārsniedz 10 000 EUR vai uzlikto šās regulas 35. pantā noteikto sodu kopsumma trīskārtīgi pārsniedz šā panta 7. punktā minētā Komisijas īstenošanas aktā noteiktā indikatīvā soda maksimālo apjomu.
Kritērijs par 10 000 euro slieksni iekļauts pēc analoģijas ar Muitas likuma 28.pantu, kura pirmā daļa skaidro, kā jāinterpretē termins “nopietni muitas vai nodokļu tiesību aktu pārkāpumi”. Proti, tas ir pārkāpums, kura rezultātā nodarītais vai iespējamais zaudējums valsts budžetam pārsniedz EUR 10 000 vai personas gūtais labums pārsniedz EUR 10 000. Minētais kritērijs izriet no Eiropas Komisijas sagatavotā Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikuma par cīņu pret krāpšanu, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, ietvertās normas.

Nepieciešams paredzēt, kādu pārkāpumu Valsts ieņēmumu dienests uzskata par atkārtotu, piemērojot regulu Nr. 2023/956. Nosacījumi attiecībā uz muitas tiesību aktu pārkāpumiem faktiski tādi paši, kā nosacījumi attiecībā uz atļauju muitas jomā piešķiršanu (OIM deklarētāja statuss), līdz ar to lietderīgi arī uz atkārtotiem pārkāpumiem personas atbilstības tiesību aktos muitas jomā noteikto atļauju piešķiršanas kritērijus attiecināt arī uz regulā Nr. 2023/956 noteiktajiem OIM deklarētāja statusa piešķiršanas kritērijiem, analoģiski, kā to paredz Muitas likuma 28.panta otrā daļa.

​​​​​​Savukārt attiecībā uz atkārtotu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumu varētu uzskatīt tādu Muitas likuma 28.¹ panta trešajā daļā minētu pārkāpumu, kas izdarīts sodāmības par tādu pašu pārkāpumu spēkā esības laikā.

Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs pieprasīt un no Sodu reģistra saņemt informāciju par regulas Nr. 2023/956 17. panta 2. punkta “a” apakšpunktā minēto subjektu sodāmību par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ir nepieciešams paredzēt, ka arī šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par personu sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. 

Likumprojekta 16.pants (Muitas likuma 31.pants - jauna norma).

Lai risinātu administratīvā soda piedziņas problēmas, tostarp problēmas administratīvā soda piedziņā no ārvalstniekiem (deklarētājiem, eksportētājiem, importētājiem, procedūras izmantotājiem, pārvadātājiem), ir lietderīgi personām, kuras izvairās no Muitas likumā noteiktā naudas soda izpildes, noteikt ierobežojumus attiecībā uz šo personu darbībām muitas jomā.
Šāds nosacījums nav pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmā jau pastāvošajiem ierobežojumiem. Piemēram, Ceļu satiksmes likuma 43. pants noteic, ka personai, kura izvairās no šajā likumā noteiktā naudas soda izpildes, ir liegts izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.
Pēc būtības analoģiska norma ir ietverta Autopārvadājumu likumā. Proti, šā likuma 59. pants noteic, kamēr nav samaksāts autopārvadājumu jomā noteiktais administratīvā pārkāpuma lietā piemērotais naudas sods, personai, kurai piemērots administratīvais sods, ir liegts izsniegt transportlīdzekļu vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (turējumā, valdījumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.

Izvērtējot, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai (vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi), konstatējams, ka, liegums personai veikt konkrētas darbības, ja tā likumā noteiktajā termiņā nav samaksājusi par muitas noteikumu pārkāpumu uzlikto naudas sodu, ir vispiemērotākais līdzeklis mērķa – naudas soda samaksas nodrošināšanas – sasniegšanai. No prakses ir zināms, ka daļa ārvalstnieku par muitas jomā izdarītajiem pārkāpumiem uzliktos sodus nesamaksā. Informācija par ārvalstnieku nesamaksātajiem uzliktajiem naudas sodiem atspoguļota tabulā.

Lēmuma pieņemšanas gads	2022.	2023.	2024.
Piemēroto naudas sodu kopsumma (EUR)	184 571,48	245 871,11	161 303,26
Samaksāto naudas sodu kopsumma (EUR)	87 654,2	97 401,3	77 637,11
Nesamaksāto naudas sodu kopsumma (EUR)	96 917,28	148 469,81	83 666,15
Lēmumu par soda piemērošanu skaits	2204	1476	1516
Nesamaksāto sodu skaits	991	623	723

Šāda apjoma nesamaksātie sodi izraisa nepieciešamību noteikt īpašus līdzekļus naudas soda izpildes nodrošināšanai. Tā kā liedzot personai veikt konkrētas tādas darbības, par kurām persona gūst ienākumus, personai tiktu liegta iespēja gūt ienākumus, šāds liegums efektīvi motivētu personu samaksāt uzlikto naudas sodu, lai personai būtu iespēja turpināt gūt ienākumus no savas saimnieciskās darbības.

Izvērtējot, vai šāda rīcība ir nepieciešama (vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem), konstatējams, ka pastāvošais termiņā nesamaksātā naudas soda piedziņas regulējums nenodrošina ārvalstniekiem uzliktā naudas soda samaksu. Ierobežojums veikt darbības muitā un veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumus tiks piemērots tikai personām, kuras likumā noteiktajā termiņā nebūs samaksājušas piemēroto naudas sodu, liedzot minētajām personām gūt ienākumus no konkrēta veida saimnieciskās darbības. Citu līdzekļu, kas nodrošinātu leģitīmā mērķa – naudas soda samaksas – sasniegšanu, nav.
Izvērtējot, vai ierobežojums ir atbilstošs (vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu), konstatējams, ka sabiedrības intereses attiecībā uz naudas soda samaksu prevalē pār sodītās personas interesēm izvairīties no naudas soda samaksas. Turklāt sodītajai personai liegums veikt konkrētas darbības muitā vai veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumu nerada tādu slogu, no kura ne pie kādiem nosacījumiem nav iespējams izvairīties, tieši pretēji, tiklīdz kā persona izpildīs likumā noteikto pienākumu (pienākumu samaksāt naudas sodu), ierobežojumi veikt konkrētas darbības muitā vai veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumu netiks turpināti piemērot.

Likumprojekta 16.pants (Muitas likuma 31.pants - jauna norma).

Lai risinātu administratīvā soda piedziņas problēmas, tostarp problēmas administratīvā soda piedziņā no ārvalstniekiem (deklarētājiem, eksportētājiem, importētājiem, procedūras izmantotājiem, pārvadātājiem), būtu jāparedz, ka personai, kura likumā noteiktajā termiņā nav samaksājusi ar lēmumu par soda  piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā par pārkāpumu muitas jomā vai starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā piemēroto naudas sodu, līdz minētā naudas soda samaksai liegts veikt jebkādas darbības muitā, kuru veikšanai personai ir nepieciešams regulas 2015/2446 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs.
Attiecīgi pārvadātājam šādā situācijā būtu liegts veikt muitošanai pakļautu preču pārvadājumu Latvijas Republikas teritorijā.
Regulas Nr. 2015/2446 1. panta 18. punktā paredzētais reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs)  ir unikāls identifikators, kas tiek izmantots visā Eiropas Savienībā. Latvijā EORI numurs tiek piešķirts saskaņā ar MK noteikumos Nr. 18 noteikto. EORI numurs tiek reģistrēts EMDAS un pēc tā tiek identificēta persona, kura veic noteiktas darbības muitā.
Riska pārvaldība muitā tiek veikta atbilstoši regulas Nr. 952/2013 46. panta 4. – 8. punktā noteiktajam. Veicot riska pārvaldību attiecībā uz personām, kuras likumā noteiktajā termiņā nav samaksājušas ar lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā par pārkāpumu muitas jomā piemēroto naudas sodu, Elektroniskajā muitas datu sistēmā attiecībā uz konkrēto personu tiks izdarīta atzīme par to, ka persona minēto soda naudu nav samaksājusi un, ja attiecīgā persona muitā veiks kādas darbības, kuru veikšanai nepieciešams EORI numurs, EMDAS par aizliegumu veikt minētās darbības sagatavos informatīvu paziņojumu muitas amatpersonai un attiecīgi muitas amatpersona atteiks pieņemt lēmumu attiecībā uz minētās personas pieteiktajām darbībām. Savukārt EMDAS nodrošinās, ka attiecībā uz minēto personu labvēlīgs lēmums netiek pieņemts automātiski.
Tādas pat darbības tiks veiktas arī attiecībā uz pārvadātāju – ja pārvadātājs likumā noteiktajā termiņā nebūs samaksājis sodu, preces netiks izlaistas muitas procedūrā, ja attiecīgās muitas procedūras ietvaros preču pārvadājumu veiks attiecīgais pārvadātājs.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā ir izstrādāts Jaunās paaudzes Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) risinājums "Tiešsaistes meklētājs", kurš nodrošina informācijas pieejamību un tās meklēšanas iespējas no Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas. Līdz ar to, lietotāju ērtības labad un lai  nenoslogotu Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmu, informācijas par neapmaksātajiem sodiem iegūšanai tiks izmantots IIIS2 risinājums "Tiešsaistes meklētājs".

 

Likumprojekta 17.pants (Muitas likuma 32.pants - jauna norma).

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas 6. punktu aizliegums izpaust informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas neattiecas uz informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam.
Lai veicinātu starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju ievērošanu, būtu lietderīgi, ka persona ir tiesīga iegūt tādu informāciju par darījuma partneri, kuram konstatēti starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanas riski saistībā ar sankcijām pakļautu preču ievešanu Savienībā no trešās valsts vai izvešanu no Savienības uz trešo valsti.

2025.  gada 10. jūnijā stājušies spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, papildinot likumu ar 18. pantu, kura otrajā daļā noteikta administratīvā atbildība par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 euro. Saskaņā ar minēto tiesību normu administratīvā atbildība noteikta par dažāda veida darbībām un attiecīgi pie administratīvās atbildības par šiem pārkāpumiem var tikt saukti dažādi subjekti, piemēram, preču pārdevēji, eksportētāji, pārvadātāji, ekspeditori, preču uzglabāšanas, pārkraušanas pakalpojumu sniedzēji, muitošanas pakalpojumu sniedzēji. Personu informētība par citu darījumā (preču importā, tranzītā vai eksportā (reeksportā)) iesaistīto personu izdarītajiem sankciju pārkāpumiem veicinās personas atturēties no iesaistīšanās darījumos ar personām, kuras ir pārkāpušas sankcijas, tādējādi nodrošinot, ka netiek izdarīts administratīvais pārkāpums.

Plānotās normas mērķis ir nodrošināt efektīvu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, novērst sankciju apiešanu un stiprināt muitas uzraudzības efektivitāti. Informācijas izpaušana deklarācijā norādītajām personām par citu personu sankciju pārkāpumiem ļauj šīm personām pieņemt informētus lēmumus par savstarpējo sadarbību, tādējādi mazinot risku kļūt par sankciju pārkāpumu līdzdalībniekiem. Tādējādi izraudzītais līdzeklis ir piemērots mērķa sasniegšanai.
Vienlaikus nav identificēti citi līdzekļi, kas tikpat efektīvi nodrošinātu sankciju izpildi un vienlaikus mazāk ierobežotu personas datu aizsardzību. Informācijas izpaušana tikai pēc personas piekrišanas šajā gadījumā nebūs piemērota, jo sankciju pārkāpējiem var būt motivācija šādu piekrišanu nesniegt, tādējādi apgrūtinot sankciju izpildi un apdraudot sabiedrības intereses.
Sabiedrības ieguvums - efektīva sankciju izpilde, starptautisko saistību ievērošana un valsts drošības stiprināšana - ir būtiski svarīgāks par indivīda tiesību uz datu aizsardzību ierobežojumu šaurā un konkrēti definētā gadījumā. Turklāt informācijas izpaušana paredzēta tikai deklarācijā norādītajām personām, kas jau ir iesaistītas attiecīgajā muitas darījumā, tādējādi ierobežojums ir mērķēts un proporcionāls.
Līdz ar to norma atbilst samērīguma principam, jo tā ir piemērota, nepieciešama un proporcionāla leģitīmā mērķa - sankciju izpildes nodrošināšanas - sasniegšanai. Ierobežojums ir sociāli nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un atbilst Satversmes 116. pantā noteiktajiem kritērijiem.

 

Likumprojekta 17.pants (Muitas likuma 32.pants - jauna norma).

Lai veicinātu starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju ievērošanu, Muitas likums tiek papildināts ar jaunu normu paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs muitas deklarācijā, reeksporta deklarācijā un reeksporta paziņojumā norādītajām personām izpaust tādu informāciju par citām attiecīgajā muitas deklarācijā, reeksporta deklarācijā un reeksporta paziņojumā norādītajām personām, kura norāda, ka persona ir pārkāpusi starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteiktās sankcijas attiecībā uz preču ievešanu Eiropas Savienībā (importu) vai izvešanu no Eiropas Savienības (eksportu), bez personas, par kuru informācija tiek izpausta, piekrišanas.