24-TA-981: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Zemkopības institūts 2B" Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 42.panta pirmā daļa un 43.pants.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Aizkraukles novada domes 19.10.2023. lēmums Nr.730 “Par nekustamā īpašuma "Zemkopības institūts 2B", Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, nodošanu atpakaļ valstij” (protokols Nr. 13., 71.p.) un 21.12.2023. lēmums Nr.925 “Par Aizkraukles novada domes 2023.gada 19.oktobra lēmuma Nr.730 (protokols Nr.13., 71.p.) "Par nekustamā īpašuma "Zemkopības institūts 2B", Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, nodošanu atpakaļ valstij"
precizēšanu” (protokols Nr. 19., 99.p.).
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par nekustamā īpašuma “Zemkopības institūts 2B”, Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma “Zemkopības institūts 2B” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3282 008 0637), Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Pašvaldību likuma 10.panta pirmās daļas 16.punkts.
Aizkraukles novada domes 19.10.2023. lēmums Nr.730 “Par nekustamā īpašuma "Zemkopības institūts 2B", Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, nodošanu atpakaļ valstij” (protokols Nr. 13., 71.p.) un 21.12.2023. lēmums Nr.925 “Par Aizkraukles novada domes 2023.gada 19.oktobra lēmuma Nr.730 (protokols Nr.13., 71.p.) "Par nekustamā īpašuma "Zemkopības institūts 2B", Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, nodošanu atpakaļ valstij"
precizēšanu” (protokols Nr. 19., 99.p.).
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Par nekustamā īpašuma “Zemkopības institūts 2B”, Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma “Zemkopības institūts 2B” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3282 008 0637), Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir pārņemt valsts īpašumā nekustamo īpašumu “Zemkopības institūts 2B”, Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, nodot to Finanšu ministrijas valdījumā, jo tas vairs netiek izmantots Ministru kabineta 26.07.2011. rīkojumā Nr.345 “Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Skrīveru novada pašvaldības īpašumā” minētās pašvaldības funkcijas īstenošanai. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums nav nepieciešams publisku personu funkciju nodrošināšanai, atļaut VNĪ to pārdot izsolē saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 26.07.2011. rīkojumu Nr.345 “Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Skrīveru novada pašvaldības īpašumā” (turpmāk – MK rīkojums Nr.345), Skrīveru novada pašvaldība pārņēma savā īpašumā bez atlīdzības no Zemkopības ministrijas valstij piekrītošo zemesgrāmatā neierakstīto būvi (būves kadastra apzīmējums 3282 008 0637 001) - Zemkopības institūtu 2B - Zemkopības institūtā, Skrīveru novadā (pēc administratīvi teritoriālās reformas – Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā), pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai – tūrisma un tautas jaunrades attīstībai. MK rīkojuma Nr.345 2.2.apakšpunktā noteikts, ka Skrīveru novada pašvaldībai būvi bez atlīdzības jānodod valstij, ja tā vairs netiek izmantota minētās funkcijas nodrošināšanai.
Ar Skrīveru novada domes 26.01.2012. sēdes lēmumu Nr.10 (protokols Nr.2) “Par zemes vienības “Zemkopības institūts 2B” piekritību” tika atzīts, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) 0,2 ha platībā - “Zemkopības institūts 2B”, Zemkopības institūtā, Skrīveru novadā, uz kuras atrodas minētā būve, piekrīt Skrīveru novada pašvaldībai. Attiecīgi, atbilstoši ierakstiem Zemgales rajona tiesas Skrīveru pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000540108, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Zemkopības institūts 2B” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3282 008 0637) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) 1959 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 3282 008 0637 001) - Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), 22.12.2014. tika nostiprinātas uz Skrīveru novada pašvaldības vārda.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (redakcijā, kas stājās spēkā ar 23.06.2020.) Pārejas noteikumu 6.punktam Aizkraukles novada pašvaldība ir Aizkraukles novadā iekļautās Skrīveru novada pašvaldības un tās institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 6.punktu, īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu 01.11.2022. pārreģistrētas Zemgales rajona tiesas Skrīveru pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000540108 uz Aizkraukles novada pašvaldības vārda.
19.10.2023. pieņemts Aizkraukles novada domes lēmums Nr.730 “Par nekustamā īpašuma "Zemkopības institūts 2B", Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, nodošanu atpakaļ valstij” (protokols Nr. 13., 71.p.) (turpmāk – Domes lēmums), ar kuru atzīts, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 5.punktā norādītās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai un nododams valstij bez atlīdzības.
Ar Aizkraukles novada domes 21.12.2023. lēmumu Nr. 925 (protokols Nr. 19., 99.p.) minētais Domes lēmums precizēts, nosakot, ka Nekustamais īpašums nododams bez atlīdzības valstij Zemkopības ministrijas personā.
Atbilstoši Domes lēmumā norādītajai informācijai, Skrīveru novada pašvaldība Nekustamo īpašumu pēc tā pārņemšanas pašvaldības īpašumā plānoja izmantot likumā “Par pašvaldībām” (likums spēkā līdz 01.01.2023.) 15.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās autonomās funkcijas nodrošināšanai, proti, tūrisma un tautas jaunrades attīstībai. Tomēr, izvērtējot Nekustamā īpašuma ēkas un telpu tehnisko stāvokli, konstatēja, ka pašvaldībai nav lietderīgi, kā arī nav finansiālu iespēju uzturēt un investēt naudas līdzekļus Nekustamajā īpašumā.
Ar 09.01.2024. vēstuli Nr. 8.7-3e/48/2024 Zemkopības ministrija informēja Finanšu ministriju un VNĪ, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību funkciju nodrošināšanai, un Zemkopības ministrijas ieskatā tas būtu nododams atsavināšanai. Ņemot vērā, ka likums “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” vairs neparedz iespēju Zemkopības ministrijai pašai organizēt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ievērojot Atsavināšanas likuma 9.pantu, Zemkopības ministrija vēstulē lūdza sniegt viedokli par Nekustamā īpašuma pārņemšanu valstij Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā un veikt visas turpmāk nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) 1959 m2 platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,1959 ha; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība, 0,1959 ha; zemes vienības kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 1665 euro;
- būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 3282 008 0637 001), būves galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas, būves kopējā platība: 539,8 m2, būves kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 5376 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 7041 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos, 0,1959 ha;
- dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās, 0,1959 ha.
Atbilstoši Aizkraukles novada pašvaldības 31.01.2024. vēstulē Nr. 4.1/N/24/226 par Nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai:
- saskaņā ar Skrīveru novada domes 23.01.2020. saistošajiem noteikumiem Nr.2 „Skrīveru novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” apstiprināto, spēkā esošo, Skrīveru novada teritorijas plānojumu un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) atļautā izmantošana ir noteikta: Jauktas centra apbūves teritorija (JC);
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) piekļuve ir pa nekustamā īpašuma “Zemkopības institūts 2”, Zemkopības institūts, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, sastāvā ietilpstošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0191). Apgrūtinājums nav reģistrēts zemesgrāmatā kā servitūta ceļš.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ar 27.02.2024. vēstuli Nr. 08-11/1349 sniegusi informāciju, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) atrodas reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Kraukļu akmens - kulta vieta” (valsts aizsardzības Nr. 126) (https://mantojums.lv/cultural-objects/126) aizsardzības zonā. Uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināms likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums.
Kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumi Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.720).
Attiecībā uz lietošanas tiesību ierobežojumiem, kas izriet no kultūras pieminekļu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, Pārvalde norāda, ka kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esoša nekustamā īpašuma īpašniekam saistošs ir likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23. pants, kas nosaka, ka kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.
Vienlaikus Pārvalde vēstulē informē, ka saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 720 18.4. apakšpunktu kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā “Mantojums” (https://mantojums.lv/) publicēts skaidrojošs, no normatīvajiem aktiem izrietošs kultūras pieminekļa aizsardzības zonas uzturēšanas režīms ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Kraukļu akmens - kulta vieta” (valsts aizsardzības Nr. 126) aizsardzības zonas uzturēšanas režīms.
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otro daļu valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, ja tā atrodas šādās aizsargājamās teritorijās vai to funkcionālajās zonās:
1) dabas rezervātos;
2) dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās;
3) dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās.
Dabas aizsardzības pārvalde ar 18.01.2024. vēstuli Nr. 7.14/318/2024-N sniegusi informāciju, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) visā tās platībā atrodas dabas parkā “Daugavas ieleja”, kurai nav noteiktas funkcionālās zonas (dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās ar apgrūtinājuma kodu 7313050000). Līdz ar to uz Nekustamo īpašumu nav attiecināmi likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otrās daļas nosacījumi.
Veicot Nekustamā īpašuma vizuālo apsekošanu dabā 15.01.2024., VNĪ speciālisti konstatēja, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošajā būvē apkures krāsnis ir pussabrukušas, ekspluatācijai nederīgā stāvoklī, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas nav, elektroapgādes instalācija nolietota, daļēji demontēta, ekspluatācijai nederīgā stāvoklī.
VNĪ rīcībā nav informācijas par pašvaldības veiktajiem ieguldījumiem Nekustamajā īpašumā.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamajiem īpašumiem atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam, tostarp, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumi Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”.
Minētā informācija tiks ietverta izsoles noteikumos, lai Nekustamā īpašuma izsoles dalībniekus nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu. Tāpat arī izsoles noteikumos tiks norādīta Aizkraukles novada pašvaldības 31.01.2024. vēstulē Nr. 4.1/N/24/226 sniegtā informācija, ka zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) piekļuve ir pa nekustamā īpašuma “Zemkopības institūts 2”, Zemkopības institūts, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, sastāvā ietilpstošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0191) un, ka apgrūtinājums nav reģistrēts zemesgrāmatā kā servitūta ceļš.
Ar Skrīveru novada domes 26.01.2012. sēdes lēmumu Nr.10 (protokols Nr.2) “Par zemes vienības “Zemkopības institūts 2B” piekritību” tika atzīts, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) 0,2 ha platībā - “Zemkopības institūts 2B”, Zemkopības institūtā, Skrīveru novadā, uz kuras atrodas minētā būve, piekrīt Skrīveru novada pašvaldībai. Attiecīgi, atbilstoši ierakstiem Zemgales rajona tiesas Skrīveru pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000540108, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Zemkopības institūts 2B” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3282 008 0637) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) 1959 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 3282 008 0637 001) - Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), 22.12.2014. tika nostiprinātas uz Skrīveru novada pašvaldības vārda.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (redakcijā, kas stājās spēkā ar 23.06.2020.) Pārejas noteikumu 6.punktam Aizkraukles novada pašvaldība ir Aizkraukles novadā iekļautās Skrīveru novada pašvaldības un tās institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 6.punktu, īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu 01.11.2022. pārreģistrētas Zemgales rajona tiesas Skrīveru pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000540108 uz Aizkraukles novada pašvaldības vārda.
19.10.2023. pieņemts Aizkraukles novada domes lēmums Nr.730 “Par nekustamā īpašuma "Zemkopības institūts 2B", Zemkopības institūtā, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, nodošanu atpakaļ valstij” (protokols Nr. 13., 71.p.) (turpmāk – Domes lēmums), ar kuru atzīts, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 5.punktā norādītās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai un nododams valstij bez atlīdzības.
Ar Aizkraukles novada domes 21.12.2023. lēmumu Nr. 925 (protokols Nr. 19., 99.p.) minētais Domes lēmums precizēts, nosakot, ka Nekustamais īpašums nododams bez atlīdzības valstij Zemkopības ministrijas personā.
Atbilstoši Domes lēmumā norādītajai informācijai, Skrīveru novada pašvaldība Nekustamo īpašumu pēc tā pārņemšanas pašvaldības īpašumā plānoja izmantot likumā “Par pašvaldībām” (likums spēkā līdz 01.01.2023.) 15.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās autonomās funkcijas nodrošināšanai, proti, tūrisma un tautas jaunrades attīstībai. Tomēr, izvērtējot Nekustamā īpašuma ēkas un telpu tehnisko stāvokli, konstatēja, ka pašvaldībai nav lietderīgi, kā arī nav finansiālu iespēju uzturēt un investēt naudas līdzekļus Nekustamajā īpašumā.
Ar 09.01.2024. vēstuli Nr. 8.7-3e/48/2024 Zemkopības ministrija informēja Finanšu ministriju un VNĪ, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību funkciju nodrošināšanai, un Zemkopības ministrijas ieskatā tas būtu nododams atsavināšanai. Ņemot vērā, ka likums “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” vairs neparedz iespēju Zemkopības ministrijai pašai organizēt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ievērojot Atsavināšanas likuma 9.pantu, Zemkopības ministrija vēstulē lūdza sniegt viedokli par Nekustamā īpašuma pārņemšanu valstij Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā un veikt visas turpmāk nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanai.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) 1959 m2 platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,1959 ha; zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība, 0,1959 ha; zemes vienības kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 1665 euro;
- būve – garāža (būves kadastra apzīmējums 3282 008 0637 001), būves galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas, būves kopējā platība: 539,8 m2, būves kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 5376 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 7041 euro.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos, 0,1959 ha;
- dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās, 0,1959 ha.
Atbilstoši Aizkraukles novada pašvaldības 31.01.2024. vēstulē Nr. 4.1/N/24/226 par Nekustamo īpašumu sniegtajai informācijai:
- saskaņā ar Skrīveru novada domes 23.01.2020. saistošajiem noteikumiem Nr.2 „Skrīveru novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” apstiprināto, spēkā esošo, Skrīveru novada teritorijas plānojumu un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) atļautā izmantošana ir noteikta: Jauktas centra apbūves teritorija (JC);
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) piekļuve ir pa nekustamā īpašuma “Zemkopības institūts 2”, Zemkopības institūts, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, sastāvā ietilpstošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0191). Apgrūtinājums nav reģistrēts zemesgrāmatā kā servitūta ceļš.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ar 27.02.2024. vēstuli Nr. 08-11/1349 sniegusi informāciju, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) atrodas reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Kraukļu akmens - kulta vieta” (valsts aizsardzības Nr. 126) (https://mantojums.lv/cultural-objects/126) aizsardzības zonā. Uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināms likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums.
Kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumi Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.720).
Attiecībā uz lietošanas tiesību ierobežojumiem, kas izriet no kultūras pieminekļu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, Pārvalde norāda, ka kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esoša nekustamā īpašuma īpašniekam saistošs ir likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23. pants, kas nosaka, ka kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.
Vienlaikus Pārvalde vēstulē informē, ka saskaņā ar MK Noteikumu Nr. 720 18.4. apakšpunktu kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā “Mantojums” (https://mantojums.lv/) publicēts skaidrojošs, no normatīvajiem aktiem izrietošs kultūras pieminekļa aizsardzības zonas uzturēšanas režīms ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa “Kraukļu akmens - kulta vieta” (valsts aizsardzības Nr. 126) aizsardzības zonas uzturēšanas režīms.
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otro daļu valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, ja tā atrodas šādās aizsargājamās teritorijās vai to funkcionālajās zonās:
1) dabas rezervātos;
2) dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās;
3) dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās.
Dabas aizsardzības pārvalde ar 18.01.2024. vēstuli Nr. 7.14/318/2024-N sniegusi informāciju, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) visā tās platībā atrodas dabas parkā “Daugavas ieleja”, kurai nav noteiktas funkcionālās zonas (dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās ar apgrūtinājuma kodu 7313050000). Līdz ar to uz Nekustamo īpašumu nav attiecināmi likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otrās daļas nosacījumi.
Veicot Nekustamā īpašuma vizuālo apsekošanu dabā 15.01.2024., VNĪ speciālisti konstatēja, ka Nekustamā īpašuma sastāvā esošajā būvē apkures krāsnis ir pussabrukušas, ekspluatācijai nederīgā stāvoklī, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas nav, elektroapgādes instalācija nolietota, daļēji demontēta, ekspluatācijai nederīgā stāvoklī.
VNĪ rīcībā nav informācijas par pašvaldības veiktajiem ieguldījumiem Nekustamajā īpašumā.
Ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamajiem īpašumiem atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam, tostarp, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumi Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi”.
Minētā informācija tiks ietverta izsoles noteikumos, lai Nekustamā īpašuma izsoles dalībniekus nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu. Tāpat arī izsoles noteikumos tiks norādīta Aizkraukles novada pašvaldības 31.01.2024. vēstulē Nr. 4.1/N/24/226 sniegtā informācija, ka zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0637) piekļuve ir pa nekustamā īpašuma “Zemkopības institūts 2”, Zemkopības institūts, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, sastāvā ietilpstošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 008 0191) un, ka apgrūtinājums nav reģistrēts zemesgrāmatā kā servitūta ceļš.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta 2.punkts paredz pienākumu Finanšu ministrijai pārņemt no Aizkraukles novada pašvaldības Nekustamo īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai Nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot Nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar Nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ievērojot minēto, rīkojuma projekts paredz, ka pēc Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, tas tiek virzīts pārdošanai izsolē.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz pēc Nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un Nekustamā īpašuma pārdošanas Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai Nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot Nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar Nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais Nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Aizkraukles novada pašvaldība, VNĪ.
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Aizkraukles novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi