Anotācija (ex-ante)

Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu agresijas rezultātā ir būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem. Esošā situācija liecina, ka 2022.gada rudens daudziem uzņēmumiem var būt izšķiroša ne tikai energoizmaksu segšanai, bet arī lēmumiem par turpmāku darbības attīstību.
Salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem ir viens no būtiskiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, šīs cenas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā enerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs.
Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardu EUR apmērā jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā - tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm. Piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu IT industrijā un zinātnē.
Līdz ar to šobrīd ir būtiski koncentrēt atbalstu ar mērķi, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu pretpasākumu radītās sekas un nodrošināt ražojošajiem komersantiem pagaidu risinājumu to darbības stabilizēšanai un noturēšanai, tostarp novērstu riskus darbinieku atlaišanai.

MK Noteikumu projektā tiek paredzēts atbalsts granta veidā apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem. Tiek paredzēts, ka grantus Būvniecības valsts kontroles birojs sniedz saskaņā ar Komisijas paziņojumu.
Atbalsta saņēmēji

Atbalsta saņēmēji

Saskaņā ar Likuma 2.panta otro daļu (grozījumi, kas veikti 2022.gada 30.augustā) uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ.
Grants energoresursu izmaksu pieauguma kompensēšanai būs pieejams energoietilpīgajiem komersantiem, kuru saimnieciskā pamatdarbība ir apstrādes rūpniecībā (atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodam) (turpmāk - NACE 2. red. kods). 

Šo noteikumu ietvaros komersanti tiek definēti atbilstoši Komerclikuma izpratnē.

Energoietilpīgs komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kura saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešami vairāk kā 3% no kopējām saimnieciskās darbības izdevumiem energoresursu izmaksu segšanai 2022.gadā. Saskaņā ar Likuma grozījumu, kas paredz noteikt atbalstu energoietilpīgajiem komersantiem, anotāciju ir secināts, ka: “Ņemot vērā to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā strauji pieaug energoresursu cenas ir nepieciešams savlaicīgi paredzēt atbalsta instrumentus saimnieciskās darbības veicējiem, kuru energoizmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām (energoresursu izmaksas) un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu, ļaujot apstrādes rūpniecības komersantiem turpināt savu darbību un saglabāt pozīciju Latvijas un starptautiskā tirgū”. Minētais energoresursu īpatsvars ir vērtējams kā kritisks komersantu darbības noturēšanai un konkurētspējas priekšrocību nodrošināšanai. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas analītikas datiem, salīdzinot 2022.gadu pret 2021.gadu – elektrības cenas ir kāpušas 3 reizes, savukārt dabasgāzes cenas – gandrīz 5  reizes. Tādējādi MK Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu var saņemt tādi apstrādes rūpniecības komersanti, kam 2021.gadā energoresursu izmaksu īpatsvars ir 3% pret komersanta kopējo apgrozījumu jeb saimnieciskās darbības izmaksām. Kopējo energoresursu izmaksu apmērs ir aplēsts, ņemot vērā pašreizējo (uz MK Noteikumu projekta izstrādes brīdi esošo) cenu dinamiku biržā. 

Atbalsta saņēmējam jeb komersantam būs jāatbilst šādiem nosacījumiem:
*veic saimniecisko pamatdarbību kādā no šo noteikumu pielikumā minētajām nozarēm;
*tā energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām;
Ar MK Noteikumu projektu attiecībā uz energoizmaksu jēdzienu tiek izprasti visi komersanta izdevumi, kas saistīti ar visa veida energoresursu izmantošanu, t.sk., gan elektrības, gan gāzes izdevumi.

*kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh) vai kopējais dabasgāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh). 
Ar MK Noteikumu projektu minētie sliekšņi praksē tiek interpretēti šādi:
- j​​​​​a komersanta patēriņš dabasgāzei ir 500 MWh vai vairāk un elektrībai ir 500 MWh vai vairāk, atbalstu aprēķina gan par gāzi, gan par elektrību, bet nevienā brīdī nepārsniedz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz 2 milj. euro vienam komersantam;
- ja komersanta patēriņš elektrībai ir 500 MWh vai vairāk un dabasgāzei 300 MWh = atbalstu aprēķina gan par dabasgāzes, gan par elektrības izmaksām, bet nevienā brīdī nepārsniedz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz 2 milj. euro vienam komersantam;
- ja komersanta patēriņš elektrībai ir 200 MWh un dabasgāzei ir 500 MWh vai vairāk = atbalsts par abām izmaksām, bet nevienā brīdī nepārsniedz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz 2 milj. euro vienam komersantam;
- ja komersanta patēriņš elektrībai ir 300 MWh un dabasgāzei 400 MWh = atbalsts netiek sniegts.

Attiecīgi atbalstam kvalificējas apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti jeb tādi apstrādes rūpniecības komersanti, kuru energoresursu izmaksu kopējais patēriņš pārsniedz 3 % no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021. gadā, un attiecīgi kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021. gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh) vai kopējais dabasgāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundas (MWh). Vienlaikus, ņemot vērā Komisijas paziņojumā paredzēto atbalsta aprēķina metodi, tad ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka energoresursu cenu kompensācija tiek sniegta kā atbalsts par diviem energoresursu sadārdzinājumiem, t.i., dabasgāzi un elektroenerģiju, piemērojot Komisijas paziņojumā ietvertā atbalsta aprēķina metodi.


Atbalsta summa

Ar MK noteikumiem tiek pārņemta Komisijas paziņojumā ietvertā atbalsta aprēķina metode:
- Maksimālais kopējais granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam nevienā brīdī nepārsniedz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām un kopā atbalsts nepārsniedz 2 miljonus euro vienam komersantam.
Komersants var pieteikties vienam no energoresursu izmaksu kompensēšanas pasākumam vai abiem kopā, bet kopējais atbalsts nepārsniedz 2 miljonus euro vienam komersantam.

- Attiecināmās izmaksas nosaka kā starpību starp cenu par vienību konkrētā mēnesī, ko komersants kā galapatērētājs ir iepircis no ārējiem piegādātājiem laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim, un divkāršotu (200 %) vidējo cenu par vienību, ko komersants maksājis atsauces periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. No 2022. gada 1. septembra dabasgāzes un elektroenerģijas daudzums, ko izmanto, lai aprēķinātu attiecināmās izmaksas, nedrīkst pārsniegt 70 % no saņēmēja patēriņa tajā pašā periodā 2021. gadā.
Izmanto šādu formulu:
(p(t) - p(ref) * 2) * q(t) kur
p- apzīmē vienības cenu par dabasgāzi vai elektroenerģiju,
q- patērēto daudzumu,
ref-  atsauces periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim
t- konkrēto mēnesi laikposmā no 2022. gada 1. februāra līdz 31. decembrim.

- Atbalsta sniegšanā tiek vērtētas attiecināmās izmaksas, kas radušās atbalsta periodā 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Šo noteikumu ietvaros ar ārējiem piegādātājiem ir saprotams, ka tie ir komersanti, kas kā ārpakalpojumu par noteiktu cenu piegādā nepieciešamos energoresursus (elektroenerģiju vai dabasgāzi), kas nepieciešami komersanta saimnieciskās darbības nodrošināšanai. T.i., ar ārējiem piegādātājiem netiek saprasta pašu komersantu saražotie energoresursi.

Atbalsts var būt arī kā avansa maksājumu, ja atbalsts ir piešķirts, pirms ir radušās attiecināmās izmaksas. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai saņemtu avansa maksājumu var tikt izmantotas attiecināmo izmaksu aplēses, taču atbalsta apmērs joprojām nevar pārsniegt 30% no izmaksu pieauguma. Lai nodrošinātu piešķirtā valsts atbalsta atbilstību Komisijas paziņojumā noteiktajiem nosacījumiem, Būvniecības valsts kontroles birojs uzraudzības periodā nodrošinās pārbaudi, lai pārliecinātos, ka atbalsts nepārsniedz maksimālās pieļaujamos atbalsta apmērus, pamatojoties uz komersanta faktiski veiktiem maksājumiem par dabasgāzi un elektroenerģiju. Situācijā, ja pieļaujamais atbalsta apmērs tiek pārsniegts jāatgūst visi atbalsta maksājumi, kuri pārsniedz minētos maksimālos apjomus, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecināmā laikposma beigām.

Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9.panta trešo daļu, atbalsta sniedzējs uzrauga atbalsta programmas to ieviešanas laikā un pēc atbalsta programmu īstenošanas, nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu.

Saskaņā ar MK noteikumu projekta 19. punktu Būvniecības valsts kontroles birojs atbalsta uzraudzības periodā veic izlases veida pārbaudes 10% no kopējā atbalstu saņēmušo komersantu skaita. Ja Būvniecības valsts kontroles biroja rīcībā ir informācija par iespējamiem riskiem nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanā, tas pārbauda šī komersanta atbilstību šajos noteikumos paredzētajām prasībām.

Skaidrojam, ka ar likuma deleģējuma noteikto administrēšanu tiek saprastas arī MK noteikumos noteiktās normas par atbalsta uzraudzību, t.i. atbalsta administrēšana ietver sevī atbalsta uzraudzības jautājumus. 

Noteikumu ietvaros ar uzraudzības periodu tiek saprasts 10 gadu periods, balstoties uz to, ka Būvniecības valsts kontroles birojs iesniegumus glabā 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir piešķirts pēdējais atbalsts, un informāciju pēc pieprasījuma ir jāiesniedz Eiropas Komisijā.

Skaidrojam, ka ar MK noteikumu projekta 23.p. noteiktajiem datiem saprot dokumentus, kas apliecina atbalsta saņemšanu, tā papatojošie dokumenti un informācija, kas apliecina kvalifikāciju atbalstam. 

MK noteikumu projekts paredz, ka komersants sagatavo un līdz 2022. gada 17. novembrim iesniedz iesniegumu, lai pieteiktos atbalstam par noteiktu atbalsta mēnesi, noteiktiem atbalsta mēnešiem vai visiem mēnešiem atbalsta periodā kopā. Komersants iesniegumu iesniedz vienreiz, sakarā ar Komisijas paziņojuma īsto darbības termiņu t.i. līdz 2022. gada 31.decembrim.
Ja komersants piesakās uz avansa maksājumu atbalsta aprēķins tiek veikts uz komersanta aplēsēm vai pierādāmiem dokumentiem par sagaidāmo patēriņa prognozi.

Ja uzraudzības periodā Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē, ka komersantam avansa maksājumā ir izmaksāta lielāka atbalsta summa nekā faktiski pieļauj MK noteikumos noteiktie maksimālie apjomi, Būvniecības valsts kontroles birojs lūdz pārmaksāto starpību atgriezt labprātīgi. Situācijā, ja komersants labprātīgi neatgriež pārmaksāto avansa maksājumu, tad Būvniecības valsts kontroles birojs piemēro MK noteikumu normu, kas nosaka kā Būvniecības valsts kontroles birojs rīkojas pie valsts atbalsta prasību pārkāpuma, attiecīgi paredzot, ka komersantam ir pienākums atmaksāt valsts budžetā visu saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Vienlaikus Būvniecības valsts kontroles biroja pienākums ir veikt uzraudzību arī par pārējiem iesniegumiem, atbilstoši tās iekšējai kārtībai.

Lai nodrošinātu atbalsta uzraudzību Būvniecības valsts kontroles birojs, ja nepieciešams pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam šādu informāciju, tostarp norādot komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru:
*reģistrētos darbības nozaru NACE 2. red. kodus;
*gada pārskatus par 2021.gadu;
*gada ienākumu deklarāciju pielikumus D3 un D31.
Gada ienākumu deklarācijas pielikumi D3 un D31 satur informāciju par fiziskās personas saimniecisko darbību, savukārt gada ienākumu deklarācija un citi tās pielikumi satur tādu aizsargājamu informāciju, kas nav saistīta ar fiziskās personas saimniecisko darbību un nav izsniedzama projekta uzraudzības ietvaros.

Savukārt Sadales un pārvades sistēmu operatori atbalsta uzraudzības vajadzībām pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma sniedz informāciju par komersantu elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņu. 

Atbalsta periods

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem ir pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim, kas ir atbilstoši Komisijas paziņojumā noteiktajam termiņam un ļauj kompensēt izmaksas, kas radušās no 2022.gada 1 februāra līdz 2022.gada 31.decembri. Atbalstam piesakās vienreiz, izvēloties atbalsta mēnešus, par kuriem kompensēt atbalstu.
Atbalsta periods – minētais termiņš ir norādīts dēļ Komisijas paziņojumu nosacījumiem, tai skaitā, termiņa dēļ. Atbalsts tiek sniegts kā vienreizējs maksājums, piesakoties atbalstam līdz 17.novembrim, un attiecīgi atbalsta apmērā (jeb kompensācijas attiecināmajās izmaksās) tiek attiecināti gāzes un elektroenerģijas rēķini, kas saņemti no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Līdzīga pieeja nodrošināta arī Covid-19 atbalsta sniegšanā (piemēram apgrozāmo līdzekļu grantos).

Finansējums

Atbalsta programmas finansēšana tiek paredzēta no valsts budžeta finansējuma, kas pārdalīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav pret to iebildusi. Atbalsta programmas finansējums ir 50 miljonu  euro jeb vidēji 200 tūkstoši euro katram komersantam. Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgus situācija ir mainīga, ir vērojams cenu sadārdzinājums, līdz ar to atbalstīto komersantu skaits varētu mainīties.

Atbalsta pieteikšanās nosacījumi

Būvniecības valsts kontroles birojs par iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu paziņo atsevišķi, publicējot informāciju savā tīmekļvietnē un officiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 

Lai pieteiktos atbalstam komersants līdz 2022.gada 17.novembrim sagatavo un iesniedz iesniegumu Būvniecības valsts kontroles birojā, lai pieteiktos atbalstam par noteiktu atbalsta mēnesi, noteiktiem atbalsta mēnešiem vai visiem mēnešiem atbalsta periodā. Iesniegumu iesniegšana plānota provizoriski plānota no dienas, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Vienlaikus pastāv risks, ka MK Noteikumos ietvertā atbalsta programmas saskaņošana var ieilgt, līdz ar to, lai nodrošinātu laicīgu iesniegumu izvērtēšanu un attiecīgi lēmumu pieņemšanu un atbalsta izmaksāšanu, pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, līdz 2022.gada 31.decembrim, plānots, ka iesniegumu uzsākšana būs iespējama drīz pēc šo MK noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā un Būvniecības valsts kontroles biroja iekšējo procedūru atbalsta sniegšanai sakārtošanas. Par iesniegumu pieņemšanas datumu Būvniecības valsts kontroles birojs paziņos atsevišķi, publicējot informāciju savā tīmekļvietnē un officiālaja izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 


Komersants iesniegumā norāda:
*Informāciju par komersantu, maksājuma kontu uz kuru pārskaitāms atbalsts,  kā arī  NACE 2. red. kodu (Eiropas Savienības vienoto saimnieciskās darbības veida klasifikatora jeb NACE 2.red. kodu) kurā komersants darbojas. 
*nosaukums, tā reģistrācijas numurs,  elektroniskā pasta adrese, maksājuma konts, uz kuru *pārskaitāms atbalsts, un NACE 2.red kods;
*atbalsta perioda mēnesis vai mēneši, par kuru tiek pieprasīts atbalsts;
*atbalstam pieprasītā summa un veiktais atbalsta apmēra aprēķins;
*informāciju par komersanta energoresursu izmaksām un kopējām saimnieciskās darbības izmaksām 2021.gadā;
*informāciju par komersanta kopējo elektroenerģijas patēriņu 2021. gadā megavatstundās (MWh) vai kopējo dabasgāzes patēriņu 2021.gadā megavatstundās (MWh);
*informāciju par cenu par vienību un patērēto dabasgāzes un elektroenerģijas daudzumu konkrētā atbalsta mēnesī, ko komersants maksājis attiecināmajā laikposmā;
* informāciju par vidējo cenu par dabasgāzes un elektroenerģijas vienību, ko komersants maksājis atsauces periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim; 
*un citu informāciju saskaņā ar šo noteikumu ietvertajām normām (attiecas, ja atbalsta saņēmējam no savas puses ir nepieciešams iesniegt papildus dokumentus, kas nav minēti starp iesniedzamajiem dokumentiem, lai pierādītu atbilstību MK noteikumu prasībām). 

Lai pārliecinātos par informācijas atbilstību, tiks izmantota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāze, tāpat uzraudzības nolūkā tiks izmantota informācija, ko uztur Sadales un pārvades sistēmu operatori vai Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, ja nepieciešams uzraudzības posmā. 

Komersants pie iesnieguma iesniedz arī apliecinājumus par to, ka:
*apliecinājums, ka komersants iepriekš nav saņēmis atbalstu, kā arī neplāno pieteikties citam atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, izņemot  atbalstu, kas sniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ierobežotas atbalsta summas veidā, lai mazinātu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radītās sekas uz ekonomiku (ar to saprotot Komisijas paziņojuma 2.1. sadaļā "Ierobežotas atbalsta summas" minēto atbalstu);
* komersants neatbilst nevienam no MK noteikumu 26.punkts noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem. 
* apliecinājumu, kas pamato atbalsta saņemšanai norādīo informāciju, t.i apliecina, ka  iesniegumā sniegtā informācija ir korekta un patiesa. 

MK noteikumu projekts nosaka, ka komersantam ir jāiesniedz apliecinājums no zvērināta revidenta, ka komersanta energoresursu izmaksas par 2021. gadu sastāda noteiktu summu un tās ir vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām. Noteiktā prasība nepieciešama, lai Būvniecības valsts kontroles birojs var pārliecināties sniegtās informācijas atbilstību MK noteikumu projekta prasībām.


Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu, Būvniecības valsts kontroles birojs izstrādā iekšējo kārtību, kas skaidro šajos noteikumos noteiktās kārtības piemērošanu, metodiku, kā tiek vērtēta komersantu kvalifikācija atbalstam, piešķirts atbalsts un tiks veikta komersantu uzraudzība, lai nodrošinātu valsts finansējuma izlietošanu atbilstoši mērķim. Iekšējā kārtība tiek izstrādāta, lai BVKB būtu skaidra rīcība, kas nepieciešama atbalsta sniegšanai.Ar iekšējo kārtību nav paredzēts pārkāpt ārējo normatīvo aktu deleģējumu.

Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz komersanta iesniegumā norādīto informāciju, pieņem lēmumu un 5 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksā atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā komersanta kontā. Būvniecības valsts kontroles birojs minēto lēmumu paziņo uz iesniegumā norādīto adresi.

Būvniecības valsts kontroles birojs atbalstu piešķir ievērojot komersantu iesniegumu iesniegšanas secību. 
Būvniecības valsts kontroles birojs atsaka atbalsta piešķiršanu, ja komersants neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 2. panta 4.daļai. 

Komisijas paziņojuma 33.punktā noteikts, ka Atbalstu nepiešķir tādiem uzņēmumiem, kam piemēro ES pieņemtās sankcijas. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk - Sankciju likums) ir nostiprināts pienākums ievērot sankcijas visām fiziskajām un juridiskajām personām, līdz ar to pie atbalsta izsniegšanas Būvniecības valsts kontroles birojs vērtēs vai konkrētajam atbalsta saņēmējam nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī to vai atbalsta saņēmēja patiesā labuma guvēji nav no Krievijas un Baltkrievijas.

Ja komersants kuram grantu piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem, vienlaikus darbojas gan vienā vai vairākās atbalstāmajās nozarēs, gan izslēgtajās nozarēs vai veic neatbalstāmas darbības saskaņā ar šiem MK Noteikumiem, tad saņemot grantu komersanta pienākums ir nodrošināt darbību vai izmaksu nodalīšanu.
Saimnieciskās darbības veicējam atbalstu piešķir brīdī, kad Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu par granta atbalsta piešķiršanu. 

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu un izmaksā atbalstu tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Atbalsta apvienošana un citi atbalsta nosacījumi

Saskaņā ar šo noteikumu minētiem nosacījumiem atbalsts neattiecas uz gadījumu, ja tiek kumulēts ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ierobežotas atbalsta summas veidā, lai mazinātu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radītās sekas uz ekonomiku (ar to saprotot Komisijas paziņojuma 2.1. sadaļā "Ierobežotas atbalsta summas" minēto atbalstu). Nacionālajā regulējumā šāda veida atbalsts šobrīd nav izstrādāts, taču situācijā, ja atbilstoši Komisijas paziņojuma 2.1. sadaļai tiks izstrādāts atbalsts, tad preventīvi tiks nodrošināta kumulācijas normu ievērošana atbilstoši Komisijas paziņojuma regulējumam. 

Atbalsta kumulācijas gadījumā tiek ievērots nosacījums, ka netiek pārsniegta šo noteikumu 7.punktā noteiktā kopējā atbalsta summa.
Ja tiek konstatēts šajos noteikumos noteikto valsts atbalsta prasību pārkāpums, komersantam ir pienākums atmaksāt valsts budžetā visu saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina valsts atbalsta informācijas publicēšanu atbilstoši EK lēmumā noteiktajām prasībām, informācijas uzglabāšu 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir piešķirts pēdējais atbalsts un ziņošanu EK, kā arī atbalsta saņēmēju saraksta publicēšanu savā tīmekļvietnē, kurā norādīti visi saimnieciskās darbības veicēji, kuri šo noteikumu ietvaros ir saņēmuši granta atbalstu, un piešķirtā granta atbalsta apmēru.

Noteikumu projektā ir iekļautas atsauces uz Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, jo nepieciešams nodrošināt standstill pienākumu, ka atbalsta programma nestājas spēkā ātrāk kā pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, lai, ja iespējams, izvairītos no jautājuma par nelikumīgu atbalsts sniegšanu. Kas ir atbilstoši arī LESD 108.panta 3.punktam: “Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.


Atbalsta sniegšanas termiņš

Komisijas paziņojuma un attiecīgi atbalsta programmas darbības termiņš atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par šo noteikumu iekļautā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu ir iespējams līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ierobežojumi atbalsta saņemšanai

Uz energoresursu kompensāciju nevar pretendēt, ja:
* iesnieguma iesniegšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums; (Par minēto nosacījumu Būvniecības valsts kontroles birojs pārliecinās no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē pieejamās informācijas). 
*komersantam lēmuma pieņemšanas brīdī ir pasludināts maksātnespējas process, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru; (Par minēto nosacījumu Būvniecības valsts kontroles birojs pārliecinās no publiski pieejamām datu bāzē).
* uz komersantu attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.


Atbalsts netiek sniegts sekojošām nozarēm atbilstoši ministru kabineta 26.punktam : 
*NACE 2. red. koda grupa 46.34 "Dzērienu vairumtirdzniecība" un grupa 47.25 "Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos", kā arī 11.01 "Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana", 11.02 "Vīnu ražošana no vīnogām", 11.03 "Sidra un citu augļu vīnu ražošana", 11.04 "Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām, 11.05 "Alus ražošana" ;
*NACE 2. red. koda 92. nodaļa "Azartspēles un derības";
*NACE 2. red. koda grupa 47.78 "Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos";
*NACE 2. red. koda 12. nodaļas "Tabakas izstrādājumu ražošana" grupa 46.35 "Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība" un grupa 47.26 "Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos";
*NACE 2. red. koda L sadaļas "Operācijas ar nekustamo īpašumu" grupa 68.1 "Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana" un grupa 68.31 "Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu";
*tāda nekustamā īpašuma attīstīšanai, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējams kā dzīvojamā māja vai daudzdzīvokļu dzīvojamā māja;
*kredītiestādēm vai citām finanšu iestādēm;
*NACE 2. red. koda K sadaļa "Finanšu un apdrošināšanas darbības";
*kas nav iekļautas šo noteikumu pielikumā.