Anotācija (ex-ante)

22-TA-3620: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu projektu ieviešanas, vadības, uzraudzības un kontroles noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu projektu ieviešanas, vadības, uzraudzības un kontroles noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāti saskaņā ar Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likuma (turpmāk – Grantu vadības likums) 9. pantu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts nosaka:
– Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu (turpmāk – granti) ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumu īstenošanas kārtību;
– kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus programmu ieviešanas tehniskajai palīdzībai un valsts budžeta līdzfinansēto projektu īstenošanai;
– projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību;
– kārtību, kādā ziņo par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;
– gadījumus, kad aģentūra ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam;
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021. gada 28. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regula (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (turpmāk – Regula 2021/887), ar kuru tika izveidots Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs (turpmāk – ECCC), kā arī dalībvalstīm tika uzdots izveidot Nacionālos koordinācijas centrus. Paredzēts, ka ECCC ar dalībvalstu Nacionālo koordinācijas centru starpniecību nodrošinās Eiropas Savienības programmas "Digitālā Eiropa" konkrētā mērķa Nr. 3 "Kiberdrošība un uzticamība", programmas "Apvārsnis Eiropa" II pīlāra "Globālie izaicinājumi un Eiropas industriālā konkurētspēja" 3. klastera "Digitalizācija, industrija un kosmoss" kiberdrošības sadaļas un citu ECCC netiešajā pārvaldībā esošo ar kiberdrošību saistīto Eiropas Savienības grantu (t.s. kaskādes granti) ieviešanu. Ņemot vērā to, ka Latvijā nebija izveidota ECCC netiešajā pārvaldībā esošo grantu vadības sistēma, tika izstrādāts likums.

2022. gada 18. oktobrī stājās spēkā Grantu vadības likums, kura mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu grantu ieviešanu ECCC atbalsta jomā Latvijā. Grantu vadības likums nosaka grantu vadībā iesaistīto institūciju, projekta iesnieguma iesniedzēja un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, grantu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nosacījumus finansējuma piešķiršanai. Vienlaikus, Grantu vadības likuma 9. pants nosaka Ministru kabineta kompetenci ECCC 2021.-2027. gada plānošanas perioda grantu vadības nodrošināšanā. Proti, lai nodrošinātu grantu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus;
2) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus programmu ieviešanas tehniskajai palīdzībai un valsts budžeta līdzfinansēto projektu īstenošanai;
3) kārtību, kādā veic ar projektu īstenošanu saistītos maksājumus, kā arī projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību;
4) projektu izmaksu attiecināmības nosacījumus;
5) grantu vadībā iesaistīto institūciju savstarpējo norēķinu kārtību;
6) kārtību, kādā ziņo par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;
7) kārtību, kādā noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija regulas (ES, Euratom)  2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk — Regula  2018/1046) 202. pantu;
8) kārtību, kādā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus atklātā projektu iesniegumu atlasē, un prasības projekta iesnieguma iesniedzējam un finansējuma saņēmējam;
9) gadījumus, kad Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam, kā arī maksājumu apturēšanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
ECCC 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības vispārīgais ietvars ir iekļauts Grantu vadības likumā. Šis Noteikumu projekts papildina un precizē Grantu vadības likumā noteikto, lai sekmētu efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ECCC 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu ieviešanu Latvijā. Noteikumu projekts ir izstrādāts, ņemot vērā spēkā esošo normatīvo regulējumu Eiropas Savienības fondu un citu politiku instrumentu atbalsta programmu ieviešanas jomā, vienlaikus paredzot vienkāršotus procesus un procedūras efektīvai grantu ieviešanai.

Noteikumu projekts nosaka:
1) kārtību, kādā īsteno grantu ieviešanas, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas un kontroles pasākumus, tostarp kārtību, kādā pieņem lēmumus par grantu piešķiršanu, projektu līgumu noslēgšanu un projektu iesniegumu atlases (turpmāk – atlase) pabeigšanu, kā arī uzrauga un kontrolē projektu īstenošanu;
2) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus programmu ieviešanas tehniskajai palīdzībai un valsts budžeta līdzfinansēto projektu īstenošanai;
3) projektu finansēšanas nosacījumus un kārtību;
4) kārtību, kādā ziņo par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;
5) gadījumus, kad aģentūra ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam;

Ņemot vērā lietderības apsvērumus, Grantu vadības likuma 9. pantā minētie, bet šajā Noteikumu projektā neiekļautie noteikumi tiks izstrādāti un virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā atsevišķi.
Risinājuma apraksts
Atlases sagatavošana un izsludināšana
Grantu vadības likums paredz, ka atlases nolikumu izstrādā un apstiprina aģentūra, to vispirms saskaņojot ar Nacionālo koordinācijas centru. Noteikumu projekts nosaka atlases nolikumā iekļaujamo informāciju – programmas mērķi, programmas nosaukumu, programmā pieejamo finansējumu, maksimālo atbalsta intensitāti un nepieciešamo līdzfinansējumu atbilstoši programmas noteikumiem, norādi uz programmas noteikumos noteiktajām prasībām projekta iesniedzējam, programmas noteikumos noteikto atlases veidu, projekta īstenošanas termiņu un izmaksu attiecināmības periodu, attiecināmās darbības, attiecināmās izmaksas, iesniedzamo dokumentu sarakstu, prasības projekta iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai, projekta iesnieguma vērtēšanas kārtību, kārtību, kādā tiek izvēlēts finansējuma saņēmējs gadījumos, kad vairāki projektu iesniegumi ieguvuši vienādu punktu skaitu;
veidu, kādā ieinteresētā persona var saņemt papildu informāciju par atlasi, un kārtību, kādā tiek paziņots lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā citu informāciju. Noteikumu projekts paredz, ka atlases nolikumam pievieno projekta iesnieguma veidlapu, tās aizpildīšanas metodiku, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku, projekta līguma projektu, kurš var tikt precizēts atbilstoši projekta specifikai projekta līguma slēgšanas procesā, un, ja nepieciešams, citus dokumentus. Papildus Grantu vadības likuma 16. panta piektajā daļā noteiktajam aģentūras pienākumam paziņot par atklātas projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", paredzēts, ka informāciju par atklāto projektu atlasi, tajā skaitā arī atlases nolikumu, aģentūra publicēs Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) ne vēlāk kā atlases izsludināšanas dienā. Projektu iesniegumu atlase ir uzskatāma par izsludinātu nākamajā darba dienā pēc paziņojuma publicēšanas.

Projekta iesnieguma iesniedzēja atbilstības pārbaude
Noteikumu projekts paredz, ka pirms projekta iesnieguma vērtēšanas tiks pārbaudīts, vai uz projekta iesnieguma iesniedzēju vai personu, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju ar filiāli saistītās darbībās, nav attiecināmi izslēgšanas kritēriji, kas saistīti ar iepriekšēju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem vai pārkāpumiem. Lai veiktu pārbaudi, vai uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no Noteikumu projekta 5. punktā norādītajiem izslēgšanas kritērijiem, aģentūra pieprasīs informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas). Lai nodrošinātu minētās tiesību normas praktisko piemērošanu, Noteikumu projekta pielikums nosaka konkrētas Sodu reģistrā pārbaudāmās ziņas par projekta iesnieguma iesniedzēju. Tāpat Noteikumu projekts paredz, ka pirms projekta iesnieguma vērtēšanas tiks pārbaudīts, vai projekta iesnieguma iesniedzēja dalība projektu atlasē un iesniegtais projekta iesniegums atbilst valsts drošības interesēm (atbilstoši Grantu vadības likuma 18. panta 2. punktā noteiktajam). Paredzēts, ka minēto atbilstības pārbaudi pēc aģentūras pieprasījuma veiks Nacionālā koordinācijas centra starpinstitūciju drošības komiteja (turpmāk – komiteja). Prasība veikt minēto pārbaudi neattieksies uz ierobežotajā atlasē iesniegtajiem projektu iesniegumiem.

Starpinstitūciju drošības komiteja
Lai nodrošinātu saņemto projektu iesniegumu un projektu iesniegumu iesniedzēju dalības atlasē atbilstības izvērtēšanu valsts drošības interesēm, tiks izveidota komiteja, kuras sastāvā ir Nacionālā koordinācijas centra sekretariāta vadītājs un valsts drošības iestāžu (Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta) pilnvarotās amatpersonas. Noteikumu projekts paredz komitejas lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem tiek vērtēta projektu iesniegumu iesniedzēju un to iesniegto projektu iesniegumu atbilstība valsts drošības interesēm. Noteikumu projekts paredz, ka komiteja, ievērojot Regulas 2021/887 8. panta 4. punktā noteikto, pēc Nacionālā koordinācijas centra pieprasījuma izvērtēs arī Grantu vadības likuma 10. pantā minēto kiberdrošības kompetenču kopienas (turpmāk – kopiena) dalībnieku iesniegumu iesniedzēju dalības kopienā atbilstību valsts drošības interesēm atbilstoši tādiem pašiem kritērijiem, kas ir noteikti projektu iesniegumu iesniedzēju atbilstības izvērtēšanai. Tādējādi gadījumā, kad projekta iesniegumu iesniedz kopienas dalībnieks, tā dalības atlasē atbilstības izvērtējumu valsts drošības interesēm neveiks, un tiks automātiski uzskatīts, ka projekta iesnieguma iesniedzēja dalība atlasē atbilst valsts drošības interesēm. Šis izņēmums neskars iesniegtā projekta iesnieguma atbilstības valsts drošības interesēm pārbaudi, kas tiks veikta neatkarīgi no tā, vai projekta iesnieguma iesniedzējs ir vai nav kopienas dalībnieks. Komiteja veiks arī pēckontroli, veicot finansējuma saņēmēja atbilstības valsts drošības interesēm izvērtējumu, ja ir saņemta informācija vai radušās aizdomas, ka finansējuma saņēmēja projekta īstenošana vairs neatbilst valsts drošības interesēm. Neatbilstības gadījumā komiteja varēs lemt par projekta apturēšanu vai izbeigšanu projekta īstenošanu. Šādā gadījumā aģentūra pieprasīs finansējuma saņēmējam atmaksāt tam piešķirtos finanšu līdzekļus.

Lēmuma pieņemšana par grantu piešķiršanu un granta līguma noslēgšanu
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu atklātā atlasē. Paredzēts, ka projektu iesniegumi tiek sarindoti dilstošā secībā pēc iegūto punktu skaita. Atkarībā no pieejamā finansējuma apjoma tiks pieņemts lēmums par apstiprināmo projektu iesniegumu skaitu. Paredzēts, ka tiks apstiprināti tie projektu iesniegumi, uz kuriem nav attiecināmi atlases nolikumā noteiktie izslēgšanas kritēriji. Pieejamā finansējuma apjoms tiks norādīts konkrētās programmas noteikumos. Noteikumu projekts paredz, ka projekta līgums tiks noslēgts 30 dienu laikā, tomēr objektīvu iemeslu dēļ, aģentūrai un finansējuma saņēmējam iepriekš vienojoties, to ir iespējams pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 60 dienas kopš lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Gadījumā, ja līgums netiks noslēgts, aģentūra noslēgs līgumu ar nākamā augstāk novērtētā projekta iesnieguma iesniedzēju, ja vien uz viņu neattiecas izslēgšanas kritēriji. Noteikumu projekts nosaka iesniedzamo dokumentu un atskaišu sarakstu un termiņi to iesniegšanai.

Projekta līguma saturs un līdzfinansējums projekta īstenošanai
Noteikumu projekts nosaka informāciju, kas aģentūrai kā līguma sagatavotājai būs jāiekļauj projekta līguma individuālās daļas saturā un līguma vispārīgajos noteikumos. Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad finansējuma saņēmējs ir valsts tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts institūcija, tas projekta īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējumu projekta īstenošanai, tostarp projekta neattiecināmo izmaksu segšanai, varēs pieprasīt Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" noteiktajā kārtībā. Savukārt valsts budžeta līdzfinansējums aģentūras un Nacionālā koordinācijas centra funkciju īstenošanai, tostarp tehniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamības gadījumā tiks piešķirts no 74. budžeta resora 80.00.00 programmas.

Sadarbības partneri
Noteikumu projekts paredz, ka ECCC 2021.-2027. gada plānošanas perioda grantu finansējuma saņēmējs ir tiesīgs piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus, kuri atbilst noteikumu projektā noteiktajām vispārīgajām prasībām. Finansējuma saņēmējs nodrošinās sadarbības partnera izvērtēšanu, sadarbības līguma sastādīšanu un noslēgšanu, kā arī to, ka sadarbības partneris īsteno prasības, kuras noteiktas projekta īstenošanai. Sadarbības partnerim nav tiesību ar projekta īstenošanu saistītos pienākumus nodot citai personai. Gadījumā, ja uz sadarbības partneri ir attiecināmas specifiskas prasības, tās tiks noteiktas konkrētās programmas noteikumos.

Ziņošana par grantu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām
Noteikumu projekts paredz, ka aģentūra un Nacionālais koordinācijas centrs izvērtēs katru to konstatēto iespējamo neatbilstību. Paredzēts, ka aģentūra iesniegs Nacionālajam koordinācijas centram ziņojumu par grantu ieviešanas procesā konstatētajām neatbilstībām sekojošajā kārtībā: 1) reizi ceturksnī (regulārie ziņojumi, par neatbilstībām, kas saistītas ar projekta līguma pārkāpumiem); 2) tūlītējie ziņojumi par neatbilstībām (ziņojums kuru aģentūra iesniedz trīs darba dienu laikā, ja tiek konstatētas sūdzības, vai saņemta informācija par noziedzīgu nodarījumu, neatbilstībām, kas apdraud projekta veiksmīgu realizāciju, vai neatbilstībām, kas konstatētas kļūdas vai nolaidības gadījumā).

Maksājumu apturēšana
Noteikumu projekts paredz, ka gadījuma, ja aģentūra konstatēs, ka finansējums ir ticis izmantots neatbilstoši iesniegumu atlases nolikumam vai noslēgtajam projektu līgumam, tā būs tiesīga pieprasīt finansējuma saņēmējam atmaksāt finanšu līdzekļus, kas nav tikuši izlietoti, nepamatoti un neatbilstoši izlietoti, attiecīgajā termiņā kāds ir norādīts projekta līgumā. Vienlaikus, ja projekta pārskata izvērtēšanas gaita tiks konstatēts, ka projekts nav ticis īstenots vai ir ticis īstenots daļēji, aģentūra pieprasīs finansējuma saņēmējam atmaksāt visu (ja projekts nav ticis īstenots) vai daļu (ja projekts ir ticis daļēji īstenots) finansējuma līdzekļus. Noteikumu projekts nosaka gadījumus, kādos aģentūra ir tiesīga apturēt maksājumus finansējuma saņēmējam. Maksājumu apturēšanas gadījumi iekļauj: 1) finansējuma saņēmeju pienākumu, kādi tie ir norādīti likuma 8. panta 1. punktā, nepildīšanu; 2) finansējuma saņēmējs atrodas kādā no Regulas 2018/1046 136. pantā minētajām situācijām (izslēgšanas situācijas, kas balstītas uz finansiālo situāciju); 3) finansējuma saņēmēja projekta īstenošana vairs neatbilst valsts drošības interesēm saskaņā ar komitejas atzinumu. Maksājumu apturēšanas kārtība tiks atrunāta projekta līgumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • nevalstiskās organizācijas
  • tiešās pārvaldes iestādes
  • atvasinātas publiskas personas
  • pastarpinātās pārvaldes iestādes
  • citas valsts institūcijas
Ietekmes apraksts
Grantu ieviešana Latvijā ļautu publiskā un privātā sektora institūcijām, tai skaitā privāto tiesību juridiskajām personām, likumā noteiktajā kārtībā pretendēt un saņemt grantu finansējumu (līdzfinansējumu) ar kiberdrošību saistīto projektu īstenošanai.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Iecerētais institucionāli tiesiskais risinājums grantu ieviešanai ir piemērojams gan publiskā, gan privātā sektora institūcijām, kas atbilstoši konkrētās programmas noteikumiem varētu potenciāli pieteikties grantu atbalsta saņemšanai. Paredzēts, ka minētais atbalsts potenciāli veicinās minēto institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību un sekmēs sabiedrības noturību pret kiberdrošības apdraudējumiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka kritēriji institūciju dalībai projektu atlasē tiks noteikti programmas noteikumos.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Paredzams, ka grantu atbalsts sekmēs finansējuma saņēmēju kiberdrošības transformāciju, stiprinot to informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību un veicinot noturību pret kiberapdraudējumiem, kas savukārt pozitīvi ietekmēs finansējuma saņēmēju pārstāvēto nozaru konkurētspēju Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Paredzams, ka grantu atbalsts īpaši sekmēs mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju kiberdrošību, stiprinot to informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību un veicinot to noturību pret kiberdrošības apdraudējumiem, tādējādi sekmējot šo mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Ar kiberdrošību saistīto projektu īstenošana ar grantu atbalstu varētu pozitīvi sekmēt Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumu konkurētspēju Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Grantu finansējuma saņēmēji, atkarība no to individuālajiem projektiem, spētu sekmēt nozares attīstību, kā arī šī sektora nodarbinātību. Proti, projekta iesniedzējs sava projekta ietvaros var attiecināt personālizmaksas, kas nepieciešamas projekta īstenošanas nolūkiem, vajadzības gadījumā uz projekta īstenošanas laiku veidojot jaunas amata vietas.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ārpus ietekmes, kas ir aprakstīta Grantu vadības likuma sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3. sadaļā (22-TA-981), Noteikumu projekts nerada papildu ietekmi uz valsts un pašvadību budžetiem.

Ņemot vērā, ka projektu konkursu ierobežotajā atlasē paredzēts atbalstīt publiskā sektora institūcijas (valsts pārvaldes iestādes, citas valsts institūcijas un atvasinātas publiskās personas), šīm institūcijām būs jānodrošina projektu īstenošanai nepieciešamais līdzfinansējums (vismaz 50% no projekta attiecināmajām izmaksām). Šo līdzfinansējumu institūcijas segs no saviem līdzekļiem vai, Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 421) noteiktajā kārtībā, iesniedzot pieprasījumu par finanšu līdzekļu pārdali no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Valsts līdzfinansējumu projektu īstenošanai var pieprasīt tikai projektu īstenotāji, kas ir valsts budžeta iestādes.

Savukārt gadījumā, ja Nacionālā koordinācijas centra un aģentūras funkciju īstenošanai, tostarp tehniskās palīdzības sniegšanai projektu iesniegumu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, tiks piešķirts Eiropas Savienības politiku instrumentu (piemēram, programmas "Digitālā Eiropa") līdzfinansējums, minēto izmaksu atlikušās daļas (tostarp neattiecināmo izmaksu) segšanai Aizsardzības ministrija un aģentūra varēs pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts drošības dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Satversmes aizsardzības birojs

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ir paredzēta Noteikumu projekta publiskā apspriešana.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Aizsardzības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Satversmes aizsardzības birojs
  • Militārās izlūkošanas un drošības dienests
  • Valsts drošības dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Tiek paplašināti Aizsardzības ministrijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta uzdevumi, proti Noteikumu 12. punktā tiek noteikts, ka attiecīgās iestādes (to pilnvarotās amatpersonas) Nacionālā koordinācijas centra starpinstitūciju drošības komitejas pienākumu ietvaros veic projektu iesniegumu, kā arī kopienas dalībnieku atbilstību valsts drošības interesēm izvērtēšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Grantu vadības likuma ietvaros tika paplašinātas Aizsardzības ministrijas un Centrālās finanšu un līguma aģentūras funkcijas. Šo Noteikumu ietvaros tiek noteikta Aizsardzības ministrijas un Centrālās finanšu un līguma aģentūras Grantu vadības likuma ietvaros paplašināto funkciju izpildes kārtība.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Paredzams, ka grantu atbalsts pozitīvi ietekmēs publiskā un privātā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, sekmējot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošību un noturību pret kiberdrošības apdraudējumiem. Jāuzsver, ka privātā sektora kibernoturības uzlabošana stiprinās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piegāžu ķēžu drošību, tādējādi stiprinot arī valsts un pašvadību institūciju kiberdrošību.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Paredzams, ka grantu atbalsts pozitīvi ietekmēs informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas politikas mērķu sasniegšanu, veicinot kiberdrošības prasmju un kompetenču attīstību un sekmējot sabiedrības kibernoturību.

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Paredzams, ka grantu atbalsts pozitīvi ietekmēs Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" 300. punktā minēto kiberdrošības pasākumu īstenošanu. 

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Paredzams, ka grantu atbalsts pozitīvi ietekmēs datu aizsardzību. Grantu atbalsts sekmēs finansējuma saņēmēju – publiskā un privātā sektora institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību un noturību pret kiberdrošības apdraudējumiem, cita starpā veicinot drošu datu elektronisko apstrādi.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi