Anotācija (ex-ante)

Zinātniskās darbības likums neparedz  zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (turpmāk – pētniecības karjera), kas paredzētu secīgus pētniecības karjeras posmus, kā arī nav noteikta pētniecības karjeras posmu sistēma, kas būtu veidota salāgojot to ar akadēmiskās karjeras ietvaru, kāds paredzēts likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā”  (TAP Nr. 25-TA-2742).

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmo daļu, nosakot termina “zinātnes pētnieciskais personāls” skaidrojumu un ieviešot zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (pētniecības karjeru), kā arī nosakot secīgus pētniecības karjeras posmus, kas veidoti, salāgojot tos ar likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā”  (TAP Nr. 25-TA-2742) noteiktajiem akadēmiskās karjeras principiem.

Zinātniskās darbības likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktais augstskolu pienākums izdot zinātnisko rakstu krājumus vai žurnālus paredz obligātu izdevējdarbības īstenošanu kā zinātniskās darbības sastāvdaļu. Tiesību akta projekta izstrādes gaitā nozares pārstāvju darba grupa norādīja, ka zinātnisko žurnālu izdošana ir specializēta profesionāla darbība, kuras īstenošanai nepieciešamas redakcionālās, izdevējdarbības un kvalitātes nodrošināšanas kompetences. Gadījumos, kad šādas kompetences nav pieejamas, augstskolu izdotajiem izdevumiem var būt ierobežota starptautiskā ietekme. Vienlaikus praksē veidojas institucionāls pienākums augstskolām nodrošināt šo izdevumu saturu ar publikācijām, kas savukārt var radīt risku, ka palielinās zemas starptautiskās ietekmes ietekmes publikāciju īpatsvars.

Tiesību akta projektā paredzēts izslēgt Zinātniskās darbības likuma 19. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu augstskolām izdot zinātnisko rakstu krājumus vai žurnālus. Grozījums nosaka, ka zinātnisko izdevumu izdošana nav obligāts pienākums augstskolām un ļauj tām patstāvīgi lemt par zinātnes komunikācijas un publikāciju izplatīšanas formām atbilstoši institucionālajai kapacitātei.

Zinātniskās darbības likuma regulējums neparedz vienotu pieeju zinātnes pētnieciskā personāla atlasei, ievēlēšanai vai apstiprināšanai akadēmiskajos amatos un profesionālajai virzībai pētniecības karjeras ietvaros. Likumā nav noteikta akadēmisko amatu struktūra un zinātnisko institūciju kompetence šo procesu īstenošanai, sasaistot tos ar pētniecības karjeras posmiem.

Tiesību akta projektā paredzēts izteikt Zinātniskās darbības likuma 4. pantu jaunā redakcijā, nosakot zinātnisko darbinieku iedalījumu zinātnes pētnieciskajā, tehniskajā un atbalsta personālā. Vienlaikus paredzēts izteikt Zinātniskās darbības likuma 26. pantu jaunā redakcijā, nosakot zinātnes pētnieciskajam personālam atbilstošos pamata akadēmiskos amatus, akadēmiskos viesamatus un akadēmiskos amatus pētniekiem ar praktisko kompetenci, kā arī atlases un pieņemšanas darbā nosacījumus. Papildus tiek precizēts Zinātniskās darbības likuma 23. panta otrās daļas regulējums, nosakot zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes kompetenci attiecībā uz personu ievēlēšanu vai apstiprināšanu akadēmiskajos amatos un lēmumu pieņemšanu par akadēmiskajos amatos nodarbināto atcelšanu no amata.

Mainot tehnisko risinājumu NZDIS, izveidosies situācija, kad pētniecības vadības informācijas sistēma, t.i., starptautiski izstrādāts tehniskais risinājums, kas nodrošinās datu apmaiņu ar starptautiskajām zinātnes datubāzēm, personu identificēšanai šajā tehniskajā risinājumā nepārņems un neizmantos Latvijas Republikas personas kodus kā personu identificējošu informāciju, bet personu identifikācija balstīsies uz personu identifikatoriem starptautiskās datubāzēs.

Tiesību akta projekts paredz zinātnisko institūciju reģistra pārcelšanu uz Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk – VIIS) un zinātnisko institūciju pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistra iekļaušanu Akadēmiskā personāla reģistra sastāvā, kas atbilstoši Augstskolu likumam jau ir VIIS  daļa. Tas nodrošinās minēto reģistru uzturēšanu integrētā vidē ar Fizisko personu reģistru, augstskolu informācijas sistēmām un Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kā arī novērsīs datu dublēšanos, jo šobrīd informācija par pētniekiem un vadošajiem pētniekiem augstskolās tiek uzturēta paralēli vairākos reģistros.
Lai precizētu reģistra saturu, pēc tiesību akta projekta stāšanās spēkā paredzēti grozījumi MK noteikumos Nr. 276 atbilstoši šajā likumprojektā iekļautajam deleģējumam nosakot zinātnisko institūciju pamata akadēmiskajos  amatos nodarbināto personu reģistrā iekļaujamos datus, kā arī datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību. Zinātnisko institūciju pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā tiks iekļauti arī personas identifikatori starptautiskajās datu bāzēs, nodrošinot sasaisti ar zinātniskās darbības rezultātiem.
Kā galvenais starptautiskais personas identifikators tiks izmantots ORCID (Open Researcher and Contributor ID), kas nodrošina viennozīmīgu pētnieku identificēšanu un viņu zinātniskās darbības rezultātu sasaisti starptautiskā mērogā. ORCID izmantošana ir plaši atbalstīta zinātniskajās institūcijās, zinātniskajos žurnālos un starptautisku projektu pieteikumu sistēmās.
Zinātnisko institūciju reģistra pārcelšana uz VIIS nemaina tā saturu vai uzturēšanas kārtību, bet nodrošina, ka VIIS ir informācija par visām reģistrētajām zinātniskajām institūcijām, tādējādi samazinot administratīvo slogu, tostarp aktualizējot kontaktinformāciju.
Pēc tiesību akta projekta stāšanās spēkā Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos grozījumus MK noteikumos Nr. 276 un Nr. 381, nosakot pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā iekļaujamo datu apjomu, datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību un termiņus. Atbildība par datu precizitāti un aktualitāti tiks noteikta zinātniskās institūcijas vadītājam, zinātniskās institūcijas, kas ir augstskolas, gadījumā – rektoram.. Ziņas šajā reģistrā tiks aktualizētas pēc notikušajām izmaiņām.
Abu minēto reģistru izmaiņu ieviešanai nepieciešamās tehniskās izmaiņas VIIS tiks finansētas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta, un paredzēts, ka tiesību akta projekts un saistītie grozījumi MK noteikumos Nr. 276 un Nr. 381stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Tāpat tiesību akta projekts paredz iespēju slēgt deleģējuma līgumu ar publisku personu vai privātpersonu par NZDIS uzturēšanu, apvienojot pētniecības informācijas sistēmu pārvaldību.

Šobrīd Zinātniskās darbības likumā nav noteikts zinātnisko institūciju pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā iekļautās informācijas apstrādes mērķis un nolūks. Personas datu aizsardzība ir konstitucionālas tiesības, kas nostiprinātas arī Eiropas Cilvēktiesību hartā, un jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu. Tādēļ personas datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats un apstrādājamo personas datu kategorijas ir nosakāmas likumu, vienlaikus paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt konkrētus apstrādājamos personas datus šo kategoriju ietvaros.
Tiesību akta projekts paredz, ka zinātnisko institūciju pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrs būs Akadēmiskā personāla reģistra sastāvdaļa. Šobrīd Augstskolu likuma 87. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Akadēmiskā personāla reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa un nosaka to personu loku, kuru datus tajā reģistrē. Vienlaikus Saeima izskata grozījumus Augstskolu likumā (likumprojekts Nr. 1018/Lp14), kas papildina Augstskolu likuma 87. pantu attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu akadēmisko personālu.
Tiesību akta projekts attiecībā uz zinātniskajām institūcijām paredz reģistrēt personas, kuras ieņem pamata akadēmiskos amatus, kā arī personas, kuras ir nodarbinātas kā izcilības vadošo pētnieku, vadošo pētnieku, pētnieku, pēcdoktorantūras pētnieku un zinātnisko asistentu amata pienākumu izpildītājas.
Lai šo personu datu apstrāde atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) būtu tiesiska un likumīga, ir nepieciešams Zinātniskās darbības likumā noteikt personas datu apstrādes mērķi un nolūku un atbilstoši iepriekš minētajam šāda informācija ir nosakāma likumā.

Tiesību akta projekts paredz papildināt Zinātniskās darbības likuma 26.¹ pantu, nosakot pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā iekļauto datu apstrādes mērķi un nolūku. Datu apstrādes mērķa sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus par konkrētu un identificējamu personu. Personas identifikatori – vārds, uzvārds un personas kods – ir nepieciešami, lai datus varētu nepārprotami sasaistīt ar konkrētu personu un nodrošinātu Zinātniskās darbības likumā noteikto prasību ievērošanas kontroli attiecībā uz akadēmisko personālu augstskolās un zinātnes pētniecisko personālu zinātniskajās institūcijās. Atbilstoši spēkā esošajam Zinātniskās darbības likuma normatīvajam regulējumam persona var ieņemt tikai vienu akadēmisko amatu un tikai vienā institūcijā.
Personas datu apstrāde ir nepieciešama arī zinātnes pētnieciskā personāla uzskaitei un statistikas veidošanai zinātnes politikas plānošanai, īstenošanai, kvalitātes uzraudzībai un novērtēšanai.
Informācijas par zinātnes pētniecisko  personālu reģistrēšana un uzturēšana Akadēmiskā personāla reģistrā, kas ir VIIS sastāvdaļa, nodrošina visaptverošu datu uzskaiti un ļauj, izmantojot uzkrātos datus un veicot to analīzi, uzraudzīt izvirzīto mērķu sasniegšanu, īstenoto darbību rezultatīvo rādītāju izpildi un pieņemt datos balstītus lēmumus.
Personas identifikatoru apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienas un tās pašas personas nepārprotamu identificēšanu dažādās augstskolās un zinātniskajās institūcijās, kā arī lai iegūtu precīzus kvantitatīvos datus par zinātnes pētnieciskā personāla skaitu institūciju un valsts līmenī. Neapstrādājot datus par konkrētu un identificējamu personu, nav iespējams precīzi plānot zinātnes pētnieciskā personāla atjaunotni un Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā nepieciešamo finansējumu zinātniskajām institūcijām.
Lai veiktu datu analīzi par sieviešu un vīriešu īpatsvaru zinātnes pētnieciskā personāla sastāvā, ir nepieciešama informācija par personas dzimumu. Šādi dati ir nepieciešami Eiropas Komisijas regulāriem novērtējumiem par akadēmisko karjeru, tostarp sieviešu nodarbinātību STEM jomās, un sniedz pamatu turpmāko darbību plānošanai un rezultātu novērtēšanai.
Lai sasaistītu informāciju par zinātnes pētnieciskā personāla pārstāvjiem un zinātniskajām institūcijām, Akadēmiskā personāla reģistrā ir nepieciešams apstrādāt personas identifikatorus starptautiskajās datu bāzēs, jo šajās datu bāzēs netiek izmantota valsts nozīmes reģistros lietotā personas identificējošā informācija.
Akadēmiskā personāla reģistrā uzkrātie dati tiek izmantoti arī Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresa novērtēšanai, reformu uzraudzībai un monitoringam.
Akadēmiskā personāla reģistrā tiek apstrādāti arī personas dzimšanas un miršanas dati. Dzimšanas datums ir nepieciešams zinātnes pētnieciskā personāla vecumstruktūras un atjaunotnes uzraudzībai, savukārt miršanas datums – personas ieraksta arhivēšanai vai dzēšanai. Dati par personas valstisko piederību ir nepieciešami, lai vērtētu zinātnisko institūciju internacionalizāciju un personāla piesaisti no ārvalstīm, kā arī lai pārliecinātos par personas tiesībām uz nodarbinātību.
Tiesību akta projekts paredz, ka pamata akadēmiskajos amatos nodarbināto personu reģistrā iekļaujamos datus, kā arī datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

Pārceļot zinātnisko institūciju reģistru un amatos ievēlēto personu reģistru (vienlaikus mainot reģistra nosaukumu un saturu) uz VIIS, saglabājas nepieciešamība apstrādāt ierobežotu informācijas apjomu par zinātniskajām institūcijām un personām arī Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā, kurā joprojām tiks uzkrāta informācija par personu un tādējādi arī saistīto zinātnisko institūciju zinātniskās darbības rezultātiem (zinātniskās publikācijas, dalība konferencēs, intelektuālais īpašums). Tādējādi, lai nodrošinātu šo sasaisti, sistēmā ir nepieciešams apstrādāt informāciju par personām un zinātniskajām institūcijām.
Ņemot vērā, ka turpmāk Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas atsevišķu komponenšu darbību paredzēts nodrošināt ar starptautiski izstrādātu programmatūru, var rasties nepieciešamība operatīvi mainīt Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā ietverto ziņu apjomu.

Tiesību akta projekts paredz, ka datus par zinātniskajām institūcijām no zinātnisko institūciju reģistra un datus par personām no Akadēmiskā personāla reģistra arī turpmāk apstrādās NZDIS, bet turpmāk tā nebūs šo datu pirmavots (reģistrs).
Tiesību akta projekts paredz papildināt NZDIS ar citām ziņām, kuras pēc nepieciešamības varētu iekļaut Ministru kabineta noteikumos, jo atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam (Zinātniskās darbības likuma 42. panta sestajai daļai) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ziņas Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā tiek ievadītas, apstrādātas, aktualizētas, uzkrātas, glabātas, publiskotas, arhivētas un dzēstas, kā arī šo ziņu apjomu. Līdz šim Ministru kabineta iespējas noteikt informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu ir bijušas ierobežotas, jo visas NZDIS sastāvdaļas ir noteiktas Zinātniskās darbības likuma 42. panta otrajā daļā. Paredzot, ka šajā sistēmā var tikt iekļautas citas ziņas, tās varēs noteikt, veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos.
Šāds risinājums arī turpmāk nodrošinās, ka NZIDS nenotiek nekontrolēta informācijas apjoma palielināšanās, jo izmaiņas ir jānosaka ārējā tiesību aktā, kura izstrādē tiek iesaistīta sabiedrība (nozare). Vienlaikus attiecībā uz personas datiem saglabājas nosacījums, ka apstrādājamo personas datu kategorijas tiek noteiktas likuma līmenī, kā tas izriet no iepriekš minētajām prasībām personas datu apstrādes jomā.

Šobrīd zinātniskās institūcijas - zinātnes universitātes (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) sadarbībā ar biedrību - Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru un Izglītības un zinātnes ministriju ir uzsākušas vienotas pētniecības vadības informācijas sistēmas ieviešanu, kas pēc šī likumprojekta un atbilstošo MK noteikumu grozījumu stāšanās spēkā iekļausies Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā.
Sistēmas ieviešana ļaus vieglāk pamanīt iespējas un mērķtiecīgi strādāt pie jaunām starpnozaru un arī starptautiskām sadarbībām, kuru ietvaros mūsdienās rodas visvairāk jaunu atklājumu un inovāciju. Sistēmas ieviešana atvieglos dažādu zinātniskās darbības atskaišu sagatavošanu, ļaujot zinātnes pētniecības personāla pārstāvjiem vairāk laika veltīt saviem tiešajiem pienākumiem. Vienotā pētniecības vadības sistēma pakāpeniski tiks ieviesta visās zinātniskajās institūcijās (kā nacionālais modulis), tādējādi ļaujot optimizēt datu vākšanu, glabāšanu un pārskatāmību, izmantojot progresīvus analītikas un pārskatu sniegšanas rīkus. Tas palīdzēs racionalizēt pētniecības pārvaldību, optimizējot datu plūsmas un samazinot administratīvo slogu. Centralizētie dati dos iespēju gan pētniekiem, gan valsts iestādēm pieņemt informētus lēmumus, pamatojoties uz aktuālām pētniecības atziņām.
Ar tiesību akta projektu paredzēts, ka vienotā pētniecības informācijas vadības sistēma kļūst par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas sastāvdaļu, kā tehniskais risinājums, kurš nodrošina zinātniskās darbības rezultātu datubāzes, zinātnisko iekārtu un turpinājumā arī citu Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas sadaļu darbību. Tādējādi pēc būtības vienotā pētniecības vadības sistēma aizstās Nacionālo zinātniskās darbības informācijas sistēmas tehnisko risinājumu..
Ņemot vērā, ka zinātnes universitātes pētniecības informācijas vadības sistēmu ievieš sadarbībā ar Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru, un ņemot vērā, ka ar šiem tiesību akta projekta grozījumiem pētniecības vadības informācijas sistēma kļūst par tehnisko risinājumu, kurš nodrošina Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību, tiesību akta projekts paredz iespēju Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas uzturēšanā iesaistīt, pēc tiesību akta projekta stāšanās spēkā noslēdzot attiecīgu deleģēšanas līgumu. Šobrīd Zinātniskās darbības likums neparedz iespēju deleģēt uzdevumus, kas saistīti Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas uzturēšanu.

Šobrīd zinātniskās institūcijas - zinātnes universitātes (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) sadarbībā ar biedrību - Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru un Izglītības un zinātnes ministriju ir uzsākušas vienotas pētniecības vadības informācijas sistēmas ieviešanu, kas pēc šī likumprojekta un atbilstošo Ministru kabineta noteikumu grozījumu stāšanās spēkā iekļausies Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā.
Sistēmas ieviešana ļaus vieglāk pamanīt iespējas un mērķtiecīgi strādāt pie jaunām starpnozaru un arī starptautiskām sadarbībām, kuru ietvaros mūsdienās rodas visvairāk jaunu atklājumu un inovāciju. Sistēmas ieviešana atvieglos dažādu zinātniskās darbības atskaišu sagatavošanu, ļaujot zinātnes pētniecības personāla pārstāvjiem vairāk laika veltīt saviem tiešajiem pienākumiem. Vienotā pētniecības vadības sistēma pakāpeniski tiks ieviesta visās zinātniskajās institūcijās (kā nacionālais modulis), tādējādi ļaujot optimizēt datu vākšanu, glabāšanu un pārskatāmību, izmantojot progresīvus analītikas un pārskatu sniegšanas rīkus. Tas palīdzēs racionalizēt pētniecības pārvaldību, optimizējot datu plūsmas un samazinot administratīvo slogu. Centralizētie dati dos iespēju gan pētniekiem, gan valsts iestādēm pieņemt informētus lēmumus, pamatojoties uz aktuālām pētniecības atziņām.
Ar tiesību akta projektu paredzēts, ka vienotā pētniecības informācijas vadības sistēma kļūst par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas sastāvdaļu, kā tehniskais risinājums, kurš nodrošina zinātniskās darbības rezultātu datubāzes, zinātnisko iekārtu un turpinājumā arī citu Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas sadaļu darbību. Tādējādi pēc būtības vienotā pētniecības vadības sistēma aizstās Nacionālo zinātniskās darbības informācijas sistēmas tehnisko risinājumu..
Ņemot vērā, ka zinātnes universitātes pētniecības informācijas vadības sistēmu ievieš sadarbībā ar Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru, un ņemot vērā, ka ar šiem tiesību akta projekta grozījumiem pētniecības vadības informācijas sistēma kļūst par tehnisko risinājumu, kurš nodrošina Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību, tiesību akta projekts paredz iespēju Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas uzturēšanā iesaistīt, pēc tiesību akta projekta stāšanās spēkā noslēdzot attiecīgu deleģēšanas līgumu. Šobrīd Zinātniskās darbības likums neparedz iespēju deleģēt uzdevumus, kas saistīti Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas uzturēšanu.

Zinātniskās darbības likums neparedz prognozējamas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros (pētniecības tenūru), kas attiektos uz noteiktiem pētniecības karjeras posmiem un zinātnes pētnieciskajam personālam atbilstošajiem akadēmiskajiem amatiem.

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmo daļu, nosakot pētniecības tenūras, pētniecības tenūrgaitas amata un pētniecības tenūramata terminus, kā arī noteikt pētniecības tenūras īstenošanu, papildinot likumu ar 26.² un 26.³ pantu. Pētniecības tenūras regulējums ir veidots, ievērojot likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā”  (TAP Nr. 25-TA-2742) noteiktos tenūras principus un tos pielāgojot zinātniskās institūcijas darbībai.

Zinātniskās darbības likums neparedz zinātnes pētnieciskā personāla zinātniskās darbības snieguma regulāru novērtēšanu un tās sasaisti ar pētniecības karjeras virzību, kā arī ar darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu.

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Zinātniskās darbības likumu ar 26.⁴ pantu, nosakot zinātnes pētnieciskā personāla zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas termiņus un kārtību, kā arī ar 26.⁵ pantu, nosakot, ka gadījumos, kad zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs, tas ir pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai attiecīgajā zinātniskajā institūcijā, kurā persona ir nodarbināta attiecīgajā pētniecības karjeras posmā.

Zinātniskās darbības likums neparedz pētnieku ar praktisko kompetenci statusu un to iesaisti pētniecības karjeras posmos.

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Zinātniskās darbības likumu ar 26.⁶ pantu, nosakot pētnieka ar praktisko kompetenci statusu, uzdevumus un vietu attiecīgajos pētniecības karjeras posmos.

Tiesību akta projekts ietver jaunas tiesību normas, kas būtiski pilnveido zinātnes pētnieciskā personāla tiesisko regulējumu, ieviešot zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēmu (pētniecības karjeru), nosakot secīgus pētniecības karjeras posmus, akadēmisko amatu struktūru, kā arī prognozējamas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros, tostarp pētniecības tenūru, tenūrgaitas amatus un tenūramatus. Vienlaikus tiek precizēts un papildināts regulējums zinātnes pētnieciskā personāla atlasei, pieņemšanai darbā, zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai un darba tiesisko attiecību izbeigšanai gadījumos, kad sniegums novērtēts kā neatbilstošs.
Tiesību akta projekts paredz zinātniskajām institūcijām pienākumu savos iekšējos normatīvajos aktos paredzēt zinātnes pētnieciskā personāla atlases un ievēlēšanas vai apstiprināšanas kārtību akadēmiskajos amatos, pētniecības karjeras posmu un akadēmisko amatu ieviešanu, pētniecības tenūras īstenošanu, kā arī zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas kritērijiem un kārtību.
Līdz ar to nepieciešams paredzēt pārejas periodu tiesību akta projekta normu ieviešanai, lai zinātniskās institūcijas varētu izstrādāt vai precizēt nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus, pielāgot personāla politiku jaunajam regulējumam un nodrošināt zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības iespējas atbilstoši jaunajām prasībām.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt pārejas periodu tiesību normu ieviešanai, nosakot atšķirīgus spēkā stāšanās termiņus atsevišķām tiesību akta projektā ietvertajām tiesību normām, ņemot vērā to saturisko apjomu, ieviešanas sarežģītību un nepieciešamību zinātniskajām institūcijām pakāpeniski pielāgot iekšējos normatīvos aktus un personāla politiku.
Ar 2027. gada 1. janvāri stājas spēkā tiesību normas, kas paredz zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības sistēmas (pētniecības karjeras) ieviešanu, pētniecības karjeras posmu noteikšanu, akadēmisko amatu struktūras pilnveidi, zinātnes pētnieciskā personāla atlases, ievēlēšanas vai apstiprināšanas kārtības precizēšanu, kā arī pētniecības tenūras, tostarp tenūrgaitas amatu un tenūramatu, ieviešanu un darba tiesisko attiecību izbeigšanas regulējumu gadījumos, kad zinātniskās darbības sniegums novērtēts kā neatbilstošs. Šāds spēkā stāšanās termiņš nodrošina zinātniskajām institūcijām pietiekamu laiku izstrādāt vai precizēt iekšējos normatīvos aktus un ieviest minētās tiesību normas atbilstoši institūcijas personāla politikai un pieejamajiem resursiem, ņemot vērā, ka daļa no šīm tiesību normām nav imperatīvas.
Ar 2029. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi, kas attiecas uz zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas kārtību. Šāds termiņš paredzēts, lai nodrošinātu saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādi un dotu zinātniskajām institūcijām pietiekamu laiku izveidot un piemērot zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas sistēmu.
Ar 2031. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi par kvalifikācijas prasību paaugstināšanu pētnieka amatam un zinātniskā asistenta amatam. Šāds pārejas periods paredzēts, lai zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbinātajiem būtu pietiekams laiks paaugstināt kvalifikāciju un sasniegt noteiktās prasības, vienlaikus nodrošinot zinātniskajām institūcijām iespēju savlaicīgi plānot cilvēkresursu attīstību un pētniecības kapacitātes stiprināšanu.
Pārejas periodi noteikti, ņemot vērā tiesību akta projektā ietverto grozījumu apjomu un nepieciešamību zinātniskajām institūcijām sagatavoties to piemērošanai.