25-TA-2101: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība"" (turpmāk - Noteikumi) ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2025. gada 4. novembra sēdes protokola Nr. 46 36. § 3. punktā doto uzdevumu. Minētais uzdevums paredz Veselības ministrijai līdz 2026. gada 2. martam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Noteikumos, ar kuriem tiek noteikti papīra formāta nosūtījumu izsniegšanas nosacījumi no 2026. gada 5. maija.
MK 2023. gada 15. augusta sēdē (protokols Nr. 40, 38. §) apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam" (turpmāk – Stratēģija) paredzēta būtiska pacientu veselības datu digitalizācija. Viens no Stratēģijas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt, lai pacienta elektroniskā veselības karte (turpmāk - EVK) vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk arī - E-veselības sistēma) kļūtu par centrālo veselības datu krātuvi, kurā tiktu apkopota informācija no visiem veselības aprūpes sniedzējiem. Tas nodrošinās centralizētu pacienta veselības datu uzkrāšanu un ļaus ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai ātri un droši piekļūt pacienta datiem neatkarīgi no ārstniecības iestādes, kas tos radījusi.
Stratēģija cita starpā paredz sasniegt šādus rezultātus:
1. Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti.
2. Pilnībā aizstāt "papīra" formāta nosūtījumus ar elektroniskajiem nosūtījumiem (E-nosūtījums), lai pacienta nosūtīšana uz izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām kļūtu efektīvāka.
No 2026. gada 3. ceturkšņa plānota pakāpeniska pāreja uz principu "viens E-nosūtījums – viens pieraksts", kas paredz, ka pacients ar konkrēto E-nosūtījumu vienlaikus varēs būt pierakstīts tikai vienā ārstniecības iestādē. Ja pacients vēlēsies pierakstīties citā iestādē, iepriekšējais pieraksts būs jāatceļ. Lai īstenotu šo principu, E-veselības sistēmā ir izstrādāts jauns E-nosūtījuma risinājums, kas katram nosūtījumam piešķir unikālu identifikatoru. Tas tehniski ļauj pacienta vienlaicīgu atrašanos tikai vienā gaidīšanas rindā. Šim nolūkam veikti grozījumi MK 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (Ministru kabineta 2025.gada 4.novembra noteikumi Nr.655). Ņemot vērā, ka Noteikumi nosaka ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību un paredz dažāda veida nosūtījumus, tie jāpapildina ar nosūtījumu izsniegšanas kārtību, tai skaitā prasībām elektronisku nosūtījumu izsniegšanai un to pieejamībai E-veselības sistēmā.
Tāpat ar grozījumiem tiek aktualizētas medicīniskās dokumentācijas veidlapas: "Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību)" (turpmāk – Steidzamais paziņojums), "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" un "Skrīninga mamogrāfijas rezultāts/nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem".
MK 2023. gada 15. augusta sēdē (protokols Nr. 40, 38. §) apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam" (turpmāk – Stratēģija) paredzēta būtiska pacientu veselības datu digitalizācija. Viens no Stratēģijas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt, lai pacienta elektroniskā veselības karte (turpmāk - EVK) vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk arī - E-veselības sistēma) kļūtu par centrālo veselības datu krātuvi, kurā tiktu apkopota informācija no visiem veselības aprūpes sniedzējiem. Tas nodrošinās centralizētu pacienta veselības datu uzkrāšanu un ļaus ārstniecības personām ārstniecības mērķu sasniegšanai ātri un droši piekļūt pacienta datiem neatkarīgi no ārstniecības iestādes, kas tos radījusi.
Stratēģija cita starpā paredz sasniegt šādus rezultātus:
1. Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti.
2. Pilnībā aizstāt "papīra" formāta nosūtījumus ar elektroniskajiem nosūtījumiem (E-nosūtījums), lai pacienta nosūtīšana uz izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām kļūtu efektīvāka.
No 2026. gada 3. ceturkšņa plānota pakāpeniska pāreja uz principu "viens E-nosūtījums – viens pieraksts", kas paredz, ka pacients ar konkrēto E-nosūtījumu vienlaikus varēs būt pierakstīts tikai vienā ārstniecības iestādē. Ja pacients vēlēsies pierakstīties citā iestādē, iepriekšējais pieraksts būs jāatceļ. Lai īstenotu šo principu, E-veselības sistēmā ir izstrādāts jauns E-nosūtījuma risinājums, kas katram nosūtījumam piešķir unikālu identifikatoru. Tas tehniski ļauj pacienta vienlaicīgu atrašanos tikai vienā gaidīšanas rindā. Šim nolūkam veikti grozījumi MK 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (Ministru kabineta 2025.gada 4.novembra noteikumi Nr.655). Ņemot vērā, ka Noteikumi nosaka ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību un paredz dažāda veida nosūtījumus, tie jāpapildina ar nosūtījumu izsniegšanas kārtību, tai skaitā prasībām elektronisku nosūtījumu izsniegšanai un to pieejamībai E-veselības sistēmā.
Tāpat ar grozījumiem tiek aktualizētas medicīniskās dokumentācijas veidlapas: "Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību)" (turpmāk – Steidzamais paziņojums), "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" un "Skrīninga mamogrāfijas rezultāts/nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veicināt efektīvāku veselības aprūpes resursu izlietošanu un mazināt administratīvo slogu ārstniecības iestādēm, ieviešot elektroniskos nosūtījumus, kas ir priekšnosacījums principa "viens E-nosūtījums-viens pieraksts" ieviešanai veselības aprūpē. Aktualizēt medicīniskās dokumentācijas veidlapas.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Atsevišķi punkti stājas spēkā 2026. gada 5. maijā, savukārt pārējie – vispārējā kārtībā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Papīra nosūtījumu aprite un izsniegšana
Aktuālas un veselības nozarē risināmas problēmas ir neatcelti pieraksti pie speciālistiem un uz izmeklējumiem un liels papīra medicīnisko dokumentu īpatsvars. Ambulatoro pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādas E-pierakstu un rindu reģistrācijas sistēmas, kas nav integrētas E-veselības sistēmā, līdz ar to pašreizējā situācijā nav iespējams izsekot pierakstu statusam starp dažādām ārstniecības iestādēm. Nereti pacienti pierakstās vairākās gaidīšanas rindās vienlaicīgi un, saņemot pakalpojumu kādā ārstniecības iestādē ātrāk, neatceļ pierakstu citā, tādējādi nedodot iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumu citai personai, šādā veidā "mākslīgi" pagarinot rindu. Lai gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji lūdz atcelt vizīti, informējot par to telefoniski vai arī aizpildot atteikuma veidlapu pakalpojuma sniedzēja mājaslapā, ne vienmēr pacienti šīs iespējas izmanto, un tiek lēsts, ka kopumā neapmeklēto vizīšu skaits valstī gada laikā vidēji ir 15% līdz 20%. Kā liecina VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" darbības pārskata par 2023. gadu dati, ~15% pacientu neierodas uz vizīti pie kāda no ārstiem speciālistiem, norādot to kā būtisku problēmu, kas atstāj ietekmi uz kopējo pakalpojumu pieejamību. Savukārt Rēzeknes slimnīca norāda, ka pacientu skaits, kas neierodas uz vizīti pie speciālista, ir teju 20%. Lai mazinātu neatcelto pierakstu problemātiku veselības nozarē un tādējādi veicinātu efektīvu veselības aprūpes resursu patēriņu, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar papīra medicīnisko dokumentu apriti un uzglabāšanu, ir uzsākta pakāpeniska pāreja uz elektroniskiem nosūtījumiem un secīgi arī principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanu veselības aprūpē.
Lai gan 2019.gada E-veselības sistēmā ir ieviests elektroniskais nosūtījums (E-nosūtījums), kas kļuvis par galveno nosūtījumu sagatavošanas un izmantošanas formu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, neskatoties uz to, ka jebkurai ārstniecības iestādei saskaņa ar Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 11.4. apakšpunktu ir pienākums nodrošināt E-nosūtījumu izsniegšanu un pieejamību E-veselības sistēmā, ievērojama daļa nosūtījumu uz ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem joprojām tiek izsniegti papīra formātā, izmantojot šo Noteikumu 12. pielikuma veidlapu "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes - veidlapa Nr. 027/u".
2024.gadā veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu sistēmā "Vadības informācijas sistēma" (VIS) ambulatoro pacientu talonos tika reģistrēti 7 868 391 gadījumi, kuros pakalpojuma saņemšanai bija norādīts nosūtījums (ievadīti dati par nosūtītāju). Šis rādītājs raksturo faktisko nosūtījumu apjomu uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (neietver datus par stacionārajiem pakalpojumiem). Savukārt E-veselības sistēmā 2024. gadā tika reģistrēti 1 537 142 elektroniski izsniegti nosūtījumi. Ņemot vērā pieejamos datus, nav iespējams tieši noteikt elektroniski un papīra formātā izsniegto nosūtījumu apjomu, jo e-veselības sistēmā reģistrētie nosūtījumi neatspoguļo visu elektroniski sagatavoto nosūtījumu kopumu. Praksē daļa ārstniecības iestāžu nosūtījumus sagatavo lokālajās informācijas sistēmās, izdrukā un izsniedz pacientam, bet tie netiek nodoti e-veselības sistēmai. Līdz ar to E-veselībā reģistrēto nosūtījumu skaitu nevar tieši pielīdzināt elektronisko nosūtījumu īpatsvaram kopumā, kā arī no šiem datiem nav iespējams precīzi noteikt papīra formāta nosūtījumu īpatsvaru visā sistēmā. Piemēram, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" norāda, ka aptuveni 40–50 % ambulatoro pakalpojumu nosūtījumu tiek saņemti papīra formātā. Ņemot vērā centralizētas statistikas trūkumu par nosūtījumu sagatavošanas formu, kā arī iespējami atšķirīgo nosūtījumu aprites praksi dažādās ārstniecības iestādēs, pieņemam, ka papīra formāta nosūtījumu īpatsvars kopumā varētu veidot aptuveni 60 % no visiem nosūtījumiem uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sistēmā kopumā.
Noteikumos ir iekļauti arī vairāki "speciālie" nosūtījumi: Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (30. pielikums); Nosūtījums asins imūnhematoloģiskajai izmeklēšanai (75.pielikums); Patologhistoloģiskā izmeklēšana (76. pielikums), Nosūtījums HIV testa veikšanai (79. pielikums); Nosūtījums veselības aprūpei mājās (94. pielikums); Nosūtījums pirmā–otrā trimestra grūtnieču skrīninga veikšanai (98. pielikums); Nosūtījums uz citoloģisko izmeklēšanu sievietei (99. pielikums); Nosūtījums uz dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu (101. pielikums); Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem (102. pielikums); Skrīninga mamogrāfijas rezultāts/nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem (103. pielikums), Placentas nosūtījums histoloģiskai izmeklēšanai uz BKUS (104. pielikums).
Principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanai veselības aprūpē ir nepieciešami elektroniski nosūtījumi. Minētais princips paredz, ka katram E-nosūtījumam tiks piešķirts unikāls identifikators, un persona uz nosūtījumā minēto pakalpojumu varēs vienlaikus pierakstīties pakalpojuma saņemšanai tikai vienā pakalpojuma gaidīšanas rindā. Principa mērķis ir novērst mākslīgu gaidīšanas rindu veidošanos, kas rodas, ja persona ar vienu un to pašu nosūtījumu vienlaikus pierakstās vairākās ārstniecības iestādēs uz vienu un to pašu veselības aprūpes pakalpojumu un pēc pakalpojuma saņemšanas neatceļ pārējos pierakstus. Ja persona vēlēsies mainīt speciālistu, pie kura saņemt nosūtījumā norādīto pakalpojumu, vai mainīt ārstniecības iestādi, kurā saņemt nosūtījumā norādīto pakalpojumu, iepriekšējais pieraksts būs jāatceļ. Vispirms princips "viens nosūtījums-viens pieraksts" veselības aprūpē tiks ieviests attiecībā uz tiem nosūtījumiem, kuru izsniegšanai nav jāizmanto kāds no Noteikumos minētajiem "speciālajiem" nosūtījumiem. Laika gaitā tiks vērtētas iespējas ieviests šo pieeju arī attiecībā uz citiem nosūtījumiem.
Atbilstoši MK 2025. gada 4. novembrī apstiprinātajiem grozījumiem MK 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" (turpmāk - Grozījumi Nr. 134) no 2025. gada 20. novembra E-veselības sistēmā ir ieviests jauns E-nosūtījuma risinājums. Grozījumi Nr.134 cita starpā arī nosaka, ka nosūtījums veselības aprūpes ambulatorā/stacionārā pakalpojuma saņemšanai, kas veselības informācijas sistēmā sagatavots no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 20. novembrim, tiek pārnests veselības informācijas sistēmā uz jauno e-nosūtījuma formātu un ir derīgs apmeklējuma rezervēšanai vai pierakstam līdz 2027. gada 31. maijam, un ka skrīninga izmeklējumiem nosūtījumu veidošana veselības informācijas sistēmā tiek nodrošināta ar 2026. gada 1. decembri. Ar Grozījumiem Nr. 134 tiek arī noteikts, ka no 2026. gada 5. maija ārstniecības iestādēm, kas pieņem personas ar papīra formātā izsniegtu nosūtījumu, ir pienākums visu papīra nosūtījumā norādīto informāciju pilnā apmērā ievadīt E-veselības sistēmā. Tas nepieciešams, lai sistēma varētu piešķirt unikālo identifikatoru un nodrošināt principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ievērošanu.
2. Pēcskrīninga izmeklējumi
Latvijā valsts apmaksāti skrīninga izmeklējumi tiek nodrošināti dzemdes kakla, krūts, kolorektālā un prostatas vēža profilaksei. Savlaicīga onkoloģisko saslimšanu diagnostika ir būtisks faktors pacientu dzīvildzes pagarināšanā, jo agrīni atklātām slimībām raksturīga augstāka ārstēšanas efektivitāte un zemākas veselības aprūpes izmaksas. Līdztekus skrīninga izmeklējumu pieejamībai būtiska nozīme ir arī savlaicīgai skrīninga laikā konstatēto patoloģisko izmaiņu turpmākai izvērtēšanai un diagnostikai, kas prasa skaidri noteiktu kārtību pēcskrīninga izmeklējumu veikšanai un pacientu nosūtīšanai.
Dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros sievietēm noteiktās vecuma grupās tiek veikti profilaktiski izmeklējumi, lai savlaicīgi atklātu pirmsvēža izmaiņas. Ja skrīninga rezultātos konstatētas patoloģiskas izmaiņas vai augsta riska cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne, tiek nodrošināta padziļināta izmeklēšana – kolposkopija vai onkologa ginekologa konsultācija, lai izvērtētu dzemdes kakla gļotādas izmaiņas un noteiktu turpmāko novērošanas vai ārstēšanas taktiku. Šo Noteikumu 102. pielikumā "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" ir noteikta vienota oficiāla nosūtījuma veidlapa minēto pakalpojumu saņemšanai pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem. Veidlapa paredz skrīninga izmeklējumu rezultātu un pacienta anamnēzes norādīšanu, izmantojot citoloģisko atradņu klasifikāciju (A0–A7), kas nosaka nepieciešamību veikt kolposkopiju vai onkologa ginekologa konsultāciju, kā arī turpmāko rīcību bez papildu ģimenes ārsta nosūtījuma.
Krūts vēža skrīninga ietvaros sievietes vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados saņem uzaicinājuma vēstuli skrīninga izmeklējuma – mamogrāfijas – veikšanai, lai savlaicīgi atklātu krūts audu patoloģiskas izmaiņas. Gadījumos, kad skrīninga izmeklējuma rezultātos tiek konstatētas aizdomīgas izmaiņas, sievietei tiek nozīmēti turpmākie pēcskrīninga izmeklējumi diagnozes precizēšanai un turpmākās novērošanas vai ārstēšanas taktikas noteikšanai. Šo noteikumu 103. pielikums "Skrīninga mamogrāfijas rezultāts/nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem" nosaka vienotu oficiālu veidlapu skrīninga mamogrāfijas rezultātu fiksēšanai un nosūtījuma noformēšanai uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem. Pašreiz spēkā esošā veidlapa paredz skrīninga mamogrāfijas rezultātu norādīšanu, izmantojot R-klasifikāciju (R1–R5), kas nosaka gan atradnes raksturojumu, gan turpmākās rīcības nepieciešamību.
3. Steidzamais paziņojums
Steidzamais paziņojums ir medicīniskais dokuments, ko aizpilda ārstniecības persona un iesniedz Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - SPKC), ievērojot MK 1999. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" noteikto kārtību. Atbilstoši šiem noteikumiem Steidzamo paziņojumu var iesniegt: 1) aizpildot steidzamā paziņojuma veidlapu tiešsaistē ar E-veselības sistēmas starpniecību, 2) nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdarot ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Steidzamā paziņojuma saturs un vizuālais noformējums noteikts Noteikumu 24. pielikumā un tā vizuālais noformējums primāri izstrādāts papīra dokumentam. Vienlaikus Noteikumi neliedz Steidzamo paziņojumu jau šobrīd sagatavot elektroniskā formātā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem, nodrošinot tajā visu Noteikumu 24.pielikumā noteikto informāciju.
SPKC, īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projektu "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" sadarbībā ar VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - LDVC) izstrādājis funkcionalitāti, kas nodrošina Steidzamā paziņojuma elektronisku apmaiņu starp klīnisko universitāšu slimnīcu pacientu datu apstrādes platformu un SPKC vienoto digitālo epidemioloģisko sistēmu.
Aktuālas un veselības nozarē risināmas problēmas ir neatcelti pieraksti pie speciālistiem un uz izmeklējumiem un liels papīra medicīnisko dokumentu īpatsvars. Ambulatoro pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādas E-pierakstu un rindu reģistrācijas sistēmas, kas nav integrētas E-veselības sistēmā, līdz ar to pašreizējā situācijā nav iespējams izsekot pierakstu statusam starp dažādām ārstniecības iestādēm. Nereti pacienti pierakstās vairākās gaidīšanas rindās vienlaicīgi un, saņemot pakalpojumu kādā ārstniecības iestādē ātrāk, neatceļ pierakstu citā, tādējādi nedodot iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumu citai personai, šādā veidā "mākslīgi" pagarinot rindu. Lai gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji lūdz atcelt vizīti, informējot par to telefoniski vai arī aizpildot atteikuma veidlapu pakalpojuma sniedzēja mājaslapā, ne vienmēr pacienti šīs iespējas izmanto, un tiek lēsts, ka kopumā neapmeklēto vizīšu skaits valstī gada laikā vidēji ir 15% līdz 20%. Kā liecina VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" darbības pārskata par 2023. gadu dati, ~15% pacientu neierodas uz vizīti pie kāda no ārstiem speciālistiem, norādot to kā būtisku problēmu, kas atstāj ietekmi uz kopējo pakalpojumu pieejamību. Savukārt Rēzeknes slimnīca norāda, ka pacientu skaits, kas neierodas uz vizīti pie speciālista, ir teju 20%. Lai mazinātu neatcelto pierakstu problemātiku veselības nozarē un tādējādi veicinātu efektīvu veselības aprūpes resursu patēriņu, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar papīra medicīnisko dokumentu apriti un uzglabāšanu, ir uzsākta pakāpeniska pāreja uz elektroniskiem nosūtījumiem un secīgi arī principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanu veselības aprūpē.
Lai gan 2019.gada E-veselības sistēmā ir ieviests elektroniskais nosūtījums (E-nosūtījums), kas kļuvis par galveno nosūtījumu sagatavošanas un izmantošanas formu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, neskatoties uz to, ka jebkurai ārstniecības iestādei saskaņa ar Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 11.4. apakšpunktu ir pienākums nodrošināt E-nosūtījumu izsniegšanu un pieejamību E-veselības sistēmā, ievērojama daļa nosūtījumu uz ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem joprojām tiek izsniegti papīra formātā, izmantojot šo Noteikumu 12. pielikuma veidlapu "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes - veidlapa Nr. 027/u".
2024.gadā veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu sistēmā "Vadības informācijas sistēma" (VIS) ambulatoro pacientu talonos tika reģistrēti 7 868 391 gadījumi, kuros pakalpojuma saņemšanai bija norādīts nosūtījums (ievadīti dati par nosūtītāju). Šis rādītājs raksturo faktisko nosūtījumu apjomu uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (neietver datus par stacionārajiem pakalpojumiem). Savukārt E-veselības sistēmā 2024. gadā tika reģistrēti 1 537 142 elektroniski izsniegti nosūtījumi. Ņemot vērā pieejamos datus, nav iespējams tieši noteikt elektroniski un papīra formātā izsniegto nosūtījumu apjomu, jo e-veselības sistēmā reģistrētie nosūtījumi neatspoguļo visu elektroniski sagatavoto nosūtījumu kopumu. Praksē daļa ārstniecības iestāžu nosūtījumus sagatavo lokālajās informācijas sistēmās, izdrukā un izsniedz pacientam, bet tie netiek nodoti e-veselības sistēmai. Līdz ar to E-veselībā reģistrēto nosūtījumu skaitu nevar tieši pielīdzināt elektronisko nosūtījumu īpatsvaram kopumā, kā arī no šiem datiem nav iespējams precīzi noteikt papīra formāta nosūtījumu īpatsvaru visā sistēmā. Piemēram, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" norāda, ka aptuveni 40–50 % ambulatoro pakalpojumu nosūtījumu tiek saņemti papīra formātā. Ņemot vērā centralizētas statistikas trūkumu par nosūtījumu sagatavošanas formu, kā arī iespējami atšķirīgo nosūtījumu aprites praksi dažādās ārstniecības iestādēs, pieņemam, ka papīra formāta nosūtījumu īpatsvars kopumā varētu veidot aptuveni 60 % no visiem nosūtījumiem uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sistēmā kopumā.
Noteikumos ir iekļauti arī vairāki "speciālie" nosūtījumi: Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (30. pielikums); Nosūtījums asins imūnhematoloģiskajai izmeklēšanai (75.pielikums); Patologhistoloģiskā izmeklēšana (76. pielikums), Nosūtījums HIV testa veikšanai (79. pielikums); Nosūtījums veselības aprūpei mājās (94. pielikums); Nosūtījums pirmā–otrā trimestra grūtnieču skrīninga veikšanai (98. pielikums); Nosūtījums uz citoloģisko izmeklēšanu sievietei (99. pielikums); Nosūtījums uz dzemdes kakla citoloģisko izmeklēšanu (101. pielikums); Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem (102. pielikums); Skrīninga mamogrāfijas rezultāts/nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem (103. pielikums), Placentas nosūtījums histoloģiskai izmeklēšanai uz BKUS (104. pielikums).
Principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanai veselības aprūpē ir nepieciešami elektroniski nosūtījumi. Minētais princips paredz, ka katram E-nosūtījumam tiks piešķirts unikāls identifikators, un persona uz nosūtījumā minēto pakalpojumu varēs vienlaikus pierakstīties pakalpojuma saņemšanai tikai vienā pakalpojuma gaidīšanas rindā. Principa mērķis ir novērst mākslīgu gaidīšanas rindu veidošanos, kas rodas, ja persona ar vienu un to pašu nosūtījumu vienlaikus pierakstās vairākās ārstniecības iestādēs uz vienu un to pašu veselības aprūpes pakalpojumu un pēc pakalpojuma saņemšanas neatceļ pārējos pierakstus. Ja persona vēlēsies mainīt speciālistu, pie kura saņemt nosūtījumā norādīto pakalpojumu, vai mainīt ārstniecības iestādi, kurā saņemt nosūtījumā norādīto pakalpojumu, iepriekšējais pieraksts būs jāatceļ. Vispirms princips "viens nosūtījums-viens pieraksts" veselības aprūpē tiks ieviests attiecībā uz tiem nosūtījumiem, kuru izsniegšanai nav jāizmanto kāds no Noteikumos minētajiem "speciālajiem" nosūtījumiem. Laika gaitā tiks vērtētas iespējas ieviests šo pieeju arī attiecībā uz citiem nosūtījumiem.
Atbilstoši MK 2025. gada 4. novembrī apstiprinātajiem grozījumiem MK 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" (turpmāk - Grozījumi Nr. 134) no 2025. gada 20. novembra E-veselības sistēmā ir ieviests jauns E-nosūtījuma risinājums. Grozījumi Nr.134 cita starpā arī nosaka, ka nosūtījums veselības aprūpes ambulatorā/stacionārā pakalpojuma saņemšanai, kas veselības informācijas sistēmā sagatavots no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 20. novembrim, tiek pārnests veselības informācijas sistēmā uz jauno e-nosūtījuma formātu un ir derīgs apmeklējuma rezervēšanai vai pierakstam līdz 2027. gada 31. maijam, un ka skrīninga izmeklējumiem nosūtījumu veidošana veselības informācijas sistēmā tiek nodrošināta ar 2026. gada 1. decembri. Ar Grozījumiem Nr. 134 tiek arī noteikts, ka no 2026. gada 5. maija ārstniecības iestādēm, kas pieņem personas ar papīra formātā izsniegtu nosūtījumu, ir pienākums visu papīra nosūtījumā norādīto informāciju pilnā apmērā ievadīt E-veselības sistēmā. Tas nepieciešams, lai sistēma varētu piešķirt unikālo identifikatoru un nodrošināt principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ievērošanu.
2. Pēcskrīninga izmeklējumi
Latvijā valsts apmaksāti skrīninga izmeklējumi tiek nodrošināti dzemdes kakla, krūts, kolorektālā un prostatas vēža profilaksei. Savlaicīga onkoloģisko saslimšanu diagnostika ir būtisks faktors pacientu dzīvildzes pagarināšanā, jo agrīni atklātām slimībām raksturīga augstāka ārstēšanas efektivitāte un zemākas veselības aprūpes izmaksas. Līdztekus skrīninga izmeklējumu pieejamībai būtiska nozīme ir arī savlaicīgai skrīninga laikā konstatēto patoloģisko izmaiņu turpmākai izvērtēšanai un diagnostikai, kas prasa skaidri noteiktu kārtību pēcskrīninga izmeklējumu veikšanai un pacientu nosūtīšanai.
Dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros sievietēm noteiktās vecuma grupās tiek veikti profilaktiski izmeklējumi, lai savlaicīgi atklātu pirmsvēža izmaiņas. Ja skrīninga rezultātos konstatētas patoloģiskas izmaiņas vai augsta riska cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne, tiek nodrošināta padziļināta izmeklēšana – kolposkopija vai onkologa ginekologa konsultācija, lai izvērtētu dzemdes kakla gļotādas izmaiņas un noteiktu turpmāko novērošanas vai ārstēšanas taktiku. Šo Noteikumu 102. pielikumā "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" ir noteikta vienota oficiāla nosūtījuma veidlapa minēto pakalpojumu saņemšanai pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem. Veidlapa paredz skrīninga izmeklējumu rezultātu un pacienta anamnēzes norādīšanu, izmantojot citoloģisko atradņu klasifikāciju (A0–A7), kas nosaka nepieciešamību veikt kolposkopiju vai onkologa ginekologa konsultāciju, kā arī turpmāko rīcību bez papildu ģimenes ārsta nosūtījuma.
Krūts vēža skrīninga ietvaros sievietes vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados saņem uzaicinājuma vēstuli skrīninga izmeklējuma – mamogrāfijas – veikšanai, lai savlaicīgi atklātu krūts audu patoloģiskas izmaiņas. Gadījumos, kad skrīninga izmeklējuma rezultātos tiek konstatētas aizdomīgas izmaiņas, sievietei tiek nozīmēti turpmākie pēcskrīninga izmeklējumi diagnozes precizēšanai un turpmākās novērošanas vai ārstēšanas taktikas noteikšanai. Šo noteikumu 103. pielikums "Skrīninga mamogrāfijas rezultāts/nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem" nosaka vienotu oficiālu veidlapu skrīninga mamogrāfijas rezultātu fiksēšanai un nosūtījuma noformēšanai uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem. Pašreiz spēkā esošā veidlapa paredz skrīninga mamogrāfijas rezultātu norādīšanu, izmantojot R-klasifikāciju (R1–R5), kas nosaka gan atradnes raksturojumu, gan turpmākās rīcības nepieciešamību.
3. Steidzamais paziņojums
Steidzamais paziņojums ir medicīniskais dokuments, ko aizpilda ārstniecības persona un iesniedz Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - SPKC), ievērojot MK 1999. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" noteikto kārtību. Atbilstoši šiem noteikumiem Steidzamo paziņojumu var iesniegt: 1) aizpildot steidzamā paziņojuma veidlapu tiešsaistē ar E-veselības sistēmas starpniecību, 2) nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma veidlapu pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas faktu izdarot ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Steidzamā paziņojuma saturs un vizuālais noformējums noteikts Noteikumu 24. pielikumā un tā vizuālais noformējums primāri izstrādāts papīra dokumentam. Vienlaikus Noteikumi neliedz Steidzamo paziņojumu jau šobrīd sagatavot elektroniskā formātā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem, nodrošinot tajā visu Noteikumu 24.pielikumā noteikto informāciju.
SPKC, īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projektu "Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide" sadarbībā ar VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - LDVC) izstrādājis funkcionalitāti, kas nodrošina Steidzamā paziņojuma elektronisku apmaiņu starp klīnisko universitāšu slimnīcu pacientu datu apstrādes platformu un SPKC vienoto digitālo epidemioloģisko sistēmu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Papīra nosūtījumu aprite un izsniegšana
Noteikumu pielikumos ir iekļautas un veselības aprūpē izmantotas vairākas "speciālo" nosūtījumu formas, kā arī Noteikumu 12.pielikumā iekļautā forma "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u), kas veselības aprūpē tiek izmantota pārējo nosūtījumu izsniegšanai. Vienlaikus noteikumos nav noteikta nosūtījumu izsniegšanas kārtība.
Ņemot vērā principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanu un nepieciešamību būtiski mazināt papīra formātā izsniegto nosūtījumu apriti, ir nepieciešams noteikt skaidrus izņēmuma gadījumus, kuros papīra formāta nosūtījumi ir izsniedzami, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi Noteikumos.
Noteikumi nosaka medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību un dokumentu apriti ārstniecības iestādēs, tostarp medicīnisko dokumentu uzglabāšanas nosacījumus un termiņus. Vienlaikus, ar Grozījumiem Nr. 134 paredzēts, ka no 2026. gada 5. maija ārstniecības iestādēm, kas pieņem pakalpojumu saņēmēju ar papīra formātā izsniegtu nosūtījumu, ir pienākums visu nosūtījumā (nosūtījumā, kas atbilst MK noteikumu Nr.265 12.pielikumam) norādīto informāciju pilnā apmērā ievadīt E-veselības sistēmā. Šāda pieeja būtiski maina papīra nosūtījumu apstrādes procesu, jo papīra formātā izsniegtie nosūtījumi kļūst par digitalizējamu dokumentu. Tomēr spēkā esošie Noteikumi tieši nenosaka, cik ilgi uzglabāt digitalizēto papīra nosūtījumu pēc tā informācijas ievadīšanas E-veselībā, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi.
2. Pēcskrīninga izmeklējumi
No 2025. gada 1. jūlija dzemdes kakla vēža skrīninga uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšanas biežums tiek diferencēts pēc sievietes vecuma. Sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem – reizi piecos gados.
Sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem skrīningā tiek izmeklētas, izmantojot šķidruma citoloģijas metodi. Sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem skrīningā tiek izmeklētas, izmantojot šķidruma citoloģijas metodi, pēc kuras rezultātiem, ja nepieciešams, laboratorijā tajā pašā paraugā nosaka augsta riska CPV vai uzreiz nosūta uz pēcskrīninga izmeklējumu - kolposkopiju pie ginekologa – kolposkopijas speciālista.
Sievietēm no 30 gadu vecuma skrīninga ietvaros tiek izmantots cilvēka papilomas vīrusa (CPV) tests. Pozitīva CPV testa gadījumā tiek veikta papildu citoloģiskā analīze, lai izvērtētu šūnu izmaiņas. Ja citoloģiskā analīze uzrāda izmaiņas, sievietei tiek nozīmēti pēcskrīninga izmeklējumi – kolposkopija. Ņemot vērā veiktās izmaiņas, ir nepieciešams aktualizēt Noteikumu pielikumus.
Krūts vēža skrīninga rezultātu vērtēšanai ir noteikta klasifikācijas metodes maiņa no R-klasifikācijas uz BI-RADS (Breast Imaging Reporting and Data System) klasifikāciju, jo BI-RADS ir starptautiski atzīta un standartizēta sistēma, kas nodrošina vienotu un salīdzināmu mamogrāfijas izmeklējumu rezultātu interpretāciju. Līdz ar to ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos.
3. Steidzamais paziņojums
Steidzamā paziņojuma vizuālais noformējums primāri izveidots papīra dokumentam. Tas, attīstoties datu apmaiņai elektroniskā formātā, rada neviennozīmīgu izpratni par Noteikumu 24. pielikumā noteiktā Steidzamā paziņojuma vizuālā noformējuma saglabāšanu elektroniskajos dokumentos. Elektroniskā formātā medicīniskā dokumenta vizuālo noformējumu nav lietderīgi veidot identisku papīra dokumentam, līdz ar to Noteikumu 24. pielikumu nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, nosakot, kāda informācija jāiekļauj Steidzamā paziņojumā, bet nenosakot šī dokumenta vizuālo noformējumu.
Noteikumu pielikumos ir iekļautas un veselības aprūpē izmantotas vairākas "speciālo" nosūtījumu formas, kā arī Noteikumu 12.pielikumā iekļautā forma "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u), kas veselības aprūpē tiek izmantota pārējo nosūtījumu izsniegšanai. Vienlaikus noteikumos nav noteikta nosūtījumu izsniegšanas kārtība.
Ņemot vērā principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanu un nepieciešamību būtiski mazināt papīra formātā izsniegto nosūtījumu apriti, ir nepieciešams noteikt skaidrus izņēmuma gadījumus, kuros papīra formāta nosūtījumi ir izsniedzami, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi Noteikumos.
Noteikumi nosaka medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību un dokumentu apriti ārstniecības iestādēs, tostarp medicīnisko dokumentu uzglabāšanas nosacījumus un termiņus. Vienlaikus, ar Grozījumiem Nr. 134 paredzēts, ka no 2026. gada 5. maija ārstniecības iestādēm, kas pieņem pakalpojumu saņēmēju ar papīra formātā izsniegtu nosūtījumu, ir pienākums visu nosūtījumā (nosūtījumā, kas atbilst MK noteikumu Nr.265 12.pielikumam) norādīto informāciju pilnā apmērā ievadīt E-veselības sistēmā. Šāda pieeja būtiski maina papīra nosūtījumu apstrādes procesu, jo papīra formātā izsniegtie nosūtījumi kļūst par digitalizējamu dokumentu. Tomēr spēkā esošie Noteikumi tieši nenosaka, cik ilgi uzglabāt digitalizēto papīra nosūtījumu pēc tā informācijas ievadīšanas E-veselībā, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi.
2. Pēcskrīninga izmeklējumi
No 2025. gada 1. jūlija dzemdes kakla vēža skrīninga uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšanas biežums tiek diferencēts pēc sievietes vecuma. Sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem – reizi piecos gados.
Sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem skrīningā tiek izmeklētas, izmantojot šķidruma citoloģijas metodi. Sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem skrīningā tiek izmeklētas, izmantojot šķidruma citoloģijas metodi, pēc kuras rezultātiem, ja nepieciešams, laboratorijā tajā pašā paraugā nosaka augsta riska CPV vai uzreiz nosūta uz pēcskrīninga izmeklējumu - kolposkopiju pie ginekologa – kolposkopijas speciālista.
Sievietēm no 30 gadu vecuma skrīninga ietvaros tiek izmantots cilvēka papilomas vīrusa (CPV) tests. Pozitīva CPV testa gadījumā tiek veikta papildu citoloģiskā analīze, lai izvērtētu šūnu izmaiņas. Ja citoloģiskā analīze uzrāda izmaiņas, sievietei tiek nozīmēti pēcskrīninga izmeklējumi – kolposkopija. Ņemot vērā veiktās izmaiņas, ir nepieciešams aktualizēt Noteikumu pielikumus.
Krūts vēža skrīninga rezultātu vērtēšanai ir noteikta klasifikācijas metodes maiņa no R-klasifikācijas uz BI-RADS (Breast Imaging Reporting and Data System) klasifikāciju, jo BI-RADS ir starptautiski atzīta un standartizēta sistēma, kas nodrošina vienotu un salīdzināmu mamogrāfijas izmeklējumu rezultātu interpretāciju. Līdz ar to ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos.
3. Steidzamais paziņojums
Steidzamā paziņojuma vizuālais noformējums primāri izveidots papīra dokumentam. Tas, attīstoties datu apmaiņai elektroniskā formātā, rada neviennozīmīgu izpratni par Noteikumu 24. pielikumā noteiktā Steidzamā paziņojuma vizuālā noformējuma saglabāšanu elektroniskajos dokumentos. Elektroniskā formātā medicīniskā dokumenta vizuālo noformējumu nav lietderīgi veidot identisku papīra dokumentam, līdz ar to Noteikumu 24. pielikumu nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, nosakot, kāda informācija jāiekļauj Steidzamā paziņojumā, bet nenosakot šī dokumenta vizuālo noformējumu.
Risinājuma apraksts
1. Papīra nosūtījumu aprite un izsniegšana
Grozījuma projekts tiek papildināts ar 9.3 apakšpunktu, kas nosaka, ka nosūtījumu ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārstniecības iestāde izsniedz un apstrādā elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, izņemot šo noteikumu 30., 75., 76., 79., 94., 98., 99., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā minēto nosūtījumu. Ja nosūtījumu nav iespējams izsniegt elektroniski informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbības traucējumu dēļ vai mājas vizītes laikā, ārstniecības personai ir tiesības nosūtījumu izsniegt papīra formātā, izmantojot šo noteikumu 12. pielikumā iekļauto izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes.
Grozījumu projekts tiek papildināts ar 9.4 apakšpunktu, kas nosaka, ka ārstniecības iestāde var izsniegt šo noteikumu 30., 75., 76., 79., 94., 98., 99., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā minēto nosūtījumu elektroniski, ja vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir ievadīta pielikumā norādītā informācija.
Grozījumu projekts tiek papildināts ar 35.11. apakšpunktu, kas nosaka, ka šo Noteikumu 12., 30., 75., 76., 79., 94., 98., 99., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā minētos dokumentus, kas izsniegti papīra formātā un kuru dati pilnā apmērā ievadīti vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, ārstniecības iestāde uzglabā 3 mēnešus pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas.
Ārstniecības iestādei, digitalizējot papīra nosūtījumu, e-nosūtījumā e-veselības sistēmā jānorāda, vai tajā iekļauta visa papīra nosūtījumā norādītā informācija.
Grozījumi nosaka, ka pilnībā digitalizēts papīra formāta nosūtījums ārstniecības iestādē uzglabājams trīs mēnešus pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas. Tas ir, ja nosūtījums izsniegts vienreizēja pakalpojuma saņemšanai (piemēram, konsultācija vai izmeklējums), par veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas pabeigšanu uzskatāms brīdis, kad pakalpojums ir sniegts. Attiecīgi grozījumos noteiktais trīs mēnešu uzglabāšanas termiņš tiek skaitīts no pakalpojuma sniegšanas dienas.
Ja pilnībā digitalizētais papīra nosūtījums izsniegts dinamiskai novērošanai, nosūtījums uzglabājams 3 mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas – pēc pirmās dinamiskās novērošanas vizītes. Dinamiskās novērošanas nosūtījuma gadījumā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana var ietvert ilgstošu pacienta novērošanu ar atkārtotām vizītēm vai izmeklējumiem. Diskusijās ar ārstniecības iestāžu pārstāvjiem tika secināts, ka pilnībā digitalizēta papīra formāta nosūtījuma uzglabāšana visu dinamiskās novērošanas periodu nebūtu racionāla, jo ar nosūtījumu speciālists iepazīstas pirmā vizītes laikā.Dinamiskās novērošanas nosūtījuma gadījumā speciālists, novērtējot pacienta veselības stāvokli, var mainīt nosūtītāja papīra nosūtījumā norādīto dinamiskās novērošanas periodu, intervālus vai arī to pārtraukt, norādot šo informāciju veselības aprūpes pakalpojuma slēdzienā. Ja papīra nosūtījumā nav norādīts dinamiskās novērošanas periods un vēlamais biežums, tad speciālists pacienta vizītes laikā atbilstoši pacienta veselības stāvoklim lemj par turpmākās novērošanas nepieciešamību un biežumu atbilstoši pacienta klīniskai situācijai.
Grozījumu projekts tiek papildināts ar 35.12. apakšpunktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 12., 30., 75., 76., 79., 94., 98., 99., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā norādītos, dokumentus, kuros iekļautā informācija E-veselības sistēmā ievadīta daļēji, ārstniecības iestāde uzglabā atbilstoši Noteikumu 35., 35.2 un 35.3 punktā noteiktajiem medicīnisko dokumentu glabāšanas termiņiem.
Grozījumi nosaka, ka papīra formāta nosūtījums, kurā iekļautā informācija E-veselības sistēmā ievadīta daļēji, jāuzglabā atbilstoši MK noteikumos Nr.265 noteiktajiem termiņiem. Praksē var būt gadījumi, kad papīra formāta nosūtījumā ir ietverta būtiska klīniskā informācija, kuru persona, kas veic nosūtījumā norādīto datu elektronisku ievadi E-veselības sistēmā, objektīvu iemeslu dēļ nevar pilnā apmērā ievadīt (piemēram, klīniskās informācijas specifikas vai nesalasāma rokraksta dēļ). Šī klīniskā informācija var būt būtiska ārstam speciālistam pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Līdz ar to Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad papīra nosūtījumā ietvertie dati e-nosūtījumā E-veselības sistēmā ievadīti daļēji, ārstniecības iestādei ir pienākums papīra formāta dokumentu uzglabāt atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem medicīnisko dokumentu glabāšanas termiņiem. MK noteikumos Nr.265 nav noteikti 12., 94., 98., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā minēto dokumentu uzglabāšanas termiņi, bet saskaņā ar MK noteikumu Nr.265 35.10. apakšpunktu šie medicīniskie dokumenti ir jāievieto noteikumu 3., 34., 35., 47. un 95. pielikumā minētajos medicīniskajos dokumentos un jāuzglabā atbilstoši noteikumu 3., 34., 35., 47. un 95. pielikuma uzglabāšanas laikam. Ir ārstniecības iestādes, kuras vairs neveido piemēram, papīra ambulatorās pacienta medicīniskās kartes. Šādā gadījumā ārstniecības iestādei ir jāatrod risinājums papīra nosūtījuma uzglabāšanai.
Vienlaikus Grozījuma projekts tiek papildināts ar 48. punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 9.3, 9.4 punkts un 35.11. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 5. maijā.
2. Pēcskrīninga izmeklējumi
Grozījuma projekts precizē šo Noteikumu 102.pielikumu "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" aizstājot to ar "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" sievietēm vecumā 25 - 29 gadiem,
Grozījumu projekts papildina Noteikumus ar pielikumu 102.1 "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" sievietēm vecumā 30 - 69 gadiem.
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts tiek papildināts ar 102.1 pielikumu, tiek veikti tehniski grozījumi šo Noteikumu 32. punktā.
Grozījumu projekts precizē šo noteikumu 103. pielikumu "Skrīninga mamogrāfijas rezultāts/nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem", aizstājot tajā izmantoto R-klasifikāciju ar BI-RADS klasifikāciju, tādējādi nodrošinot krūts vēža skrīninga mamogrāfijas rezultātu vērtēšanas atbilstību starptautiski atzītai un standartizētai praksei.
3. Steidzamais paziņojums
Grozījumi izsaka jaunā redakcijā Noteikumu 24. pielikumu, uzskaitot Steidzamajā paziņojumā iekļaujamo informāciju, bet nenosakot Steidzamā apziņojuma vizuālo noformējumu. Grozījumi paredz šādas izmaiņas Steidzamā paziņojuma saturā:
1) Papildināts nosaukums ar norādi, ka steidzamais paziņojums adresēts SPKC un līdz ar to izņemta veidlapas pēdējā norāde.
2) Precizēta norāde par vecuma norādi bērniem līdz diviem gadiem.
3) Papildināts ar iespēju norādīt ārvalstnieka valstspiederību.
4) Precizēti pacienta nodarbošanās veidi.
5) Precizēta atzīme sadaļā: "Iespējama inficēšanās seksuāli transmisīvās infekcijas gadījumā" - atzīme "vīrietim sekss ar vīrieti" aizstāta ar "homoseksuālais kontakts".
6) Ielikta norāde ka diagnozes kods jānorāda saskaņā ar SSK-101 (pēc analoģijas ar citām veidlapām).
7) Noteikts, ka ārstniecības personas paraksts nav nepieciešams, ja steidzamā paziņojuma veidlapa iesniegta tiešsaistē ar E-veselības sistēmas starpniecību vai vienotajā digitālajā epidemioloģiskajā sistēmā elektroniskās datu apmaiņas starp informācijas sistēmām ietvaros (e-steidzamais paziņojums), vai ja paziņojums parakstīts ar kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli.
8) Ārstniecības personas spiedogs aizstāts ar ārstniecības personas identifikatoru un norādīta atzīme, ka Veselības inspekcijas piešķirtais identifikators var tikt norādīts gan, izmantojot spiedogu, gan rokrakstā. Aizstājot spiedogu ar identifikatoru, ārstniecības personai, izsniedzot dokumentu papīra formātā, tiek nodrošināta elastīgāka un lietotājam draudzīgāka iespēja identifikatoru norādīt ar zīmogu vai ierakstīt ar roku.
1. Starptautiskā statistiskā slimību un ar veselību saistīto problēmu klasifikācija, 10. redakcija.
Grozījuma projekts tiek papildināts ar 9.3 apakšpunktu, kas nosaka, ka nosūtījumu ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārstniecības iestāde izsniedz un apstrādā elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, izņemot šo noteikumu 30., 75., 76., 79., 94., 98., 99., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā minēto nosūtījumu. Ja nosūtījumu nav iespējams izsniegt elektroniski informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbības traucējumu dēļ vai mājas vizītes laikā, ārstniecības personai ir tiesības nosūtījumu izsniegt papīra formātā, izmantojot šo noteikumu 12. pielikumā iekļauto izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes.
Grozījumu projekts tiek papildināts ar 9.4 apakšpunktu, kas nosaka, ka ārstniecības iestāde var izsniegt šo noteikumu 30., 75., 76., 79., 94., 98., 99., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā minēto nosūtījumu elektroniski, ja vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir ievadīta pielikumā norādītā informācija.
Grozījumu projekts tiek papildināts ar 35.11. apakšpunktu, kas nosaka, ka šo Noteikumu 12., 30., 75., 76., 79., 94., 98., 99., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā minētos dokumentus, kas izsniegti papīra formātā un kuru dati pilnā apmērā ievadīti vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, ārstniecības iestāde uzglabā 3 mēnešus pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas.
Ārstniecības iestādei, digitalizējot papīra nosūtījumu, e-nosūtījumā e-veselības sistēmā jānorāda, vai tajā iekļauta visa papīra nosūtījumā norādītā informācija.
Grozījumi nosaka, ka pilnībā digitalizēts papīra formāta nosūtījums ārstniecības iestādē uzglabājams trīs mēnešus pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas. Tas ir, ja nosūtījums izsniegts vienreizēja pakalpojuma saņemšanai (piemēram, konsultācija vai izmeklējums), par veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas pabeigšanu uzskatāms brīdis, kad pakalpojums ir sniegts. Attiecīgi grozījumos noteiktais trīs mēnešu uzglabāšanas termiņš tiek skaitīts no pakalpojuma sniegšanas dienas.
Ja pilnībā digitalizētais papīra nosūtījums izsniegts dinamiskai novērošanai, nosūtījums uzglabājams 3 mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas – pēc pirmās dinamiskās novērošanas vizītes. Dinamiskās novērošanas nosūtījuma gadījumā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana var ietvert ilgstošu pacienta novērošanu ar atkārtotām vizītēm vai izmeklējumiem. Diskusijās ar ārstniecības iestāžu pārstāvjiem tika secināts, ka pilnībā digitalizēta papīra formāta nosūtījuma uzglabāšana visu dinamiskās novērošanas periodu nebūtu racionāla, jo ar nosūtījumu speciālists iepazīstas pirmā vizītes laikā.Dinamiskās novērošanas nosūtījuma gadījumā speciālists, novērtējot pacienta veselības stāvokli, var mainīt nosūtītāja papīra nosūtījumā norādīto dinamiskās novērošanas periodu, intervālus vai arī to pārtraukt, norādot šo informāciju veselības aprūpes pakalpojuma slēdzienā. Ja papīra nosūtījumā nav norādīts dinamiskās novērošanas periods un vēlamais biežums, tad speciālists pacienta vizītes laikā atbilstoši pacienta veselības stāvoklim lemj par turpmākās novērošanas nepieciešamību un biežumu atbilstoši pacienta klīniskai situācijai.
Grozījumu projekts tiek papildināts ar 35.12. apakšpunktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 12., 30., 75., 76., 79., 94., 98., 99., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā norādītos, dokumentus, kuros iekļautā informācija E-veselības sistēmā ievadīta daļēji, ārstniecības iestāde uzglabā atbilstoši Noteikumu 35., 35.2 un 35.3 punktā noteiktajiem medicīnisko dokumentu glabāšanas termiņiem.
Grozījumi nosaka, ka papīra formāta nosūtījums, kurā iekļautā informācija E-veselības sistēmā ievadīta daļēji, jāuzglabā atbilstoši MK noteikumos Nr.265 noteiktajiem termiņiem. Praksē var būt gadījumi, kad papīra formāta nosūtījumā ir ietverta būtiska klīniskā informācija, kuru persona, kas veic nosūtījumā norādīto datu elektronisku ievadi E-veselības sistēmā, objektīvu iemeslu dēļ nevar pilnā apmērā ievadīt (piemēram, klīniskās informācijas specifikas vai nesalasāma rokraksta dēļ). Šī klīniskā informācija var būt būtiska ārstam speciālistam pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Līdz ar to Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad papīra nosūtījumā ietvertie dati e-nosūtījumā E-veselības sistēmā ievadīti daļēji, ārstniecības iestādei ir pienākums papīra formāta dokumentu uzglabāt atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem medicīnisko dokumentu glabāšanas termiņiem. MK noteikumos Nr.265 nav noteikti 12., 94., 98., 101., 102., 102.1, 103. un 104. pielikumā minēto dokumentu uzglabāšanas termiņi, bet saskaņā ar MK noteikumu Nr.265 35.10. apakšpunktu šie medicīniskie dokumenti ir jāievieto noteikumu 3., 34., 35., 47. un 95. pielikumā minētajos medicīniskajos dokumentos un jāuzglabā atbilstoši noteikumu 3., 34., 35., 47. un 95. pielikuma uzglabāšanas laikam. Ir ārstniecības iestādes, kuras vairs neveido piemēram, papīra ambulatorās pacienta medicīniskās kartes. Šādā gadījumā ārstniecības iestādei ir jāatrod risinājums papīra nosūtījuma uzglabāšanai.
Vienlaikus Grozījuma projekts tiek papildināts ar 48. punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 9.3, 9.4 punkts un 35.11. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 5. maijā.
2. Pēcskrīninga izmeklējumi
Grozījuma projekts precizē šo Noteikumu 102.pielikumu "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" aizstājot to ar "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" sievietēm vecumā 25 - 29 gadiem,
Grozījumu projekts papildina Noteikumus ar pielikumu 102.1 "Nosūtījums uz kolposkopiju, onkologa ginekologa konsultāciju pēc dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem" sievietēm vecumā 30 - 69 gadiem.
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts tiek papildināts ar 102.1 pielikumu, tiek veikti tehniski grozījumi šo Noteikumu 32. punktā.
Grozījumu projekts precizē šo noteikumu 103. pielikumu "Skrīninga mamogrāfijas rezultāts/nosūtījums uz turpmākajiem pēcskrīninga izmeklējumiem", aizstājot tajā izmantoto R-klasifikāciju ar BI-RADS klasifikāciju, tādējādi nodrošinot krūts vēža skrīninga mamogrāfijas rezultātu vērtēšanas atbilstību starptautiski atzītai un standartizētai praksei.
3. Steidzamais paziņojums
Grozījumi izsaka jaunā redakcijā Noteikumu 24. pielikumu, uzskaitot Steidzamajā paziņojumā iekļaujamo informāciju, bet nenosakot Steidzamā apziņojuma vizuālo noformējumu. Grozījumi paredz šādas izmaiņas Steidzamā paziņojuma saturā:
1) Papildināts nosaukums ar norādi, ka steidzamais paziņojums adresēts SPKC un līdz ar to izņemta veidlapas pēdējā norāde.
2) Precizēta norāde par vecuma norādi bērniem līdz diviem gadiem.
3) Papildināts ar iespēju norādīt ārvalstnieka valstspiederību.
4) Precizēti pacienta nodarbošanās veidi.
5) Precizēta atzīme sadaļā: "Iespējama inficēšanās seksuāli transmisīvās infekcijas gadījumā" - atzīme "vīrietim sekss ar vīrieti" aizstāta ar "homoseksuālais kontakts".
6) Ielikta norāde ka diagnozes kods jānorāda saskaņā ar SSK-101 (pēc analoģijas ar citām veidlapām).
7) Noteikts, ka ārstniecības personas paraksts nav nepieciešams, ja steidzamā paziņojuma veidlapa iesniegta tiešsaistē ar E-veselības sistēmas starpniecību vai vienotajā digitālajā epidemioloģiskajā sistēmā elektroniskās datu apmaiņas starp informācijas sistēmām ietvaros (e-steidzamais paziņojums), vai ja paziņojums parakstīts ar kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli.
8) Ārstniecības personas spiedogs aizstāts ar ārstniecības personas identifikatoru un norādīta atzīme, ka Veselības inspekcijas piešķirtais identifikators var tikt norādīts gan, izmantojot spiedogu, gan rokrakstā. Aizstājot spiedogu ar identifikatoru, ārstniecības personai, izsniedzot dokumentu papīra formātā, tiek nodrošināta elastīgāka un lietotājam draudzīgāka iespēja identifikatoru norādīt ar zīmogu vai ierakstīt ar roku.
1. Starptautiskā statistiskā slimību un ar veselību saistīto problēmu klasifikācija, 10. redakcija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ģimenes ārsti, ārsti speciālisti un citas ārstniecības personas, kurām ir tiesības izsniegt un apstrādāt nosūtījumus uz veselības aprūpes pakalpojumiem
- Pacientu reģistratori
- Pacienti
- Ārstniecības personas, kas izsniedz un apstrādā Steidzamo paziņojumu
Ietekmes apraksts
Ģimenes ārsti, ārsti speciālisti un citas ārstniecības personas, kurām ir tiesības izsniegt un apstrādāt nosūtījumus uz veselības aprūpes pakalpojumiem:
Grozījumu projekts būtiski ietekmēs ģimenes ārstus, ārstus speciālistus un citas ārstniecības personas, kuras ikdienā izraksta nosūtījumus pacientiem. No 2026. gada 5. maija nosūtījumi būs izsniedzami tikai digitālā formātā, izmantojot E-veselības sistēmu vai ārstniecības iestāžu elektroniskās informācijas sistēmas, kas būs integrētas ar jauno E-nosūtījuma moduli E-veselības sistēmā. Nosūtījums papīra formātā, izmantojot veidlapu Nr. 027/u, būs pieļaujams tikai kā elektroniskā nosūtījuma aizstājējs skaidri noteiktos izņēmuma gadījumos – kad E-veselības sistēmā nosūtījumu elektroniskā formātā nav iespējams sagatavot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbības traucējumu dēļ vai mājas vizīšu laikā. Līdz ar to elektroniskais nosūtījums kļūs par obligātu standartu ikdienas praksē.
Papīra formātā arī turpmāk varēs izsniegt "speciālos" nosūtījumus, taču ārstniecība iestādes varēs tos izsniegt arī elektroniski, E-veselības sistēmā ievadot attiecīgajā "speciālā"nosūtījuma formā norādīto informāciju.
Pāreja uz elektroniskiem nosūtījumiem noris no 2025. gada 20. novembra līdz 2026.gada 4.maijam (Grozījumi Nr. 134). Šajā laikā ārstniecības iestādes tiek aicinātas vērsties pie izmantoto informācijas sistēmu izstrādātājiem un sekot līdzi sistēmu integrācijas darbu norisei ar E-veselības sistēmu.
Pēc pārejas perioda beigām (no 2026. gada 5. maija), stājoties spēkā obligātajai elektronisko nosūtījumu izsniegšanai, ārstniecības personas, kuru izmantotā pacientu datu apstrādes informācijas sistēma nebūs integrēta ar jauno E-veselības sistēmas E-nosūtījuma moduli, E-nosūtījumu izsniegšanai varēs izmantot tikai E-veselības sistēmu, kas var palielināt administratīvo slogu.
Sākot ar 2026. gada 5. maiju, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu, ārstniecības personai būs jānodrošina, ka pakalpojums tiek sniegts, pamatojoties uz E-veselības sistēmā reģistrētu nosūtījumu, tai skaitā gadījumos, kad nosūtītājs nosūtījumu izsniedzis papīra formā (uz MK noteikumu Nr. 265 12. pielikuma veidlapas "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes - veidlapa Nr. 027/u"). Papīra formā izsniegts nosūtījums ārstniecības iestādei, kura to saņēmusi, pirms veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas būs jādigitalizē - jāievada E-veselības sistēmā.
Ņemot vērā, ka rokrakstā izsniegta papīra nosūtījums var būt grūti salasāms, tā digitalizētajā versijā var būt nepilnības, tāpēc sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu ar nosūtījumu, kas izsniegts papīra formātā (Noteikumu 12.pielikums) un pēc tam digitalizēts, ārstniecības personai var rasties nepieciešamība salīdzināt papīra nosūtījumā norādīto informāciju ar E-veselības sistēmā ievadīto un pacienta faktiskajām sūdzībām un klīniskajai situācijai, precizējot būtisko informāciju ar pacientu vai, ja nepieciešams, sazinoties ar nosūtītāju. Vienlaikus, pārejot uz elektronisko nosūtījumu izmantošanu kā pamatformu, ilgtermiņā mazināsies administratīvais slogs ārstniecības personām, jo samazināsies manuāli apstrādājamo papīra formāta nosūtījumu skaits un ar to saistītā nepieciešamība veikt papildu datu pārbaudi un precizēšanu.
Ārstniecības personas, kas izsniedz un apstrādā Steidzamo paziņojumu:
Tiek veiktas izmaiņas steidzamajā paziņojumā, nosakot tajā iekļaujamo informāciju, vienlaikus nenosakot tā vizuālo noformējumu. Gadījumos, kad steidzamais paziņojums tiks iesniegts iepriekšējās (vecās) formas izskatā, tas tiks pieņemts un apstrādāts, nepieciešamo papildu vai precizējošo informāciju epidemiologam iegūstot saziņā ar ziņotāju. Vienlaikus ārstniecības iestādes tiks aicinātas turpmāk izmantot aktualizēto veidlapas versiju.
Steidzamo paziņojumu varēs iesniegt arī papīra formātā. Papīra formātā aizpildāma steidzamā paziņojuma veidlapa būs pieejama SPKC tīmekļvietnē.
Pacientu reģistratori:
MK 2025. gada 4. novembra noteikumi Nr. 655 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" nosaka, ka ārstniecības iestādei, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu personai ar papīra formātā izsniegtu nosūtījumu, ir pienākums nosūtījumā norādīto informāciju pilnā apmērā ievadīt E-veselības sistēmā. Svarīgi uzsvērt, ka, lai gan prasība par papīra formāta nosūtījumu digitalizāciju pirmšķietami var radīt iespaidu par papildu administratīvo slogu pacientu reģistratoriem, jāņem vērā, ka pašlaik papīra formāta nosūtījumu izsniegšana ambulatoro un stacionāro pakalpojumu saņemšanai ir būtiski plašāka nekā to paredz šis Grozījumu projekts, ar kuru tiek noteikti stingri izņēmuma gadījumi, kad papīra formāta nosūtījumi, izmantojot veidlapu Nr. 027/u ir pieļaujami. Līdz ar to, šis grozījumu projekts ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs ārstniecības iestāžu reģistratoru darbu, jo, nosakot stingrus izņēmuma gadījumus, tiks būtiski ierobežota papīra formāta nosūtījumu (veidlapa Nr. 027/u) aprite. Tas nozīmē, ka reģistratoriem būs jāveic digitalizācija ievērojami mazākā apjomā, nekā tas būtu gadījumā, ja šādi izņēmuma gadījumi netiktu noteikti, tādējādi ilgtermiņā samazinot administratīvo slogu.
Pacienti:
Pāreja uz digitāliem nosūtījumiem pozitīvi ietekmēs pacientus, jo samazināsies rokrakstā izsniegto nosūtījumu skaits. Tas mazinās gadījumus, kad ārsta rokraksta nesalasāmības dēļ pastāv risks saņemt neatbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu, tādējādi uzlabojot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti. Vienlaikus tiek saglabāta iespēja izsniegt papīra formāta nosūtījumu gadījumos, kad to objektīvi nav iespējams izsniegt elektroniski, piemēram, IKT darbības traucējumu gadījumā vai mājas vizītes laikā. Tas nodrošina, ka pacients var saņemt nosūtījumu jau ārsta vizītes laikā, izvairoties no nepieciešamības atkārtoti doties uz papildu vizīti vai vērsties ārstniecības iestādē atkārtoti, tādējādi tiek saglabāta aprūpes nepārtrauktība un pakalpojumu pieejamība arī tehniski ierobežotās situācijās.
Grozījumu projekts būtiski ietekmēs ģimenes ārstus, ārstus speciālistus un citas ārstniecības personas, kuras ikdienā izraksta nosūtījumus pacientiem. No 2026. gada 5. maija nosūtījumi būs izsniedzami tikai digitālā formātā, izmantojot E-veselības sistēmu vai ārstniecības iestāžu elektroniskās informācijas sistēmas, kas būs integrētas ar jauno E-nosūtījuma moduli E-veselības sistēmā. Nosūtījums papīra formātā, izmantojot veidlapu Nr. 027/u, būs pieļaujams tikai kā elektroniskā nosūtījuma aizstājējs skaidri noteiktos izņēmuma gadījumos – kad E-veselības sistēmā nosūtījumu elektroniskā formātā nav iespējams sagatavot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbības traucējumu dēļ vai mājas vizīšu laikā. Līdz ar to elektroniskais nosūtījums kļūs par obligātu standartu ikdienas praksē.
Papīra formātā arī turpmāk varēs izsniegt "speciālos" nosūtījumus, taču ārstniecība iestādes varēs tos izsniegt arī elektroniski, E-veselības sistēmā ievadot attiecīgajā "speciālā"nosūtījuma formā norādīto informāciju.
Pāreja uz elektroniskiem nosūtījumiem noris no 2025. gada 20. novembra līdz 2026.gada 4.maijam (Grozījumi Nr. 134). Šajā laikā ārstniecības iestādes tiek aicinātas vērsties pie izmantoto informācijas sistēmu izstrādātājiem un sekot līdzi sistēmu integrācijas darbu norisei ar E-veselības sistēmu.
Pēc pārejas perioda beigām (no 2026. gada 5. maija), stājoties spēkā obligātajai elektronisko nosūtījumu izsniegšanai, ārstniecības personas, kuru izmantotā pacientu datu apstrādes informācijas sistēma nebūs integrēta ar jauno E-veselības sistēmas E-nosūtījuma moduli, E-nosūtījumu izsniegšanai varēs izmantot tikai E-veselības sistēmu, kas var palielināt administratīvo slogu.
Sākot ar 2026. gada 5. maiju, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu, ārstniecības personai būs jānodrošina, ka pakalpojums tiek sniegts, pamatojoties uz E-veselības sistēmā reģistrētu nosūtījumu, tai skaitā gadījumos, kad nosūtītājs nosūtījumu izsniedzis papīra formā (uz MK noteikumu Nr. 265 12. pielikuma veidlapas "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes - veidlapa Nr. 027/u"). Papīra formā izsniegts nosūtījums ārstniecības iestādei, kura to saņēmusi, pirms veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas būs jādigitalizē - jāievada E-veselības sistēmā.
Ņemot vērā, ka rokrakstā izsniegta papīra nosūtījums var būt grūti salasāms, tā digitalizētajā versijā var būt nepilnības, tāpēc sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu ar nosūtījumu, kas izsniegts papīra formātā (Noteikumu 12.pielikums) un pēc tam digitalizēts, ārstniecības personai var rasties nepieciešamība salīdzināt papīra nosūtījumā norādīto informāciju ar E-veselības sistēmā ievadīto un pacienta faktiskajām sūdzībām un klīniskajai situācijai, precizējot būtisko informāciju ar pacientu vai, ja nepieciešams, sazinoties ar nosūtītāju. Vienlaikus, pārejot uz elektronisko nosūtījumu izmantošanu kā pamatformu, ilgtermiņā mazināsies administratīvais slogs ārstniecības personām, jo samazināsies manuāli apstrādājamo papīra formāta nosūtījumu skaits un ar to saistītā nepieciešamība veikt papildu datu pārbaudi un precizēšanu.
Ārstniecības personas, kas izsniedz un apstrādā Steidzamo paziņojumu:
Tiek veiktas izmaiņas steidzamajā paziņojumā, nosakot tajā iekļaujamo informāciju, vienlaikus nenosakot tā vizuālo noformējumu. Gadījumos, kad steidzamais paziņojums tiks iesniegts iepriekšējās (vecās) formas izskatā, tas tiks pieņemts un apstrādāts, nepieciešamo papildu vai precizējošo informāciju epidemiologam iegūstot saziņā ar ziņotāju. Vienlaikus ārstniecības iestādes tiks aicinātas turpmāk izmantot aktualizēto veidlapas versiju.
Steidzamo paziņojumu varēs iesniegt arī papīra formātā. Papīra formātā aizpildāma steidzamā paziņojuma veidlapa būs pieejama SPKC tīmekļvietnē.
Pacientu reģistratori:
MK 2025. gada 4. novembra noteikumi Nr. 655 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" nosaka, ka ārstniecības iestādei, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu personai ar papīra formātā izsniegtu nosūtījumu, ir pienākums nosūtījumā norādīto informāciju pilnā apmērā ievadīt E-veselības sistēmā. Svarīgi uzsvērt, ka, lai gan prasība par papīra formāta nosūtījumu digitalizāciju pirmšķietami var radīt iespaidu par papildu administratīvo slogu pacientu reģistratoriem, jāņem vērā, ka pašlaik papīra formāta nosūtījumu izsniegšana ambulatoro un stacionāro pakalpojumu saņemšanai ir būtiski plašāka nekā to paredz šis Grozījumu projekts, ar kuru tiek noteikti stingri izņēmuma gadījumi, kad papīra formāta nosūtījumi, izmantojot veidlapu Nr. 027/u ir pieļaujami. Līdz ar to, šis grozījumu projekts ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs ārstniecības iestāžu reģistratoru darbu, jo, nosakot stingrus izņēmuma gadījumus, tiks būtiski ierobežota papīra formāta nosūtījumu (veidlapa Nr. 027/u) aprite. Tas nozīmē, ka reģistratoriem būs jāveic digitalizācija ievērojami mazākā apjomā, nekā tas būtu gadījumā, ja šādi izņēmuma gadījumi netiktu noteikti, tādējādi ilgtermiņā samazinot administratīvo slogu.
Pacienti:
Pāreja uz digitāliem nosūtījumiem pozitīvi ietekmēs pacientus, jo samazināsies rokrakstā izsniegto nosūtījumu skaits. Tas mazinās gadījumus, kad ārsta rokraksta nesalasāmības dēļ pastāv risks saņemt neatbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu, tādējādi uzlabojot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti. Vienlaikus tiek saglabāta iespēja izsniegt papīra formāta nosūtījumu gadījumos, kad to objektīvi nav iespējams izsniegt elektroniski, piemēram, IKT darbības traucējumu gadījumā vai mājas vizītes laikā. Tas nodrošina, ka pacients var saņemt nosūtījumu jau ārsta vizītes laikā, izvairoties no nepieciešamības atkārtoti doties uz papildu vizīti vai vērsties ārstniecības iestādē atkārtoti, tādējādi tiek saglabāta aprūpes nepārtrauktība un pakalpojumu pieejamība arī tehniski ierobežotās situācijās.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
- Komersanti, kas uztur ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas
- SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs"
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādes:
Ar grozījumu projektu tiek noteikta pāreja uz tikai digitālā formātā izsniegtiem nosūtījumiem no 2026. gada 5. maija, vienlaikus paredzot izņēmuma gadījumus, kad papīra formāta nosūtījums (veidlapa Nr. 027/u) ir pieļaujams.
Lai gan apritē joprojām saglabāsies papīra formāta nosūtījumi, to apjoms būs būtiski mazāks nekā līdz šim, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs medicīnisko dokumentu apriti ārstniecības iestādēs, tostarp dokumentu uzkrāšanas un uzglabāšanas procesus.
Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz elektronisko nosūtījumu izmantošanu, pārejas periodā ārstniecības iestādēm, kuras izmanto pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas, ir būtiski sadarboties ar šo sistēmu uzturētājiem un izstrādātājiem, lai sekotu līdzi sistēmu integrācijas norisei ar jaunā E-nosūtījuma moduli E-veselības sistēmā.
Ja līdz 2026. gada 4. maijam netiks nodrošināta ārstniecības iestādes izmantotās pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas integrācija ar E-veselības sistēmas E-nosūtījuma moduli, ārstniecības iestādes darbs var tikt būtiski ietekmēts, apgrūtinot pacientu reģistratoru darbu. Tas skaidrojams ar to, ka no 2026. gada 5. maija, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu pacientam ar papīra formā izsniegtu nosūtījumu, ārstniecības iestādei būs jānodrošina šī nosūtījuma datu ievade E-veselības sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 21.1.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām. Papīra nosūtījumu digitalizācija ir būtiska principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanas sastāvdaļa.
No 2025. gada 20. novembra ir uzsākta pakāpeniska pāreja uz principu “viens nosūtījums – viens pieraksts”, kas paredz, ka katrs izsniegtais nosūtījums ir izmantojams tikai vienai konkrētai pieraksta reizei pie attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja. Šis princips nozīmē, ka nosūtījuma statuss elektroniskajā vidē tiek sasaistīts ar konkrētu pierakstu un pēc pieraksta veikšanas vai pakalpojuma saņemšanas nosūtījumu atkārtoti izmantot nav iespējams. Lai pacients varētu pierakstīties citā ārstniecības iestādē, iepriekšējais pieraksts ir jāatceļ.
Pacientam ar papīra formāta nosūtījumu vizītes rezervēšana notiks klātienē, telefoniski vai izmantojot e-pieraksta kanālus, uzrādot papīra nosūtījumu ārstniecības iestādei pirms pakalpojuma saņemšanas. Lai nodrošinātu datu apriti elektroniskajā vidē un atbilstību normatīvajām prasībām, ārstniecības iestādes reģistratoram būs manuāli jāievada papīra formāta nosūtījuma dati E-veselības sistēmā vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmā, kas integrēta ar E-veselības sistēmu, ievadot nosūtītāja, nosūtījuma datuma, pamata diagnozes, nosūtījuma veida un citus pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos datu laukus.
Būtiski ir norādīt, ka ārstniecības iestādes, kuras izmanto savas lokālās informācijas sistēmas un kuras pacientam sniedz veselības aprūpes pakalpojumu ar papīra formātā izsniegtu nosūtījumu, jau šobrīd nodrošina šādu nosūtījumu digitalizēšanu. Saskaņā ar Veselības ministrijai SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" sniegtajiem mērījumiem - vidējais laiks, kas pašlaik tiek patērēts šādu nosūtījumu elektroniskai reģistrēšanai, ir 2,5 minūtes.
Vienlaikus ir būtiski uzsvērt, ka, pārejot uz elektronisko nosūtījumu izmantošanu, administratīvais slogs pakāpeniski mazināsies, jo kopumā samazināsies papīra formāta nosūtījumu aprite. Ņemot vērā, ka šobrīd papīra nosūtījumu īpatsvars varētu būt aptuveni 60%, pēc pārejas uz elektroniskajiem nosūtījumiem prognozējams, ka papīra nosūtījumu apjoms samazināsies līdz 10–15%, ko veidos nosūtījumi, kas izsniegti papīra formātā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumu gadījumos, mājas vizīšu laikā, kā arī atsevišķi speciālie nosūtījumi.
Ārstniecības iestādes tiks aicinātas turpmāk izmantot aktualizēto Steidzamā paziņojuma veidlapu. Steidzamo paziņojumu varēs iesniegt arī papīra formātā, kas būs pieejama SPKC tīmekļvietnē.
Ar grozījumu projektu tiek noteikta pāreja uz tikai digitālā formātā izsniegtiem nosūtījumiem no 2026. gada 5. maija, vienlaikus paredzot izņēmuma gadījumus, kad papīra formāta nosūtījums (veidlapa Nr. 027/u) ir pieļaujams.
Lai gan apritē joprojām saglabāsies papīra formāta nosūtījumi, to apjoms būs būtiski mazāks nekā līdz šim, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs medicīnisko dokumentu apriti ārstniecības iestādēs, tostarp dokumentu uzkrāšanas un uzglabāšanas procesus.
Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz elektronisko nosūtījumu izmantošanu, pārejas periodā ārstniecības iestādēm, kuras izmanto pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas, ir būtiski sadarboties ar šo sistēmu uzturētājiem un izstrādātājiem, lai sekotu līdzi sistēmu integrācijas norisei ar jaunā E-nosūtījuma moduli E-veselības sistēmā.
Ja līdz 2026. gada 4. maijam netiks nodrošināta ārstniecības iestādes izmantotās pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas integrācija ar E-veselības sistēmas E-nosūtījuma moduli, ārstniecības iestādes darbs var tikt būtiski ietekmēts, apgrūtinot pacientu reģistratoru darbu. Tas skaidrojams ar to, ka no 2026. gada 5. maija, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu pacientam ar papīra formā izsniegtu nosūtījumu, ārstniecības iestādei būs jānodrošina šī nosūtījuma datu ievade E-veselības sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 21.1.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām. Papīra nosūtījumu digitalizācija ir būtiska principa "viens nosūtījums – viens pieraksts" ieviešanas sastāvdaļa.
No 2025. gada 20. novembra ir uzsākta pakāpeniska pāreja uz principu “viens nosūtījums – viens pieraksts”, kas paredz, ka katrs izsniegtais nosūtījums ir izmantojams tikai vienai konkrētai pieraksta reizei pie attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja. Šis princips nozīmē, ka nosūtījuma statuss elektroniskajā vidē tiek sasaistīts ar konkrētu pierakstu un pēc pieraksta veikšanas vai pakalpojuma saņemšanas nosūtījumu atkārtoti izmantot nav iespējams. Lai pacients varētu pierakstīties citā ārstniecības iestādē, iepriekšējais pieraksts ir jāatceļ.
Pacientam ar papīra formāta nosūtījumu vizītes rezervēšana notiks klātienē, telefoniski vai izmantojot e-pieraksta kanālus, uzrādot papīra nosūtījumu ārstniecības iestādei pirms pakalpojuma saņemšanas. Lai nodrošinātu datu apriti elektroniskajā vidē un atbilstību normatīvajām prasībām, ārstniecības iestādes reģistratoram būs manuāli jāievada papīra formāta nosūtījuma dati E-veselības sistēmā vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmā, kas integrēta ar E-veselības sistēmu, ievadot nosūtītāja, nosūtījuma datuma, pamata diagnozes, nosūtījuma veida un citus pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos datu laukus.
Būtiski ir norādīt, ka ārstniecības iestādes, kuras izmanto savas lokālās informācijas sistēmas un kuras pacientam sniedz veselības aprūpes pakalpojumu ar papīra formātā izsniegtu nosūtījumu, jau šobrīd nodrošina šādu nosūtījumu digitalizēšanu. Saskaņā ar Veselības ministrijai SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" sniegtajiem mērījumiem - vidējais laiks, kas pašlaik tiek patērēts šādu nosūtījumu elektroniskai reģistrēšanai, ir 2,5 minūtes.
Vienlaikus ir būtiski uzsvērt, ka, pārejot uz elektronisko nosūtījumu izmantošanu, administratīvais slogs pakāpeniski mazināsies, jo kopumā samazināsies papīra formāta nosūtījumu aprite. Ņemot vērā, ka šobrīd papīra nosūtījumu īpatsvars varētu būt aptuveni 60%, pēc pārejas uz elektroniskajiem nosūtījumiem prognozējams, ka papīra nosūtījumu apjoms samazināsies līdz 10–15%, ko veidos nosūtījumi, kas izsniegti papīra formātā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumu gadījumos, mājas vizīšu laikā, kā arī atsevišķi speciālie nosūtījumi.
Ārstniecības iestādes tiks aicinātas turpmāk izmantot aktualizēto Steidzamā paziņojuma veidlapu. Steidzamo paziņojumu varēs iesniegt arī papīra formātā, kas būs pieejama SPKC tīmekļvietnē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Ārstniecības iestādes
samazinās
Vērtības nozīme:
8,50
Vidējā stundas tarifa likme pacienta reģistratoram - 8,50
0,04
0,0416667 stundas uz 1 nosūtījumu
1
Vienību skaits (papīra nosūtījumi)
3 540 776
Pieņemot, ka papīra formāta nosūtījumu īpatsvars samazinās no 60 % līdz 15 % no kopējā nosūtījumu apjoma uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, papīra formāta nosūtījumu skaits samazinās no 4 721 035 līdz 1 180 259 nosūtījumiem gadā, proti, par 3 540 776 nosūtījumiem gadā, kuriem vairs nav nepieciešama digitalizācija.
-1 203 863,84
Papildu informācija:
Tabulā norādītais laika patēriņš uz vienu nosūtījumu (0,04 stundas) ir noapaļota vērtība, kas izmantota automatizētam aprēķinam tehnisku ierobežojumu dēļ, savukārt administratīvā darba laika ietekme un tās izmaksu ekvivalents noteikts, izmantojot precīzu laika pārrēķinu no minūtēm stundās.
Aprēķins raksturo administratīvā darba laika samazinājumu, kas saistīts ar papīra formāta nosūtījumu digitalizāciju, pārejot uz elektronisko nosūtījumu izmantošanu. Darba laika samazinājums izteikts naudas izteiksmē kā izmaksu ekvivalents, neparedzot automātisku ārstniecības iestāžu budžeta izdevumu samazinājumu.
Saskaņā ar Veselības ministrijai SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" sniegtajiem mērījumiem - vidējais laiks, kas pašlaik tiek patērēts papīra nosūtījumu elektroniskai reģistrēšanai ārstniecības iestādes informācijas sistēmā, ir 2,5 minūtes.
Aprēķinā izmantoti šādi izejas dati:
kopējais nosūtījumu skaits uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem 2024. gadā – 7 868 391, balstoties uz Vadības informācijas sistēmas datiem par ambulatorajiem gadījumiem ar ievadītu nosūtītāju (stacionārie pakalpojumi aprēķinā nav iekļauti).
Papīra formāta nosūtījumu īpatsvars pirms grozījumiem – 60 % (pieņēmums par pašreizējo papīra formāta nosūtījumu īpatsvaru), kas atbilst 4 721 035 papīra formāta nosūtījumiem gadā.
Papīra formāta nosūtījumu īpatsvars pēc grozījumiem – 15 %, kas atbilst 1 180 259 papīra formāta nosūtījumiem gadā.
Vidējais viena papīra formāta nosūtījuma digitalizācijai nepieciešamais administratīvā darba laiks – 2,5 minūtes (0,0416667 stundas).
Pacientu reģistratoru vidējā bruto stundas tarifa likme – 8,50 euro.
Samazinoties papīra formāta nosūtījumu skaitam no 4 721 035 līdz 1 180 259 nosūtījumiem gadā, papīra nosūtījumu digitalizācijai patērētais administratīvais darba laiks samazinās par aptuveni 147 532,33 stundām gadā (aprēķins: (4 721 035 – 1 180 259) × 2,5 / 60).
Administratīvā darba laika samazinājuma izmaksu ekvivalents, aprēķināts, piemērojot pacientu reģistratoru vidējo bruto stundas tarifa likmi 8,50 euro, veido aptuveni 1 254 025 euro gadā un neparedz automātisku ārstniecības iestāžu budžeta izdevumu samazinājumu.
Komersanti, kas uztur ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs"
Kopā
-1 203 863,84
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Skat. sadaļu "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
Pēc publiskās apspriedes grozījumi papildināti ar grozījumiem 24. pielikumā, nosakot, kāda informācija jāiekļauj steidzamajā paziņojumā, bet neveicot būtiskas saturiskas izmaiņas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Veselības inspekcija
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs”
- Slimību profilakses un kontroles centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" analizēs datus par papīra formātā izsniegtajiem nosūtījumiem, tostarp par to izsniegšanas apjomu un ārstniecības personām, kuras šādus nosūtījumus izsniedz, lai nodrošinātu iespēju identificēt papīra formāta nosūtījumu izsniegšanas cēloņus un īstenot mērķtiecīgus pasākumus to samazināšanai.
Veselības inspekcija savas kompetences ietvaros turpinās veikt ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu darbības uzraudzību attiecībā uz normatīvo aktu prasību ievērošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, tostarp uzraugot Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 prasību ievērošanu.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kā E-veselības sistēmas pārzinis nodrošinās e-veselības sistēmas darbību un metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām un pacientiem E-veselības sistēmas izmantošanā.
Veselības inspekcija savas kompetences ietvaros turpinās veikt ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu darbības uzraudzību attiecībā uz normatīvo aktu prasību ievērošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, tostarp uzraugot Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 265 prasību ievērošanu.
SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" kā E-veselības sistēmas pārzinis nodrošinās e-veselības sistēmas darbību un metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām un pacientiem E-veselības sistēmas izmantošanā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar Grozījumu projektu tiek noteikta pāreja uz tikai digitālā formātā izsniegtiem nosūtījumiem no 2026. gada 5.maija, vienlaikus paredzot skaidrus izņēmumus, kad papīra formāta nosūtījums, izmantojot šo Noteikumu veidlapu Nr. 027/u, ir pieļaujams. Līdz ar to tiek modernizēts un digitalizēts nosūtījumu aprites process veselības aprūpē, būtiski mazinot papīra formāta medicīniskās dokumentācijas apriti.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar Grozījumu projektu tiek noteikta pāreja uz tikai digitālā formātā izsniegtiem nosūtījumiem no 2026.gada 5.maija, vienlaikus paredzot skaidrus izņēmumus, kad papīra formāta nosūtījums ir pieļaujams, tādējādi būtiski mazinot papīra formāta medicīniskās dokumentācijas apriti. Informācija par elektroniski izsniegtajiem nosūtījumiem ārstniecības personai būs pieejama E-veselības sistēmā, tostarp informācija par to izpildes statusu, kas nodrošinās lielāku caurskatāmību un iespēju pārraudzīt, vai pacients ir saņēmis nozīmēto veselības aprūpes pakalpojumu.
Steidzamā paziņojuma digitalizācija uzlabos medicīniskās informācijas un medicīnas dokumentu apriti. Digitāla ziņošana ļauj automātiski analizēt datus un ģenerēt brīdinājumus par novirzēm vai potenciāliem uzliesmojumiem. Steidzamā paziņojuma digitalizācija ļauj konstatēt "grūti pamanāmus uzliesmojumus" un ātrāk reaģēt uz tiem. Ātrāka uzliesmojuma atklāšana un epidemioloģiskā izmeklēšana rada mazāku slimības izplatību. Digitalizācija padara uzraudzības sistēmas konsekventākas, konsekventa ziņošana nozīmē precīzākus risku novērtējumus, ātrākus lēmumus un mazāku kļūdu risku. Digitalizēts paziņojums samazina manuālu (papīra) datu ievadi un tehniskas kļūdas, kas samazina lieku noslodzi ārstniecības personām un ļauj vairāk koncentrēties uz pacientu aprūpi.
Steidzamā paziņojuma digitalizācija uzlabos medicīniskās informācijas un medicīnas dokumentu apriti. Digitāla ziņošana ļauj automātiski analizēt datus un ģenerēt brīdinājumus par novirzēm vai potenciāliem uzliesmojumiem. Steidzamā paziņojuma digitalizācija ļauj konstatēt "grūti pamanāmus uzliesmojumus" un ātrāk reaģēt uz tiem. Ātrāka uzliesmojuma atklāšana un epidemioloģiskā izmeklēšana rada mazāku slimības izplatību. Digitalizācija padara uzraudzības sistēmas konsekventākas, konsekventa ziņošana nozīmē precīzākus risku novērtējumus, ātrākus lēmumus un mazāku kļūdu risku. Digitalizēts paziņojums samazina manuālu (papīra) datu ievadi un tehniskas kļūdas, kas samazina lieku noslodzi ārstniecības personām un ļauj vairāk koncentrēties uz pacientu aprūpi.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu apmaiņas realizācijā tiek ievērotas Vispārējās personas datu aizsardzības regulas un Veselības informācijas aizsardzības normatīvo regulējumu prasības.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi