Anotācija

Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 23. panta 4. punktu dalībvalsts, lai reaģētu uz īpašām bērnu uzturvajadzībām, papildus dzeramā piena izdalīšanai var paredzēt arī fermentētu vai paskābinātu piena produktu bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao izdalīšanu. 
Sabiedrībā arvien vairāk kļūst cilvēku, tostarp skolas vecuma bērnu, kuriem noteiktas dažādas pārtikas alerģijas un nepanesības diagnozes. Daudzreiz šī alerģija vai nepanesība ir medicīniski diagnosticēta, un šiem izglītojamiem no ēdienkartes tiek izslēgts piens un atbilstoši piena produkti, bet ir pietiekami daudz situāciju, kad bērnu gremošanas sistēma vienkārši ir jutīga un pēc piena lietošanas uzturā rodas diskomforts vai kad bērni pienu nedzer tā garšas dēļ. Tādējādi netiek pietiekami plaši sasniegts skolu programmas mērķis veicināt piena produktu patēriņu.

Projekts paredz atļaut papildus dzeramajam pienam izglītojamiem skolu programmā izdalīt arī kefīru un jogurtu bez piedevām un pievienota cukura. Ievērojot minēto, projektā jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu Nr. 485 4.1.2. apakšpunkts, piena kā produktu grupas vietā ieviešot grupu "piena produkti". Saistībā ar šo grozījumu projektā paredzēts arī atbilstoši grozīt MK noteikumu Nr. 485 6., 21., 27. un 29.¹ punktu un 10.1., 11.2., 27.2., 34.2.3., 34.5., 49.3.3. un 49.3.4. apakšpunktu.
Īpaši attiecībā uz MK noteikumu Nr. 485 4.1.2.1. apakšpunktu projekts paredz papildināt prasības piena produktu sastāvam, nosakot, ka tauku saturs piena produktos nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumu Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" 4.¹4. apakšpunktā noteikto limitu (2,5 %). Šāds papildinājums ietverts tāpēc, ka jogurta veidi ir dažādi un tiem iespējams dažāds tauku saturs.
Turklāt MK noteikumu Nr. 485 21. punktā ar projektu visiem atbalsttiesīgajiem piena produktiem noteikts vienāds koeficients pārrēķinam no svara uz tilpumu jeb no kilogramiem uz litriem. Pārrēķina koeficients ir saistīts ar produkta blīvumu, un tas ir nepieciešams tāpēc, ka produktu daudzums piegādes pavaddokumentos un uz iepakojuma būt norādīts gan svarā, gan tilpumā, taču produktu daudzums tiek uzskaitīts pēc svara un pēc tā tiek noteikta arī atbalsta likme. Pēc konsultācijām ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību, kā arī lai nesarežģītu programmas administrēšanu un produktu uzskaiti, projektā noteikts, ka arī kefīram un jogurtam tiek piemērots tāds pats pārrēķina koeficients kā pienam (0,97), vienlaikus apzinoties, ka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ierauga veida, kā arī vairākiem citiem ārējiem faktoriem var nedaudz atšķirties kefīra un jogurta blīvums.
Ievērojot šos grozījumus, izdarīti tehniski grozījumi arī MK noteikumu Nr. 485 1., 2., 3., 6. un 7. pielikumā. 
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju piens un piena produkti ir vērtīgi olbaltumvielu avoti, kas ir bagāti ar augšanai un attīstībai svarīgām minerālvielām – kalciju, fosforu un jodu, kā arī ar organismam labvēlīgajām baktērijām, tādēļ to lietošana bērnu ikdienas uzturā ir nozīmīga. Ja no bērna uztura tiek izslēgti piena produkti, pastāv uzturvielu deficīta risks. Piens un tā produkti ir nozīmīgākais kalcija avots uzturā (https://www.vm.gov.lv/lv/media/9758/download?attachment), tādēļ skābpiena produktu iekļaušana skolu programmā var būt risinājums situācijās, kad bērni atsakās patērēt dzeramo pienu tā garšas vai vienkārši jutīgas gremošanas sistēmas dēļ. 
Skābpiena produkti satur dzīvas pienskābes baktērijas, kas uzlabo gremošanas procesus un palīdz organismam efektīvāk uzsūkt kalciju, olbaltumvielas un citus svarīgus mikroelementus. Salīdzinājumā ar dzeramo pienu šie produkti bieži vien ir vieglāk sagremojami, īpaši bērniem ar jutīgu gremošanas sistēmu. 
Latvijas pārtikas patēriņa struktūrā skābpiena produktiem (kefīram, jogurtam, rūgušpienam) ir tradicionāli nozīmīga vieta. Tie nereti tiek lietoti biežāk nekā dzeramais piens, īpaši jauniešu vidū. Šādu produktu iekļaušana skolu programmā ļautu palielināt piena produktu patēriņu ar tradicionāliem produktiem un padarīt arī skolu programmu kopumā efektīvāku, sasniedzot plašāku mērķauditoriju un samazinot pārtikas izšķērdēšanu situācijās, kad piens netiek izdzerts.
Skābpiena produktu iekļaušana skolu apgādes programmā papildus dzeramajam pienam ir racionāls un uz bērnu veselību vērsts risinājums. Tas uzlabo uztura kvalitāti, paplašina pieejamību bērniem ar dažādām vajadzībām un veicina veselīgu uztura paradumu veidošanos ilgtermiņā. Bieži tiek ieteikts dažādot piena produktu lietošanu, ēdienkartē iekļaujot gan svaigus, gan raudzētus piena produktus. Šāda pieeja nodrošina plašāku uzturvielu spektru un atbilst sabalansēta uztura principiem. 
Tāpat arī probiotiskās baktērijas, kas sastopamas skābpiena produktos, veicina veselīgas zarnu mikrofloras attīstību. Tas ir būtiski bērnu imunitātes stiprināšanai, jo liela daļa imūnsistēmas funkciju ir saistīta ar zarnu veselību. Regulāra šo produktu lietošana var mazināt infekciju un gremošanas traucējumu risku.
Papildu finansējums kefīra un jogurta izdalīšanai nebūs nepieciešams, jo, tā kā daļa izglītojamo nevar lietot vai izvēlas nelietot uzturā pienu, tad tam paredzēto finansējumu būs iespējams izlietot, lai segtu kefīra vai jogurta izdalīšanu.

Lai gan regulas Nr. 1308/2013 23. panta 7. punkts dod iespēju skolu programmā saistībā ar papildu izglītojošiem pasākumiem iekļaut arī citus produktus, tostarp medu, Latvijā šī iespēja nav izmantota, un MK noteikumi Nr. 485 neparedz medus iekļaušanu saistībā ar papildu izglītojošajiem pasākumiem. 
Medus kā pārtikas produkts Latvijā ir dabīgs saldinātājs, kas satur noteiktu daudzumu vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu. Ievērojot arvien lielāko pārstrādāto produktu klāstu un to lietošanas izplatību, īpaši jauniešu vidū, skolēniem ir svarīgi izprast atšķirību arī starp dabīgiem un pārstrādātiem saldinātājiem. Medus var kalpot par praktisku piemēru, kā izvēlēties dabīgākas produktu alternatīvas ikdienas uzturā, vienlaikus veicinot skaidrāku un apzinātu attieksmi pret pārtiku. Tomēr medus, kaut arī tam ir dabiska izcelsme, ir brīvo cukuru avots, un Pasaules Veselības organizācija gan pieaugušajiem, gan bērniem iesaka ierobežot jebkuru brīvo cukuru, tostarp medus, patēriņu līdz 10 % no kopējā dienā nepieciešamā enerģijas daudzuma, uzsverot, ka veselības veicināšanai vēlams to patēriņu ierobežot pat līdz 5 %. Šī iemesla dēļ medus degustācijas dienā bērnu ēdienkarte būtu plānojama tā, lai kopējais pievienotā cukura daudzums nepārsniegtu šo 5 % slieksni. Vienlaikus papildu izglītojošajos pasākumos bērniem būtu sniedzama arī informācija par medu kā brīvo cukuru avotu un tā lietošanas ietekmi uz veselību un ķermeņa svaru, jo arī pārmērīga medus lietošana var veicināt liekā svara un neinfekcijas slimību risku, tostarp kariesu.
Medus Latvijā ir arī nozīmīgs tradicionāls produkts, un biškopībai valstī ir senas tradīcijas: medus tiek lietots gan ikdienā, gan svētkos, gan tautas medicīnā. Savukārt biškopībai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir kritiska nozīme, jo tā nodrošina apputeksnēšanu, vides saglabāšanu un bioloģisko daudzveidību. Sniedzot informāciju un izglītojošus materiālus par medu un biškopību, kā arī organizējot medus degustāciju skolēniem, tie var iepazīt nacionālo mantojumu un vietējo produkciju, kā arī labāk izprast vietējo resursu vērtību un ilgtspējīgu pārtikas patēriņu. Tas savukārt ļautu veicināt arī lepnumu par vietējo produkciju un atbalstu Latvijas biškopjiem, un tas ir svarīgi reģionālajai ekonomikai.

Projekts paredz medus iekļaušanu skolu programmā saistībā ar papildu izglītojošajiem pasākumiem, tāpēc ar projektu MK noteikumos Nr. 485 tiek izdarīti šādi grozījumi:
1) pievienots jauns 4.¹ apakšpunkts, kas noteic, ka atbalstu skolu programmā piešķir par medus degustācijas nodrošināšanu atbilstoši regulas 2017/40 3. panta 1. punkta trešajai daļai, kas paredz, ka, iekļaujot medu papildu izglītojošajos pasākumos, ir jānodrošina arī produkta degustācija;
2) papildināts 4.2. apakšpunkts, ietverot atsauci uz regulas Nr. 1308/2013 23. panta 7. punktu, kas ļauj dalībvalstīm īstenot papildu izglītojošus pasākumus medus iekļaušanai skolu programmā. Šis grozījums paredz, ka, tāpat kā citiem līdzšinējiem papildu izglītojošiem un informatīva rakstura pasākumiem, atbalstu piešķir arī izmaksu segšanai par pasākumiem saistībā ar medus iekļaušanu. Tādējādi to papildu izglītojošo pasākumu īstenošanai saistībā ar medu, kuri nav medus degustācija, Lauku atbalsta dienests, ievērojot MK noteikumu Nr. 485 8.4. apakšpunkta normu, atbalsta pretendentu izraudzīsies saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;
3) pievienota jauna II¹ nodaļa par atbalstu medus degustācijas nodrošināšanai, nosakot prasības un kārtību, kā izglītojamiem izglītības iestādēs jāīsteno medus degustācija:
a) tā kā medus sava sastāva dēļ var izraisīt alerģiskas izpausmes mazākiem bērniem, īpaši tiem, kas ir jutīgi pret ziedputekšņiem, projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 10.¹ punkts noteic, ka medus degustāciju var rīkot tikai vispārējās izglītības iestāžu 1.–9. klases izglītojamiem, neiesaistot pirmsskolas izglītojamos;
b) projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 10.² punkts noteic, ka viena medus degustācija var norisināties ilgāk nekā vienu dienu, jo lielākās izglītības iestādēs vai tad, ja degustācijai tiek piedāvāts vairāku veidu medus, vienā dienā var nebūt iespējams degustāciju īstenot pilnībā. Tāpat šī projekta norma paredz, ka degustācijas laikā medu pasniedz ar citiem produktiem, kuru uzturvērtība vai garša papildina medu. Šādi papildinoši produkti var būt, piemēram, augļi, dārzeņi, piena produkti, maize u. c. Šos papildinošos produktus nodrošinās izglītības iestādes ēdinātājs, un šī pieeja ir saskaņota ar Latvijas Ēdinātāju apvienību; 
c) projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 10.⁴ punkts noteic, ka medu un to papildinošus produktus degustācijā izdala saskaņā ar pārtikas apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī noteic prasības šiem produktiem. Medum ir jābūt ražotam no Lauku atbalsta dienestā reģistrētām medusbitēm, tā apliecinot biškopja tiesības turēt medusbites un ražot medu, bet pašam biškopim jeb medus ražotājam, tostarp medus ražotāju kooperatīvajai sabiedrībai, ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā, jo tas kalpo par atļauju medus tirdzniecībai (realizēšanai). Medum arī jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasībām, un tas nevar būt ievākts vai fasēts vietā, kas atrodas tālāk par 100 kilometriem no izglītības iestādes. Šāds nosacījums nodrošina kvalitatīva, prasībām atbilstoša un vietējās izcelsmes medus izdalīšanu izglītojamiem un atbalstu īsajām piegādes ķēdēm, lai apgādātu biškopjiem tuvējās izglītības iestādes; 
d) projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 10⁵. punkts noteic kārtību, kādā notiek medus degustācija un piešķirts atbalst par tām:
● pirmkārt, atbalsts medus degustācijām tiks piešķirts, ievērojot Zemkopības ministrijas noteiktu fiksētu atbalsta apmēru uz vienu izglītojamo. Tādējādi atbalstam būtībā būs kompensējošs raksturs, jo medus degustācija izglītojamiem tiek nodrošināta bez maksas. Šāda pieeja garantēs vienlīdzīgu pieeju visiem atbalsta pretendentiem (biškopjiem), kas pieteiksies medus degustācijas nodrošināšanai un piegādās medu degustācijai, un tā tiks novērsts arī pārkompensācijas risks. Zemkopības ministrija sagatavos atbalsta apmēra noteikšanas metodiku, bet Lauku atbalsta dienests informāciju par atbalsta apmēru publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Atbalsta apmēra noteikšanas princips ir līdzīgs kā atbalsta likmju noteikšanā par augļu, dārzeņu un piena izdalīšanu saskaņā ar MK noteikumu Nr. 485 19. punktu, un projekta sagatavošanas brīdī tiek plānots, ka atbalsta apmēra aprēķins ietvers arī vienam izglītojamam vienā degustācijā izdalāmā medus daudzuma ierobežojumu, ievērojot dienā pieļaujamo brīvo cukuru daudzumu; 
● otrkārt, izglītības iestāde, kas vēlas saviem izglītojamiem rīkot medus degustāciju kārtējā mācību gadā, līdz Lauku atbalsta dienesta noteiktam termiņam pieteiksies Lauku atbalsta dienestā. Lauku atbalsta dienests pieteikušos izglītības iestāžu sarakstu publicēs savā tīmekļvietnē, norādot iestādes adresi un to izglītojamo skaitu, kuriem plānots nodrošināt degustāciju (ievērojot to, ka iestādē var būt arī pirmsskolas izglītojamie, kā arī izglītības iestāde var izvēlēties degustāciju rīkot tikai jaunāko klašu izglītojamiem u. tml.); 
● treškārt, Lauku atbalsta dienests līdz tā noteiktam termiņam savā tīmekļvietnē publicēs pieteikušos skolu sarakstu un to norādīto izglītojamo skaitu. Tas palīdzēs biškopjiem prognozēt, cik apmēram daudz medus konkrētajai skolai būtu nepieciešams;
● ceturtkārt, biškopis, kas atbilst medus degustācijas nodrošināšanas prasībām, līdz Lauku atbalsta dienesta noteiktam termiņam pieteiksies Lauku atbalsta dienestā, norādot izglītības iestādes, kurās tas nodrošinās medus degustāciju. Ja uz vienu izglītības iestādi būs pieteikušies vairāki biškopji, degustāciju nodrošinās tas prasībām atbilstošais biškopis, kurš pirmais būs iesniedzis pieteikumu par konkrēto izglītības iestādi. Par to gan biškopjus, gan izglītības iestādi rakstveidā informēs Lauku atbalsta dienests. Tas nozīmē, ka arī tad, ja pirmais pieteicies biškopis neatbilst izvirzītajām prasībām, tiesības nodrošināt degustāciju pāriet nākamajam biškopim hronoloģiskā iesniegumu iesniegšanas secībā;
● piektkārt, Lauku atbalsta dienests līdz tā noteiktam termiņam izvērtēs biškopju iesniegumus un biškopju atbilstību medus degustācijas nodrošināšanas prasībām un, rakstveidā informējot konkrētos biškopjus un izglītības iestādes, apstiprinās medus degustācijas īstenošanu. Ja konkrētais biškopis neatbilst medus degustācijas nodrošināšanas prasībām, Lauku atbalsta dienests minētajā termiņā informēs biškopi un izglītības iestādi, ka šis biškopis nevar īstenot medus degustāciju. Tādējādi veidojas sasaiste ar iepriekšminēto normu, ka šādā gadījumā tiesības nodrošināt medus degustāciju pāries nākamajam biškopim hronoloģiskā iesniegumu iesniegšanas secībā, ja tāds uz konkrēto izglītības iestādi būs pieteicies; 
● sestkārt, biškopis mēneša laikā pēc apstiprinājuma saņemšanas no Lauku atbalsta dienesta piegādās izglītības iestādei medu un ar izglītības iestādi parakstīs nodošanas un pieņemšanas aktu par medus piegādi, tajā norādot izglītības iestādes nosaukumu un adresi, piegādes datumu un izglītojamo skaitu;
● septītkārt, pēc medus piegādāšanas biškopis līdz 5. decembrim iesniegs Lauku atbalsta dienestā iesniegumu atbalsta piešķiršanai par medus degustācijas nodrošināšanu, iesniegumam pievienojot arī nodošanas un pieņemšanas aktus par medus piegādi un izglītības iestādes izsniegtu apliecinājumu par medus izdalīšanu ar tajā norādītu faktisko to izglītojamo skaitu, kuri degustācijā ir saņēmuši medu. 
● astotkārt, Lauku atbalsta dienests publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" termiņu, līdz kuram jāpiesakās izglītības iestādēm un biškopjiem, kā arī termiņu, līdz kuram Lauku atbalsta dienests publicēs savā tīmekļvietnē pieteikušos izglītības iestāžu sarakstu, un termiņu, līdz kuram Lauku atbalsta dienests apstiprinās konkrēta biškopja iesaistīšanos medus degustāciju nodrošināšanā.
● devītkārt, Lauku atbalsta dienests izvērtēs iesniegtos dokumentus un izmaksās biškopim atbalstu atbilstoši izglītojamo skaitam un noteiktajam atbalsta apmēram.
Papildu finansējums medus degustācijām un citiem saistītiem papildu izglītojošiem pasākumiem nebūs nepieciešams, jo šīs izmaksas tiks segtas no tās finansējuma daļas skolu programmai, kas saskaņā ar anotācijas 3. sadaļā sniegto informāciju paredzēta papildu izglītojošiem pasākumiem.

Projektā noteiktā regulējuma ietekme tiks vērtēta skolu programmas kopējā izvērtējumā, ko pieprasa Eiropas Savienības normatīvie akti, tādēļ projekta sagatavošanas brīdī nav nosakāmi konkrēti sasniedzamie rezultāti un tiem atbilstošie rādītāji.

-