25-TA-2488: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Vidusceļinieki" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7. punkts.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “Vidusceļinieki”, Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “Vidusceļinieki”, Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Vidusceļinieki”, Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums “Vidusceļinieki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5635 008 0089) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5635 008 0089) 5,69 ha platībā, tai skaitā meža zeme un trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 5635 008 0089 001; 5635 008 0089 002 un 5635 008 0089 003) – “Vidusceļinieki”, Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā (turpmāk – nekustamais īpašums), ierakstīts Zemgales rajona tiesas Viesītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000164605 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmums datums: 17.03.2025.). Pamats - Rīgas pilsētas tiesas 13.02.2025. spriedums civillietā Nr. C771087724 (turpmāk – spriedums) par juridiskā fakta konstatēšanu. Saskaņā ar minēto spriedumu tika atzīts, ka nekustamais īpašums ir bezīpašnieka lieta un piekrīt valstij.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 56350080089), kurai ir noteikts lietošanas mērķis - lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve (kods: 1003) – 5,6900 ha platībā. Zemes vienības lietošanas veids – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0,5700 ha, tai skaitā pļavu platība – 0,5700 ha; mežu platība – 1,8700 ha; krūmāju platība – 0,0600 ha; ūdens objektu zeme – 0,0300 ha platībā, tai skaitā – zeme zem ūdeņiem- 0,0300 ha; zemes zem ēkām platība – 0,3,0500 ha un zemes zem ceļiem platība: 0,1100 ha platībā.
Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 56350080089) kadastrālās vērtības:
- uz 01.01.2025. fiskālā kadastrālā vērtība ir 7886 euro;
- uz 01.02.2025. universālā kadastrālā vērtība ir 20279 euro;
2) būves - ferma (būves kadastra apzīmējums 56350080089001) 4156 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1271 – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kadastrālās vērtības uz 01.01.2025. ir noteiktas:
- fiskālā kadastrālā vērtība 5324 euro;
- universālā kadastrālā vērtība 5586 euro;
nolietojums: V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
3) būves - ferma (būves kadastra apzīmējums 56350080089002) 4130,7 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1271 – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kadastrālās vērtības uz 01.01.2025. ir noteiktas:
fiskālā kadastrālā vērtība 5291 euro;
universālā kadastrālā vērtība 5552 euro;
nolietojums: V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
4) būves – piena bloks (būves kadastra apzīmējums 56350080089003) 978 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1271 – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kadastrālās vērtības uz 01.01.2025. ir noteiktas:
- fiskālā kadastrālā vērtība 2689 euro;
- universālā kadastrālā vērtība 2660 euro;
nolietojums: V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, kā arī veicot nekustamā īpašuma vizuālo apsekošanu dabā konstatēts, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju (būvju kadastra apzīmējumi 56350080089001; 56350080089002 un 56350080089003) tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, teritorija pie ēkām piesārņota ar būvgružiem (t.sk. azbestcementu un riepām) un sadzīves atkritumiem. Meža zeme – vērtīgā mežaudze ir izcirsta. Būvju tehniskais stāvoklis fiksēts Būvju vizuālās pārbaudes aktos:
- būvei (būves kadastra apzīmējums 56350080089002) 30.04.2024. Būves vizuālās pārbaudes aktā Nr.BVA-2024-00551 fiksētais tehniskais stāvoklis ir slikts, nesošās sienas, cokols, jumts neapmierinošā tehniskā stāvoklī, logi, durvis demolētas;
- būvei (būves kadastra apzīmējums 56350080089002) 17.05.2024. Būves vizuālās pārbaudes aktā Nr.BVA-2024-00553 fiksētais tehniskais stāvoklis ir slikts, nesošās konstrukcijas sliktā stāvoklī, logi, durvis demolētas;
- būvei (būves kadastra apzīmējums 56350080089003) 30.04.2024. Būves vizuālās pārbaudes aktā Nr.BVA-2024-00560 - tehniskais stāvoklis ir slikts, nesošās konstrukcijas sabrukušas, logi, durvis demolētas.
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 56350080089) noteikti apgrūtinājumi:
- uz 01.07.2004.:
- ceļa servitūta teritorija 0,0800 ha;
- ceļa servitūta teritorija 0,0300 ha;
- uz 01.02.2025.:
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,1247 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos – 0,5481 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam -0,1247 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,6253 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,0146 ha.
Nekustamajam īpašumam Zemgales rajona tiesas Viesītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000164605 reģistrēti šādi apgrūtinājumi atzīmes veidā:
atzīme - ceļa servitūts – 0,08 ha;
atzīme - ceļa servitūts – 0,03 ha.
Atbilstoši tiesu praksei, atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Nākamajam valsts nekustamā īpašuma valdītājam turpmāk izmantojot valsts nekustamo īpašumu noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, un citi tiesību akti, atbilstoši apgrūtinājumu veidam.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības uz 01.01.2025. ir noteiktas:
fiskālā kadastrālā vērtība 21190 euro;
universālā kadastrālā vērtība 34077 euro.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 27.03.2025. sniegto informāciju valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes 1,84 ha platībā vērtība ir 108 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija 20.04.2023. vēstulē Nr.8.7-6e/808/2023 informēja, ka sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM), izvērtējot to, ka valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir apbūvēta, tā nerobežojas ar valsts meža zemi, tajā esošā meža zemes platība ir neliela, teritorija ir piesārņota un neapsaimniekota, no meža apsaimniekošanas viedokļa nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā valsts meža īpašuma apsaimniekošanai nav lietderīga.
Jēkabpils novada pašvaldība 16.04.2025. vēstulē Nr.1-4/25/801 (turpmāk – vēstule) informēja, ka pamatojoties uz Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Noteikumi), lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir noteikta 2,0 ha. Līdz ar to zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 5635 008 0089 sadale, pamatojoties uz Noteikumiem, iespējama, ja katras jaunveidojamās zemes vienības platība nav mazāka par 2,0 ha.
Saskaņā ar spēkā esošo Jēkabpils novada teritorijas plānojumu “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (Jēkabpils novada domes 2025. gada 29. maija saistošajiem noteikumi Nr.9) Mežu teritorijā (M) un Lauksaimniecības teritorijā (L) minimālā jaunveidojamā zemes vienības platība ir noteikta 2,0 ha. Ņemot vērā, ka zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 5635 008 0089) esošās valsts meža zemes platība ir 1, 8700 ha, kas ir mazāka par noteikto jaunveidojamo zemes vienību minimālo platību – 2,0 ha, tās nodalīšana atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nav pieļaujama.
Jēkabpils novada pašvaldība vēstulē papildus norāda, ka pat, ja zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5635 008 0089) konceptuāli būtu sadalāma, nodalot valsts meža zemi, Jēkabpils novada pašvaldība nebūtu ieinteresēta pārņemt atdalīto zemes gabalu (mežu), jo tas nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Jēkabpils novada pašvaldība 25.03.2025. vēstulē Nr.1-4/25/603 informē, ka saskaņā ar spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu zemes vienībai atļautā izmantošana ir lauksaimniecības teritorija (L);
- zemes vienība ir noteikta kā degradētā teritorija;
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana pa valsts vietējo autoceļu V956 Daudzeva-Viesīte-Apserde.
Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta VNĪ pieejamā informācija par valsts nekustamā īpašuma un tā sastāvā esošo būvju faktisko un tehnisko stāvokli atbilstoši Būvju vizuālās pārbaudes aktos minētajam un Pašvaldības 25.03.2025. vēstulē Nr.1-4/25/603 sniegtā informācija, ka zemes vienība atrodas degradētā teritorijā.
Tā kā valsts nekustamais īpašums atzīts par valstij piekritīgo bezīpašnieka lietu un tā sastāvā esošā valsts meža zeme nerobežojas ar valsts īpašumu, kā arī to, ka valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamais īpašums sastāv no:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 56350080089), kurai ir noteikts lietošanas mērķis - lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve (kods: 1003) – 5,6900 ha platībā. Zemes vienības lietošanas veids – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0,5700 ha, tai skaitā pļavu platība – 0,5700 ha; mežu platība – 1,8700 ha; krūmāju platība – 0,0600 ha; ūdens objektu zeme – 0,0300 ha platībā, tai skaitā – zeme zem ūdeņiem- 0,0300 ha; zemes zem ēkām platība – 0,3,0500 ha un zemes zem ceļiem platība: 0,1100 ha platībā.
Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 56350080089) kadastrālās vērtības:
- uz 01.01.2025. fiskālā kadastrālā vērtība ir 7886 euro;
- uz 01.02.2025. universālā kadastrālā vērtība ir 20279 euro;
2) būves - ferma (būves kadastra apzīmējums 56350080089001) 4156 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1271 – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kadastrālās vērtības uz 01.01.2025. ir noteiktas:
- fiskālā kadastrālā vērtība 5324 euro;
- universālā kadastrālā vērtība 5586 euro;
nolietojums: V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
3) būves - ferma (būves kadastra apzīmējums 56350080089002) 4130,7 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1271 – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kadastrālās vērtības uz 01.01.2025. ir noteiktas:
fiskālā kadastrālā vērtība 5291 euro;
universālā kadastrālā vērtība 5552 euro;
nolietojums: V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī;
4) būves – piena bloks (būves kadastra apzīmējums 56350080089003) 978 m2 platībā, galvenais lietošanas veids: 1271 – lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kadastrālās vērtības uz 01.01.2025. ir noteiktas:
- fiskālā kadastrālā vērtība 2689 euro;
- universālā kadastrālā vērtība 2660 euro;
nolietojums: V4 - ēka neapmierinošā tehniskā stāvoklī.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, kā arī veicot nekustamā īpašuma vizuālo apsekošanu dabā konstatēts, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju (būvju kadastra apzīmējumi 56350080089001; 56350080089002 un 56350080089003) tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, teritorija pie ēkām piesārņota ar būvgružiem (t.sk. azbestcementu un riepām) un sadzīves atkritumiem. Meža zeme – vērtīgā mežaudze ir izcirsta. Būvju tehniskais stāvoklis fiksēts Būvju vizuālās pārbaudes aktos:
- būvei (būves kadastra apzīmējums 56350080089002) 30.04.2024. Būves vizuālās pārbaudes aktā Nr.BVA-2024-00551 fiksētais tehniskais stāvoklis ir slikts, nesošās sienas, cokols, jumts neapmierinošā tehniskā stāvoklī, logi, durvis demolētas;
- būvei (būves kadastra apzīmējums 56350080089002) 17.05.2024. Būves vizuālās pārbaudes aktā Nr.BVA-2024-00553 fiksētais tehniskais stāvoklis ir slikts, nesošās konstrukcijas sliktā stāvoklī, logi, durvis demolētas;
- būvei (būves kadastra apzīmējums 56350080089003) 30.04.2024. Būves vizuālās pārbaudes aktā Nr.BVA-2024-00560 - tehniskais stāvoklis ir slikts, nesošās konstrukcijas sabrukušas, logi, durvis demolētas.
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 56350080089) noteikti apgrūtinājumi:
- uz 01.07.2004.:
- ceļa servitūta teritorija 0,0800 ha;
- ceļa servitūta teritorija 0,0300 ha;
- uz 01.02.2025.:
- lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,1247 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos – 0,5481 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam -0,1247 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,6253 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju – 0,0146 ha.
Nekustamajam īpašumam Zemgales rajona tiesas Viesītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000164605 reģistrēti šādi apgrūtinājumi atzīmes veidā:
atzīme - ceļa servitūts – 0,08 ha;
atzīme - ceļa servitūts – 0,03 ha.
Atbilstoši tiesu praksei, atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Nākamajam valsts nekustamā īpašuma valdītājam turpmāk izmantojot valsts nekustamo īpašumu noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma iespējamo izmantošanu, vienlaikus nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, un citi tiesību akti, atbilstoši apgrūtinājumu veidam.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības uz 01.01.2025. ir noteiktas:
fiskālā kadastrālā vērtība 21190 euro;
universālā kadastrālā vērtība 34077 euro.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 27.03.2025. sniegto informāciju valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās mežaudzes 1,84 ha platībā vērtība ir 108 euro.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Zemkopības ministrija 20.04.2023. vēstulē Nr.8.7-6e/808/2023 informēja, ka sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM), izvērtējot to, ka valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ir apbūvēta, tā nerobežojas ar valsts meža zemi, tajā esošā meža zemes platība ir neliela, teritorija ir piesārņota un neapsaimniekota, no meža apsaimniekošanas viedokļa nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā valsts meža īpašuma apsaimniekošanai nav lietderīga.
Jēkabpils novada pašvaldība 16.04.2025. vēstulē Nr.1-4/25/801 (turpmāk – vēstule) informēja, ka pamatojoties uz Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Noteikumi), lauku teritorijās jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir noteikta 2,0 ha. Līdz ar to zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 5635 008 0089 sadale, pamatojoties uz Noteikumiem, iespējama, ja katras jaunveidojamās zemes vienības platība nav mazāka par 2,0 ha.
Saskaņā ar spēkā esošo Jēkabpils novada teritorijas plānojumu “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (Jēkabpils novada domes 2025. gada 29. maija saistošajiem noteikumi Nr.9) Mežu teritorijā (M) un Lauksaimniecības teritorijā (L) minimālā jaunveidojamā zemes vienības platība ir noteikta 2,0 ha. Ņemot vērā, ka zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 5635 008 0089) esošās valsts meža zemes platība ir 1, 8700 ha, kas ir mazāka par noteikto jaunveidojamo zemes vienību minimālo platību – 2,0 ha, tās nodalīšana atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nav pieļaujama.
Jēkabpils novada pašvaldība vēstulē papildus norāda, ka pat, ja zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5635 008 0089) konceptuāli būtu sadalāma, nodalot valsts meža zemi, Jēkabpils novada pašvaldība nebūtu ieinteresēta pārņemt atdalīto zemes gabalu (mežu), jo tas nav nepieciešams pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Jēkabpils novada pašvaldība 25.03.2025. vēstulē Nr.1-4/25/603 informē, ka saskaņā ar spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu zemes vienībai atļautā izmantošana ir lauksaimniecības teritorija (L);
- zemes vienība ir noteikta kā degradētā teritorija;
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana pa valsts vietējo autoceļu V956 Daudzeva-Viesīte-Apserde.
Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta VNĪ pieejamā informācija par valsts nekustamā īpašuma un tā sastāvā esošo būvju faktisko un tehnisko stāvokli atbilstoši Būvju vizuālās pārbaudes aktos minētajam un Pašvaldības 25.03.2025. vēstulē Nr.1-4/25/603 sniegtā informācija, ka zemes vienība atrodas degradētā teritorijā.
Tā kā valsts nekustamais īpašums atzīts par valstij piekritīgo bezīpašnieka lietu un tā sastāvā esošā valsts meža zeme nerobežojas ar valsts īpašumu, kā arī to, ka valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi