Anotācija

Lai paplašinātu SBSP pieejamību personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem 4.3.1.5. pasākumā līdz 2027. gada beigām Rīgas valstspilsētā un Liepājas valstspilsētā tiks izveidota jauna SBSP infrastruktūra (grupu māja (dzīvoklis) Rīgā un dienas aprūpes centrs Rīgā un Liepājā) ar specifiski pielāgotiem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā tieši šai mērķa grupai. Lai uzsāktu pakalpojumu sniegšanu jaunizveidotajā infrastruktūrā, pašvaldībām būs nepieciešami ievērojami finanšu resursi.
Jau 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā SBSP attīstīšanai bija paredzēts pilns jaunizveidoto SBSP aprobācijas cikls, t.i., infrastruktūras izveide (tika nodrošināta 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums) un 9.3.1.3. pasākuma) ietvaros un jaunizveidoto pakalpojumu finansēšana pirmos divus gadus pēc to izveides (tika nodrošināts plānošanas reģionu 9.2.2.1. pasākuma “Deinstitucionalizācija” (turpmāk – 9.2.2.1. pasākums) projektu ietvaros). Šāds atbalsts pašvaldībām bija svarīgs, lai uzsāktu jaunu pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā būtu turpināma 2014.–2020. gada plānošanas periodā iedibinātā prakse nodrošināt pilnu jaunizveidoto SBSP aprobācijas ciklu, vienlaikus nodrošinot vienotu pieeju ar 4.3.5.1. pasākuma 1. un 5. kārtu (projektos pēc SBSP infrastruktūras izveides ir pieejams finansējums arī to sniegšanai mērķa grupas personām līdz 24 mēnešiem).

Lai atbalstītu SBSP pieejamības paplašināšanos personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, paredzot iespēju pilnai attīstāmo SBSP aprobācijai un nodrošinot vienotu pieeju līdzīgu pasākumu īstenošanā, TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, specifiskus 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

4.3.5.1. pasākuma 3. kārta tiek īstenota tiešā sinerģijā ar 4.3.1.5. pasākumu un 4.3.5.1  pasākuma 3. kārtas projektu ietvaros SBSP sniegšanu mērķa grupas personām tiks nodrošināta 4.3.1.5. pasākuma ietvaros izveidotajā SBSP infrastruktūrā, kura ir jāreģistrē sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā trīs mēnešu laikā no pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas.

4.3.5.1. pasākuma 3.kārtas mērķa grupa ir:
1) pilngadīgas personas ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, kuriem ir noteikta I invaliditātes grupa vai trešais vai ceturtais aprūpes līmenis. Šī mērķa grupa ietver personas, kurām ir ļoti smaga psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums[1], kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā, un kurām ir noteikta I invaliditātes grupa (ļoti smaga invaliditāte) vai personas ar kombinētiem un smagiem vai ļoti smagiem garīga un fiziska rakstura traucējumiem (personas ar multipliem traucējumiem), kurām ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 2.aprīļa noteikumiem Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu”;
2) bērni vecumā no 16 līdz 17 gadiem (ieskaitot), kuriem ir noteikta invaliditāte un izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vai ar ārstu konsīlija lēmumu noteikta paliatīvās aprūpes nepieciešamība. Tas nozīmē, ka papildus tam, ka bērnam ir noteikta invaliditāte, viņam ir jābūt noteiktai arī īpašas kopšanas nepieciešamībai vai paliatīvās aprūpes nepieciešamībai. Šī mērķa grupa paredzēta, jo pāreja no bērna uz pieaugušo vecumu un ar pilngadības sasniegšanu saistītās izmaiņas atbalsta saņemšanā nereti rada papildu izaicinājumus gan bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, gan viņu ģimenēm. Tos var mazināt, dodot iespēju jauniešiem jau pirms pilngadības sasniegšanas pakāpeniski sākt saņemt pakalpojumus kopā ar pieaugušajiem. Pakāpeniska atbalsta saņemšanas uzsākšana pakalpojumos, kas mērķa grupas personām būs nepieciešami pēc pilngadības sasniegšanas, mazinās stresu, vairotu drošības sajūtu un novērstu iespējamu atbalsta pārtraukumu pilngadību nesasniegušiem jauniešiem ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem pēc pamatizglītības ieguves pabeigšanas. Ņemot vērā, ka dienas aprūpes centrs ir pakalpojums bez izmitināšanas un persona 16 gadu vecumā jau ir persona darbspējas vecumā un tai nodrošināmie dienas aprūpes centra pakalpojumi ir piemērotāki kopā ar pilngadīgām personām, nevis maziem bērniem, īpaši pielāgojumi pakalpojuma nodalīšanai starp bērniem 16 līdz 17 gadu vecumā un pilngadīgam personām nav nepieciešami.

4.3.5.1. pasākumu 3. kārtu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā projekta iesniedzējus (pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmējiem) nosakot finansējuma saņēmējus, kas īsteno projektus 4.3.1.5. pasākuma ietvaros vai arī pēc SBSP infrastruktūras izveides piesaistīti kā pakalpojumu sniedzēji uz deleģējuma vai iepirkuma līguma pamata. Attiecīgi TA projekts par 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas projekta iesniedzējiem paredz noteikt:
1) Liepājas valstspilsētu, tās izveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju, kuru Liepājas valstspilsēta ir piesaistījusi pakalpojuma sniegšanai uz deleģējuma vai iepirkumu līguma pamata;
2) Rīgas valstspilsētu, tās izveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju, kuru Rīgas valstspilsēta ir piesaistījusi pakalpojuma sniegšanai uz deleģējuma vai iepirkumu līguma pamata.
Projekta iesniedzēji pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas būs Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējuma saņēmēji (turpmāk abi kopā – finansējuma saņēmējs).
Ņemot vērā, ka 4.3.5.1. pasākuma 3. kārta tiek īstenota ierobežotā projektu iesniegumu atlasē un to, ka projekta iesniedzējs var būt arī pašvaldības uz deleģējuma vai iepirkumu līguma piesaistīts sociālo pakalpojumu sniedzējs, atbildīgā iestāde informēs sadarbības iestādi par projekta iesniedzējiem, kuriem nosūtāms uzaicinājums iesniegt projekta iesniegumu 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas atlasē. Informāciju par uzaicināmiem projekta iesniedzējiem atbildīgā iestāde iegūs no Rīgas un Liepājas valstpilsētām.
4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas projektu iesniegumu atlases ietvaros projekta iesniedzējs varēs iesniegt vienu projekta iesniegumu.

4.3.5.1. pasākuma 3. kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 2 597 764 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 2 208 099 euro un pašvaldības budžeta finansējums – 389 665 euro.
4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas ietvaros Liepājas valstspilsetas projektam pieejamais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 570 060 euro un projektā iesaista vismaz 18 mērķa grupas personas, bet Rīgas valstspilsētas projektam – 2 027 704 euro un projektā iesaista vismaz 36 mērķa grupas personas.  Projektos var iesaistīt arī lielāku mērķa grupas personu skaitu, ja nepieciešama mērķa grupas personu nomaiņa un netiek pārsniegta projektā apstiprinātā attiecināmo izmaksu kopsumma.

4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas ietvaros izmaksas būs attiecināmas, ja tās atbildīs MK noteikumos par 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas īstenošanu minētām izmaksu pozīcijām un būs radušās ar dienu, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu (starp sadarbības iestādi un finansējuma saņēmēju).
4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas projektu īstenošana ir plānota ne ilgāk kā 30 mēnešus, uzreiz pēc infrastruktūras izveides pabeigšanas 4.3.1.5. pasākuma ietvaros, bet ne vēlāk kā no 2028. gada 1. janvāra un ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta īstenošanas 30 mēnešu periodā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām ne ilgāk kā 24 mēnešus. Pārējo laiku projektā (ne vairāk kā 6 mēnešus) var plānot sagatavošanās darbībām projekta uzsākšanai (piemēram, personāla piesaistei, mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanai) un projekta īstenošanas noslēgšanas darbībām (piemēram atskaišu un noslēguma maksājuma sagatavošanai). Izmaksas projektā atbilstoši TA projekta noteiktajām izmaksu pozīcijām plāno tikai laika periodam, kurā tiek nodrošināta pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām (līdz 24 mēnešiem). Ja projekta ietvaros pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām tiek plānota vai arī projekta īstenošanas laikā tiek sniegta mazāk kā 24 mēnešus, projekta kopējās attiecināmās izmaksas proporcionāli samazina.

4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs: programmas iznākuma rādītājs – sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas SBSP, – 54.
4.3.5.1.pasākuma 3. kārtas ietvaros uzraudzības rādītāju starpposma vērtības netiek noteiktas, ņemot vērā, ka līdz 2024. gada 31. decembrim vēl nebūs uzsākta pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām.

4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas ietvaros paredzētas šādas atbalstāmās darbības:
1. Individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plāna izstrāde. Pirms SBSP sniegšanas uzsākšanas finansējuma saņēmējam būs jāveic projektā iesaistāmo mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtējumu un katrai personai jāizstrādā individuāls sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes vai personas atbalsta plāns (turpmāk – atbalsta plāns).
Ja projekta īstenotājs (finansējuma saņēmējs) būs pašvaldība vai tās izveidots sociālo pakalpojumu sniedzējs, tad mērķa grupas vajadzību izvērtējumu un atbalsta plāna izstrādi var veikt pašvaldības sociālais dienests vai pašvaldības izveidotais sociālo pakalpojumu sniedzējs. Ja projekta īstenotājs būs cits pašvaldības piesaistīts sociālo pakalpoju sniedzējs, tad mērķa grupas vajadzību izvērtējumu un atbalsta plāna izstrādi var veikt gan  pašvaldības piesaistītais sociālo pakalpojumu sniedzējs, gan  pašvaldības sociālais dienests vai pašvaldības izveidotais sociālo pakalpojumu sniedzējs.
Atbalsta plānā jāietver:
risināmās problēmas definējumu;
ilgtermiņa un īstermiņa mērķus;
uzdevumus, veicamos pasākumus, termiņu, sagaidāmo rezultātu un atbildīgo personu.
Individuālo vajadzību izvērtējums ir veicams atbilstoši vispārējam regulējumam sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajam pamatprincipam, ka sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, un minētajam likumam pakārtotajiem MK noteikumiem – Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumiem Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu”.
2. SBSP sniegšana. Pēc mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalstu plānu izstrādes finansējuma saņēmējs ne ilgāk kā 24 mēnešus nodrošinās šādu SBSP sniegšanu mērķa grupas personām:
- Grupu māja (dzīvoklis) Rīgas valstspilsētā. Grupu māja (dzīvoklis) ir atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar GRT nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Grupu mājā (dzīvoklī) personai nodrošina diennakts uzraudzību, palīdzību un atbalstu pašaprūpē vai, ja nepieciešams, sociālo aprūpi, sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu, sociālo prasmju pilnveidi, sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu, sociālā darbinieka individuālās konsultācijas. Grupu mājā (dzīvoklī) personai tiek veidota izpratne par normālu dienas ritmu, t.i., darba dienās dienas laikā persona pēc iespējas ir nodarbināta (strādā algotu darbu brīvā darba tirgū, sociālajā uzņēmumā, subsidētajā darbā vietā, u.tml.), ir algota darba meklējumos, apgūst arodu vai kvalifikāciju, apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas un tamlīdzīgi.
Ņemot vērā, ka pasākuma mērķa grupa grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanai ir pilngadīgas personas ar ļoti smagiem garīga rakstura vai multipliem traucējumiem, sociālās aprūpes komponentes nodrošināšana pakalpojuma ietvarā ir obligāta. Speciālistu iesaistes kontekstā tas nozīmē sociālā aprūpētāja un aprūpētāja iesaisti pakalpojuma sniegšanā.
Papildus minētajam grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma ietvaros, ja nepieciešams, paredz veselības aprūpes speciālistu atbalsta nodrošināšanu, ņemot vērā, ka mērķa grupas personām var būt hroniskas slimības un var būt nepieciešama, piemēram, medicīnas māsas veikta medikamentu ievadīšana, ādas bojājuma aprūpe, urīna katetra maiņa un aprūpe vai citas ārstniecības personas piesaistīšana atbilstoši personas individuālajām vajadzībām. Tas neizslēdz vispārējo veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu kā prioritāru gadījumos, kad tas ir iespējams. Minētais atbilst Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumiem Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”;
- Dienas aprūpes centrs Rīgas valstspilsētā un Liepājas valstspilsētā. Dienas aprūpes centrs dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Dienas aprūpes centrs strādā pilnu darba dienu, bet nepieciešamais pakalpojuma apjoms tiek pielāgots individuāli atbilstoši katras personas vajadzībām.
Saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistu iekļaušana dienas aprūpes centru pakalpojumos ir iespējama, bet nav obligāta. Pasākuma ietvaros sniegto dienas aprūpes centru pakalpojumos veselības aprūpes speciālistu iesaiste ir obligāta, jo Eiropas Savienības noteiktās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vienības izmaksās dienas aprūpes pakalpojumam pakalpojuma finansētajās darbībās ir iekļauta medicīniskā aprūpe.
Visiem SBSP, kurus plānots projekta ietvaros nodrošināt projekta mērķa grupas personām, ir jābūt reģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tostarp sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir jābūt reģistrētam gan pakalpojumu sniedzējam, gan sniegšanas vietai, gan konkrētajam pakalpojuma veidam attiecīgajai mērķa grupai. SBSP sniegšanas vietām jābūt pilnībā aprīkotām un funkcionālām pilnvērtīga pakalpojuma nodrošināšanai projekta mērķa grupas personām. 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas ietvaros ieguldījumi SBSP sniegšanas vietu pilnveidē (tai skaitā pakalpojumu infrastruktūrā) nav atbalstāmi.
3. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmēji nodrošina informācijas un publicitātes, kā arī vizuālās identitātes pasākumus, kas noteikti regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.—2027. gada plānošanas periodā un ES fondu 2021.–2027. gada  un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās. 
4. Projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana. Šīs darbības ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina visas nepieciešamās darbības (speciālistu piesaiste, maksājumu pieprasījumu sagatavošana u.c.), kas saistītas ar projekta vadību un tā īstenošanas nodrošināšanu.

4.3.5.1. pasākuma 3.kārtas ietvaros paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana:
1) dienas aprūpes centra pakalpojumam – vienības izmaksu likme, kas noteikta Eiropas Komisijas (EK) 2023. gada 1. septembra Deleģētajā regulā 2023/1676, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 papildina attiecībā uz vienību izmaksu, fiksētas summas maksājumu un vienotu likmju, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, noteikšanu saistībā ar izdevumiem, ko Komisija atmaksā dalībvalstīm sabiedrībā balstītu dienas aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas ir 8.25 euro stundā vienai mērķa grupas personai. Vienlaikus kopējais atbalsts dienas aprūpes tipa pakalpojumu sniegšanai projektā nevarēs pārsniegt 31 670 euro 24 mēnešu periodā vienai mērķa grupas personai, kas Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienības izmaksu dubultā gada likme (2 gadi x 15 835 euro/gadā) dienas aprūpes tipa pakalpojumu izmaksām vienai mērķa grupas personai;
2) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam – tiešās attiecināmās personāla izmaksas un pārējās attiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 56. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju 40 procentu apmērā no grupu mājas pakalpojuma sniegšanai plānotajām tiešajām personāla izmaksām. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanas tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba tiesisko attiecību vai iepirkumu līgumu pamata. Minētais nozīmē, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver arī finansējuma saņēmēja uz iepirkuma līguma (t.i. ārpakalpojumā) piesaistīta projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Tādējādi finansējuma saņēmējs var piesaistīt ārpakalpojumā personālu atbalsta pasākumu un grupu mājas pakalpojuma nodrošināšanai 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas ietvaros. Vienlaikus iepirkuma (pakalpojuma) līgumā personāla izmaksām ir jābūt skaidri identificējamām. Piemēram, ja finansējuma saņēmējs ārpakalpojuma līgumā ar personālu uztic ārējam speciālistam atsevišķu grupas mājokļa pakalpojumu sniegšanu, dažādie izmaksu veidi ir jānorāda rēķinā. Speciālista alga tiks uzskatīta par ārēja personāla izmaksām. Ja personāla izmaksas par speciālistu darbu nav identificējamas kā kategorija, kas ir nošķirama no citām izmaksu kategorijām kā, piemēram, grupu mājas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo materiālu nodrošināšana, tās nevar izmantot par pamatu vienotajām likmēm, piemēram, vienotajai likmei 40 procentu apmērā.
Savukārt pārējās attiecināmajās izmaksās var plānot, piemēram, izejmateriāli un citas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās izmaksas (tai skaitā, komunālie maksājumi, telekomunikāciju pakalpojumi, arī speciālistu atlīdzības izmaksas).
Lai gan sākotnēji 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas projektiem bija plānots piemērot  Eiropas Komisijas noteikto vienības izmaksu likmi sabiedrībā balstītiem aprūpes mājās pakalpojumiem (1 705 euro mēnesī par grupu mājas pakalpojuma sniegšanu vienai mērķa grupas personai), konsultējoties ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, kuras 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas projektā plānota grupu mājas pakalpojuma sniegšana, tika secināts, ka faktiskās grupu mājas pakalpojuma sniegšanas izmaksas līdzvērtīgā pakalpojumu infrastruktūrā[1] ir lielākas kā Eiropas Komisijas noteiktā vienības izmaksu likme un sastāda vidēji 3 601 euro mēnesī par grupu mājas pakalpojuma sniegšanu vienai mērķa grupas personai. Ņemot vērā, ka apmēram 90 procentus no grupu mājas pakalpojuma sniegšanas izmaksām veido speciālistu atalgojums, 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas ietvaros grupu mājas pakalpojuma sniegšanai tiek plānotas personāla atlīdzības izmaksas un pārējās attiecināmās izmaksas 40 procentu apmērā no grupu mājas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajām personāla atlīdzības izmaksām.

Lai piemērotu dienas aprūpes pakalpojumu vienības izmaksas dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanā, personai ir jānodrošina visas zemāk minētās pakalpojuma komponentes:
- medicīniskā aprūpe (veselības aprūpes speciālistu atbalsts);
- palīdzība pašaprūpē;
- funkcionālo un sociālo prasmju attīstības pasākumi;
- aktivitātes grupās, piemēram, kognitīvo spēju uzturēšanai vai attīstībai, prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības, brīvā laika aktivitātes un relaksējošās nodarbības.
Pakalpojuma saņemšanas laikā, pakalpojuma sniedzējs aprūpes procesā aizstāj personas ģimenes vai mājsaimniecības locekļus, nodrošinot ģimenes locekļiem atelpu no mērķa grupas personas aprūpes.
Lai gan saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālās aprūpes nodrošināšana un veselības aprūpes speciālistu iekļaušana dienas aprūpes centru pakalpojumos ir iespējama, bet nav obligāta, pasākuma ietvaros finansētajos dienas aprūpes centru pakalpojumos sociālās aprūpes un veselības aprūpes komponentes pakalpojuma ietvarā ir obligātas. Speciālistu iesaistes kontekstā tas nozīmē sociālā aprūpētāja un aprūpētāja iesaisti pakalpojuma sniegšanā. Veselības aprūpes speciālistu atbalsts sociālā pakalpojuma ietvaros ir jāplāno atbilstoši klientu individuālajām vajadzībām – saņemot individuālu atbalstu vai piedaloties grupu nodarbībās. Papildus ir jāņem vērā, ka, ja sociālā pakalpojuma ietvaros tiek veikta ārstniecība, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 2.8. apakšpunktu, sociālo pakalpojumu sniedzējam ir jāreģistrējas ārstniecības iestāžu reģistrā vai sociālo pakalpojumu sniedzējam ir jābūt līgumam ar ārstniecības iestādi par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.
Pakalpojuma izmaksām tiek piemērota stundas likme, pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina mērķa grupas personu apmeklējumu (pakalpojuma saņemšanas stundu) uzskaite un darbinieku darba laika uzskaites tabulas vai citi pārbaudāmi laika pārvaldības ieraksti.

Tāpat TA projekts paredz, ka 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas projekta īstenošanas laikā mērķa grupām nav jāveic līdzmaksājums par pakalpojumu nodrošināšanu. Vienīgais izņēmums ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumus, kurā saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr. 829 “Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu” 22. punktu grupu mājas (dzīvokļa) klienta pienākums ir samaksāt pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju jeb komunālos maksājumus (atbilstoši lietojamajai daļai), kādus personai rastos arī dzīvojot parastā mājoklī. Taču šos komunālos maksājumus nevar uzskatīt par pakalpojuma izmaksām. Visas pārējās ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas ir jāfinansē pašvaldībai (šajā gadījumā no projekta personāla atlīdzības izmaksām un pārējām izmaksām 40 procentu apmērā no atlīdzības izmaksām).

Kā SBSP sniegšanas vienkāršoto izmaksu rezultātus pamatojošie dokumenti dienas aprūpes centra pakalpojuma gadījumā būs par pamatu izdevumu attiecināšanai un maksājumu veikšanai, būs finansējuma saņēmēja sagatavotās un sadarbības iestādei iesniegtās atskaites un pārskati par mērķa grupas personām sniegtajiem SBSP un to apmēru stundās. Savukārt detālāka informācija un uzskaite par katrai mērķa grupas personai sniegto atbalstu un tā apmēru tiks nodrošināta pie sociālo pakalpojumu sniedzēja un sadarbības iestādei būs pieejama, veicot pārbaudes projekta īstenošanas vietā vai pēc pieprasījuma. Savukārt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma gadījumā SBSP sniegšanas vienkāršoto izmaksu rezultātus pamatojošie dokumenti būs noslēgtie darba un pakalpojuma līgumi ar pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem un viņu darba laika uzskaites dokumentācija, kas apliecina pakalpojuma sniegšanu mērķa grupas personām.

TA projekts nosaka arī citus pienākumus finansējuma saņēmējiem, kas jāņem vērā, īstenojot projektu, tai skaitā attiecībā uz korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem, personāla piesaisti, iepirkumu īstenošanu, obligātajiem publicitātes pasākumiem un dubultfinansēšanas risku novēršanu. Lai nodrošinātu dubultā finansējuma neiestāšanos, finansējuma saņēmējam ir aizliegts projektā plānotās atbalstāmās darbības un projektā sniegto atbalstu mērķa grupas personām finansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, projekta ietvaros finansēto dienas aprūpes centra pakalpojuma likmi 8.25 euro stundā vienlaikus tai pašai mērķa grupas personai nevar finansēt no cita finansējuma avota, t.i., finansēt dubultā. Gadījumā, ja finansējuma saņēmēja faktiskās dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir lielākas (piemēram, 10 euro stundā), tad finansējuma saņēmējs var izmaksu daļu, kuru nesedz projekta vienības izmaksu likme (šajā gadījumā 1.75 euro), līdzfinansēt no cita finansējuma avota, tai skaitā pašvaldības budžeta finansējuma.

4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas ietvaros atbalstītie projekti būs stratēģiski svarīgi projekti. Lai nodrošinātu papildu komunikācijas pasākumus par stratēģiski svarīgu projektu īstenošanu, Labklājības ministrija kā ES fondu atbildīgā iestāde izstrādā komunikācijas pasākumu plānu un 4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas īstenošanas laikā organizē vismaz vienu informatīvo pasākumu vai aktivitāti, kurā iesaista Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Labklājības ministriju, vadošo iestādi un sadarbības iestādi.
4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas investīcijām būs tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”).
4.3.5.1. pasākuma 3. kārtas investīcijām nav ietekme uz horizontālajiem principiem (HP) “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

[1] 9.3.1.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Rīgas valstspilsētā" tika izveidota grupu mājas pakalpojuma infrastruktūra personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem.