Anotācija (ex-ante)

Tiesību akta projekta “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 23.septembra noteikumos Nr.336 “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikums””  izstrādāts, lai izpildītu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā Valsts kancelejai iekļauto ieteikumu un mazinātu iespēju, ka savienošana ar citiem amatiem un tās rezultātā saņemtais atalgojums kalpo kā papildinājums atalgojumam pamata darba vietā.
 

Vispārējā kārtība

Valsts kanceleja ir  Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, tai skaitā īsteno valsts pārvaldes attīstības politikas plānošanu un ieviešanu, kā arī cilvēkresursu attīstības politiku,  veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Valsts pārvalde – "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" norādīts, ka, lai arī ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi, kas nereti kalpo par atlīdzības palielināšanas instrumentu valsts amatpersonām, šis jautājums nav risināts. Atbilstoši revīzijas ziņojumā minētajam 2022. gada janvārī sešu ministriju valsts amatpersonas (valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, departamentu direktori vai ministriju padotības iestāžu vadītāji) ir ieceltas valsts kapitālsabiedrību padomē vai valdē (kopā 21 amatpersona) un ostu valdē (septiņas amatpersonas), tai skaitā divas valsts amatpersonas vienlaikus ieņem amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, viena amatpersona kapitālsabiedrībā un speciālajā ekonomiskajā zonā.
Atbilstoši likuma “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” 9.panta otrajai daļai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – LSEZ) valdē ir ieceļami Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Atbilstoši situācijai 2023.gada 30.oktobrī, LSEZ valdē valdes locekļu amatus ieņem Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonas. Atbilstoši LSEZ tīmekļa vietnē atrodamajai informācijai LSEZ valdes sēdes notiek ar regularitāti aptuveni vienu reizi mēnesī. LSEZ 2022.gada pārskats liecina, ka deviņiem LSEZ valdes locekļiem izmaksātais atalgojums un par viņiem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 2022.gadu veido 457 706 EUR, jeb 50 806,22 euro uz vienu valdes locekli gadā, bet izmaksātais atalgojums veido 371 504 EUR, jeb 41 278,22 euro uz vienu valdes locekli gadā.
Satiksmes ministrijas amatpersonas atalgojums pamatdarbā Satiksmes ministrijā saņemtais atalgojums 2022.gadā ir pat mazāks nekā papildus savienojamā amatā LSEZ valdē, kuras sēdes notiek aptuveni vienu reizi mēnesī un līdz ar to darba slodzes intensitāte ir būtiski zemāka nekā pamatdarbā Satiksmes ministrijā.
Ministru kabineta 1997.gada 23.septembra noteikumu Nr.336  “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikums” 19.punkts pašlaik nosaka, ka LSEZ valde tās locekļiem var noteikt darba samaksu par darbu Valdē no Pārvaldes līdzekļiem. Tas nozīmē, ka LSEZ valde var bez ierobežojumiem pati sev noteikt darba samaksu, kas neatbilst labas pārvaldības principam, vienīgais ierobežojums ir LSEZ pārvaldes rīcībā esošie finanšu līdzekļi, jo ne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, ne Valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzības likums, nedz arī uz iepriekš minēto likumu  deleģējuma pamata izdoti MK noteikumi neregulē SEZ locekļu atlīdzību.
Iepriekšminētais norāda uz normatīvā regulējuma trūkumu un labas pārvaldības principiem neatbilstošu valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzības praksi publiskajā pārvaldē, kad valsts amatpersonas amats tiek savienots ar citu amatu LSEZ.
Ņemot vērā, ka 2022.gadā veiktie grozījumi Atlīdzības likumā paredz būtiski palielināt mēnešalgu augstākā līmeņa vadītājiem, lai nodrošinātu atalgojumam piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, Valsts kontroles ieteikums Valsts kancelejai ir bijis rosināt grozījumus normatīvajā aktā, kas novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.
 

Jā

Valsts pārvaldes un tiesiskā regulējuma pilnveidošana ir nepārtraukts process. Samērīga atlīdzības politika, tai skaitā amatu savienošanas gadījumos, ir būtisks labas un godprātīgas pārvaldības aspekts, kas nodrošina efektīvu publisko naudas līdzekļu izmantošanu, kā arī veicina sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei.

Valsts kanceleja apkopos datus par amatu savienošanas praksi publiskas personas institūcijās un LSEZ un izvērtēs šo informāciju.

30.06.2025. / 6

Tiks ierobežotas valsts un pašvaldības amatpersonu iespējas saņemt darba ieguldījumam nesamērīgi lielu atalgojumu, kā arī tiek nodrošināta samērīga atalgojuma noteikšanas prakse, ja valsts vai pašvaldības amatpersona savieno savu amatu ar ostas valdes locekļa amatu.

Nē

Nē

Nē

Nē

-