Anotācija (ex-ante)

Latvijas Republikai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm[1], kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankciju režīmus. Turklāt sankciju ievērošanas jautājumu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krievijas Federāciju –, uz kurām attiecas gan finanšu, civiltiesiski, gan ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi noteiktu kategoriju precēm. Šobrīd, reaģējot uz neizprovocēto un nepamatoto militāro agresiju, ko Krievijas Federācija īsteno pret Ukrainu, kā arī uz to, ka Krievijas Federācija atzina Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu nevalstiski kontrolētās teritorijas par neatkarīgām, Eiropas Savienība par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu ir noteikusi virkni ierobežojošos pasākumus (sankcijas). Atbilstoši Eiropas Savienības tīmekļvietnē pieejamajai informācijai finanšu ierobežojumi un ieceļošanas aizliegums kopš 2022. gada 28. februāra ir attiecināms uz 1110 fiziskām personām un 83 veidojumiem (t.sk. juridiskām personām). Sankcionēto personu saraksts tiek pastāvīgi pārskatīts un periodiski atjaunots[2]. Saskaņā ar Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" sagatavoto informāciju[3] Latvijā uz 2022. gada 16. martu ir ap 5000 juridisko personu, kuru piederība ir saistāma ar Krieviju vai Baltkrieviju. Latvijas juridisko personu galvenie sadarbības partneri (>30% no apgrozījuma) ir tieši šajās valstīs.
Atbilstoši Sankciju likuma 13. pantā noteiktajam Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Vienlaikus Sankciju likums nosaka vairākas kompetentās institūcijas, kas veic visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi un piemērošanu. Uz Sankciju likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi noteic vēl virkni institūciju, kas ir atbildīgas par Sankciju likuma 5. panta trešajā daļā minēto publisko reģistru vešanu[4]. Turklāt Sankciju likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka Sankciju likums attiecas uz visām personām un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.
Saskaņā ar Sankciju likuma 4. pantu Latvijā var ieviest vai noteikt šādas starptautiskās vai nacionālās sankcijas - finanšu ierobežojumi; civiltiesiskie ierobežojumi; ieceļošanas ierobežojumi; stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi; tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi. Savukārt, saskaņā ar Sankciju likuma 5. panta otro daļu sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikti civiltiesiskie ierobežojumi, atbilstoši šiem ierobežojumiem ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības. Ievērojot minēto, ierobežojumi publiskajos reģistros noteikti civiltiesisko ierobežojumu gadījumos, taču, ja personai piemērotas cita veida sankcijas, civiltiesisko ierobežojumu nav.
Sankciju subjektu sarakstos iekļauj starptautisko publisko tiesību subjektus, fiziskās personas, juridiskās personas un citus identificējamus subjektus. Tomēr, ja juridiskas personas nav iekļautas sankciju subjektu sarakstos, tās var tikt uzskatītas par sankciju subjektu caur fiziskas personas īstenoto kontroli juridiskajā personā. Līdz ar to publiski pieejamā informācija par sankciju subjektiem vēl ir papildus analizējama, jo tā nesniedz informāciju par sankciju subjektu faktiski kontrolētiem tiesību subjektiem. Kontrole pār tiesību subjektu var tikt īstenota uz īpašumtiesību pamata – tieši vai pastarpināti caur citām fiziskām un juridiskām personām vai veidojumiem, kā arī izmantojot valdījumu, pilnvarojumu u.c. kontroles veidus. Šobrīd publiski pieejamā informācija par sankciju subjektiem ir decentralizēta, turklāt informācija par sankciju subjektu kontrolētiem tiesību subjektiem nemaz nav publiski pieejama, kas var radīt būtiskus riskus Sankciju likuma regulējuma pilnvērtīgai izpildei, t.sk. valsts pārvaldē, jo izpilde atkarīga no katras institūcijas kapacitātes  sankcionēto personu noteikšanā, kas šobrīd, aptaujājot iesaistītās īpašumu reģistru iestādes, galvenokārt notiek manuāli, veidojot individuālus algoritmus un ieguldot nesamērīgus resursus. Tādējādi starptautisko sankciju piemērošana un izpilde ir izgaismojusi praktiskas problēmas. Civiltiesisko ierobežojumu noteikšanā ir iesaistīta virkne valsts publiskā sektora iestāžu, kurām ir jāveic ne tikai sankciju subjektu tieša identifikācija dažādos valsts reģistros, bet jānosaka arī netieša to ietekme un kontrole. Šajā situācijā izgaismojas divi aspekti. Pirmais – Uzņēmumu reģistra reģistros esošās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem kvalitāte, kas ir pilnībā atkarīga no Uzņēmumu reģistra personāla profesionalitātes un iespējām darbu veikt kvalitatīvi. Otrais – spēja analizēt kontroles un īpašumtiesību struktūras no pieejamajiem dokumentiem un informācijas, lai secinātu saistības ar sankcionētām personām.

Turklāt atbilstoši likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajam Uzņēmumu reģistram šobrīd ir noteikta kompetence starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju, ar kurām sankciju subjektam noteikti civiltiesiski ierobežojumi, piemērošanā, turklāt šis uzdevums tiek īstenots attiecībā uz jaunu ierakstu izdarīšanu attiecīgajā Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā.
Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos nav noteikts uzdevums veikt starptautisko sankciju analīzi un apkopot informāciju par sankciju skartajiem tiesību subjektiem, lai nodrošinātu šo datu pieejamību ne vien kustamu un nekustamu mantu reģistriem atzīmju izdarīšanai, bet arī paša Uzņēmumu reģistra reģistros jau reģistrēto tiesību subjektu identificēšanai sankciju kontekstā. Vienlaikus, nosakot Uzņēmumu reģistram šādu uzdevumu, nosakāms reģistrējamo ziņu apjoms, kā arī šīs informācijas publiskā pieejamība.
Papildus minētajam jānorāda, ka atbilstoši Sankciju likumam noteiktos gadījumos Latvijā tiek piemērotas arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas, tai skaitā Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk - ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control[5]) sankcijas, kas nav ne nacionālās, ne starptautiskās sankcijas.[6] Ņemot vērā, ka Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankciju ievērošana būtiski ietekmē finanšu tirgus intereses, Latvijā tās tiek ievērotas saskaņā ar Sankciju likumu publiskajos iepirkumos un finanšu darījumos (turpmāk -Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas), ņemot vērā Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadlīnijas[7]. To neievērošanas gadījumā var tikt liegta pieeja maksājumiem ASV valūtā, apturēti darījumi un pārskaitījumi, kā rezultātā var rasties kā uzņēmuma, tā bankas un valsts reputācijas riski[8].
Ņemot vērā minēto, likumprojekta mērķi, kā arī to, ka nepastāv vienoti reģistri, kuros būtu uzskaitīti visi sankciju subjekti, tika saskatīta nepieciešamība papildināt likumprojektu ar regulējumu, kas atvieglotu sākotnējo sadarbības partneru vai klientu sankciju risku izvērtējumu, publisko iepirkumu jomā, ļaujot identificēt tos potenciālos sadarbības partnerus, uz kuriem attiecināmas būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.



[1] https://www.sanctionsmap.eu/#/main

[2] https://www.consilium.europa.eu/en/policies/sanctions/restrictive-measures-ukraine-crisis/ 

[3]16.03.2022. prezentācija "Aktualitātes sankciju risku pārvaldībā" https://cobaltlegal.sharepoint.com/sites/latvia/Shared%20Documents/Forms/AllItems.aspx?id=%2Fsites%2Flatvia%2FShared%20Documents%2FVEBIN%C4%80RI%2F20220316%20Aktualit%C4%81tes%20sankciju%20risku%20p%C4%81rvald%C4%ABb%C4%81%2Epdf&parent=%2Fsites%2Flatvia%2FShared%20Documents%2FVEBIN%C4%80RI&p=true&wdLOR=c2943AE4B%2D6BA9%2D41A6%2D87C3%2D691361AC6BBA&ct=1647608389431&or=Outlook-Body&cid=D6A38B17-7A5E-4FD0-9C78-3710F440DFCB 

[4] Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 327 "Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība"  2. punkts - institūcijas, kas ir atbildīgas par likuma 5. panta trešajā daļā minēto publisko reģistru vešanu - Tiesu administrācija kā valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis; Uzņēmumu reģistrs; Patentu valde; valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"; valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" kā Latvijas Kuģu reģistra datubāzes uzturētājs; Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra kā traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas pārzinis; Lauksaimniecības datu centrs kā Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēmas pārzinis; valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" kā Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra turētājs.

[5] https://home.treasury.gov/policy-issues/financial-sanctions/sanctions-programs-and-country-information;

[6] Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 21. decembra ieteikumi Nr. 169 “Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei”. https://m.likumi.lv/ta/id/328819-ieteikumi-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-un-proliferacijas-finansesanas-noversanas-un-sankciju-riska-parvaldisanas-ieksejas-kontroles-sistemas-izveidei-un-klientu-izpetei;

[7] https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2020/10/AML_CFT_vadlinijas_2020_06_10.pdf;

[8] https://www.mfa.gov.lv/lv/es-un-nato-dalibvalstu-nacionalas-sankcijas;

 

Likumprojekts nosaka uzdevumu Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu, citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski ikvienam pieejamas informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām (finanšu un civiltiesiskajiem ierobežojumiem) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijām kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīto vai reģistrēto informāciju un citiem tam iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un nodrošinātu šo ziņu publisku pieejamību.
Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, reģistru ierakstos ierakstītām personām vai citām reģistros reģistrētām personām (tiesību subjektiem), pret kurām piemērotas starptautiskās, nacionālas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrētu ziņas par to, ka attiecīgais tiesību subjekts vai persona ir sankciju subjekts, vai reģistrē informāciju, ka attiecīgajam  tiesību subjektam ir paaugstināts sankciju risks (turpmāk – sankciju risks), ja sankcijas ir piemērotas personai, par kuru ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Minētā uzdevuma izpilde ir iespējama veicot Uzņēmumu reģistra rīcībā esošās informācijas analīzi un izpēti. Likumprojekts nosaka reģistrējamo ziņu apjomu par sankciju subjektu, kā arī šīs informācijas publisko pieejamību. Lai arī starptautisko un nacionālo sankciju veidi aptver dažādus ierobežojumus[1] šā likuma regulējums tiek attiecināts uz finanšu un civiltiesiskiem ierobežojumiem, kas atbilst arī Valsts kontroles revīzijā identificētajām jomām[2], kurās pastāv lielākie riski publiskajam sektoram saskarties ar sankciju regulējuma apiešanas mēģinājumiem.


[1] Sankciju likuma 4.pants noteic, ka Latvijā var ieviest vai noteikt šādas starptautiskās vai nacionālās sankcijas: 1) finanšu ierobežojumi; 2) civiltiesiskie ierobežojumi; 3) ieceļošanas ierobežojumi; 4) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi; 5) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi;

[2] Valsts kontroles 2021.gada 11.oktobra revīzijas ziņojumā “Vai publiskais sektors ir gatavs noteikt un novērst “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus?”


Uzņēmumu reģistram ir ļoti svarīga loma Latvijas ekonomikā – Uzņēmumu reģistra misija ir uzkrāt informāciju sabiedrības interesēm, lai nodrošinātu drošu un uzticamu darījumu vidi Latvijā un Eiropā. Uzņēmumu reģistra vestie reģistri nodrošina uzņēmējdarbības vides caurspīdīgumu un uzticamību. Gadu laikā ir bijis ierasts, ka Uzņēmumu reģistra dati ir pieejami un plaši lietoti gan sabiedrībā – lai pieņemtu biznesa lēmumus, gan valsts pārvaldē – lai nodrošinātu pakalpojumu drošību un ērtību, kā arī veicot izmeklēšanas darbības un citus pienākumus. Pēdējo gadu laikā Uzņēmumu reģistra loma mainās un uzkrāto datu nozīme pieaug. Kopš 2017. gada ir pakāpeniski ieviesta tiesību subjektu patieso labuma guvēju reģistrācija, kas ir mainījusi Uzņēmumu reģistra ikdienas darbu – proti, ir palielinājies kontroļu apjoms, ko Uzņēmumu reģistrs veic katra reģistrācijas pieteikuma izskatīšanā, lai nodrošinātu, ka uzkrātie dati ir aktuāli, akurāti un adekvāti. Vienlaikus ir veikti ieguldījumi, lai Uzņēmumu reģistra dati kļūtu arvien pieejamāki – maksimāli ir mazināti šķēršļi datu apstrādei – informācija no reģistriem ir pieejama bez maksas un dažādos formātos, lai maksimāli atvieglotu to izmantošanu ikdienā. Veiktās izmaiņas ir vēl vairāk nostiprinājušas Uzņēmumu reģistra kā centrāla un uzticama datu avota lomu.

Datu analīze prasa jaunas prasmes, pieejas un tehnikas, integrējot juridiskās un informācijas tehnoloģiju zināšanas, datu izpētei, izmantošanai un pielietošanas integrēšanai valstij svarīgos, ar caurredzamas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu un noziegumu novēršanu/izmeklēšanu saistītos problēmlaukos. Konsultējoties ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumu reģistriem, ir secināms, ka datu izpētes un analītikas funkcija kļūst par jauno standartu, ko uzņēmumu reģistri piedāvā. Arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs novēro, ka pieprasījums pēc datu analīzes pieaug. To apliecina arī pašreizējā situācija ar sankciju piemērošanu. Ņemot vērā, ka tas ir jauns uzdevums Uzņēmumu reģistram, tad ir jāizvērtē iestādei nepieciešamie papildu resursi šādu uzdevumu īstenošanai.

Ņemot vērā Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteikto kompetenci sankciju par civiltiesiskiem ierobežojumiem piemērošanā un aplūkojot to kopsakarā ar Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos, kuri reglamentē uzņēmējdarbības formas un veidus, noteiktajiem dokumentiem un tā reģistros reģistrējamām ziņām, var izdarīt secinājumu, ka Uzņēmumu reģistrs tam normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros jau veic tā reģistros reģistrēto tiesību subjektu vērtēšanu un salīdzināšanu ar Eiropas savienības, Apvienoto nāciju organizācijas un Latvijas Republikas noteikto sankciju subjektu sarakstiem. Izvērtējot Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju (par valdes locekļiem, padomes locekļiem, uzņēmuma dibinātājiem, patiesajiem labuma guvējiem, akcionāriem u.c.), tika saskatīta nepieciešamība un iespēja veikt Uzņēmumu reģistra rīcībā esošās informācijas plašāku analīzi un publiskošanu, kas veicinātu sankciju ievērošanu un piemērošanu ne vien pašā Uzņēmumu reģistrā, bet arī citos valsts uzturētajos īpašuma reģistros, kā arī juridisko un fizisko personu pienākumu ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas tiktāl, ciktāl tās attiecas uz finanšu un civiltiesiskiem ierobežojumiem, kā arī piemērot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.
Sankciju likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka Sankciju likumā noteiktajos gadījumos Latvijas Republikā tiek piemērotas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Ņemot vērā to, ka ASV ir šī līguma dalībvalsts, kā arī Sankciju likuma 13.panta ceturto daļu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020.gada 11.augusta normatīvo noteikumu Nr.126 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, tai skaitā ASV, noteiktās sankcijas Latvijā ievēro finanšu tirgus dalībnieki, tajā skaitā, bankas. Saskaņā ar Sankciju likuma 11.¹ un 11.² pantu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas tiek ievērotas arī publiskajos iepirkumos, publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā. Atbilstoši Sankciju likuma 11.³ panta otrajai daļai publisko tiesību subjektam ir aizliegts veikt maksājumu, ja ir piemērotas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Sankciju likuma 11.¹ panta trešajā daļā Uzņēmumu reģistrs minēts kā informācijas pārbaudes avots sankciju piemērošana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā.
Līdz ar to, vērtējot Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju par tiesību subjektiem un uzklausot arī finanšu nozares pārstāvjus, tika saskatīta nepieciešamība veikt Uzņēmumu reģistra rīcībā esošās informācijas plašāku analīzi un publiskošanu arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu tiešu sakritību ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteikto sankciju saraktos[1] esošām personām un tiesību subjektiem.


[1] https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/;


Jānorāda, ka atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likumā noteiktajam juridiskajām personām ir pienākums identificēt un atklāt tās patiesos labuma guvējus, kā arī iesniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistram. Līdz ar to Uzņēmumu reģistra rīcībā ir informācija par reģistrēto tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, kuras iespējams salīdzināt ar sankciju subjektu saraktiem, lai identificētu tiešu subjektu sakritību, kura konstatējama no juridiskiem dokumentiem.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likumu[1] patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz: a) attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē, b) attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks). Patieso labuma guvēju kontekstā norādāms, ka to atklāšanas mērķis Uzņēmumu reģistrā ir atklāt juridiskās personas faktisko īpašnieku, kontrolētāju.
Ņemot vērā iespējamos riskus, ko rada sankciju subjektu vēlme izvairīties no piemērotajām sankcijām, kā arī gadījumus, kad sankciju subjekts faktisko kontroli īsteno caur personu vai tiesību subjektu, kurš nav reģistrēts un identificējams Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros (piemēram, nodibinājums "Sanatorija "Belorusija"" Jūrmalā ir saistīts ar sankcionēto personu Aleksandru Lukašenko, kas juridisko personu kontrolē faktiski, nevis caur dokumentāri apliecinoši nosakāmu īpašumtiesību ķēdi vai kontroles veidu), papildus ir identificēta nepieciešamība attiecīgajos gadījumos attiecībā uz konkrēto Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrēto tiesību subjektu reģistrēt informāciju par sankciju risku, kas konstatēta, veicot padziļinātu izpēti, izmantojot gan Uzņēmumu reģistrā rīcībā esošos dokumentus un datus, gan no citām institūcijām (piemēram, Finanšu izlūkošanas dienesta) saņemto informāciju, gan pārbaudot arī publiskajā telpā izskanējušo informāciju par personas īstenoto faktisko kontroles veidu.  

Ņemot vērā, ka faktiskā kontrole ir dinamiska un tā nav konstatējama, izmantojot tikai juridiskus dokumentus, šāda informācija par sankciju risku būtu informatīva un sniegtu signālu, ka attiecībā uz konkrēto tiesību subjektu personai (gan privāto, gan publisko tiesību subjektam)[1], kura vēlas nodibināt ar to darījuma attiecības, ir veicams sankciju risku novērtējums, veicot padziļinātu potenciālā sadarbības partnera izpēti. Attiecībā uz publisko sektoru Valsts kontroles 2021.gada 11.oktobra revīzijas ziņojumā “Vai publiskais sektors ir gatavs noteikt un novērst “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus?” kā būtiskākie sankciju riski identificēti – darījumi ar nekustamo īpašumu, tā atsavināšana; līgumi ar subjektiem ārvalstīs; publiskie iepirkumi; darījumi ar nevalstiskām organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem)[2]. Līdz ar to, veicot sankciju riska novērtējumu, jāņem vērā piedāvāto pakalpojumu risks, proti, iespēja tos izmantot, lai apietu sankciju režīmu. Papildu uzmanība jāpievērš arī citiem faktoriem, kas var veicināt sankciju režīma apiešanu, piemēram, sadarbības jurisdikcijas, pakalpojumu piegādes kanāli un citi faktori. Sankciju risku pārvaldīšanai publiskais sektors un privātais sektors var vadīties pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020.gada 11.augusta normatīvajiem noteikumiem Nr.126 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”  un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021.gada 21.decembra  ieteikumiem Nr.169 “Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei”.
Šāda pieeja izvēlēta, jo Uzņēmumu reģistrs nav kompetentā institūcija, kas var sniegt skaidrojumus un formālās procedūrās konstatēt faktisko kontroli, kas tiesību subjektā var tikt īstenota sarežģītās īpašuma tiesību ķēdēs un tikt slēpta jurisdikcijās, uz kurām sankcijas nav attiecināmas. Turklāt pēdējā laikā sankcijas ļoti strauji mainās (tiek pieņemtas jaunas sankcijas, noņemtas esošas), Eiropas Komisijas sniegtie skaidrojumi par sankciju piemērošanu mainās un tas prasītu nesamērīgus resursus Uzņēmumu reģistram, kā arī būtu pretrunā Sankciju likuma 2.panta otrajā daļā noteiktajai ikviena (privāto vai publisko tiesību subjekta) atbildībai par starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanu un piemērošanu.
Informāciju par sankciju risku plānots reģistrēt arī Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, pret kuru valdes locekli, dibinātāju, dalībnieku, patieso labuma guvēju piemērotas starptautiskās, nacionālās sankcijas (finanšu vai civiltiesiskie ierobežojumi) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Minētās atzīmes mērķis ir sniegt pēc iespējas pilnīgāku informāciju privātajam un publiskajam sektoram un kalpotu kā indikators, ka jāveic sankciju risku novērtējums.


[1] Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas;

[2] NILLTPFN likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību ievērošana publiskajā pārvaldē | Valsts Kontrole (lrvk.gov.lv)

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz papildināt likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4. pantu ar 5.¹⁵ punktu, nosakot, ka Uzņēmumu reģistrs    analizē tiesību aktus, lēmumus, citu institūciju sniegto informāciju un publiski ikvienam pieejamo informāciju  par piemērotajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām (finanšu un civiltiesiskajiem ierobežojumiem) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijām, kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīto vai reģistrēto informāciju un citiem tam iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un nodrošinātu šo ziņu publisku pieejamību.

Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.³⁴ pantā ir noteikts informācijas apjoms, kas tiek uzkrāts par patieso labuma guvēju, kā arī nodrošināta šīs informācijas publiskā pieejamība. Ar likumprojektu paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrs veiks informācijas analīzi par visiem reģistrētajiem tiesību subjektiem, kuriem normatīvajos aktos ir noteikts pienākums norādīt patieso labuma guvēju, tādēļ likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz informācijas publicēšanu par sankcionētajiem tiesību subjektiem noteikts pēc analoģijas ar informācijas pieejamību un publiskumu par patieso labuma guvēju.


Vienlaikus, lai Uzņēmumu reģistrs varētu operatīvi nodrošināt informācijas pieejamību par konstatētajiem tiesību subjektiem, kuri paši ir sankciju subjekti vai ir saistīti ar sankciju subjektu, likumprojekts paredz papildināt likuma 4.2 pantu ar otro, trešo ceturto un piekto daļu, paredzot Uzņēmumu reģistram tiesības Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, reģistrēt ziņas, par to, ka attiecīgais tiesību subjekts ir sankciju subjekts vai arī reģistrēt informāciju par to, ka attiecībā uz tiesību subjektu pastāv iespējams sankciju risks. Vienlaikus tiek noteikts informācijas apjoms, kas tiek reģistrēts par sankciju subjektu - juridisku personu, fizisku personu, starptautisko publisko tiesību subjektu vai citu identificējamu personu. Šajā likumprojektā noteiktā fizisko personas datu apstrāde atbilst Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 17. marta Regulas Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība 6. un 9. apsvērumā norādītajam.[2]
Lai sasniegtu likumprojekta mērķi un nodrošinātu minētās informācijas publisku pieejamību, ziņas par to, ka tiesību subjekts, reģistru ierakstos ierakstītās personas vai citām reģistros reģistrētās personas (tiesību subjekti) ir sankciju subjekts, kā arī ziņas par tiesību subjektu, kuram reģistrēta informācija par iespējamu sankciju risku, tiks reģistrētas reģistrācijas lietas publiskajā daļā un pieejamas atvērto datu veidā, tādējādi likumprojekts paredz grozījumus likuma 4.¹⁰ un 4.¹⁵ pantā. Vienlaikus jānorāda, ka Uzņēmumu reģistra publiski pieejamā informācija, kuru plānots atspoguļot arī atvērto datu veidā, kalpotu kā būtisks informācijas avots Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumos Nr. 327 "Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība" noteiktajiem publiskajiem reģistriem, tomēr neatbrīvotu tos no pienākuma arī pašiem veikt sankciju subjektu sarakstu izpētes un sankciju risku novērtēšanu. Jāuzsver, ka Uzņēmumu reģistrs spēs nodrošināt informāciju tikai par juridiskām personām, kuras ir sankciju subjekts un tām fiziskām personām, kuras pašas ir sankciju subjekts, kas būs iegūta no Uzņēmumu reģistra rīcībā esošiem dokumentiem un datiem, turklāt tehnisku iemeslu dēļ šai informācijai pastāv ticama varbūtība būt ar nelielu laika nobīdi, kas maksimāli varētu būt piecas darbdienas. Ievērojot, ka Uzņēmumu reģistrs neaptvers informāciju par visām fiziskajām personām, Sankciju likumā minētajām kompetentajām institūcijām un citām personām (t.sk. valsts uzturētajiem īpašuma tiesību reģistriem) saglabāsies Sankciju likumā noteiktais pienākums vērtēt sankciju subjektu sarakstos minētās personas un nodrošināt sankciju piemērošanu. Līdz ar to Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija ir vērtējama kā viens no kontroles elementiem, kas nenoņem atbildību uzraudzīt šo informāciju par citām personām.

Uzņēmumu reģistra dati un to analītika var būt nozīmīgs elements ekonomisko noziegumu mazināšanā. Jau tagad tiek atzīts, ka Uzņēmumu reģistra uzkrātā informācija (īpaši patieso labuma guvēju informācija) ir būtiska ekonomisko noziegumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju piemērošanas jomās. Taču tiesībsargājošās iestādes sagaida, ka Uzņēmumu reģistrs uztur noteikta apjoma datus un spēj sniegt detalizētāku informāciju izmeklēšanas vajadzībām.
Nosakot Uzņēmumu reģistram būtisku lomu cīņā par ekonomisko noziegumu mazināšanu, ir jānodrošina, ka iestādei ir resursi, lai apmierinātu sadarbības partneru un sabiedrības gaidas un vīzijas. Jāuzsver, ka sankciju subjektu izpēte un analīze Uzņēmumu reģistram jau šobrīd prasa ievērojamus resursus, ņemot vērā, ka tas ir apjomīgs manuāls darbs, kas tiek veikts papildus jau esošajiem pienākumiem. Lai nodrošinātu, ka Uzņēmumu reģistram ir spējas izpildīt iestādes misiju, kā pamatu pamats ir kompetenta personāla nodrošināšana. Līdz ar to iestādes nodarbināto atalgojumam ir jāatbilst valsts pārvaldes atalgojuma sistēmai, kā arī atsevišķos aspektos jāspēj konkurēt ar privāto sektoru.
Turklāt, lai būtu iespējams ieviest plānotās izmaiņas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai veiktu faktisko reģistru pielāgošanu, kā arī nodrošinātu papildu amata vietas faktiskās izpētes veikšanai Uzņēmumu reģistrā. Tāpat, ņemot vērā to, ka jau šobrīd Uzņēmumu reģistrs bija ieplānojis un uzsācis vairāku IT sistēmu modernizācijas un pilnveides darbus, būs nepieciešams pārskatīt jau uzsāktos darbus un to veikšanas kārtību, lai nodrošinātu primāri uz sankciju subjektu izpēti vērsto izmaiņu ieviešanu.

Plānots, ka līdz brīdim, kad tiks ieviesta jauna Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas funkcionalitāte, kas ļaus atspoguļot reģistrētās ziņas atzīmju veidā pie Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, apkopotā informācija saraksta veidā Excel formātā tiks publicēta Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Lai noregulētu situāciju līdz informācijas sistēmu pielāgošanai un nodrošinātu publiski pieejamu informāciju par sankciju skartajiem tiesību subjektiem, likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu pārejas noteikumu 45. punktu, nosakot, ka to publicē apkopotā saraksta veidā Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Minētais saraksts tiks sagatavots Excel formātā, kas vienlaikus nodrošinās iespēju to izmantot atvērto datu veidā.


[1] Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likuma 1. panta 5. punkts;
[2] (6) Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un pamatprincipi un jo īpaši tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz personas datu aizsardzību. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. (9) Šīs regulas īstenošanai un lai radītu iespējami lielāku juridisko noteiktību Savienībā, ir jādara publiski zināmi to fizisko personu vārdi un uzvārdi un juridisko personu, vienību un struktūru nosaukumi un cita atbilstoša informācija, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi saskaņā ar šo regulu būtu jāiesaldē. Jebkurai personas datu apstrādei būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvai 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.