24-TA-1546: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas pieņemti 2023.gada 20.aprīlī, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.pants papildināts ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu (stājās spēkā 2024.gada 1.jūlijā), paredzot pienākumu atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personai, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis. Personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai nosaka Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir noteikt personas datu apstrādes apjomu no Kriminālprocesa informācijas sistēmas, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Skat.problēmas aprakstu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada 20. aprīlī pieņemts likums “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, paredzot 52. pantu papildināt ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu.
Grozījumi 52.pantā stājās spēkā 2024.gada 1.jūlijā, paredzot, ka pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir personai, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis. Noteiktais pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nav attiecināms uz personu, kura ir atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns un ja uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas.
Minētie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.pantā (panta 1.3 daļa) arī paredz, ka izdevumi par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atgūstami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Ievērojot Ministru kabinetam Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā doto pilnvarojumu, Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079), kas TAP tiek virzīts kā saistītais tiesību akts Ministru kabineta noteikumu projektam "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (Tiesību akta lietas ID 24-TA-1546).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) 2.punktu institūcija, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir Latvijas Bērnu fonds.
Skaidrojums par to, kādēļ Latvijas Bērnu fondu paredzēts noteikt par institūciju, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir ietverts Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) 7.1.apakšpunkts personas identificēšanas un lēmuma par sniegtā pakalpojuma izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā Latvijas Bērnu fonds [...] iegūst informāciju no Kriminālprocesa informācijas sistēmas par kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo.
Lai Latvijas bērnu fondam būtu iespējams veikt finanšu līdzekļu atgūšanu un izdot administratīvo aktu, fondam nepieciešams iegūt datus par šī administratīvā akta adresātu - noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu (ja personas vaina tikusi atzīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu).
Datus par noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu (administratīvā akta adresātu) fondam iespējams noskaidrot, ja fonda rīcībā ir informācija par kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo.
Lai noskaidrotu kriminālprocesa numuru, kurā bērns ir atzīts par cietušo, fondam nepieciešams apstrādāt datus par bērniem, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (lai varētu atlasīt tos gadījumus, kad bērns atzīts par cietušo kriminālprocesā saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kura dēļ bērnam bijis nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, secīgi uzzināt, kuras ir tās personas, kuras ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu atzītas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret bērnu).
Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” (turpmāk – noteikumi nr.1613) nosaka kārtību, kādā par valsts budžeta līdzekļiem sniedz nepieciešamo palīdzību [sociālo rehabilitāciju] bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības – upuris, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā, tai skaitā kārtību, kādā nodibinājums Latvijas Bērnu fonds organizē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu par valsts budžeta līdzekļiem no vardarbības cietušiem bērniem, un šī valsts deleģētā uzdevuma izpildes nosacījumus.
Atbilstoši noteikumiem nr.1613 minēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērni, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām, ir tiesīgi saņemt arī tādā gadījumā, ja nav uzsākts kriminālprocess, bet ir sociālā dienesta vai psihologa atzinums. Proti, kā kritērijs tam, lai bērns varētu pretendēt uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, nav nepieciešama formāla pazīme, ka bērnam ir noteikts cietušā statuss kriminālprocesā u.tml. Saskaņā ar noteikumiem nr.1613, lai bērnam būtu tiesības pretendēt uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, svarīgi, lai sociālais dienests būtu, veicot individuāli novērtējumu, konstatējis, ka bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes, kuru mazināšanai ir nepieciešama valsts garantētā palīdzība - sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Ne visos gadījums, kad bērnam ir cietušā statuss kriminālprocesā, bērnam būs konstatējamas psiholoģiskas traumas pazīmes un ne visos gadījumos, kad bērnam ir konstatējamas psiholoģiskās traumas pazīmes un traumatiskās pieredzes mazināšanai nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, būs ticis uzsākts kriminālprocess.
Saskaņā noteikumu nr.1613 11.punktu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu koordinē pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
1) bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi;
2) psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu;
3) izrakstu no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju (ja tāda sniegta).
Saskaņā noteikumu nr.1613 6.punktu psihologs vai sociālais darbinieks pēc cietušā bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas pieprasījuma sniedz atzinumu. Atzinumā norāda šādu informāciju:
1) vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes;
2) nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pasākumi;
3) vai sociālo rehabilitāciju vēlams saņemt bērna dzīvesvietā vai iestādē, vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;
4) vai bērnam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām vai komplekss sociālās rehabilitācijas kurss līdz 60 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā;
5) vai nepieciešams, lai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturētos viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē, ņemot vērā bērna psiholoģisko stāvokli un vecumu.
Grozījumi 52.pantā stājās spēkā 2024.gada 1.jūlijā, paredzot, ka pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir personai, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis. Noteiktais pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nav attiecināms uz personu, kura ir atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ ir cietis šīs personas bērns un ja uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi personai nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas.
Minētie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.pantā (panta 1.3 daļa) arī paredz, ka izdevumi par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atgūstami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Ievērojot Ministru kabinetam Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā doto pilnvarojumu, Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079), kas TAP tiek virzīts kā saistītais tiesību akts Ministru kabineta noteikumu projektam "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (Tiesību akta lietas ID 24-TA-1546).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) 2.punktu institūcija, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir Latvijas Bērnu fonds.
Skaidrojums par to, kādēļ Latvijas Bērnu fondu paredzēts noteikt par institūciju, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir ietverts Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) 7.1.apakšpunkts personas identificēšanas un lēmuma par sniegtā pakalpojuma izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā Latvijas Bērnu fonds [...] iegūst informāciju no Kriminālprocesa informācijas sistēmas par kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo.
Lai Latvijas bērnu fondam būtu iespējams veikt finanšu līdzekļu atgūšanu un izdot administratīvo aktu, fondam nepieciešams iegūt datus par šī administratīvā akta adresātu - noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu (ja personas vaina tikusi atzīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu).
Datus par noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu (administratīvā akta adresātu) fondam iespējams noskaidrot, ja fonda rīcībā ir informācija par kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo.
Lai noskaidrotu kriminālprocesa numuru, kurā bērns ir atzīts par cietušo, fondam nepieciešams apstrādāt datus par bērniem, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (lai varētu atlasīt tos gadījumus, kad bērns atzīts par cietušo kriminālprocesā saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, kura dēļ bērnam bijis nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, secīgi uzzināt, kuras ir tās personas, kuras ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu atzītas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret bērnu).
Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” (turpmāk – noteikumi nr.1613) nosaka kārtību, kādā par valsts budžeta līdzekļiem sniedz nepieciešamo palīdzību [sociālo rehabilitāciju] bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības – upuris, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā, tai skaitā kārtību, kādā nodibinājums Latvijas Bērnu fonds organizē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu par valsts budžeta līdzekļiem no vardarbības cietušiem bērniem, un šī valsts deleģētā uzdevuma izpildes nosacījumus.
Atbilstoši noteikumiem nr.1613 minēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērni, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām, ir tiesīgi saņemt arī tādā gadījumā, ja nav uzsākts kriminālprocess, bet ir sociālā dienesta vai psihologa atzinums. Proti, kā kritērijs tam, lai bērns varētu pretendēt uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, nav nepieciešama formāla pazīme, ka bērnam ir noteikts cietušā statuss kriminālprocesā u.tml. Saskaņā ar noteikumiem nr.1613, lai bērnam būtu tiesības pretendēt uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, svarīgi, lai sociālais dienests būtu, veicot individuāli novērtējumu, konstatējis, ka bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes, kuru mazināšanai ir nepieciešama valsts garantētā palīdzība - sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Ne visos gadījums, kad bērnam ir cietušā statuss kriminālprocesā, bērnam būs konstatējamas psiholoģiskas traumas pazīmes un ne visos gadījumos, kad bērnam ir konstatējamas psiholoģiskās traumas pazīmes un traumatiskās pieredzes mazināšanai nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, būs ticis uzsākts kriminālprocess.
Saskaņā noteikumu nr.1613 11.punktu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu koordinē pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
1) bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas iesniegumu par nepieciešamību bērnam piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi;
2) psihologa vai sociālā darbinieka atzinumu;
3) izrakstu no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju (ja tāda sniegta).
Saskaņā noteikumu nr.1613 6.punktu psihologs vai sociālais darbinieks pēc cietušā bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas pieprasījuma sniedz atzinumu. Atzinumā norāda šādu informāciju:
1) vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes;
2) nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pasākumi;
3) vai sociālo rehabilitāciju vēlams saņemt bērna dzīvesvietā vai iestādē, vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;
4) vai bērnam ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 dienām vai komplekss sociālās rehabilitācijas kurss līdz 60 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā;
5) vai nepieciešams, lai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturētos viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē, ņemot vērā bērna psiholoģisko stāvokli un vecumu.
Risinājuma apraksts
Lai būtu iespējams veikt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.pantā 1.3 daļā paredzēto izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atgūšanu no vainīgās personas, Latvijas bērnu fondam jāiegūst informācija par to vai bērns kriminālprocesā atzīts par cietušo un jānoskaidro konkrētais kriminālprocess, kurā bērns, kurš saņēmis valsts garantēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, atzīts par cietušo, kā arī secīgi jānoskaidro persona, kura ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu šajā kriminālprocesā atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pret bērnu. Kriminālprocesā izmeklētajam noziedzīgajam nodarījumam ir jābūt cēloniskā sakarā ar bērnam konstatēto psiholoģiski traumatisko pieredzi, kuras dēļ bērnam ticis sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums.
Nolūkā noskaidrot minētās ziņas Latvijas Bērnu fondam nepieciešams saņemt informāciju no vairākiem informācijas avotiem:
1) pašvaldību sociālajiem dienestiem, nodibinājumiem, kuru viens no dibinātājiem ir fonds, un citiem Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kurus fonds ir izvēlējies pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai (par bērnu, kuram ir sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums);
2) Kriminālprocesa informācijas sistēmas (par kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo);
3) Sodu reģistra [par vainīgo personu un par Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma pantu, daļu un punktu, uz kuru pamatojoties kriminālprocess izbeigts (izbeigts daļā)];
4) Fizisko personu reģistra (par vainīgo personu un par bērnu).
Plašāka informācija par to, no kādiem informācijas avotiem Latvijas Bērnu fondam nepieciešams iegūt informāciju, skaidrota Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079), kas TAP tiek virzīts kā saistītais tiesību akts Ministru kabineta noteikumu projektam "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (Tiesību akta lietas ID 24-TA-1546).
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (Tiesību akta lietas ID 24-TA-1546) izstrādāts, lai nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" būtu tiesisks pamatojums iegūt informāciju no Kriminālprocesa informācijas sistēmas.
Kriminālprocesa informācijas sistēmā nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" nepieciešams noskaidrot informāciju, vai bērnam, kurš saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ir noteikts cietušā statuss kriminālprocesā, kā arī par minēto kriminālprocesu - personas identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā.
Nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" no Kriminālprocesa informācijas sistēmas iegūs šādu informāciju:
1) noziedzīgajos nodarījumos cietušās fiziskās personas un personas, kuras nāve iestājusies noziedzīga nodarījuma rezultātā, vārds, uzvārds [Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - noteikumi nr.850) 11.7.1.apakšpunkts],
2) noziedzīgajos nodarījumos cietušās fiziskās personas un personas, kuras nāve iestājusies noziedzīga nodarījuma rezultātā, personas kods (noteikumu nr.850 11.7.2. apakšpunkts,
3) nodarītā kaitējuma raksturs un apmērs (noteikumu nr.850 11.10. apakšpunkts);
4) kriminālprocesa numurs (noteikumu nr.850 14.1. apakšpunkts);
5) kriminālprocesa uzsākšanas datums (noteikumu nr.850 14.2. apakšpunkts);
6) kriminālprocesa statuss (noteikumu nr.850 14.3. apakšpunkts);
7) iestāde, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess (noteikumi nr.850 14.4. apakšpunkts);
8) noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija (noteikumu nr.850 14.5. apakšpunkts);
9) noziedzīga nodarījuma apraksts (noteikumu nr.850 14.6. apakšpunkts);
10) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta (noteikumi nr.850 14.7. apakšpunkts).
Izvērsts pamatojums no Kriminālprocesa informācijas sistēmas iegūstamajiem datiem:
- dati, kuri nepieciešami, lai cietušo bērnu identificētu (vai bērns atzīts par cietušo kriminālprocesā, cietušā bērna vārds, uzvārds un personas kods). Dati par bērna vārdu un uzvārdu, un personas kodu jāiegūst, lai būtu iespējams pārliecināties, ka šis ir tas pats bērns, kurš ir saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ir arī atzīts par cietušo kriminālprocesā;
- dati, kuri nepieciešami, lai identificētu, kurā tieši kriminālprocesā bērns ir atzīts par cietušo (kriminālprocesa numurs, kriminālprocesa uzsākšanas datums)
- dati, kuri nepieciešami, lai varētu pārliecināties, vai noziedzīgais nodarījums, no kura bērns bija cietis, ir cēloniski saistīts ar emocionāli traumatisko pieredzi, kuras negatīvo seku mazināšanai bērns saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (nodarītā kaitējuma raksturs un apmērs, noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija, noziedzīga nodarījuma apraksts, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta);
- dati, kuri nepieciešami, lai pārliecinātos, vai uz personu attiecināms atbrīvojums no pienākuma atmaksāt izdevumus valstij par bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija; noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas datums; nodarītā kaitējuma raksturs un apmērs);
- dati, kuri nepieciešami, lai nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” varētu Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) noteiktā termiņā pieņemt lēmumu par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu (iestāde, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess);
- dati, kuri nepieciešami, lai nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" varētu noskaidrot, kāds ir kriminālprocesa statuss (kriminālprocesa uzsākšanas datums, kriminālprocesa statuss).
Iepriekš minēto informāciju nepieciešams noskaidrot Kriminālprocesa informācijas sistēmā, lai pēc tam būtu iespējams Sodu reģistrā noskaidrot, vai Kriminālprocesa informācijas sistēmā minētais kriminālprocess ir pabeigts ar spēkā stājušos vainīgo personu notiesājošu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.
Šajā gadījumā nepieciešama informācija par kriminālprocesu, lai noskaidrotu vai sociālā rehabilitācija saņemta par konkrēto noziedzīgo nodarījumu, kā arī nepieciešama informācija par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, lai būtu iespējams vērtēt vai konkrētajā gadījumā nebūs piemērojams izņēmuma gadījums, kas atrunāts Bērnu tiesību aizsardzības likumā (52. panta 1.2 daļā) un nebūs jāizdod administratīvais aktu par izdevumu, kuri saistīti ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, atgūšanu.
Lai nodrošinātu minētās informācijas iegūšanu no Kriminālprocesa informācijas sistēmas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošinās nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” iespēju tiešsaistes datu pārraides režīmā saņemt informāciju no attiecīgās informācijas sistēmas. Minētais tiks nodrošinās esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Šim nolūkam papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.
Nolūkā noskaidrot minētās ziņas Latvijas Bērnu fondam nepieciešams saņemt informāciju no vairākiem informācijas avotiem:
1) pašvaldību sociālajiem dienestiem, nodibinājumiem, kuru viens no dibinātājiem ir fonds, un citiem Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kurus fonds ir izvēlējies pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai (par bērnu, kuram ir sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums);
2) Kriminālprocesa informācijas sistēmas (par kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo);
3) Sodu reģistra [par vainīgo personu un par Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma pantu, daļu un punktu, uz kuru pamatojoties kriminālprocess izbeigts (izbeigts daļā)];
4) Fizisko personu reģistra (par vainīgo personu un par bērnu).
Plašāka informācija par to, no kādiem informācijas avotiem Latvijas Bērnu fondam nepieciešams iegūt informāciju, skaidrota Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079), kas TAP tiek virzīts kā saistītais tiesību akts Ministru kabineta noteikumu projektam "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (Tiesību akta lietas ID 24-TA-1546).
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (Tiesību akta lietas ID 24-TA-1546) izstrādāts, lai nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" būtu tiesisks pamatojums iegūt informāciju no Kriminālprocesa informācijas sistēmas.
Kriminālprocesa informācijas sistēmā nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" nepieciešams noskaidrot informāciju, vai bērnam, kurš saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ir noteikts cietušā statuss kriminālprocesā, kā arī par minēto kriminālprocesu - personas identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā.
Nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" no Kriminālprocesa informācijas sistēmas iegūs šādu informāciju:
1) noziedzīgajos nodarījumos cietušās fiziskās personas un personas, kuras nāve iestājusies noziedzīga nodarījuma rezultātā, vārds, uzvārds [Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - noteikumi nr.850) 11.7.1.apakšpunkts],
2) noziedzīgajos nodarījumos cietušās fiziskās personas un personas, kuras nāve iestājusies noziedzīga nodarījuma rezultātā, personas kods (noteikumu nr.850 11.7.2. apakšpunkts,
3) nodarītā kaitējuma raksturs un apmērs (noteikumu nr.850 11.10. apakšpunkts);
4) kriminālprocesa numurs (noteikumu nr.850 14.1. apakšpunkts);
5) kriminālprocesa uzsākšanas datums (noteikumu nr.850 14.2. apakšpunkts);
6) kriminālprocesa statuss (noteikumu nr.850 14.3. apakšpunkts);
7) iestāde, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess (noteikumi nr.850 14.4. apakšpunkts);
8) noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija (noteikumu nr.850 14.5. apakšpunkts);
9) noziedzīga nodarījuma apraksts (noteikumu nr.850 14.6. apakšpunkts);
10) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta (noteikumi nr.850 14.7. apakšpunkts).
Izvērsts pamatojums no Kriminālprocesa informācijas sistēmas iegūstamajiem datiem:
- dati, kuri nepieciešami, lai cietušo bērnu identificētu (vai bērns atzīts par cietušo kriminālprocesā, cietušā bērna vārds, uzvārds un personas kods). Dati par bērna vārdu un uzvārdu, un personas kodu jāiegūst, lai būtu iespējams pārliecināties, ka šis ir tas pats bērns, kurš ir saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ir arī atzīts par cietušo kriminālprocesā;
- dati, kuri nepieciešami, lai identificētu, kurā tieši kriminālprocesā bērns ir atzīts par cietušo (kriminālprocesa numurs, kriminālprocesa uzsākšanas datums)
- dati, kuri nepieciešami, lai varētu pārliecināties, vai noziedzīgais nodarījums, no kura bērns bija cietis, ir cēloniski saistīts ar emocionāli traumatisko pieredzi, kuras negatīvo seku mazināšanai bērns saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (nodarītā kaitējuma raksturs un apmērs, noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija, noziedzīga nodarījuma apraksts, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta);
- dati, kuri nepieciešami, lai pārliecinātos, vai uz personu attiecināms atbrīvojums no pienākuma atmaksāt izdevumus valstij par bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija; noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas datums; nodarītā kaitējuma raksturs un apmērs);
- dati, kuri nepieciešami, lai nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” varētu Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) noteiktā termiņā pieņemt lēmumu par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu (iestāde, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess);
- dati, kuri nepieciešami, lai nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" varētu noskaidrot, kāds ir kriminālprocesa statuss (kriminālprocesa uzsākšanas datums, kriminālprocesa statuss).
Iepriekš minēto informāciju nepieciešams noskaidrot Kriminālprocesa informācijas sistēmā, lai pēc tam būtu iespējams Sodu reģistrā noskaidrot, vai Kriminālprocesa informācijas sistēmā minētais kriminālprocess ir pabeigts ar spēkā stājušos vainīgo personu notiesājošu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.
Šajā gadījumā nepieciešama informācija par kriminālprocesu, lai noskaidrotu vai sociālā rehabilitācija saņemta par konkrēto noziedzīgo nodarījumu, kā arī nepieciešama informācija par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, lai būtu iespējams vērtēt vai konkrētajā gadījumā nebūs piemērojams izņēmuma gadījums, kas atrunāts Bērnu tiesību aizsardzības likumā (52. panta 1.2 daļā) un nebūs jāizdod administratīvais aktu par izdevumu, kuri saistīti ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, atgūšanu.
Lai nodrošinātu minētās informācijas iegūšanu no Kriminālprocesa informācijas sistēmas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošinās nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” iespēju tiešsaistes datu pārraides režīmā saņemt informāciju no attiecīgās informācijas sistēmas. Minētais tiks nodrošinās esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Šim nolūkam papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir tikuši vērtēti atbilstošākie izdevumu atgūšanai nepieciešamo datu apstrādes risinājumi, tajā skaitā konsultējoties ar Tieslietu ministriju par iespējām izgūt nepieciešamos personas datus no Tiesu informatīvās sistēmas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2023.gada 14.novembra atbildes vēstulē sniegto viedokli šādu piekļuves tiesību nodrošināšana Tiesu informatīvās sistēmas datiem nebūtu atbalstāma, tās vietā būtu apsverama datu iegūšana no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās Kriminālprocesa informācijas sistēmas un Sodu reģistra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra.
Labklājības ministrijas ieskatā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteikto uzdevumu (finanšu līdzekļu atgūšanu no vainīgās personas) būtu iespējams veikt visefektīvāk, minimizējot apstrādājamo personas datu apjomu (samazinot reižu skaitu, kad nepieciešams veikt personas datu apstrādi, kā arī, samazinot informācijas sistēmu skaitu, kurās nepieciešams veikt personas datu apstrādi par vardarbību veikušo personu un cietušo bērnu), ja nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" varētu saņemt informāciju nepastarpināti no tiesas par vainīgajai personai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu (par notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīdi) un no prokuratūras nepastarpinātu informāciju par vainīgajai personai spēkā stājušos prokurora priekšrakstu par sodu (prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās brīdi). Proti, nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" nebūtu pastāvīgi jāmonitorē, kurā brīdī spēkā stājas nolēmums un persona tiek atzīta par vainīgu, jo šo informāciju jau būtu sniegusi tiesa un prokuratūra. Šādā gadījumā, tiesai vai prokuroram, nododot minēto informāciju nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" , valstij būtu iespējams efektīvi nodrošināt finanšu līdzekļu atgūšanu.
Labklājības ministrijas ieskatā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteikto uzdevumu (finanšu līdzekļu atgūšanu no vainīgās personas) būtu iespējams veikt visefektīvāk, minimizējot apstrādājamo personas datu apjomu (samazinot reižu skaitu, kad nepieciešams veikt personas datu apstrādi, kā arī, samazinot informācijas sistēmu skaitu, kurās nepieciešams veikt personas datu apstrādi par vardarbību veikušo personu un cietušo bērnu), ja nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds" varētu saņemt informāciju nepastarpināti no tiesas par vainīgajai personai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu (par notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīdi) un no prokuratūras nepastarpinātu informāciju par vainīgajai personai spēkā stājušos prokurora priekšrakstu par sodu (prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās brīdi). Proti, nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" nebūtu pastāvīgi jāmonitorē, kurā brīdī spēkā stājas nolēmums un persona tiek atzīta par vainīgu, jo šo informāciju jau būtu sniegusi tiesa un prokuratūra. Šādā gadījumā, tiesai vai prokuroram, nododot minēto informāciju nodibinājumam "Latvijas Bērnu fonds" , valstij būtu iespējams efektīvi nodrošināt finanšu līdzekļu atgūšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru"
Pamatojums un apraksts
Ievērojot Ministru kabinetam Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā doto pilnvarojumu, Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079), kas TAP tiek virzīts kā saistītais tiesību akts Ministru kabineta noteikumu projektam "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (Tiesību akta lietas ID 24-TA-1546).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) 2.punktu institūcija, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir Latvijas Bērnu fonds.
Skaidrojums par to, kādēļ Latvijas Bērnu fondu paredzēts noteikt par institūciju, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir ietverts Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) 7.1.apakšpunktu personas identificēšanas un lēmuma par sniegtā pakalpojuma izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā Latvijas Bērnu fonds [...] iegūst informāciju no Kriminālprocesa informācijas sistēmas par kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) 2.punktu institūcija, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir Latvijas Bērnu fonds.
Skaidrojums par to, kādēļ Latvijas Bērnu fondu paredzēts noteikt par institūciju, kura veic izdevumu par cietušajam bērnam sniegtā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma atgūšanu, ir ietverts Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (tiesību akta lietas ID 23-TA-3079) 7.1.apakšpunktu personas identificēšanas un lēmuma par sniegtā pakalpojuma izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā Latvijas Bērnu fonds [...] iegūst informāciju no Kriminālprocesa informācijas sistēmas par kriminālprocesu, kurā bērns atzīts par cietušo.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Jautājumi, kas ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (24-TA-1546) tikuši aplūkoti sabiedrības līdzdalības ietvaros, kas tika organizēta Ministru kabineta noteikumu projektam "Noteikumi par valsts izdevumu par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atmaksas kārtību un apmēru" (23-TA-3079). Minētā sabiedrības līdzdalība notika laikā no 2024.gada 3.līdz 17.aprīlim. Ievērojot minēto, jauna sabiedrības līdzdalība Ministru kabineta noteikumu projektam "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi"" (24-TA-1546) netiks rīkota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Latvijas Bērnu fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” varētu veikt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteikto uzdevumu (atgūt izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu), nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” būtu nepieciešama piekļuve Kriminālprocesa informācijas sistēmā esošajiem personas datiem.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteikts šāds datu apstrādes apjoms par cietušo bērnu un vainīgo personu:
identitātes dati,
vainīgās personas kontaktinformācija,
ziņas par vainīgās personas dzīvesvietu un kriminālo sodāmību,
ziņas par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsts pret cietušo bērnu,
ar izdevumu atgūšanu saistītās informācija.
Savukārt Ministru kabinetam dots pilnvarojums noteikt izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteiktā uzdevuma (atgūt izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu) izpildes nodrošināšanai iegūst datus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Kriminālprocesa informācijas sistēmas pārziņa) par bērnu un kriminālprocesu - personas identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā:
- datus, kuri nepieciešami, lai cietušo bērnu un vainīgo personu identificētu (cietušā bērna vārds, uzvārds un personas kods). Dati par bērna vārdu un uzvārdu, un personas kodu jāizgūst, lai būtu iespējams pārliecināties, ka šis ir tas pats bērns, kurš ir saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ir arī atzīts par cietušo kriminālprocesā;
- datus, kuri nepieciešami, lai noskaidrotu, kāds ir cietušā bērna statuss kriminālprocesā (kriminālprocesa statuss, iestāde, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess vai bērns atzīts par cietušo kriminālprocesā; kriminālprocesa numurs);
- datus, kuri nepieciešami, lai pārliecinātos, vai uz personu attiecināms atbrīvojums no pienākuma atmaksāt izdevumus valstij par bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (nodarītā kaitējuma raksturs un apmērs, kriminālprocesa uzsākšanas datums, noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija; noziedzīgā nodarījuma apraksts; noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta);
- nodibinājuma “Latvijas Bērnu fonds” izdodamajā administratīvajā aktā par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, ietveramā informācija, lai identificētu konkrēto tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu (kriminālprocesa numurs);
- kriminālprocesa numuru nepieciešams noskaidrot Kriminālprocesa informācijas sistēmā, lai pēc tam būtu iespējams identificēt informāciju Sodu reģistrā, noskaidrot, vai Kriminālprocesa informācijas sistēmā minētais kriminālprocess ir pabeigts ar notiesājošu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu.
Personas datu un informācijas par sodāmību apstrāde datu subjektu (bērna, kurš saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un personas, kura izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis) identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā tiks veikta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 10. panta, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta panta 1.2 un 1.3 daļas pamata.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteikts šāds datu apstrādes apjoms par cietušo bērnu un vainīgo personu:
identitātes dati,
vainīgās personas kontaktinformācija,
ziņas par vainīgās personas dzīvesvietu un kriminālo sodāmību,
ziņas par noziedzīgo nodarījumu, kas vērsts pret cietušo bērnu,
ar izdevumu atgūšanu saistītās informācija.
Savukārt Ministru kabinetam dots pilnvarojums noteikt izdevumu atmaksas kārtību un apmēru, kā arī personas datu apstrādes apjomu un kārtību, kas nepieciešama izdevumu atgūšanai, un institūciju, kura ir kompetenta izdevumus atgūt.
Nodibinājums “Latvijas Bērnu fonds” Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta 1.3 daļā noteiktā uzdevuma (atgūt izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu) izpildes nodrošināšanai iegūst datus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Kriminālprocesa informācijas sistēmas pārziņa) par bērnu un kriminālprocesu - personas identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā:
- datus, kuri nepieciešami, lai cietušo bērnu un vainīgo personu identificētu (cietušā bērna vārds, uzvārds un personas kods). Dati par bērna vārdu un uzvārdu, un personas kodu jāizgūst, lai būtu iespējams pārliecināties, ka šis ir tas pats bērns, kurš ir saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ir arī atzīts par cietušo kriminālprocesā;
- datus, kuri nepieciešami, lai noskaidrotu, kāds ir cietušā bērna statuss kriminālprocesā (kriminālprocesa statuss, iestāde, kuras lietvedībā atrodas kriminālprocess vai bērns atzīts par cietušo kriminālprocesā; kriminālprocesa numurs);
- datus, kuri nepieciešami, lai pārliecinātos, vai uz personu attiecināms atbrīvojums no pienākuma atmaksāt izdevumus valstij par bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (nodarītā kaitējuma raksturs un apmērs, kriminālprocesa uzsākšanas datums, noziedzīga nodarījuma juridiskā kvalifikācija; noziedzīgā nodarījuma apraksts; noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta);
- nodibinājuma “Latvijas Bērnu fonds” izdodamajā administratīvajā aktā par izdevumu samaksu, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, ietveramā informācija, lai identificētu konkrēto tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu (kriminālprocesa numurs);
- kriminālprocesa numuru nepieciešams noskaidrot Kriminālprocesa informācijas sistēmā, lai pēc tam būtu iespējams identificēt informāciju Sodu reģistrā, noskaidrot, vai Kriminālprocesa informācijas sistēmā minētais kriminālprocess ir pabeigts ar notiesājošu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu.
Personas datu un informācijas par sodāmību apstrāde datu subjektu (bērna, kurš saņēmis sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un personas, kura izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis) identificēšanas un lēmuma par izdevumu atgūšanu pieņemšanas nolūkā tiks veikta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 10. panta, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta panta 1.2 un 1.3 daļas pamata.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi