Anotācija (ex-ante)

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija rīkojumu Nr. 522 “Par investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs" pases un koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu” ietvaros tiek izstrādāts vienots tehnoloģiskais risinājums “Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs”. Reģistrā tiks uzkrāta ne tikai informācija par izsniegto valsts atzīto izglītības dokumentu, bet tiek veidota iespēja sagatavot elektronisko dokumentu, ieskaitot dokumenta pielikumus.
2026. gada 12. martā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Izglītības likumā” ar kuru tika veikti grozījumi Izglītības likuma 11. pantā, kas paredz Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra izveidi kā Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas sastāvdaļu (https://www.vestnesis.lv/op/2026/56.2).
Noteikumi Nr. 274 nosaka, ka valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti tiek izdoti papīra veidā, kā arī šo dokumentu papīra veidlapu izgatavošanu, uzskaiti un noformēšanu, bet neapredz, ka šo dokumentus varētu izdod elektroniskā veidā.

1. Tiesību akta projekts paredz, ka:
Valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti tiek sagatavoti elektroniskā formā Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrā un parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā noteiktajām prasībām.
Elektroniskais dokuments tiek sagatavots pārnesama dokumenta formā PDF un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu – PAdES (PDF uzlabots elektroniskais paraksts). Elektroniski parakstītais dokuments arvien saglabā savu PDF formātu sevī ietverot elektronisko parakstu.
Izglītības dokumentā iekļauts kvadrātkods ar saiti uz dokumentu pārbaudes portālu. Skenējot šo kvadrātkodu lietotājs tiks novirzīts uz valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra pārbaudes lapu, līdzi dodot informāciju par attiecīgo dokumentu un ekrānformā tiks atrādīti dokumenta dati, lai lietotājs varētu pārliecināties par dokumenta derīgumu.
Tiesību akta projektā noteikto pienākumu izglītības dokumentus izdod elektroniskā formā paredzēts ieviest pakāpeniski.
2025./2026. mācību gada noslēgumā izglītības iestāde apliecību par vispārējo pamatizglītību, tās pielikumu - sekmju izrakstu un sekmju izraksta papildinājumu, kā arī atestātu par vispārējo vidējo, tā pielikumu – sekmju izrakstu un sekmju izraksta papildinājumu būs tiesīga izsniegt vienā no šādiem veidiem:
a) elektroniskā formā atbilstoši tiesību akta projektā noteiktajiem paraugiem un izsniegšanas kārtībai;
b) papīra veidā atbilstoši noteikumos Nr.274 noteiktajiem paraugiem un izsniegšanas kārtībai.
No 2026./2027. mācību gada izglītības iestādes visus vispārējās izglītības dokumentus izsniegs elektroniska dokumenta formā.
Atbilstoši 2018.gada 2.oktobra Eiropas parlamenta un padomes regulas Nr. 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 12. pantam un 1. pielikuma minētai jomai “Mācības vai stažēšanās citā valstī” un paskaidrojumam, ka tas attiecas uz “Izglītības sistēma citā dalībvalstī, arī pirmsskolas izglītība un aprūpe, pamatizglītība un vidējā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo
apmācība” valsts atzītiem izglītības dokumentiem un to pielikumiem tiks pievienots Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas ģenerēts tulkojums angļu valodā. Ja izglītības iestādes specifika vai citi apstākļi nosaka, ka tā vēlas izsniegt sistēmas ģenerētu tulkojumu citā Eiropas savienības oficiālajā valodā, tad izglītības iestāde sazināsies ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai saskaņotu visu nepieciešamo klasifikatoru vērtību tulkošanu izvēlētajā valodā. Atbilstoši iespējām izglītības iestāde tiks aicināta iesaistīties vērtību tulkošanā. Par vērtību tulkojumu validāciju atbildīga būs Izglītības un zinātnes ministrija.

2. Noteikumu Nr. 274 pielikumos ietvertajos vispārējās izglītības dokumentos nav ietvertas atsauces uz atbilstošo Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk - LKI) līmeni. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumiem Nr. 202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus” augstākās izglītības dokumentiem pievieno skaidrojošu informāciju par Latvijas izglītības sistēmu un vērtējuma skalu. Savukārt noteikumi Nr. 274. neparedz, ka vispārējās izglītības dokumentiem pievieno vispārīgas ziņas par Latvijas izglītības sistēmu.
Nepastāvot atsaucei uz LKI var rasties vairākas problēmas. Pirmkārt, bez LKI norādes izglītības dokumenta saņēmējiem (īpaši ārvalstu izglītības iestādēm vai darba devējiem) var būt neskaidrs, kādam kvalifikācijas līmenim atbilst iegūtā izglītība. Otrkārt, trūkst skaidras sasaistes ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI), kas apgrūtina dokumentu atzīšanu citās valstīs. Līdz ar to izglītības iestāžu absolventiem var rasties šķēršļi, turpinot izglītību vai iesaistoties darba tirgū ārpus Latvijas, tādēļ  nepieciešams, lai izglītības līmenis tiktu interpretēts atbilstoši iegūtajam izglītības līmenim.
Praksē ir konstatēti gadījumi, kad Latvijas izglītības iestādes absolventam, turpinot mācības ārvalstīs, tiek pieprasīta papildu skaidrojoša informācija par izglītības un tas vērtēšanas sistēmu valstī. Mācību gadu skaits vai vērtēšanas skala mēdz atšķirties arī Eiropas Savienības robežās (piemēram, atzīmes, līmeņi, aprakstoši vērtējumi). Tas ģimenēm vai pilngadīgiem absolventiem prasa papildus laiku un resursus šādas informācijas ieguvei un iesniegšanai izvēlētajā izglītības iestādē, tostarp radot risku ievērot iestāšanās termiņu.

2. Tiesību akta projektā ietvertie pielikumi par vispārējās izglītības dokumentiem paredz, ka tajos tiks norādīta atsauce par atbilstošo Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeni:
1) apliecībā par vispārējo pamatizglītību, ka persona “ir apguvusi Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras pirmā/otrā līmeņa programmu”;
2) atestātā par vispārējo vidējo izglītību, ka persona “ir apguvusi Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras ceturtā līmeņa programmu”;
Vienlaikus tiesību akta projekts paredz, ka vispārējās izglītības dokumentiem pievieno vispārīgas ziņas par Latvijas izglītības sistēmu latviešu un angļu valodā, šo ziņu saturu nosakot tiesību akta pielikumā.

3. Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.11 “"Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" (turpmāk – noteikumi Nr.11) 21.punkts paredz, ka izglītības iestādes vadītājs eksterņa statusā ir tiesīgs uzņemt pilngadīgu personu, kura pašizglītības formā viena mācību gada laikā secīgi apgūst valsts pamatizglītības vai valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām atbilstošu mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu vai kārto valsts pārbaudes darbus, lai iegūtu vai uzlabotu vērtējumus mācību priekšmetos (kursos) vai valsts pārbaudes darbos un saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības apguvi. Vienlaikus noteikumu Nr.11 21.3.apakšpunkts neprecizē, kādu dokumentu izglītības iestāde izsniedz gadījumos, kad izglītojamais jau ir saņēmis apliecību par vispārējo pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību, bet ir vēlējies un uzlabojis vērtējumus gādā vienā vai vairākos mācību priekšmetos (kursos).

3. Tiesību akta projekts paredz, ka eksternim, kurš uzlabojis vērtējumus gadā vienā vai vairākos mācību priekšmetos (kursos) tiks izsniegts apliecības par vispārējo pamatizglītību vai atestāta par vispārējo vidējo izglītību pielikuma – sekmju izraksta papildinājums, kas noformēts līdzīgi kā pats pielikums – sekmju izraksts.

4. Noteikumu Nr. 274 24. punkts paredz, ka nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai neatjaunojami bojāta valsts atzīta vispārējās izglītības dokumenta vietā izglītības iestāde izsniedz dublikātu papīra formā. Savukārt noteikumu Nr. 274 25. punkts nosaka, ka dublikātu izsniedz attiecīgā pašvaldības izglītības pārvalde, ja izglītības iestāde, kas izsniegusi vispārējās izglītības dokumentu, ir likvidēta vai tā ir reorganizēta un tā neizsniedz šādus vispārējās izglītības dokumentus.
Izglītības likuma 11. panta otrā daļa nosaka, ka valsts atzītu izglītības dokumentu izsniedz izglītojamam, kas akreditētā izglītības iestādē ir ieguvis licencētai izglītības programmai atbilstošu izglītību. Savukārt Izglītības likuma 1.panta 72. punkts nosaka, ka izglītības iestādes akreditācija, cita starpā nozīmē tiesību piešķiršanu izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.
Ņemot vērā minēto, kā arī Dokumentu juridiskā spēka likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto, proti, ka dokumenta dublikātam ir tāds pats juridiskais spēks kā dokumenta oriģinālam, tikai izglītības iestāde ir tiesīga izsniegt valsts atzītu vispārējās izglītības dokumentu.

4. Tiesību akta projekts paredz, ka vispārējās izglītības dokumentiem, kas izsniegti elektroniska dokumenta formā, dublikātu neizgatavo. Savukārt, tiem vispārējiem izglītības dokumentiem, kas līdz 2027. gada 31. augustam izsniegti papīra formā izglītības iestāde dublikātu izsniegs elektroniska dokumenta formā.
Ja izglītības iestāde, kas izsniegusi vispārējās izglītības dokumentu papīra formā, ir likvidēta vai tā ir reorganizēta un tā neizsniedz šādus vispārējās izglītības dokumentus, tad dokumentu elektroniskā formā izsniegs pašvaldības izglītības pārvaldes norādīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša cita izglītības iestāde, kura īsteno līdzvērtīgu vispārējās izglītības programmu.

5. Ņemot vērā, ka noteikumi Nr. 274 neparedz vispārējās izglītības dokumentu izsniegšanu elektroniskā formā, tie neparedz regulējumu arī gadījumiem, kad personai nepieciešama elektroniskā dokumenta kopija papīrā formā. Latvijā un pasaulē arvien būtiskāku lomu ieņem digitalizācija. Vienlaikus ne visās iestādēs, darba vietās vai ārvalstīs ir vienādi attīstīti digitālie risinājumi vai iespēja pārbaudīt elektroniskus dokumentus. Tas var radīt šķēršļus vispārējās izglītības dokumentu izmantošanai praksē.

5. Tiesību akta projekts paredz noteikt, ka, ja apliecībai par vispārējo pamatizglītību, tās pielikumam – sekmju izrakstam un sekmju izraksta papildinājumam vai atestātam par vispārējo vidējo izglītību, tā pielikumam – sekmju izrakstam un sekmju izraksta papildinājumam, kas izsniegts pēc 2026. gada 1. jūnija elektroniska dokumenta formā, ir nepieciešama kopija, pēc personas vai nepilngadīgas personas likumiskā pārstāvja rakstveida pieprasījuma izglītības iestāde izgatavo papīra kopiju atbilstoši elektroniskā dokumenta atvasinājuma sagatavošanas un noformēšanas prasībām. Savukārt, ja izglītības iestāde, kas izsniegusi vispārējās izglītības dokumentu elektroniskā formā, ir likvidēta vai tā ir reorganizēta un tā neizsniedz šādus vispārējās izglītības dokumentus, tad dokumentu elektroniskā formā izsniegs pašvaldības izglītības pārvaldes norādīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša cita izglītības iestāde, kura īsteno līdzvērtīgu vispārējās izglītības programmu.

6. Līdz 2022. gada 31. decembrim pamatizglītības sertifikātu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izsniedza A4 papīra dokumenta formā, bet kopš 2023. gada 1. janvāra tie tiek izsniegti elektroniska dokumenta formā.

6. Tiesību akta projektā saglabāta noteikumos Nr.274 noteiktā kārtība attiecībā uz pamatizglītības sertifikātu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātu dublikātu, kopiju vai izrakstu izsniegšanu.

7. Noteikumu Nr. 274 18.4. apakšpunktā noteikts, ka apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā ieraksta izglītības programmā ietverto mācību priekšmetu nosaukumus un to apguves noslēgumā iegūtos vērtējumus (ballēs (vārdiski) vai apguves līmeņos).
Praksē šis tiesiskais regulējums tiek interpretēts dažādi, izglītības iestādēm sekmju izrakstos gan ietverot, gan neietverot visus pamatizglītības pakāpē apgūtos priekšmetus, piemēram “Sociālās zinības un vēsture” vai “Dabaszinības”.
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – pamatizglītības standarts) 11. pielikumā tiek norādīti mācību priekšmeti atbilstoši mācību jomām.
Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā 1.-3.klasē tiek apgūts mācību priekšmets “Sociālās zinības”, 4.-6.klasē – “Sociālās zinības un vēsture”, bet 7.-9.klasē izglītojamie apgūst divus paralēlus mācību priekšmetus “Sociālās zinības” un “Latvijas un pasaules vēsture”.
Dabaszinātņu mācību jomā 1.-6.klasē tiek apgūts mācību priekšmets “Dabaszinības”, savukārt 7.-9.klasē četri atsevišķi mācību priekšmeti – “Bioloģija”, “Ģeogrāfija”, “Fizika”, “Ķīmija”.
Pamatizglītības standarta 2.-8.pielikumā definēti sasniedzamie rezultāti atbilstoši mācību jomām. Tie veidoti pēc koncentriskā principa, proti, katrā no izglītības posmiem atgriežoties pie jau apgūtā sasniedzamā rezultāta padziļināti. Līdz ar to 7.-9.klasē apgūtie atsevišķie mācību priekšmeti ietver iepriekš apgūtos sasniedzamos rezultātus citos atbilstošās mācību jomas mācību priekšmetos. Tādēļ, beidzot 9. klasi, apliecības par pamatizglītību sekmju izrakstā ir nepieciešams atspoguļot to sasniedzamo rezultātu apguvi, kas pamatizglītības standartā formulēti tieši pamatizglītības otrā posma 7.-9.klašu mācību priekšmetos un objektīvi atspoguļo izglītojamā sekmju līmeni pamatizglītības ieguves noslēgumā.

7. Tiesību akta projekta 2.pielikumā ietverta norāde, ka sadaļā “Sekmes” norāda tikai pamatizglītības otrajā posmā apgūtos 7.-9.klašu mācību priekšmetus un iegūtos vērtējumus.