Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka tirgus nepilnība, kas pamato mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk - MVU) aizdevumu instrumenta nepieciešamību, ir pamatota Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējumā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā, atbalsts aizdevumu veidā ir nepieciešams arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas periodā. Lai ar pēc iespējas mazāku administratīvo slogu uzsāktu 2021.-2027.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā, MK noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 328 iestrādāt normas, kas ļautu turpināt īstenot aizdevumu programmu secīgos Eiropas Savienības fondu plānošanas periodos.

MK Noteikumu projekts paredz grozījumus, kas nepieciešami, lai MK noteikumus Nr. 328 papildinātu ar jaunu atbalsta 1.2.3.3. pasākumu uzsākšanai.

MK Noteikumu projekts neparedz būtiski mainīt aizdevumu programmas ieviešanas nosacījumus. Arī 2021. – 2027.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros aizdevumus MVU piešķir Altum kā de minimis atbalstu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021-2027. gadam (turpmāk – NIP) ir minēts, ka pieeja apgrozāmajam un investīciju kapitāla finansējumam ir nozīmīgs faktors mazo un vidējo komersantu uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai, uzņēmējdarbības uzsācējiem un inovatīviem, strauji augošiem uzņēmumiem. Ņemot vērā apsvērumus un identificētos šķēršļus, kas saitīti ar finansējuma trūkumu, jo īpaši apgrozāmiem līdzekļiem un salīdzinoši ilgstošu naudas apriti, ir nepieciešams veidot valsts stimulus finanšu pieejamības veicināšanai. Vienlaikus ir nepieciešams turpināt valsts atbalsta instrumentu pieejamību. Tāpat būtiski ir nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai, produktivitātes un eksportspējas celšanai, risinot tirgū pastāvošās nepilnības finanšu pieejamības jomā, stabilizējot tautsaimniecību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos.

1.2.3.3. pasākuma mērķis ir samazināt tirgus nepilnības un veicināt jaunu komercdarbības veicēju izveidi un esošu – izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu (investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem) īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma dēļ nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā.
Lai veicinātu atbalsta pieejamību Latgales reģionā, 1.2.3.3. pasākuma ieviešanā tiks iesaistīts Altum reģionālais centrs Rēzeknē, kā arī komersantiem ir pieejams konsultāciju sniegšanas centrs Daugavpilī.

Vienlaikus 2023. gada 20.jūnija Ministru kabineta sēdes izskatītajā informatīvajā ziņojumā par “Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai” tika minēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% no Iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP), bet mērķim būtu jābūt vismaz 23-25% no IKP. Ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu ~ 2 mljrd. euro finansējums, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai. Produktivitātes līmeņa paaugstināšanā uzņēmuma un nozares līmenī būtiska nozīme ir ražošanas modernizācijai, esošo tehnoloģiju pilnveidošanai un jauno tehnoloģiju ieviešanai. Vienlaikus novērtējot aizdevumu ietekmi, secināms, ka starta aizdevumi ļautu uzņēmumam attīstīties un veikt investīcijas, tādējādi tiktu stimulēta saimnieciskā darbība un ieguldījumi.

Vērtējot rezultātus, secināms, ka neto apgrozījuma pieaugums, bruto un neto peļņa, kā arī samaksātais nodokļu pieaugums visstraujāk (proporcionāli ieguldītajiem ES fondu līdzekļiem) audzis uzņēmumiem, kas atbalstu saņēmuši 3.1.1.4.pasākumā "Mikrokreditēšana un aizdevumi uzsācējiem, sniedzot atbalsta saņēmējiem 190 mikroaizdevumus 2 764 534 euro apmērā un 601 starta aizdevumu 17 838 020 euro apmērā. Tāpat ņemot vērā 3.1.1.4. pasākumā sasniegtos rezultātus un plānoto finansējumu 1.2.3.3. pasākumam, aplēses paredz, ka kopā varētu tikt izsniegti 290 aizdevumi, atbalstot jaunos uzņēmumus.

1.2.3.3. pasākumam kopā plānotais finansējums ir 15 662 858 euro (t.sk. elastības finansējums 2 470 429 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 13 313 429 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 2 099 865 euro) un valsts budžeta finansējums – 2 349 429 euro apmērā (t.sk. elastības finansējums 370 564 euro)

Plānots, ka līdz 2024.gada 31.decembrim tiks atbalstīti:
1) 20 saimnieciskās darbības veicēji, kuri saņem finansiālu atbalstu;
2) 9 jaunizveidoti uzņēmumi.

Savukārt līdz 2029. gada 31. decembrim tiks atbalstīti:
1) 135 saimnieciskās darbības veicēji, kuri saņem finansiālu atbalstu;
2) 90 jaunizveidoti uzņēmumi.

Attiecībā uz noteiktā rādītāja uzskaiti par atbalstīto jaunizveidoto saimnieciskās darbības veicēju skaitu tiek ņemti vērā tikai jaunizveidoti saimnieciskās darbības veicēji atbilstoši Eiropas Komisijas 2018.gada rādītāju aprakstā sniegtajam skaidrojumam, ka par jaunu uzņēmumu tiek uzskatīti tādi uzņēmumi, kas reģistrēti 3 gadu laikā pirms projekta uzsākšanas.

Klienta un Altum savstarpējās tiesiskās attiecības, tajā skaitā attiecībā uz Altum pieņemtajiem lēmumiem, tiek risinātas vispārējā civiltiesiskā kārtībā, atbilstoši Altum izstrādātajai kārtībai, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus.

MK Noteikumos veiktie grozījumi

Papildināts ar normu par elastīga finansējuma piemērošanu 3.1.1.4.pasākumam, t.i., ar iespēju mainīt/ palielināt vai samazināt ERAF finansējumu, nepārsniedzot kopējo ERAF finansējumu 3.1.1. specifiskajam atbalsta mērķim, kas pieejams fondu fondā saskaņā ar 2016. gada 1. martā Ministru kabineta noteikumu Nr. 118 “Noteikumi par finanšu instrumentu un fondu fonda īstenošanas kārtību darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" pasākumu, 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" pasākumu un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākuma "MVU izveide un attīstība"  3.1.punktu. 

Paplašināts atbalsta saņēmēju loks, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 5.panta 2.punkta c apakšpunktu atbalstu var sniegt uzņēmumiem ,kas nav MVU, ja investīcijas tiek veiktas mazās vidējas kapitalizācijas sabiedrībās un vidējas kapitalizācijas sabiedrībās, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/1017 2. panta 6) un 7) punktā, izmantojot finanšu instrumentus.

7.2. apakšpunkts papildināts ar atmaksu izmantošanas robežu pārvaldības maksas segšanai 345 000 euro apmērā, kas ir atbilstoši iepriekš noteiktajiem 3% no kopējās izsniegto aizdevumu summas. Atmaksu finansējumu pārvaldības maksas segšanai pamatā plānots izmantot pēc 3.1.1.4. pasākuma attiecināmības perioda, prognozējot izsniegšanu 11 500 000 euro apmērā, ņemot vērā 5.1. apakšpunktā noteikto iespēju samazināt ERAF finansējumu no sākotnēji piešķirtajiem 15 000 000 euro.

Netiek norādīta 7.3. un 7.6.apakšpunktos minētā finansējuma izmantošanas robežas, ņemot vērā, ka tas uzskatāms par Altum ieņēmumiem un neveido programmas budžetu.

Papildināts ar 7.4. apakšpunktu, ka Altum ir pieejams finansējums pārvaldības maksas segšanai 1.2.3.3.pasākumam, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 68. panta 4. punktā noteiktās robežvērtības. Vadības izmaksu noteikšanas princips jau ir noteikts arī saskaņā ar "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumiem”.

MK noteikumu 11.9. apakšpunktā minētais aizliegums finansēt neapbūvētas vai apbūvētas zemes iegādi tiek pielāgots Komisijas deleģētās regulas Nr. 480/2014 4.panta prasībām, atkāpjoties no līdzšinējās stingrākās pieejas. Vispārējs aizliegums finansēt neapbūvētas vai apbūvētas zemes iegādi nav bijis programmas mērķis jau kopš MK noteikumu spēkā stāšanās.

Tāpat tiek papildināts neatbalstāmo nozaru saraksts, kas nosaka ka 1.2.3.3. pasākuma īstenošanā, aizdevumus nepiešķir nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. panta 1.punktā un Regulas Nr. 2021/1060 58. panta 7. punktā, 63. panta 6. punktā un 64. panta 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunktā. 

MK Noteikumu 13.punktā ietvertais kritērijs “Aizdevumus nepiešķir grūtībās nonākušam saimnieciskās darbības veicējam, (..) kurš atbilst normatīvajos aktos maksātnespējas jomā noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma ierosinātu maksātnespējas procedūru” tiek pārbaudīts, balstoties uz gala labuma guvēja iesniegtu apliecinājumu par atbilstību šim nosacījumam.

MK Noteikumu projekts paredz precizēt 31.punktu, nosakot, ka 1.2.3.3. pasākumam maksimālā summa vienam saimnieciskās darbības veicējam ir 250 000 euro apmērā.

Gadījumā, ja saskaņā ar Noteikumu projekta 35.¹ un 43.¹ punktu tiek pagarināts aizdevuma termiņš, atbalsta pretendentam jāsagatavo jauna de minimis veidlapa un attiecīgi no jauna tiek izvērtēta un pārbaudīta saimnieciskās darbības veicēja atbilstība de minimis atbalsta nosacījumiem.
Noteikumu projekta 35.¹1. apakšpunkts nosaka situāciju, kurā termiņa pagarinājums ir iespējams esošā atbalsta ietvaros (t.i., nav jauna atbalsta).
Nepiešķirot jaunu atbalstu, atsevišķos gadījumos termiņa pagarinājums ir iespējams, ja tiek koriģēta, piemēram, klientam piemērotā faktiskā aizdevuma procentu likme uz augšu- to tuvinot tirgus likmei, vai ja aizdevums jau sākotnēji ir piešķirts uz tirgus nosacījumiem (ar subsīdijas ekvivalentu 0).

Subsīdijas ekvivalenta formulas galvenie parametri ir 1) % (faktiskās un atsauces % likmju starpība)*2) termiņš* 3) aizdevuma summa, līdz ar to atsevišķos gadījumos termiņa pagarinājumu (termiņš kļūst lielāks) iespējams kompensēt ar mazāku starpību starp % likmēm ( % samazinās, t.i., faktiski klientam piemērotā likme tuvinās tirgus likmei), tādā veidā termiņu pagarinot ar vienlaicīgu faktiski klientam piemērotās % likmes pieaugumu, pārrēķinātais subsīdijas ekvivalents nepārsniedz jau sākotnēji piešķirtā atbalsta ekvivalenta apmēru. Tādā veidā netiek ietekmētas kumulācijas, kā arī pēc būtības klientam netiek piešķirts lielāks atbalsts.

Līdz ar to MK Noteikumu projekta 35.¹1. apakšpunkts nosaka iespēju pagarināt termiņu, ja šāds termiņa pagarinājums nerada sākotnēji piešķirtā valsts atbalsta summas pārsniegumu, nodrošinot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 4.pantā noteiktos atbalsta pārredzamības nosacījumus, t.i., netiek piešķirts jauns atbalsts.

Pirms tiek piešķirts aizdevuma termiņa pagarinājums, tiek pārbaudīts, vai šādu izmaiņu rezultātā netiek pārsniegts sākotnēji piešķirtā atbalsta apmērs, līdz ar to ne visiem projektiem termiņa pagarinājums būs praktiski iespējams saskaņā ar MK Noteikumu projekta 35.¹1. apakšpunktu.

Noteikumu projekta 36.punkts aptver gadījumus, kad aizdevums tiek piešķirts pirmreizēji, gan gadījumus, kad tiek pagarināts aizdevuma termiņš, radot subsīdijas ekvivalenta palielinājumu.

Tāpat MK Noteikumu projektā tiek veikti citi tehniski grozījumi, kas atdala nosacījumus par 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda programmu un papildināto 1.2.3.3. pasākumu.