Anotācija

22-TA-2664: Saeimas lēmumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Starptautiskās kuģniecības drošības atjaunošanas iniciatīvas (International Maritime Security Construct) vadītajā  koalīcijas  operācijā "Sentinel" Hormuza šaurumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Deklarācijas par Artūra Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 203.punkts un Rīcības plāna tās īstenošanai 203.2. apakšpunkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Saeimas lēmuma "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Starptautiskās kuģniecības drošības atjaunošanas iniciatīvas (International Maritime Security Construct) vadītajā  koalīcijas  operācijā "Sentinel" Hormuza šaurumā" (turpmāk – Saeimas lēmums) projekts izstrādāts, lai Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk - NBS) varētu piedalīties starptautiskajā operācijā “Sentinel” Hormuza šaurumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nepastāvīgā drošības situācija Hormuza šaurumā ir izraisījusi globālus drošības un ekonomiskās stabilitātes riskus, līdz ar to Amerikas Savienotās Valstis (turpmāk – ASV) 2019. gada septembrī izveidoja Bahreinā Starptautiskās kuģniecības drošības atjaunošanas iniciatīvu (International Maritime Security Construct (IMSC)), kurā iesaistītās valstis varētu kolektīvi apsargāt Persijas līcī pārvietojošos kuģus, tādējādi nodrošinot navigācijas brīvību un tirdzniecības plūsmas nepārtrauktību Persijas līcī, Hormuza šaurumā, Omānas līcī un Bab el Mandeb šaurumā. Šo mērķu īstenošanai starptautiskajā koalīcijā apvienojās Albānija, Austrālija, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Saūda Arābija, Lielbritānija un ASV, un 2019.gadā uzsāka operāciju “Sentinel”.
Kā operācijas mērķu sasniegšanas vērtēšanas galvenie faktori tiek uzskatīti - ilgtermiņā nav novēroti nekāda veida incidenti un kuģošanas kompānijas ir atgriezušās pie iepriekšējiem kuģu ceļiem, risks ir samazinājies, un reģionā nav indikācijas par ļaundabīgām aktivitātēm. Operācija šobrīd norit pēc plāna un to paredzēts īstenot vēl vismaz divus gadus.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai gan ASV ir apņēmušās vadīt šo operāciju, lielāko panākumu gūšanai nepieciešams reģionālo un starptautisko partneru atbalsts, tāpēc dalībai operācijā “Sentinel” ASV uzaicināja pievienoties partnerus, tostarp Latviju. Pašreiz operācijā “Sentinel” IMSC  ietvaros darbojas 9 valstis – Albānija, Rumānija, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreinas Karaliste, Saūda Arābija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā karaliste (turpmāk – Apvienotā Karaliste), ASV, Igaunija un Lietuva. Jāatzīmē, ka, kaut gan Igaunija un Lietuva ir ieguvušas mandātu dalībai operācijā, šobrīd šo valstu karavīri vēl nav nosūtīti praktiskai dalībai tajā, jo Igaunija un Lietuva vēl nav noslēgušas nepieciešamos līgumus par uzturēšanos Bahreinas Karalistē. Vienlaikus Igaunija un Lietuva ir politiski pievienojušās šai iniciatīvai, tādējādi cita starpā  atbalstot ASV un Apvienoto Karalisti, un nodrošinot savu redzamību publiskajā telpā IMSC publiskajos paziņojumos.
Līdz šim Latvijas aizsardzības ministrs ir atzinīgi vērtējis Latvijas iespējas iesaistīties operācijā “Sentinel” un notiek regulāras militāras konsultācijas ar operācijas ASV komandieri, lai pārrunātu operācijas aktualitātes un aktualizētu NBS iesaistes statusu operācijā. Operācijas komandieris uzsver, ka būtu ļoti būtiski pievienoties IMSC vismaz politiski, lai Latvijas karogs atainotos visos paziņojumos saistībā ar operācijas norisi, savukārt praktisku ieguldījumu (tai skaitā NBS karavīru nosūtīšanu)  operācijai “Sentinel” sniegt pēc juridisko formalitāšu sakārtošanas  - tostarp pēc saprašanās memoranda ar Bahreinas Karalisti, spēkā stāšanās (līdzīgi kā to izdarījušas Igaunija un Lietuva).
Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas lūgumu, Ārlietu ministrija 2020. gadā diplomātiskā ceļā uzrunāja Bahreinas Karalisti, lai saņemtu tās piekrišanu Latvijas karavīru klātbūtnei un darbībai valsts teritorijā. Pēc Bahreinas Karalistes ierosinājuma (vēlēšanās) savstarpēji tika izstrādāts saprašanās memorands aizsardzības jomā, kas pēc galējā saskaņojuma saņemšanas tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Līdztekus notiek arī sarunas par bruņoto spēku statusa nosacījumiem.
Tas ir laikietilpīgs process un, lai gan saprašanās memorands saturiski ir saskaņots, darbs pie tā noslēgšanas joprojām turpinās. Šobrīd nav iespējams konkretizēt saprašanās memoranda noslēgšanas termiņu.
Risinājuma apraksts
No politiskā viedokļa ir būtiski jau šobrīd ar šī Saeimas lēmuma pieņemšanu atsaukties uz ASV aicinājumu iesaistīties operācijā “Sentinel”. Tas palīdzētu uzturēt mūsu galvenā stratēģiskā partnera  klātbūtni Latvijā, kā arī veicinātu pozitīvu sadarbības attīstību ar Apvienoto Karalisti. Apvienotā Karaliste kopš 2015. gada vada Apvienotos reaģēšanas spēkus, kuru sastāvā iekļauta arī Latvijā, un kuri nodrošina būtisku pienesumu mūsu reģionālai drošībai.
NBS karavīru faktiskā nosūtīšana dalībai operācijā paredzēta tikai pēc nepieciešamo NBS karavīru statusu nosakošo dokumentu, tostarp saprašanās memoranda ar Bahreinas Karalisti, spēkā stāšanās.
Saeimas lēmumu dalībai operācijā būtu nepieciešams apstiprināt  uz laiku līdz 2024.gada beigām. Latvijas NBS sākotnēji plāno nodrošināt vismaz viena karavīra dalību operācijas “Sentinel” operacionālajā štābā Bahreinā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Dalība operācijā norādītu uz Latvijas iesaisti un līdzdarbību  starptautiskajos drošības centienos, palīdzētu uzturēt mūsu galvenā stratēģiskā partnera (ASV)  klātbūtni Latvijā, kas ir ievērojams ieguvums salīdzinājumā ar iesaistes prasībām un izmaksām.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija


 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Aizsardzības ministrija nodrošinās Latvijas saistības atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem budžeta programmas 22.00.00 "Nacionālie bruņotie spēki" apakšprogrammas 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” un apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana” ietvaros.
 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Nē

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
Atsaucoties ASV aicinājumam piedalīties operācijā "Sentinel", Latvija izrāda gatavību atbalstīt savu stratēģisko partneri drošības situācijas normalizēšanā, starptautiskās navigācijas brīvības un tirdzniecības plūsmas nepārtrauktības nodrošināšanā Hormuza šaurumā. Līdz ar to Latvijas drošības un aizsardzības partneri (ASV, Apvienotā Karaliste u.c.) novērtē Latviju kā uzticamu sabiedroto un ar savu klātbūtni Latvijā, kā arī dalību kopējos militāros projektos (piem., Apvienotās Karalistes vadītie Apvienotie reaģēšanas spēki) nodrošina būtisku pienesumu mūsu valsts un reģionālajai drošībai.
 
Skaidrojums
Saeimas lēmums tieši skars institūcijas, kas izstrādāja projektu (Aizsardzības ministrija, NBS), līdz ar ko nav nepieciešama citu sabiedrības mērķgrupu līdzdalība.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Aizsardzības ministrija
  • Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
  • Nacionālie bruņotie spēki

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi