Anotācija

PAZIŅOJUMS:
Valsts sekretāru sanāksme 19.11.2026 nenotiks. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 26.novembrī.
26-TA-1738: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta un valsts papildatbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem saistībā ar Tuvo Austrumu krīzi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
2026. gada 30. jūlijā stājās spēkā Komisijas 2026. gada 27. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2026/1894, ar ko paredz ārkārtas finansiālo atbalstu lauksaimniekiem, kurus skārušas īpašas problēmas, kas Tuvo Austrumu krīzes dēļ ietekmē to ekonomisko dzīvotspēju (turpmāk – regula 2026/1894). Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir piešķīrusi Latvijai ārkārtas finansējumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ārkārtas atbalstam 5 502 800 euro apmērā. Regulas 2026/1894 2. pants dalībvalstīm dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu līdz 200 % no ES ārkārtas finansiālā atbalsta apmēra. Latvija pasākuma īstenošanai izmantos gan ES piešķirto finansējumu 5 502 800 euro apmērā, gan valsts papildatbalstu 5 502 800 euro apmērā, kopumā atbalstam atvēlot 11 005 600 euro.

Regulas (ES) 2026/1894 mērķis ir sniegt atbalstu visvairāk skartajām nozarēm vai par visvairāk skartajiem produktiem, lai kompensētu ekonomiskos zaudējumus lauksaimniekiem, kurus visvairāk ietekmējusi Tuvo Austrumu krīzes izraisītā lauksaimnieciskās ražošanas izmaksu palielināšanās saistībā ar mēslošanas līdzekļu un enerģijas cenu pieaugumu vai abu šo faktoru kombināciju.

ES ārkārtas atbalsta (turpmāk – atbalsts) piešķiršanas nosacījumus nosaka dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kuros ņemti vērā ekonomiskie zaudējumi, kas skartajiem lauksaimniekiem radušies Tuvo Austrumu krīzes dēļ. Atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un lai novērstu pārkompensācijas risku. ES ārkārtas atbalsts ir jāizmaksā līdz 2027. gada 28. februārim, un valsts papildatbalsts ir jāizmaksā līdz 2027. gada 31. maijam.

Lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu 2026/1894, ir jāsagatavo jauns Ministru kabineta noteikumu projekts (turpmāk – projekts), pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt atbalsta piešķiršanas nosacījumus saskaņā ar regulas 2026/1894 1. panta 2. un 3. punktu un kārtību, kādā piešķirams atbalsts Tuvo Austrumu krīzes dēļ.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Tuvo Austrumu krīzes ietekmē ir ievērojami kāpušas lauksaimnieciskās ražošanas resursu izmaksas, palielinot lauku saimniecību ražošanas izmaksas un mazinot to konkurētspēju. 2026. gada otrajā ceturksnī ražošanas resursu izmaksas kopumā bija vidēji par 43 % augstākas nekā pirmskrīzes periodā (2019.–2021. gadā). Minerālmēsliem cena bija par 65 %, augu aizsardzības līdzekļiem – par 58 %, dīzeļdegvielai – par 51 % un elektroenerģijai – par 40 % augstāka nekā pirmskrīzes periodā.
Īpaši ievērojams ir dīzeļdegvielas cenu kāpums, kas 2026. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni palielinājās par 18 %, veidojot straujāko cenu palielinājumu starp būtiskākajiem lauksaimnieciskās ražošanas energoresursiem. Dīzeļdegviela ir svarīgs lauksaimnieciskās ražošanas resurss, kas tiek izmantots augsnes sagatavošanā, sēšanā, ražas novākšanā un citos lauksaimnieciskās ražošanas procesos, tādēļ tās cenas kāpums tieši palielina saimniecību izmaksas.
Ievērojot nepieciešamību atbalstu mērķtiecīgi virzīt uz izmaksu palielināšanos, kā arī iespēju izmantot Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) rīcībā esošos datus par lauksaimniekiem piešķirto un faktiski izņemto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, Latvija paredz atbalstu novirzīt marķētās dīzeļdegvielas sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai. Šāda pieeja ļauj atbalstu sasaistīt ar reāli iegādāto dīzeļdegvielas daudzumu un atbilstošajā periodā konstatēto cenu sadārdzinājumu.
Atbalsts paredzēts lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kam saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piekto un 5.¹ daļu un normatīvajiem aktiem par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) ir piešķirts dīzeļdegviela (gāzeļļa) un dīzeļdegviela (gāzeļļa), kurai ir pievienota biodīzeļdegviela, kas pilnībā iegūta no biomasas, vai parafinizēta dīzeļdegviela, kas iegūta no biomasas, ja atbilstošie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 28. pantu (turpmāk – marķēta dīzeļdegviela), tādā daudzumā, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, ja šis lauksaimniecības produkcijas ražotājs laikposmā no 2026. gada 1. marta līdz 31. oktobrim ir faktiski iegādājies marķēto dīzeļdegvielu.

2026. gada 30. jūlijā stājās spēkā regula 2026/1894, ar kuru Latvijai tika piešķirts ārkārtas finansējums ES ārkārtas atbalstam 5 502 800 euro apmērā. Regulas 2026/1894 2. pants dalībvalstīm dod iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu līdz 200 % no ES ārkārtas finansiālā atbalsta apmēra. Latvija pasākuma īstenošanai izmantos gan ES piešķirto finansējumu 5 502 800 euro apmērā, gan valsts papildatbalstu 5 502 800 euro apmērā, kopumā atbalstam atvēlot 11 005 600 euro, lai daļēji kompensētu marķētās dīzeļdegvielas sadārdzinājumu par lauksaimnieku reāli iegādāto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu laikposmā no 2026. gada 1. marta līdz 31. oktobrim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tuvo Austrumu krīze, kas sākās 2026. gada 28. februārī, un ar to saistītie tirdzniecības plūsmu traucējumi, tostarp Hormuza šauruma slēgšana, ir nozīmīgi ietekmējuši lauksaimniecības ražotājus ES. Krīzes ietekmē ir palielinājušās lauksaimnieciskās ražošanas resursu izmaksas, īpaši enerģijas un lauksaimniecības tehnikā izmantotās degvielas izmaksas. Ražošanas izmaksu kāpums un krīzes turpmākās attīstības nenoteiktība var radīt lauksaimniekiem likviditātes problēmas un apdraudēt saimniecību ekonomisko dzīvotspēju. Ievērojot minēto, nepieciešams sniegt mērķtiecīgi vērstu ārkārtas atbalstu lauksaimniekiem, kurus visvairāk skāris krīzes izraisītais ražošanas resursu izmaksu palielinājums.
Lai mazinātu krīzes ietekmi uz lauksaimniecības nozari, EK ir pieņēmusi regulu 2026/1894, kas paredz ārkārtas atbalsta pasākumus visvairāk skartajām lauksaimniecības nozarēm. Regula noteic nosacījumus, kurus ievērojot dalībvalstis var piešķirt atbalstu lauksaimniekiem, turklāt tās 2. pants dod iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu, nepārsniedzot 200 % no atbilstošās summas, kura katrai dalībvalstij ir noteikta regulas 2026/1894 pielikumā, un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ja vien izrietošie maksājumi nerada ne tirgus, ne konkurences izkropļojumus, ne arī pārmērīgu kompensāciju.
Regulas 2026/1894 1. panta 2. punkts noteic, ka piešķirtais atbalsts izmantojams pasākumiem, kuru mērķis ir visvairāk skartajās nozarēs vai par visvairāk skartajiem produktiem kompensēt ekonomiskos zaudējumus lauksaimniekiem, ko visvairāk skārusi Tuvo Austrumu krīzes ietekme uz lauku saimniecību izmaksām, kuras saistītas ar mēslošanas līdzekļu cenām, enerģijas cenām vai šiem abiem elementiem vienkopus. Regulas 1. panta 3. punktā arī noteikts, ka atbalsta pasākumi īstenojami, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā lauksaimniekiem radušos ekonomiskos zaudējumus, un tiem jābūt tādiem, lai neradītu tirgus vai konkurences izkropļojumus.
Risinājuma apraksts
Tuvo Austrumu krīzes ietekmē ir ievērojami palielinājušās lauksaimnieciskās ražošanas resursu, tostarp energoresursu, izmaksas. Latvijā 2026. gada otrajā ceturksnī dīzeļdegvielas cena bija par 51 % augstāka nekā pirmskrīzes periodā, turklāt salīdzinājumā ar 2026. gada pirmo ceturksni tieši dīzeļdegvielai bija vērojams straujākais cenu kāpums – par 18 %. Dīzeļdegviela ir svarīgs lauksaimnieciskās ražošanas resurss, un tās cenas kāpums tieši palielina lauku saimniecību ražošanas izmaksas. 
Projekta 3. punkts noteic, ka, ievērojot regulas 2026/1894 1. panta 1. punktuā un 2. pantā noteikto, atbalstam pieejamais finansējuma apmērs ir 11 005 600 euro, tai skaitā ES ārkārtas finansiālais atbalsts 5 502 800 euro apmērā un valsts papildatbalsts 5 502 800 euro apmērā. Projekta 8. punktā noteikts, ka LAD proporcionāli samazina izmaksājamo atbalstu, ja aprēķinātā kopējā atbalsta summa pārsniedz pieejamo finansējumu.

Projekta 5. punkts noteic, ka atbalstu piešķir lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuram saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piekto un 5.¹ daļu un normatīvajiem aktiem par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) ir piešķirts marķētās dīzeļdegvielas daudzums, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, ja tas laikposmā no 2026. gada 1. marta līdz 31. oktobrim ir faktiski iegādājies marķēto dīzeļdegvielu.
Projekta 5. punkta norma neattiecas uz marķēto dīzeļdegvielu, kas piešķirta un izmantota zivju dīķu apsaimniekošanai. Šāda pieeja nodrošina to, ka atbalsts tiek piešķirts par marķētās dīzeļdegvielas izmantošanu lauksaimniecības produkcijas ražošanai un lauksaimniecības zemes, kā arī noteiktas meža vai purva zemes apstrādei. LAD rīcībā esošā informācija liecina, ka marķētās dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi saņemšanai ir pieteikušies 25 klienti, kuriem ir zivju dīķi, un no tiem 11 klientiem ir arī deklarētas platības, par kurām tiek saņemti platībmaksājumi. Situācijās, kad dīzeļdegviela ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi klientam ir piešķirta gan par platībām, par kurām tiek saņemti platībmaksājumi, gan par zivju dīķu apsaimniekošanu, LAD katram saimnieciskajam gadam nosaka, cik lielu procentuālo daļu no kopējā lauksaimniekam piešķirtā dīzeļdegvielas daudzuma veido zivju dīķu apsaimniekošanai piešķirtais daudzums. Atbalsttiesīgo dīzeļdegvielas daudzumu LAD nosaka, par noteikto procentuālo daļu samazinot katra mēneša klienta reāli iegādātās marķētās dīzeļdegvielas daudzumu.                                         
Latvija neparedz atbalstu ierobežot kādās lauksaimniecības nozarēs vai par kādiem produktiem. Lauku saimniecību ražošana daudzās situācijās ir diversificēta, vienā saimniecībā apvienojot vairāku lauksaimniecības nozaru produkcijas ražošanu, tādēļ atsevišķas nozares vai produkta nodalīšana ne vienmēr objektīvi atspoguļotu konkrētās saimniecības ekonomisko zaudējumu apmēru.
Vienlaikus dīzeļdegviela ir ražošanas resurss, ko izmanto dažādās lauksaimniecības nozarēs, un tās cenas kāpums palielina ražošanas izmaksas neatkarīgi no saimniecības specializācijas, tādēļ par vairāk piemērotu un objektīvāku atbalsta piešķiršanas kritēriju Latvija ir izvēlējusies nevis piederību pie konkrētas lauksaimniecības nozares vai konkrēta produkta ražošanu, bet lauksaimniekam reāli radušos dīzeļdegvielas izmaksu palielinājumu. Atbalsts tiek piešķirts par faktiski iegādāto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, nepārsniedzot lauksaimniekam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, un atbalsta apmērs noteikts, ņemot vērā dīzeļdegvielas cenas palielinājumu atbilstošajā periodā.
Šāda pieeja ļauj atbalstu mērķtiecīgi virzīt uz ekonomiskajiem zaudējumiem, kas reāli radušies konkrētajam lauksaimniekam, vienalga, vai saimniecība ir specializējusies vienā nozarē vai diversificējusi ražošanu, vienlaikus nodrošinot objektīvu un nediskriminējošu pieeju dažādu lauksaimniecības nozaru ražotājiem.

Latvijā jau darbojas tādas marķētās dīzeļdegvielas piešķiršanas un uzskaites sistēma lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kurai piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi. LAD katram lauksaimniekam saimnieciskajā gadā, kas ilgst no kārtējā gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, piešķir noteiktu marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ko lauksaimnieks ir tiesīgs iegādāties. Piešķiramais daudzums tiek aprēķināts no 60 līdz 290 litriem par katru LAD deklarēto lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru atkarībā no audzējamās kultūras, kā arī ņemot vērā minimālo ieņēmumu par hektāru kritēriju un citas likumā "Par akcīzes nodokli" un Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 "Kārtība, kādā piešķir un administrē tiesības iegādāties marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi" noteiktās prasības.
LAD rīcībā ir informācija gan par katram lauksaimniekam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, gan par reāli iegādāto daudzumu. Informāciju par reāli iegādāto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu LAD saņem no degvielas tirgotājiem, kas aktualizē informāciju LAD vienotajā datubāzē par konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam izsniegto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu. Tādējādi ir iespējams identificēt katra lauksaimnieka reāli iegādāto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, tostarp dalījumā pa mēnešiem, lai aprēķinātu ārkārtas atbalsta apmēru.
Tā kā nepieciešamie dati jau tiek uzkrāti LAD esošajā marķētās dīzeļdegvielas administrēšanas un uzskaites sistēmā, ārkārtas atbalsta piešķiršanai iespējams izmantot esošo administrēšanas un kontroles sistēmu, neradot nepieciešamību lauksaimniekiem iesniegt papildu informāciju par reāli iegādāto degvielas daudzumu. Tas ļauj atbalsta apmēru noteikt, pamatojoties uz pārbaudāmiem datiem par lauksaimniekam piešķirto un reāli iegādāto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu.
Esošajā sistēmā tiek veiktas arī atbilstības pārbaudes. LAD izlases veidā pārbauda vismaz 5 % lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kuriem piešķirtas tiesības iegādāties marķēto dīzeļdegvielu, kā arī platību maksājumu saņemšanai deklarēto un apstiprināto platību atbilstību. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši kompetencei veic mehānisko transportlīdzekļu pārbaudes, lai pārliecinātos par marķētās dīzeļdegvielas izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem un tās izmantošanu tikai personām, kurām ir piešķirtas tiesības to iegādāties.
Tādējādi projekta 4. punkts noteic, ka atbalstu piešķirs, administrēs un uzraudzīs LAD. Lauksaimniekam atbalsta saņemšanai nebūs jāiesniedz atsevišķs iesniegums, tā ka atbalstu būs iespējams piešķirt ātri un bez papildu administratīvā sloga.

Projekta 6. punkts noteic, ka atbalsta apmēru par katru šo noteikumu 5. punktā minētā laikposma mēnesi aprēķina, reizinot starpību starp marķētās dīzeļdegvielas cenu atbilstošajā 2026. gada mēnesī un cenu 2025. gada atbilstošajā mēnesī (euro par litru) ar atbilstošajā mēnesī faktiski iegādāto šo noteikumu 5. punktā minēto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu (litros), no kura proporcionāli piešķirtajam marķētās dīzeļdegvielas daudzumam atskaita marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, kas piešķirts zem zivju dīķiem esošās zemes apstrādei, saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju. Kopējais atbalsta apmērs tiek aprēķināts, saskaitot par katru mēnesi aprēķināto atbalsta apmēru. Atbalsta apmērs par katru mēnesi tiek noteikts, ņemot vērā Eiropas Komisijas publicēto vidējo mazumtirdzniecības cenu dīzeļdegvielai Latvijā (https://energy.ec.europa.eu/data-and-analysis/weekly-oil-bulletin_en) un salīdzinot 2026. gada mēneša cenu ar atbilstošā 2025. gada mēneša cenu un atbilstošajā mēnesī reāli iegādāto atbalsttiesīgo marķētās dīzeļdegvielas daudzumu.
Šāda pieeja nodrošina to, ka atbalsts ir tieši sasaistīts ar lauksaimniekam reāli radušos enerģijas izmaksu palielinājumu un tiek piešķirts tiem lauksaimniekiem, kuriem konkrētajā periodā šādas papildu izmaksas patiešām ir radušās. Atbalsta aprēķināšanai tiek izmantoti precīzi un pārbaudāmi dati par marķētās dīzeļdegvielas cenu dinamiku un katra lauksaimnieka reāli iegādāto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, turklāt atbalsta saņēmēji ir identificējami LAD informācijas sistēmā. Tādējādi tiek nodrošināta atbalsta precīza mērķtiecīga piešķiršana, izmantojot objektīvus, pārbaudāmus un nediskriminējošus kritērijus.
Pasākums ir vērsts uz lauksaimniecības produktu primāro ražotāju ekonomiskās dzīvotspējas un konkurētspējas saglabāšanu, daļēji kompensējot Tuvo Austrumu krīzes izraisīto enerģijas izmaksu kāpumu. Vienota atbalsta aprēķināšanas principa piemērošana lauksaimniekiem neatkarīgi no to pārstāvētās lauksaimniecības nozares vienlaikus veicina vienlīdzīgu konkurences apstākļu un lauksaimniecības produktu ražotāju konkurētspējas saglabāšanu.
Ievērojot kopējo pieejamo finansējumu un kopējo marķētās dīzeļdegvielas sadārdzinājumu atbilstošajā periodā, pieejamais finansējums ļaus kompensēt tikai aptuveni 30 % no kopējā sadārdzinājuma. Tādējādi atbalsts sedz tikai daļu no faktiskā sadārdzinājuma un nerada pārmērīgas kompensācijas risku.

Projekta 7. punkts noteic, ka marķētās dīzeļdegvielas cenas starpību katram mēnesim periodā no 2026. gada marta līdz oktobrim aprēķina pēc Zemkopības ministrijas apstiprinātās un tīmekļvietnē publicētās metodikas. LAD līdz 2026. gada 1. decembrim aprēķināto cenas starpību par katru atbilstošo mēnesi publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Problēmas apraksts
Regulas 2026/1894 1. panta 5. punkts un 2. panta iedaļa noteic, ka ES ārkārtas atbalsts ir jāizmaksā līdz 2027. gada 28. februārim un valsts papildatbalsts – līdz 2027. gada 31. maijam. Turklāt regulas 2026/1894 3. pantā teikts: lai neizmaksātu pārmērīgu kompensāciju, jāņem vērā atbalsts, kas reaģēšanai uz attiecīgajiem ekonomiskajiem zaudējumiem piešķirts saskaņā ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām shēmām.

Saskaņā ar regulas 2026/1894 4. panta 2. punktu dalībvalstij līdz 2027. gada 31. jūlijam ir jāsniedz informācija EK par summām, kas izmaksātas, sniedzot ārkārtas atbalstu, labuma guvēju skaitu un veidu, kā arī pasākuma iedarbīguma novērtējumu.
Risinājuma apraksts
Atbalstu aprēķina un izmaksā LAD līdz 2026. gada 31. decembrim. Lai gan regula 2026/1894 pieļauj atbalstu izmaksāt vēlākā termiņā, Latvija plāno atbalstu izmaksāt līdz minētajam datumam, ņemot vērā šīs anotācijas 3. daļas sadaļā "Cita informācija" norādīto.
Projekta 9.2. apakšpunkts paredz, ka LAD līdz 2027. gada 1. jūlijam iesniedz ZM informāciju par izmaksāto atbalsta summu un saņēmēju skaitu. Savukārt projekta 12. punkts noteic, ka ZM sagatavo un iesniedz EK regulas 2026/1894 4. pantā noteikto informāciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Labuma guvēju un reāli iegādātā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma noteikšanai tiks izmantota LAD jau esošā marķētās dīzeļdegvielas administrēšanas un uzskaites sistēma. Šāda pieeja ievērojami samazina administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan LAD.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Regulas 2026/1894 4. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis ne vēlāk kā 2027. gada 31. jūlijam Komisijai paziņo kopējās summas, kas izmaksātas par katru pasākumu, labuma guvēju skaitu un veidu un pasākuma iedarbīguma novērtējumu.
Tātad ZM pēc atbalsta piešķiršanas izvērtēs tā ietekmi un iedarbīgumu.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Par pasākuma iedarbīguma novērtējumu ir atbildīga ZM.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.07.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pasākuma ietekme tiks novērtēta 2027. gadā, izmantojot LAD rīcībā esošo informāciju par atbalsta saņēmējiem un izmaksāto atbalstu, kā arī pieejamos datus par saimniecību darbības turpināšanu.
Rādītājs
Saimniecību skaits 2027. gadā

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs lauksaimniekus. Daļa šo lauksaimnieku ir fiziskas personas.

Atbalsts tiek piešķirts lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kuram saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piekto un 5.¹ daļu un normatīvajiem aktiem par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) ir piešķirts marķētās dīzeļdegvielas daudzums, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, ja tas laikposmā no 2026. gada 1. marta līdz 31. oktobrim ir faktiski iegādājies marķēto dīzeļdegvielu.
Juridiskās personas
  • lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs lauksaimniekus. Daļa šo lauksaimnieku ir juridiskas personas.

Atbalsts tiek piešķirts lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kuram saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piekto un 5.¹ daļu un normatīvajiem aktiem par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) ir piešķirts marķētās dīzeļdegvielas daudzums, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, ja tas laikposmā no 2026. gada 1. marta līdz 31. oktobrim ir faktiski iegādājies marķēto dīzeļdegvielu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumiem būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā un lauksaimniekiem, jo tie varēs saņemt atbalstu, lai saimniecībās daļēji segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies Tuvo Austrumu ietekmes dēļ.

Atbalsts ļaus uzlabot lauksaimnieku dzīvotspēju un turpināt saimniecību darbību.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Nē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsts būs pieejams arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā
Ietekmes apraksts
Projekts daļēji skars nodarbinātību, jo atbalsts dos iespēju turpināt ražošanu un saglabāt darbavietas.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
11 005 600
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
11 005 600
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
11 005 600
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
11 005 600
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atbalstu 11 005 600 euro apmērā veido Eiropas Savienības ārkārtas finansiālais atbalsts 5 502 800 euro apmērā un valsts papildatbalsts 5 502 800 euro apmērā.
Eiropas Savienības ārkārtas finansiālais atbalsts 5 502 800 euro ir papildu pieejamais finansējums saskaņā ar Komisijas 2026. gada 27. jūlijā Īstenošanas regulā (ES) 2026/1894 noteikto, kuru būs iespējams saņemt pēc izdevumu deklarēšanas Eiropas Komisijā. Attiecīgi Zemkopības ministrijai jāparedz tiesības uzņemties papildu saistības un uzdevumu deklarēt veiktos izdevumus Eiropas Komisijai un saņemto finansējumu no Eiropas Komisijas atmaksāt valsts budžeta ieņēmumos. Nepieciešamo finansējumu atbalsta sniegšanai Zemkopības ministrija var pieprasīt no 74. resora programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" vai pārdalīt no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas 65.10.00 "Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023-2027)", ievērojot, ka šobrīd 2026.gadā tiek prognozēta neizpilde vairākos plānotajos pasākumos.

Valsts papildatbalsts 5 502 800 euro apmērā tiks nodrošināts no valsts budžeta finansējuma, kas tika piešķirts ar atsevišķiem Ministru kabineta lēmumiem:
1. 804 996 euro no finansējuma, kas piešķirts pasākumam "Atbalsts lauku attīstības politikai, īstenojot Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu 2023.2027. gadam" ar Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdes protokola Nr.2 1. § 2.punktu;
2. 4 697 804 euro no finansējuma, kas piešķirts prioritārajam pasākumam "Atbalsts lauksaimniekiem" ar Ministru kabineta 2025.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.38 1. § 2.punktu.
Finansējuma pārdale tiek veikta, izvērtējot attiecīgajiem atbalsta pasākumiem pieejamo finansējumu un tā plānoto izlietojumu 2026. gadā. Finansējuma pārdale neietekmēs jau pieņemtos lēmumus par atbalsta piešķiršanu un neradīs izmaiņas atbalsta saņēmējiem noteiktajos nosacījumos. Tāpat netiks ierobežotas privātpersonu tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar spēkā esošajiem atbalsta pasākumu nosacījumiem.

Saistībā ar šī finansējuma novirzīšanu nav nepieciešami grozījumi Ministru kabineta noteikumos par šī finansējuma atbrīvošanu, jo prioritārā pasākuma "Atbalsts lauksaimniekiem" viens no apakšpasākumiem LA.17 "Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmija" 2026. gadā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas tika izsludināta no 2026. gada 13. aprīļa līdz 2026. gada 1. jūlijam, atbalsta pretendentu aktivitāte bija zemāka, nekā sākotnēji plānots, tādēļ ir izveidojusies finansējuma ekonomija 2026. gada ietvaros, savukārt  LA.4 "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2026. gadā ir izveidojies plānoto finanšu līdzekļu atlikums saistībā ar projektu īstenošanas termiņu pagarinājumiem. Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu lietderīgu apguvi paredzētajā apmērā 2026. gadā, šos finanšu līdzekļus iespējams pārdalīt citiem pasākumiem."

Veicot finansējuma pārdali no pasākuma "Atbalsts lauksaimniekiem" (piešķirts ar Ministru kabineta 2025.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.38 1. § 2.punktu) uz atbalstu lauksaimniekiem saistībā ar Tuvo Austrumu krīzi, atbalsta mērķis paliek nemainīgs, jo abos gadījumos tas tiek vērsts uz lauksaimniecības produkcijas ražotāju ekonomiskās dzīvotspējas un konkurētspējas stiprināšanu un saglabāšanu.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32026R1894
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2026. gada 27. jūlijā Īstenošanas regula (ES) 2026/1894, ar ko paredz ārkārtas finansiālo atbalstu lauksaimniekiem, kurus skārušas īpašas problēmas, kas Tuvo Austrumu krīzes dēļ ietekmē to ekonomisko dzīvotspēju
Apraksts
Regula 2026/1894 paredz ES ārkārtas finansiālo atbalstu, kura mērķis ir visvairāk skartajās nozarēs vai par visvairāk skartajiem produktiem kompensēt ekonomiskos zaudējumus lauksaimniekiem, ko visvairāk skārusi Tuvo Austrumu krīzes ietekme uz lauku saimniecību izmaksām, kuras saistītas ar mēslošanas līdzekļu cenām, enerģijas cenām vai šiem abiem elementiem vienkopus. Latvijai saskaņā ar regulu 2026/1894 piešķirts ES atbalsts 5 502 800 euro apmērā, turklāt Latvija ir atvēlējusi valsts papildatbalstu 5 502 800 euro apmērā, kopumā paredzot 11 005 600 euro atbalsta finansējumu.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2026. gada 27. jūlijā Īstenošanas regula (ES) 2026/1894, ar ko paredz ārkārtas finansiālo atbalstu lauksaimniekiem, kurus skārušas īpašas problēmas, kas Tuvo Austrumu krīzes dēļ ietekmē to ekonomisko dzīvotspēju
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2026/1894 1. panta 2. punkts
Projekta 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Projekts paredz, ka atbalsts tiks izmaksāts tiem lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kuram saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piekto un 5.¹ daļu un normatīvajiem aktiem par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) ir piešķirts marķētās dīzeļdegvielas daudzums, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes. Atbalsts tiks aprēķināts par laikposmu no 2026. gada 1. marta līdz 31. oktobrim.
ES ārkārtas atbalsta kopējais apmērs ir 5 502 800 euro, kā noteikts regulas 2026/1894 1. panta 2. punktā.
Regulas 2026/1894 2. pants
Projekta 3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Regula 2026/1894 dod iespēju piešķirt valsts papildatbalstu, kas nepārsniedz 200 % no atbilstošajām summām. Summa katrai dalībvalstij ir noteikta regulas 2026/1894 pielikumā.
Ievērojot valsts budžetā pieejamos finanšu resursus, valsts papildatbalsts tiek paredzēts 5 502 800 euro apmērā.
Regulas 2026/1894 1. panta 5. punkts
Projekta 9.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Tiek noteikts, ka LAD ES ārkārtas atbalstu aprēķina un izmaksā līdz 2026. gada 31. decembrim.
Regulas 2026/1894 4. panta 2. punkts
Projekta 9.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Projekts paredz, ka LAD līdz 2027. gada 1. jūlijam iesniedz ZM informāciju par izmaksāto atbalsta summu un saņēmēju skaitu un ka ZM sagatavo un iesniedz EK informāciju gan par izmaksāto summu un saņēmēju skaitu, gan par to, kādā veidā atbalsts tiks izmaksāts.
Regulas 2026/1894 1. panta 3. punkts
Projekta 5. un 6. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Atbalstu piešķir lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kuram saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piekto un 5.¹ daļu un normatīvajiem aktiem par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) ir piešķirts marķētās dīzeļdegvielas daudzums, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes. 
Projekta 6. punkts noteic, ka atbalsta apmērs par katru šo noteikumu 5. punktā minētā laikposma mēnesi tiek aprēķināts, reizinot starpību starp marķētās dīzeļdegvielas cenu atbilstošajā 2026. gada mēnesī un cenu 2025. gada atbilstošajā mēnesī (eiro par litru) ar atbilstošajā mēnesī faktiski iegādāto šo noteikumu 5. punktā minēto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu (litros), no kura proporcionāli piešķirtajam marķētās dīzeļdegvielas daudzumam tiek atskaitīts marķētās dīzeļdegvielas daudzums, kas piešķirts zem zivju dīķiem esošās zemes apstrādei, saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju. Kopējais atbalsta apmērs tiek aprēķināts, saskaitot par katru mēnesi aprēķināto atbalsta apmēru.
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir noteikti, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, lai dotu iespēju atbalstu saņemt visiem lauksaimniekiem, kuri atbilst noteiktajām prasībām, neatkarīgi no to specializācijas lauksaimniecības nozarē. Atbalsta apmērs tiek noteikts, ņemot vērā katrā mēnesī reāli iegādātās atbalsttiesīgās marķētās dīzeļdegvielas daudzumu un atbilstošā mēneša cenas palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi.
Tiek kompensēta tikai daļa no reālā degvielas sadārdzinājuma, un pārkompensācija nav iespējama tādēļ, ka atbalsts tiek finansēts no ierobežota ārkārtas atbalsta finansējuma apmēra. Tādējādi atbalsts sedz tikai daļu no reālā sadārdzinājuma, nodrošinot samērīgu kompensācijas līmeni un novēršot iespēju saņemt kompensāciju, kas pārsniedz reāli radušās papildu izmaksas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts paredz ES ārkārtas atbalstu un valsts papildatbalstu piešķirt lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuriem saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piekto un 5.¹ daļu un normatīvajiem aktiem par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai) ir piešķirts marķētās dīzeļdegvielas daudzums, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei vai tādas meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, ja tas laikposmā no 2026. gada 1. marta līdz 31. oktobrim ir reāli iegādājies marķēto dīzeļdegvielu. Atbalsta apmērs par katru šī projekta 5. punktā minētā laikposma mēnesi tiek aprēķināts, reizinot starpību starp marķētās dīzeļdegvielas cenu atbilstošajā 2026. gada mēnesī un cenu 2025. gada atbilstošajā mēnesī (eiro par litru) ar atbilstošajā mēnesī reāli iegādāto šī projekta 5. punktā minēto marķētās dīzeļdegvielas daudzumu (litros), no kura proporcionāli piešķirtajam marķētās dīzeļdegvielas daudzumam atskaita marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, kas piešķirts zem zivju dīķiem esošās zemes apstrādei, saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju. Kopējais atbalsta apmērs tiek aprēķināts, saskaitot par katru mēnesi aprēķināto atbalsta apmēru.
Latvija izmanto regulas 2026/1894 1. panta 7. punktā doto iespēju ārkārtas finansiālo atbalstu apvienot ar citiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētajiem atbalsta pasākumiem. Tas ir pamatoti, jo minētajiem atbalsta pasākumiem ir atšķirīgi mērķi, savukārt šis ārkārtas atbalsts ir paredzēts tieši dīzeļdegvielas sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai. Tādējādi citu kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) atbalsta maksājumu saņemšana nav šķērslis ārkārtas atbalsta saņemšanai.
Tāpat Latvija izmanto regulas 2. pantā doto iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu 5 502 800 euro apmērā, kas ir vienāds ar ES piešķirto finansējumu. Valsts papildatbalsts ir nepieciešams, jo ES piešķirtais finansējums nav pietiekams, lai nozīmīgi mazinātu degvielas cenu kāpuma radīto finansiālo slogu lauksaimniekiem. Arī valsts papildatbalsts kopā ar ES atbalstu ļaus kompensēt tikai aptuveni 30 % no dīzeļdegvielas sadārdzinājuma.
Atbalsta piešķiršanā tiks ievērotas regulas 2026/1894 3. panta prasības, nepieļaujot pārmērīgu vienu un to pašu ekonomisko zaudējumu kompensēšanu no vairākiem atbalsta avotiem. Šajā projektā atbalsts ir paredzēts konkrēti marķētās dīzeļdegvielas sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai. Citi KLP atbalsta pasākumi nav paredzēti šo pašu izmaksu kompensēšanai, tādēļ to saņemšana nerada dubultas finansēšanas risku.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav.
Cita informācija
Regulas 2026/1894 1. panta 4. punkta norma Latvijas izvēlētajā atbalsta piešķiršanas modelī nav piemērojama, jo atbalsta tiešie labuma guvēji ir lauksaimnieki, kuri atbalstu saņem tieši no LAD. Atbalsta piešķiršanā nav iesaistīti starpnieki vai citas personas, kurām būtu jānodrošina atbalsta ekonomiskā ieguvuma nodošana lauksaimniekiem, tādēļ minētajā punktā paredzētā prasība saistībā ar Latvijas izvēlēto atbalsta modeli nav atsevišķi īstenojama.
Ievērojot regulas 2026/1894 3. pantā noteikto, lai nepieļautu pārmērīgu kompensāciju, atbalsta piešķiršanā tiks ņemts vērā, ka atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem sedz tikai daļu no marķētās dīzeļdegvielas sadārdzinājuma. Tā kā atbalsta apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz reālo degvielas sadārdzinājumu un iegādāto degvielas daudzumu, kā arī pieejamā finansējuma ierobežojumu, atbalsts nepārsniegs kopējo atbilstošo sadārdzinājumu.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lopkopības saimniecību asociācija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Latvijas Zemnieku federācija, Lauksaimnieku apvienība
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

2026. gada 10. septembrī tika pieņemts Lauksaimniecības konsultatīvās padomes lēmums rakstiskajā procedūrā
Nr. 2.2-6e/7/2026. Tajā nolemts paredzēt ES ārkārtas atbalstu (regula 2026/1894) lauksaimniekiem, kuri ir marķētās dīzeļdegvielas saņēmēji, lai daļēji kompensētu marķētās dīzeļdegvielas
sadārdzinājumu, pamatojoties uz reāli iegādāto dīzeļdegvielas daudzumu laikposmā no 2026. gada marta līdz oktobrim un nepārsniedzot pieejamo finansējumu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Lauku atbalsta dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Lauku atbalsta dienests
palielinās
Vērtības nozīme:
14,98
vienas stundas darbaspēka bruto izmaksas valsts pārvaldē (par 2025. gadu)
0,01
viena pretendenta apstrāde un administrēšanai patērējamais laiks stundās
14 500
pretendentu skaits
1,0
reize
2 172,10
Latvijā jau darbojas tādas marķētās dīzeļdegvielas piešķiršanas un uzskaites sistēma lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kurai piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi. LAD katram lauksaimniekam saimnieciskajā gadā, kas ilgst no kārtējā gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, piešķir noteiktu marķētās dīzeļdegvielas daudzumu, ko lauksaimnieks ir tiesīgs iegādāties. Tā kā nepieciešamie dati jau tiek uzkrāti LAD esošajā marķētās dīzeļdegvielas administrēšanas un uzskaites sistēmā, ārkārtas atbalsta piešķiršanai iespējams izmantot esošo administrēšanas un kontroles sistēmu, neradot nepieciešamību lauksaimniekiem iesniegt papildu informāciju par reāli iegādāto degvielas daudzumu.
Kopā
2 172,10

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi