26-TA-302: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2005. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 497 "Noteikumi par valsts parāda un pašvaldību parādu uzskaites klasifikāciju" atzīšanu par spēku zaudējušiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Ministru kabineta 2005. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 497 "Noteikumi par valsts parāda un pašvaldību parādu uzskaites klasifikāciju" atzīšanu par spēku zaudējušiem" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts kases) iniciatīvas, lai nodrošinātu vienotu un EKS 2010 prasībām atbilstošu parāda klasifikācijas regulējumu Latvijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 497 "Noteikumi par valsts parāda un pašvaldību parādu uzskaites klasifikāciju" (turpmāk – Noteikumi Nr. 497), lai mazinātu lieko normatīvo regulējumu, ievērojot, ka Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 7 "Noteikumi par budžeta parāda instrumentu klasifikāciju" (turpmāk – Noteikumi Nr. 7) ir noteikts regulējums parāda uzskaitei valsts un pašvaldību līmenī un tas atbilst Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) pamatprincipiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 497 nosaka valsts parāda un pašvaldību parādu uzskaites klasifikāciju, tostarp parāda dalījumu iekšējā un ārējā parādā. Minētā klasifikācija tika ieviesta laikā, kad šāda pieeja bija nepieciešama budžeta un parāda uzskaites vajadzībām.
Savukārt kopš 2021. gada ir spēkā Noteikumi Nr. 7, kuros ir noteikts pilns un mūsdienīgs parāda instrumentu klasifikācijas regulējums, kas aptver gan valsts, gan pašvaldību līmeni. Šie noteikumi ir izstrādāti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) pamatprincipiem un nodrošina saskaņotas un salīdzināmas parāda uzskaites prasības.
Līdz ar to Noteikumu Nr. 497 normas vairs netiek praktiski izmantotas un dublē regulējumus, kas jau ir ietverti Noteikumos Nr. 7.
Savukārt kopš 2021. gada ir spēkā Noteikumi Nr. 7, kuros ir noteikts pilns un mūsdienīgs parāda instrumentu klasifikācijas regulējums, kas aptver gan valsts, gan pašvaldību līmeni. Šie noteikumi ir izstrādāti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) pamatprincipiem un nodrošina saskaņotas un salīdzināmas parāda uzskaites prasības.
Līdz ar to Noteikumu Nr. 497 normas vairs netiek praktiski izmantotas un dublē regulējumus, kas jau ir ietverti Noteikumos Nr. 7.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 497 satur novecojušu regulējumu, kas neatbilst EKS 2010 metodoloģijai un dublē Noteikumos Nr. 7 noteikto kārtību, rada liekas un nevajadzīgas normatīvās prasības, kas nav praktiski pielietojamas, uztur atšķirīgu parāda klasifikāciju, kuras izmantošana budžeta procesā vairs nav aktuāla.
Turpināt uzturēt spēkā Noteikumus Nr. 497 nav pamata, jo tie nesniedz normatīvu pievienoto vērtību un rada normatīvā regulējuma fragmentāciju. EKS 2010 plaši tiek izmantota tāda pieeja, kā krusteniskā klasifikācija, īpaši nacionālo kontu informācijas sagatavošanā. Šī pieeja ļauj detalizēti analizēt ekonomiskās aktivitātes, sasaistot dažādus klasifikācijas aspektus, piemēram, institucionālos sektorus un darījumu veidus vai parāda instrumentus.
Turpināt uzturēt spēkā Noteikumus Nr. 497 nav pamata, jo tie nesniedz normatīvu pievienoto vērtību un rada normatīvā regulējuma fragmentāciju. EKS 2010 plaši tiek izmantota tāda pieeja, kā krusteniskā klasifikācija, īpaši nacionālo kontu informācijas sagatavošanā. Šī pieeja ļauj detalizēti analizēt ekonomiskās aktivitātes, sasaistot dažādus klasifikācijas aspektus, piemēram, institucionālos sektorus un darījumu veidus vai parāda instrumentus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz atzīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 497 par spēku zaudējušiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav ietekmes. Regulējuma atcelšana nemaina parāda apjomu un nerada papildu budžeta izdevumus vai ieņēmumus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts skar tikai valsts pārvaldes iekšējos procesus, līdz ar to sabiedrības līdzdalības iespējas netiek nodrošinātas. Ministru kabineta noteikumu projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- valsts un pašvaldību budžeta iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi