Anotācija (ex-ante)

Balstoties uz Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumu, kas stājās spēkā 2008. gada 8. novembrī, tika īstenotas iepriekšējā perioda Šveices ieguldījuma (2007.-2017. gadam) investīcijas un šobrīd ir pēcuzraudzības periods. Ņemot vērā, ka tiek uzsākts jauns Šveices ieguldījuma īstenošanas periods (2019.-2029. gadam), un ir paredzētas ievērojamas izmaiņas, tostarp attiecībā uz Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītajām institūcijām un veicamajām aktivitātēm, nepieciešams izstrādāt jaunu likumprojektu.

Izstrādāts likumprojekts, ievērojot ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos noteikto, tostarp nosakot Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas un to pienākumus un tiesības, regulējot jautājumu par projektu iesniegumu atlasēm, strīdu risināšanas kārtību par piešķirto finansējumu un citus jautājumus. Likumprojektā ietvertais regulējums salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumu ir ievērojami plašāks un detalizētāk regulē dažādus jautājumus, tostarp paredzot izvērstākus deleģējumus MK noteikumu izdošanai, ņemot vērā, ka ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos tiek detalizētāk regulēti dažādi ar Šveices ieguldījuma vadību saistīti jautājumi. Atsevišķas donorvalsts noteikumos ietvertās normas tiks pārņemtas arī uz likumprojekta 15. panta 1.-11. punkta pamata izdodamajos Ministru kabineta noteikumos.
Donorvalsts noteikumos noteiktās prasības tiek ieviestas ar šī likumprojekta un tam pakārtoto normatīvo aktu palīdzību. Ministru kabinetam apstiprinot ietvarlīgumu, tika uzņemtas ar ietvarlīgumu noteiktās saistības un pienākumi. No ietvarlīguma 2. panta 1. punkta “a” apakšpunkta izriet, ka Šveices ieguldījuma tiesisko regulējumu veido ne tikai ietvarlīgums, bet citstarp arī donorvalsts noteikumi un to turpmākie grozījumi. Likumprojekts paredz, ka, lai sasniegtu šā likumprojekta mērķi, Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā metodiskos materiālus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, kā arī ievēro ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos noteikto. Kā arī, ņemot vērā to, ka donorvalsts noteikumi nav tieši piemērojami, taču no tiem izriet dažādi pienākumi un funkcijas, tostarp īstenotājiem, projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā nepieciešams ietvert pienākumu ievērot donorvalsts noteikumus, kā arī ietvert norādi, kurā tīmekļvietnē tie ir pieejami (ņemot vērā, ka laika gaitā tie var tikt aktualizēti).

Papildus skaidrojam, ka ietvarlīguma pielikumā ietverti uz Latvijā īstenojamo Šveices ieguldījumu attiecināmie noteikumi, proti, likumprojekta 1. panta 7. punktā minētā finansiālā atbalsta apmērs un sadalījums programmām un tehniskajam atbalstam un īpašie noteikumi, par kuriem Latvija un Šveice ietvarlīgumā ir vienojušās, kā arī uzdevumu un atbildības jomu sadalījums Šveices ieguldījuma īstenošanā iesaistītajām institūcijām (atbilstoši ietvarlīgumā noteiktajam).

Likumprojekts paredz, ka programmas apsaimniekotāju funkcijas veic Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Savukārt likumprojekta pārejas noteikumu 4. punkts paredz, ka līdz dienai, kad Klimata un enerģētikas ministrija pārņem programmas apsaimniekotāja funkcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic programmas apsaimniekotāja funkcijas. Proti, sākotnēji kā programmas “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” apsaimniekotājs bija paredzēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, taču ņemot vērā, ka ir plānota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizācija, tostarp Klimata un enerģētikas ministrijai pārņemot programmas apsaimniekotāja funkcijas (skat. Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju un Klimata, enerģētikas un vides ministrijas un Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidošanu” (24-TA-376)), likumprojektā iekļautas atbilstošas normas. Uz likumprojekta virzības brīdi izskatīšanai Ministru kabinetā vēl nav panākta vienošanās iepriekš minētā Ministru kabineta rīkojuma saskaņošanas ietvaros par konkrētu datumu, ar kuru Klimata un enerģētikas ministrija pārņems programmas apsaimniekotāja funkcijas, taču tiesiskās noteiktības nolūkā konkrēts datums funkciju pārņemšanai likumprojektā būtu norādāms. Ievērojot minēto, konkrētais funkciju pārņemšanas datums tiks iekļauts likumprojekta pārejas noteikumu 4. punktā brīdī, kad likumprojekts tiks skatīts Saeimā.

Likumprojektā ietverto pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka programmām, individuālajiem projektiem, grantu shēmām, apakšprojektiem, kā arī Tehniskās palīdzības fonda, Projektu sagatavošanas fonda un Stipendiju fonda pasākumiem, kuru īstenošana uzsākta pirms šī likuma spēkā stāšanās, piemēro Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likuma noteikumus (t.i. šobrīd spēkā esošo likumu, kas regulē iepriekšējā perioda Šveices ieguldījuma (2007.-2017. gadam) investīcijas). Paredzams, ka ar likumprojekta stāšanos spēkā minētais Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums savu spēku nezaudēs, ņemot vērā, ka turpinās pēcuzraudzība Šveices ieguldījuma iepriekšējā perioda ietvaros. Turklāt, lai tiesību normas piemērotājam būtu skaidrs piemērojamais regulējums un tā saturs, ir svarīgi uzsvērt, ka attiecībā uz Šveices ieguldījuma otrā perioda īstenošanu nav piemērojams šobrīd spēkā esošais Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums.

Atbilstoši ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos noteiktajam salīdzinājumā ar iepriekšējo Šveices ieguldījuma periodu likumprojektā ir nepieciešams paredzēt izmaiņas Šveices ieguldījuma vadības institucionālajai struktūrā un attiecīgo subjektu funkcijās. Tāpat ir nepieciešams paredzēt jaunajam periodam atbilstošus atbalsta pasākumus un aktivitātes.

Likumprojektā atbilstoši ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos paredzētajam noteikts Šveices ieguldījuma vadībā iesaistīto institūciju uzskaitījums un tām pildāmās funkcijas. Proti, ar likumprojektu salīdzinājumā ar iepriekšējo Šveices ieguldījuma īstenošanas periodu vairs nav paredzētas starpniekinstitūcijas, vadības komiteja, Stipendiju fonda koordinējošā iestāde, individuālā projekta īstenotājs, apakšprojekta īstenotājs, taču ir paredzēta vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, programmas apsaimniekotājs un aģentūra. Tāpat ar likumprojektu vairs nav paredzēts īstenot individuālos projektus, apakšprojektus, grantu shēmu, Stipendiju fondu, taču plānots īstenot atklāta projektu iesniegumu konkursa ietvaros apstiprinātos projektus un iepriekš noteiktos projektus (attiecībā uz iepriekš noteikto projektu ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos lietots apzīmējums angļu valodā "Programme Component"). Vienlaikus ir plānots īstenot tehnisko atbalstu, kuru īsteno kā Tehnisko palīdzību un Sagatavošanas fondu. Tehniskā atbalsta īstenošanas nosacījumus paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus skaidrojam, ka tas, vai Šveices ieguldījuma ietvaros tiks īstenots arī Sagatavošanas fonds, atkarīgs no tā, vai Šveices institūcijas, izskatot programmu 2. kārtas iesniegumus, izvirzīs prasību paredzēt finansējumu konkrētas programmas 2. kārtas iesnieguma kvalitātes uzlabošanai. Programmu 2. kārtas iesniegumi ir izstrādē, un to izskatīšana no Šveices institūciju puses ir paredzēta 2024. gada otrajā un trešajā ceturksnī, bet pēdējie programmu līgumi tiks slēgti 2024. gada ceturtajā ceturksnī (Sagatavošanas fonda ieviešanas termiņš noslēdzas līdz ar visu četru Latvijā plānoto programmu līgumu parakstīšanu). Attiecīgi, ja no Šveices puses tiks izvirzīta prasība par Sagatavošanas fonda finansējuma izmantošanu, tad Sagatavošanas fonda piemērošanas nosacījumi tiks atrunāti Ministru kabineta noteikumos.

Likumprojektā ietverts arī regulējums par Iepirkumu uzraudzības biroja, projektu un iepriekš noteikto projektu īstenotāju (turpmāk – īstenotāji) un projektu partneru (turpmāk – partneri) pienākumiem un tiesībām.
Attiecībā uz programmas apsaimniekotājam likumprojektā noteikto funkciju nodrošināt ietvarlīgumā ietverto publisko iepirkumu noteikumu ievērošanu, tai skaitā attiecībā uz iepirkumu procedūru uzsākšanas paziņošanu, iepirkumu dokumentācijas un tās tulkojuma iesniegšanu Šveices institūcijām, vēršama uzmanība, ka tas izriet no donorvalsts noteikumu 7.2. pantā ietvertā regulējuma (kontekstā ar ietvarlīguma pielikuma 4.11. punktā noteikto, ka vadošā iestāde deleģē programmas apsaimniekotājam attiecīgo uzdevumu izpildi). Proti, tas attiecas uz pienākumu sūtīt saskaņošanai Šveices institūcijām iepirkumu dokumentāciju, paziņot par iepirkumu izsludināšanu, aicināt Šveices institūciju piedalīties iepirkumu komisijas sēdēs u.c.

Likumprojektā, citstarp, noteikts programmas apsaimniekotāja pienākums apstiprināt (attiecīgi arī izstrādāt) programmas vadības komitejas reglamentu. Programmas vadības komitejas reglamentā iekļaujami tādi jautājumi kā  komitejas lēmumu pieņemšanas kārtība, sēžu norises kārtība, sēdēs izskatāmie jautājumi u.c. 

Pārņemot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda praksi, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā iekļauts pienākums Izglītības un zinātnes ministrijai kā programmas apsaimniekotājam, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka programmas “Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā”, kuras ietvaros tiek rīkots atklāts projektu iesniegumu konkurss, īstenošanas nosacījumus (t.i. ievērojot likumprojekta 15. panta 12. punktā ietverto deleģējumu), attiecīgajā Ministru kabineta noteikumu projektā iekļaut projekta iesniedzēja pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ja pēc attiecīgā projekta pabeigšanas gūst neto ienākumus. Šādā gadījumā Ministru kabineta noteikumu projekta pielikumā pievieno veidlapu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai, Veselības ministrijai, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (atkarībā no tā, vai līdz brīdim, kad tiks izstrādāts attiecīgais Ministru kabineta noteikumu projekts vai informatīvais ziņojums, Klimata un enerģētikas ministrija jau būs pārņēmusi programmas apsaimniekotāja funkcijas) kā programmu apsaimniekotājiem, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu vai informatīvo ziņojumu, kas nosaka programmas, kuras ietvaros tiek īstenots iepriekš noteiktais projekts, īstenošanas nosacījumus, attiecīgā Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā vai informatīvajā ziņojumā iekļaut informāciju par to, ka izmaksu un ieguvumu analīzei līdzvērtīga analīze ir veikta, izstrādājot programmas iesniegumu. Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros projekta iesniedzēja pienākums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi attiecināms uz projektiem, pēc kuru pabeigšanas gūst neto ienākumus, kā arī uz projektiem, kuru atlase paredzēta ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un projekta kopējās izmaksas (ieskaitot PVN) pārsniedz 1 miljonu euro.
Šveices ieguldījuma īstenošanas ietvaros iepriekš noteiktā projekta iesniedzēja pienākums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi iepriekš noteiktiem projektiem nebūtu piemērojams, ņemot vērā, ka līdzvērtīga analīze attiecībā uz iepriekš noteiktajiem projektiem tika veikta, izstrādājot programmu (programmas iesnieguma sadaļas - 2.3.Ietekmes hipotēzes/mērķi; 2.4.Intervences stratēģija; 4.2.Detalizēta intervences stratēģija un aktivitātes un 4.3.Loģiskā matrica/ietvars (Logframe)). Turklāt, saskaņā ar likumprojektā noteikto, iepriekš noteiktais projekts ir iekļauts ietvarlīguma pielikuma 3.2.sadaļā un programmas iesniegumā, un Šveices institūcijas to apstiprina vienlaikus ar programmu. Attiecīgi no Latvijas puses izvirzot Šveicei saskaņošanai ietvarlīgumā nosakāmās programmas, kurās iekļauti konkrēti iepriekš noteiktie projekti, nacionāli tie tika izvirzīti kā prioritārie, ko finansēt no Šveices ieguldījuma (skat. Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 288 “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes ietvarlīgumu par  Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā” anotācijas 1.-4.pielikumu par katru programmu (ietverts pamatojums par konkrētā iepriekš noteiktā projekta un tā īstenotāja izvēli)).
Attiecīgi  informāciju par to, ka ir veikta izdevumu un ieguvumu analīzei līdzvērtīga analīze, nepieciešams iekļaut Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā vai informatīvajā ziņojumā par programmas īstenošanu.

Ar likumprojektā lietoto jēdzienu “Šveices institūcijas” saprotama ietvarlīgumā noteiktā Šveices Attīstības un sadarbības aģentūra (Swiss Agency for Development and Cooperation (SDC)) un Ekonomisko lietu valsts sekretariāts (State Secretariat for Economic Affairs (SECO)), kā arī donorvalsts noteikumos noteiktā Šveices sadarbības programmas pārstāvniecība (Swiss Contribution Office (SCO)), kas Šveices ieguldījuma ietvaros katra rīkojas atbilstoši savai kompetencei (t.i., likumprojektā noteiktās kompetences, kas attiecināmas uz Šveices institūcijām, atsevišķos gadījumos nav attiecināmas uz visām trim minētajām institūcijām). Piemēram, pirmās un otrās kārtas programmu iesniegumus vadošā iestāde iesniedz Šveices sadarbības programmas pārstāvniecībai (likumprojekta 7. panta pirmās daļas 4. punkts), savukārt lēmumu par abu kārtu programmu iesniegumiem, t.sk. par iepriekš noteiktā projekta apstiprināšanu, pieņem Šveices Attīstības un sadarbības aģentūra vai Ekonomisko lietu valsts sekretariāts atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencē noteiktajai programmu jomai (likumprojekta 1. panta 5. punkts). Tāpat likumprojekts paredz, piemēram, vadošās iestādes pienākumu atbilstoši ietvarlīgumā noteiktajam (termiņiem; neatbilstību apmēram, par kādu jāziņo utt.) ziņot Šveices institūcijām par neatbilstībām.

Likumprojekts paredz, ka programmas apsaimniekotājs nedrīkst deleģēt aģentūrai, piemēram, pienākumu sagatavot un iesniegt maksājumu iestādei programmas maksājumu pieprasījumus. Savukārt aģentūras funkcijas apstiprināt maksājumus projekta līmenī plānots noteikt MK noteikumos atbilstoši likumprojekta 15. panta 5. punktā ietvertajam deleģējumam (MK noteikt kārtību, kādā veic maksājumus un sagatavo pārskatus).
Likumprojektā noteikts īstenotāja pienākums nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši noteiktajām programmas īstenošanas prasībām, un partnera pienākums nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie partnera izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši noteiktajām programmas īstenošanas prasībām. Ar programmas īstenošanas prasībām saprotamas tās, kas atbilstoši likumprojekta 15. panta 12. punktā ietvertajam deleģējumam noteiktas MK noteikumos vai informatīvajā ziņojumā, kā arī tās, kas noteiktas ietvarlīgumā, līgumā par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu un partnerības līgumā, kā arī ievērojot donorvalsts noteikumos noteiktās.

Likumprojekts paredz izdevumu attiecināmības termiņus. Proti, programmā radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc programmas līguma noslēgšanas un apmaksātas ne vēlāk kā 2029. gada 3. decembrī. Ministru kabinets var noteikt citus izmaksu attiecināmības nosacījumus (saskaņā ar likumprojekta 15. panta 12. punktā ietverto deleģējumu), nepārsniedzot noteikto sākuma un gala termiņu (sākot no programmas līguma noslēgšanas brīža līdz 2029. gada 3. decembrim). Projektā radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās un samaksātas pēc projekta līguma noslēgšanas un apmaksātas ne vēlāk kā 2029. gada 3. decembrī. Savukārt Ministru kabinets var noteikt citus izmaksu attiecināmības nosacījumus (saskaņā ar likumprojekta 15. panta 12. punktā ietverto deleģējumu), nepārsniedzot noteikto sākuma un gala termiņu (sākot no programmas līguma noslēgšanas brīža līdz 2029. gada 3. decembrim). Savukārt iepriekš noteiktā projektā radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās pēc programmas līguma noslēgšanas un apmaksātas ne vēlāk kā 2029. gada 3. decembrī. Ministru kabinets var noteikt citus izmaksu attiecināmības nosacījumus (saskaņā ar likumprojekta 15. panta 12. punktā ietvert deleģējumu), nepārsniedzot noteikto sākuma un gala termiņu (sākot no programmas līguma noslēgšanas brīža līdz 2029. gada 3. decembrim).

Ievērojot likumprojekta 29.pantā otrajā un trešajā daļā noteikto projektu un iepriekš noteikto projektu izdevumu attiecināmības periodu, tiek skaidrota valsts budžeta līdzekļu plānošana iepriekš noteiktā projekta un projekta īstenošanai (likumprojekta 15.panta 5.punktā minētā deleģējuma ietvaros nepieciešamais regulējums tiks iekļauts arī paredzētajā Ministru kabineta noteikumu projektā). Proti, vispārējais regulējums un priekšnosacījumi, kam jāizpildās valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma apstiprināšanai iepriekš noteiktam projektam un projektam:
1) ietvarlīgums;
2) Šveices institūciju programmas apstiprinājuma vēstule, t.sk. par iepriekš noteikto projektu;
3) programmas līgums;
4) Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.-2029.gada perioda vadības likums (t.i. šis likumprojekts);
5) MK noteikumi vai informatīvais ziņojums, kas nosaka programmas īstenošanas nosacījumus, t.sk. atklātā konkursa nosacījumus.
Valsts budžeta līdzekļi plānojami programmā 72.00.00 “Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēto projektu un pasākumu īstenošana” un attiecīgajās tās apakšprogrammās.

Valsts budžeta līdzekļu plānošana iepriekš noteiktajam projektam, kura īstenotājs ir valsts budžeta iestāde, uzsākot ātrāku projektu īstenošanu:
Atbilstoši donorvalsts noteikumu 4.1. panta piektajai daļai un likumprojekta 1. panta 3.punktam iepriekš noteiktie projekti ir iekļauti ietvarlīguma pielikuma 3.2.sadaļā un programmas iesniegumā, un tos Šveices institūcijas apstiprina vienlaikus ar programmām. Gadījumā, ja nav vēl MK apstiprināti vai izskatīti programmas īstenošanas nosacījumi (t.i. Ministru kabineta noteikumi vai informatīvais ziņojums), bet iepriekš noteiktā projekta uzsākšanai, kura īstenotājs ir valsts budžeta iestāde, ir nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, tad iespējama šāda rīcība: ministrija (programmas apsaimniekotājs), kuras pārraudzībā ir iepriekš noteiktā projekta īstenotājs, kas ir valsts budžeta iestāde, var pieprasīt, un Finanšu ministrija var apstiprināt budžeta līdzekļu pārdali no 80.00.00 programmas atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 35.punktam iepriekš noteiktā projekta priekšfinansēšanai, kad ir noslēgts programmas līgums un ir stājies spēkā likumprojekts. Šādā gadījumā programmas apsaimniekotājs, izvērtējot situāciju un riskus (t.sk. savlaicīga aktivitāšu ieviešana), nosaka iepriekš noteiktā projekta izdevumu attiecināmības sākuma datumu (bet nepārsniedzot likumprojekta 29.panta trešajā daļā noteikto sākuma un beigu izdevumu attiecināmības datumu):
1) rakstiski vienojoties ar iepriekš noteiktā projekta īstenotāju, ja vēlas uzsākt ātrāk uz projekta īstenotāja paša risku;
2) pēc rakstiskās vienošanās slēdz projekta līgumu (attiecīgi pēc tam to nosakot arī programmas īstenošanas nosacījumos (MK noteikumos vai informatīvajā ziņojumā)).

Ar programmas, projekta un iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentāciju glabā līdz 2039. gada 3. decembrim. Skaidrojam, ka donorvalsts noteikumu 6.1. panta 3. punkts nosaka, ka ar kontroli, pārskatu sniegšanu, revīziju veikšanu un izvērtēšanu saistīto izdevumu attiecināmība beidzas četrus mēnešus pēc atbalsta pasākuma pabeigšanas un ne vēlāk kā 2029. gada 3. decembrī. Līdztekus no donorvalsts noteikumu 4.15. panta 1. punkta izriet, ka vadošā iestāde nodrošina, ka visi attiecīgie dokumenti, kas ir saistīti ar atbalsta pasākumiem, tiek glabāti 10 gadus pēc atbalsta pasākuma pabeigšanas. Savukārt donorvalsts noteikumu 9.4. panta 2. punktā noteikts, ka Šveicei ir tiesības veikt vai organizēt papildu revīzijas, tostarp iepirkuma, tiesu ekspertīzes, finanšu revīzijas, un pārbaudīt vadības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti. Cita starpā tai ir arī tiesības veikt revīzijas iestādes revīzijas darba dokumentu pārbaudi. Vadošā iestāde nodrošina, ka atbalsta pasākuma īstenošanas laikā un 10 gadus pēc atbalsta pasākuma pabeigšanas atbilstoši 4.15. panta 1. punktā noteiktajam dokumentu glabāšanas periodam revidentiem ir pieejams atbilstoša personāla atbalsts, revidenti saņem nepieciešamo palīdzību un netraucētu piekļuvi visai revīzijai būtiskajai informācijai, dokumentiem, personām, vietām un telpām. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka ar programmas, projekta un iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentāciju glabā līdz 2039. gada 3. decembrim.

Likumprojektā, tāpat kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumā un Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likumā, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likumā, ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt projekta iesnieguma iesniedzējam programmas finansējumu projekta īstenošanai. Par šādu analogu regulējumu likumdevējs ir lēmis Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda, Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda ietvaros, tādejādi radot skaidru un viennozīmīgu regulējumu visiem projekta iesniedzējiem. Likumprojekta 5. pantā noteiktā regulējuma objekts ir subsīdiju jeb programmas finansējuma piešķiršana, kas ietilpst tiesību nodrošinošajā valsts pārvaldē (vāc. – Leistungsverwaltung)[1], kā rezultātā personai nav subjektīvu publisko tiesību prasīt projekta iesnieguma apstiprināšanu un programmas finansējuma piešķiršanu, tai skaitā tiesas ceļā. No tiesību nodrošinošās pārvaldes ir nošķirama ierobežojošā pārvalde (vāc. – Eingriffsverwaltung), kurā personai ir subjektīvas publiskās tiesības no valsts vai cita publiskās varas nesēja prasīt veikt vai pārtraukt konkrētu darbību (ja nepieciešams, arī tiesas ceļā)[2], piemēram, būvniecībā. Attiecībā uz subvenciju piešķiršanu projekta iesniedzējam ir tiesības un tiesisku un taisnīgu projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī vienlīdzīgu attieksmi.[3] Vienlaikus skaidrojam no Eiropas Savienības fondu prakses, ka šo tiesību normu ļoti bieži izmanto skaidrojumos un konsultāciju ietvaros projekta iesniedzējiem, īpaši atklātā projektu iesniegumu konkursā, kurā starp projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu (ārvalstu finanšu instrumentu projektu īstenošana atklātu projektu iesniegumu atlašu ietvaros ir izplatīta, t.sk. donorvalstu prasība), projektu īstenošanai ir ierobežots konkrēts pieejamais kopējā finansējuma apmērs, un var rasties situācija, kad projekti, kuri 95% apmērā vai pat pilnībā atbilst projektu vērtēšanas kritērijiem, tiek noraidīti, jo pietrūkst finansējuma attiecīgo projektu īstenošanai. Uz attiecīgo normu Finanšu ministrija gan atsaucas lēmumos, noraidot projektu iesniegumus, gan sniedzot skaidrojumus tiesai. Tāpat šī norma tiek izmantota argumentācijā apstrīdēšanas stadijā, iesniedzējiem palīdzot izprast tiesību apjomu. Ievērojot citu institūciju, kas nodrošina ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma piešķiršanu, ilggadējo praksi, likumprojektā ietverta attiecīgā norma

Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi skaidrojam, ka likumprojekta 6. panta pirmajā daļā ir noteiktas Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas, kurām minētajā likumprojektā ir paredzēti konkrēti pienākumi. Lai varētu nodrošināt pienākumu atbilstošu izpildi, tad Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītajām institūcijām savu funkciju izpildes ietvaros ir jāapstrādā fizisko personu dati. Fizisko personu dati likumprojektā ietverti, ņemot vērā dokumentos esošo informāciju par fizisko personu (piemēram, līgumos par projekta īstenošanu pušu vārds, uzvārds, kontaktinformācija, projekta īstenotāja vārds, uzvārds; izdevumus pamatojošā dokumentācijā esošā informācija (rēķina sagatavotāja vārds, uzvārds, bankas konta numurs) utt. Fiziskās personas, kuru dati tiek apstrādāti, ir projekta īstenotāji, projekta īstenošanā iesaistītais personāls, tā sadarbības partneri (ja attiecināms), personas, kas piesaistītas projekta īstenošanai attiecīgu darbību veikšanai, piemēram, uz iepirkuma vai pakalpojuma līguma pamata. Ņemot vērā, ka personu loks ir plašs, tad to nav iespējams viennozīmīgi nodefinēt likumprojektā.  Attiecībā uz norādi par precīzām iestāžu funkcijām, skaidrojam, ka fizisko personu datu apstrāde notiek, piemēram:
- maksājumu iestādei, apstrādājot maksājumu pieprasījumus;
- revīzijas iestādei, nodrošinot  Šveices ieguldījuma revīzijas, kā arī pārliecinoties par Šveices ieguldījuma ieviešanas efektivitāti;
- vadošajai iestādei, veicot programmas iesniegumu izvērtēšanu;
- programmas apsaimniekotājiem, veicot projektu iesniegumu atlases, izvērtējot iesniegtos projektu iesniegumus, veicot projektu uzraudzību, izvērtēšanu un kontroli, veicot pārbaudes par projekta īstenošanā veiktajiem izdevumiem utt.
Vēršam uzmanību, ka fizisko personu dati tiek apstrādāti tikai ar nolūku, lai veiktu šajā likumprojektā noteiktās funkcijas un kas minētas arī likumprojekta 6. panta trešajā daļā, t.i., veicot pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu un finanšu pārvaldību. Minētā norma nosaka, ka Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas, kā arī Iepirkumu uzraudzības birojs, ir tiesīgas apstrādāt šādus fizisko personu datus – vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija, bankas konta numurs, informācija par statusu darba tirgū, darba pieredzi un izglītības līmeni, kā arī ir tiesīgas apstrādāt citus fizisko personu datus, kuri nepieciešami minēto funkciju izpildei. Veicot attiecīgās funkcijas, tiek apstrādāti, piemēram, finansējuma saņēmēja kā projekta īstenošanas vadībā iesaistītā personāla dati, taču var rasties nepieciešamība apstrādāt arī citu personu, kuras tiek piesaistītas projekta īstenošanā (piemēram, sadarbības partneri; personas, ar kurām tiek noslēgti pakalpojuma līgumi, iepirkuma līgumi u.tml.) datus, tostarp tādus, kas nav uzskaitīti likumprojekta 6. panta trešajā daļā. Slēdzot līgumus vai vienošanās par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, tajās būs nepieciešams paredzēt, ka īstenotājs piekrīt fizisko personu datu apstrādei, lai nodrošinātu Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītajām institūcijām un Iepirkumu uzraudzības birojam noteikto funkciju izpildi, veicot pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu un finanšu pārvaldību. Atbilstošu atrunu par fizisko personu datu apstrādi būs nepieciešams iekļaut arī citos līgumos, ko projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenotājs slēgs projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā, piemēram, pakalpojumu līgumos.

Likumprojekts paredz, ka maksājumu iestāde (nepieciešamības gadījumā) un revīzijas iestāde ir tiesīga pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams to pienākumu izpildei.

Lai nodrošinātu atbilstošu funkcijas izpildi, likumprojektā ietverta norma, kas paredz tiesības maksājumu iestādei pieprasīt no Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītajām institūcijām, Iepirkumu uzraudzības biroja, īstenotāja un partnera informāciju, kas nepieciešama maksājumu pieprasījumu apstiprināšanai un iesniegšanai Šveices institūcijām. Minētās normas mērķis ir saņemt informāciju, lai varētu apstiprināt maksājumu pieprasījumu un to iesniegt Šveices institūcijai. Atsevišķos gadījumos pieprasītā informācija var saturēt fiziskas personas datus, kas izriet no maksājumu apliecinošas dokumentācijas (piemēram, rēķina). Attiecīgās informācijas apstrādes nolūks ir tikai, lai pārliecinātos par maksājuma pieprasījumā ietvertās informācijas korektumu un varētu to apstiprināt. Vienlaikus norādām, lai varētu veikt, piemēram, iepirkumu pārbaudi un samazinātu administratīvo slogu programmu apsaimniekotajiem iesniegt Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo dokumentāciju, ir paredzētas tiesības informāciju iegūt no informācijas sistēmas, kurā informācija jau ir pieejama. Bez nepieciešamības dati no informācijas sistēmām netiks pieprasīti, pie tam, lai saņemtu piekļuves tiesības kādai sistēmai, ir jāpamato datu izguves nepieciešamība informācijas sistēmas turētājam.

Attiecībā uz revīzijas iestādes veicamo datu apstrādi skaidrojam, ka revīzijas iestādes pienākumi ir noteikti likumprojekta 9. panta pirmajā daļā. Viens no pienākumiem ir pārliecināties par Šveices ieguldījuma ieviešanas un uzraudzības sistēmas darbības efektivitāti, kā arī veikt programmu revīzijas. Lai nodrošinātu minētā pienākuma atbilstošu izpildi, revīzijas iestādei ir pienākums veikt pārbaudes projektu un iepriekš noteikto projektu īstenošanas vietā, izlases veidā pārbaudīt īstenošanā esošos projektus un iepriekš noteiktos projektus u.tml. Attiecīgi, lai nodrošinātu vispusīgu pārbaudi konkrētas revīzijas ietvaros, piemēram, par interešu konflikta neesamību projektā vai iepriekš noteiktā projektā veikto iepirkumu ietvaros, revīzijas iestāde veic projektā iesaistīto fizisko personu datu apstrādi (pasūtītāja, pretendenta, pakalpojuma sniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, ja attiecināms). Vienlaikus tāpat savu revīziju ietvaros, revīzijas iestādes rīcībā būs visa informācija, ko satur projekts vai iepriekš noteiktais projekts - maksājuma pieprasījumi, līgumi, rēķini u.tml. Vienlaikus norādām, ka minētās tiesības tiek noteiktas, lai samazinātu administratīvo slogu un nepieprasītu no finansējuma saņēmēja, aģentūras, programmas apsaimniekotāja vai citas institūcijas informāciju, kas ir pieejama valsts informācijas sistēmās. Vēršam uzmanību, ka bez nepieciešamības dati no informācijas sistēmām netiks pieprasīti, pie tam, lai saņemtu piekļuves tiesības kādai sistēmai, ir jāpamato datu izguves nepieciešamība informācijas sistēmas turētājam. Savukārt likumprojekta 6. panta trešajā daļā ir uzskaitīti fiziskas personas dati, kas izriet no projekta vai iepriekš noteiktā projekta. Lai nodrošinātu likumprojekta 9. panta pirmajā daļā noteikto revīzijas iestādes pienākumu izpildi, var tikt apstrādāti fiziskas personas dati, tostarp likumprojekta 6. panta trešajā daļā minētie. Viena no būtiskākajām valsts informācijas sistēmām, kas tiek izmantota pēc nepieciešamības revīziju ietvaros, ir VID Datu noliktava. Kā piemēram, lai revīzijas iestāde revīzijas ietvaros veiktu tās pārbaudes apjomā esoša iepirkuma pārbaudi, tai skaitā interešu konflikta pārbaudi, tiek izgūti dati no VID Datu noliktavas tādā apjomā, lai veiktu iepirkumā iesaistīto personu pārbaudi saskaņā ar attiecīgo iepirkuma jomas normatīvo regulējumu, piemēram, Publisko iepirkumu likuma 25. pantu. Piemērā minētajā gadījumā apstrādājamās datu kategorijas ir iekļautas normatīvajā regulējumā.

Likumprojektā ietvertas tiesības programmas apsaimniekotājam pieprasīt un saņemt no Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītajām institūcijām, Iepirkumu uzraudzības biroja, īstenotāja un partnera informāciju, kas nepieciešama programmas, projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanas, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai, kā arī programmas, kuras ietvaros paredzēts īstenot iepriekš noteikto projektu, iesnieguma sagatavošanai (likumprojekta 10. panta otrā daļa). Informācija, kas nepieciešama, lai sagatavotu iepriekš noteikto projektu iesniegumu vai veiktu projektu uzraudzību, kā arī projektu īstenošanu, satur arī fiziskas personas datus, piemēram, projekta iesniedzēja, projektā iesaistītā personāla, sadarbības partneru u.tml. datus (vārds, uzvārds, kontaktinformācija, iespējams arī personas kods). Saskaņā ar normatīviem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka fizisko personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Programmas apsaimniekotājs ir datu pārzinis, veicot personas datu apstrādi likumprojektā noteikto funkciju ietvaros. Attiecīgi, veicot fizisko personu datu apstrādi, tam ir jāvēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi un ierobežojumi uz fizisko personu datu apstrādi un uzglabāšanu.

Attiecībā uz Iepirkumu uzraudzības biroja veicamo datu apstrādi skaidrojam, ka, lai nodrošinātu likumprojekta 12. panta pirmajā daļā minēto Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumu izpildi, šī panta otrajā daļā minēto tiesību ietvaros var tikt apstrādāti fiziskas personas dati, tai skaitā likumprojekta 6.panta trešajā daļā minētie identifikācijas dati (vārds, uzvārds, personas kods) un kontaktinformācija, kā arī, piemēram, profesionālie dati (informācija par statusu darba tirgū, darba pieredzi un izglītības līmeni). Attiecīgo datu apstrāde tiek veikta tikai Iepirkumu uzraudzības birojam noteikto pienākumu izpildei nepieciešamā apjomā.

Likumprojekts nosaka, ka programmas apsaimniekotājs vai aģentūra lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem trīs mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma (likumprojekta 21.pants, pēc analoģijas ar Eiropas Savienības fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda vadības likumu), taču minētais regulējums neliedz noteikt normatīvajā aktā, kur noteikti programmas īstenošanas nosacījumi (atbilstoši likumprojekta 15. panta 12. punktam noteiktā kārtība) īsāku termiņu. Minētā tiesību norma ir ietverta ar mērķi, jo visi likumprojekta 20. panta pirmajā daļā noteiktie lēmumi būtu jāpieņem vienlaicīgi, it sevišķi ņemot vērā, ka tas ir atklāts projektu iesniegumu konkurss, kur projekta iesniegumi tiek ranžēti, un kurā starp projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un programmas finansējuma piešķiršanu. Attiecīgi, ja tiek iesniegts neparedzēti liels projektu iesniegumu skaits, vai nepieciešama padziļināta projektu iesniegumu izpēte, tad programmas apsaimniekotājs vai aģentūra nevar iekļauties Administratīvā procesa likumā noteiktā viena mēneša termiņa ietvaros.

Likumprojektā ietverts regulējums, kas paredz ierobežojumu veikt precizējumus projekta iesniegumā pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Attiecīgais nosacījums ietverts, lai projekta iesniegums netiktu precizēts tā vērtēšanas laikā, nodrošinot korektu projekta iesnieguma vērtēšanas procesu un vienlīdzību starp projekta iesniedzējiem (it sevišķi ņemot vērā, ka tas notiek atklāta projektu iesniegumu konkursa ietvaros).

Saskaņā ar likumprojekta 20.pantu programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu atbilstoši minētā panta trešajai daļai pieņem, ja projekta iesnieguma iesniedzējam jāveic programmas apsaimniekotāja vai aģentūras noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu. Potenciālais finansējuma saņēmējs minēto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā (ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība), vai lēmumā noteiktajā kārtībā (ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona (sk. likumprojekta 19.panta trešās daļas 8.punktu)). Ja projekta iesnieguma iesniedzējs piekrīt novērst minētajā lēmumā norādītos trūkumus, lai tas atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un atlases nolikuma nosacījumiem, tas attiecīgās darbības veic lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Vēršam uzmanību, ka projekta iesnieguma iesniedzējs projekta iesniegumā drīkst veikt tikai tādas korekcijas, tai skaitā iesniegt nepieciešamos dokumentus, kas minētas lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un nemaina projekta iesniegumu pēc būtības. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra, saņemot precizēto projekta iesniegumu, izvērtē, vai tas atbilst izvirzītajiem nosacījumiem un kritērijiem. Attiecīgi tiek izdots atzinums par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi programmas apsaimniekotājs vai aģentūra paziņo projekta iesniedzējam viena mēneša laikā no precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Mēneša termiņš pamatojams ar to, ka programmas apsaimniekotājam vai aģentūrai ir nepieciešams izvērtēt precizēto projekta iesniegumu, un ņemot vērā, ka atklātā projektu iesniegumu atlasē tie tiek ranžēti, un ir ierobežots piešķiramā finansējuma apmērs, kā arī, ievērojot projektu iesniegumu apjomu, var rasties risks, ka tos nav iespējams apstrādāt, pieņemt atbilstošu lēmumu un lēmumu paziņot adresātam īsākā termiņā. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts, vai netiek izpildīts lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu noteiktajā termiņā, programmas apsaimniekotās vai aģentūra noraida projekta iesniegumu, t.i., tiek izdots negatīvs atzinums. Minēto atzinumu atbilstoši likumprojekta 23. panta otrajai daļai var apstrīdēt tādā pašā kārtībā, kāda bija noteikta lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu, t.i., ievērojot projekta iesniedzēja juridisko statusu.
Šāda izpratne un kārtība lēmuma par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinuma par nosacījuma izpildi vai neizpildi apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai ir jau vairākus Eiropas Savienības fondu plānošanas periodus (pieeja izvērtēta un noregulēta jau attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013. gada plānošanas perioda īstenošanu (skat. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumu), un attiecīgi pārņemta, izstrādājot arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda vadības likumu, Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likumu, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likumu) un ir saprotama adresātiem, iestādēm un tiesu instancēm, t.sk. cikliski vairākkārt tikusi apspriesta ar Tieslietu ministriju, piemēram, Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma saskaņošanas ietvaros.
Izskaidrojam, ka lēmumā par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 68. panta pirmajā daļā paredzētajam tiek noteikti ierobežojumi, kurus izpildot, tiek izdots labvēlīgs administratīvais akts, vai neizpildot – nelabvēlīgs administratīvais akts. Kamēr nosacījumi nav izpildīti, tikmēr nav pamata lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu uzskatīt par labvēlīgu administratīvo aktu. Vienlaikus nodrošinot efektīvu tiesību aizsardzību, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas tiesības ir paredzētas gan lēmumam par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu, gan atzinumam par nosacījumu izpildi. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz, ka atsevišķi ir iespējams apstrīdēt un pārsūdzēt arī pašu atzinumu par nosacījumu izpildi, šāds regulējums tiek noteikts, ievērojot Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos izņēmumus. Proti, Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka Administratīvā procesa likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt 3. panta otrā daļa paredz, ka administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar Administratīvā procesa likumu; ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar Administratīvā procesa likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu.
Eiropas Savienības fondu vadībā identisks formulējums noteikts Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 24. panta ceturtās daļas trešajā teikumā un analoģiski 25. panta piektajā daļā.
Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības, kā arī tad, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, bet atklātā konkursa ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.
Savukārt, ja projekta iesniegums iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, tas netiek vērtēts. Programmas apsaimniekotājs vai aģentūra attiecīgo lēmumu paziņo projekta iesniedzējam. Ja minēto iemeslu dēļ projekta iesniegumu atsaka pieņemt un projekta iesniedzējs atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas nolēmums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams. Minētais izņēmums pārsūdzības procesam tiek noteikts, ievērojot Administratīvā procesa likuma 289. pantā noteikto.

Likumprojekta 23. panta otrajā daļā regulēts jautājums par tādu programmas apsaimniekotāja vai aģentūras pieņemtu lēmumu apstrīdēšanu, kuri attiecas uz projekta iesnieguma iesniedzējiem, kuri ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes vai atvasinātas publiskas personas, un attiecīgie lēmumi, izrietoši, nav administratīvie akti. Šādi lēmumi netiek pārsūdzēti, ņemot vērā, ka strīdu risināšana starp iestādēm notiek ārpus tiesas, un attiecīgie lēmumi netiek izskatīti tiesas procesā. Savukārt likumprojekta 23. panta pirmajā daļā minētie lēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai, t.i., visās tiesas instancēs.
 

Projektu un iepriekš noteikto projektu īstenotājiem var būt dažādi juridiskie statusi, piemēram, juridiska persona, atvasināta publiska persona vai valsts iestāde. Nepieciešams noteikt, kādos tiesību aktos un kādā termiņā ietverami programmas (kuru izstrādā programmas apsaimniekotājs) īstenošanas nosacījumi atbilstoši īstenotāja juridiskajam statusam.

Likumprojekta pārejas noteikumu 3. punkts paredz, ka, ja īstenotājs ir tiešās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, programmas apsaimniekotājs četru mēnešu laikā pēc dienas, kad Šveices institūcijas apstiprinājušas otrās kārtas programmas iesniegumu, iesniedz izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu, ievērojot likumprojekta 15. panta 12. punktā noteikto deleģējumu MK, vai iesniedz apstiprināšanai MK likumprojekta 15. panta 12. punktā minētos noteikumus. Ja īstenotājs ir juridiskā persona, programmas apsaimniekotājs četru mēnešu laikā pēc dienas, kad Šveices institūcijas apstiprinājušas otrās kārtas programmas iesniegumu, iesniedz apstiprināšanai MK likumprojekta 15. panta 12. punktā minētos noteikumus.
Ar jēdzienu “cita valsts iestāde” saprotama iestāde, kura nav Ministru kabineta padotībā, piemēram, Valsts kontrole, Latvijas Banka.