Anotācija

-

Izstrādājot Likumprojekta I nodaļu “Budžeta ietvars 2026., 2027. un 2028. gadam”, tajā ir iekļauti dati un informācija atbilstoši FDL 5. panta trešajai un ceturtajai daļai, kā arī LBFV 18.ˡ panta noteiktai informācijai. FDL normas tiek piemērotas, ievērojot likumprojektā “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” (25-TA-2059), kas tiek virzīti budžetu pavadošo likumprojektu, paredzētās izmaiņas.

Ņemot vērā ES fiskālo noteikumu piemērošanas atjaunošanu, pasākumu, kas saskaņā ar Fiskālās politikas stratēģiju [apstiprināts Ministru kabineta 2022. gada 12. aprīļa sēdē, prot. Nr.20, 45.§] tiek uzskatīti par vienreizējiem, finansēšana jāveic fiskālās disciplīnas noteikumu ietvaros. Jāatzīmē, gan likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, gan Likumprojektā nav paredzēti jauni (papildus jau apstiprinātajiem – likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 5. panta ietvaros) izdevumu pasākumi, kas atzīstami par vienreizējiem.

Attiecīgi Likumprojektā nosakāmais vienreizējo pasākumu tvērums I nodaļas “Budžeta ietvars 2026., 2027. un 2028. gadam” 6. pantā tiek sašaurināts līdz tādiem pasākumiem, kas attiecināmi uz jau apstiprinātajiem un vairāku gadu garumā realizējamajiem investīciju projektiem, kā arī tiek saglabāts noteikums, ka valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret iepriekšējo gadu tiek izslēgts no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa rādītāja atbilstoši amortizācijas mehānismam.

Sakarā ar nepieciešamību finansēt vienreizējos pasākumus, kas atrunāti 6. pantā, Likumprojekta I nodaļas “Budžeta ietvars 2026., 2027. un 2028. gadam” 11. pantā ir atrunāts kā tiek precizēti ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2026., 2027. un 2028. gadam un 12. pantā tiek noteikts to apjoms 2026. – 2028. gadam.

Līdzīgi iepriekšējiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumiem, arī Likumprojekta I nodaļā “Budžeta ietvars 2026., 2027. un 2028. gadam” ir ietverti papildu panti, kas nav paredzēti FDL vai LBFV, bet fiksē būtiskus fiskālus lēmumus vidējam termiņam:

- pants, kas nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu vidējā termiņā, par prioritāti nosakot aizņēmumus ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai; nosacījumus aizņēmumu palielinājumam Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskas nozīmes projekta “Vanšu tilta pārbūve” īstenošanai, kā arī nosacījumus Rīgas valstspilsētas pašvaldības tiesību emitēt obligācijas 2026. un 2027. gadā realizēšanai;

- pants, kurā tiek noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2026. gadam, 2027. gadam un 2028. gadam ir šāds: pašvaldību budžetiem – 78 procentu apmērā un valsts budžetam – 22 procentu apmērā;

- pants, kas nosaka pienākumu pašvaldības domei gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzēt noteiktā apmērā finansējumu līdzdalības budžetam;

- pants, kurā tiek paredzēts, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tikai tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana;

- pants, kas nosaka, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva;

- pants, kas nosaka, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama;

- pants, kas nosaka minimālo prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), paredzot iespēju dividendes iemaksāt divos vienlīdzīgos maksājumos, pirmo maksājumu iemaksājot vienotajā nodokļu kontā 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, un otru līdz attiecīgā gada 30. novembrim, ja kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts cits dividenžu izmaksu termiņš, kā arī nosacījumus gadījumiem, kad Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu;

- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvenergo”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”;

- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu akciju sabiedrībai “Latvijas Loto”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

- pants, kas nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitāmo dividenžu maksājumu daļu akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

- pants, kas paredz tiesības vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām neveikt maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto finanšu saistību segšanai (finansēšanas darījums), jo minētie maksājumi netiek uzskaitīti kā vispārējās valdības budžeta ieņēmumi un sedzot uzņemtās saistības tiktu uzlabots kapitālsabiedrību saimnieciskās darbības rezultāts;

- pants, kas nosaka, ka VAS “Latvijas gaisa satiksme” neveic dividenžu maksājumu no peļņas par 2025., 2026. un 2027. pārskata gadu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un ES tiesību aktiem.
VAS “Latvijas gaisa satiksme” kā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina atbilstība gan ES tiesību aktiem, gan jāizvairās no riska, kas varētu apdraudēt VAS “Latvijas gaisa satiksme” sniegto pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu, līdz ar to Likumprojektā ir paredzētas atšķirīgas prasības attiecībā uz peļņas sadali;

- pants, kas nosaka ka 2028. gada izdevumi budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā" ir plānojami apjomā, kas neietver potenciālo izdevumu palielinājumu, kas saistīts ar ES daudzgadu budžeta 2028. – 2034. gadam pieņemšanu.


Likumprojektā ir iekļauts pants, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests uzsāk datu uzkrāšanu par fiziskās personas – darbinieka darba vietu. Minēto datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam nodrošinās darba devējs, iekļaujot papildu informāciju paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Minētais regulējums paredzēts, lai nodrošinātu iespēju, ka vidējā termiņā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja deklarētā dzīvesvieta bija taksācijas gada sākumā, un tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas fiziskās personas – darbinieka darba vieta.

Likumprojektā ir iekļauts pants, lai sekmētu ilgtspējīgu valsts ekonomisko izaugsmi. Panta mērķis ir, ierobežoto publisko resursu situācijā, nodrošināt nozares ministriju aktīvāku iesaisti investīciju plānošanā un īstenošanā, izmantojot publiskās un privātās partnerības (turpmāk – PPP) instrumentu. Pants nosaka, ka, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, nozaru ministrijām, sagatavojot un īstenojot ilgtermiņa ieguldījumu projektus, jāveicina privāto un starptautisko investīciju piesaiste, īpašu uzmanību pievēršot PPP formām.
Ar šo regulējumu tiek stiprināta nozares ministriju atbildība par valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu, nodrošinot, ka publiskie ieguldījumi tiek papildināti ar privātajām investīcijām, vienlaikus ievērojot FDL, Likumprojektā un valsts parāda vadībā noteiktos nosacījumus.
PPP projektu īstenošanai būtiska loma ir tieši prioritārās nozarēs, kurām ir nozīme valsts konkurētspējas un drošības stiprināšanā. PPP projektu mehānisms ne tikai nodrošina papildu finansējuma iespējas un ekonomiskās aktivitātes stimulus, bet arī veicina mērķtiecīgu resursu izmantošanu. Savukārt, attīstīta infrastruktūra rada priekšnosacījumus ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei.
PPP instrumenta izmantošana ļauj publiskajam sektoram izmantot privātā sektora resursu un šo zināšanu izmantošana var samazināt izmaksas un nodrošināt efektīvāku projektu īstenošanu. Privāto partneru interese ir projektu realizācijā nodrošināt jaunākās tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus, kas var veicināt kopējo nozares standartu attīstību ilgtermiņā. PPP instrumenta pareiza ieviešana samazina risku par projekta realizācijas kavējumiem un izmaksu pārsniegšanu, nodrošinot paredzamas budžeta izmaksas. Attiecībā uz infrastruktūras objektiem, PPP līgumos tiek ietverts aktīvu uzturēšanas pienākums, nodrošinot kvalitatīvu būvniecību un ilgtermiņa ekspluatāciju, balstoties uz “maksājums par rezultātu” principu.
PPP ļauj sabalansēt risku starp publisko un privāto sektoru, nododot tos privātajam partnerim, kurš spēj tos efektīvāk pārvaldīt. PPP projektu realizēšana ļauj piesaistīt ievērojamus privātos finanšu līdzekļus, īpaši situācijās, kad valsts budžets ir ierobežots, samazinot fiskālo slogu.
Panta ieviešana praksē nosaka nozares ministriju pienākumu, plānojot un īstenojot attīstības projektus, aktīvi izvērtēt un izmantot publiskās un privātās partnerības iespējas kā investīciju piesaistes instrumentu. Tādējādi tiek paplašinātas valsts investīciju iespējas, veicināta privātā kapitāla iesaiste un mazināts tiešais fiskālais slogs uz valsts budžetu.


Lai novērtētu pašvaldības spēju savlaicīgi norēķināties par aizņēmumu saistībām, vienlaicīgi neradot fiskālās ilgtspējas riskus, Likumprojekta 38. panta ceturtajā daļā noteikti pašvaldības finanšu kapacitātes un ilgtspējas kritēriji jaunu aizņēmumu un galvojumu saistību izvērtēšanai:

1) pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību) apmērs kādā no saistību izpildes gadiem pārsniedz 15 procentus no 2026. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā;

2) pašvaldības bilances ilgtermiņa saistību apmērs pārsniedz 30 procentus no kopējās bilances summas un likviditātes koeficients (neieskaitot krājumus) ir zemāks par 0,8;

3) pašvaldībai ir neatmaksāts budžeta un finanšu vadības aizņēmums uzturēšanas izdevumu un kavēto maksājumu segšanai.

Pašvaldību bilances ilgtermiņa saistību apmēra procents ir pašvaldības gada bilances ilgtermiņa saistības neieskaitot ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansa maksājumus pret pašvaldības kopējo bilanci. Pašvaldības likviditātes koeficients ir gada bilances apgrozāmie līdzekļi neieskaitot krājumus pret pašvaldības bilances īstermiņa saistībām. Katras pašvaldības minēto rādītāju aprēķinam tiek izmatoti Valsts kasē iesniegtie pašvaldību 2024. gada pārskata dati, par kuriem ir sniegts neatkarīga zvērināta revidenta atzinums. Pēc pašvaldību 2025. gada pārskata iesniegšanas Valsts kasē, aprēķini tiks aktualizēti, izmantojot jau 2025. gada pārskata datus.

Pašvaldības, kurām izpildās vismaz viens no Likumprojekta 38. panta ceturtajā daļā minētajiem trīs kritērijiem, jaunus aizņēmumus vai galvojums var saņemt ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai.


Ministru kabinets 2025. gada 26. augusta  sēdē (prot. Nr.33, 53.§) (turpmāk - Protokols Nr.33, 53.§) izskatīja un atbalstīja informatīvo ziņojumu "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam", 25-TA-2002.
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktam, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu [https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe]. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam [Saskaņā ar minētā Protokola Nr.33, 53.§ 30.punktu Finanšu ministrijai (VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un Valsts ieņēmumu dienestam) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām uzdots līdz 2026. gada 1. jūlijam izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu, sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar minēto valstij piekritīgo mantu, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027. gada 1. janvāri].

Lai nodrošinātu, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29. punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, tiek virzīti grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, precizējot institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgi mantu un to kompetences sadalījumu, tostarp tiek virzīti grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (25-TA-2187) ar mērķi precizēt minētajā likumā noteiktās kompetentās institūcijas, kuras  nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, lai Ministru kabineta deleģējums būtu attiecināms arī uz valsts kapitālsabiedrībām, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Vienlaikus paredzēts virzīt grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu", lai  precīzi nodefinētu valstij piekritīgās mantas veidus, ar ko no 2026. gada 1. janvāra rīkosies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un, lai precizētu  VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences sadalījumu.
Ievērojot minēto, Likumprojektā iekļauts pants, kas nosaka, ka lai nodrošinātu, ka no 2026. gada 1. janvāra VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu, noteikt, ka līdz attiecīgu grozījumu veikšanai Notariāta likuma 306. panta sestajā un septītajā daļā:
    1) zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas;
    2) zvērināts notārs notariālo aktu grāmatas izrakstu zvērinātam tiesu izpildītājam vai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenosūta, ja nav zināms mantojamās mantas sastāvs. Ja zvērināts notārs pēc mantojuma lietas izbeigšanas saņem ziņas par mantojamās mantas sastāvu, viņš taisa grozījumus notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu un rīkojas atbilstoši Notariāta likuma 306.panta ceturtajā, piektajā daļā noteiktajam un šā panta 1. punktā noteiktajam.


Likumprojektā iekļauti jauni panti, kas nav paredzēti spēkā esošajā valsts budžeta likumā, kas paredz finanšu ministram:

    ​​​​​​- tiesības palielināt noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 24.00.00 “Valsts aizsardzības un drošības fonds” resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī uzņemties ilgtermiņa saistības, palielināt noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, pasākumiem, kas atbilst valsts izņēmuma klauzulas nosacījumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu;

    - tiesības palielināt apropriāciju Kultūras ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem valsts garantētas apdrošināšanas zaudējumu atlīdzības segšanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājum, sakarā ar valsts garantētas apdrošināšanas ieviešanu. Likumprojekts nosaka arī maksimāli pieļaujamo valsts garantētas apdrošināšanas apmēru akreditēto valsts muzeju starptautisku izstāžu rīkošanai.
 

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas attīstību un nepieciešamību palielināt aizsardzības spējas, t.sk. veicinot Latvijas aizsardzības industrijas attīstību, Likumprojektā iekļauts pants, kas paredz finanšu ministram tiesības palielināt noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās, lai sniegtu valsts aizdevumus vai veiktu ieguldījumus aizsardzības industrijas attīstībai, ja tas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta un Saeimas lēmums.

Likumprojektā ir iekļauts pants, kas paredz finanšu ministram tiesības Latvijas Republikas vārdā parakstīt galvojumu līgumus ar ES institūcijām par atbalstu Ukrainai, izsniegt attiecīgos galvojumus un palielināt uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ievērojot pantā noteiktos nosacījumus par attiecīgu lēmumu pieņemšanu Ministru kabinetā un Saeimā.


Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes “Drošība” izdevumus, kā arī vērtējot atlīdzības izdevumu pieauguma tempu publiskajā un privātajā sektorā, t.sk. arī attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām, ir nepieciešama izdevumu konsolidācija, kas cita starpā ietver atlīdzības elementu apmēru pārskatīšanu. Ņemot vērā minēto, kā arī Ministru kabineta 2025. gada 26. augustā pieņemto lēmumu, ka tiek iesaldēts algu pieaugums Saeimas ieceltām un vēlētām amatpersonām, nosakot, ka bāzes alga 2026. gadam tiek saglabāta 2025. gada apmērā (prot. Nr.33 53.§ 11. punkts), Valsts kanceleja ir sniegusi priekšlikumus Likumprojektā noteikt, ka 2026. gadā amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu, piemērojot attiecīgu koeficientu, nosaka, ņemot vērā Valsts kancelejas publicētās bāzes mēnešalgas 2025. gadam šādā apmērā: bāzes mēnešalga – 1 237,06 euro, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalga – 2 378,59 euro, elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalga – 1 781,27 euro, ostas valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalga ­– 1 273,38 euro. Tādējādi mēnešalgas skalas apmērs tiek saglabāts 2025. gada līmenī.

Caurskatot šobrīd spēkā esošos un iestādēs izmantojamos atlīdzības elementus (balstoties uz 2024. gada valsts pārvaldes iestāžu sniegtajiem datiem Atlīdzības uzskaites sistēmā) tiek ierobežoti vairāki papildu motivējošie atlīdzības elementi, t.sk. netiek piemērota prēmija par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu par 2026. gadu. Minētā atlīdzības elementa piemērošanai līdz šim iestādēm bija dota rīcības brīvība vienlaikus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums noteica maksimālos apmērus.

Vērtējot dažādo atlīdzības elementu izmantošanas apmēra izmaiņas ilgākā laika periodā, balstoties uz iestāžu sniegtajiem datiem, secināms, ka nozīmīgs finansējuma apmērs tiek novirzīts samaksai par virsstundu darbu, kas ņemot vērā valsts un pašvaldību institūciju sniegto pakalpojumu klāstu un skaitu, tostarp, ka lielāko daļu pakalpojumu nav jānodrošina 24/7, turpmāk būtu samazināms. Līdz ar to tiek paredzēts, ka primāri virsstundu darbu kompensēs, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, un tikai tad ja tas nav iespējams, varēs piešķirt piemaksu par virsstundu darbu 75% apmērā no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes. Vienlaikus, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem dienestos ar nepārtrauktu darba gaitu (piemēram, Valsts policijā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē u.tml.), kuros, tostarp ir grūtības piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas darba spēku, tiek noteikts, ka arī turpmāk varēs piešķirt piemaksu 100% apmērā. Vienlaikus norādāms, ka arī šīm amatpersonām atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam varēs kompensēt virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Tādējādi 100% virsstundu apmaksa tikai tām amatpersonām (darbiniekiem), kuras amata (darba, dienesta) pienākumu izpilde ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus un kopējo iedzīvotāju novecošanos, sekmēs nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu un drošības nodrošināšanu.


Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdē (prot. Nr.38, 1. §, 5.punkts) Valsts kancelejai tika dots uzdevums ar mērķi samazināt publiskā sektora izdevumus, publisko personu kapitāldaļu turētājiem nodrošināt, ka no publiskas personas atkarīgās komerciālās un nekomerciālās kapitālsabiedrības veic administratīvo izdevumu samazinājumu, tai skaitā pārskatot uzņēmumu atlīdzības politikas, solidāri ievērojot valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo atlīdzības nosacījumus. Līdz ar to Likumprojektā iekļauts pants, kas nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrību un to atkarīgo kapitālsabiedrību, publiski privāto kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolētu kapitālsabiedrību, kas ietilpst no publiskas personas atkarīgas komerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības un no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības grupā dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota), izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2026. gadā kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem nepalielinās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ko panāk, veicot personāla produktivitātes paaugstināšanas un digitalizācijas procesus, kā arī pārskatot kapitālsabiedrību atlīdzības politikas, neietekmējot pakalpojumu kvalitāti.
Piedāvātajā priekšlikumā tiek uzdots kapitālsabiedrībām, kas tiek būtiski finansētas no valsts budžeta, noturēt personāla izmaksu pieaugumu proporcionāli apgrozījuma pieaugumam, respektīvi, atļaujot personāla izmaksu pieaugumu tikai uz ieņēmumu palielināšanās rēķina, izņemot, ja ir kādi izņēmuma apstākļi, kuru gadījumā augstākā lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par izņēmumu no regulējuma piemērošanas.

Piedāvātā likuma norma attiektos uz no publiskas personas atkarīgām komerciālām publiskas personas kapitālsabiedrībām un no publiskas personas atkarīgām nekomerciālām publiskas personas kapitālsabiedrībām, bet neattieksies uz komerciālām publiskas personas kapitālsabiedrībām.

Kapitālsabiedrību veidi, ko aptvers piedāvātā likuma norma ietver:
     -  publiskas personas kapitālsabiedrības un to atkarīgās kapitālsabiedrības,
     -  publiski privātās kapitālsabiedrības,
     -  publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības.
Minēto kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota) nodrošina piedāvātās likuma normas ievērošanu, t.i., ka 2026. gadā kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem nepalielinās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Piemēram, ja kopējo personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem 2025. gadā bija 40 procenti, tad arī nākamajā, 2026. gadā, šai attiecībai ir jāsaglabājas tajā pašā līmenī, respektīvi – kopējās personāla izmaksas, dalot ar kopējiem ieņēmumiem, tiek iegūta tā pati attiecība.

Kopējās personāla izmaksas ietver arī vadības atalgojumu un šo izmaksu apmēru iegūst no kapitālsabiedrības gada pārskata.
Kopējie ieņēmumi ietver visus ar kapitālsabiedrības pamatdarbību saistītos ieņēmumus, ieskaitot valsts budžeta dotāciju.

Izņēmums var tikt piemērots, ja tiek pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums.
Piedāvātās likuma normas ieviešana plānota, veicot kapitālsabiedrībās personāla produktivitātes paaugstināšanas un digitalizācijas procesus, kā arī pārskatot kapitālsabiedrību atlīdzības politikas, neietekmējot pakalpojumu kvalitāti.