23-TA-1371: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma “Lauri”, Babītes pagastā, Mārupes novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma“Lauri”, Babītes pagastā, Mārupes novadā, atsavināšanu.
Ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma“Lauri”, Babītes pagastā, Mārupes novadā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Lauri”, “Babītes pagastā, Mārupes novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu “Lauri” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8048 017 0005) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8048 017 0109) 12,8100 ha platībā - Babītes pagastā, Mārupes novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.32 (turpmāk - nekustamais īpašums “Lauri”).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums “Lauri” sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8048 017 0109) 12,8100 ha platībā, lietošanas mērķis: 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 14 012 euro.
Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 12.8100 ha, tai skaitā pļavu platība 12.2400 ha;
2) ūdens objektu zeme 0.5700 ha, tai skaitā zeme zem ūdeņiem 0.5700 ha.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, platība 0.6200 ha; 1.4300 ha;;
2) no 10 līdz 25 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, platība 0.1200 ha.
No Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.32 noraksta 1. daļas 1. iedaļas ieraksta Nr. 2.1. un Mārupes novada pašvaldības 24.02.2023. vēstules Nr. 1/2.1-2/117 secināms, ka par labu valsts nekustamajam īpašumam ir nodibināts braucamā ceļa servitūts.
Nekustamais īpašums “Lauri” ir iznomāts fiziskai personai. 04.03.2022. noslēgtais zemes nomas līgums Nr. IEN/2022/346 ir spēkā līdz zemesgabala atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 27.02.2024 ieskaitot. Nomas līgumā nav pielīgtas nomnieka pirmpirkuma tiesības uz zemi, kā arī nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā.
Mārupes novada pašvaldība ar 24.02.2023. vēstuli Nr. 1/2.1-2/117 informē, ka:
1) nekustamais īpašums “Lauri” nav degradēta teritorija un neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz nekustamā īpašuma “Lauri” atsavināšanu attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie lauksaimniecības zemes ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punktā noteikto;
4) saskaņā ar spēkā esošā Babītes novada (šobrīd Babītes pagasta un Salas pagasta) teritorijas plānojuma (turpmāk – TIAN), kas apstiprināts ar 2020.gada 22.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 1 funkcionālā zonējuma karti, nekustamais īpašums “Lauri” zemes vienība atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L). Atbilstoši TIAN - Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem;
5) nekustamajam īpašumam “Lauri” nodrošināta tieša piekļuve no pašvaldības ceļa “Masīva ceļš C-5”, zemes vienības kadastra apzīmējums 8048 017 0098, pa braucamo servitūta ceļu, kas nodibināts pamatojoties uz 2016.gada 26.septembra servitūta līgumu Nr. 3/2-3-16-35/2271, kur kalpojošais nekustamais īpašums ir “Akācijas”, kadastra Nr. 8048 017 0004 un ir reģistrēts Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 23 un nekustamā īpašuma “Lauri”, kadastra Nr. 8048 017 0005, Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 32.
Uz nekustamā īpašuma “Lauri” atsavināšanu ir attiecināms likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pants, kurā norādīti darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti. Ievērojot minētā likuma 29. panta otrās daļas 5.punktu, šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Savukārt atbilstoši šā likuma 30.1 panta pirmajai daļai, šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā un 28.1 panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.
Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pirmpirkuma tiesības var izmantot šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētā persona, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un zemes nomas līgumu reģistrējusi pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas vai kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta trešajai daļai, ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumam, tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav vai ja zemes nomnieki nav vienojušies par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ievērojot šā panta trešo daļu, vai zemes nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā, pirmpirkuma tiesības neizmanto, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma “Lauri” ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju, VNĪ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos norādīs, ka nekustamā īpašuma “Lauri” sastāvā ir dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas aptver 12.2400 ha platību (no 12.8100 platības), līdz ar to, uz darījuma subjektu attiecas likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pantā noteiktie nosacījumi, un darījuma subjektam ir pienākums iesniegt attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu, darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina tā tiesības iegūt minēto lauksaimniecības zemi īpašumā atbilstoši likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.¹ panta pirmajā daļā noteiktajam. Papildus izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka valsts nekustamajam īpašumam ir nodibināts braucamā ceļa servitūts, kas atzīmes veidā ierakstīts Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.32.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums “Lauri” sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8048 017 0109) 12,8100 ha platībā, lietošanas mērķis: 0101 – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 14 012 euro.
Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 12.8100 ha, tai skaitā pļavu platība 12.2400 ha;
2) ūdens objektu zeme 0.5700 ha, tai skaitā zeme zem ūdeņiem 0.5700 ha.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, platība 0.6200 ha; 1.4300 ha;;
2) no 10 līdz 25 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, platība 0.1200 ha.
No Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.32 noraksta 1. daļas 1. iedaļas ieraksta Nr. 2.1. un Mārupes novada pašvaldības 24.02.2023. vēstules Nr. 1/2.1-2/117 secināms, ka par labu valsts nekustamajam īpašumam ir nodibināts braucamā ceļa servitūts.
Nekustamais īpašums “Lauri” ir iznomāts fiziskai personai. 04.03.2022. noslēgtais zemes nomas līgums Nr. IEN/2022/346 ir spēkā līdz zemesgabala atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 27.02.2024 ieskaitot. Nomas līgumā nav pielīgtas nomnieka pirmpirkuma tiesības uz zemi, kā arī nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā.
Mārupes novada pašvaldība ar 24.02.2023. vēstuli Nr. 1/2.1-2/117 informē, ka:
1) nekustamais īpašums “Lauri” nav degradēta teritorija un neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz nekustamā īpašuma “Lauri” atsavināšanu attiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie lauksaimniecības zemes ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punktā noteikto;
4) saskaņā ar spēkā esošā Babītes novada (šobrīd Babītes pagasta un Salas pagasta) teritorijas plānojuma (turpmāk – TIAN), kas apstiprināts ar 2020.gada 22.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 1 funkcionālā zonējuma karti, nekustamais īpašums “Lauri” zemes vienība atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L). Atbilstoši TIAN - Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem;
5) nekustamajam īpašumam “Lauri” nodrošināta tieša piekļuve no pašvaldības ceļa “Masīva ceļš C-5”, zemes vienības kadastra apzīmējums 8048 017 0098, pa braucamo servitūta ceļu, kas nodibināts pamatojoties uz 2016.gada 26.septembra servitūta līgumu Nr. 3/2-3-16-35/2271, kur kalpojošais nekustamais īpašums ir “Akācijas”, kadastra Nr. 8048 017 0004 un ir reģistrēts Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 23 un nekustamā īpašuma “Lauri”, kadastra Nr. 8048 017 0005, Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 32.
Uz nekustamā īpašuma “Lauri” atsavināšanu ir attiecināms likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pants, kurā norādīti darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti. Ievērojot minētā likuma 29. panta otrās daļas 5.punktu, šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Savukārt atbilstoši šā likuma 30.1 panta pirmajai daļai, šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā un 28.1 panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.
Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pirmpirkuma tiesības var izmantot šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētā persona, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un zemes nomas līgumu reģistrējusi pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas vai kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta trešajai daļai, ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumam, tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav vai ja zemes nomnieki nav vienojušies par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ievērojot šā panta trešo daļu, vai zemes nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā, pirmpirkuma tiesības neizmanto, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma “Lauri” ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju, VNĪ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos norādīs, ka nekustamā īpašuma “Lauri” sastāvā ir dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas aptver 12.2400 ha platību (no 12.8100 platības), līdz ar to, uz darījuma subjektu attiecas likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pantā noteiktie nosacījumi, un darījuma subjektam ir pienākums iesniegt attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu, darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina tā tiesības iegūt minēto lauksaimniecības zemi īpašumā atbilstoši likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.¹ panta pirmajā daļā noteiktajam. Papildus izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka valsts nekustamajam īpašumam ir nodibināts braucamā ceļa servitūts, kas atzīmes veidā ierakstīts Babītes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.32.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma “Lauri” tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi minēto nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Nākamajam nekustamā īpašuma “Lauri” ieguvējam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma “Lauri” tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi minēto nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Nākamajam nekustamā īpašuma “Lauri” ieguvējam būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kura atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pantam, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu “Lauri”. Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kura atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pantam, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu “Lauri”. Saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmo daļu pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Finanšu ministrija
VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi