Anotācija (ex-ante)

Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk-BTAL) 26.panta sestajā daļā noteikts, ka  novērtējot ieguldījumu un vairojot prestižu sabiedrībā, kā arī lai veicinātu un atbalstītu pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, Sabiedrības integrācijas fonds  (turpmāk- SIF) nodrošina valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu. 

Minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā goda ģimenes apliecības piešķiršanas, izsniegšanas, izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai, nosaka Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumi Nr.352  "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība". 

Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmu, lai  reģistrētu izsniegtās Latvijas Goda ģimenes apliecības "3+ Ģimenes karte" (no 2021.gada 1.jūnija ar nosaukumu "Latvijas goda ģimenes apliecība "Goda ģimene""), SIF uzsāka veidot 2017.gadā, bet no 2021.gada šī informācijas sistēma  ir reģistrēta kā valsts informācijas sistēma.

Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma nodrošina šādus pamata procesus – personu elektronisku iesniegumu pieņemšanu apliecību saņemšanai; iesniegumu apstrādes procesu pārvaldību; nepieciešamo atskaišu sagatavošanu par apliecībām dažādos griezumos (statistikas dati); informācijas sniegšanu personām, kuras ir iesniegušas iesniegumu; informācijas sniegšanu (nesaturot personas datus) valsts, pašvaldību institūcijām un komersantiem par izsniegtajām apliecībām (apliecību numurs, derīguma termiņš un magnētiskās joslas prefikss), pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu.

Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā esošo datu apstrāde  un institūciju sadarbība notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumiem Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (šo noteikumu 3.8.apakšpunkts, 13., 14., 15., 17., 18., 19., 27., 28. punkts).

Ministru kabineta  2021. gada 1.jūnija sēdes protokola nr.45 46. paragrāfa   2.4. apakšpunktā  uzdots Labklājības ministrijai sadarbībā ar SIF izstrādāt un labklājības ministram līdz 2022.gada 1.janvārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot SIF  Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru.

Ņemot vērā minēto, ir izdarāmi grozījumi BTAL, paredzot Latvijas Goda  ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru, t.sk., pārzini, leģitīmo mērķi, institūcijas un personas, kuras ir tiesīgas apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbību.

Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma.


Likumprojektā noteikts, ka BTAL tiek papildināts ar 26.¹ pantu, kurā norādīts  Latvijas Goda  ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas informācijas sistēmas pārzinis - SIF.

Latvijas Goda  ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas uzskaiti par personām, kuras iesniegušas iesniegumu par goda ģimenes apliecības piešķiršanu, piešķirtajām un anulētajām apliecībām, SIF lēmumiem par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, vai apliecības anulēšanu, kā arī nodrošināt standartizētu informācijas izgūšanu un veidot statistikas analīzi, lai novērtētu valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma"  efektivitāti. Informācijas sistēma nodrošina centralizētu datu apstrādi, kas paātrina to apstrādi, vienlaicīgi samazinot laiku, kas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai. 

Lai nodrošinātu institūcijām normatīvajos aktos noteikto funkciju un deleģēto uzdevumu izpildi, likumprojektā tiek noteiktas šādas institūcijas, kurām būs tiesības apstrādāt Latvijas Goda  ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus:
- SIF, kas atbilstoši BTAL 26.panta sestajā daļā noteiktajam īsteno valsts atbalsta programmu "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma";

-  valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija",  kura atbilstoši  Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.¹ pantā noteiktajam  Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmā veic informācijas apstrādi par pasažieriem, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus. Papildus svarīgi norādīt, ka saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.¹ panta (3¹) daļu  tiesības saņemt un apstrādāt informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanai aktuālajiem identifikācijas līdzekļiem Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmā  ir pārvadātājam un biļešu tirgotājam, lai nodrošinātu personu ar braukšanas maksas atvieglojumiem veikto braucienu identifikāciju sabiedriskajos transportlīdzekļos un sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības vietās. Pārvadātājs iesniedz Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmā informāciju par elektroniskās uzskaites sistēmas identificēto valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju braucieniem. Informāciju, tostarp personas datus, kas apliecina personas tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, iekļaušanai Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmā -  valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” bez atlīdzības sniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, SIF [SIF sniedz informāciju par  valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķa grupu] un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.¹ panta otrā daļa);

- valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", kura atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajam  piemēro transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu daudzbērnu ģimenei.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu nr.858 “Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība” 46.punktu Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7. panta piektajā daļā paredzēto ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu piemēro personai, kurai pašai vai kopā ar laulāto, vai kuras laulātajam apgādībā vai aizbildnībā ir trīs vai vairāk bērnu, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu un kuri turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, vai personai, kura pati vai kopā ar laulāto veido audžuģimeni, kurā ir ievietoti trīs vai vairāk bērnu, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu un kuri turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, par vienu tās īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli. Ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu piemēro, pamatojoties uz CSDD pieejamo informāciju no Iedzīvotāju reģistra vai informāciju, ko CSDD ir saņēmusi no Izglītības un zinātnes ministrijas par pilngadīgām personām, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu un iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, vai ārvalsts iestādes izsniegtu izziņu par pilngadīgām personām, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu un iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību ārvalstī, vai arī personai uzrādot derīgu SIF izsniegtu Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ Ģimenes karte”;

-  Būvniecības valsts kontroles birojam, kurš atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 33.¹ pantā pirmajā daļā noteiktajam aizsargātajam lietotājam elektroenerģijas tirdzniecības līguma ietvaros nodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu (piemēro  maksājuma samazinājumu rēķina summai par elektroenerģiju, sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponenti).
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma  33.¹ panta otro daļu atbilstību aizsargātā lietotāja statusam kalendāra mēneša ietvaros pārbauda aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma, kuras uzturēšanas un pārziņa funkcijas veicējs ir Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde enerģētikas politikas administrēšanas jomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumu nr.345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”  (turpmāk- MK noteikumi nr.345) 19.¹ punktu, ja aizsargātais lietotājs ir daudzbērnu ģimene, kurā vismaz viens no bērniem  vecumā no 18 līdz 24 gadiem iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību ārzemēs, viens no bērna vecākiem, audžuvecākiem vai aizbildņiem, kas vienlaikus ir līgumslēdzējs, pakalpojuma saņemšanai birojā iesniedz iesniegumu, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, un Latvijas Goda ģimenes apliecības kopiju. Ja šajā  noteikumu punktā minētā ģimene nav līgumslēdzējs, bet ir apakšlietotājs, pakalpojumu tā saņem šo noteikumu 18. punktā minētajā kārtībā,  iesniedzot birojā iesniegumu, kurā norāda viena no bērnu vecākiem, audžuvecākiem vai aizbildņiem vārdu, uzvārdu un personas kodu, un Latvijas Goda ģimenes apliecības kopiju.
Saskaņā ar MK noteikumi nr.345 12.punktu Būvniecības valsts kontroles birojs izmaksā pakalpojuma sniedzējam kompensāciju par aizsargātajiem lietotājiem piemēroto maksājuma samazinājumu. Pakalpojumu līdzfinansē no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Saskaņā ar MK noteikumi nr.345 25.punktu  maksājuma samazinājuma aprēķinu veic aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma, kura ir valsts informācijas sistēma un kuras pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs;

- rajona (pilsētas) tiesai, lai atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra  noteikumiem Nr.1250“Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” piemērotu samazinātu valsts nodevu īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" mērķgrupām (šo noteikumu 7.³ un 7.⁴ punkts). Katrs nekustams īpašums ierakstāms zemesgrāmatā tajā rajona (pilsētas) tiesā, kuras darbības teritorijā tas atrodas (Zemesgrāmatu likuma 3.pants);

- citām valsts un pašvaldību iestādēm, komersantiem un personām, kuras nodrošina pakalpojumu vai nodokļu un nodevu atlaides valsts atbalsta programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecības programma” mērķgrupām.
Kā liecina SIF  sniegtie dati, patlaban ir noslēgti 526 sadarbības līgumi ar  494 dažādu jomu uzņēmējiem, kā arī valsts (24) (piemēram, Latvijas Leļļu teātris, VSIA; Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, VSIA; Rīgas cirks, VSIA; Latvijas Koncerti, VSIA) un pašvaldību (8) institūcijām (piemēram, Bauskas novada pašvaldības iestāde “Bauskas Kultūras centrs”, Kuldīgas novada sporta skola, Krāslavas novada Izglītības pārvaldes Krāslavas Valsts ģimnāzija (Krāslavas peldbaseins)), kas ir iesaistījušās valsts atbalsta programmā “Latvijas Goda ģimenes apliecība”. Atlaižu katalogs atbalsta programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecības programma” mērķgrupām ir pieejams SIF  tīmekļa vietnē: https://katalogs.godagimene.lv/.

Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļautās ziņas un statistisko informāciju Sabiedrības integrācijas fonds izsniedz (individuālos gadījumos) vai nodrošina piekļuvi pamatojoties uz pieprasījumu vai rakstveida vienošanos un izmantojot tīmekļa pakalpes vai automatizētā tiešsaistes datu pārraides režīmā vai citā atbilstošā veidā.

Paredzēts, ka informācijas sistēmas tiešsaistes režīmā datu izgūšanu no Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas varēs izmantot: valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”; valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"; Būvniecības valsts kontroles birojs; rajona (pilsētas) tiesas. SIF nodrošina, ka minētās institūcijas no informācijas sistēmas saņem šādus datus: personas kods un apliecības identifikācija.

Fiziskām personām tiek nodrošinātas tiesības no informācijas sistēmas saņemt ziņas  par sevi un savā aizgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošu personu. Vienlaikus no informācijas sistēmas ir tiesības saņemt ziņas arī zinātniekiem un pētniekiem – zinātniskiem vai statistiskiem pētījumiem nepieciešamos datus, ievērojot nosacījumu, ka ziņas nesatur personu identificējošus datus.

Tiem informācijas sistēmas lietotājiem, kuriem nebūs izveidots tiešsaistes datu apmaiņas režīms ar Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmu, tiks nodrošināta iespēja datus no šīs informācijas sistēmas saņemt, izmantojot tīmekļa pakalpes.

Ar programmas dalībniekiem, ar kuriem SIF  noslēdzis sadarbības līgumu par atlaižu piešķiršanu goda ģimenes apliecības īpašniekiem, nepersonalizēta datu pārbaude (datu pārbaude pēc goda ģimenes apliecības reģistrācijas numura, vai apliecība nav anulēta) notiks jaunajā sistēmā – lai ikviens atlaižu devējs varētu pārliecināties vai uzrādītā apliecība ir derīga. Ar katru programmas dalībnieku pie līguma slēgšanas tiek slēgta vienošanās par konkrētu datu apmaiņu un to kārtību.

Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļauj šādus datus par personām, kuras SIF iesniegušas iesniegumu goda ģimenes apliecības saņemšanai: personas kods; vārds (vārdi);  uzvārds;  personas statuss Fizisko personu reģistrā (aktīvs, pasīvs); deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese; kontaktinformācija (tālrunis, elektroniskā pasta adrese); miršanas datums; vai persona ir iekļauta Uzturlīdzekļu garantijas fonda parādnieku reģistrā; personas un tās laulātā aizgādībā esošie bērni (t.sk. audžuģimenē vai aizbildnībā esošie bērni, kā arī personas vai tās laulātā bērni līdz 24 gadu vecumam (neieskaitot)).

Vienlaikus Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļauj informāciju par lēmumiem, kas pieņemti iesniegumu izskatīšanas gaitā, tiem pievienotajiem dokumentiem, piešķirto un anulēto goda ģimenes apliecību datiem.

Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas Goda  ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmai nepieciešamo informāciju (personas sniegto datu pārbaudei un aktualizācijai), Latvijas Goda  ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes informācijas sistēmai ir sasaiste (tiek izmantots automatizēts tiešsaistes datu pārraides režīms) ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, Invaliditātes informācijas sistēmu, Fizisko personu reģistru un  Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas iesniedzēju un parādnieku reģistru.

Atbilstoši iepriekš minēto institūciju normatīvajos aktos noteiktām funkcijām un deleģētiem uzdevumiem, likumprojektā ir definēti personas datu apstrādes nolūki, kuru sasniegšanai attiecīgās institūcijas ir tiesīgas saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā esošo personas datu saturošu informāciju.

Nodefinējot nolūku, ir jāsaprot, vai attiecīgā mērķa sasniegšanai vispār ir nepieciešami datu subjekta personas dati. Personas dati ir apstrādājami tikai tad, ja apstrādes nolūku pienācīgā kārtā un tādā pašā kvalitātē nav iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem.

Attiecīgo atziņu ir paudusi arī Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā judikatūrā, norādot uz minimalitātes principa būtiskumu. Minimalitātes princips paredz, ka personas datu apstrāde ir aizliegta, ja vien nav nepieciešams sasniegt nozīmīgus un iepriekš skaidri noteiktus datu apstrādes mērķus. Proti, ņemot vērā datu pienācīgas glabāšanas nozīmi, datu izmantošana pieļaujama tikai sevišķi būtisku uzdevumu veikšanai, lai aizsargātu kādas tiesiski nozīmīgas intereses. Minimalitātes principa kontekstā ir nepieciešams noskaidrot arī to, vai [..] datu apjoms atbilst datu apstrādes mērķim (lietas Nr. 2015-18-01).

Attiecīgā mērķa sasniegšanai ir nepieciešami datu subjekta personas dati, jo anonimizētā veidā nav iespējams izskatīt iesniegto iesniegumu un pieņemt lēmumu par goda ģimenes apliecības izsniegšanu.

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atlaides goda ģimenes apliecības īpašniekiem, nepieciešams pārliecināties par to, ka konkrētais dokuments, goda ģimenes apliecība, ir derīgs (nav anulēta), un tās īpašniekam ir tiesības izmantot goda ģimenes apliecības programmas atlaides.

Datu subjekta personas datu apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgā kārtā un tādā pašā kvalitātē sasniegt ar citiem līdzekļiem. Ja netiktu izveidota Latvijas Goda  ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes informācijas sistēma, nebūtu iespējams pienācīgā kārtā un tādā pašā kvalitātē sasniegt datu subjekta personas datu apstrādes nolūku, jo apstrādājamo datu apjoms, kā arī goda ģimenes apliecību turētāju un pakalpojumu sniedzēju, kuri nodrošina atlaides goda ģimenes apliecības turētājiem, ir pārāk liels, lai SIF, kā arī citas iepriekš uzskaitītās institūcijas, organizācijas un pakalpojumu sniedzēji, spētu manuāli goda ģimenes apliecību turētāju - datu subjektu personas datus – manuāli apstrādāt. Ja pakalpojuma sniedzēji nevarēs pārliecināties par goda ģimenes apliecības derīgumu, tas ir, ka goda ģimenes apliecība vairs nav derīga saistībā ar personas statusa maiņu u.tml., tad potenciāli pastāv risks, ka ar goda ģimenes apliecību saistītās atlaides varēs saņemt arī tādas personas, kurām vairs faktiski nav tiesību minētās atlaides saņemt.

Minēto institūciju apstrādājamais datu apjoms likumprojektā definētā nolūka sasniegšanai, kā arī Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā konkrēti iekļaujamie dati, to apjoms, datu apstrādes noteikumi un kārtība, kā arī institūciju sadarbības noteikumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos.

Ārvalstu adopcijas tiesiskais regulējums.

Saskaņā ar likuma 31.panta trešo daļu (redakcija, kas spēkā no 2022.gada 1.jūlija ) likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Minētais tiesiskais regulējums liedz iespēju bērnu adoptēt uz ārvalsti radiniekam vai otram laulātajam, ja ārvalstij nav saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Esošais tiesiskais regulējums arī liedz iespēju bērnu adoptēt uz ārvalsti radiniekam vai otram laulātajam bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma.

 

Ārvalstu adopcijas tiesiskais regulējums.

Nolūkā nodrošināt bērna labākās intereses (ģimenes saišu, identitātes saglabāšanu) likuma 31.panta trešo daļu nepieciešams papildināt ar trešo teikumu, paredzot, ka gadījumos, kad bērnu adoptē viņa radinieks vai, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt uz ārvalsti bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma, kā arī uz ārvalsti, pat ja attiecīgajai ārvalstij nav saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.
Arī šādos gadījums saskaņā ar Civillikuma 169.panta ceturto daļu būs nepieciešams bāriņtiesas atzinums, ka adopcija atbilst bērna interesēm.

 

Nosacījumi viesģimenes statusa iegūšanai.
 
Patlaban likuma 45.³ panta 2.¹ daļas 1.punktā ir noteikts, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2021.gada 4.novembrī taisīja spriedumu lietā Nr.2021-05-01 un nosprieda atzīt Civillikuma 242. panta 5. punktu, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu par aizbildni būt personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam.

Spriedumā lietā Nr.2021-05-01 norādīts, ka Satversmes tiesa jau atzinusi: tas vien, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā. Personas uzvedība laika gaitā var mainīties. Septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.2. punktu un 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 19.3.2. punktu). Turklāt bērns, kas izdara noziedzīgu nodarījumu, var vēl nebūt sasniedzis pietiekamu brieduma pakāpi un pienācīgu izpratni par savas rīcības sekām. Tāpēc nepilngadībā izdarīta vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts pats par sevi nedrīkst ietekmēt visu personas atlikušo dzīvi. Proti, likumdevējs nedrīkst prezumēt, ka ikviena persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdara, būdama nepilngadīga, arī pieaugusi būs vardarbīga un tāda paliks līdz pat mūža galam (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 19.3.2. punktu). Tātad tas, ka persona reiz tikusi sodīta par vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ne vienmēr ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud bērnus ilgtermiņā. Paredzot aizliegumu, likumdevējam ir nevis jāvadās no vispārīgām prezumpcijām, bet gan pēc iespējas jāveicina individuāla taisnīguma sasniegšana (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 19.3.2. punktu). Ar apstrīdēto normu aptvertās situācijas var būt ļoti dažādas. Atšķirīgas var būt gan ar noziedzīgo nodarījumu apdraudētās intereses, gan laiks, kas pagājis kopš tā izdarīšanas. Tāpat arī personas brieduma pakāpe un izpratne par noziedzīgā nodarījuma sekām var būtiski atšķirties atkarībā no tā, vai persona ir nepilngadīga vai pilngadīga.
Ministrija izstrādāja likumprojektu “Grozījums Civillikumā “(Nr.1413/Lp13, pieņemts 3.lasījumā š.g. 2.jūnijā), ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā nolemto. Grozījums paredz aizstāt iepriekš likumdevēja noteikto absolūto aizliegumu (aizliegumu uz mūžu) personai, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, kļūt par aizbildni ar terminētu aizliegumu. Proti, grozījumi paredz, ka personai turpmāk būs aizliegts kļūt par aizbildni, kamēr spēkā ir personas sodāmība (sodāmība nav dzēsta vai noņemta). Savukārt pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai būs individuāli jāvērtē, vai saistībā ar iepriekšējo personas sodāmību vēl aizvien pastāv draudi bērna drošībai, kas attiecīgi ir šķērslis, lai tālāk izskatītu jautājumu saistībā ar personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai personas iecelšanu par aizbildni bērnam.
 

Nosacījumi viesģimenes statusa iegūšanai.


Lai noteiktu vienlīdzīgus nosacījumus personām, kuras vēlas kļūt par aizbildni  vai vēlas iegūt viesģimenes statusu, nepieciešams veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.³ panta 2.¹ daļas 1.punktā, paredzot, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.


 

Terminoloģisks precizējums vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas jomā.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta pirmo daļu vardarbības vai nolaidības rezultātā cietušo bērnu ārstēšanai un rehabilitācijai izveidojamas īpašas iestādes vai nodaļas vispārējās ārstniecības iestādēs un valsts budžetā atvēlami speciāli līdzekļi. Izdevumus par bērna ārstēšanu un rehabilitāciju sedz valsts un pēc tam regresa kārtībā piedzen no vainīgajām personām.

Minētajā tiesību normā lietotais termins rada atšķirīgu interpretāciju, kāda veida rehabilitācija tiek domāta, jo rehabilitācijas veidi ir dažādi (medicīniskā, sociālā u.c.).

Labklājības ministrija vērš uzmanību, ka sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saturs un mērķis nav identisks un, vērtējot Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas, jāņem vērā vairāki ministrijas ieskatā būtiski apstākļi. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt pacientiem ar funkcionāliem ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu. Šo mērķi sasniedz ar ārsta speciālista konkrētam pacientam nozīmētiem pakalpojumiem – procedūrām, konsultācijām, ko sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, rehabilitologi, funkcionālie speciālisti u.c. ārstniecības personas. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti personām, kurām ir nepārprotami konstatēts ar medicīniskām metodēm pierādāms ierobežojums vai saslimšana. Sociālā rehabilitācija saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Sociālā rehabilitācija tiek nodrošināta bērniem, kuri cieš  no visu veidu fiziskas vai emocionālas cietsirdības, seksuālas vardarbības, pamešanas novārtā vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļautais uzdevums ir ļoti plašs. Speciālists (sociālais darbinieks vai psihologs), virzot bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, konstatē sociālās funkcionēšanas traucējumus, bet var netikt konstatēta tieša korelācija starp sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību un sociālās funkcionēšanas traucējumus izraisījušajiem notikumiem vai kādas personas darbībām. Iemesls, kāpēc bērnam nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums, var būt cieši saistīts ar viņa personību un situācijas uztveres īpatnībām. Piemēram, vecāki un bērni nesaprotas disciplinēšanas jautājumos, vecāki neizprot bērna vecumposma vai personības īpatnības. Vardarbīgā vecāka uzvedības iemesls var būt bērnībā pārciesta vardarbība, sociālo prasmju trūkums, sociālekonomiskās problēmas u.c.

Tā kā apdraudētās personas ir bērni, nereti iesaistītās institūcijas (bāriņtiesas, sociālais dienests) virza bērnu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai arī uz aizdomu par vardarbību pamata. Ne vienmēr aizdomu gadījumā par vardarbību pret bērnu ir iespējams uzsākt administratīvo procesu (piemēram, krasa bērna garastāvokļa maiņa, nomāktība, ko pamana skolotājs vai pirmsskolas izglītības iestādes audzinātājs, un nav citu faktu, kas liecinātu par vardarbību). Šajos gadījumos, iegūstot papildu informāciju, vardarbība pret bērnu var arī neapstiprināties. Nav tiesiska pamata pieprasīt izdevumu segšanu no kādas personas aizdomu par vardarbību gadījumā. Labklājības ministrijas ieskatā agrīna iejaukšanās uz aizdomu pamata ir atbalstāma, lai speciālisti preventīvi iejauktos disfunkcionālā ģimenē vai, piemēram, ārpusģimenes aprūpes institūcijas darbā, novērstu iespējamo vardarbības eskalāciju.

Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošajiem statistikas datiem ik gadu aptuveni 80% sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju vardarbības veicēji ir ģimenes locekļi. Bieži pakalpojuma piešķiršanas pamats ir emocionālā vardarbība un vecāku nolaidība, piemēram, 2021.gadā no 1344 bērniem, kuri pakalpojumu saņēma institūcijās (krīzes centros), 625 gadījumos dominējošais vardarbības veids bija emocionālā vardarbība un 330 bērnu gadījumā vecāku nolaidība. Seksuālā vardarbība vai aizdomas par to konstatētas 117 gadījumos, fiziskā vardarbība – 272 gadījumos. Normatīvais regulējums vardarbības mazināšanai ir ticis veidots, lai disfunkcionāla ģimene saņemtu atbalstu un mainītu savu dzīvesveidu vēl pirms ir notikušas krimināli vai administratīvi sodāmas darbības – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu gan pilngadīgai vardarbībā cietušai personai, gan vardarbības veicējam. Bieži speciālistiem, lemjot par pakalpojumu piešķiršanu, nepieciešams konstatēt personas, bērnu vai ģimenes kopumā vajadzības un atbalstīt konstatētās sociālās problēmas risināšanā. Jo īpaši pirmsskolas vecuma bērniem gan bioloģiskajās ģimenēs, gan audžuģimenēs pēc konstatētas vardarbības fakta speciālisti strādā gan ar bērnu, gan viņa ģimeni, lai uzlabotu vecāku sapratni par bērna uzvedību, lai pilnveidotu viņu saikni, māca vecākiem emocionālo inteliģenci un stresa noturību. Vecāks ir ne tikai atbildīgs par to, ka neprot veidot attiecības ar savu bērnu, bet arī saņem sev nepieciešamo palīdzību, lai turpmāk saprastos ar bērnu. Ministrijas ieskatā šī procesa laikā ir diskutabli noteikt pienākumu vecākam samaksāt par saņemto pakalpojumu. Arī profesionālo organizāciju aptaujātie pārstāvji no Latvijas sociālo darbinieku biedrības, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības norāda uz riskiem gadījumos, ja šī samaksa tiktu prasīta vai piedzīta, norādot, ka tas veicinātu neziņošanu par vardarbības gadījumiem, to slēpšanu, nevēršanos pēc atbalsta, kā arī, iespējams, veicinātu negatīvu ietekmi uz bērnu atkārtoti, jo minētie resursi tiktu piedzīti no kopējā ģimenes budžeta, tādējādi samazinot ģimenes iespējas, kas bieži jau tā ir ļoti ierobežotas. Jāatzīmē, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kurss ilgst 30 dienas (60 dienas, ja par vardarbības faktu uzsākts kriminālprocess) un bieži pēc 30 dienām bērns atgriežas ģimenē. Ja vecākam būs finansiālas grūtības samaksāt par pakalpojumu (vardarbība bieži tiek konstatēta sociāli nelabvēlīgās ģimenēs), ģimene var nonākt vēl lielākā nabadzībā vai stresā un, ja vecāki vainos notikušajā bērnu, pastāv risks, ka vecāku vardarbība pret bērnu var pieaugt. Šādu papildu izmaksu segšanas dēļ ģimenes var nonākt parādsaistībās, kas ilgtermiņā var ietekmēt gan atkarību un atkārtotas vardarbības saasināšanos, gan izkrišanu no darba tirgus un ierobežotu pieeju tam, īpaši reģistrētai nodarbinātībai.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26. pants nosaka, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Minētais normatīvais regulējums nosaka, ka prioritāri krīzes situācijā nonākušam bērnam ir jāmeklē iespējas nodrošināt ģimenisku attīstības vidi, savukārt ievietošana ārpusģimenes aprūpes iestādē ir galējais risinājums situācijā, ja citu iespēju objektīvi nav, un arī šajā gadījumā speciālistu pienākums ir sniegt atbalstu iesaistītajām personām, lai ģimeni atveseļotu un saglabātu.

Labklājības ministrijas ieskatā, ja personas rīcībā nav konstatētas krimināli vai administratīvi sodāmas darbības, tai būtu jāturpina sniegt valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums bez samaksas pieprasīšanas regresa kārtībā.

Vienlaikus Labklājības ministrija piekrīt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, ka noteiktās situācijās piedziņa regresa kārtībā par valsts sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērnam, kurš cietis no vardarbības, būtu nosakāma. Labklājības ministrija apņemas organizēt diskusiju ar bērnu tiesību aizsardzības jomas un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma speciālistiem par mehānisma izveidi sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izmaksu regresa piedziņas kārtībai gadījumos, kad vainīgā persona nav bērna ģimenes loceklis un atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (administratīvā pārkāpuma lietā - ar kompetentas institūcijas vai amatpersonas spēkā stājušos nolēmumu).

Atkarībā no diskusiju rezultāta un secinājumiem par noteiktiem kritērijiem, kādos gadījumos līdzekļu atmaksu ir nepieciešams pieprasīt (t.sk. jautājumā par samaksas piedziņu no bērna ģimenes locekļiem), Labklājības ministrija jau 2022.gada laikā sagatavos attiecīgus normatīvā regulējuma precizējumus.
 

Terminoloģisks precizējums vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas jomā.
Tiesiskās noteiktības un skaidrības labad nepieciešams minētās panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “rehabilitācija” ar vārdiem “medicīniskā rehabilitācija” attiecīgajā locījumā, ņemot vērā to, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.panta pirmajā daļā tiek regulēts jautājums par bērnam nodrošināmo medicīnisko rehabilitāciju. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 1.panta 14.punktu tiek lietots termins “medicīniskā rehabilitācija”. Savukārt termins “rehabilitācija” Ārstniecības likumā vairs netiek lietots.

Norādāms, ka ar šo grozījumu likumdevēja sākotnēja griba netiek sašaurināta. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta pirmās daļas iekļaušanas pamatojuma diskusijas laikā 1998. gadā Saeimā[1] viennozīmīgi tika apspriests jautājums par no prettiesiskām darbībām cietušu bērnu ārstniecības procesu un tai sekojošu medicīnisko rehabilitāciju, kas atbilst Ārstniecības likuma, kas stājās spēkā 1997.gada 1.oktobrī, 1. panta 14. punktā noteiktajam.

[1] https://www.saeima.lv/steno/st_98/st1305.html.


Minētā priekšlikuma nolūks nav atcelt valsts garantētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem. Proti, ar šo grozījumi tiek veikts terminoloģisks precizējums, lai novērstu atšķirīgu interpretāciju, kāda veida rehabilitācija tiek domāta 52.panta pirmajā daļā.

Tiesiskais regulējums par bērnam nodrošināmo sociālo rehabilitāciju ir noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta otrajā daļā, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 1.² daļā.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta otro daļu bērnam, kurš ir cietis* noziedzīgā nodarījumā, no ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības, nolaidības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedzama nepieciešamā palīdzība, lai viņš atgūtu fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

*Lai nodrošinātu vienotu izteiksmes stilu, visā anotācijā tiek lietots termins “cietušais”, "bērns, kurš cietis". Termins “cietušais”, "bērns, kurš cietis" tiek lietots arī rindkopās, kurās tiek citētas tiesību normas un dokumenti, kuru oriģinālversijā tiek lietots termins “upuris”, "bērns, kurš kļuvis par upuri". Šīs anotācijas ietveros abi minētie termini “cietušais” un “upuris” tiek uzlūkoti kā sinonīmi.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 1.² daļā noteikts, ka valsts nodrošina vardarbības rezultātā cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju.

Labklājības ministrijas Bērnu lietu sadarbības padomes Bērnu tiesību aizsardzības likuma pastāvīgā apakšgrupa 2022.gada 7.jūnija sēdē (protokols nr.1/2022, 2.darba kārtības punkts “Aktuālie un plānotie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, 6.priekšlikums) atbalstīja priekšlikumu “52.panta pirmajā daļā aizstāt vārdu “rehabilitācija” ar vārdiem “medicīniskā rehabilitācija” attiecīgajā locījumā” bez iebildumiem/priekšlikumiem.

Bērnu lietu sadarbības padomes 2022.gada 22.jūnija sēdē [protokols nr.2, 1.paragrāfs (1. jautājums)] tika nolemts “apstiprināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma pastāvīgās darba grupas saskaņotās redakcijas grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma (…) 52.panta pirmajā daļā (…)” (https://www.lm.gov.lv/lv/bernu-lietu-sadabibas-padome).
 

Ar bērna mājas darbību saistītie jautājumi.


Labklājības ministrija īsteno EEZ finanšu instrumenta 2014.- 2021. gada programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektu “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā”. Līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas datums: 18.02.2021. Projekta ilgums: līdz 30.04.2024. Līguma Nr. EEZ/LM/2020/5. Projekta vispārējais mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošana, ieviešot bērna mājas* modeli Latvijā, nodrošinot starpdisciplināru un starpinstitucionālu sadarbību bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai kļuvuši par tās lieciniekiem.

*Lai pieturētos pie vienotas terminoloģijas, tad visā anotācijas tekstā, izņemot projekta “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā” nosaukumu, tiek lietots termins “bērna māja”. Norādāms, ka kā sinonīmi atsevišķos ar projektu “Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā” saistītos dokumentos lietoti termini “Barnahus” un “Bērnu mājas modelis”, "bērna māja". Anotācijas ietvaros skaidrības labad visur tiek lietotos viens termins - “bērna māja”.  


Bērna māja ir atzīta par vadošo, bērniem piemērotu, starpdisciplināru un starpinstitucionālu modeli, kas izstrādāts darbam ar cietušiem bērniem un vardarbības lieciniekiem. Bērna māja ir izveidota ar mērķi ikvienam bērnam novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Viens no bērna mājas pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, izdibinot no bērna skaidrojumus tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu, ja lietā ir uzsākts kriminālprocess. Lai veiktu šo uzdevumu, bērna māja piedāvā “viena kontaktpunkta” pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam piemērotā telpā sadarbojas visas attiecīgās institūcijas, piem., policija, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji un prokurors. Bērna mājai ir arī nozīmīga loma galveno ieinteresēto personu informētības un zināšanu veicināšanā par vardarbību pret bērniem (Bērna mājas modeļa kvalitātes standarti. Starpdisciplināras un starpinstitucionālas sadarbības veicināšana darbā ar cietušiem bērniem un vardarbības lieciniekiem. Autore: Olīvija Linda Haldošone [Olivia Lind Haldorsson], bezpeļņas organizācija "Child Circle").

 Projekta mērķi: 
-izstrādāt un ieviest starpnozaru un starpdisciplināru uz cietušo centrētu institucionālās sadarbības modeli vardarbības pret bērniem gadījumos;
- nodrošināt, lai pret bērniem, kuri cietuši vardarbības vai ir tās liecinieki, izturētos bērniem draudzīgā veidā; 
-uzlabot kriminālprocesā izmantoto pierādījumu kvalitāti, lai varētu atklāt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar vardarbību pret bērnu, tostarp apmācot speciālistus [pierādījumu kvalitātes uzlabošana tiks sekmēta, nodrošinot, ka vardarbībā cietušā bērna nopratināšanu bērna mājā veiks ar pieredzējuša un jomā augsti kvalificēta psihologa starpniecību, kurš specializējies vardarbībā cietušu bērnu nopratināšanā; nopratināšanā tiks izmantota pierādījumos balstīta metodoloģija; bērna nopratināšanā iesaistītās personas un institūcijas tiks speciāli sagatavotas, lai pilnvērtīgi varētu izmantot bērna mājā pieejamās iespējas un līdzekļus, tajā skaitā pierādījumu fiksēšanas iespējas];
- izveidot funkcionējošu, tiesiski un organizatoriski nostiprinātu bērna māju Latvijā, kur bērni tiek pratināti un medicīniski izmeklēti kriminālprocesuālos nolūkos*, vispusīgi novērtēti un saņem atbilstošus terapeitiskos pakalpojumus no atbilstošiem speciālistiem; 

*Ar vārdiem "medicīniski izmeklēti kriminālprocesuālos nolūkos" tiek saprasta gan iespēja bērna mājā veikt tiesu medicīnisko, tiesu psihiatrisko un tiesu psiholoģisko ekspertīzi, kā arī iespēju iegūt svarīgus datus par iespējamo vardarbības pret bērnu gadījumu, veicot bērna profilaktisko apskati pie ārsta (piemēram, ģimenes ārsta, pediatra, ginekologa, stomatologa). Vienlaikus norādāms, ka tiesu ekspertīzes veikšana ir kriminālprocesuāla izmeklēšanas darbība. Savukārt bērna medicīniskā  izmeklēšana un vispārēja veselības stāvokļa apskate nav kriminālprocesuālās darbības, taču arī veicot šāda profilaktiska ārsta apmeklēšana var palīdzēt identificēt iespējamas vardarbības pret bērnu esību.

- ieviest bērna māju nacionālajā bērnu aizsardzības struktūrā, lai sadarbību starp institūcijām bērna mājas iekšienē regulētu valstī noteiktas procedūras un oficiāli starpinstitūciju nolīgumi.

Projekta aktivitātes:
– stiprināt tiesisko, politisko un institucionālo sistēmu daudznozaru starpinstitūciju kopējo ietvaru pakalpojumu attīstībai un ilgtspējīgai bērna mājas darbībai;
– uzlabot speciālistu zināšanas un iespējas un palielināt speciālistu un plašākas sabiedrības informētību par vardarbības pret bērniem izplatību, galveno uzmanību pievēršot bērnu seksuālai izmantošanai;
– uzlabot un modernizēt telpas bērna mājas vajadzībām (telpas atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā);
– nodrošināt starpdisciplīnu, vairāku pušu un institūciju pakalpojumus bērna mājas ietvaros.

Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra sēdes protokola nr.59 22.paragrāfā "Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" ietvaros iepriekš noteiktā projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ieviešanas modeli un ilgtspēju"" atbalstīti šādi risinājumi:
- bērna mājas darbību nodrošināt Veselības ministrijas valdījumā esošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pārziņā nodotās telpās Vienības gatvē 45, Rīgā, projekta ietvaros veicot to renovācijai nepieciešamā tehniskā projekta sagatavošanu un nepieciešamo renovācijas darbu veikšanu no projekta līdzekļiem;
- projektā iekļaut jaunu projekta partneri – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kuras uzdevums ir gādāt par bērna mājas personālsastāvu un integrēt bērna mājas modeli inspekcijas institucionālajā struktūrā. Projekta īstenošanas laikā visas izmaksas, kas saistītas ar bērna mājas modeļa darbību (tajā skaitā finansējums bērna mājas modeļa personāla atlīdzībai) segt no projektam piešķirtā finansējuma.
- Labklājības ministrijai kā atbildīgajai institūcijai par projekta ilgtspējas nodrošināšanu sadarbībā ar bērna mājas darbībā iesaistītajām institūcijām atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajam projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas nodrošināt bērna mājas modeļa pilnvērtīgu darbību un tā darbības uzraudzību.

Patlaban bērna mājas starpinstitucionālās sadarbības modelis nav normatīvi reglamentēts. Tomēr tādi jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu pret bērnu izmeklēšanu, pierādījumu iegūšanu, fizisku personu datu apstrādes jautājumi, bērna mājas starpinstitucionālas sadarbības ietvaros nav atrisināmi esošajā normatīvajā ietvarā. Veicot procesuālas darbības nepieciešams strikti pieturēties pie normatīvajos aktos ietvertajiem priekšrakstiem.

Ņemot vērā, ka Labklājības ministrija ir uzņēmusies nodrošināt bērna mājas darbības ilgtspēju, nepieciešama bērna mājas institūta nostiprināšana tiesību aktos.

Ar bērna mājas darbību saistītie jautājumi.


Atbilstoši likumprojektam paredzēts Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvert 52.¹, 52.², 52.³ pantu, minētajos pantos paredzot, ka bērna māja ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas struktūrvienība, kas koordinē un vada sadarbību starp dažādu jomu profesionāļiem, lai saudzīgi iegūtu nepieciešamo informāciju situācijas izpētei, nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības,  kā arī sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem.

Bērna mājas mērķis ir:
- vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tajā skaitā bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam;
- nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 9.punktā, 126.panta otrās daļas 7.punktā, 130.panta trešās daļas 6.punktā un 174.pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
- koordinēt, lai kompetentās institūcijas savu pilnvaru īstenošanas nolūkā apmainās ar informāciju, kas nepieciešama vardarbības pret bērnu gadījuma vadīšanā, neveicot atkārtotu vienas un tās pašas informācijas iegūšanu no bērna, piemēram, neveicot atkārtotu bērna iztaujāšanu, kā arī nodrošināt saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidot statistikas analīzi.

Bērna mājas darbības ietvaros valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” nodrošina veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, lai saglabātu, uzlabotu un atjaunotu no vardarbības cietušā bērnu veselību, un sniedz rekomendācijas koriģējošajiem pasākumiem.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ir reģistrēta ārstniecības iestāde un tikai reģistrētas ārstniecības iestādes telpās var tikt sniegti reģistrētu ārstniecības personu veselības aprūpes pakalpojumi, kuri būs nepieciešami bērnam, t.sk., atrodoties bērna mājas telpās. Bērna mājas viens no mērķiem ir nepārtraukti - no pirmā mirkļa, kad atklāta vardarbība – no vardarbības cietušam bērnam sniegt nepārtrauktu psiholoģisko un rehabilitējošo, fizisko un mentālo profesionālu ārstniecisko palīdzību, kas saglabā, uzlabo un atjauno bērna veselību. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” nevarēs nodrošināt kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus no vardarbības cietušajiem bērniem, ja visā bērna mājas darbības procesā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” nepiedalīsies procesu pārraudzībā un nebūs piešķirtas tiesības koriģēt pasākumu kompleksu, kas attiecas uz bērna vislabāko interešu aizsardzību. Veselības aprūpes nepārtraukta organizēšana bērnam var notikt tikai gadījumā, ja valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ir tiešs dalībnieks bērna mājā un tajā notiekošajiem procesos un to izpildē var nepārtraukti piedalīties arī ārstniecības personas, kas visefektīvāk var ieteikt un koriģēt pasākumus bērna izpētes intervijās.

Bērna māja savā darbībā ievēro bērna labākās intereses, nodrošina pienācīgu bērna uzklausīšanu, gādā par to, lai vardarbībā cietušā bērna lietas virzība notiktu bez nepamatotas kavēšanās un visas darbības, kurās nepieciešama bērna iesaiste, notiktu bērnam piemērotā vidē, institūcijām proaktīvi sadarbojoties, atbilstoši fiksējot un apmainoties ar nepieciešamo informāciju.

Bērna māja:
- atbalsta kompetentās institūcijas un pakalpojumu sniedzējus bērna vajadzību pēc palīdzības identificēšanā;
- nodrošina iespēju bērnam draudzīgā veidā veikt kriminālprocesuālās darbības atbilstoši Kriminālprocesa likumam;
- nodrošina vai koordinē vardarbībā cietušajam bērnam nepieciešamo atbalstu, tostarp medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju un citus nepieciešamos sociālos pakalpojumus,  kā arī cita veida palīdzību atbilstoši bērna vajadzībām;
- sadarbojas, sniedz konsultācijas un atbalsta atbildīgos speciālistus un iesaistītās institūcijas jautājumos par vardarbībā cietušā bērna gadījuma vadību;
- organizē speciālo zināšanu par vardarbības pret bērnu gadījumu izpratni, tostarp par šādu gadījumu vadību un starpdisciplināro un starpinstitucionālo sadarbību, pilnveides pasākumus.
 
Kārtību, kādā tiek organizēta bērna mājas darbība, sniegtie pakalpojumi un starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības procedūras, nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus likumprojekts paredz Bērna mājas uzraudzības padomes izveidi. Bērna mājas uzraudzības padome ir koleģiāla institūcija, kuras darbību organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Bērna mājas uzraudzības padomes mērķis ir novērtēt bērna mājas darbību un veicināt bērna mājas attīstību un darbības kvalitāti.

Bērna mājas uzraudzības padome veic šādas funkcijas:
- novērtē bērna mājas darbības un procesu efektivitāti;
- saskaņo bērna mājas efektīvas pārvaldības vadlīnijas;
- konsultē par bērna mājas starpinstitucionālās sadarbības ieviešanas aspektiem;
- koordinē atbildīgās nozares problēmjautājumus, kas attiecas uz bērna mājas darbību, kuri pārsniedz bērna mājas vadītāja un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja pilnvaras;
- sniedz priekšlikumus bērna mājas stratēģiskai attīstībai un darbības pilnveidošanai.

Bērna mājas uzraudzības padomes sastāvā ir Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas, Latvijas Republikas prokuratūras, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” un biedrības “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” pārstāvji.

Bērna mājas uzraudzības padomes izveides un darbības kārtību nosaka ar padomes apstiprinātu nolikumu.


Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekts nemaina spēkā esošo ziņošanas pienākumu policijai par iespējamo vardarbību. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta trešo daļu katrai personai ir pienākums ziņot policijai vai citai kompetentai iestādei par vardarbību vai citu pret bērnu vērstu noziedzīgu nodarījumu. Par neziņošanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pantu katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par nolaidību, jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību. Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Sākotnējā projekta ieviešanas posmā [laikā no 2023.gada maija (bērna mājas darbības sākuma datums ir pakārtots tam, vai paredzētajā laikā tiks pabeigta bērna mājas telpu renovācijas un labiekārtošanas darbi) līdz 2024.gada aprīlim] bērna mājas pakalpojumus nav paredzēts attiecināt uz tādām nepilngadīgām personām, kas atrodas ieslodzījumā (notiesātajiem un apcietinātajiem). Paredzēts, ka bērns, kurš ir cietis no vardarbības, ierodas bērna mājā, kurā sastopas ar dažāda veida speciālistiem. Bērniem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā, nebūs iespējams ierasties bērna mājā.

Jautājums, kādus konkrētus pasākumus ir nepieciešams īstenot vardarbībā cietušā bērna gadījumā, tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā konkrētā bērna situāciju [situācija vērtējama no vairāku nozaru skatu punktu: kriminālprocesuālie jautājumi; bērna interešu aizstāvības jautājumi (arī aizgādības jautājums un nepieciešamība bērna nodrošināt ārpusģimenes aprūpi); bērnam nepieciešamais atbalsts, lai pārvarētu emocionālo traumu; bērnam nepieciešamā medicīniskā palīdzība; cits konkrētajam bērnam un bērna ģimenei nepieciešamais atbalsts; sekošana līdzi un bērna un ģimenes atbalstīšana pēc bērna mājas apmeklējuma]. Tādējādi bērna mājas speciālistiem un iesaistītājām institūcijām katra bērna lieta ir individuāli jāizsver, lai rastu bērna interesēm visatbilstošāko rīcības plānu, tajā skaitā, izsverot, kādi pasākumi būtu veicami konkrētā bērna lietā, pasākumu steidzamība un to veikšanas secība (arī kad plānojams bērna mājas apmeklējums, kādas institūcijas un kādi speciālisti un citas personas ir iesaistāmas, kā tiks nodrošināta sekošana līdzi bērna situācijai pēc bērna mājas apmeklējuma u.c.).

Šajā gadījumā kompetentās institūcijas ņem vērā lietas apstākļus, tajā skaitā veicamo darbību steidzamību, bērna drošību, iespējamos apdraudējumus.

Jāņem arī vērā, ka praksē būs arī tādi gadījumi, kad intervences pasākumi veicami vēl pirms bērna mājas apmeklējuma. Piemēram, ja bērns saistībā ar piedzīvoto vardarbību ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbalstu ir nonācis ārstniecības iestādē, lai tur nekavējoties saņemtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību, tad šādās situācijās nepieciešamo pierādījumu par notikušo vardarbību fiksēšana, kurus nepieciešams fiksēt nekavējoties, kamēr tie nav zuduši, būtu veicama bērna atrašanās vietā, nevis bērna mājas apmeklējuma laikā. Tāpat arī izmeklētājs, vērtējot lietas apstākļus, izlemj, vai cietušā bērna nopratināšana būtu uz karstām pēdām veicama turpat bērna atrašanās vietā, negaidot bērna mājas apmeklējumu. Vienlaikus arī sociālais dienests, ja nepieciešams, arī bāriņtiesa, iesaistās bērnam nepieciešamās palīdzības sniegšanā nekavējoties, ja lietas apstākļi liecina par šādas rīcības nepieciešamību, negaidot, kad vardarbībā cietušais bērns apmeklēs bērna māju.

Bērna mājas institūta izveidošana nenozīmē, ka neatliekami veicamās darbības kompetentās institūcijas varētu atlikt darīt, līdz brīdim, kad bērns apmeklēs bērna māju.

Ja kāda no institūcijām jau veikusi informācijas iegūšanu no bērna vai uzsākusi palīdzības sniegšanu cietušajam bērnam, arī šādā situācijā tās darbības, kuras jau tiek pienācīgā kārtā veiktas vai jau tikušas veiktas, nebūtu bērnam jāveic atkārtoti, apmeklējot bērna māju (piemēram, lietas, kuras ir tikušas uzsāktas pirms bērna mājas izveidošanas).

Plānots, ka bērna māja sāks darbu 2023.gada maijā. Tādēļ likumprojekta pārejas noteikumos ir iekļauts jauns punkts, kas paredz, ka grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 52.¹, 52.² un 52.³ pantu, kas paredz likumā ietvert bērna mājas definīciju, nosaka tās darbības mērķus un pamatprincipus, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pienākumus bērna mājas darbības ietvaros,  paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta bērna mājas darbība, sniegtie pakalpojumi un starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības procedūras, kā arī nosaka Bērna mājas uzraudzības padomes institucionālo statusu, darbības mērķus, funkcijas un sastāvu, stājas spēkā 2023.gada 1.maijā. Šāds bērna mājas darbības uzsākšanas termiņš ir saistīts ar laiku, kas nepieciešams, lai ēkai, kurā esošajās telpās darbosies bērna māja, varētu pabeigt būvniecības darbus. Prognozējams, ka būvniecība ilgs līdz pat 2023.gada aprīlim, tas ir deviņus mēnešus no būvniecības līgums noslēgšanas brīža (būvniecības līgums noslēgts 2022.gada 11.jūlijā).