24-TA-558: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 569 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz pilnveidot Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr.569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus” (turpmāk – noteikumi Nr.569) tiesisko regulējumu attiecībā uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktajām sociālajām garantijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersonas).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts mērķis ir pilnveidot noteikumu Nr.569 tiesisko regulējumu, mainot atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus un pakalpojumu izmaksu kompensācijas nosacījumus, ievērojot medicīnisko tehnoloģiju, veselības aprūpes pakalpojumu attīstību, aktuālo pakalpojumu pieejamību un cenu izmaiņas veselības aprūpē.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņš ir paredzēts 2025.gada 1.janvārī, jo vairākiem veselības aprūpes pakalpojumu izdevumiem ir paredzēti kopējās naudas summas vai apmeklējumu skaita limiti, kas tiek piesaistīti kalendārajam gadam. Ja noteikumu projekts nestātos spēkā līdz ar kalendāro gadu, pakalpojumu limitu noteikšanai iespējamas dažādas interpretācijas, kas radītu neskaidrības noteikumu piemērošanā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.panta pirmo daļu amatpersonām ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Amatpersonām apmaksātas veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību nosaka noteikumi Nr.569.
Sociālās garantijas, tajā skaitā iespēja saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir daļa no amatpersonu atlīdzības sistēmas.
Apmaksātas veselības aprūpes pieejamība cieši saistīta ar ietekmi uz amatpersonu veselības stāvokli un vērsta uz mērķi veicināt un saglabāt amatpersonu veselību, spēju pildīt dienesta pienākumus, paātrināt un veicināt amatpersonu atveseļošanos slimību vai traumu gadījumā.
Noteikumi Nr.569 nosaka kā apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, tā arī apjomu, kādā amatpersonām tiek kompensēti veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi, kurus amatpersona ir apmaksājusi no saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem. Ir būtiski pastāvīgi aktualizēt apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus un to apmaksas nosacījumus, ņemot vērā ārstniecības pakalpojumu pieejamību un tehnoloģiju attīstību. Tāpat būtiski ir aktualizēt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus, ievērojot pastāvīgu veselības aprūpes pakalpojumu cenu palielināšanos.
Vienlaikus iespējas amatpersonām saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ir nepieciešams sabalansēt ar pieejamo valsts budžetu, tā lietderīgu un iespējami efektīvāku izlietojumu, kas virzīts uz pamata mērķi veicināt un saglabāt amatpersonu veselību un spēju pildīt dienesta pienākumus.
Sociālās garantijas, tajā skaitā iespēja saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir daļa no amatpersonu atlīdzības sistēmas.
Apmaksātas veselības aprūpes pieejamība cieši saistīta ar ietekmi uz amatpersonu veselības stāvokli un vērsta uz mērķi veicināt un saglabāt amatpersonu veselību, spēju pildīt dienesta pienākumus, paātrināt un veicināt amatpersonu atveseļošanos slimību vai traumu gadījumā.
Noteikumi Nr.569 nosaka kā apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, tā arī apjomu, kādā amatpersonām tiek kompensēti veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi, kurus amatpersona ir apmaksājusi no saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem. Ir būtiski pastāvīgi aktualizēt apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus un to apmaksas nosacījumus, ņemot vērā ārstniecības pakalpojumu pieejamību un tehnoloģiju attīstību. Tāpat būtiski ir aktualizēt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus, ievērojot pastāvīgu veselības aprūpes pakalpojumu cenu palielināšanos.
Vienlaikus iespējas amatpersonām saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ir nepieciešams sabalansēt ar pieejamo valsts budžetu, tā lietderīgu un iespējami efektīvāku izlietojumu, kas virzīts uz pamata mērķi veicināt un saglabāt amatpersonu veselību un spēju pildīt dienesta pienākumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.569 2.punktā noteikti veselības aprūpes pakalpojumi, kuru izdevumus amatpersonām apmaksā vai kompensē Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Noteikumu Nr.569 2.4.apakšpunkts nosaka gadījumus, kad amatpersonai ir tiesības saņemt apmaksātu plānveida ķirurģisko operāciju un ar to saistītos pakalpojumus. Saskaņā ar noteikumu Nr.569 2.4.1.apakšpunktu operācijas izdevumi tiek apmaksāti, ja tā saistīta ar nelaimes gadījumu darbā (ja izdevumus nesedz atbilstoši likumam "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"), bet saskaņā minēto noteikumu 2.4.2.apakšpunktu -, ja trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus.
Tādējādi, iespēja veikt apmaksātu ķirurģisko operāciju ir ierobežota ar noteiktiem nosacījumiem vai gadījumiem.
Atbilstoši noteikumu Nr.569 9.punktam operācijas apmaksu var atteikt, ja Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija veselības pārbaudes atzinumā ir konstatējusi, ka amatpersonas veselības stāvoklis atbilst prasībām, kas nepieciešamas dienesta pienākumu izpildei, un nav konstatējusi, ka trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus vai arī nav konstatēta darbnespējas saistība ar veselības traucējumiem, kuru dēļ plānota operācija.
Noteikumu Nr.569 8.punktā noteikts, ka noteikumu 2.4. apakšpunktā minēto plānveida ķirurģisko operāciju apmaksai amatpersona Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā līdztekus iesniegumam un ārstniecības iestādes, kurā plānota operācija, dokumentiem iesniedz arī Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas izrakstu ar atzinumu par to, ka trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus, un attiecīgās operācijas rekomendāciju. Izņēmums ir gadījumā, ja amatpersonai iesnieguma iesniegšanas brīdī ir darbnespēja, kas saistīta ar nepieciešamo operāciju.
Amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” vērtē Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija.
Līdz ar to, arī minētā komisija savas kompetences ietvaros var konstatēt, vai un kādi amatpersonai ir ar veselību saistītie ierobežojumi dienesta pienākumu veikšanai. Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija pieejamās informācijas ietvaros var secināt, vai ārstniecības iestādes rekomendētā ķirurģiskā operācija ir saistīta ar tieši tās traumas vai slimības ārstniecību, kas ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus.
Tiesību normu piemērošanas ietvaros ir secināts, ka noteikumu Nr.569 8.3.apakšpunktā minētais, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā iesniedzamais Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas izraksts ar atzinumu par to, ka trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus, un attiecīgās operācijas rekomendācija, nesniedz viennozīmīgu skaidrību un interpretāciju par šādas operācijas rekomendācijas saturu un nozīmi pēc būtības un kontekstā ar Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas kompetenci, un lai nodrošinātu noteikumu 2.4.2.apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu operācijas apmaksai.
Secināts, ka atbilstoši kompetencei faktiski Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija atkārtoti nevar pārvērtēt amatpersonu ārstniecības procesu un ārstējošā speciālista rekomendācijas izvēlētajai ārstniecības metodei, tajā skaitā, nevar pārvērtēt ķirurģiskās operācijas nepieciešamību, ja tādu konstatējis amatpersonas ārstējošais speciālists.
Nosacījums, ka ķirurģiskā operācija amatpersonai tiek apmaksāta, ja amatpersonai ir iestājusies darbnespēja, var novest pie tā, ka ķirurģiskā operācija tiek veikta novēloti un nesasniedz optimāli apmaksātas veselības aprūpes mērķi veicināt un saglabāt amatpersonu veselību.
Līdz ar to, ir nepieciešams pārskatīt noteikumos Nr.569 noteiktos nosacījumus apmaksātas ķirurģiskās operācijas saņemšanai amatpersonām, vienkāršojot un paplašinot operācijas saņemšanas iespējas gadījumos, ja ir medicīniskās indikācijas, lai operāciju varētu veikt savlaicīgi.
Vienlaikus, paplašinot un vienkāršojot amatpersonām iespējas saņemt apmaksātu ķirurģisko operāciju, ir jāņem vērā arī situācija veselības aprūpes jomā, kur operācijas tiek veiktas par maksu dažādās ārstniecības iestādēs, tostarp, privātklīnikās. Tādējādi ir konstatēti gadījumi, kad viena un tā paša veida ķirurģiskās operācijas maksa dažādās ārstniecības iestādēs var būtiski atšķirties, atsevišķos gadījumos konstatēta atšķirība pat divkārtējā apmērā. Līdz ar to, iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ir jāsabalansē ar lietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Papildus minētajam, nepieciešams pārskatīt arī nosacījumus par ārstniecības iestādēm, kurās amatpersonas var saņemt apmaksātas ķirurģiskā operācijas pakalpojumus, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību tajās ārstniecības jomās, kas ievērojot dienesta specifiku un traumatisma risku ir vairāk aktuālas amatpersonu veselības traucējumu ārstēšanā.
Noteikumu Nr.569 2.4.apakšpunkts nosaka gadījumus, kad amatpersonai ir tiesības saņemt apmaksātu plānveida ķirurģisko operāciju un ar to saistītos pakalpojumus. Saskaņā ar noteikumu Nr.569 2.4.1.apakšpunktu operācijas izdevumi tiek apmaksāti, ja tā saistīta ar nelaimes gadījumu darbā (ja izdevumus nesedz atbilstoši likumam "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"), bet saskaņā minēto noteikumu 2.4.2.apakšpunktu -, ja trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus.
Tādējādi, iespēja veikt apmaksātu ķirurģisko operāciju ir ierobežota ar noteiktiem nosacījumiem vai gadījumiem.
Atbilstoši noteikumu Nr.569 9.punktam operācijas apmaksu var atteikt, ja Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija veselības pārbaudes atzinumā ir konstatējusi, ka amatpersonas veselības stāvoklis atbilst prasībām, kas nepieciešamas dienesta pienākumu izpildei, un nav konstatējusi, ka trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus vai arī nav konstatēta darbnespējas saistība ar veselības traucējumiem, kuru dēļ plānota operācija.
Noteikumu Nr.569 8.punktā noteikts, ka noteikumu 2.4. apakšpunktā minēto plānveida ķirurģisko operāciju apmaksai amatpersona Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā līdztekus iesniegumam un ārstniecības iestādes, kurā plānota operācija, dokumentiem iesniedz arī Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas izrakstu ar atzinumu par to, ka trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus, un attiecīgās operācijas rekomendāciju. Izņēmums ir gadījumā, ja amatpersonai iesnieguma iesniegšanas brīdī ir darbnespēja, kas saistīta ar nepieciešamo operāciju.
Amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” vērtē Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija.
Līdz ar to, arī minētā komisija savas kompetences ietvaros var konstatēt, vai un kādi amatpersonai ir ar veselību saistītie ierobežojumi dienesta pienākumu veikšanai. Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija pieejamās informācijas ietvaros var secināt, vai ārstniecības iestādes rekomendētā ķirurģiskā operācija ir saistīta ar tieši tās traumas vai slimības ārstniecību, kas ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus.
Tiesību normu piemērošanas ietvaros ir secināts, ka noteikumu Nr.569 8.3.apakšpunktā minētais, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā iesniedzamais Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas izraksts ar atzinumu par to, ka trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus, un attiecīgās operācijas rekomendācija, nesniedz viennozīmīgu skaidrību un interpretāciju par šādas operācijas rekomendācijas saturu un nozīmi pēc būtības un kontekstā ar Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas kompetenci, un lai nodrošinātu noteikumu 2.4.2.apakšpunktā minēto nosacījumu ievērošanu operācijas apmaksai.
Secināts, ka atbilstoši kompetencei faktiski Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija atkārtoti nevar pārvērtēt amatpersonu ārstniecības procesu un ārstējošā speciālista rekomendācijas izvēlētajai ārstniecības metodei, tajā skaitā, nevar pārvērtēt ķirurģiskās operācijas nepieciešamību, ja tādu konstatējis amatpersonas ārstējošais speciālists.
Nosacījums, ka ķirurģiskā operācija amatpersonai tiek apmaksāta, ja amatpersonai ir iestājusies darbnespēja, var novest pie tā, ka ķirurģiskā operācija tiek veikta novēloti un nesasniedz optimāli apmaksātas veselības aprūpes mērķi veicināt un saglabāt amatpersonu veselību.
Līdz ar to, ir nepieciešams pārskatīt noteikumos Nr.569 noteiktos nosacījumus apmaksātas ķirurģiskās operācijas saņemšanai amatpersonām, vienkāršojot un paplašinot operācijas saņemšanas iespējas gadījumos, ja ir medicīniskās indikācijas, lai operāciju varētu veikt savlaicīgi.
Vienlaikus, paplašinot un vienkāršojot amatpersonām iespējas saņemt apmaksātu ķirurģisko operāciju, ir jāņem vērā arī situācija veselības aprūpes jomā, kur operācijas tiek veiktas par maksu dažādās ārstniecības iestādēs, tostarp, privātklīnikās. Tādējādi ir konstatēti gadījumi, kad viena un tā paša veida ķirurģiskās operācijas maksa dažādās ārstniecības iestādēs var būtiski atšķirties, atsevišķos gadījumos konstatēta atšķirība pat divkārtējā apmērā. Līdz ar to, iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ir jāsabalansē ar lietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Papildus minētajam, nepieciešams pārskatīt arī nosacījumus par ārstniecības iestādēm, kurās amatpersonas var saņemt apmaksātas ķirurģiskā operācijas pakalpojumus, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību tajās ārstniecības jomās, kas ievērojot dienesta specifiku un traumatisma risku ir vairāk aktuālas amatpersonu veselības traucējumu ārstēšanā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt noteikumos Nr.569 noteiktos nosacījumus apmaksātas ķirurģiskās operācijas saņemšanai amatpersonām, vienkāršojot un paplašinot operācijas saņemšanas iespējas gadījumos, ja tam ir medicīniskās indikācijas.
Līdz ar to, lai apmaksātu ķirurģisko operāciju nebūs nepieciešams saņemt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par to, ka trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus un rekomendāciju operācijas veikšanai. Tāpat tiek izslēgts nosacījums par darbnespējas iestāšanos, lai apmaksātu operāciju varētu veikt.
Projektā saglabāti noteikumos Nr.569 esošie nosacījumi par nepieciešamību pirms operācijas iesniegt amatpersonas iesniegumu, ārstniecības iestādes, kurā plānota operācija, apliecinājumu vai atzinumu (slēdzienu) par plānoto operāciju, kā arī citus medicīniskos dokumentus, ja tādi nepieciešami.
Tāpat projektā saglabāti noteikumos Nr.569 esošie nosacījumi par operācijas apmaksas garantijas vēstules nosūtīšanu ārstniecības iestādei, ja tiek pieņemts lēmums par operācijas apmaksu.
Projektā precizēti nosacījumi par ārstniecības iestādēm, kurās amatpersonas var saņemt ķirurģiskā operācijas pakalpojumu apmaksas garantiju, ņemot vērā praksē konstatētās pakalpojumu pieejamības iespējas (tostarp, valsts reģionos) noteiktās ārstniecības jomās.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tāpat kā līdz šim amatpersonai veicamās ķirurģiskās operācijas izdevumu apmaksu garantēs ārstniecības iestādei, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību ir iekļauta to ārstniecības iestāžu sarakstā, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgajā ārstniecības jomā (proti, ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par attiecīgas jomas pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no Veselības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem), kā arī papildus ārstniecības iestādei, kam šāda līguma ar Nacionālo veselības dienestu nebūs, bet ķirurģiska operācija tiks veikta dienas stacionārā traumatoloģijas, mikroķirurģijas vai neiroķirurģijas jomā.
Ievērojot to, ka amatpersonām tiek vienkāršotas un paplašinātas apmaksātas ķirurģiskās operācijas saņemšanas iespējas un, ievērojot problēmas aprakstā minēto situāciju, ka viena un tā paša veida ķirurģiskās operācijas maksa dažādās ārstniecības iestādēs mēdz būtiski atšķirties, lai mazinātu risku par nelietderīgu vai neefektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu šādos gadījumos, projekts paredz iekļaut jaunu nosacījumu, ka gadījumā, ja plānotās ķirurģiskās operācijas un ar to tieši saistītas izmaksas vairāk kā par 50% pārsniedz Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra vidējās izmaksas attiecīgā veida operācijas apmaksai pēdējos 12 mēnešos pirms amatpersonas iesnieguma iesniegšanas, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, iepriekš informējot par to amatpersonu un saņemot amatpersonas apstiprinājumu, garantēs plānotās ķirurģiskās operācijas apmaksu amatpersonai attiecīgā veida operāciju vidējo izmaksu apmērā pēdējos 12 mēnešos.
Šādā gadījumā amatpersonai saglabātos brīva iespēja izvēlēties ārstniecības iestādi, kurā tiktu veikta ķirurģiskā operācija, papildus piemaksājot no saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem, ja Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs operāciju apmaksātu daļējā apmērā.
Vienlaikus, lai nodrošinātu amatpersonām iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt ķirurģiskās operācijas pakalpojumus citā ārstniecības iestādē, kā arī nodrošinātu amatpersonām iespēju saņemt arī citu ārstniecības personu konsultācijas par rekomendējamo ārstniecību un plašākas izvēles iespējas ārstniecības procesā, projektā papildus iekļauts nosacījums, ka amatpersonai var tikt apmaksāta ārsta konsultācija par rekomendējamo ārstniecību un iespēju veikt ķirurģisko operāciju citā ārstniecības iestādē, kas specializējas attiecīgajā ārstniecības jomā, nosūtot ārstniecības iestādei garantijas vēstuli par izdevumu apmaksu.
Konsultējoties ar amatpersonu, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, balstoties uz noslēgtajiem līgumiem ar ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu amatpersonām, varētu nodrošināt iespēju rezervēt un saņemt amatpersonai konsultāciju pie ārsta speciālista iespējami drīzā termiņā un amatpersonai izdevīgā laikā.
Projektā saglabāts bez izmaiņām jau šobrīd spēkā esošajos noteikumos Nr.569 esošais nosacījums, ka amatpersonām tiek atteikts apmaksāt plānveida ķirurģisko operāciju, ja to var veikt rindas kārtībā par valsts budžeta līdzekļiem triju mēnešu laikā pēc amatpersonas iesnieguma iesniegšanas (izņemot gadījumu, ja, nesaņemot veselības aprūpes pakalpojumu ātrāk, ir prognozējama amatpersonas veselības stāvokļa pasliktināšanās vai negatīva ietekme uz amatpersonas veselības stāvokli un fiziskām spējām pildīt dienesta pienākumus).
Nereti pakalpojumu var saņemt rindas kārtībā par valsts budžeta līdzekļiem, bet gaidīšanas laiks rindā var būt ilgstošs, tādējādi negatīvi ietekmējot amatpersonas veselības stāvokli un liedzot amatpersonai iespēju savlaicīgi atgūt veselību un atgriezties dienestā. Par paredzētā izņēmuma piemērošanu katrā atsevišķā gadījumā izvērtējumu veic Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra ārsts eksperts, balstoties uz amatpersonas iesniegto medicīnisko dokumentāciju, diagnozi un ārstējošā ārsta rekomendācijām operācijas veikšanai.
Papildus saglabātos līdzšinējā iespēja noteikumos Nr.569 noteiktā limita ietvaros saņemt to ķirurģiskās operācijas izdevumu kompensāciju, kas netiek apmaksāta apmaksas garantijas ietvaros.
Līdz ar to, lai apmaksātu ķirurģisko operāciju nebūs nepieciešams saņemt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par to, ka trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus un rekomendāciju operācijas veikšanai. Tāpat tiek izslēgts nosacījums par darbnespējas iestāšanos, lai apmaksātu operāciju varētu veikt.
Projektā saglabāti noteikumos Nr.569 esošie nosacījumi par nepieciešamību pirms operācijas iesniegt amatpersonas iesniegumu, ārstniecības iestādes, kurā plānota operācija, apliecinājumu vai atzinumu (slēdzienu) par plānoto operāciju, kā arī citus medicīniskos dokumentus, ja tādi nepieciešami.
Tāpat projektā saglabāti noteikumos Nr.569 esošie nosacījumi par operācijas apmaksas garantijas vēstules nosūtīšanu ārstniecības iestādei, ja tiek pieņemts lēmums par operācijas apmaksu.
Projektā precizēti nosacījumi par ārstniecības iestādēm, kurās amatpersonas var saņemt ķirurģiskā operācijas pakalpojumu apmaksas garantiju, ņemot vērā praksē konstatētās pakalpojumu pieejamības iespējas (tostarp, valsts reģionos) noteiktās ārstniecības jomās.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tāpat kā līdz šim amatpersonai veicamās ķirurģiskās operācijas izdevumu apmaksu garantēs ārstniecības iestādei, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību ir iekļauta to ārstniecības iestāžu sarakstā, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgajā ārstniecības jomā (proti, ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par attiecīgas jomas pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no Veselības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem), kā arī papildus ārstniecības iestādei, kam šāda līguma ar Nacionālo veselības dienestu nebūs, bet ķirurģiska operācija tiks veikta dienas stacionārā traumatoloģijas, mikroķirurģijas vai neiroķirurģijas jomā.
Ievērojot to, ka amatpersonām tiek vienkāršotas un paplašinātas apmaksātas ķirurģiskās operācijas saņemšanas iespējas un, ievērojot problēmas aprakstā minēto situāciju, ka viena un tā paša veida ķirurģiskās operācijas maksa dažādās ārstniecības iestādēs mēdz būtiski atšķirties, lai mazinātu risku par nelietderīgu vai neefektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu šādos gadījumos, projekts paredz iekļaut jaunu nosacījumu, ka gadījumā, ja plānotās ķirurģiskās operācijas un ar to tieši saistītas izmaksas vairāk kā par 50% pārsniedz Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra vidējās izmaksas attiecīgā veida operācijas apmaksai pēdējos 12 mēnešos pirms amatpersonas iesnieguma iesniegšanas, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, iepriekš informējot par to amatpersonu un saņemot amatpersonas apstiprinājumu, garantēs plānotās ķirurģiskās operācijas apmaksu amatpersonai attiecīgā veida operāciju vidējo izmaksu apmērā pēdējos 12 mēnešos.
Šādā gadījumā amatpersonai saglabātos brīva iespēja izvēlēties ārstniecības iestādi, kurā tiktu veikta ķirurģiskā operācija, papildus piemaksājot no saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem, ja Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs operāciju apmaksātu daļējā apmērā.
Vienlaikus, lai nodrošinātu amatpersonām iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt ķirurģiskās operācijas pakalpojumus citā ārstniecības iestādē, kā arī nodrošinātu amatpersonām iespēju saņemt arī citu ārstniecības personu konsultācijas par rekomendējamo ārstniecību un plašākas izvēles iespējas ārstniecības procesā, projektā papildus iekļauts nosacījums, ka amatpersonai var tikt apmaksāta ārsta konsultācija par rekomendējamo ārstniecību un iespēju veikt ķirurģisko operāciju citā ārstniecības iestādē, kas specializējas attiecīgajā ārstniecības jomā, nosūtot ārstniecības iestādei garantijas vēstuli par izdevumu apmaksu.
Konsultējoties ar amatpersonu, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, balstoties uz noslēgtajiem līgumiem ar ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu amatpersonām, varētu nodrošināt iespēju rezervēt un saņemt amatpersonai konsultāciju pie ārsta speciālista iespējami drīzā termiņā un amatpersonai izdevīgā laikā.
Projektā saglabāts bez izmaiņām jau šobrīd spēkā esošajos noteikumos Nr.569 esošais nosacījums, ka amatpersonām tiek atteikts apmaksāt plānveida ķirurģisko operāciju, ja to var veikt rindas kārtībā par valsts budžeta līdzekļiem triju mēnešu laikā pēc amatpersonas iesnieguma iesniegšanas (izņemot gadījumu, ja, nesaņemot veselības aprūpes pakalpojumu ātrāk, ir prognozējama amatpersonas veselības stāvokļa pasliktināšanās vai negatīva ietekme uz amatpersonas veselības stāvokli un fiziskām spējām pildīt dienesta pienākumus).
Nereti pakalpojumu var saņemt rindas kārtībā par valsts budžeta līdzekļiem, bet gaidīšanas laiks rindā var būt ilgstošs, tādējādi negatīvi ietekmējot amatpersonas veselības stāvokli un liedzot amatpersonai iespēju savlaicīgi atgūt veselību un atgriezties dienestā. Par paredzētā izņēmuma piemērošanu katrā atsevišķā gadījumā izvērtējumu veic Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra ārsts eksperts, balstoties uz amatpersonas iesniegto medicīnisko dokumentāciju, diagnozi un ārstējošā ārsta rekomendācijām operācijas veikšanai.
Papildus saglabātos līdzšinējā iespēja noteikumos Nr.569 noteiktā limita ietvaros saņemt to ķirurģiskās operācijas izdevumu kompensāciju, kas netiek apmaksāta apmaksas garantijas ietvaros.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.569 2.5.apakšpunkts nosaka nosacījumus apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai, paredzot, ka Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs garantē amatpersonai medicīniskās rehabilitācijas kursa apmaksu ar nosacījumu, ka tas ir ne ilgāks par divām nedēļām, viena gada laikā pēc nelaimes gadījumā darbā, pārciestas traumas vai ķirurģiskas operācijas.
Minētais nosacījums ierobežo amatpersonai apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas iespējas, jo ir iespēja izmantot medicīnisko rehabilitāciju tikai, ja tā organizēta vienota rehabilitācijas kursa veidā, ko parasti var saņemt stacionārā medicīniskās rehabilitācijas iestādē vai dienas stacionārā. Vienlaikus spēkā esošais regulējums skaidri neparedz iespēju saņemt rehabilitāciju ambulatori vairāku secīgi veiktu procedūru veidā, piemēram, masāžas vai fizioterapijas nodarbības.
Nereti traumu ārstēšanā un rehabilitācijas procesā pēc operācijas ārstniecības personas rekomendē šādas ambulatoras medicīniskās rehabilitācijas procedūras.
Minētais nosacījums ierobežo amatpersonai apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas iespējas, jo ir iespēja izmantot medicīnisko rehabilitāciju tikai, ja tā organizēta vienota rehabilitācijas kursa veidā, ko parasti var saņemt stacionārā medicīniskās rehabilitācijas iestādē vai dienas stacionārā. Vienlaikus spēkā esošais regulējums skaidri neparedz iespēju saņemt rehabilitāciju ambulatori vairāku secīgi veiktu procedūru veidā, piemēram, masāžas vai fizioterapijas nodarbības.
Nereti traumu ārstēšanā un rehabilitācijas procesā pēc operācijas ārstniecības personas rekomendē šādas ambulatoras medicīniskās rehabilitācijas procedūras.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt noteikumos Nr.569 noteiktos nosacījumus apmaksātas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanai, nosakot, ka amatpersona var kā līdz šim saņemt viena gada laikā pēc nelaimes gadījumā darbā, pārciestas traumas vai ķirurģiskas operācijas apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas kursu ne ilgāku par divām nedēļām stacionārā medicīniskās rehabilitācijas iestādē vai dienas stacionārā. Papildus projekts paredz, ka amatpersona viena gada laikā pēc nelaimes gadījumā darbā, pārciestas traumas vai ķirurģiskas operācijas var saņemt apmaksātu medicīnisko rehabilitāciju arī ambulatori līdz desmit medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus viena mēneša ietvaros, ja to būs rekomendējusi ārstniecības persona.
Pakalpojumu skaita un saņemšanas laika ierobežojums noteikts, ievērojot praksē biežāk rekomendēto ambulatoro rehabilitācijas pakalpojumu biežumu un laika ietvaru šāda veida pakalpojumiem.
Pakalpojumu skaita un saņemšanas laika ierobežojums noteikts, ievērojot praksē biežāk rekomendēto ambulatoro rehabilitācijas pakalpojumu biežumu un laika ietvaru šāda veida pakalpojumiem.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.569 nosaka apjomu, kādā amatpersonām tiek kompensēti veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi, kurus amatpersona ir apmaksājusi no saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem. Kā minēts iepriekš, esošās situācijas aprakstā, ir konstatējama pastāvīga veselības aprūpes pakalpojumu cenu palielināšanās, kas samazina iespējas amatpersonām pakalpojumu saņemšanas iespējas.
Lielākais amatpersonām kompensējamo izdevumu klāsts, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iespējami ātru veselības traucējumu diagnostiku un ātrāku amatpersonu atveseļošanos un atgriešanos dienestā, saistīts ar noteikumu Nr.569 2.2. apakšpunktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai.
Šobrīd noteikumos Nr.569 noteiktie kompensējamo izdevumu limiti paredz, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus amatpersonām kompensē ne vairāk kā 500 euro apmērā kalendāra gadā.
Lai kaut daļēji kompensētu veselības aprūpes pakalpojumu cenu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt noteikto izdevumu kompensācijas limitu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvades datiem ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu cenas kopš 2023.gada janvāra ir pieaugušas par 14,3%[1].
[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2023M01-2024M09/06.2/100
Lielākais amatpersonām kompensējamo izdevumu klāsts, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iespējami ātru veselības traucējumu diagnostiku un ātrāku amatpersonu atveseļošanos un atgriešanos dienestā, saistīts ar noteikumu Nr.569 2.2. apakšpunktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai.
Šobrīd noteikumos Nr.569 noteiktie kompensējamo izdevumu limiti paredz, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus amatpersonām kompensē ne vairāk kā 500 euro apmērā kalendāra gadā.
Lai kaut daļēji kompensētu veselības aprūpes pakalpojumu cenu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt noteikto izdevumu kompensācijas limitu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvades datiem ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu cenas kopš 2023.gada janvāra ir pieaugušas par 14,3%[1].
[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2023M01-2024M09/06.2/100
Risinājuma apraksts
Projekts paredz palielināt noteikumos Nr.569 noteikto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijas limitu amatpersonām, nosakot, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus amatpersonām kompensē ne vairāk kā 600 euro apmērā kalendāra gadā.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.569 nosaka veselības aprūpes pakalpojumus, kuru izdevumus amatpersonai neapmaksā un nekompensē. Tāpat, noteikti veselības aprūpes pakalpojumi, kuru izdevumus amatpersonai kompensē tikai ar ārstniecības personas rekomendāciju, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi tiek saņemti ārstniecības procesā noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā.
Šobrīd spēkā esošie noteikumi Nr.569 nosaka, ka amatpersonai neapmaksā un nekompensē izdevumus par manipulācijām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību nav iekļautas Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā.
Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība, tajā skaitā valsts apmaksājamie un neapmaksājamie pakalpojumi noteikti Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.555) un saskaņā ar šo noteikumu Nr.555 2.14. apakšpunktu Nacionālā veselības dienesta publicētajā valsts apmaksājamo manipulāciju un to apmaksas nosacījumu sarakstā[1].
Līdz ar to, amatpersonām tiek nodrošināta to veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa, ko valsts ir noteikusi kā apmaksājamus no Veselības ministrijai piešķirtā budžeta, ja tos amatpersona saņem kā maksas pakalpojumus, bieži vien ierobežotās pakalpojumu pieejamības un rindu dēļ, kas veidojas valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai.
Tādējādi amatpersonām tiek nodrošināta iespēja saņemt veselības atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamos pakalpojumus ātrāk, lai nodrošinātu amatpersonām pēc iespējas savlaicīgus medicīniskos izmeklējumus un diagnostiku, tādējādi laikus atklājot veselības risku faktorus un mazinot to ietekmi, ātrāk uzsākot ārstēšanu, palielinot tās efektivitāti, lai mazinātu ielaistu un savlaicīgi neārstētu slimību gadījumus, kam būtu nepieciešama ilgstoša un sarežģīta ārstēšana un rehabilitācija un kas palielinātu arī ietekmi uz veselības aprūpes izmaksām.
Turklāt noteikumi Nr.569 paredz arī izņēmumus, kad amatpersonām tiek apmaksāti tādi veselības aprūpes pakalpojumi, kuri nav iekļauti no Veselības ministrijas budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, ņemot vērā to iespējamo veselības traucējumu specifiku, kas var rasties saistībā ar dienestu saistīto risku rezultātā un dienesta izpildes gaitā iespējamā traumatisma izraisīto veselības traucējumu ārstēšanā.
Ir būtiski pastāvīgi aktualizēt minēto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu un nosacījumus, ņemot vērā to, ka pakalpojumu klāsts un saņemšanas iespējas pastāvīgi mainās un paplašinās, ievērojot medicīnisko tehnoloģiju un ārstniecības metožu attīstību. Tāpat paplašinās un attīstās arī dažādu estētisko un ar kosmetoloģiju saistīto pakalpojumu klāsts.
Pārskatot veselības aprūpes pakalpojumus, kuru izdevumus amatpersonai neapmaksā un nekompensē, kā arī tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri apmaksājami tikai ar ārstniecības personas rekomendāciju, būtiski vadīties no apmaksātas veselības aprūpes mērķiem, ievērojot valsts budžeta lietderīgu un efektīvu izmantošanu, jo veselības aprūpes pakalpojumi tiek pastāvīgi attīstīti un paplašinās iespēja saņemt arī jaunāko tehnoloģiju pakalpojumus.
[1] Publicēts Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumpartneriem/ligumu-dokumenti/pakalpojumu-tarifi
Šobrīd spēkā esošie noteikumi Nr.569 nosaka, ka amatpersonai neapmaksā un nekompensē izdevumus par manipulācijām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību nav iekļautas Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā.
Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība, tajā skaitā valsts apmaksājamie un neapmaksājamie pakalpojumi noteikti Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.555) un saskaņā ar šo noteikumu Nr.555 2.14. apakšpunktu Nacionālā veselības dienesta publicētajā valsts apmaksājamo manipulāciju un to apmaksas nosacījumu sarakstā[1].
Līdz ar to, amatpersonām tiek nodrošināta to veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa, ko valsts ir noteikusi kā apmaksājamus no Veselības ministrijai piešķirtā budžeta, ja tos amatpersona saņem kā maksas pakalpojumus, bieži vien ierobežotās pakalpojumu pieejamības un rindu dēļ, kas veidojas valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai.
Tādējādi amatpersonām tiek nodrošināta iespēja saņemt veselības atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamos pakalpojumus ātrāk, lai nodrošinātu amatpersonām pēc iespējas savlaicīgus medicīniskos izmeklējumus un diagnostiku, tādējādi laikus atklājot veselības risku faktorus un mazinot to ietekmi, ātrāk uzsākot ārstēšanu, palielinot tās efektivitāti, lai mazinātu ielaistu un savlaicīgi neārstētu slimību gadījumus, kam būtu nepieciešama ilgstoša un sarežģīta ārstēšana un rehabilitācija un kas palielinātu arī ietekmi uz veselības aprūpes izmaksām.
Turklāt noteikumi Nr.569 paredz arī izņēmumus, kad amatpersonām tiek apmaksāti tādi veselības aprūpes pakalpojumi, kuri nav iekļauti no Veselības ministrijas budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, ņemot vērā to iespējamo veselības traucējumu specifiku, kas var rasties saistībā ar dienestu saistīto risku rezultātā un dienesta izpildes gaitā iespējamā traumatisma izraisīto veselības traucējumu ārstēšanā.
Ir būtiski pastāvīgi aktualizēt minēto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu un nosacījumus, ņemot vērā to, ka pakalpojumu klāsts un saņemšanas iespējas pastāvīgi mainās un paplašinās, ievērojot medicīnisko tehnoloģiju un ārstniecības metožu attīstību. Tāpat paplašinās un attīstās arī dažādu estētisko un ar kosmetoloģiju saistīto pakalpojumu klāsts.
Pārskatot veselības aprūpes pakalpojumus, kuru izdevumus amatpersonai neapmaksā un nekompensē, kā arī tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri apmaksājami tikai ar ārstniecības personas rekomendāciju, būtiski vadīties no apmaksātas veselības aprūpes mērķiem, ievērojot valsts budžeta lietderīgu un efektīvu izmantošanu, jo veselības aprūpes pakalpojumi tiek pastāvīgi attīstīti un paplašinās iespēja saņemt arī jaunāko tehnoloģiju pakalpojumus.
[1] Publicēts Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumpartneriem/ligumu-dokumenti/pakalpojumu-tarifi
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt to noteikumos Nr.569 noteikto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kuru izdevumus amatpersonai neapmaksā un nekompensē.
Minēto neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļauti tādi pakalpojumi kā psihoterapijas speciālista pakalpojumi, redzes lāzerkorekcija, blefaroplastika, bariatrija, vispārējā anestēzija zobārstniecībā, veselības pārbaudes programma (check-up), pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT), kapsulas endoskopija, 3D ultrasonogrāfija grūtniecības novērošanai, 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumi, stereotaktiskā radioķirurģija.
Minētie pakalpojumi pēc būtības nav saistīti ar ietekmi uz amatpersonas veselības stāvokli, neierobežo to spēju veikt dienesta pienākumus, nav vērsti uz paredzēto apmaksātas veselības aprūpes mērķi amatpersonām vai arī ir kā alternatīva, pastāvot iespējai ārstniecības procesu nodrošināt ar citām metodēm, kam ir mazāka ietekme uz valsts budžetu.
Tāpat daļa no papildus projektā iekļautajiem amatpersonām neapmaksājamiem pakalpojumiem, jau šobrīd Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs amatpersonām neapmaksā, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi pēc to satura un būtības nav apmaksājami saskaņā ar noteikumiem Nr.555 un nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā. Tomēr, tie tiesiskā regulējuma viennozīmīgākas interpretācijas un skaidrākas piemērošanas dēļ būtu atsevišķi iekļaujami noteikumos Nr.569, jo noteikumi Nr.555 un saskaņā ar tiem noteiktais apmaksājamo manipulāciju saraksts paredz detalizētus izņēmuma nosacījumus un indikācijas, kad veselības aprūpes pakalpojums var tikt apmaksāts, tomēr, šie izņēmuma gadījumi nebūtu piemērojami attiecībā uz amatpersonām apmaksājamo veselības aprūpi.
Skaidrojums par papildus neapmaksājamo pakalpojumu klāstā iekļautajiem pakalpojumiem:
1) Projekts paredz papildināt noteikumus Nr.569, nosakot, ka estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi, tāpat kā estētiski ķirurģiskās operācijas, būtu apmaksājamas tikai, ja amatpersona saskaņā ar aktu par nelaimes gadījumu darbā ir cietusi nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus, un guvusi tādus veselības bojājumus, kuru novēršanai šādi estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi ir nepieciešami.
Estētiskās dermatoloģijas nozares pakalpojumu klāsts vai ietvars nav skaidri definēts, dažādas ārstniecības iestādes vai skaistumkopšanas saloni estētiskās dermatoloģijas pakalpojumu klāstu piedāvā atšķirīgā apjomā. Pamatā šobrīd amatpersonām estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi netiek apmaksāti, jo estētiskā dermatoloģija ietver pakalpojumus, kas saistīti ar skaistumkopšanu vai kosmetoloģiju. Estētiskā dermatoloģija kā pakalpojumu kopums vai atsevišķa nozare nav iekļauta Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā, MK noteikumi Nr.555 nosaka, ka no valsts budžeta neapmaksā estētiski ķirurģiskas operācijas un kosmetoloģiskos pakalpojumus (kas parasti tiek attiecināti uz estētisko dermatoloģiju) un arī spēkā esošie noteikumi Nr.569 paredz, ka amatpersonām neapmaksā kosmetoloģiskos pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka veselības aprūpes jomā tiek piedāvāti un attīstīti estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi kā nozare, ievērojot šajā nozarē piedāvāto pakalpojumu klāstu, ir apzināta nepieciešamība attiecīgi precizēt pakalpojumu apmaksas nosacījumus arī amatpersonām, pielīdzinot tos estētiski ķirurģiskām operācijām, kas amatpersonām tiktu apmaksātas gadījumos, ja nepieciešams novērst estētiskās sekas pēc nelaimes gadījuma darbā un tā rezultātā gūtajiem veselības bojājumiem.
Estētiskās dermatoloģijas pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā ar papildus nosacījumu par to, kad šādi pakalpojumi tiek apmaksāti, nesašaurina amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu, vienlaikus skaidrāk definējot to.
2) Spēkā esošie noteikumi Nr.569 nosaka, ka amatpersonām neapmaksā un nekompensē izdevumus par psihologa un psihofizioloģiskiem pakalpojumiem, izņemot izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei, multiprofesionālas komandas sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus vai Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra sniegtos pakalpojumus.
Projekts paredz papildināt noteikumus Nr.569 ar nosacījumu, ka amatpersonām papildus minētajam neapmaksā arī psihoterapijas speciālista pakalpojumus.
Psihoterapijas speciālista pakalpojumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā, tie kompetences un sniegto pakalpojumu specifikas ziņā nav pielīdzināmi ārstniecības personām psihiatrijā (psihiatrs, psihoterapeits), kas sniedz ārstniecības pakalpojumus. Psihoterapijas speciālista pakalpojumi kompetences ziņā ir pielīdzināmi psihologa pakalpojumiem, ko šobrīd amatpersonām apmaksā tikai ar atsevišķiem (iepriekš minētajiem) nosacījumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” psihiatrijas speciālists ir iekļauts profesiju grupā “2634 Psihologi”.
Līdz ar to, projekts precizē esošo tiesisko regulējumu viennozīmīgai tā piemērošanai un skaidrībai. Psihoterapijas speciālista pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā nemaina un nesašaurina amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs nodrošina amatpersonām psiholoģisko atbalstu, nodrošinot psihologa konsultācijas un psiholoģiskā atbalsta kursu. Līdz ar to, nav pamata no valsts budžeta papildus apmaksāt psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus, kas saņemti ārpus Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra par maksu, izņemot pakalpojumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei Iekšlietu ministrijas Centrālajā medicīniskās ekspertīzes komisijā un, ja tie tiek saņemti multiprofesionālas komandas sniegto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu ietvaros, ja tie tiek iekļauti medicīniskās rehabilitācijas kursā.
3) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut redzes lāzerkorekciju. Redzes lāzerkorekcijas pakalpojumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā un tie amatpersonām šobrīd netiek apmaksāti.
Tomēr, paplašinoties šī pakalpojuma piedāvājumam tirgū, apzināta nepieciešamība tiesisko regulējumu pilnveidot viennozīmīgai tā piemērošanai un skaidrībai.
Redzes lāzerkorekcijas pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā nemaina un nesašaurina amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu.
4) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut blefaroplastiku. Blefaroplastika jeb acu plakstiņu korekcija var tikt veikta kā kosmētiska vai estētiski ķirurģiska operācija, vai arī ārstniecības procesā, ja tam ir medicīniskās indikācijas.
Kosmētisko problēmu grupā ietilpst acs plakstu izmaiņas, kas neietekmē veselību, piemēram, gadu gaitā atslābusi āda, kas veido kroku, maisiņi virs un zem acīm, arī sīki veidojumi uz plakstu ādas – papilomas, dzeltenīgi lipīdu veidojumi. Šādu problēmu novēršanu nav pamata iekļaut amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā.
Medicīniska rakstura izmaiņas plakstu ādā rada redzes traucējumus, piemēram, izteikti lieka ādas kroka, ko parasti novēro vecāka gadagājuma cilvēkiem un kas rada redzes lauka traucējumus, arī plaksta noslīdējums, kas daļēji vai pat pilnībā aizklāj zīlīti.
Šajā grupā iekļautas arī dažādas plaksta stāvokļa izmaiņas, kad plaksts sāk iegriezties pret acs ābolu un skropstas pastāvīgi beržas pret aci, radot iekaisumu un kairinājumu, vai arī pretēji – plaksts sāk izvērsties uz āru, kā rezultātā acs asaro un iekaist, jo acs gļotāda nav pasargāta no apkārtējās vides ietekmes. Šādi veselības traucējumi parasti attīstās pakāpeniski ilgākā laika periodā. Līdz ar to ir iespējas ārstniecību jau iepriekš plānot.
Blefaroplastika kā oftalmoloģijas manipulācija ir iekļauta Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā un amatpersonas nepieciešamības gadījumā var saņemt šos pakalpojumus valsts apmaksāto pakalpojumu ietvaros. Nav konstatēta nepieciešamība šādus pakalpojumus saņemt ārpus valsts apmaksāto pakalpojumu rindas, jo veselības traucējumi šādos gadījumos parasti īstermiņā (līdz iespējai saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu) neietekmē amatpersonas veselību kopumā un amatpersonas spēju veikt dienesta pienākumus.
5) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut bariatriju vai kuņģa samazināšanas operāciju. Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā šobrīd iekļautas manipulācijas, kuru ietvaros tiek veikta kuņģa rezekcija, bet kā medicīniskā indikācija nav noteikta aptaukošanās, kas parasti ir iemesls bariatrijas operācijas veikšanai.
Līdz ar to, viennozīmīgai tiesiskā regulējuma piemērošanai, bariatrija būtu atsevišķi norādāma noteikumos Nr.569 kā neapmaksājamais pakalpojums.
Bariatriju kā veselības problēmu risinājumu nav pamats paredzēt amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā.
Bariatrija kā ārstniecības metode ir kā galējais līdzeklis patoloģiskas aptaukošanās gadījumā, ja citas ārstniecības metodes jau ir izmantotas un tās nav bijušas efektīvas.
Veselības ministrijas izstrādātajā Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam projektā (Tiesību aktu projektu portālā 24-TA-2119) norādīts ar aptaukošanās problēmu risināšanā plānots piesaistīt tādu speciālistu pakalpojumus kā endokrinologu, diabēta aprūpes māsu, fizioterapeitu, ergoterapeitu/tehnisko ortopēdu, uztura speciālistu, klīnisko psihologu.
Tikai smagas pakāpes aptaukošanās gadījumā, ja ilgtermiņā ir mēģināts samazināt lieko ķermeņa masu, mainot dzīvesveida paradumus, bet tas nav izdevies, var tikt nozīmēta farmakoterapija. Tikai atsevišķos gadījumos pacientiem ar augstu aptaukošanās pakāpi un papildus slimībām, kuru ārstēšanas rezultātu uzlabošanai ir akūti nepieciešams samazināt ķermeņa masu, paredzēts nodrošināt valsts apmaksātu bariatrijas operāciju. Arī šajā gadījumā bariatrijas operācija tiktu veikta tikai pēc ārstu konsīlija lēmumu pacientiem ar smagu aptaukošanos un hroniskām slimībām.
Piemēram, Zāļu valsts aģentūras Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē iekļautajā vienas no bariatrijas metodes “Kuņģa reducējošā operācija ar kuņģa – tievās zarnas stomiju pēc RU”[1] aprakstā ir minēts, ka šī medicīniskā tehnoloģija ir izmantojama saskaņā ar medicīniskām indikācijām, bet ne kosmētiskiem nolūkiem, to pielieto pie patoloģiskas aptaukošanās, ja citas patoloģiski paaugstinātā svara korekcijas metodes nav efektīvas, gadījumos, ja ķermeņa masas indekss ir lielāks par 40 vai ķermeņa masas indekss 35-40 pacientiem ar aptaukošanos korelējošām slimībām.
Līdz ar to, bariatrija medicīniski ir rekomendēta kā galējs līdzeklis tikai tad, ja dzīvesveida maiņa, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes un citas ārstniecības metodes jau ir piemērotas un nav bijušas efektīvas, un tikai tad, kad par šādas operācijas nepieciešamību pieņēmis lēmumu ārstu konsīlijs. Jāpiebilst, ka patoloģiska līmeņa aptaukošanās nav akūta problēma, nerodas pēkšņi, tā ir ilgstoši un pakāpeniski veidojusies problēma, ja tā savlaicīgi netiek risināta ar citām metodēm.
Ņemot vērā amatpersonām izvirzītās veselības stāvokļa atbilstības prasības un prasības fiziskajai sagatavotībai, amatpersonām nebūtu jānonāk situācijā, kad ir konstatējama patoloģiska aptaukošanās, kuras dēļ jāveic bariatrija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” 3.pielikumu “Veselības problēmas un slimības, kas nepieļauj vai ierobežo kandidāta vai amatpersonas dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā”, ja ir aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, tad amatpersona nav derīga dienestam I amatu grupā, ja ir aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, tad amatpersona nav derīga dienestam I un II amatu grupā, bet ja ir patoloģiska aptaukošanās (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 40 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, tad amatpersona nav derīga dienestam vispār.
Šobrīd amatpersonām apmaksāta veselības aprūpe ietver iespēju izmantot pakalpojumus, kas vērsti uz svara samazināšanu vai aptaukošanās problēmu risinājumu, piemēram, kompensēti endokrinologa un citu ārstu speciālistu pakalpojumi, apmaksāta medicīniskā rehabilitācija un fizikālās medicīnas pakalpojumi, dietologa un uztura speciālista konsultācijas tiek apmaksātas multifunkcionālas speciālistu grupas ietvaros medicīniskās rehabilitācijas ietvaros, kā arī tiek noteiktā limita ietvaros kompensēti medikamentu iegādes izdevumi.
6) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut vispārēju anestēziju zobārstniecībā. Valsts apmaksātā vispārējā anestēzija zobārstniecībā iekļauta noteikumos Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tikai zobu ekstrakcijas akūtos gadījumos vispārējā anestēzijā pacientiem ar I invaliditātes grupu, kas noteikta psihisko un uzvedības traucējumu dēļ.
Līdz ar to, šāda metode medicīniski indicēta tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar smagām psihiskām saslimšanām. Kā alternatīva zobārstniecībā tiek izmantota vietējā anestēzija, kuras pakalpojumi amatpersonām tiek kompensēti zobārstniecības pakalpojumu ietvaros.
7) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut veselības pārbaudes programma (check-up). Šie pakalpojumi parasti netiek saņemti ārstniecības procesā, jo ārstniecības personas nosūta pacientu uz konkrētiem atbilstoši veselības problēmām tieši mērķētiem izmeklējumiem.
Šādi pakalpojumi ir pašu personu izvēlēti, bez identificētām medicīniskām indikācijām un mērķēti uz to, lai cilvēki, nevēršoties pie ārstniecības personas iegūtu vispārēju informāciju par savu veselību.
Amatpersonām ir iespēja saņemt uz konkrētu veselības traucējumu vai to risku novēršanu mērķētus apmaksātus izmeklējumus, kas ir ārstniecības personu rekomendēti, noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā. Šādu veselības pārbaudes programmu (check-up) apmaksa no valsts budžeta līdzekļiem nav lietderīga.
8) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut pozitronu emisijas tomogrāfiju ar datortomogrāfiju (PET/CT). Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, noteikumu Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tas iekļauts kā valsts apmaksāts pakalpojums, kas tiek veikts ar ārstu konsīlija lēmumu.
Līdz ar to, amatpersonām ir iespēja minēto izmeklējumu veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas.
9) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut kapsulas endoskopiju. Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, tas ir iekļauts noteikumos Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā kā valsts apmaksāts pakalpojums.
Līdz ar to, amatpersonām ir iespēja minēto izmeklējumu veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas. Nepieciešamības gadījumā atkarībā no veselības traucējumu specifikas un indikācijām alternatīva var būt apmaksāti endoskopijas vai kolonoskopijas izmeklējumi.
10) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumus un 3D ultrasonogrāfijas izmeklējumus grūtniecības novērošanai. 3D un 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā.
Šīs ir salīdzinoši jaunas ultraskaņas izmeklēšanas metodes, kuru pielietojums paplašinās.
3D ultrasonogrāfijas rezultātā iegūst statiskus telpiskus un krāsainus trīsdimensiju attēlus, kas līdzinās fotogrāfijām. Savukārt 4D ultrasonogrāfijas rezultātā iegūst kustīgus attēlus 3D formātā, kurus var apskatīt reālā laika režīmā.
Šīm ultraskaņas izmeklējumu metodēm alternatīva ir parastā ultrasonogrāfija. Tomēr apzinot 3D ultrasonogrāfijas pielietojumu, šī izmeklējuma metode amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā būtu iekļaujama ar ārsta rekomendāciju, proti, ja šim izmeklējumam ir medicīniskas indikācijas. Šī metode var tikt izmantota, piemēram, taisnās zarnas un anālā kanāla izmeklēšanai, ja ir plīsumi, neskaidras sāpes, strutaini vai asiņaini izdalījumi, iekaisuši hemoroīdi, nesaturēšana, dažādi jaunveidojumi u.c., kā arī dažādu audzēju diagnosticēšanai un to novērošanai.
3D ultrasonogrāfijas izmeklējumu grūtniecības novērošanai projekts paredz kā izņēmumu iekļaut amatpersonām neapmaksājamo pakalpojumu sarakstā, ņemot vērā alternatīvās iespējas veikt parastās ultrasonogrāfijas izmeklējumus.
Pašlaik nav konstatēta nepieciešamība papildināt amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstu ar 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumiem.
11) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut stereotaktisko radioķirurģiju. Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots retos gadījumos, kad nepieciešama pēc iespējas neinvazīva audzēju apstarošana. MK noteikumu Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tas iekļauts kā valsts apmaksāts pakalpojums.
Līdz ar to, amatpersonām ir iespēja minēto manipulāciju veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas.
Papildus minētajam tādu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus kā 3D ultrasonogrāfijas izmeklējumi, endoskopiskie izmeklējumi, datortomogrāfija, scintigrāfija, magnētiskā rezonanse un alergodiagnostikas paneļu analīzes, to tehnoloģiju specifikas un salīdzinoši augsto izmaksu dēļ paredzēts kompensēt tikai, ja šos izmeklējumus rekomendējusi ārstniecības persona. Tādējādi paredzēts, ka amatpersona izdevumu kompensācijai iesniedz Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā ārsta izrakstīta nosūtījuma kopiju vai elektroniskā nosūtījuma izdruku.
Projekts neparedz pārejas noteikumus tiesiskā regulējuma izmaiņām par pakalpojumiem, kuri iekļauti amatpersonām neapmaksājamo pakalpojumu klāstā, un kuru izdevumu apmaksai un kompensēšanai paredzēti papildus nosacījumi (ārstniecības personas nosūtījums pakalpojuma saņemšanai). Šajā gadījumā paredzēts, pieņemot lēmumu par pakalpojuma izdevumu apmaksu vai kompensēšanu, piemērot to tiesisko regulējumu, kāds ir bijis spēkā brīdī, kad amatpersonai ir radušās tiesības uz izdevumu apmaksu vai kompensāciju, respektīvi, paredzēts piemērot tiesisko regulējumu uz veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas brīdi.
[1] https://dati.zva.gov.lv/mtdb/18-visparejas-kirurgijas-mediciniskie-pakalpojumi/abdominala-kirurgija/kunga-reducejosa-operacija-ar-kunga-tievas-zarnas-stomiju-pec-ru
Minēto neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļauti tādi pakalpojumi kā psihoterapijas speciālista pakalpojumi, redzes lāzerkorekcija, blefaroplastika, bariatrija, vispārējā anestēzija zobārstniecībā, veselības pārbaudes programma (check-up), pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT), kapsulas endoskopija, 3D ultrasonogrāfija grūtniecības novērošanai, 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumi, stereotaktiskā radioķirurģija.
Minētie pakalpojumi pēc būtības nav saistīti ar ietekmi uz amatpersonas veselības stāvokli, neierobežo to spēju veikt dienesta pienākumus, nav vērsti uz paredzēto apmaksātas veselības aprūpes mērķi amatpersonām vai arī ir kā alternatīva, pastāvot iespējai ārstniecības procesu nodrošināt ar citām metodēm, kam ir mazāka ietekme uz valsts budžetu.
Tāpat daļa no papildus projektā iekļautajiem amatpersonām neapmaksājamiem pakalpojumiem, jau šobrīd Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs amatpersonām neapmaksā, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi pēc to satura un būtības nav apmaksājami saskaņā ar noteikumiem Nr.555 un nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā. Tomēr, tie tiesiskā regulējuma viennozīmīgākas interpretācijas un skaidrākas piemērošanas dēļ būtu atsevišķi iekļaujami noteikumos Nr.569, jo noteikumi Nr.555 un saskaņā ar tiem noteiktais apmaksājamo manipulāciju saraksts paredz detalizētus izņēmuma nosacījumus un indikācijas, kad veselības aprūpes pakalpojums var tikt apmaksāts, tomēr, šie izņēmuma gadījumi nebūtu piemērojami attiecībā uz amatpersonām apmaksājamo veselības aprūpi.
Skaidrojums par papildus neapmaksājamo pakalpojumu klāstā iekļautajiem pakalpojumiem:
1) Projekts paredz papildināt noteikumus Nr.569, nosakot, ka estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi, tāpat kā estētiski ķirurģiskās operācijas, būtu apmaksājamas tikai, ja amatpersona saskaņā ar aktu par nelaimes gadījumu darbā ir cietusi nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus, un guvusi tādus veselības bojājumus, kuru novēršanai šādi estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi ir nepieciešami.
Estētiskās dermatoloģijas nozares pakalpojumu klāsts vai ietvars nav skaidri definēts, dažādas ārstniecības iestādes vai skaistumkopšanas saloni estētiskās dermatoloģijas pakalpojumu klāstu piedāvā atšķirīgā apjomā. Pamatā šobrīd amatpersonām estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi netiek apmaksāti, jo estētiskā dermatoloģija ietver pakalpojumus, kas saistīti ar skaistumkopšanu vai kosmetoloģiju. Estētiskā dermatoloģija kā pakalpojumu kopums vai atsevišķa nozare nav iekļauta Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā, MK noteikumi Nr.555 nosaka, ka no valsts budžeta neapmaksā estētiski ķirurģiskas operācijas un kosmetoloģiskos pakalpojumus (kas parasti tiek attiecināti uz estētisko dermatoloģiju) un arī spēkā esošie noteikumi Nr.569 paredz, ka amatpersonām neapmaksā kosmetoloģiskos pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka veselības aprūpes jomā tiek piedāvāti un attīstīti estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi kā nozare, ievērojot šajā nozarē piedāvāto pakalpojumu klāstu, ir apzināta nepieciešamība attiecīgi precizēt pakalpojumu apmaksas nosacījumus arī amatpersonām, pielīdzinot tos estētiski ķirurģiskām operācijām, kas amatpersonām tiktu apmaksātas gadījumos, ja nepieciešams novērst estētiskās sekas pēc nelaimes gadījuma darbā un tā rezultātā gūtajiem veselības bojājumiem.
Estētiskās dermatoloģijas pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā ar papildus nosacījumu par to, kad šādi pakalpojumi tiek apmaksāti, nesašaurina amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu, vienlaikus skaidrāk definējot to.
2) Spēkā esošie noteikumi Nr.569 nosaka, ka amatpersonām neapmaksā un nekompensē izdevumus par psihologa un psihofizioloģiskiem pakalpojumiem, izņemot izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei, multiprofesionālas komandas sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus vai Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra sniegtos pakalpojumus.
Projekts paredz papildināt noteikumus Nr.569 ar nosacījumu, ka amatpersonām papildus minētajam neapmaksā arī psihoterapijas speciālista pakalpojumus.
Psihoterapijas speciālista pakalpojumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā, tie kompetences un sniegto pakalpojumu specifikas ziņā nav pielīdzināmi ārstniecības personām psihiatrijā (psihiatrs, psihoterapeits), kas sniedz ārstniecības pakalpojumus. Psihoterapijas speciālista pakalpojumi kompetences ziņā ir pielīdzināmi psihologa pakalpojumiem, ko šobrīd amatpersonām apmaksā tikai ar atsevišķiem (iepriekš minētajiem) nosacījumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” psihiatrijas speciālists ir iekļauts profesiju grupā “2634 Psihologi”.
Līdz ar to, projekts precizē esošo tiesisko regulējumu viennozīmīgai tā piemērošanai un skaidrībai. Psihoterapijas speciālista pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā nemaina un nesašaurina amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs nodrošina amatpersonām psiholoģisko atbalstu, nodrošinot psihologa konsultācijas un psiholoģiskā atbalsta kursu. Līdz ar to, nav pamata no valsts budžeta papildus apmaksāt psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus, kas saņemti ārpus Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra par maksu, izņemot pakalpojumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei Iekšlietu ministrijas Centrālajā medicīniskās ekspertīzes komisijā un, ja tie tiek saņemti multiprofesionālas komandas sniegto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu ietvaros, ja tie tiek iekļauti medicīniskās rehabilitācijas kursā.
3) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut redzes lāzerkorekciju. Redzes lāzerkorekcijas pakalpojumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā un tie amatpersonām šobrīd netiek apmaksāti.
Tomēr, paplašinoties šī pakalpojuma piedāvājumam tirgū, apzināta nepieciešamība tiesisko regulējumu pilnveidot viennozīmīgai tā piemērošanai un skaidrībai.
Redzes lāzerkorekcijas pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā nemaina un nesašaurina amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu.
4) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut blefaroplastiku. Blefaroplastika jeb acu plakstiņu korekcija var tikt veikta kā kosmētiska vai estētiski ķirurģiska operācija, vai arī ārstniecības procesā, ja tam ir medicīniskās indikācijas.
Kosmētisko problēmu grupā ietilpst acs plakstu izmaiņas, kas neietekmē veselību, piemēram, gadu gaitā atslābusi āda, kas veido kroku, maisiņi virs un zem acīm, arī sīki veidojumi uz plakstu ādas – papilomas, dzeltenīgi lipīdu veidojumi. Šādu problēmu novēršanu nav pamata iekļaut amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā.
Medicīniska rakstura izmaiņas plakstu ādā rada redzes traucējumus, piemēram, izteikti lieka ādas kroka, ko parasti novēro vecāka gadagājuma cilvēkiem un kas rada redzes lauka traucējumus, arī plaksta noslīdējums, kas daļēji vai pat pilnībā aizklāj zīlīti.
Šajā grupā iekļautas arī dažādas plaksta stāvokļa izmaiņas, kad plaksts sāk iegriezties pret acs ābolu un skropstas pastāvīgi beržas pret aci, radot iekaisumu un kairinājumu, vai arī pretēji – plaksts sāk izvērsties uz āru, kā rezultātā acs asaro un iekaist, jo acs gļotāda nav pasargāta no apkārtējās vides ietekmes. Šādi veselības traucējumi parasti attīstās pakāpeniski ilgākā laika periodā. Līdz ar to ir iespējas ārstniecību jau iepriekš plānot.
Blefaroplastika kā oftalmoloģijas manipulācija ir iekļauta Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā un amatpersonas nepieciešamības gadījumā var saņemt šos pakalpojumus valsts apmaksāto pakalpojumu ietvaros. Nav konstatēta nepieciešamība šādus pakalpojumus saņemt ārpus valsts apmaksāto pakalpojumu rindas, jo veselības traucējumi šādos gadījumos parasti īstermiņā (līdz iespējai saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu) neietekmē amatpersonas veselību kopumā un amatpersonas spēju veikt dienesta pienākumus.
5) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut bariatriju vai kuņģa samazināšanas operāciju. Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā šobrīd iekļautas manipulācijas, kuru ietvaros tiek veikta kuņģa rezekcija, bet kā medicīniskā indikācija nav noteikta aptaukošanās, kas parasti ir iemesls bariatrijas operācijas veikšanai.
Līdz ar to, viennozīmīgai tiesiskā regulējuma piemērošanai, bariatrija būtu atsevišķi norādāma noteikumos Nr.569 kā neapmaksājamais pakalpojums.
Bariatriju kā veselības problēmu risinājumu nav pamats paredzēt amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā.
Bariatrija kā ārstniecības metode ir kā galējais līdzeklis patoloģiskas aptaukošanās gadījumā, ja citas ārstniecības metodes jau ir izmantotas un tās nav bijušas efektīvas.
Veselības ministrijas izstrādātajā Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam projektā (Tiesību aktu projektu portālā 24-TA-2119) norādīts ar aptaukošanās problēmu risināšanā plānots piesaistīt tādu speciālistu pakalpojumus kā endokrinologu, diabēta aprūpes māsu, fizioterapeitu, ergoterapeitu/tehnisko ortopēdu, uztura speciālistu, klīnisko psihologu.
Tikai smagas pakāpes aptaukošanās gadījumā, ja ilgtermiņā ir mēģināts samazināt lieko ķermeņa masu, mainot dzīvesveida paradumus, bet tas nav izdevies, var tikt nozīmēta farmakoterapija. Tikai atsevišķos gadījumos pacientiem ar augstu aptaukošanās pakāpi un papildus slimībām, kuru ārstēšanas rezultātu uzlabošanai ir akūti nepieciešams samazināt ķermeņa masu, paredzēts nodrošināt valsts apmaksātu bariatrijas operāciju. Arī šajā gadījumā bariatrijas operācija tiktu veikta tikai pēc ārstu konsīlija lēmumu pacientiem ar smagu aptaukošanos un hroniskām slimībām.
Piemēram, Zāļu valsts aģentūras Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē iekļautajā vienas no bariatrijas metodes “Kuņģa reducējošā operācija ar kuņģa – tievās zarnas stomiju pēc RU”[1] aprakstā ir minēts, ka šī medicīniskā tehnoloģija ir izmantojama saskaņā ar medicīniskām indikācijām, bet ne kosmētiskiem nolūkiem, to pielieto pie patoloģiskas aptaukošanās, ja citas patoloģiski paaugstinātā svara korekcijas metodes nav efektīvas, gadījumos, ja ķermeņa masas indekss ir lielāks par 40 vai ķermeņa masas indekss 35-40 pacientiem ar aptaukošanos korelējošām slimībām.
Līdz ar to, bariatrija medicīniski ir rekomendēta kā galējs līdzeklis tikai tad, ja dzīvesveida maiņa, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes un citas ārstniecības metodes jau ir piemērotas un nav bijušas efektīvas, un tikai tad, kad par šādas operācijas nepieciešamību pieņēmis lēmumu ārstu konsīlijs. Jāpiebilst, ka patoloģiska līmeņa aptaukošanās nav akūta problēma, nerodas pēkšņi, tā ir ilgstoši un pakāpeniski veidojusies problēma, ja tā savlaicīgi netiek risināta ar citām metodēm.
Ņemot vērā amatpersonām izvirzītās veselības stāvokļa atbilstības prasības un prasības fiziskajai sagatavotībai, amatpersonām nebūtu jānonāk situācijā, kad ir konstatējama patoloģiska aptaukošanās, kuras dēļ jāveic bariatrija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.970 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību” 3.pielikumu “Veselības problēmas un slimības, kas nepieļauj vai ierobežo kandidāta vai amatpersonas dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā”, ja ir aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, tad amatpersona nav derīga dienestam I amatu grupā, ja ir aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, tad amatpersona nav derīga dienestam I un II amatu grupā, bet ja ir patoloģiska aptaukošanās (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 40 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, tad amatpersona nav derīga dienestam vispār.
Šobrīd amatpersonām apmaksāta veselības aprūpe ietver iespēju izmantot pakalpojumus, kas vērsti uz svara samazināšanu vai aptaukošanās problēmu risinājumu, piemēram, kompensēti endokrinologa un citu ārstu speciālistu pakalpojumi, apmaksāta medicīniskā rehabilitācija un fizikālās medicīnas pakalpojumi, dietologa un uztura speciālista konsultācijas tiek apmaksātas multifunkcionālas speciālistu grupas ietvaros medicīniskās rehabilitācijas ietvaros, kā arī tiek noteiktā limita ietvaros kompensēti medikamentu iegādes izdevumi.
6) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut vispārēju anestēziju zobārstniecībā. Valsts apmaksātā vispārējā anestēzija zobārstniecībā iekļauta noteikumos Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tikai zobu ekstrakcijas akūtos gadījumos vispārējā anestēzijā pacientiem ar I invaliditātes grupu, kas noteikta psihisko un uzvedības traucējumu dēļ.
Līdz ar to, šāda metode medicīniski indicēta tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar smagām psihiskām saslimšanām. Kā alternatīva zobārstniecībā tiek izmantota vietējā anestēzija, kuras pakalpojumi amatpersonām tiek kompensēti zobārstniecības pakalpojumu ietvaros.
7) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut veselības pārbaudes programma (check-up). Šie pakalpojumi parasti netiek saņemti ārstniecības procesā, jo ārstniecības personas nosūta pacientu uz konkrētiem atbilstoši veselības problēmām tieši mērķētiem izmeklējumiem.
Šādi pakalpojumi ir pašu personu izvēlēti, bez identificētām medicīniskām indikācijām un mērķēti uz to, lai cilvēki, nevēršoties pie ārstniecības personas iegūtu vispārēju informāciju par savu veselību.
Amatpersonām ir iespēja saņemt uz konkrētu veselības traucējumu vai to risku novēršanu mērķētus apmaksātus izmeklējumus, kas ir ārstniecības personu rekomendēti, noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā. Šādu veselības pārbaudes programmu (check-up) apmaksa no valsts budžeta līdzekļiem nav lietderīga.
8) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut pozitronu emisijas tomogrāfiju ar datortomogrāfiju (PET/CT). Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, noteikumu Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tas iekļauts kā valsts apmaksāts pakalpojums, kas tiek veikts ar ārstu konsīlija lēmumu.
Līdz ar to, amatpersonām ir iespēja minēto izmeklējumu veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas.
9) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut kapsulas endoskopiju. Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, tas ir iekļauts noteikumos Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā kā valsts apmaksāts pakalpojums.
Līdz ar to, amatpersonām ir iespēja minēto izmeklējumu veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas. Nepieciešamības gadījumā atkarībā no veselības traucējumu specifikas un indikācijām alternatīva var būt apmaksāti endoskopijas vai kolonoskopijas izmeklējumi.
10) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumus un 3D ultrasonogrāfijas izmeklējumus grūtniecības novērošanai. 3D un 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā.
Šīs ir salīdzinoši jaunas ultraskaņas izmeklēšanas metodes, kuru pielietojums paplašinās.
3D ultrasonogrāfijas rezultātā iegūst statiskus telpiskus un krāsainus trīsdimensiju attēlus, kas līdzinās fotogrāfijām. Savukārt 4D ultrasonogrāfijas rezultātā iegūst kustīgus attēlus 3D formātā, kurus var apskatīt reālā laika režīmā.
Šīm ultraskaņas izmeklējumu metodēm alternatīva ir parastā ultrasonogrāfija. Tomēr apzinot 3D ultrasonogrāfijas pielietojumu, šī izmeklējuma metode amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā būtu iekļaujama ar ārsta rekomendāciju, proti, ja šim izmeklējumam ir medicīniskas indikācijas. Šī metode var tikt izmantota, piemēram, taisnās zarnas un anālā kanāla izmeklēšanai, ja ir plīsumi, neskaidras sāpes, strutaini vai asiņaini izdalījumi, iekaisuši hemoroīdi, nesaturēšana, dažādi jaunveidojumi u.c., kā arī dažādu audzēju diagnosticēšanai un to novērošanai.
3D ultrasonogrāfijas izmeklējumu grūtniecības novērošanai projekts paredz kā izņēmumu iekļaut amatpersonām neapmaksājamo pakalpojumu sarakstā, ņemot vērā alternatīvās iespējas veikt parastās ultrasonogrāfijas izmeklējumus.
Pašlaik nav konstatēta nepieciešamība papildināt amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstu ar 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumiem.
11) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut stereotaktisko radioķirurģiju. Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots retos gadījumos, kad nepieciešama pēc iespējas neinvazīva audzēju apstarošana. MK noteikumu Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tas iekļauts kā valsts apmaksāts pakalpojums.
Līdz ar to, amatpersonām ir iespēja minēto manipulāciju veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas.
Papildus minētajam tādu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus kā 3D ultrasonogrāfijas izmeklējumi, endoskopiskie izmeklējumi, datortomogrāfija, scintigrāfija, magnētiskā rezonanse un alergodiagnostikas paneļu analīzes, to tehnoloģiju specifikas un salīdzinoši augsto izmaksu dēļ paredzēts kompensēt tikai, ja šos izmeklējumus rekomendējusi ārstniecības persona. Tādējādi paredzēts, ka amatpersona izdevumu kompensācijai iesniedz Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā ārsta izrakstīta nosūtījuma kopiju vai elektroniskā nosūtījuma izdruku.
Projekts neparedz pārejas noteikumus tiesiskā regulējuma izmaiņām par pakalpojumiem, kuri iekļauti amatpersonām neapmaksājamo pakalpojumu klāstā, un kuru izdevumu apmaksai un kompensēšanai paredzēti papildus nosacījumi (ārstniecības personas nosūtījums pakalpojuma saņemšanai). Šajā gadījumā paredzēts, pieņemot lēmumu par pakalpojuma izdevumu apmaksu vai kompensēšanu, piemērot to tiesisko regulējumu, kāds ir bijis spēkā brīdī, kad amatpersonai ir radušās tiesības uz izdevumu apmaksu vai kompensāciju, respektīvi, paredzēts piemērot tiesisko regulējumu uz veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas brīdi.
[1] https://dati.zva.gov.lv/mtdb/18-visparejas-kirurgijas-mediciniskie-pakalpojumi/abdominala-kirurgija/kunga-reducejosa-operacija-ar-kunga-tievas-zarnas-stomiju-pec-ru
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.569 nosaka, ka amatpersonas dokumentus veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā
var iesniegt par kārtējo gadu un iepriekšējo gadu.
Savukārt, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tos izvērtē un, ja kompensācijas izmaksas nosacījumi un iesniegtie dokumenti atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, izmaksā kompensāciju, pārskaitot attiecīgos finanšu līdzekļus triju mēnešu laikā no dokumentu saņemšanas dienas uz amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.
Ilgais dokumentu iesniegšanas termiņš kompensācijai (līdz diviem gadiem pēc pakalpojuma saņemšanas un izmaksu rašanās) nav lietderīgs. Tas rada administratīvo slogu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram dokumentu izvērtēšanā, jo būtiski palielina iesniegto amatpersonu iesniegumu skaitu gada nogalēs, kad tuvojas dokumentu iesniegšanas termiņa beigas. Turklāt, maksājumus attaisnojošie dokumenti (kases čeki un e-kvītis) nereti ilgstošas glabāšanas rezultātā kļūst grūti lasāmi vai nelasāmi.
Minētais rada problēmsituācijas kā amatpersonām, tā arī Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram. Līdz ar to, nepieciešams noteikt optimālāku dokumentu iesniegšanas termiņu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs ir konstatējis situācijas, kad amatpersonas veic veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu priekšapmaksas veidā, piemēram, nopērkot abonentu fizioterapijas nodarbībām. Šādā gadījumā amatpersonai iesniedzot maksājumu apliecinošos attaisnojuma dokumentus, ir iespējams, ka amatpersona nav saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumu un ir risks, ka tas arī netiek saņemts. Tādējādi izdevumu kompensācijas izmaksa nesasniedz noteikto mērķi un finanšu līdzekļu izlietojums var būt nepamatots.
var iesniegt par kārtējo gadu un iepriekšējo gadu.
Savukārt, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tos izvērtē un, ja kompensācijas izmaksas nosacījumi un iesniegtie dokumenti atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, izmaksā kompensāciju, pārskaitot attiecīgos finanšu līdzekļus triju mēnešu laikā no dokumentu saņemšanas dienas uz amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.
Ilgais dokumentu iesniegšanas termiņš kompensācijai (līdz diviem gadiem pēc pakalpojuma saņemšanas un izmaksu rašanās) nav lietderīgs. Tas rada administratīvo slogu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram dokumentu izvērtēšanā, jo būtiski palielina iesniegto amatpersonu iesniegumu skaitu gada nogalēs, kad tuvojas dokumentu iesniegšanas termiņa beigas. Turklāt, maksājumus attaisnojošie dokumenti (kases čeki un e-kvītis) nereti ilgstošas glabāšanas rezultātā kļūst grūti lasāmi vai nelasāmi.
Minētais rada problēmsituācijas kā amatpersonām, tā arī Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram. Līdz ar to, nepieciešams noteikt optimālāku dokumentu iesniegšanas termiņu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs ir konstatējis situācijas, kad amatpersonas veic veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu priekšapmaksas veidā, piemēram, nopērkot abonentu fizioterapijas nodarbībām. Šādā gadījumā amatpersonai iesniedzot maksājumu apliecinošos attaisnojuma dokumentus, ir iespējams, ka amatpersona nav saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumu un ir risks, ka tas arī netiek saņemts. Tādējādi izdevumu kompensācijas izmaksa nesasniedz noteikto mērķi un finanšu līdzekļu izlietojums var būt nepamatots.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt noteikumus Nr.569, nosakot, ka amatpersonas dokumentus veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā var iesniegt triju mēnešu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas. Šo trīs mēnešu termiņu dokumentu iesniegšanai veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai amatpersona varēs lūgt pagarināt, iesniedzot par to iesniegumu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram. Ja amatpersona nebūs iesniegusi dokumentus veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai minēto trīs mēnešu laikā, amatpersona, norādot termiņa nokavējumu attaisnojošus apstākļus, varēs lūgt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centru atjaunot nokavēto procesuālo termiņu dokumentu iesniegšanai. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, izvērtējot amatpersonas norādītos apstākļus, izvērtēs vai termiņa nokavējums atzīstams par attaisnojošu un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 46.pantu un 48.pantu lems par termiņa atjaunošanu dokumentu iesniegšanai veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai.
Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz saīsinātu dokumentu iesniegšanas termiņu un neveidotu papildus noslodzi amatpersonām, izsakot lūgumus par termiņa atjaunošanu, kā arī Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram šo lūgumu izskatīšanai, projektā paredzēts pārejas periods, kura laikā Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs plāno par dokumentu iesniegšanas termiņa izmaiņām papildus informēt amatpersonas.
Papildus minētajam, lai nodrošinātu viennozīmīgus dokumentu iesniegšanas un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus, projektā iekļauts nosacījums, ka, ja amatpersona veikusi priekšapmaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tos amatpersonai kompensē tikai pēc attiecīgā pakalpojuma saņemšanas, ko apliecina pakalpojuma sniedzēja medicīniskā dokumentācija vai tās atvasinājums.
Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz saīsinātu dokumentu iesniegšanas termiņu un neveidotu papildus noslodzi amatpersonām, izsakot lūgumus par termiņa atjaunošanu, kā arī Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram šo lūgumu izskatīšanai, projektā paredzēts pārejas periods, kura laikā Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs plāno par dokumentu iesniegšanas termiņa izmaiņām papildus informēt amatpersonas.
Papildus minētajam, lai nodrošinātu viennozīmīgus dokumentu iesniegšanas un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus, projektā iekļauts nosacījums, ka, ja amatpersona veikusi priekšapmaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tos amatpersonai kompensē tikai pēc attiecīgā pakalpojuma saņemšanas, ko apliecina pakalpojuma sniedzēja medicīniskā dokumentācija vai tās atvasinājums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Ietekmes apraksts
Projekts paredz pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projektā paredzēto veselības aprūpes izdevumu kompensāciju limita palielināšana tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus"" (24-TA-2654).
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/13a02da3-c77a-42a3-84da-7668c91b8885/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana norisinājās no 14.11.2024. līdz 28.11.2024.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros iebildumi vai priekšlikumi par tiesību akta projektu netika saņemti.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros iebildumi vai priekšlikumi par tiesību akta projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi