22-TA-1463: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par ēku Loču ielā 7, Rīgā, 1/3 domājamās daļas pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa, 14. panta un 46.1 panta nosacījumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par ēku 1/3 domājamo daļu Loču ielā 7, Rīgā, pārdošanu” mērķis ir, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot izsolē, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības, nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 062 0096) sastāvā esošo būvju Loču ielā 7, Rīgā, valstij piederošo 1/3 domājamo daļu, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 062 0096 ) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 062 0096) 1139 m2 platībā un trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 062 0096 001; 0100 062 0096 006; 0100 062 0096 008) – Loču ielā 7, Rīgā, (turpmāk šajā punktā arī nekustamais īpašums) ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 8993 (turpmāk – Zemesgrāmata).
Saskaņā ar ierakstiem Zemesgrāmatā:
- īpašuma tiesības uz zemes vienības 2/3 domājamām daļām un ēku 1/3 domājamo daļu nostiprinātas fiziskai personai;
- īpašuma tiesības uz zemes vienības 1/3 domājamo daļu nostiprinātas citai fiziskai personai;
- īpašuma tiesības uz ēku 1/3 domājamo daļu nostiprinātas Rīgas pilsētas pašvaldībai (tagad - Rīgas valstspilsētas pašvaldība);
- īpašuma tiesības uz ēku 1/3 domājamo daļu nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, pamats: 2003. gada 20. februāra Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu, lieta Nr.C28362101 C-150/03-2, kas stājies likumīgā spēkā 2003.gada 4.martā.
Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ierakstītas divas atzīmes:
Īpašuma lietošanas tiesības ir aprobežotas ar valsts a/s "Latvenergo" filiālei "Rīgas elektrotīkli" piederošiem kabeļu tīkliem 28 kv.m. platībā un ievadu;
arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, 0,1139 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums sastāv no:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 062 0096) 1139 m2 platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve,
- būves – dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001), būves kopējā platība: 97 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1121 - Divu dzīvokļu mājas;
- būves – šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 006), būves kopējā platība: 4,9 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas;
- būves – šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 008), būves kopējā platība: 46,8 m2, (būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas).
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 73767 euro (tai skaitā – zemes vienībai: 61773 euro; būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001): 11180 euro; būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 006): 48 euro; būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 008): 766 euro).
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
- Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads, 0,00 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0028 ha;
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, 0,1139 ha.
Ar 2021.gada 30.novembra vēstuli Nr. 8-11/6233 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informējusi, ka nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Ķīpsalas vēsturiskā apbūve” (valsts aizsardzības Nr. 8327) teritorijā.
Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmo daļu valstij ir pirmpirkuma tiesības, ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Ķīpsalas vēsturiskā apbūve” (valsts aizsardzības Nr. 8327), bet tas nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis, uz nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināms likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums – valstij nav pirmpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu.
Kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr.720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi".
Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju 1/3 domājamā daļa saskaņā ar 2020.gada 18.martā starp Finanšu ministriju un VNĪ noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr.IEN/2020/364, nodota VNĪ pārvaldīšanā.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju valstij piederošā 1/3 domājamā daļa nav izīrēta vai iznomāta.
Saskaņā ar Rīgas domes Īpašumu departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes 2020.gada 22.oktobra vēstulē Nr.DIBS-20-953-nd norādīto informāciju dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001) vizuālais stāvoklis norāda uz Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" 13. punktā noteikto prasību neievērošanu, attiecīgi pieļauti bojājumi būves jumta iesegumā, nav novērsta būves sienu piesātināšanās ar mitrumu, pieļauta būves apdares materiālu plaisāšana un nodrupšana, nav veikta apdares atjaunošana, nav veikta būves krāsojuma atjaunošana.
Atbilstoši Valsts zemes dienesta 2001.gada 7.novembra Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietai ēkā (būvē) ar kadastra apzīmējumu 0100 062 0096 001 reģistrētas divas dzīvojamās telpu grupas, no kurām viena, kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001 002, ietilpst paātrināti privatizēta dzīvokļa īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 362 0082). NĪVKIS kā šī dzīvokļa īpašnieks ir norādīta mirusi fiziska persona.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.8 panta pirmo daļu dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā (NĪVKIS). Reģistrācija Kadastra reģistrā (NĪVKIS) pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.
Ņemot vērā, ka zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz šādu dzīvokli var ierakstīt tikai pēc privatizācijas pabeigšanas, zemesgrāmatā aizvien vēl īpašuma tiesības uz 1/3 domājamo daļu no ēkām ir reģistrētas Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, uz 1/3 domājamo daļu – privātpersonai un uz 1/3 domājamo daļu – valstij Finanšu ministrijas personā.
Dzīvokļa īpašumam atbilstošā domājamā daļa no funkcionāli saistītajām būvēm un dzīvojamās mājas koplietošanas telpām Zemesgrāmatā ir ierakstīta uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda.
Rīgas domes Īpašuma departaments 2021.gada 26.janvāra vēstulē Nr. DI-21-161-nd sniedzis informāciju - ņemot vērā to, ka dzīvoklis Loču ielā 7-2, Rīgā, 2000.gada 25.maijā bija nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (paātrināti privatizēts) fiziskai personai, kura ir mirusi, lai saņemtu privatizācijas subjekta (mantinieka) piekrišanu ēku īpašuma Loču ielā 7, Rīgā, sadalei dzīvokļu īpašumos, jautājuma risināšanas ietvaros, pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes atļaujas izsniegt ziņas no mantojuma lietas saņemšanas un ziņu izprasīšanas no zvērinātas notāres par mirušās fiziskās personas mantiniekiem, kas apstiprināti mantojuma tiesībās uz mirušās fiziskās personas atstāto mantojumu, tajā skaitā uz dzīvokli Loču ielā 7-2, Rīgā, zvērināta notāre informēja Rīgas domes Īpašuma departamentu, ka fiziskās personas mantojuma lieta tika uzsākta ar kreditora mantošanas iesniegumu par izsludināšanu un mantinieku uzaicināšanu; mantiniece tika uzaicināta pieteikties uz fiziskās personas atstāto mantojumu. Notāra noteiktajā termiņā mantiniece nav izteikusi gribu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Saskaņā ar Civillikuma 697. pantu, ja mantojuma atstājēja kreditori vai legātāri prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic notāra noliktā uzaicinājuma termiņā; ja līdz šā termiņa notecējumam viņš mantojumu neatraida, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta ierosinājuma zvērināta notāre 2020.gada 16.jūlijā taisījusi aktu (reģistra Nr. 2111) par aizgādnības nodibināšanu mirušās fiziskās personas atstātajam mantojumam. Minētais akts nosūtīts Rīgas bāriņtiesai aizgādņa iecelšanai. Saskaņā ar Civillikuma 661. pantu aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Bet kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.
VNĪ lietvedībā saņemta Rīgas domes Īpašuma departamenta 2021.gada 23.augusta vēstule Nr. 1-6/DI-21-1661-nd "Par nekustamā īpašuma Loču ielā 7, Rīgā sadali dzīvokļu īpašumos" (turpmāk – vēstule). Vēstulē Rīgas domes Īpašuma departaments norādījis, ka Rīgas bāriņtiesa ir iecēlusi aizgādni mirušās fiziskās personas, kura bija paātrināti privatizētā dzīvokļa Loču ielā 7-2, Rīgā īpašnieks, atstātajam mantojumam. Lai atrisinātu jautājumu par kopīpašuma izbeigšanu, pamatojoties uz likuma "Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 20.punktu, Rīgas domes Īpašuma departaments lūdzis sniegt viedokli, vai VNĪ piekrīt īpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos, kopīpašniekiem sedzot izdevumus proporcionāli noteiktajām domājamām daļām.
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Pārejas noteikumu 20.punkts noteic kārtību, kādā tiek izbeigts kopīpašums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā:
1) VNĪ, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";
2) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt, divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošos dzīvokļa īpašumus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodod privatizācijai;
3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", VNĪ, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu.
Rīgas domes Īpašuma departaments vēstulē sniedzis šādu priekšlikumu nekustamā īpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos:
Latvijas Republika Finanšu ministrijas personā un ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas īpašniece – fiziska persona, vienādās daļās iegūst īpašumā dzīvokli Loču ielā 7-1, Rīgā, (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001 001), platība 64,2 m2 un pie dzīvokļa īpašuma piederošās 642/961 dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas, proti katrs iegūst 321/961 domājamo daļu. Savukārt, Rīgas valstspilsētas pašvaldība iegūst īpašumā dzīvokli Loču ielā 7-2, Rīgā, (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001 002) 31,9 m2 platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās 319/961 dzīvojamās mājas kopīpašuma daļu. Kopīpašumā atbilstoši noteiktajam domājamo daļu apmēram paliek koplietošanas telpas (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001 901), 09 m2 platībā, kā arī šķūņi ar būvju kadastra apzīmējumiem 0100 062 0096 006 un 0100 062 0096 008.
Tas nozīmē, ka, sadalot nekustamo īpašumu dzīvokļa īpašumos, valstij būtu dzīvokļa kopīpašums, kuru apdzīvo kopīpašniece (nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības 2/3 domājamo daļu un būvju 1/3 domājamās daļas īpašniece – fiziska persona).
Valstij 1/3 domājamā daļa no ēkām (būvēm) kā bezmantinieka manta ir nodota, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2003.gada 20.februāra lēmumu.
VNĪ ar 2021.gada 28.oktobra vēstuli Nr. 2/9-3/10667 informējusi Rīgas domes Īpašuma departamentu, ka turpmākā rīcība ar nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) 1/3 domājamo daļu tika izskatīta VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas 2021.gada 22.oktobra sēdē (protokols Nr.IZKP-21/44-9) un nolemts, sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma (kadastra Nr.0100 062 0096) Loču ielā 7, Rīgā, sastāvā reģistrēto ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas atsavināšanu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 46.1 pantu, neveicot sadali dzīvokļu īpašumos.
Ņemot vērā to, ka valstij pieder 1/3 domājamā daļa no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām ēkām (būvēm) – dzīvojamās ēkas un diviem sķūņiem, kas atrodas uz citām personām piederošas zemes; zemes lietošanas mērķi – individuālo dzīvojamo māju apbūve, to, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) valstij piederošā 1/3 domājamā daļa nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, kā arī to, ka ar Rīgas domes Īpašuma departamenta piedāvāto dzīvojamās ēkas sadales dzīvokļa īpašumos projektu netiks pilnībā atrisināta kopīpašuma izbeigšana – ar pašvaldības izteikto piedāvājumu tiks nodalīts tikai viens dzīvokļa īpašums, bet otrs dzīvokļa īpašums paliks valstij kopīpašumā ar fizisku personu, līdz ar to nav lietderīgi ieguldīt valsts līdzekļus piedāvātā kopīpašuma sadales realizācijai, optimālākais risinājums ir valstij piederošās nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas virzīšana atsavināšanai.
VNĪ rīcībā nav ēku kopīpašuma 1/3 domājamās daļas īpašnieces – privātpersonas iesnieguma, ar kuru tā būtu izteikusi vēlmi atsavināt valstij piederošo 1/3 domājamo daļu no ēku kopīpašuma. Ja arī šāds iesniegums būtu, tas nedotu garantijas, ka kopīpašniece realizētu savas pirmpirkuma tiesības uz ēku kopīpašuma valstij piederošo 1/3 domājamo daļu. VNĪ rīcībā atrodas zemes kopīpašuma 1/3 domājamās daļas īpašnieces iesniegums (reģistrēts Finanšu ministrijas lietvedībā 27.07.2018.), kurā tā ir izteikusi lūgumu izvērtēt valstij piederošās ēku kopīpašuma 1/3 domājamās daļas iznomāšanu vai tiesību nodošanu, tai skaitā, privatizāciju viņai kā zemes 1/3 domājamās daļas īpašniecei.
Pēc valstij piederošās ēku 1/3 domājamās daļas ēku kopīpašnieki varēs risināt jautājumu par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļa īpašumos, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt nepieciešamās darbības kopīpašuma attiecību izbeigšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks noskaidrots pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmais nekustamais īpašums, viedoklis, vai nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, tādejādi izpildot Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju valstij piederošās 1/3 domājamās daļas atsavināšanu ierosina Finanšu ministrija (VNĪ).
Saskaņā ar ierakstiem Zemesgrāmatā:
- īpašuma tiesības uz zemes vienības 2/3 domājamām daļām un ēku 1/3 domājamo daļu nostiprinātas fiziskai personai;
- īpašuma tiesības uz zemes vienības 1/3 domājamo daļu nostiprinātas citai fiziskai personai;
- īpašuma tiesības uz ēku 1/3 domājamo daļu nostiprinātas Rīgas pilsētas pašvaldībai (tagad - Rīgas valstspilsētas pašvaldība);
- īpašuma tiesības uz ēku 1/3 domājamo daļu nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, pamats: 2003. gada 20. februāra Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu, lieta Nr.C28362101 C-150/03-2, kas stājies likumīgā spēkā 2003.gada 4.martā.
Zemesgrāmatas III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ierakstītas divas atzīmes:
Īpašuma lietošanas tiesības ir aprobežotas ar valsts a/s "Latvenergo" filiālei "Rīgas elektrotīkli" piederošiem kabeļu tīkliem 28 kv.m. platībā un ievadu;
arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, 0,1139 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums sastāv no:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 062 0096) 1139 m2 platībā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve,
- būves – dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001), būves kopējā platība: 97 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1121 - Divu dzīvokļu mājas;
- būves – šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 006), būves kopējā platība: 4,9 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas;
- būves – šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 008), būves kopējā platība: 46,8 m2, (būves galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas).
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2022.gada 1.janvārī ir 73767 euro (tai skaitā – zemes vienībai: 61773 euro; būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001): 11180 euro; būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 006): 48 euro; būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 008): 766 euro).
NĪVKIS nekustamajam īpašumam ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
- Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads, 0,00 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0028 ha;
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti, 0,1139 ha.
Ar 2021.gada 30.novembra vēstuli Nr. 8-11/6233 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informējusi, ka nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Ķīpsalas vēsturiskā apbūve” (valsts aizsardzības Nr. 8327) teritorijā.
Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmo daļu valstij ir pirmpirkuma tiesības, ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli.
Ievērojot to, ka nekustamais īpašums ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Ķīpsalas vēsturiskā apbūve” (valsts aizsardzības Nr. 8327), bet tas nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā atsevišķs valsts nozīmes kultūras piemineklis, uz nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināms likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums – valstij nav pirmpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu.
Kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr.720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi".
Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju 1/3 domājamā daļa saskaņā ar 2020.gada 18.martā starp Finanšu ministriju un VNĪ noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr.IEN/2020/364, nodota VNĪ pārvaldīšanā.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju valstij piederošā 1/3 domājamā daļa nav izīrēta vai iznomāta.
Saskaņā ar Rīgas domes Īpašumu departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes 2020.gada 22.oktobra vēstulē Nr.DIBS-20-953-nd norādīto informāciju dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001) vizuālais stāvoklis norāda uz Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" 13. punktā noteikto prasību neievērošanu, attiecīgi pieļauti bojājumi būves jumta iesegumā, nav novērsta būves sienu piesātināšanās ar mitrumu, pieļauta būves apdares materiālu plaisāšana un nodrupšana, nav veikta apdares atjaunošana, nav veikta būves krāsojuma atjaunošana.
Atbilstoši Valsts zemes dienesta 2001.gada 7.novembra Ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietai ēkā (būvē) ar kadastra apzīmējumu 0100 062 0096 001 reģistrētas divas dzīvojamās telpu grupas, no kurām viena, kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001 002, ietilpst paātrināti privatizēta dzīvokļa īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 362 0082). NĪVKIS kā šī dzīvokļa īpašnieks ir norādīta mirusi fiziska persona.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.8 panta pirmo daļu dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā (NĪVKIS). Reģistrācija Kadastra reģistrā (NĪVKIS) pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.
Ņemot vērā, ka zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz šādu dzīvokli var ierakstīt tikai pēc privatizācijas pabeigšanas, zemesgrāmatā aizvien vēl īpašuma tiesības uz 1/3 domājamo daļu no ēkām ir reģistrētas Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, uz 1/3 domājamo daļu – privātpersonai un uz 1/3 domājamo daļu – valstij Finanšu ministrijas personā.
Dzīvokļa īpašumam atbilstošā domājamā daļa no funkcionāli saistītajām būvēm un dzīvojamās mājas koplietošanas telpām Zemesgrāmatā ir ierakstīta uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības vārda.
Rīgas domes Īpašuma departaments 2021.gada 26.janvāra vēstulē Nr. DI-21-161-nd sniedzis informāciju - ņemot vērā to, ka dzīvoklis Loču ielā 7-2, Rīgā, 2000.gada 25.maijā bija nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (paātrināti privatizēts) fiziskai personai, kura ir mirusi, lai saņemtu privatizācijas subjekta (mantinieka) piekrišanu ēku īpašuma Loču ielā 7, Rīgā, sadalei dzīvokļu īpašumos, jautājuma risināšanas ietvaros, pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes atļaujas izsniegt ziņas no mantojuma lietas saņemšanas un ziņu izprasīšanas no zvērinātas notāres par mirušās fiziskās personas mantiniekiem, kas apstiprināti mantojuma tiesībās uz mirušās fiziskās personas atstāto mantojumu, tajā skaitā uz dzīvokli Loču ielā 7-2, Rīgā, zvērināta notāre informēja Rīgas domes Īpašuma departamentu, ka fiziskās personas mantojuma lieta tika uzsākta ar kreditora mantošanas iesniegumu par izsludināšanu un mantinieku uzaicināšanu; mantiniece tika uzaicināta pieteikties uz fiziskās personas atstāto mantojumu. Notāra noteiktajā termiņā mantiniece nav izteikusi gribu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Saskaņā ar Civillikuma 697. pantu, ja mantojuma atstājēja kreditori vai legātāri prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic notāra noliktā uzaicinājuma termiņā; ja līdz šā termiņa notecējumam viņš mantojumu neatraida, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta ierosinājuma zvērināta notāre 2020.gada 16.jūlijā taisījusi aktu (reģistra Nr. 2111) par aizgādnības nodibināšanu mirušās fiziskās personas atstātajam mantojumam. Minētais akts nosūtīts Rīgas bāriņtiesai aizgādņa iecelšanai. Saskaņā ar Civillikuma 661. pantu aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Bet kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.
VNĪ lietvedībā saņemta Rīgas domes Īpašuma departamenta 2021.gada 23.augusta vēstule Nr. 1-6/DI-21-1661-nd "Par nekustamā īpašuma Loču ielā 7, Rīgā sadali dzīvokļu īpašumos" (turpmāk – vēstule). Vēstulē Rīgas domes Īpašuma departaments norādījis, ka Rīgas bāriņtiesa ir iecēlusi aizgādni mirušās fiziskās personas, kura bija paātrināti privatizētā dzīvokļa Loču ielā 7-2, Rīgā īpašnieks, atstātajam mantojumam. Lai atrisinātu jautājumu par kopīpašuma izbeigšanu, pamatojoties uz likuma "Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 20.punktu, Rīgas domes Īpašuma departaments lūdzis sniegt viedokli, vai VNĪ piekrīt īpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos, kopīpašniekiem sedzot izdevumus proporcionāli noteiktajām domājamām daļām.
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Pārejas noteikumu 20.punkts noteic kārtību, kādā tiek izbeigts kopīpašums daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā:
1) VNĪ, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";
2) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt, divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošos dzīvokļa īpašumus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodod privatizācijai;
3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", VNĪ, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu.
Rīgas domes Īpašuma departaments vēstulē sniedzis šādu priekšlikumu nekustamā īpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos:
Latvijas Republika Finanšu ministrijas personā un ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas īpašniece – fiziska persona, vienādās daļās iegūst īpašumā dzīvokli Loču ielā 7-1, Rīgā, (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001 001), platība 64,2 m2 un pie dzīvokļa īpašuma piederošās 642/961 dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas, proti katrs iegūst 321/961 domājamo daļu. Savukārt, Rīgas valstspilsētas pašvaldība iegūst īpašumā dzīvokli Loču ielā 7-2, Rīgā, (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001 002) 31,9 m2 platībā un pie dzīvokļa īpašuma piederošās 319/961 dzīvojamās mājas kopīpašuma daļu. Kopīpašumā atbilstoši noteiktajam domājamo daļu apmēram paliek koplietošanas telpas (telpu grupas kadastra apzīmējums 0100 062 0096 001 901), 09 m2 platībā, kā arī šķūņi ar būvju kadastra apzīmējumiem 0100 062 0096 006 un 0100 062 0096 008.
Tas nozīmē, ka, sadalot nekustamo īpašumu dzīvokļa īpašumos, valstij būtu dzīvokļa kopīpašums, kuru apdzīvo kopīpašniece (nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības 2/3 domājamo daļu un būvju 1/3 domājamās daļas īpašniece – fiziska persona).
Valstij 1/3 domājamā daļa no ēkām (būvēm) kā bezmantinieka manta ir nodota, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2003.gada 20.februāra lēmumu.
VNĪ ar 2021.gada 28.oktobra vēstuli Nr. 2/9-3/10667 informējusi Rīgas domes Īpašuma departamentu, ka turpmākā rīcība ar nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) 1/3 domājamo daļu tika izskatīta VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas 2021.gada 22.oktobra sēdē (protokols Nr.IZKP-21/44-9) un nolemts, sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma (kadastra Nr.0100 062 0096) Loču ielā 7, Rīgā, sastāvā reģistrēto ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas atsavināšanu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 46.1 pantu, neveicot sadali dzīvokļu īpašumos.
Ņemot vērā to, ka valstij pieder 1/3 domājamā daļa no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām ēkām (būvēm) – dzīvojamās ēkas un diviem sķūņiem, kas atrodas uz citām personām piederošas zemes; zemes lietošanas mērķi – individuālo dzīvojamo māju apbūve, to, ka nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) valstij piederošā 1/3 domājamā daļa nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, kā arī to, ka ar Rīgas domes Īpašuma departamenta piedāvāto dzīvojamās ēkas sadales dzīvokļa īpašumos projektu netiks pilnībā atrisināta kopīpašuma izbeigšana – ar pašvaldības izteikto piedāvājumu tiks nodalīts tikai viens dzīvokļa īpašums, bet otrs dzīvokļa īpašums paliks valstij kopīpašumā ar fizisku personu, līdz ar to nav lietderīgi ieguldīt valsts līdzekļus piedāvātā kopīpašuma sadales realizācijai, optimālākais risinājums ir valstij piederošās nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas virzīšana atsavināšanai.
VNĪ rīcībā nav ēku kopīpašuma 1/3 domājamās daļas īpašnieces – privātpersonas iesnieguma, ar kuru tā būtu izteikusi vēlmi atsavināt valstij piederošo 1/3 domājamo daļu no ēku kopīpašuma. Ja arī šāds iesniegums būtu, tas nedotu garantijas, ka kopīpašniece realizētu savas pirmpirkuma tiesības uz ēku kopīpašuma valstij piederošo 1/3 domājamo daļu. VNĪ rīcībā atrodas zemes kopīpašuma 1/3 domājamās daļas īpašnieces iesniegums (reģistrēts Finanšu ministrijas lietvedībā 27.07.2018.), kurā tā ir izteikusi lūgumu izvērtēt valstij piederošās ēku kopīpašuma 1/3 domājamās daļas iznomāšanu vai tiesību nodošanu, tai skaitā, privatizāciju viņai kā zemes 1/3 domājamās daļas īpašniecei.
Pēc valstij piederošās ēku 1/3 domājamās daļas ēku kopīpašnieki varēs risināt jautājumu par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļa īpašumos, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt nepieciešamās darbības kopīpašuma attiecību izbeigšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks noskaidrots pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmais nekustamais īpašums, viedoklis, vai nekustamais īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, tādejādi izpildot Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju valstij piederošās 1/3 domājamās daļas atsavināšanu ierosina Finanšu ministrija (VNĪ).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 46.¹ panta pirmo un otro daļu valstij piederošās kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas domājamā daļa piedāvājama izsolē, ko organizē VNĪ, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Šā paša likuma 46.¹ panta trešajā daļā noteikts, ka kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir kopīpašniekam, bet, ja kopīpašnieks nav realizējis savas pirmpirkuma tiesības, tad - zemes īpašniekam, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu māja. Minētās personas iegūst pirmpirkuma tiesības, ja tā piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli.
Ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta otro daļu, kopīpašniekiem, kuru īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā, un zemes kopīpašniekiem tiks nosūtīts uzaicinājums pēc sludinājuma par izsoli publicēšanas iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
Atsavināšanas likuma 46.¹ panta piektā daļa paredz, ka VNĪ var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, ja izsole bijusi nesekmīga trīs reizes pēc kārtas. Tad kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai un publicēts sludinājums oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav atbildējis divu mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tad saskaņā ar Atsavināšanas likuma 46.¹ panta septīto daļu, VNĪ var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē, un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu tīmekļvietnē, VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekami labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma, rīkojot elektronisko izsolei, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē.
Izsoles noteikumos tiks norādīts ēku (būvju) tehniskais stāvoklis, kā arī tas, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 062 0096) neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka situācijā, ja ēku (būvju) valstij piederošo 1/3 domājamo daļu neiegādāsies zemes īpašnieks, ēku (būvju kadastra apzīmējumi 0100 062 0096 001; 0100 062 0096 006; 0100 062 0096 008) valstij piederošās 1/3 domājamās daļas ieguvējs un zemes kopīpašnieki atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta otro daļu, kopīpašniekiem, kuru īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā, un zemes kopīpašniekiem tiks nosūtīts uzaicinājums pēc sludinājuma par izsoli publicēšanas iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
Atsavināšanas likuma 46.¹ panta piektā daļa paredz, ka VNĪ var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, ja izsole bijusi nesekmīga trīs reizes pēc kārtas. Tad kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai un publicēts sludinājums oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav atbildējis divu mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tad saskaņā ar Atsavināšanas likuma 46.¹ panta septīto daļu, VNĪ var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē, un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu tīmekļvietnē, VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekami labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma, rīkojot elektronisko izsolei, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē.
Izsoles noteikumos tiks norādīts ēku (būvju) tehniskais stāvoklis, kā arī tas, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 062 0096) neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ka situācijā, ja ēku (būvju) valstij piederošo 1/3 domājamo daļu neiegādāsies zemes īpašnieks, ēku (būvju kadastra apzīmējumi 0100 062 0096 001; 0100 062 0096 006; 0100 062 0096 008) valstij piederošās 1/3 domājamās daļas ieguvējs un zemes kopīpašnieki atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmā 1/3 domājamā daļa no nekustamā īpašuma sastāvā esošajām būvēm nav nepieciešama citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto būvju valstij piederošo 1/3 domājamo daļu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto būvju valstij piederošo 1/3 domājamo daļu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju kopīpašnieks, ja būvju kopīpašnieks neizmantos savas pirmpirkuma tiesības, tad – zemes īpašnieks (kopīpašnieks). Ja minētās personas neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju kopīpašnieks – Rīgas valstspilsētas pašvaldība, ja būvju kopīpašnieks neizmantos savas pirmpirkuma tiesības, tad – zemes īpašnieks (kopīpašnieks). Ja minētās personas neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamā īpašuma valstij piederošā būvju 1/3 domājamā daļas tiks atsavināta 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanu), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai.
Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31.decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas pārdošanas vērtību, jo būvju valstij piederošās 1/3 domājamās daļas atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju 1/3 domājamās daļas tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamā īpašuma valstij piederošā būvju 1/3 domājamā daļas tiks atsavināta 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanu), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai.
Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31.decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku (būvju) 1/3 domājamās daļas pārdošanas vērtību, jo būvju valstij piederošās 1/3 domājamās daļas atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju 1/3 domājamās daļas tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot Atsavināšanas likuma 46.1 panta trešajā daļā minēto personu pirmpirkuma tiesības. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi