Anotācija (ex-ante)

[1] Saskaņā ar Būvniecības likuma 9.¹ panta otro daļu būvnormatīvu tehniskās prasības piemēro jaunas būves būvniecībai, novietošanai, inženiertīklu ierīkošanai, būves pārbūvei, atjaunošanai, konservācijai un restaurācijai. Atjaunojot, pārbūvējot, restaurējot vai konservējot būvi daļēji, būvnormatīvu tehniskās prasības ir piemērojamas attiecībā uz atjaunojamo, pārbūvējamo, restaurējamo un konservējamo daļu. Savukārt atbilstoši LBN 201-15 1. punktam būvnormatīvs nosaka minimālās ugunsdrošības prasības, kādas ievēro, projektējot un būvējot jaunas būves, veicot esošu būvju pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, novietošanu un lietošanas veida maiņu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir konstatējis, ka šobrīd LBN 201-15 1. punktu būvniecības procesa iesaistītie dalībnieki interpretē dažādi. Faktiski šis LBN 201-15 punkts daļēji dublē Būvniecības likuma 9.¹ panta otrajā daļā noteikto.

[1] Lai novērstu neskaidrības regulējuma piemērošanā, precizēts LBN 201-15 1. punkts, svītrojot vārdus ”kādas ievēro, projektējot un būvējot jaunas būves, veicot esošu būvju pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, novietošanu un lietošanas veida maiņu” (sk. noteikumu projekta 1.1.apakšpunktu).

[2] Saistībā ar ugunsgrēku objektā Merķeļa ielā 8, Rīgā tika apkopota atbildīgo dienestu un iestāžu sniegtā informācija par minēto gadījumu. Konkrētā objekta sakarā būtu nepieciešams norādīt, ka smago seku cēlonis bija esošā tehniskā regulējuma neievērošana, nevis esošā tehniskā regulējuma nepilnības. Tomēr, konsultējoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un būvniecības ekspertiem, tika konstatēts, ka, lai nodrošinātu papildu sabiedrības aizsardzību, var paredzēt papildu tehniskos risinājumus, lai no īslaicīgai īrei nodotām dzīvojām telpām būtu iespējams ātrāk evakuēties.

[2] Dzīvojamo telpu pastāvīgas (ilgstošas) īres gadījumā īrniekam ir labi zināms dzīvojamo telpu izkārtojums un viņš ir pieradis atslēgt pēc nepieciešamības ātri īrētās dzīvojamās telpas durvis, lai varētu pamest attiecīgās telpas. Īslaicīgas īres gadījumā, kad īrnieki attiecīgās telpas lieto tikai dažas dienas, īrnieku vai viņa ģimenes locekļu evakuācija var sagādāt grūtības dēļ tā, ka personām nav iespējams operatīvi atvērt aizslēgtās durvis un šo durvju atslēgas nav lietotājam ierastā vai zināmā vietā. Tieši ātra evakuācija prom no ugunsgrēka vietas ir efektīvais veids, lai saglabātu personas dzīvību un veselību. Papildus  būtu jāņem vērā, ka dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli) var arī izīrēt vairākiem īrniekiem - katru dzīvojamo telpu kādam citam īrniekam. Šobrīd nav noteiktas prasības durvīm dzīvokļos, kurus izmanto īslaicīgai īrei. Tas var radīt problēmas dzīvokļu īrniekiem izkļūt no dzīvokļiem ugunsgrēka laikā. Durvīm jābūt viegli atveramām bez atslēgas vai citas atvēršanas ierīces no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem, lai nodrošinātu ātru evakuāciju. Ievērojot iepriekš minēto, LBN 201-15 papildināts ar 147.5. apakšpunktu, nosakot, ka durvis dzīvokļos, kurus izmanto īslaicīgai īrei, ir viegli atveramas bez atslēgas vai citas atvēršanas ierīces no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem (sk. noteikumu projekta 1.11.apakšpunktu). Norādāms, ka minēto prasību nodrošina arī slēdzene, kas no iekšpuses ir atverama bez nepieciešamības ielikt tajā atslēgu. Šāds regulējums ir saskanīgs arī ar esošo regulējumu attiecībā uz, piemēram, viesnīcu numuru durvīm (sk. LBN 201-15 147.3.apakšpunktu). Tāpat jāatzīmē, ka pašlaik ir 2 Eiropas standarti, kas nosaka prasības šīm ierīcēm LVS EN 1125:2008 L “Ēkas būvapkalumi. Evakuācijas maršrutos izmantojamās panikas drošības ierīces, kas darbināmas ar horizontālo stieņaparātu. Prasības un testa metodes” un LVS EN 179:2022 “Ēkas būvapkalumi. Evakuācijas maršrutos izmantojamās avārijas izeju ierīces, kas darbināmas ar sviras tipa rokturi vai piespiežamu rokturi. Prasības un testēšana”. Papildus LBN 201-15 papildināts ar 2.42. apakšpunktu, definējot, kas ir "īslaicīga īre" - dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām (sk. noteikumu projekta 1.2. apakšpunktu). Par īslaicīgu īri uzskatāma dzīvojamo telpu izīrēšana uz termiņu līdz 30 dienām. 2.42. apakšpunktā norādītās dzīvojamās telpas ir I lietošanas veida telpas.

[3] Pašlaik LBN 201-15 nav noteiktas prasības būvēm, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību. Pēc savas būtības minētās būves pieskaitāmas pie III lietošanas veida būvēm, taču LBN 201-15 5.3. apakšpunkta esošajā redakcijā tās nav iekļautas. Atbilstoši esošai LBN 201-15 5.3. apakšpunkta redakcijai III lietošanas veidā ietilpst publiskas būves un telpas, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, speciālās izglītības iestādes, kas nodrošina internāta pakalpojumus, dzemdību nami, medicīnas un sociālās rehabilitācijas centri, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes. Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumos Nr.498 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība" ēkas, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojošas pārvietošanās brīvību, bija iekļautas pie III lietošanas veida būvēm. Arī esošajā būvpraksē cietumiem būvprojektos tiek paredzēts III lietošanas veids.
 

[3] Lai novērstu iepriekš minētās neskaidrības regulējuma piemērošanā, precizēts LBN 201-15 5.3. apakšpunkts, iekļaujot III lietošanas veida būvēs - būves, kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību (sk. noteikumu projekta 1.3.apakšpunktu). Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai noteiktas arī Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumos Nr.491 “Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai”.

[4] Saskaņā LBN 201-15 8.¹ punktu pašlaik izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, var izvietot U3 ugunsnoturības pakāpes būvē tikai gadījumā, ja tā ir vienstāva būve. Šobrīd tika konstatēta problēma ārpus lielajām pilsētām, kur pirmsskolas izglītības iestāžu izvietošanai ir pieejamas pašvaldības ēkas kā U3 būvēs ar 2 vai 3 stāviem, bet vienstāva U3 būves nav pieejamas.

[4] Konsultējoties ar nozares ekspertiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par esošo situāciju, ir secināts, ka var būt veiksmīgāka pieeja, kas sasniedz to pašu ugunsdrošības mērķi. Minētās problēmas risinājums būtu atļaut izvietot pirmsskolas izglītības iestādes U3 ugunsnoturības pakāpes būvju pirmajā stāvā, nosakot, ka tam jābūt atsevišķā ugunsdrošības nodalījumā. Šāds risinājums nodrošinās, ka pašvaldība varēs izmantot efektīvāk esošās U3 ēkas, lai tajās varētu pēc nepieciešamības pārbūvēt par izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu. Ievērojot iepriekš minēto, precizēts LBN 201-15 8.¹ punkts, nosakot, ka izglītības iestādi, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, projektē atsevišķā ugunsdrošības nodalījumā ar atsevišķu izeju ārpus būves zemes virsmas līmenī un izvieto pirmajā vai otrajā stāvā U1 vai U2 ugunsnoturības pakāpes būvē, savukārt pirmajā stāvā U3 ugunsnoturības pakāpes būvē (sk. noteikumu projekta 1.4.apakšpunktu).

[5] Pašlaik LBN 201-15 24.⁴ punktā nav pietiekoši konkretizēts, kura lietošanas veida būvēm piemērojamas 24.⁴ punkta prasības attiecībā uz izejām no lifta šahtām un uz kura lietošanas veida būvēm neattiecas šajā punktā noteiktās prasības par ugunsdrošības priekštelpu, ugunsdrošības nodalījumu, lifta šahtas būvkonstrukciju ugunsizturību un ugunsreakcijas klasi. Pārceļot 24.⁴ punktu uz LBN 201-15 no Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 331 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"”, netika pamanīts regulējuma tvērums. Tas ir radījis neskaidrības tiesību normas piemērošanā, proti, vai šī norma attiecas uz I lietošanas veida būvēm vai visām būvēm. Pārskatot šī regulējuma piemērošanas praksi, tika secināts, ka šī tiesību norma vēsturiski neattiecas uz I lietošanas veida būvēm - dzīvojamās ēkas un telpas, tai skaitā mazstāvu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, saimniecības ēkas un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu mājas (sk. LBN 201-15 5.1.apakšpunktu), kā arī uz VII lietošanas veida telpām, kas atbilst “atklātas būves” definīcijai (sk. LBN 201-15 2.2.apakšpunktu).

[5] Ievērojot iepriekš minēto, saglabājot attiecīgās tiesību normas līdzšinējo piemērošanas praksi, precizēts LBN 201-15 24.⁴ punkts, nosakot, ka II, III, IV, IVa un V lietošanas veida būvēs izeju no lifta šahtas uz VI, VIa un VII lietošanas veida telpām paredz caur ugunsdrošības priekštelpu (sk. noteikumu projekta 1.5.punktu). Līdzšinējais LBN 201-15 24.⁴ punkta otrais teikums nav mainīts. Papildus arī precizēts, ka attiecīgā prasības neattiecas uz VII lietošanas veida telpām, kas atbilst “atklātas būves” definīcijai (sk. noteikumu projekta 1.5.apakšpunktu).

[6] LBN 201-15 33. punkta spēkā esošā redakcija atļauj samazināt attālumus starp būvēm, bet nav iekļauts nosacījums, ka attiecīgi atļauts samazināt arī attālumu no būves līdz blakus zemes vienībai. 

[6] Ciktāl LBN 201-15 neregulē attālumus no būvēm līdz zemes vienības robežām (sk. LBN 29.punktu), šo jautājumus vispārīgi regulē Ministru kabineta 2013. gada 30.  aprīļa noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas nosaka, ka minimālais attālums no būves līdz zemes vienību robežai ir 4 metri (sk. šo noteikumu 132.punktu). Ņemot vērā, ka ugunsdrošības pamatriski ir būves attālums līdz būvei, nevis būves attālumam līdz zemes vienību robežai, nav saskatāms objektīvs pamats, lai LBN 201-15 33.punkta gadījumā neļautu personām arī samazināt attālumus no būves līdz zemes gabala robežai. Ievērojot iepriekš minēto, precizēts LBN 201-15 33. punkts, nosakot, ka arī ugunsdrošības attālumus līdz blakus esošo zemes vienību robežām var neievērot, ja būvju stāvu kopējā platība nav lielāka par šā būvnormatīva pielikuma 3. tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem (sk. noteikumu projekta 1.6.apakšpunktu).

[7] Esošajā regulējumā LBN 201-15 nav noteiktas prasības savienojošo galeriju starp divām ēkām vai ēku daļām attiecībā uz ugunsdrošības prasībām šo savienojumu būvizstrādājumiem. Gadījumā, ja divas būves, kuras atrodas viena no otras ugunsdrošā attālumā, tiek savienotas ar galeriju, tad, atbilstoši esošajam regulējumam, būves ārējā konstrukcija ir jāizbūvē kā ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcija.

[7] Atbilstoši būvniecības nozares ekspertu sniegtajam priekšlikumam, šo prasību var atvieglot, nosakot minimālās prasības būvkonstrukcijām un materiāliem. Gadījumā, ja galerija netiek veidota, kā patstāvīgs ugunsdrošības nodalījums vai kā cita nodalījuma turpinājums, tas vienkāršo galerijas konstruktīvo risinājumu. Tomēr, lai aizsargātu sabiedrības drošību, šādos gadījumos būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi, nesošo būvkonstrukciju ugunsizturību, ailām un mainīgo un pastāvīgo ugunsslodzi. Ievērojot iepriekš minēto, LBN 201-15 papildināts ar 85.¹ punktu (sk. noteikumu projekta 1.7.apakšpunktu), nosakot, ka LBN 201-15 52. punkta prasības var neievērot savienojošu galeriju starp divām ēkām vai ēku daļām, ja tiek izpildītas savienojošo galeriju būvizstrādājumu un grīdas seguma ugunsreakcijas klases prasības (minimālā ugunsrekacijas klase ugunsnorobežotājiem un evakuācijas ceļiem attiecībās uz segumiem), nesošo būvkonstrukciju ugunsizturības prasībām jābūt atbilstoši augstākai ugunsnoturības pakāpei no savienojamajām ēkām. Noteiktas arī prasības ailām, kas savieno galeriju ar ēkām (ēkas daļām), nosakot, ka jābūt no ugunsdrošām būvkonstrukcijām ar ugunsdrošiem ailu aizpildījumiem (ugunsdrošām durvīm, ugunsdrošiem aizkariem u.tml. - līdzvērtīgi kā citos līdzīgos gadījumos (sk. LBN 201-15 54.punktu). Jābūt izpildītam nosacījumam, ka savienojošā galerijā nav mainīgās ugunsslodzes un pastāvīgā ugunsslodze ir mazāka par 25 MJ/m2 (līdzvērtīga prasība kā VI un VII lietošanas veida būvēs un telpām un evakuācijas ceļiem; sk. LBN 2.1. un 185.4.apakšpunktu).
 

[8] Saskaņā ar LBN 201-15 99.¹ punktu gadījumā, ja kāpņu telpa vai liftu šahta savieno ēkas pazemes daļu (tai skaitā cokolstāvs) ar ēkas virszemes daļu, ieejas/izejas no kāpņu telpas un liftu šahtas ēkas pazemes daļā paredz caur ugunsdrošības priekštelpām. Papildus tam kāpņu telpas izejas un ieejas uz cokola stāvu un pagrabstāviem regulē arī LBN 201-15 119.punkts. Šajā sakarā, lai novērstu normu tvēruma pārklāšanos ir nepieciešams salāgot abus punktus. Vienlaikus regulējuma piemērošanas praksē, diskutējot ar nozares pārstāvjiem, ir konstatēts, ka attiecībā uz izejām un ieejām kāpņu telpās vai liftos no cokola stāviem un pagrabstāvos var radīt samērīgāku regulējumu, kas mazāk ierobežo indivīda tiesības un vienlaikus saglabā esošo ugunsdrošības līmeni, atsakoties no ugunsdrošības priekštelpām kā obligātiem risinājumiem visos gadījumos.

[8] Lai novērstu iepriekš minēto LBN 201-15 99.¹ punkta dublēšanos ar LBN 119.punktu, LBN 201-15 99.¹ punkta tvērums ir precizēts, sašaurinot to attiecībā tikai uz liftu šahtām. Savukārt, ņemot vērā iepriekš minētās diskusijas ar nozares pārstāvjiem par mazāk indivīdu ierobežojušiem ierobežojumiem ugunsdrošības jomā, LBN 201-15 99.¹ un 119.punkts tiek precizēts, ka tas nav attiecināmas uz cokolstāviem un pagrabstāviem, kuros ir paredzētas dūmu izvades ailas saskaņā ar LBN 201-15 167., 168. un 169.punktu (sk. noteikumu projekta 1.8. un 1.10.apakšpunktu). Šādas izmaiņas nemazinās sabiedrības drošību ugunsgrēka gadījumā. Tas saistīts ar to, ka attiecīgas ugunsdrošības priekštelpas pamatmērķis bija nodrošināt, lai persona, izeejot no lifta vai kāpņu telpas evakuācijas ceļā nenonāk sadūmotā vidē. Sadūmojumu cokolstāvos un pagrabstāvos, kur tas ir tehniski iespējams, var atrisināt arī ar dūmu izvades ailēm. Saskaņā ar LBN 201-15 167.punktu dūmu izvades ailas paredz katrā būves ugunsdrošības nodalījuma stāvā. Dūmu izvades ailas minimālā platība ir vismaz 0,5 m2. Ja dūmu izvades aila atrodas augstāk par diviem metriem no telpas grīdas līmeņa, tai nodrošina manuālo tālvadību ar distances vadības ierīci (atvēršanai un aizvēršanai), kas atrodas pie evakuācijas izejas no aizsargājamās telpas un brīvi pieejama no telpas grīdas līmeņa. Papildus tam saskaņā ar LBN 201-15 168.punktu attālums no ugunsdrošības nodalījuma vai jebkura punkta stāvā līdz dūmu izvades ailai nedrīkst pārsniegt 15 metrus. Šo attālumu var palielināt līdz 30 m LBN 201-15 169.punktā noteiktajos gadījumos.

[9] LBN 201-15 5.2. sadaļā "Kāpnes un kāpņu telpas evakuācijas ceļos" nav noteiktas prasības kāpņu telpu logiem, ja būves kāpņu telpā ir virsspiediena sistēmas. Tas rada iespaidu, ka 2.veida kāpņu telpā (sk. LBN 117.2.apakšpunktu), kurās tiek nodrošināts gaisa virsspiediens ugunsgrēka gadījumā var būt atverami logi, kuri neaizveras ugunsgrēka gadījumā. Ja šādā kāpņu telpā paredz logus, kuri ugunsgrēka gadījumā var palikt atvērtā stāvoklī, tad virsspiediena sistēma nevarēs darboties un nodrošināt būves lietotāju evakuāciju. Tas, savukārt samazina iespējas būves lietotājiem droši evakuēties.

[9] Ievērojot iepriekš minēto, problēmu noteikumu projektā 1.8.apakšpunkts paredz LBN 201-15 papildināt ar jaunu 118.1 punktu - 2. veida dūmaizsargātas kāpņu telpās paredz logus tā, lai nodrošinātu, ka, darbojoties virsspiediena sistēmai, tie ir aizvērtā stāvoklī. Regulējuma izmaiņas nosaka tikai sasniedzamo mērķi - aizvērti logi, ja darbojas virsspiediena sistēma. Tomēr, tas neparedz realizācijas veidu. Prasību var izpildīt, nodrošinot, ka logi ir neverami vai aprīkoti ar ierīcēm, kuras automātiski aizver logus gaisa virsspiediena sistēmas nostrādāšanas gadījumā. Šos risinājumus izvēlas būvprojekta izstrādātājs atkarībā no objekta raksturojušajiem kritērijiem.

[10] LBN 201-15 132. punkts nosaka, ka kāpnes evakuācijas ceļos aprīko ar margām, kas nav zemākas par 0,9 m. Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" 61. punkts nosaka, ka kāpņu laidus un laukumus norobežo ar margām, to minimālais augstums ir 1,1 metrs no pakāpiena priekšējās malas.

[10] Lai novērstu iepriekšminēto pretrunu, LBN 201-15 132. punkts tiek precizēts, nosakot, ka kāpnes evakuācijas ceļos aprīko ar margām, kas nav zemākas par 1,1 m (sk. noteikumu projekta 1.11. apakšpunktu).
 

[11] LBN 201-15 195.7.apakšpunkts nosaka, ka automātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz IV lietošanas veida būvēs, kurās ir skatuve ar šņorbēniņiem, ja vienā ugunsdrošības nodalījumā ir vismaz 800 sēdvietu vai skatuves platība pārsniedz 120 m2, paredzot skatuves nodalījuma skatuves un zemskatuves telpās automātisko ugunsdzēsības sprinkleru un drenčeru sistēmu. Pašlaik prasības ugunsdzēsības sistēmām nosaka  standarts LVS EN 12845+A1 “Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas. Automātiskās sprinklersistēmas. Projektēšana, montāža un uzturēšana”. Šobrīd nav piemērojamo standartu drenčeriem.

[11] Ievērojot iepriekš minēto, un lai nodrošinātu, ka mainoties ugunsdzēsības sistēmu tehnoloģijām nav nepieciešams katru reizi norādīt jaunu ūdens ugunsdzēsības sistēmu ūdens pievadu tipus LBN 201-15, precizēts LBN 201-15 195.7.apakšpunkts, svītrojot automātiskās ūdens ugunsdzēsības sistēmas pēc ūdens pievada tipus - sprinkleru un drenčeru (sk. noteikumu projekta 1.14.apakšpunktu). Šī punkta jaunā redakcija nemazina tiesības saglabāt esošās tiesiski izbūvētās ugunsdzēsības sistēmas pārbūves vai atjaunošanas gadījumā.

[12] Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" 3.3.apakšpunkts nosaka, ka balkons ir no fasādes plaknes uz āru izvirzīts norobežots laukumiņš – ārtelpa antresolstāva, stāva pārseguma vai kāpņu starplaukuma līmenī, kas savienots ar iekštelpām. Iekšējais balkons ir skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera. Līdz iepriekš minēto noteikumu spēkā stāšanās brīdim saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" 2.1.apakšpunktu par balkonu tika uzskatīts tikai no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas. Arī no Latvijas būvnormatīva LBN 208-15 "Publiskas būves" 19.punkta izrietēja, ka publiskā būvē balkons ir ārtelpas daļa. Ievērojot, ka līdz Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" spēkā stāšanas brīdim netika apskatīti normatīvajā regulējumā iekšējie balkoni, arī LBN 201-15 visas prasības attiecās tikai uz balkoniem kā būves ārtelpas sastāvdaļai. Šajā sakarā, lai nodrošinātu, ka LBN 201-15 pielikuma 1.tabulas 14.rindas prasības tiek attiecinātas tikai uz ārējiem balkoniem, kā tas ir bijis līdz šim un ir saskanīgs ar šīs normas vēsturisko interpretāciju, ir nepieciešams precizēt LBN 201-15 pielikuma 1.tabulu.

[12] Ievērojot iepriekš aprakstīto problēmsituāciju par LBN 201-15 pielikuma 1.tabulas prasību piemērošanu attiecībā uz balkoniem, ir nepieciešams LBN 201-15 precizēt, ka 1.tabulas 14.rindas prasības attiecas tikai uz galerijām un ārējiem balkoniem, kuri neatrodas evakuācijas ceļā. Nav pamata noteikt ugunsdrošības prasības būves elementiem, kas nekalpo tās lietotāju evakuācijai. Galeriju, 1. veida dūmaizsargātu kāpņu ārējo balkonu, kā arī ēku iekšējo balkonu nesošajām konstrukcijām, pa kuriem notiek lietotāju evakuācija, jāatbilst būves starpstāvu pārsegumu ugunsizturībai. Regulējuma izmaiņas novērsīs nepamatotu iespaidu, ka LBN 201-15 neparedz ugunsizturības prasības iekšējiem balkoniem un galerijām. Šajā sakarā LBN 201-15 pielikuma 1.tabula ir papildināma ar atbilstošu piezīmi (sk. noteikumu projekta 1.15. un 1.16.apakšpunktu).