Anotācija (ex-ante)

Ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras (turpmāk – ārējās robežas infrastruktūra) izbūve ir ilgstošs process, jo tas ir saistīts ar būvniecības sagatavošanas darbiem pirms būvdarbu uzsākšanas, būvniecības procesu (tostarp projektēšanu un būvdarbiem), kā arī minēto procesu ietvaros veicamām darbībām un procedūrām.
Pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešams veikt visus sagatavošanās darbus, piemēram, noteikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, izstrādāt būvprojektu, veikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritoriju attīrīšanu no apauguma.
Būvniecības dokumentu izstrāde, saskaņošana un iesniegšana (tostarp iespējamība apstrīdēt izsniegto būvatļauju, kas attiecīgi aptur būvniecības procesu), koku ciršanas un atsavināšanas process, kā arī citi procesi, kas veicami ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves ietvaros, aizņem zināmu laika periodu. Tāpat, ņemot vērā, ka ne visas zemes vienības, kas nepieciešamas ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, atrodas valsts īpašumā, ir jāveic šo zemes vienību uzmērīšana un atsavināšana pirms būvniecības uzsākšanas, kas arī ir laikietilpīgs process. Vienlaikus arī pašu būvdarbu veikšana ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros aizņem zināmu laika periodu.
Ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un to, ka ir konstatējams Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums, ir pastiprinājušies ar robežas aizsardzību un drošību saistītie riski. Minētais vistiešākā mērā ietekmē Latvijas Republikas valsts drošību. Lai novērstu draudus Latvijas Republikas valsts drošībai, ir nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.

1. Likumprojekta 1. pantā ir ietverts likumprojekta mērķis, atbilstoši, kuram likumprojektā tiks noteikts īpašs tiesiskais regulējums ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei.
Ar terminu “ārējā robeža” ir saprotams Latvijas Republikas valsts robežas likuma 1. panta 4. punktā noteiktais. Tāpat likumprojekts attieksies tikai un vienīgi uz ārējās sauszemes (arī tās, kas noteikta ūdenstecēs vai ūdenstilpēs) robežas infrastruktūras izbūvi. Vienlaikus likumprojektā minētā ārējās robežas infrastruktūras izbūve neattiecas uz robežšķērsošanas vietām.
Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta pirmajai daļai Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, lai iezīmētu valsts sauszemes robežas atrašanos dabā visā tās garumā, kā arī radītu robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus pie ārējās robežas. Savukārt atbilstoši Latvijas Republikas valsts robeža likuma 13. panta piektajai daļai vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Tāpat atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta septītajai daļai teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla, un ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu, ciktāl tas nepieciešams valsts robežas redzamības nodrošināšanai. Ievērojot minēto, gan valsts robežas josla, kas noteikta gar ārējo robežu, gan patrulēšanas josla un robežzīmju uzraudzības josla ir saistītas ar robežapsardzības sistēmai nepieciešamo apstākļu radīšanu. Ņemot vērā minēto, attiecīgās joslas tiek izveidotas ar mērķi nodrošināt robežapsardzības sistēmai nepieciešamo apstākļu radīšanu pie ārējās robežas, tādējādi to noteikšana ir pakārtota ārējās robežas infrastruktūras izbūvei. Līdz ar to nepieciešamība noteiktās teritorijās veikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvi pēc būtības noteiks arī minēto joslu atrašanos.
Vienlaikus likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums neatceļ nosacījumu par patrulēšanas joslu noteikšanu, un patrulēšanas joslu noteikšana būs veicama atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likumā noteiktajam. Tāpat arī šobrīd, ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros, ir ņemams vērā iespējamais patrulēšanas joslas un robežzīmju novērošanas joslas iespējamais izvietojums.
Vienlaikus, lai būtu viennozīmīgi skaidra likumprojektā lietotais termins “izbūve”, likumprojekta 1. pants paredz noteikt, ka likumprojekta izpratnē izbūve ir process, kas sevī ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus sagatavošanās darbus būvniecības uzsākšanai, piemēram, zemes vienību kadastrālā uzmērīšana un atsavināšana, koku ciršana, ceļu, kas nepieciešami cirsto koku izvešanai, ierīkošana un uzturēšana, kā arī citus zemes vienības sagatavošanas darbus, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai. Attiecīgi ar terminu “infrastruktūras izbūve” nav saprotama tikai būvniecība, bet arī visi sagatavošanas darbi būvniecības uzsākšanai (piemēram, koku ciršana un citi zemes vienības sagatavošanas darbi, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai, zemes vienību uzmērīšana un atsavināšana), kā arī būvniecības process un citas ar to saistītas darbības.

2. Lai identificētu tās teritorijas, kas nepieciešamas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, likumprojekta 2. pants paredz, ka arējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas noteikšanu nodrošina Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Atbilstoši minētajam Valsts robežsardzei sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru būs tiesības noteikt jeb identificēt dabā ārējās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, lai būtu iespēja nekavējoties uzsākt ārējās robežas infrastruktūras izbūvi.
Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka tiktu nodrošināta arī zemes kadastrālā uzmērīšana, likumprojekta 2. pants paredz, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo zemes kadastrālo uzmērīšanu organizē Nodrošinājuma valsts aģentūra. Vienlaikus likumprojekta 2. pants, lai nodrošinātu skaidru pienākumu sadali un veicamo uzdevumu apjomu, paredz, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra sagatavo un izsniedz mērniekam vai komersantam, kas nodarbina mērnieku, darba uzdevumu.
Ievērojot minēto, Valsts robežsardzei, identificējot un attiecīgi nosakot (norādot apvidū) arējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju, nepieciešams sadarboties ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Vienlaikus atbilstoši likumprojekta 2. pantā noteiktajam Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru noteiks tās robežapsardzības sistēmas apstākļu nodrošināšanai nepieciešamās teritorijas, kas neietilpst Latvijas Republikas valsts robežas joslā, kas atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumu Nr. 550 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 2.1. un 2.2. apakšpunktam ir 12 metru plata. Attiecīgi, ja tiks konstatēta nepieciešamība valsts robežas apsardzībai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanai izbūvēt infrastruktūru gar publiskajiem ūdeņiem (Daugavas, Asunīcas, Sarjankas, Akticas upes) un gar ezeriem (piemēram, Borvinikas ezers), attiecīgi minētajās teritorijās, ievērojot Latvijas Republikas valsts robežas likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto, būtu nosakāma patrulēšanas josla un robežzīmju uzraudzības josla, kuras atbilstoši likumprojekta 2. pantā noteiktajam sākotnēji noteiks Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Tāpat arī citās vietās, kur tiks konstatēta nepieciešamība, piemēram, ģeoloģisku vai citu zemes īpatnību un izmaiņu dēļ noteikt papildu robežapsardzības nodrošināšanai nepieciešamo apstākļu radīšanai vajadzīgus risinājumus, būtu veicama ārējās robežas infrastruktūras izbūve. Līdz ar to arī minētās teritorijas atbilstoši likumprojekta 2. pantā noteiktajam sākotnēji noteiks Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru, attiecīgi Nodrošinājuma valsts aģentūrai arī organizējot šo teritoriju zemes kadastrālo uzmērīšanu.

3. Viens no būtiskiem priekšnosacījumiem, lai īstenotu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi ir tam nepieciešamās zemes iegūšana īpašumā, ja tā neatrodas jau valsts īpašumā. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumu Nr. 550 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 2.1. un 2.2. apakšpunktam valsts robežas joslas, kas noteikta gar ārējo robežu, ir 12 metru plata un atbilstoši likumprojekta 2. pantā noteiktajam tiks identificētas un noteiktas tās zemes, kas nepieciešamas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei likumprojekta 3. panta pirmā daļa paredz, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvi nekustamajā īpašumā var uzsākt pēc tam, kad uzsākta attiecīgā nekustamo īpašuma vai tā daļas atsavināšana Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā minēto, ārējās robežas infrastruktūras izbūvei privātpersonu īpašumā esošie nekustamie īpašumi tiks atsavināti, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto atsavināšanas procedūru (tostarp novērtējot nekustamo īpašumu un nosakot taisnīgu atlīdzību). Ievērojot minēto, lai būtu iespējams veikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma novērtēšanu un varētu noteikt arī nekustamā īpašuma tirgus vērtību atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 20.  un 22. pantā, kā arī Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 4. nodaļā noteiktajam, ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajiem īpašumi ir jābūt kadastrāli uzmērītiem, ievērojot likumprojekta 2. pantā un normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteikto.
Vienlaikus, lai nodrošinātu privātpersonas, kuras īpašumā atrodas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamais nekustamais īpašums, informētību likumprojekta 3. panta otrā daļa paredz, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem nosūta Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā 18. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, kurā papildus norāda, ka atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ārējās robežas infrastruktūras izbūve var tikt uzsākta pirms atsavināšanas procesa  noslēguma, un uzsāk nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu.
Tāpat, lai iespējamie strīdi par nekustamā īpašuma atsavināšanu neietekmētu ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbus, likumprojekta 3. panta trešā daļa paredz, ka strīds par nekustamā īpašuma atsavināšanu neietekmē ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšanu. Ja ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiek uzsākta pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa noslēguma, ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbus ir tiesības uzsākt bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas.
Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka nekustamā īpašuma tiktu savlaicīgi informēts par ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas likumprojekta 3. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja arējās robežas infrastruktūras izbūve tiek uzsākta pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa noslēguma ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veicējs nekustamā īpašuma īpašnieku rakstveidā informē par darbu uzsākšanu nekustamajā īpašumā ne vēlāk 10 dienas pirms to uzsākšanas, un jebkuri darbi nekustamajā īpašumā tiek plānoti un veikti tādā veidā, lai neradītu šķēršļus noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un zaudējumus, kas atlīdzināmi nekustamā īpašuma īpašniekam atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām. Attiecīgi pirms ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšanas, ja nav vēl pabeigts nekustamā īpašuma atsavināšanas process, ir nepieciešams iegūt visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu taisnīgu atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu. Minētais nodrošinās, ka situācijās, kad ārējās robežas infrastruktūras izbūvi uzsāks pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa pabeigšanas, tiks iegūta visa nepieciešamā informācija un pierādījumi, lai atsavināšanas procesā varētu noteikt taisnīgu atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” noteikto.
Tāpat, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, ka atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam ir kompensējami zaudējumi, kas radušies ārējās robežas infrastruktūras izbūves dēļ, likumprojekta 3. panta piektā daļa paredz, ka zaudējumi, kas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, tiek noteikti un atlīdzināti Atsavināšanas likumā regulētās taisnīgās atlīdzības ietvaros. Vienlaikus, ņemot vērā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 7., 22. un 25. pantā noteikto taisnīgas atlīdzības apmērā ir iekļaujami arī zaudējumi, kas nekustamā īpašuma īpašniekam ir nodarīti ārējās robežas infrastruktūras izbūves dēļ. Tāpat, ņemot vērā, ka atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 20. un 22. pantam taisnīgu atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, arī likumprojekta 3. panta trešajā daļā minētajā gadījumā, kad ārējās robežas infrastruktūras izbūvi veic pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ir jāiegūst arī tāda informācija, kas ļaus noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību pirms ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšanas.
Vienlaikus nepieciešamība noteiktās teritorijās veikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvi pēc būtības noteiks arī patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas joslu atrašanos. Līdz ar to nekustamie īpašumi, uz kuriem attieksies likumprojekta 3. pantā noteiktais, būs tie nekustamie īpašumi, kas atradīsies privātpersonu īpašumā un kas ietilps valsts robežas joslā, kā arī tie nekustamie īpašumi, kas tiks noteikti atbilstoši likumprojekta 2. pantam (proti, patrulēšanas josla, robežzīmju uzraudzības josla, kā arī citas teritorijas, kas nepieciešamas ārējas robežas infrastruktūras izbūvei).
Latvijas Republikas Satversmes 105. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašumu piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Satversmes tiesa, raksturojot Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, ir norādījusi, ka šis pants, no vienas puses, paredz valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī tiesības noteiktajā apjomā un kārtībā iejaukties personu tiesību izmantošanā (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 21. punktu). Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Latvijas Republikas Satversmes 105. panta saturs ir līdzīgs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā protokola 1. panta saturam, un paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 9. punktu). Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā protokola 1. pants nosaka, ka jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu, vai sodu samaksu.
No Satversmes tiesas atziņām izriet, ka tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā un tiesiskā valstī nav absolūtas (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 12. punktu). Pirmkārt, īpašumam ir jākalpo sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 12. punktu). Latvijas Republikas Satversmes 105. pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (skat., piemēram, Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 11.1. punktu).
Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ir noteikts aizliegums īpašumu izmantot pretēji sabiedrības interesēm, kas norāda uz to, ka sabiedrības intereses prevalē pār atsevišķu indivīdu interesēm. No Latvijas Republikas Satversmes 116. panta izriet, ka personas tiesības uz īpašumu var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tādējādi arī īpašuma tiesību ierobežojumam ir jākalpo kādam no Latvijas Republikas Satversmē norādītajiem leģitīmajiem mērķiem.
Latvijas valsts var izdot nepieciešamos likumus, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar sabiedrības interesēm (skat. Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2002-01-03). Ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir neatņemama valsts robežas apsardzības sastāvdaļa, lai garantētu valsts robežas neaizskaramību, novērstu valsts apdraudējumu un tādējādi nodrošinātu valsts drošību. Līdz ar to privātpersonām piederoša nekustamā īpašuma, kas nepieciešams ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, atsavināšana un attiecīgi izņēmuma gadījumā arī ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšana pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūras pabeigšanas ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kas tiks noteikts uz likuma pamata un kuram ir leģitīms mērķis, proti, valsts drošība.
Ņemot vērā pēdējā laika izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, proti, Baltkrievijas Republika pēc būtības aktīvi īsteno hibrīdkaru uz Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Polijas Republikas robežas, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, organizējot nelegālu robežķērsotāju plūsmu un tādējādi iepludinot Eiropas Savienībā robežpārkāpējus, piemēram, no Irākas, Irānas, Sīrijas, pakāpeniski zūd robeža starp ārējo un iekšējo, kā arī militāro un nemilitāro drošību. Ņemot vērā minēto un, lai novērstu valsts (kā arī Eiropas Savienības) drošības apdraudējumu, kas šādu un līdzīgu nekontrolētu situāciju gadījumā varētu pat eskalēties ar apdraudējumu valsts suverenitātei, Latvijas Republikai, tāpat kā Lietuvas Republika un Polijas Republika, ir nepieciešams īsākajā termiņā, kāds tehniski iespējams, stiprināt ārējo robežu, izbūvējot pastāvīgu žogu. Tā kā privātpersonu īpašumā esošu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, atsavināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, tādējādi garantējot valsts drošību, ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi.
Ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvi nepieciešams īstenot teritorijās, kas tiks noteiktas atbilstoši likumprojekta 2. pantā noteiktajam, un ārējās robežas infrastruktūras izbūvi nav iespējams veikt citās teritorijās, kas nav identificētas kā ārējās robežas infrastruktūrai nepieciešamas teritorijas, nekustamo īpašumu atsavināšana un izņēmuma gadījumā ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšana (tostarp zemes attīrīšana no apauguma) uz privātpersonu īpašumā esošas zemes vēl pirms atsavināšanas pabeigšana, ir nepieciešama, lai ātrāk izbūvētu ārējās robežas infrastruktūru, radītu robežas apsardzībai nepieciešamos apstākļus un garantētu valsts drošību. Līdz ar to leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar privātpersonas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Vienlaikus, ņemot vērā likumprojekta 3. pantā noteikto ārējās robežas infrastruktūras izbūvi nevarēs uzsākt pirms atsavināšanas procesa uzsākšanas, tādējādi privātpersonai ar atsavināšanas procesa uzsākšanu ir garantija, ka samērīgi neilgā laika periodā pēc ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzsākšanas tās zeme tiks atsavināta pieejama, skaidra, paredzama regulējuma ietvaros, attiecīgi par nekustamā īpašuma atsavināšanu saņemot taisnīgu atlīdzību, kurā atbilstoši likumprojekta 3. panta piektajai daļai ietilps arī zaudējumu atlīdzība par ar būvniecību saistītajiem zaudējumiem. Tāpat atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 2. punktam nekustamā īpašuma īpašnieks tādu zaudējumu atlīdzību, kas nav ietverta taisnīgajā atlīdzībā, var prasīt arī pēc atsavināšanas procesa pabeigšanas. Vienlaikus ārējās robežas infrastruktūras izbūve tiks veikta un attiecīgi tiks atsavināti tie nekustamie īpašumi, kas atradīsies privātpersonu īpašumā un kas ietilps valsts robežas joslā, kā arī tie nekustamie īpašumi, kas tiks noteikti atbilstoši likumprojekta 2. pantam (proti, patrulēšanas josla, robežzīmju uzraudzības josla, kā arī citas teritorijas, kas nepieciešamas ārējas robežas infrastruktūras izbūvei). Attiecīgi ārējās robežas infrastruktūras izbūvei būs nepieciešamas salīdzinoši šauras joslas no privātpersonu īpašumā esošā nekustamā īpašuma, kas attiecīgi tiks arī atsavināts, ņemot vērā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto.
Ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir nepieciešama, lai radītu ārējās robežas apsardzībai nepieciešamos apstākļus, un ir konstatējams Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums, valsts drošības garantēšana, kas ir visas sabiedrības būtiska interese, privātpersonu, kuru īpašumā atrodas zemes, kas  nepieciešamas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, īpašumtiesību ierobežojums ir atbilstošs un attiecīgi labums, ko iegūst sabiedrība ir lielāks par privātpersonas tiesībām nodarīto kaitējumu.

4. Lai veiktu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, nepieciešams veikt attiecīgās teritorijas attīrīšanu no apauguma (no kokiem, krūmiem un to saknēm, kā arī citiem augiem). Pašreiz, lai veiktu zemes attīrīšanu (tostarp izcirstu kokus) ir jāveic virkne darbību. Tāpat, lai veiktu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, ir jāievēro vides aizsardzības prasības, atbilstoši kurām var būt nepieciešamība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Minēto prasību un procedūru ievērošana var būtiski kavēt ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, taču pašreizējos apstākļos, kad ir konstatējams Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums, nepieciešams nodrošināt ātru un efektīvu ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu. Ņemot vērā minēto, nepieciešams paredzēt atvieglojumu no atsevišķu prasību ievērošanas. Līdz ar to likumprojekta 4. pants paredz noteikt, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamā teritorija tiek attīrīta no apauguma. Uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas attīrīšanu no apauguma un ārējās robežas infrastruktūras izbūvi neattiecas meža apsaimniekošanas, koku ciršanas prasības, vides aizsardzības prasības.
Vienlaikus likumprojekta 4. pantā noteiktais neparedz, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros var atkāpties no būtiskām normatīvo aktu prasībām būvniecības un valsts robežas apsardzības jomā. Ievērojot minēto, likumprojekta 4. pantā ietvertais tiesiskais regulējums ir speciālais regulējums, kas paredz izņēmumu atsevišķu procedūru piemērošanā attiecībā uz ārējās robežas infrastruktūras izbūves projektu. Līdz ar to ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros ir jāievēro tādas prasības, kas nodrošina robežapsardzības un būvniecības standartu, kā arī drošumu.

5. Lai nodrošinātu efektīvu ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros nepieciešamo koku un krūmu izciršanas procesu un rīcību ar tiem, likumprojekta 5. panta pirmā daļa paredz noteikt, ka koku un krūmu ciršanas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajās teritorijās un īpašuma tiesības uz koksnes produktiem, kas sagatavoti uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, ir akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Atšķirībā no Meža likuma 4. panta 2.3 daļā noteiktā likumprojekta 5. panta pirmā daļa paredz kategoriski noteikt, ka koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības ir akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Tāpat atšķirībā no Meža likuma 4. panta 2.3 daļā noteiktā likumprojekta 5. panta pirmā daļa paredz, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” cirtīs ne tikai kokus, bet arī krūmus. Minētais ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka gan koku, gan krūmu ciršana notiek ātri un efektīvi un šo procesu veic viena institūcija.
Vienlaikus, lai nodrošinātu efektīvu un ātru koku un krūmu ciršanas procesu, likumprojekta 5. panta pirmā daļa paredz, ka, ja Nodrošinājuma valsts aģentūras grāmatvedības uzskaitē nav uzņemti ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajās teritorijās augošie koki, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” uzskaita cirstos kokus kā koksnes produktus.
Vienlaikus, likumprojekta 5. panta otrā daļa paredz, ka ja koku un krūmu ciršana tiek veikta nekustamajā īpašumā, kura īpašniekam ir nosūtīts likumprojekta 3. panta otrajā daļā minētais paziņojums, Nodrošinājuma valsts aģentūra noskaidro, vai nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas paturēt koksnes produktus savā īpašumā. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks Nodrošinājuma valsts aģentūrai rakstveidā izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus sev īpašumā, tie nododami nekustamā īpašuma īpašniekam.
Vienlaikus, lai akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” koku un krūmu ciršanu nodrošinātu noteiktā termiņā, likumprojekta 5. panta ceturtā daļa paredz, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” koku un krūmu ciršanas darbus uzsāk divu nedēļu laikā vai garākā termiņā, par to iepriekš vienojoties ar Nodrošinājuma valsts aģentūru, pēc attiecīga darba uzdevuma saņemšanas no Nodrošinājuma valsts aģentūras. Lai nodrošinātu, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, veicot koku un krūmu ciršanu, zinātu teritoriju, kurā jāveic attiecīgie darbi, likumprojekta 5. panta trešā daļa paredz, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra darba uzdevumu izsniedz tad, kad dabā iezīmētas (redzamas) marķētas koku un krūmu ciršanas robežas. Vienlaikus, lai akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” būtu informēta par likumprojekta 5. panta otrajā daļā minēto īpašnieka vēlmi koksnes produktus saglabāt savā īpašumā, Nodrošinājuma valsts aģentūrai atbilstoši likumprojekta 5. panta trešajā daļā noteiktajam minētā informācija būs jāietver darba uzdevumā, vienlaikus norādot attiecīgo koksnes produktu novietošanas vietu.
Tāpat, lai nodrošinātu, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, kurās ir veikta koku un krūmu ciršana, tiktu nekavējoties atbrīvotas no koksnes produktiem, lai nekavētu citu darbu, kas nepieciešami ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, veikšanu, likumprojekta 5. panta ceturtā daļa paredz, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” pēc koku un krūmu ciršanas nodrošina nekavējošu koksnes produktu izvešanu.
Vienlaikus, ņemot vērā likumprojekta 5. pantā noteikto attiecībā uz akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajās teritorijās atcelmošana, atsakņošana, kā arī cita apauguma, izņemot koku, (piemēram, latvāņu) attīrīšana būs būvdarbu veicēja, kas īstenos ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, kompetencē.
Ievērojot to, ka īpašuma tiesības uz koksnes produktiem tiks nodotas akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” visas darbības pēc koku un krūmu izciršanas ar koksnes produktiem (piemēram, novērtēšanu, realizāciju) veic akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” iegūtos koksnes produktus realizētu par iespējami augstāku cenu un daļēji kompensētu ārējās robežas infrastruktūras izbūves izdevumus, likumprojekta 5. panta piektā daļa paredz noteikt, ka realizējot likumprojekta 5. panta pirmajā daļā minētās tiesības akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina iegūtos kokus un krūmus. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas.

6. Ņemot vērā, ka var būt situācijas, kad pie ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem, nevar piekļūt tikai, izmantojot valsts autoceļus vai pašvaldību ceļus, līdz ar to likumprojekta 6. panta pirmā daļa paredz tiesības ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veicējam pārvietoties pa privātpersonām piederošajiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros var būt nepieciešams lietot citus nekustamos īpašumus, piemēram, šķērsojot tos vai izvietojot tehniku blakus ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajās teritorijās, likumprojekta 6. panta otrā daļa paredz pienākumu ārējās robežas infrastruktūras darbu veicējam attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekus rakstveidā informēt par ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanas uzsākšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms to uzsākšanas.
Tāpat, lai nepieļautu situāciju, ka tiek traucēti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi, likumprojekta 6. panta trešā daļa paredz noteikt, ka aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanu un darbiniekus, kuri šos darbus veic.
Atbilstoši Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmajai daļai par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt naudas soda vienībām. Ņemot vērā minēto, ja tiks traucēti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi kompetentā iestāde varēs uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka, lai veiktu ārējas robežas infrastruktūras izbūves darbus, var būt nepieciešamība nogādāt tehniku uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo zemi pa trešajai personai piederošu teritoriju, tādējādi neizslēdzot, ka tiks bojāts trešās personas īpašumā esošās teritorijas segums, piemēram, izbraukājot to. Tāpat var rasties situācijas, ka, veicot ārējās robežas izbūves darbus, tiek bojātas blakus teritorijas. Ņemot vērā minēto, likumprojekta 6. panta ceturtā daļa paredz, ka pēc ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanas, trešo personu īpašumā esošās zemes platības tiek sakārtotas, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, un nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek atlīdzināti ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi.
Vienlaikus likumprojekta 6. panta ceturtā daļa paredz, ka zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās. Ja pušu starpā nav strīds par nodarīto zaudējumu faktu un apmēru, tad zaudējumus var atlīdzināt arī ar starp abām pusēm noslēgtu vienošanos par zaudējumu atlīdzināšanu. Zaudējuma apmērs būtu nosakāms, pamatojoties uz pierādījumiem par faktiski nodarītajiem zaudējumiem, kurus attiecīgi izvērtē zaudējuma apmēra noteikšanas procesā. Līdz ar to gan trešajai personai, kurai ir nodarīti zaudējumi, gan personai, kas veic ārējās robežas izbūves darbus, nepieciešams fiksēt faktisko situāciju pirms un pēc ārējās robežas izbūves darbiem. Vienlaikus likumprojekta 6. panta ceturtajā daļā minēto zaudējumu atlīdzināšana tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

7. Ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros būs nepieciešama sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām institūcijām, kuras saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu pieņem kādus lēmumus, izsniedz atļaujas, sniedz nepieciešamo informāciju vai veic citas darbības (piemēram, izsniedz būvatļauju, izsniedz mērniekam normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā minēto informāciju). Ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir svarīgs projekts, kas vērsts uz valsts drošības garantēšanu, ar minētā projekta īstenošanu saistītie jautājumi ir risināmi pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas nepieciešamos iesniegumus, jautājumus izskata un lēmumus pieņem pēc iespējas ātrāk, likumprojekta 7. pants paredz noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu saskaņošanu, nodrošināšanu un veikšanu, tostarp ārējās robežas izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ārējās robežas infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatāciju, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā, ja tas iespējams. Likumprojekta 7. pantā noteiktā prioritārā kārtība nodrošinās, ka saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi iesniegtais iesniegums vai jautājums tiks izskatīts pēc iespējas īsākā termiņā, tādējādi būtiski nekavējot ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu. Vienlaikus likumprojekta 7. pantā noteiktā prioritārā kārtība būs attiecināma arī uz tām institūcijām, kas ir iesaistītas likumprojekta 3. pantā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā.
Tāpat, ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos var pastāvēt situācijas, kad tehniski nav iespējams nodrošināt iesniegumu un jautājumu izskatīšanu vēl īsākos termiņos, kā jau attiecīgās institūcijas pakalpojumā noteiktajā termiņā, likumprojekta 7. pants satur piebildi, ka prioritārā kārtība ir nodrošināma, ja tas ir faktiski iespējams. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā institūcija ir informēta, ka attiecīgais iesniegums vai jautājums ir saistīts ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, personai, iesniedzot iesniegumu vai jautājumu, jāinformē attiecīgā valsts un pašvaldības institūcija, kā arī citu institūcija, par to, ka iesniegums vai jautājums ir iesniegts saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un jāizsaka lūgums darbības veikt prioritārā kārtībā, ja tas iespējams.

8. Likumprojekta 8. panta pirmā daļa paredz, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra ir atbildīga par ārējās robežas infrastruktūras izbūvē iesaistīto institūciju operatīvo darbu koordinēšanu. Minētais nodrošinās, ka par ārējās robežas infrastruktūras izbūvi būs noteikta atbildīgā institūcija (Nodrošinājuma valsts aģentūra), kuras uzdevums būtu operatīvi koordinēt ārējās robežas infrastruktūras izbūvē iesaistītās institūcijas.
Ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir būtisks un apjomīgs projekts, kura ietvaros ir nepieciešams īstenot dažādas darbības un procesus, nepieciešams noteikt, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves būvniecību organizē un nodrošina institūcija ar atbilstošu pieredzi un kompetenci. Ievērojot valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kompetenci un pieredzi dažādu apjomīgu projektu izbūvē (piemēram, robežšķēršošanas vietas “Silene” un robežšķēršošanas vietas “Urbāni” modernizācijas projekts, robežkontroles punktu “Vientuļi” rekonstrukcija un “Bruņiševa” iekārtošanas projekts, robežšķērsošanas vietu “Terehova”, “Vientuļi”, “Silene” muitas kontroles infrastruktūras attīstības projekts u.c. projekti), ir secināms, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ārējās robežas infrastruktūras būvniecību var nodrošināt efektīvāk nekā valsts pārvaldes iestādes.
Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” darbība aizsākās, pārņemot 1996. gada 17. maijā izveidotās valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamo īpašumu aģentūra” tiesības, saistības, funkcijas, mantu un finanšu līdzekļus. Tāpat valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” klienti ir gan no publiskā, gan privātā sektora un kā viens no pakalpojumiem, ko valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” piedāvā, ir būvniecības projektu vadība, kas ietver visus būvniecības posmus. Ņemot vērā minēto, secināms, ka valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” ir ilgstoša pieredze, reputācija, resursi un augsta personāla kvalifikācija, lai organizētu un vadītu būvniecību.
Līdz ar to likumprojekta 8. panta otrā daļa paredz, noteikt, ka ārējās robežas infrastruktūras būvniecību organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Minētais ļaus nodrošināt, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves process tiks veikts efektīvi.
Vienlaikus ar likumprojekta 8. pantā lietoto terminu “būvniecība” ir saprotams Būvniecības likumā lietotais termins, līdz ar to valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” organizēs un nodrošinās attiecīgos projektēšanas darbus, sagatavošanas darbus pirms būvdarbu uzsākšanas, kā arī būvdarbus.
Vienlaikus likumprojekta 8. panta trešajā daļā ir noteikts valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” darbības ietvars ārējās robežas infrastruktūras būvniecības procesā, atbilstoši kuram valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, īstenojot ārējās robežas infrastruktūras būvniecības organizēšanu un nodrošināšanu, vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, kā arī veic ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus, kā arī ne retāk kā vienu reizi mēnesī sniedz šā likuma 10. pantā minētajai komitejai pārskatu (ziņojumu) par likumprojekta 8. panta otrās un trešās daļas pienākumu veikšanas gaitu.   Ņemot vērā minēto, likumdevējs likumprojekta 8. pantā būs noteicis valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” darbības ietvaru ārējās robežas infrastruktūras būvniecības procesā, tādējādi arī nodrošinot skaidru pienākumu sadali attiecībā uz ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu.
Likumprojekta 8. pantā ceturtā daļa paredz, ka valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” ir tiesības piesaistīt ekspertus ārējās robežas infrastruktūras būvniecības nodrošināšanai.
Vienlaikus, ņemot vērā pastāvošos valsts drošības riskus uz Latvijas-Republikas un Baltkrievijas-Republikas valsts robežas, ievērojot nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, un nepieciešamību ātri izbūvēt ārējās robežas infrastruktūru, lai nodrošinātu, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvei izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neietekmē uzsāktos būvniecības darbus, likumprojekta 8. panta piektā daļa paredz, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvei izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur būvniecības darbību.
Tāpat, atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 114. punktā un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 166. punktam atsevišķas inženierbūves var izmantot pirms pieņemšanas ekspluatācijā, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā būvprojektā tika iekļauts izvērtējums par attiecīgās būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un izmantošanas nosacījumi. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes amatpersonas, kā arī citu iestāžu, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts policijas, amatpersonas, nepieciešamības gadījumā varēs izmantot minētajos Ministru kabineta noteikumos minētās inženierbūves pirms nodošanas ekspluatācijā, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā būvprojektā būs iekļauts izvērtējums par attiecīgās būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un izmantošanas nosacījumi.
Vienlaikus likumprojektā ir nosakāma atbildīgā institūcija, kuras atbildībā būtu arī prasību definēšana un ieviešana, tai skaitā ikdienas darbu koordinēšanu starp iesaistītājām institūcijām, nodrošinot, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” saņems laicīgi visu nepieciešamo informāciju, lai varētu veikt ārējās robežas infrastruktūras būvniecību. Ņemot vērā minēto, likumprojekta 8. panta sestā daļa paredz, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” likumprojekta 8. panta otrajā un trešajā daļā minēto pienākumu veikšanu uzsāk tikai pēc tam, kad Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valsts robežsardzi ir definējusi un iesniegusi valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” tehniskās specifikācijas izstrādei nepieciešamās lietotāja prasības, ko valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” atzinusi par pietiekamām ārējās robežas infrastruktūras izbūves būvniecībai un citu būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo dokumentāciju, tai skaitā izpilddokumentāciju par jau veiktajiem darbiem. Līdz ar to valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” likumprojekta 8. panta otrajā un trešajā daļā minētos pienākumus uzsāks veikt tikai tad, kad būs saņemta nepieciešamā informācija no Iekšlietu ministrijas (Nodrošinājuma valsts aģentūras un Valsts robežsardzes). Tāpat atbilstoši likumprojekta 8. panta sestajai daļai Iekšlietu ministrija (Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valsts robežsardzi) ir atbildīga par prasību definēšanu un attiecīgi tehniskās specifikācijas izstrādi.

9. Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajam pamatojumam, ņemot vērā pēdējā laika izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, proti, Baltkrievijas Republika pēc būtības aktīvi īsteno hibrīdkaru uz Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Polijas Republikas robežas, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, organizējot nelegālu robežķērsotāju plūsmu un tādējādi iepludinot Eiropas Savienībā robežpārkāpējus, piemēram, no Irākas, Irānas, Sīrijas, pakāpeniski zūd robeža starp ārējo un iekšējo, kā arī militāro un nemilitāro drošību. Ņemot vērā minēto un, lai novērstu valsts (kā arī Eiropas Savienības) drošības apdraudējumu, kas šādu un līdzīgu nekontrolētu situāciju gadījumā varētu pat eskalēties ar apdraudējumu valsts suverenitātei, Latvijas Republika, tāpat kā Lietuvas Republika un Polijas Republika, ir pieņēmusi lēmumu īsākajā termiņā, kāds tehniski iespējams, stiprināt ārējo robežu, izbūvējot pastāvīgu žogu, kam tiktu piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, līdz ar to arī informācija saistībā ar šo žogu un tā izbūves jautājumiem saturēs klasificētu informāciju.
 Šādas ārējās robežas infrastruktūras izbūves nodrošināšana ietver nepieciešamību veikt attiecīgu būvdarbu un ar tiem saistītu pakalpojumu iegādes. Ievērojot iepriekš minēto, ir secināms, ka minētās iegādes atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma (turpmāk – ADJIL), ar kuru ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva), 3.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajai iepirkumu jomai (šo likumu piemēro, slēdzot būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kuru priekšmets ir būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem, vai tādi drošības mērķiem paredzēti būvdarbi vai pakalpojumi, kas saistīti ar aizsargājamu informāciju). Arī Direktīvas preambulas 11.apsvērums nosaka: “Specifiskajā nemilitārās drošības jomā šī direktīva būtu jāattiecina uz tādiem iepirkumiem, kuriem ir līdzīgi elementi kā iepirkumiem aizsardzības jomā un uz kuriem attiecas līdzīgas slepenības prasības. Tas jo īpaši var attiekties uz jomām, kurās militāri un nemilitāri spēki sadarbojas, lai veiktu kopējus uzdevumus, un/vai gadījumiem, kad iepirkuma mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības un/vai dalībvalstu drošību vai nu to teritorijā, vai arī ārpus tās pret nopietniem draudiem, kurus rada nemilitāri un/vai nevalstiski subjekti. Tas var attiekties, piemēram, uz robežu aizsardzību, policijas darbībām un krīzes pārvarēšanas misijām.” Šāda pozīcija pēc būtības ir pausta arī Eiropas Komisijas skaidrojumos (Directorate General Internal Market and Services “Directive 2009/81/EC on the award of contracts in the fields of defence and security. Guidance Note – Field of application”, 4.2.1.). Attiecīgi ADJIL ir attiecināms uz tādiem iepirkumiem, kas tiek veikti aizsardzības un drošības mērķiem, t.sk. var attiekties uz nemilitārās drošības jomu, ja vienlaikus ir konstatējams, ka iepirkums ir saistīts ar, prasa un/vai satur klasificētu informāciju.
Apkopojot iepriekš minēto par valsts drošības apdraudējumu, kāds radīsies, ja šis jautājums netiks risināts, un informācijas aizsardzību, kāda būs jānodrošina saistībā ar infrastruktūras izbūvi (proti, lai piegādātāji varētu sagatavot piedāvājumus un veikt nepieciešamos darbus, pasūtītājam būs nepieciešams atklāt sevišķi aizsargājamu informāciju, kas pie citiem apstākļiem netiktu sniegta), kā arī citstarp ievērojot, ka jautājumam ir jātop risinātam iespējami īsākajos termiņos, t.sk. nepieciešamās iegādes (arī vienāda rakstura) attiecībā uz visu izbūvējamās robežas joslas apjomu būtu veicamas maksimāli vienlaikus, tādējādi ir iespējama arī iepirkuma priekšmeta sadalīšana daļās, ir secināms, ka visām ar robežas infrastruktūras izbūves nodrošināšanu saistītām būvdarbu un citu saistīto pakalpojumu iegādēm ir attiecināms ADJIL 4.panta ceturtajā daļā ietvertais izņēmums, kas nosaka, ka šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. Turklāt arī Direktīvas 27.apsvērumā, kas ir saistīts ar minētā izņēmuma piemērošanu, ir norādīts: “Aizsardzības un drošības jomā daži līgumi ir tik sensitīvi, ka nebūtu lietderīgi tiem piemērot šo direktīvu, pat ņemot vērā tās specifiskumu. Tas attiecas uz izlūkdienestu veiktajiem iepirkumiem vai arī iepirkumiem, kas vajadzīgi visa veida izlūkošanas, tostarp pretizlūkošanas, darbībai, kā to nosaka dalībvalstis. Tas attiecināms arī uz citiem īpaši sensitīviem iepirkumiem, kuros nepieciešama ļoti augsta līmeņa konfidencialitāte, tostarp, piemēram, noteiktiem iepirkumiem robežapsardzības vajadzībām vai cīņai ar terorismu un organizēto noziedzību, kā arī iepirkumiem, kas saistīti ar šifrēšanu vai paredzēti slepenām darbībām un citām līdzīgi sensitīvām darbībām, kuras veic policijas un drošības iestādes.” Vienlaikus norādāms, ka, tā kā jautājums kopumā par robežas infrastruktūras izbūvi tiek regulēts ar atsevišķu likumprojektu un likumprojektu pirms iesniegšanas Saeimā ir saskaņojis Ministru kabinets, šāda izņēmuma ietveršana likumprojektā ir vērtējama kā atbilstoša un pamatota.
Ārējās robežas infrastruktūras izbūves nodrošināšana ietver ne tikai paša žoga būvniecību, bet arī saistītu pakalpojumu iegādes būvniecības uzsākšanai (sagatavošanas darbus) un īstenošanai, piemēram, koku ciršanu un citus zemes vienību sagatavošanas darbus, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai, zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu un atsavināšanu, ceļu, kas nepieciešami nocirsto koku izvešanai, ierīkošanu un uzturēšanu, kompetentu attiecīgo nozaru ekspertu piesaisti. Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus par valsts drošības interesēm un informācijas aizsardzību, ir secināms, ka visas šīs nepieciešamās iegādes ir vērtējamas kā viens jautājums (jautājumu kopums) un uz tām visām ir attiecināms ADJIL 4.panta ceturtās daļas regulējums. Turklāt, pat ja uz kādu no priekšmeta daļām (pēc rakstura) vairāk attiektos Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 3.panta astotajā daļā ietvertais izņēmums (arī attiecas uz valsts drošības interešu aizsardzību), nav izšķirošas nozīmes attiecībā uz kādu atsevišķo iepirkumu noteikt PIL izņēmumu, jo abos gadījumos (ADJIL un PIL) šādu vajadzību nodrošināšana būtu paredzama, piemērojot publisko iepirkumu regulējuma izņēmumu, un tiem ir ļoti līdzīgs saturs.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras būvniecība nevar noritēt bez būvniecības sagatavošanas darbiem (piemēram, kadastrālās uzmērīšanas, attīrīšanas no apauguma, atmežošanas), pamatojums par iepirkuma procedūras neattiecināšanu uz būvniecību ir identiski attiecināmas arī uz ārējās robežas infrastruktūras būvniecības sagatavošanas darbiem. Līdz ar to likumprojekta 9. pants paredz, ka, lai nodrošinātu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, visi nepieciešamie darbi, tai skaitā projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi tiek iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

10. Lai ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros tiktu ātri risināti visi ar minēto izbūves procesu radušies neskaidrie jautājumi, nekavējot izbūves procesu, kā arī lai pārraudzītu un vienoti koordinētu ārējās robežas infrastruktūras izbūves gaitu, likumprojekta 10. pants paredz izveidot Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteju, kuru vada iekšlietu ministrs darbu un darbu organizē Iekšlietu ministrija.
Likumprojekta 10. pantā ir uzskaitītas tās institūcijas, kuru kompetenci noteiktos jautājumos skar ārējās robežas infrastruktūras izbūves process un attiecīgi likumprojekta 10. pants paredz, ka Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sastāvā ir iekļaujami pārstāvji vismaz no likumprojekta 10. pantā minētajām institūcijām. Vienlaikus, lai likumprojekta 10. pantā nebūtu noteikts izsmeļošs institūciju uzskaitījums, minētais pants paredz, ka komitejas darbā var pieaicināt arī ekspertus no citām institūcijām. Tāpat, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, likumprojekta 10. pants paredz, ka darba organizāciju, sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus ar tās darbību saistītos jautājumus nosaka tās apstiprināts reglaments.
Vienlaikus sekmīgākai ārējās robežas infrastruktūras izbūves projekta realizācijai būtu nosakāmi precīzi priekšdarbu termiņi un to secība, laika grafiks, kādas darbības un kādos termiņos institūcijām veicamas, kurās pierobežas vietās darbi uzsākami vispirms un kurās secīgi pēc tam, kad un kā valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” tiek nodotas zemes vienības, kurā veicama būvniecība, cik no budžetā ieplānotā finansējuma paredzēts būvniecības darbiem, kādos termiņos, kādas izmaksas ir iekļautas būvniecības darbiem paredzētajā finansējumā. Ievērojot minēto, likumprojekta 10. pants paredz, ka Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja apstiprina starpinstitucionāli salāgotu ārējās robežas infrastruktūras izbūves īstenošanas grafiku, kā arī nekavējoties izskata jautājumus, kas var radīt izbūves procesa kavēšanos.
Tāpat likumprojekta 10. pants paredz, ka Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja saskaņo tehnisko specifikāciju projektēšanas un būvniecības darbu veikšanai.
Vienlaikus likumprojekta 10. pants paredz, ka, ja tiek saņemta informācija par ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesa īstenošanas riskiem, Iekšlietu ministrija par tiem informē Ministru kabinetu. Minētais ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Ministru kabinets tiktu informēts par iespējamiem riskiem saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, kas ir nepieciešama valsts robežas apsardzības nodrošināšanai un valsts drošības garantēšanai.