21-TA-699: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pēc Finanšu ministrijas (Valsts kases) iniciatīvas, lai noteiktu finanšu instrumentu riska ierobežošanas (turpmāk – riska ierobežošana) grāmatvedības uzskaites prasības un piemērošanas nosacījumus atbilstoši Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu (turpmāk – SPSGS) pamatnostādnēm.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr.87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs"" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir pilnveidot regulējumu par kārtību, kādā budžeta iestādes veic riska ierobežošanas grāmatvedības uzskaiti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumi Nr.87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" (turpmāk – MK noteikumi Nr.87) neparedz riska ierobežošanas uzskaites piemērošanu. Ja budžeta iestādes izmanto atvasināto finanšu instrumentu (turpmāk – AFI), to patiesās vērtības izmaiņas uzskaita pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos.
AFI izmantošanas primārais mērķis ir ierobežot dažādus ar finanšu instrumentiem saistītus finanšu riskus, piemēram, procentu likmju mainības risku, ārvalstu valūtas kursa svārstību risku. Starptautiskajā praksē ir pieņemts efektīvu risku ierobežošanu uzskaitīt atbilstoši īpašām uzskaites metodēm, lai finanšu pārskatā precīzāk uzrādītu šādu darījumu ietekmi uz institūcijas finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.
Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar 29.SPSGS "Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana" (turpmāk – 29.SPSGS) prasībām piemērojama tikai tad, ja ir izpildīti priekšnosacījumi (pasākumu kopums – riska ierobežošana ir noteikta finanšu vadības stratēģijā, ir izstrādāta dokumentācija katram riska ierobežošanas darījumam, veikti riska ierobežošanas efektivitātes mērījumi, izstrādāta grāmatvedības uzskaites kārtība u.c.) šīs uzskaites ieviešanai.
Riska ierobežošanas uzskaitei saskaņā ar 29.SPSGS prasībām grāmatvedības uzskaitē piemērojami trīs veidi:
1) naudas plūsmas riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa naudas plūsmu mainības riska ierobežošana, kas ir attiecināma uz noteiktu risku un kas var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus. Dotais veids paredz atzīt daļu no patiesās vērtības izmaiņām, kas rodas naudas plūsmu izmaiņu risku ierobežošanā, kas ir atzīta kā efektīva, pašu kapitālā (rezervēs), bet ne ieņēmumos vai izdevumos. Tādējādi pārskata gadā ieņēmumos un izdevumos atzītās summas būtu mazākas nekā nepiemērojot riska ierobežošanas uzskaiti, kā arī samazinātos ieņēmumu un izdevumu svārstības vairāku gadu griezumā;
2) patiesās vērtības riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņu riska ierobežošana, kas attiecināma uz noteiktu risku un var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus. Dotais veids paredz koriģēt nodrošinātā posteņa uzskaites vērtību par patiesās vērtības izmaiņām, kas riska ierobežošanā atzītas par efektīvām. Tādejādi nodrošinātā posteņa uzskaites vērtību uzrādītu tā patiesajā vērtībā atbilstoši efektīvi ierobežotajam riskam;
3) neto ieguldījuma darbībā ārvalstīs riska ierobežošana – riska ierobežošana ārvalstu valūtas kursa starpībai starp ārvalstu darbības funkcionālo valūtu un institūcijas funkcionālo valūtu. Riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļu, kas noteikta kā efektīva riska ierobežošana, atzīst pašu kapitālā (rezervēs). Latvijā budžeta iestādēm nav identificēti ieguldījumi darbībā ārvalstīs, attiecīgi šāda riska ierobežošana nav piemērojama.
Šobrīd AFI finanšu instrumentu finanšu risku mazināšanai no budžeta iestādēm izmanto tikai Valsts kase valsts budžeta finanšu vadībā un Rīgas pilsētas dome. Citas budžeta iestādes nav slēgušas līgumus par AFI izmantošanu finanšu instrumentu finanšu riska ierobežošanā.
AFI izmantošanas primārais mērķis ir ierobežot dažādus ar finanšu instrumentiem saistītus finanšu riskus, piemēram, procentu likmju mainības risku, ārvalstu valūtas kursa svārstību risku. Starptautiskajā praksē ir pieņemts efektīvu risku ierobežošanu uzskaitīt atbilstoši īpašām uzskaites metodēm, lai finanšu pārskatā precīzāk uzrādītu šādu darījumu ietekmi uz institūcijas finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.
Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar 29.SPSGS "Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana" (turpmāk – 29.SPSGS) prasībām piemērojama tikai tad, ja ir izpildīti priekšnosacījumi (pasākumu kopums – riska ierobežošana ir noteikta finanšu vadības stratēģijā, ir izstrādāta dokumentācija katram riska ierobežošanas darījumam, veikti riska ierobežošanas efektivitātes mērījumi, izstrādāta grāmatvedības uzskaites kārtība u.c.) šīs uzskaites ieviešanai.
Riska ierobežošanas uzskaitei saskaņā ar 29.SPSGS prasībām grāmatvedības uzskaitē piemērojami trīs veidi:
1) naudas plūsmas riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa naudas plūsmu mainības riska ierobežošana, kas ir attiecināma uz noteiktu risku un kas var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus. Dotais veids paredz atzīt daļu no patiesās vērtības izmaiņām, kas rodas naudas plūsmu izmaiņu risku ierobežošanā, kas ir atzīta kā efektīva, pašu kapitālā (rezervēs), bet ne ieņēmumos vai izdevumos. Tādējādi pārskata gadā ieņēmumos un izdevumos atzītās summas būtu mazākas nekā nepiemērojot riska ierobežošanas uzskaiti, kā arī samazinātos ieņēmumu un izdevumu svārstības vairāku gadu griezumā;
2) patiesās vērtības riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņu riska ierobežošana, kas attiecināma uz noteiktu risku un var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus. Dotais veids paredz koriģēt nodrošinātā posteņa uzskaites vērtību par patiesās vērtības izmaiņām, kas riska ierobežošanā atzītas par efektīvām. Tādejādi nodrošinātā posteņa uzskaites vērtību uzrādītu tā patiesajā vērtībā atbilstoši efektīvi ierobežotajam riskam;
3) neto ieguldījuma darbībā ārvalstīs riska ierobežošana – riska ierobežošana ārvalstu valūtas kursa starpībai starp ārvalstu darbības funkcionālo valūtu un institūcijas funkcionālo valūtu. Riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļu, kas noteikta kā efektīva riska ierobežošana, atzīst pašu kapitālā (rezervēs). Latvijā budžeta iestādēm nav identificēti ieguldījumi darbībā ārvalstīs, attiecīgi šāda riska ierobežošana nav piemērojama.
Šobrīd AFI finanšu instrumentu finanšu risku mazināšanai no budžeta iestādēm izmanto tikai Valsts kase valsts budžeta finanšu vadībā un Rīgas pilsētas dome. Citas budžeta iestādes nav slēgušas līgumus par AFI izmantošanu finanšu instrumentu finanšu riska ierobežošanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd MK noteikumi Nr.87 387.4.apakšpunkts paredz AFI klasificēšanu finanšu instrumentu kategorijās "Patiesajā vērtībā novērtēts finanšu aktīvs" vai "Patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības" un to vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos, tomēr tajos nav paredzēta iespēja piemērot arī riska ierobežošanas uzskaiti 29.SPSGS izpratnē, ja budžeta iestāde var nodrošināt visus riska ierobežošanas uzskaites ieviešanas nosacījumus.
Riska ierobežošanas uzskaites izmantošana Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaites gadījumā, piemēram, procentu mijmaiņas līgumu (Interest rate swap) instrumentu izmantošana valsts emitēto vērtspapīru procentu maksājumu riska ierobežošanai, ļautu Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē atzīt daļu no patiesās vērtības izmaiņām, kas rodas naudas plūsmu risku ierobežošanā un kas ir atzītas kā efektīvas, rezervēs, bet ne ieņēmumos vai izdevumos. Tādējādi ieņēmumos un izdevumos atzītās summas būtu mazākas nekā nepiemērojot riska ierobežošanas uzskaiti, kā arī izlīdzinātos ieņēmumu un izdevumu svārstības vairāku gadu griezumā. Ņemot vērā to, ka valsts emitētie vērtspapīri tiek publiski tirgoti, finanšu pārskatu atbilstība SPSGS prasībām ļautu nodrošināt starptautiskajiem investoriem un reitingu aģentūrām vēl caurskatāmāku un salīdzināmāku datu sniegšanu un finanšu pārskatu saprotamību.
Riska ierobežošanas uzskaites izmantošana Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaites gadījumā, piemēram, procentu mijmaiņas līgumu (Interest rate swap) instrumentu izmantošana valsts emitēto vērtspapīru procentu maksājumu riska ierobežošanai, ļautu Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē atzīt daļu no patiesās vērtības izmaiņām, kas rodas naudas plūsmu risku ierobežošanā un kas ir atzītas kā efektīvas, rezervēs, bet ne ieņēmumos vai izdevumos. Tādējādi ieņēmumos un izdevumos atzītās summas būtu mazākas nekā nepiemērojot riska ierobežošanas uzskaiti, kā arī izlīdzinātos ieņēmumu un izdevumu svārstības vairāku gadu griezumā. Ņemot vērā to, ka valsts emitētie vērtspapīri tiek publiski tirgoti, finanšu pārskatu atbilstība SPSGS prasībām ļautu nodrošināt starptautiskajiem investoriem un reitingu aģentūrām vēl caurskatāmāku un salīdzināmāku datu sniegšanu un finanšu pārskatu saprotamību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu:
Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-23/2018 "Par Latvijas Republikas 2018.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" ietvaros izteiktā Valsts kontroles 2019.gada 9.oktobra ieteikuma Nr.AI-VKo-2019/72 ieviešanu, t.i., nodrošināt, lai AFI grāmatvedības uzskaite un uzrādīšana finanšu pārskatos atbilstu vispārpieņemtiem finanšu pārskatu principiem un labākajai praksei finanšu pārskatu atbilstību SPSGS pamatnostādnēm par riska ierobežošanas uzskaiti.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnveidotu normatīvajā aktā ietverto regulējumu un budžeta iestādes varētu uzskaitīt finanšu risku vadībā izmantotos AFI atbilstoši riska ierobežošanas uzskaites veidiem.
Noteikumu projektā paredzētas šādas izmaiņas:
Noteikumos lietotie termini
Lai veicinātu vienotu izpratni par noteikumu projektā pielietotajiem terminiem attiecībā uz riska ierobežošanas uzskaiti, noteikumu projekta 4.punkts papildināts ar skaidrojumu šādiem terminiem: "naudas plūsmas riska ierobežošana", "nodrošināts postenis", "patiesās vērtības riska ierobežošana", "riska ierobežošanas efektivitāte", "riska ierobežošanas instruments".
Nosacījumi, lai varētu veikt riska ierobežošanas uzskaiti
Budžeta iestādes var veikt finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti šajā sadaļā noteiktā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus (noteikumu projekta 420.1 punkts):
1. izstrādāti budžeta iestādes iekšējie normatīvie akti (piemēram, finanšu vadības stratēģija), kas paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanu un nosaka tās mērķus, kā arī budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtība, kas paredz iestādes riska ierobežošanā izmantoto riska ierobežošanas instrumentu un nodrošināto posteņu uzskaites kārtību;
2. pirms riska ierobežošanas uzskaites uzsākšanas katram riska ierobežošanas darījumam budžeta iestāde izstrādā riska ierobežošanas dokumentāciju, kurā iekļauj informāciju par:
2.1. riska ierobežošanas darījuma būtību un mērķi;
2.2.riska ierobežošanas veidu (patiesās vērtības vai naudas plūsmas riska ierobežošana);
2.3.nodrošināto posteni;
2.4. ierobežotā riska veidu, piemēram, procentu likmju vai valūtas kursa svārstību risks;
2.5. riska ierobežošanas instrumentu;
2.6. laika periodu, kurā piemēro riska ierobežošanas uzskaiti;
2.7.sākotnējo riska ierobežošanas darījuma efektivitātes novērtējumu, kas ietver:
2.7.1. nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta ekonomisko attiecību esamības pierādījumus (ekonomiskās attiecības starp nodrošināto posteni un riska ierobežošanas instrumentu pastāv, ja ir sagaidāms, ka nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta vērtības mainīsies ar pretējām zīmēm (pretējos virzienos), reaģējot uz viena un tā paša riska (ierobežotā riska) izmaiņām);
2.7.2. kredītriska novērtējumu, lai noteiktu, ka kredītrisks (gan nodrošinātajam postenim, gan riska ierobežošanas instrumentam) neveido lielākās patiesās vērtības izmaiņas;
2.7.3. par nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta noteikto proporciju (piemēram, 50 procenti no nomināla). Noteiktajai proporcijai jābūt atbilstīgai faktiski riska ierobežošanā izmantotajai, lai neradītu neefektivitātes, kas būtu pretrunā ar riska ierobežošanas uzskaites mērķi;
2.7.4. informāciju par citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt riska ierobežošanas darījuma efektivitāti, ja tādi ir identificēti (piemēram, ierobežotā piedāvājuma finanšu tirgos dēļ nav iespējas noslēgt riska ierobežošanas instrumentu, kas būtu 100 procenti efektīvs no riska ierobežošanas viedokļa);
2.7.5. informāciju par paredzēto riska ierobežošanas instrumenta aizvietošanu ar citu riska ierobežošanas instrumentu vai tā pagarināšanu;
2.7.6. informāciju par plānoto riska ierobežošanas darījuma efektivitātes noteikšanas kārtību (metodi), tai skaitā patiesās vērtības aprēķina kārtību, un novērtēšanas periodiskumu.
3. nodrošinātā posteņa patieso vērtību vai naudas plūsmas, kuras attiecināmas uz ierobežoto risku, un riska ierobežošanas instrumenta patieso vērtību budžeta iestāde var ticami novērtēt;
4. riska ierobežošanu budžeta iestāde nepārtraukti novērtē un nosaka atbilstību riska ierobežošanas efektivitātes prasībām finanšu pārskata periodos, kuros riska ierobežošana noteikta.
Noteikti riska ierobežošanas veidi (noteikumu projekta 420.2 punkts), kurus budžeta iestādes var piemērot finanšu instrumentu riska ierobežošanā:
1. patiesās vērtības riska ierobežošana;
2. naudas plūsmas riska ierobežošana.
Noteikta patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaites kārtība (noteikumu projekta 420.3 un 420.4 punkts):
1. sākotnējā un periodiskā patiesās vērtības noteikšana;
2. nodrošinātā posteņa uzskaites vērtības korekcijai par riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļu, kas novērtēta kā efektīva riska ierobežošana, un tās norakstīšanai (amortizācijai) pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;
3. riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanai, ja:
-) riska ierobežošanas instrumenta termiņš beidzas vai tas tiek pārdots, izbeigts vai izmantots;
-) riska ierobežošana vairs neatbilst riska ierobežošanas uzskaites nosacījumiem;
-) budžeta iestāde atceļ noteikto riska ierobežošanu.
Noteikta naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaites kārtība (MK noteikumu projekta 420.5 – 420.7 punkts):
1. sākotnējā un periodiskā nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības noteikšana;
2. naudas plūsmas vērtības izmaiņu (riska ierobežošanas guvumu un zaudējumu) atzīšana:
-) riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļas, kas noteikta kā efektīva riska ierobežošana, atzīšana finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs;
-) citu (neefektīvās daļas un atlikušās vērtības izmaiņu) riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu atzīšana pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;
3. riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšana.
Risku ierobežošanas instrumenta – AFI uzskaiti veic atsevišķā bilances postenī aktīvu vai saistību sastāvā gan naudas plūsmas riska ierobežošanai, gan patiesās vērtības riska ierobežošanai.
Kontu plāns
MK noteikumu Nr.87 1.pielikumā "Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts" ir noteikti grāmatvedības konti, kuru sastāvā uzrāda AFI patiesās vērtības izmaiņas: 1359 "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi", 2559 "Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi", 5199 "Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības" un 5819 "Pārējās īstermiņa saistības".
Noteikumu projekts paredz no 2023.gada 1.janvāra AFI uzskaiti veikt no jauna izveidotos grāmatvedības kontos, kas noteikti tikai šo instrumentu uzskaitei:
1390 "Ilgtermiņa prasības par atvasinātajiem finanšu instrumentiem";
2590 "Īstermiņa prasības par atvasinātajiem finanšu instrumentiem";
5180 "Ilgtermiņa saistības par atvasinātajiem finanšu instrumentiem";
5880 "Īstermiņa saistības par atvasinātajiem finanšu instrumentiem".
Vienlaikus noteikumu projekts paredz papildināt kontu 8190 "Pārējie finanšu ieņēmumi" un 8290 "Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi" aprakstus, lai precizētu, ka šajos kontos uzskaita arī riska ierobežošanas uzskaitē atzītos ieņēmumus vai izdevumus.
Noteikumu projektā papildināts MK noteikumu Nr.87 3.pielikumā noteikto finanšu instrumentu kategoriju PVFA un PVFS apraksts, jo šajās kategorijās neklasificē atvasinātos finanšu instrumentus, kas noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti. Šos instrumentus uzskaita saskaņā ar riska ierobežošanas uzskaites prasībām.
Noslēguma jautājumi
Noteikumu projektā iekļauto 4.21.1, 4.24.1, 4.27.1, 4.30.1 un 4.30.2 apakšpunktu un 420.1 – 420.7 punktu Valsts kase valsts budžeta finanšu uzskaitē piemēro, sākot ar 2021.gadu, finanšu instrumentiem, kuri ir budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē 2021.gada 31.decembrī, saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 430.punktu, kas paredz, ka mainot grāmatvedības uzskaites principus, korekcijas veic tā, it kā jaunie grāmatvedības uzskaites principi vienmēr būtu piemēroti.
Pārējās budžeta iestādes, ja tās izmanto atvasinātos finanšu instrumentus riska ierobežošanai, noteikumu projektā minētās riska ierobežošanas uzskaites prasības piemēro, sākot ar 2023.gadu, finanšu instrumentiem, kuri ir to grāmatvedības uzskaitē 2023.gada 31.decembrī, saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 430.punktu.
Attiecīgi, par AFI, kuri ir noslēgti iepriekšējos gados un ir spēkā riska ierobežošanas uzskaites ieviešanas gada beigās (Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē 2021.gada 31.decembrī un pārējās budžeta iestādēs 2023.gada 31.decembrī), kā arī saskaņā ar budžeta iestādes finanšu risku vadības stratēģiju ir paredzēti finanšu instrumentu riska ierobežošanai, ir jāveic attiecīgās dokumentācijas izstrāde un efektivitātes novērtējums, kā arī grāmatvedības uzskaitē jāveic pārrēķins atbilstoši noteikumu projektā ietvertām uzskaites prasībām. Koriģējot gada pārskatā ietverto informāciju atbilstoši mainītajiem grāmatvedības uzskaites principiem, aprēķinu veic atbilstoši pieejamiem datiem par iepriekšējiem pārskata periodiem. Ja budžeta iestādes rīcībā nav attiecīgo datu par kādu no iepriekšējiem pārskata periodiem, tad pārrēķinu veic tikai līdz tam iepriekšējam pārskata periodam, par kuru dati ir pieejami.
Noteikumu projektā minētās prasības piemērojamas tādiem finanšu instrumentiem, kuri paredzēti riska ierobežošanai un noteikti par nodrošināto posteni.
Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu informācijas sniegšanu gada pārskatā par riska ierobežošanas uzskaiti Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē, tad šajā noteikumu projektā ietvertās prasības piemēro grāmatvedības uzskaitē jau 2021.gadā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta trešo prim daļu Valsts kase ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti sagatavo līdz 2022.gada 1.maijam, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem grāmatvedības uzskaites jomā pārskata perioda darījumus, tai skaitā iepriekšējo pārskata periodu datu korekcijas, uzskaita līdz gada pārskata sagatavošanai.
Lai nepalielinātu administratīvo slogu un ļautu laicīgi sagatavoties riska ierobežošanas uzskaitei, pārējām budžeta iestādēm, piemēram, Rīgas pilsētas domei, noteikumu projektā minētās prasības piemērojamas, sākot ar 2023.gadu.
Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-23/2018 "Par Latvijas Republikas 2018.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" ietvaros izteiktā Valsts kontroles 2019.gada 9.oktobra ieteikuma Nr.AI-VKo-2019/72 ieviešanu, t.i., nodrošināt, lai AFI grāmatvedības uzskaite un uzrādīšana finanšu pārskatos atbilstu vispārpieņemtiem finanšu pārskatu principiem un labākajai praksei finanšu pārskatu atbilstību SPSGS pamatnostādnēm par riska ierobežošanas uzskaiti.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnveidotu normatīvajā aktā ietverto regulējumu un budžeta iestādes varētu uzskaitīt finanšu risku vadībā izmantotos AFI atbilstoši riska ierobežošanas uzskaites veidiem.
Noteikumu projektā paredzētas šādas izmaiņas:
Noteikumos lietotie termini
Lai veicinātu vienotu izpratni par noteikumu projektā pielietotajiem terminiem attiecībā uz riska ierobežošanas uzskaiti, noteikumu projekta 4.punkts papildināts ar skaidrojumu šādiem terminiem: "naudas plūsmas riska ierobežošana", "nodrošināts postenis", "patiesās vērtības riska ierobežošana", "riska ierobežošanas efektivitāte", "riska ierobežošanas instruments".
Nosacījumi, lai varētu veikt riska ierobežošanas uzskaiti
Budžeta iestādes var veikt finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti šajā sadaļā noteiktā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus (noteikumu projekta 420.1 punkts):
1. izstrādāti budžeta iestādes iekšējie normatīvie akti (piemēram, finanšu vadības stratēģija), kas paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanu un nosaka tās mērķus, kā arī budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtība, kas paredz iestādes riska ierobežošanā izmantoto riska ierobežošanas instrumentu un nodrošināto posteņu uzskaites kārtību;
2. pirms riska ierobežošanas uzskaites uzsākšanas katram riska ierobežošanas darījumam budžeta iestāde izstrādā riska ierobežošanas dokumentāciju, kurā iekļauj informāciju par:
2.1. riska ierobežošanas darījuma būtību un mērķi;
2.2.riska ierobežošanas veidu (patiesās vērtības vai naudas plūsmas riska ierobežošana);
2.3.nodrošināto posteni;
2.4. ierobežotā riska veidu, piemēram, procentu likmju vai valūtas kursa svārstību risks;
2.5. riska ierobežošanas instrumentu;
2.6. laika periodu, kurā piemēro riska ierobežošanas uzskaiti;
2.7.sākotnējo riska ierobežošanas darījuma efektivitātes novērtējumu, kas ietver:
2.7.1. nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta ekonomisko attiecību esamības pierādījumus (ekonomiskās attiecības starp nodrošināto posteni un riska ierobežošanas instrumentu pastāv, ja ir sagaidāms, ka nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta vērtības mainīsies ar pretējām zīmēm (pretējos virzienos), reaģējot uz viena un tā paša riska (ierobežotā riska) izmaiņām);
2.7.2. kredītriska novērtējumu, lai noteiktu, ka kredītrisks (gan nodrošinātajam postenim, gan riska ierobežošanas instrumentam) neveido lielākās patiesās vērtības izmaiņas;
2.7.3. par nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta noteikto proporciju (piemēram, 50 procenti no nomināla). Noteiktajai proporcijai jābūt atbilstīgai faktiski riska ierobežošanā izmantotajai, lai neradītu neefektivitātes, kas būtu pretrunā ar riska ierobežošanas uzskaites mērķi;
2.7.4. informāciju par citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt riska ierobežošanas darījuma efektivitāti, ja tādi ir identificēti (piemēram, ierobežotā piedāvājuma finanšu tirgos dēļ nav iespējas noslēgt riska ierobežošanas instrumentu, kas būtu 100 procenti efektīvs no riska ierobežošanas viedokļa);
2.7.5. informāciju par paredzēto riska ierobežošanas instrumenta aizvietošanu ar citu riska ierobežošanas instrumentu vai tā pagarināšanu;
2.7.6. informāciju par plānoto riska ierobežošanas darījuma efektivitātes noteikšanas kārtību (metodi), tai skaitā patiesās vērtības aprēķina kārtību, un novērtēšanas periodiskumu.
3. nodrošinātā posteņa patieso vērtību vai naudas plūsmas, kuras attiecināmas uz ierobežoto risku, un riska ierobežošanas instrumenta patieso vērtību budžeta iestāde var ticami novērtēt;
4. riska ierobežošanu budžeta iestāde nepārtraukti novērtē un nosaka atbilstību riska ierobežošanas efektivitātes prasībām finanšu pārskata periodos, kuros riska ierobežošana noteikta.
Noteikti riska ierobežošanas veidi (noteikumu projekta 420.2 punkts), kurus budžeta iestādes var piemērot finanšu instrumentu riska ierobežošanā:
1. patiesās vērtības riska ierobežošana;
2. naudas plūsmas riska ierobežošana.
Noteikta patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaites kārtība (noteikumu projekta 420.3 un 420.4 punkts):
1. sākotnējā un periodiskā patiesās vērtības noteikšana;
2. nodrošinātā posteņa uzskaites vērtības korekcijai par riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļu, kas novērtēta kā efektīva riska ierobežošana, un tās norakstīšanai (amortizācijai) pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;
3. riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanai, ja:
-) riska ierobežošanas instrumenta termiņš beidzas vai tas tiek pārdots, izbeigts vai izmantots;
-) riska ierobežošana vairs neatbilst riska ierobežošanas uzskaites nosacījumiem;
-) budžeta iestāde atceļ noteikto riska ierobežošanu.
Noteikta naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaites kārtība (MK noteikumu projekta 420.5 – 420.7 punkts):
1. sākotnējā un periodiskā nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības noteikšana;
2. naudas plūsmas vērtības izmaiņu (riska ierobežošanas guvumu un zaudējumu) atzīšana:
-) riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu daļas, kas noteikta kā efektīva riska ierobežošana, atzīšana finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs;
-) citu (neefektīvās daļas un atlikušās vērtības izmaiņu) riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņu atzīšana pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;
3. riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšana.
Risku ierobežošanas instrumenta – AFI uzskaiti veic atsevišķā bilances postenī aktīvu vai saistību sastāvā gan naudas plūsmas riska ierobežošanai, gan patiesās vērtības riska ierobežošanai.
Kontu plāns
MK noteikumu Nr.87 1.pielikumā "Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts" ir noteikti grāmatvedības konti, kuru sastāvā uzrāda AFI patiesās vērtības izmaiņas: 1359 "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi", 2559 "Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi", 5199 "Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības" un 5819 "Pārējās īstermiņa saistības".
Noteikumu projekts paredz no 2023.gada 1.janvāra AFI uzskaiti veikt no jauna izveidotos grāmatvedības kontos, kas noteikti tikai šo instrumentu uzskaitei:
1390 "Ilgtermiņa prasības par atvasinātajiem finanšu instrumentiem";
2590 "Īstermiņa prasības par atvasinātajiem finanšu instrumentiem";
5180 "Ilgtermiņa saistības par atvasinātajiem finanšu instrumentiem";
5880 "Īstermiņa saistības par atvasinātajiem finanšu instrumentiem".
Vienlaikus noteikumu projekts paredz papildināt kontu 8190 "Pārējie finanšu ieņēmumi" un 8290 "Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi" aprakstus, lai precizētu, ka šajos kontos uzskaita arī riska ierobežošanas uzskaitē atzītos ieņēmumus vai izdevumus.
Noteikumu projektā papildināts MK noteikumu Nr.87 3.pielikumā noteikto finanšu instrumentu kategoriju PVFA un PVFS apraksts, jo šajās kategorijās neklasificē atvasinātos finanšu instrumentus, kas noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti. Šos instrumentus uzskaita saskaņā ar riska ierobežošanas uzskaites prasībām.
Noslēguma jautājumi
Noteikumu projektā iekļauto 4.21.1, 4.24.1, 4.27.1, 4.30.1 un 4.30.2 apakšpunktu un 420.1 – 420.7 punktu Valsts kase valsts budžeta finanšu uzskaitē piemēro, sākot ar 2021.gadu, finanšu instrumentiem, kuri ir budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē 2021.gada 31.decembrī, saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 430.punktu, kas paredz, ka mainot grāmatvedības uzskaites principus, korekcijas veic tā, it kā jaunie grāmatvedības uzskaites principi vienmēr būtu piemēroti.
Pārējās budžeta iestādes, ja tās izmanto atvasinātos finanšu instrumentus riska ierobežošanai, noteikumu projektā minētās riska ierobežošanas uzskaites prasības piemēro, sākot ar 2023.gadu, finanšu instrumentiem, kuri ir to grāmatvedības uzskaitē 2023.gada 31.decembrī, saskaņā ar MK noteikumu Nr.87 430.punktu.
Attiecīgi, par AFI, kuri ir noslēgti iepriekšējos gados un ir spēkā riska ierobežošanas uzskaites ieviešanas gada beigās (Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē 2021.gada 31.decembrī un pārējās budžeta iestādēs 2023.gada 31.decembrī), kā arī saskaņā ar budžeta iestādes finanšu risku vadības stratēģiju ir paredzēti finanšu instrumentu riska ierobežošanai, ir jāveic attiecīgās dokumentācijas izstrāde un efektivitātes novērtējums, kā arī grāmatvedības uzskaitē jāveic pārrēķins atbilstoši noteikumu projektā ietvertām uzskaites prasībām. Koriģējot gada pārskatā ietverto informāciju atbilstoši mainītajiem grāmatvedības uzskaites principiem, aprēķinu veic atbilstoši pieejamiem datiem par iepriekšējiem pārskata periodiem. Ja budžeta iestādes rīcībā nav attiecīgo datu par kādu no iepriekšējiem pārskata periodiem, tad pārrēķinu veic tikai līdz tam iepriekšējam pārskata periodam, par kuru dati ir pieejami.
Noteikumu projektā minētās prasības piemērojamas tādiem finanšu instrumentiem, kuri paredzēti riska ierobežošanai un noteikti par nodrošināto posteni.
Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu informācijas sniegšanu gada pārskatā par riska ierobežošanas uzskaiti Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē, tad šajā noteikumu projektā ietvertās prasības piemēro grāmatvedības uzskaitē jau 2021.gadā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta trešo prim daļu Valsts kase ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti sagatavo līdz 2022.gada 1.maijam, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem grāmatvedības uzskaites jomā pārskata perioda darījumus, tai skaitā iepriekšējo pārskata periodu datu korekcijas, uzskaita līdz gada pārskata sagatavošanai.
Lai nepalielinātu administratīvo slogu un ļautu laicīgi sagatavoties riska ierobežošanas uzskaitei, pārējām budžeta iestādēm, piemēram, Rīgas pilsētas domei, noteikumu projektā minētās prasības piemērojamas, sākot ar 2023.gadu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumi Nr.652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projektā iekļautās normas saistītas ar Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumu Nr.652 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” prasībām sākot ar 2023.gadu attiecībā uz informācijas sniegšanu finanšu pārskata pielikumā par finanšu instrumentiem.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.87 izpildi, noteikumu projekts paredz, ka budžeta iestādēm, lai tās varētu piemērot riska ierobežošanas uzskaiti:
-) iekšējos normatīvajos aktos jānosaka, ka tās piemēro riska ierobežošanu un tās mērķus;
-) iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā jāparedz iestādes riska ierobežošanā izmantoto riska ierobežošanas instrumentu un nodrošināto posteņu uzskaites kārtību;
-) jāizstrādā katram riska ierobežošanas darījumam riska ierobežošanas dokumentāciju.
Valsts kase līdz 2023.gadam informāciju par riska ierobežošanas uzskaiti ietvers ikgadējā pārskata par valsts budžeta finanšu uzskaiti pielikumā. Sākot ar 2023.gadu Valsts kase un citas budžeta iestādes sagatavos informāciju par riska ierobežošanas uzskaiti atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos Nr.652 noteiktām prasībām.
-) iekšējos normatīvajos aktos jānosaka, ka tās piemēro riska ierobežošanu un tās mērķus;
-) iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā jāparedz iestādes riska ierobežošanā izmantoto riska ierobežošanas instrumentu un nodrošināto posteņu uzskaites kārtību;
-) jāizstrādā katram riska ierobežošanas darījumam riska ierobežošanas dokumentāciju.
Valsts kase līdz 2023.gadam informāciju par riska ierobežošanas uzskaiti ietvers ikgadējā pārskata par valsts budžeta finanšu uzskaiti pielikumā. Sākot ar 2023.gadu Valsts kase un citas budžeta iestādes sagatavos informāciju par riska ierobežošanas uzskaiti atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos Nr.652 noteiktām prasībām.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiešu ietekmi uz sabiedrību neatstāj, tas skar Valsts kasē un budžeta iestādēs strādājošos no finanšu uzskaites aspekta, ja budžeta iestāde veic finanšu risku ierobežošanu.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
- Rīgas pilsētas dome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi