Anotācija

Ministrijas / iestādes iniciatīva

1. Ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) regulāri saņem sūdzības par inspicēšanas institūciju negodprātīgo rīcību, veicot ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu, par derīgiem atzīstot nederīgus skaitītājus un personām, kuras uzstāda ūdens patēriņa skaitītājus, ka skaitītāji netiek nomainīti pilnā apjomā, bet tikai uzskaites mehānisms, tādēļ 2024.gadā PTAC veica "kontrolpirkumus" inspicēšanas institūcijās un uzraudzības pārbaudes dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos lielākoties tiek uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, kuriem veikta EEK tipa apstiprināšana un EEK pirmreizējā verificēšana (ražoti sākot no 1997.gada), apliecinot to ar EEK tipa apstiprinājuma zīmi un EEK pirmreizējo verificēšanas atzīmi un, ir skaitītāji, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu. 
Rezultātā, no akreditēto laboratoriju salīdzinošās testēšanas izriet, ka: 
1) Latvijā esošās inspicēšanas institūcijas lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par derīgiem lietošanā, līdz ar to pie skaitītāju lietotājiem nonāk prasībām neatbilstoši skaitītāji;
2) visas inspicēšanas institūcijas spēj pareizi noteikt, kuri skaitītāji nenodrošina hermētiskumu;
3) pie skaitītāju lietotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem tiek pārsniegta MPK, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības;
4) inspicēšanas institūcijas neievēro Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm" noteiktās prasības un pie skaitītāju lietotājiem nonāk bojāti skaitītāji, kuriem iespējams noņemt uzskaites mehānismu, neatstājot pēdas, tādā veidā ir iespējams patērēt ūdeni bez uzskaites.

Pamatojoties uz inspicēšanas institūciju sniegtajiem datiem par atkārtoti verificētājiem ūdens patēriņa skaitītājiem, laika posmā no 2020. - 2023.gadam atkārtotā verificēšana veikta 975 809 ūdens patēriņa skaitītājiem, līdz ar to nederīgu skaitītāju atzīšana par derīgiem atstāj būtisku ietekmi gan uz ūdens pakalpojuma saņēmējiem, gan uz pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat projekta ietvaros konstatētas neatbilstības lietošanā esošajiem skaitītājiem - bojāti vai nav uzstādīti metroloģiskie aizsargzīmogojumi, līdz ar to skaitītājiem nav nodrošināta aizsardzība pret rādījumu sagrozīšanu un pareizu mērījumu veikšanu, kā arī ir aizdomas, ka skaitītājiem ir nomainīti tikai uzskaites mehānismu korpusi. Kā arī pārbaudēs skaitītājiem nebija iespējams identificēt aizsargzīmogojumu un noteikt tā atbilstību Noteikumu Nr. 981 noteiktajām normām. No pārbaudītajiem 62% bija A tipa (uzskaite no 60 l/h), 16% – B tipa (uzskaite no 30 l/h), un tikai 22% skaitītāju bija ar zemu jutību (uzskaite no 15 l/h) līdz ar to dzīvokļos tiek izmantoti skaitītāji ar zemu jutību pie maza ūdens patēriņa.
Tāpat pārbaudēs konstatēts, ka ir uzstādīti skaitītāji neatbilstoši ražotāju instrukcijai. Tāpat dzīvokļos tika konstatēts, ka 236 skaitītājiem jeb 73%, pēc to uzstādīšanas nav noplombēts kāds no pieslēguzgriežņiem vai filtra kontrējošā skrūve, tādējādi nav nodrošināta aizsardzība pret rādījumu sagrozīšanu un pareizu mērījumu veikšanu.
Nederīgu ŪPS atzīšana par derīgiem atstāj būtisku ietekmi gan attiecībā uz ūdens pakalpojuma saņēmējiem, gan sniedzējiem.

Patērētājs varētu saprast, ka ūdens patēriņa skaitītājs sāk uzskaitīt nekorekti tad, kad būtiski izmainās to rādījumi, pieņemot, ka ūdens patēriņš nav būtiski mainījies. Tāpat noteikti vizuāla apskate, kad nav izveidojies kondensāts, visi aizsargzīmogojumi ir turpat, kur uzstādīšanas brīdī. Pārvaldnieka pārbaudes, kur konstatē plombu esamību un to, ka skaitītāji griežas varētu garantēt zināmu pārliecību, ka skaitītāji uzskaita ūdens patēriņu.
Praksē namu apsaimniekotājs dzīvokļos regulāri veic skaitītāju monitoringu, salīdzina iesniegtos rādījumus, pārbauda vai skaitītājiem ir veikta atkārtotā verificēšana un, vai skaitītāji uzskaita ūdens plūsmu. Apsaimniekotājs nekonstatē neatbilstības, ja bojāts metroloģiskais aizsargzīmogojums, nav noplombēta skaitītāja filtra kontrējošā skrūve vai abi pieslēguzgriežņi, kā arī nepievērš uzmanību stikla korpusa bojājumiem.
Plašāk par pētījuma rezultātiem var lasīt grozījumu projektā Ministru kabineta 2024. gada 14. maijanoteikumiem Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (25-TA-532)
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šobrīd esošajā sistēmā dzīvokļu īpašniekiem ir augsts risks saņemt atkārtoti verificētu vai lietotu skaitītāju, kas neatbilst metroloģiskajām prasībām un saņemt nekvalitatīvu pakalpojumu par skaitītāju uzstādīšanu. Pamatojoties uz PTAC pārbaudes rezultātiem, dzīvokļos atkārtotās verificēšanas process ir neefektīvs un ir atceļams.

Vienlaikus ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" un Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (25-TA-532), nosakot, ka turpmāk dzīvokļos neuzstāda atkārtoti verificētus skaitītājus, var turpināt lietot šobrīd uzstādītos bez atkārtotās verificēšanas.

Vēršam uzmanību, ka Ekonomikas ministrija ir ilgstoši risinājusi jautājumus saistībā ar ūdens patēriņa skaitītājiem dzīvokļos, ar mērķi veicināt ūdens patēriņa uzskaites sakārtošanu dzīvojamās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki nav risinājuši ūdens patēriņa starpības pieaugumu. Vairākkārt ir secināts un norādīts, ka risinājumi šo noteikumu ietvaros ir ierobežoti, jo tikai dzīvojamās mājas īpašnieki un pārvaldnieks var izvērtēt ūdens patēriņa starpības samazināšanas pasākumu efektivitāti un finansiālo ieguvumu katrā konkrētā gadījumā.
Ir skaidroti dažādie ūdens patēriņa starpības cēloņi. Konstatētos ūdens patēriņa starpības cēloņus var iedalīt grupās. Proti, vai cēlonis saistīts ar dzīvokļu īpašnieku negodprātīgu rīcību, dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmas slikto tehnisko stāvokli, avārijās, remontdarbos nopludināto ūdens daudzumu, ūdens kvalitāti, komercuzskaites mēraparāta darbību, ūdens patēriņa skaitītāju dažādo jutību (tajā skaitā, to uzstādīšanas prasību neievērošanu).

Attiecīgi Projekts nosaka, ka brīdī, kad ir izlemts nomainīt šobrīd uzstādītos ūdens patēriņa skaitītājus, tiek ieviesta vienota ūdens patēriņa uzskaites sistēma (kur tāda nav un tas atrisinātu vairākus ūdens patēriņa starpības iemeslus) un jāuzstāda saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu noteiktos jaunos skaitītājus, kurus lietos ražotāja norādītajās resursu robežās, un, ja nav norādīti dati, tad termiņš ir 10 gadi, sākot no uzstādīšanas dienas. Dzīvojamās mājas īpašnieku kopība nosaka kārtību vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmai (tai skaitā prasības ūdens patēriņa skaitītāju tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai), kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai cita pilnvarotā persona nodrošina ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un to pārbaudi. Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā.
Lēmuma pieņemšanai nepieciešams veikt ekonomisko izvērtējumu (pārvaldnieks veic ievērojot, Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"), lai secinātu par vienotas ūdens patēriņa uzskaites sistēmas ieviešanas iespējām, kas ietver skatīt jautājumu par jauniem ūdens patēriņa skaitītājiem detalizēt, izvēloties to veidu, precizitāti, attālinātu rādījumu nolasīšanas funkciju.
Nosakot 10 gadu termiņu, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieks pamana būtiskas izmaiņas skaitītāju rādījumos, neskatoties uz nemainīgu ūdens patēriņu, tad tas var liecināt par nepareizu skaitītāju darbību. Tad šādā gadījumā skaitītājam veic pirmstermiņa verificēšanu un nepieciešamības gadījumā, veic tā nomaiņu. Tāpat dzīvokļa īpašnieks var vizuāli pārbaudīt skaitītāju, lai pārliecinātos vai skaitītāju korpusā nav izveidojies kondensāts, nav nokrituši aizsargzīmogojumi kopš uzstādīšanas brīža. Kā arī pārvaldnieks, veicot periodiskas pārbaudes, var pārliecināties par aizsargzīmogojuma (plombu) esamību un, ka skaitītājs uzskaita korekti, varētu garantēt zināmu pārliecību, ka skaitītājs uzskaita korektu ūdens patēriņu.

Papildus, lai dzīvokļu īpašniekiem saglabātu brīvas izvēles iespējas, lai izvairītos no apgrūtinātām vai neizdevīgām nākotnes iespējām mainīt kārtību attiecībā par to, kurš un par kādu samaksu veiks ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nolasīšanu, noteikumu projekts paredz ūdens patēriņa skaitītājiem ar attālinātu rādījumu nolasīšanas sistēmu izvēlēties atvērta tipa datu pārraides iespējas (piemēram, bezvadu M-Bus modulis).
Šāds risinājums ļauj nodrošināt automatizētu, precīzu un regulāru skaitītāju rādījumu iegūšanu, kas uzlabo norēķinu caurspīdīgumu un pārvaldīšanas efektivitāti. Atvērtā tipa datu nolasīšanas iespēja ar M – Bus noteikta piemērojamā standartā LVS EN 13757-2+A1:2024 “Mēraparātu komunikācijas sistēmas. 2.daļa: M-Bus vadu komunikācija” un LVS EN 13757-3:2018 “Mēraparātu komunikācijas sistēmas. 3.daļa: Datu pārvades protokoli".


2. Rēķina pieejamība, rēķinā iekļaujamā informācija

2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) 18. un 20. pantos noteikts par minimālajām prasībām attiecībā ar enerģiju saistītiem rēķiniem, tajā skaitā uz rēķina informāciju, kas dzīvojamai mājai tiek izrakstīts par mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu, un piekļuvi rēķiniem.
Lai izprastu lietotā termina "dalītā uzskaite" saturu, norādām, ka saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 15.pantu ir izskaidrota siltumapgādes, aukstumapgādes un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes dalītā uzskaite un izmaksu sadale, secīgi Direktīvas 2023/1791 18.pants nosaka pienākumu ņemt vērā šo patēriņa uzskaiti (siltumenerģijas skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji dzīvokļus un karstā ūdens patēriņa skaitītāji), sagatavojot rēķinu un patēriņa informāciju.
Direktīvas 2023/1791 20. pants precizē tiesības uz bez papildus maksas piekļuvi rēķiniem un rēķinu informācijai par enerģijas patēriņu,  līdz ar to jābūt pamatotām izmaksām par attiecīgas informācijas sagatavošanu, ja šo pienākumu uztic trešajai personai.

Paralēli Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.  876)   sagatavoti grozījumi (24-TA-372). Grozījumu projektā precizēts par pienākumu pakalpojumu piegādātājam lietotājiem adresētajos rēķinos iekļaut vai kopā ar tiem sniegt noteikta apmēra informāciju, un citi pienākumi saistībā ar rēķiniem (36.¹,36.³,36.⁴ punkti), kas noteikti Direktīvā 2023/1791.

3. paziņošanas kārtība
Dzīvokļu īpašuma likumā 2024. gada 1.novembrī stājās spēkā grozījumi, kas papildina dzīvokļa īpašnieka pienākumus, nosakot, ka viņam jānorāda sava kontaktinformācija saziņai ar pārvaldnieku (10. panta ceturtā un piektā daļa). Līdz ar to Noteikumu grozījumu projektā nepieciešams veikt precizējumus par informācijas saņemšanu un paziņošanas kārtību atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likumā noteiktajam.