Anotācija (ex-ante)

VUGD noteikto funkciju izpildei nepieciešamas dažāda veida tehnikas vienības, un ilgstošs tehnikas vienību iztrūkums un nolietojums būtiski ietekmē šo funkciju izpildi. Daļu no tehnikas vienībām sastāda VUGD rīcībā esošais vieglo automašīnu parks, kurš arī uzskatāms par morāli novecojušu, nepietiekošu un nolietotu. No 2011.gada 12.jūnija MK noteikumos nr.458 “Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām”   noteiktajām vieglo automobiļu 172 normas vienībām, pašreiz VUGD rīcībā ir 163 vieglo automobiļu vienības, no kurām tikai 7 vienības ir jaunākas par 10 gadiem, un 18 vienības ir 10 gadus vecas. Pārējās automašīnas ir vecākas par 10 gadiem, kas būtiski ietekmē to pieejamību un lietošanas iespējas, jo mašīnas nav braukšanas kārtībā, un ir jāveic remontdarbi. Bieži vien remontu cena pārsniedz mašīnas atlikušo vērtību, un degvielas patēriņš un izmaksas, salīdzinājumā ar jaunām, mūsdienu prasībām atbilstošām automašīnām, ir lielāks. Operatīvajiem dienestiem ikdienas pienākumu pildīšanai nepieciešami automobiļi braukšanas kārtībā, bet nolietotais un nepietiekošais autoparks apgrūtina noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu.  

Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt specifiskā atbalsta mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī kārtību, kādā īsteno programmā norādīto ES fonda specifiskā atbalsta mērķi.
MK noteikumu projekts paredz:

I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
Pasākuma otrās kārtas mērķis ir veicināt tehniskās kapacitātes celšanu VUGD ietvaros, nodrošinot specializēto reaģēšanas transportlīdzekļu modernizēšanu un paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, sniedzot savlaicīgu palīdzību iedzīvotājiem dažādās bīstamās situācijās, glābjot cilvēku dzīvības, materiālās vērtības, novēršot vides apdraudējumus un veicot prevencijas darbus.

Pasākuma otrās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība.
Otro kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniedzējs ir atbildīgs par projektu īstenošanu un vadību, kā arī projektu rezultātu un mērķu sasniegšanu. Centrālā līgumu un finanšu aģentūra (tuprmāk - CFLA) veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde sagatavo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, paredzot vienotos kritērijus un specifiskos atbilstības kritērijus. To piemērošanas metodiku izstrādā atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi. Projektu iesniegumu novērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku apstiprina uzraudzības komiteja.
Projektu iesniegumu iesniegšanai tiek izmantota Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma.

Atbildības sadalījums.
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Iekšlietu ministrija. Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija. Sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā līgumu un finanšu aģentūra.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros sasniedzamie politikas mērķu rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības.

Pasākuma otrās kārtas politikas mērķu rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības noteiktas atbilstoši ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļautajiem rādītājiem, kā arī tika ņemta vērā pētījumos par projekta ieviešanu iekļautā informācija.

Politikas mērķa iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2025. gada 31. decembrim investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 2 250 000 euro.

Rezultāta rādītājs, kas jāsasniedz līdz 2029. gada 31. decembrim: aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinās no 1521 CO2 tonnām, saskaņā ar 2020. gada datiem, līdz 1395 CO2 tonnām 2029. gadā. Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājs tiks sasniegts summējot pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” kārtu vērtības.  

Projekta rezultāta rādītāja sākotnējā un sasniedzamā vērtība ir noskaidrota pētījumā “Tīro”  un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD” rezultātā, ko veica “PWC Latvija” 2021.gadā. Pētījums tika veikts no 2021. gada 12. februāra līdz 2021. gada 15. augustam. Darba uzdevumu ietvaros tika veiktas šādas darbības: esošās situācijas izpēte, pēc kā tika analizētas videi draudzīgu ugunsdzēsības vieglo un kravas automobiļu integrēšanas iespējas VUGD darbībā.

Projektiem pieejamais kopējais attiecināmais finansējums.
Pasākumu otrajai kārtai ir pieejami 2 250 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums –   1 912 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums sastāda   337 500 euro. Summas ir norādītas ar pievienoto vērtības nodokli.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. panta 3.punkta a) apakšpunktu, procentu līdzfinansējuma likmes ir sekojošas: valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.

Projekta izmaksu aprēķins balstīts uz pētījuma “Tīro”  un energoefektīvo autotransporta līdzekļu ieviešanas iespēju izpēte un tehniskās specifikācijas sagatavošana risinājumu izstrādei un integrācijai VUGD” rezultātiem.

II nodaļa: Prasības projektu iesniedzējam
Projektu ietvaros projektu iesniedzēja un finansējuma saņēmēja funkcijas pilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā.
Projektos tiks nodrošinātas prasības horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Projektu ietvaros tiks paredzētas aktivitātes, kas nodrošinās klimata pārmaiņu mazināšanu, piemēram, aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšana.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums” 3.3. apakšpunktu viena no Nodrošinājuma valsts aģentūras funkcijām ir veikt centralizētus iepirkumus Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām, līdz ar ko tā tiks piesaistīta vieglo transportlīdzekļu iepirkuma īstenošanā kā centralizētā iepirkuma rīkotājs, kura pienākumi ir veikt iepirkuma procedūru un aizpildīt atbilstošo CFLA pārbaudes dokumentāciju. 
Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi – finanšu analīzi un ekonomisko analīzi – un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.

III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projektu ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas pētījumos par projekta ieviešanu. Projektu ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

MK noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.

Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas līdz ar doto MK noteikumu stāšanos spēkā.

IV nodaļa: Pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti pasākuma otrās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Saskaņā ar principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtēšanu, projektiem ir nenozīmīga ietekme uz vides mērķiem. To īstenošana neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. Īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pasākums nekaitēs, bet tieši veicinās pielāgošanās klimata pārmaiņām, jo tiks samazinātas siltumnīcas efektu gāzu emisijas.

Lai nodrošinātu investīciju nepārklāšanos, kā viens no uzraudzības instrumentiem tiks izmantota Finanšu ministrijas Dubultfinansējuma riska kontroles matrica.

Projekta iesniedzējam ir pienākums iesniegt Nodrošinājuma valsts aģentūras aizpildītu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļa vietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu, kā arī iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem), un kā informatīvus dokumentus iesniegt tās SI kopā ar projekta iesniegumu.

Saskaņā ar vadlīniju horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" 1.pielikumu, projektiem ir netieša ietekme uz minēto horizontālo principu. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt datus par vienu horizontālā principa rādītāju “Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība”. Ņemot vērā, ka pasākuma otrās kārtas ietvaros ir paredzēta automašīnu iegāde, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. 

Atbilstoši 2023. gada 13. jūlija MK noteikumiem Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” paredzētajam, vienošanās vienpusēja uzteikuma nosacījumi tiks iekļauti vienošanās par projekta īstenošanu.

Iekšlietu ministrija ir pieteikusi grozījumus Eiropas Savienības kohēzijas politikas Programmā 2021.–2027.gadam (programma), precizējot iznākuma rādītāja sasniegšanas termiņu, ņemot vērā ilgo vieglo transportlīdzekļu piegādes laiku. Ja Programmas grozījumu oficiālās saskaņošanas laikā tiks saņemti Eiropas Komisijas apsvērumi par konkrēto grozījumu priekšlikumu, MK sēdes protokollēmuma projekts paredz rīcību Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt atbilstošu risinājumu